#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00092 Uniform title: tantrāloka chapters 1 thru 14 Main title: tantrāloka of abhinavagupta with the commentary of jayaratha chapters 1 thru 14 Secondary title: tantrālokaviveka Secondary title: tantrālokaprakāśa Author : abhinavagupta Commentator : jayaratha Description: The e-text was converted from devanagari typesetting files prepared by Dr. S. Malaviya by computer programs developed by Muktabodha. The photographic facsimiles are from the Kashmir Series of Texts and Studies volumes 23, 28, 30, 36, 35, 29, 41, 47, 59, 52, 57 and 58.. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the directions of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: July 7, 2006 Publisher : Internet publisher: Muktabodha Indological Research Institut Publication year : 2006 Publication city : Publication country : United States #################################################### * * || śrīḥ || śrīmanmahāmāheśvaraśrīmadabhinavaguptapādācāryaviracitaḥ śrītantrālokaḥ śrīmadrājānakajayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyānopetaḥ prathamamāhnikam " vivekaḥ " yasmādeṣaṇavitkriyā yaduditā hyānandacidbhūmayo yasyaivoddhuraśaktivaibhavamidaṃ sarvaṃ yadevaṃvidham | taddhāma trikatattvamadvayamayaṃ svātantryapūrṇaprathaṃ citte stācchivaśāsanāgamarahasyācchādanadhvaṃsi me || 1 || dehe vimukta evāsmi śrīmatkalyāṇavāridheḥ | yasya kāruṇyavipruḍbhiḥ sadguruṃ taṃ hṛdi śraye || 2 || mūrdhnyuttaṃ$$$sa iva kṣmāpaiḥ sarvairyasyānuśāsanam | hṛdaye bhavasaṃbhārakarkaśe'pyāśu śiśriye || 3 || na granthakārapadamāptumathāsmyapūrvaṃ vākkauśalaṃ ca na nidarśayituṃ pravṛttaḥ | kiṃ tvetadarthapariśīlanato vikalpaḥ saṃskāravāṃśca samiyāditi vāñchitaṃ naḥ || 4 || yātāyātāḥ sthitāḥ kecidajñā matsariṇaḥ pare | saṃdigdhāḥ ke'pi kiṃ brūyāṃ śrotāro yadanāgatāḥ || 5 || tadanākarṇya gūḍhārthaṃ svādu svāśayakauśalam | sākūtamuktamanyairyattena dolāyate manaḥ || 6 || atra madvāgaśaktāpi yanniryantraṇamullaset | tatpārameśvaraṃ śrīmanmahānandavijṛmbhitam || 7 || iha khalu śāstrādāvalaukikāśīrvādamukhena vakṣyamāṇaṣaḍardhaśāstrārthagarbhīkāreṇa samuciteṣṭadevatāṃ śāstrakāraḥ parāmṛśati vimalakalāśrayābhinavasṛṣṭimahā jananī bharitatanuśca pañcamukhaguptarucirjanakaḥ | tadubhayayāmalasphuritabhāvavisargamayaṃ hṛdayamanuttarāmṛtakulaṃ mama saṃsphuratāt || 1-1 || "mama" ātmano "hṛdayam" jagadānandādiśabdavācyaṃ tathyaṃ vastu, samyak dehaprāṇādipramātṛtāsaṃskāranyakkārapuraḥsarasamāveśadaśollāsena dikkālādyakalitatayā śphuratāt" kālatrayāvacchedaśūnyatvena vikasatāt -- ityarthaḥ | tacca kīdṛk? -- ityuktam -- "tadubhaya" iti | "tat" ādyārdhavyākhyāsyamānaṃ ca tat "ubhayam" tasya "yāmalam" -- "tayoryadyāmalaṃ rūpaṃ sa saṅghaṭṭa iti smṛtaḥ |" iti vakṣyamāṇanītyā śaktiśaktimatsāmarasyātmā saṅghaṭṭaḥ, tataḥ śphuritabhāvaḥ" parānapekṣatvena svata evollasitasattāko yo'sau -- "ata eva visargo'yamavyaktahakalātmakaḥ |" ityuktyā kulākulobhayacchaṭātmakahakārārdhārdharūpo "visargo" bahirullilasiṣāsvabhāvaḥ sa prakṛtiryasya tat; ata evāha -- "anuttarāmṛtakulam" iti | "anuttaram" katipayakāladārḍhyakāryamṛtāntaravailakṣaṇyāt utkṛṣṭaṃ ca tat -- "yatrāsti na bhayaṃ kiñcinna jarā vyādhayo'pi vā | na vighnā na ca vai mṛtyurna kālaḥ kalayecca tam ||" ityakālakalitattvāt avidyamānaṃ mṛtaṃ yatra tat "kulam" śarīraṃ yasya tat amākhyakalāsvarūpam -- ityarthaḥ | taduktam -- "kalā saptadaśī yāsāvamṛtākārarūpiṇī |" iti | kiṃ ca tadubhayam -- ityāha -- "jananī janakaśca" iti | kīdṛśī jananī "vimalakalāśrayā" iti | vigatā"malāḥ" avacchedakā yasyāstādṛśī yā "kalā" paravimarśaikasvabhāvakartṛtālakṣaṇā, sā "āśrayaḥ" ālambanaṃ svarūpaṃ yasyāḥ sā śuddhasvātantryaśaktirūpā -- ityarthaḥ | ata eva "abhinavāyām" ādyāyām śṛṣṭau" śuddhādhvamārge -- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā.................... | iti nītyā śivasyaiva tatra sākṣātkāritvāt "mahaḥ" pāripūrṇyalakṣaṇaṃ tejaḥ sphāro yasyāḥ sā -- ityuktam | ihādvayanaye hi bhagavāneva svasvātantryamāhātmyāt abhāsamātrasāratayā svāvyatiriktamapi vyatiriktatveneva jagat ābhāsayati -- ityananyāpekṣiṇaḥ svātantryasyaiva jagadvaicitryanimittatvamuktam avidyāvāsanādīnāṃ bhedābhedavikalpopahatattvāt jagadvaicitryanimittatvābhidhānānupapatteḥ | ata eva bhagavataścidādyanantaśaktisambhave'pi tatsphuraṇamātratvāt tāsāṃ tasyā eva prādhānyāt ihābhidhānam | yadvakṣyati - tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ | iti | janakaśca kīdṛk? -- ityuktam "bharitatanuḥ" iti | "bharitā" sarvākāṅkṣāsaṃkṣayāt pāripūrṇyena pūritā "tanuḥ" svabhāvo yasya saḥ, ananyonmukhatayā svatantraḥ -- iti yāvat | ata eva "pañcabhiḥ" cidānandecchājñānakriyātmabhiḥ "mukhaiḥ" -- ".....................śaivī mukhamihocyate |" ityuktyā śaktibhiḥ "guptā" paripūritā prabandhenānuvartamānā "ruciḥ" abhilāṣo viśeṣānupādānāt kṛtyapañcakaviṣayo yasyāsau, sadaiva pañcavidhakṛtyakārī -- ityarthaḥ | taduktam -- śṛṣṭisaṃhākartāraṃ vilayasthitikārakam | anugrahakaraṃ devaṃ praṇatārtivināśanam ||" iti | tadevam atra visargaprasarasvabhāvatvena jagadvaicitryabījabhūtaṃ śivaśaktisaṅghaṭṭātmakaparatrikaśabdavācyam anākhyātmakaṃ vighnaudhapradhvaṃsāya parāmṛṣṭam | taduktam -- "tatrāpi śaktyā sahitaḥ svātmamayyā maheśvaraḥ | yadā saṅghaṭṭamāsādya samāpattiṃ parāṃ vrajet || tadāsya paramaṃ vaktraṃ visargaprasarāspadam | anuttaravikāsodyajjagadānandasundaram || bhāvivaktrāvibhāgena bījaṃ sarvasya saṃsthitam | hṛtspandodyatparāsāranirnāmormyādi tanmatam || etatparaṃ trikaṃ sūkṣmaṃ sarvaśaktyavibhāgavat |" iti | atha ca "hṛdayam" - "hṛdayaṃ śaktisūtraṃ tu........................ |" ityādyuktyā śrīsṛṣṭikālyādyakhilaśakticakrāsūtraṇena prasphuradrūpaṃ śrīkālasaṅkarṣaṇīdhāma śaṃsphuratāt" tadātmyenaikaḥ syām -- ityarthaḥ | tacca kīdṛśam ? -- ityuktam -- "anuttarāmṛtakulam" iti | sṛṣṭyādīnāmatraiva layād avidyamānam uttaram anyat yasmāt ata eva "amṛtam" svātmacamatkāramātraparamārtham, ata eva ca "kulam" -- "kulaṃ padanāmākhyaṃ........................... |" ityanākhyarūpam -- ityarthaḥ | anyacca kīdṛk ? -- ityāha -- "tadubhaya" iti | tacca tat vyākhyāsyamānaṃ sṛṣṭisaṃhārātmakam "ubhayam" tasya "yāmalam" lolībhāvaḥ, tataḥ -- "cakradvaye'ntaḥ kacati lolībhūtā parā sthitiḥ |" iti | tathā prabhavāpyayayorantarlolībhāvātkramo'vatārākhyaḥ | ityādinītyā sphuritasattākaḥ sthityātmā vividhaḥ sargastanmayam | paraiva hi anākhyā bhagavatī saṃvit svasvātantryāt svātmani sṛṣṭyādi avabhāsayati vilāyayati ca -- ityabhiprāyaḥ | yaduktam -- "yasya nityoditā hyekābhāsā kālakṣayaṅkarī | rājate hṛdayāmbhojavikāsigaganodare || sṛṣṭisthityupasaṃhārarūpā tadbharaṇe ratā |" iti | tacchabdaparāmṛṣṭamubhayaṃ vyācaṣṭe "jananī janakaśca" iti | janayati viśvam -- iti "jananī" parā pārameśvarī sṛṣṭyādicakrādyā sā ca śuddhabodhamātrasvabhāvatvāt "vimalā" yeyam ādibhūtā cāndramasī "kalā" sā "āśrayaḥ" -- ālambanaṃ gatiryasyāḥ sā, sakalajagadāpyāyakāriparāmṛtamayī -- ityarthaḥ | taduktam -- ūrdhve tu saṃsthitā sṛṣṭiḥ paramānandarūpiṇī | pīyūṣavṛṣṭiṃ varṣantī baindavī paramā kalā ||" iti | tathā "ūrdhve sthitā candrakalā ca śāntā, pūrṇāmṛtānandarasena devī |" iti | ata eva "abhinavāyām" śadā sṛṣṭivinodāya...................... |" ityādinītyā sadā dyotamānāyām śṛṣṭau" bahīrūpatāyāṃ svātantryalakṣaṇam "mahaḥ" tejo yasyāḥ sā -- ityuktam | janayati bhāvasaṃhāram -- iti "janakaḥ" abhirūpaḥ paraḥ pramātā, sa ca "pañcānām" vāmeśyādivāhaśaktīnām "mukhaiḥ" cakṣurādīndriyavṛttirūpairdvāraiḥ -- "yena yenākṣamārgeṇa yo yo'rthaḥ pratibhāsate | svāvaṣṭambhabalādyogī tadgatastanmayo bhavet || ityādinītyā tattadviṣayāharaṇena "guptā" -- svāvaṣṭambhabalena parirakṣitā "ruciḥ" -dīptiryasyāsau nikhilabhāvagrasiṣṇutayā samuddīpitaparapramātṛbhāvaḥ -- ityarthaḥ | ata eva "bharitatanuḥ tattadbhāvasañcarvaṇena nirākāṅakṣatotpādāt svātmamātraviśrāntyā pūrṇaḥ -- ityarthaḥ | tadevam atra granthakṛtā sṛṣṭyādikramatrayarūpatāmavabhāsayantyapi tadativartanena parisphurantī kramākramavapuḥ paraiva anākhyā pārameśvarī saṃvit parāmṛṣṭā, -- ityuktaṃ syāt | yaduktamasmat parameṣṭhigurubhiḥ "kramatrayasamāśrayavyatikareṇa yā saṃtataṃ kramatritayalaṅghanaṃ vidadhatī vibhātyuccakaiḥ | kramaikavapurakramaprakṛtireva yā dyotate karomi hṛdi tāmahaṃ bhagavatī parāṃ saṃvidam ||" iti | atha ca "hṛdayam" nijabalasamudbhūtilakṣaṇaṃ tattvaṃ viśeṣānupādānāt sarvasya samyak prakhyopākhyāroheṇa śphuratāt" vikasatāt -- ityarthaḥ | tacca kīdṛk? "tadubhaya" iti | tat ādyārdhavyākhyāsyamānaṃ mātāpitṛlakṣaṇam "ubhayam" tasya yat "yāmalam" ādyayāgādhirūḍhaṃ mithunaṃ, tasya parasparaunmukhyena camatkāratāratamyayogāt śphuritaḥ" sollāso yo'sau "bhāvaḥ" āśayaviśeṣaḥ, tena yo "visargaḥ" kṣepaḥ kuṇḍagolākhyadravyaviśeṣaniḥṣyandaḥ, sa prakṛtiryasya tat; ata eva ca "anuttare" śvetāruṇātmadevatāmayatādyanusaṃdhānena paśuśukraśoṇitavailakṣaṇyādutkṛṣṭe "amṛte" sāre -- "....................kulamutpattigocaraḥ |" ityuktyā "kulam" ākāro yasya tat | kiṃ tadubhayam ? -- ityāha -- "jananī janakaśca" iti | kīdṛśī jananī ?"vimalakalāśrayā" iti | "vimalā" iti varṇakalā "āśrayaḥ" ālambanaṃ yasyāḥ sā, vimalakalābhidhānā -- ityarthaḥ | tathā -- "abhinavasṛṣṭimahā" iti | "abhinavasya" śrīmadabhinavaguptasya śṛṣṭiḥ" janma saiva -- ṅandanti pitarastasya nandanti ca pitāmahāḥ | adya māheśvaro jātaḥ so'smānsaṃtārayiṣyati ||" ityādyukteḥ satputraprasavena kṛtakṛtyatayā camatkārātiśayakāritvena "mahaḥ" utsavo yasyāḥ sā tathā | tathā janakaśca kīdṛśaḥ? "pañcamukhaguptaruciḥ" | "pañcamukhaḥ" siṃhaḥ, siṃhagupteti saṃjñayā "ruciḥ" dīptiḥ sarvatra prathā yasyāsau -- "tasyātmajaścukhulaketi janeprasiddhaś ścandrāvadātadhiṣaṇo narasiṃhaguptaḥ |" iti vakṣyamāṇadṛśā narasiṃhaguptasaṃjñayā khyātaḥ -- ityarthaḥ | asya hi granthakṛtaḥ śrīnarasiṃhaguptavimalākhyau pitarau -- iti guravaḥ | śanti(nto) hi padeṣu padaikadeśānprayuñjānāḥ |" iti nītyā "bhīmo bhīmasenaḥ" itivat atrāpi narasiṃhaguptasiṃhaguptapadayoḥ prayogaḥ | "bharitatanuḥ" iti "śivaśaktyātmakaṃ rūpaṃ bhāvayecca parasparam | na kuryānmānavīṃ buddhiṃ rāgamohādisaṃyutām || jñānabhāvanayā sarva kartavyaṃ sādhakottamaiḥ |" ityādyuktanītyā dvayorapi śivaśktisamāveśamayatvābhidhānasyeṣṭeḥ kākākṣinyāyena yojyam | tadevam evaṃvidhasiddhayoginīprāyapitṛmelakasamutthatayā -- "tādṛṅamelakakalikā kalitatanuryo bhaved garbhe | uktaḥ sa yoginībhūḥ svayameva jñānabhājanaṃ bhaktaḥ ||" ityuktanītyā svātmani niruttarapādādvayajñānapātratāmabhidadhatā granthakṛtā nikhilaṣaḍardhaśāstrasārasaṃgrahabhūtagranthakaraṇe'pyadhikāraḥ kaṭākṣīkṛtaḥ | atra ca sambhavantyapi vyākhyāntarāṇi na kṛtāni, granthagauravabhayāt prakatānupayogācca | keṣāṃcidapi vyākhyāntarāṇamāsamañjasyamatīva sambhavadapi na prakāśitam | evaṃ hi -- "....................ṭasyai hetuṃ na cācaret |" iti vakṣyamāṇadṛśā svātmani samayalopāvahaṃ mahātmanām mahāgurūṇāṃ nindābījamāsūtritam -- iti bhavet; ko nāma śāntikarmārabhamāṇo vetālotthāpanaṃ kuryāt, iha cāsmābhistadvyākhyāsāroccayanasyaiva pratijñātattvāt tadeva kriyate, -- iti taditarat svayameva sarvatrāsāratayā cinvantu sacetasaḥ, -- itya lamanenāpi vacanena, prastutamihābhidadhmaḥ || 1 || tadevaṃ paraṃ trikaṃ parāmṛśya parāparamapi parāmraṣṭumupakramamāṇaḥ prathamaṃ tāvat parāṃ devī parāmṛśati -- naumi citpratibhāṃ devīṃ parāṃ bhairavayoginīm | mātṛmānaprameyāṃśaśūlāmbujakṛtāspadām || 1-2 || "parām" pūrṇām, ata eva bhinnamapi jagat svātmani abhedarūpatayā pālayantīm ananyonmukhatayā ca prakṛṣṭām -- "yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī |" ityādyuktyā "bhairavayoginīm" nityameva parapramātraviyuktatvāt tadātmabhūtām, ata eva "icchātvaṃ tasya sā devi sisṛkṣoḥ pratipadyate |" ityādyuktyā cidrūpā cāsau "pratibhā" prajñā, tām ādyocchalattātmakatvena bahirullilasiṣāsvabhāvām, ata eva "devīm" pramāturapi viśrāntidhāmatvāt pramitirūpatayā dyotamānām, ata eva bahirapi pramātṛpramāṇaprameyāṇyeva "aṃśā" arārūpā bhāgā yasya "śūlasya" tatra yāni aunmanasāni ambujāni, tatra "kṛtāspadām" taduttīrṇatayā bhāsamānām ṅaumi" dehaprāṇādipramātṛrūpanyagbhāvena tatsvarūpamāviśāmi -- ityarthaḥ || 2 || evamukte'pi parāsvarūpe'parāsvarūpamanabhidhāya, tadubhayamayasya parāsvarūpasya vaktumaśakyatvāt kramaprāptāṃ parāparāṃ devīṃ parihṛtya, prathamaṃ tāvadaparāṃ devīmabhimukhayati naumi devīṃ śarīrasthāṃ nṛtyato bhairavākṛte | prāvṛṇmeghaghanavyomavidyullekhāvilāsinīm || 1-3 || ṅṛtyato" -- ṅartaka ātmā" (śi.3 u.9 sū.) iti śivasūtradṛṣṭyā nigūhitasvasvarūpāvaṣṭambhamūlaṃ tattadviṣvavaicitryabhūmikāprapañcaṃ prakāśayato "bhairavākṛteḥ" pūrṇasvarūpasya paramātmanaḥ "śarīrasthām" -- "evabhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadā punaḥ | jātā tadaiva tadvastu kurvatyatra kriyocyate ||" ityādyuktyā tattatpramātṛprameyādyanantābhāsavaicitryakāritayā svarūpāviṣṭām, ata eva "devīm" jagadullāsanakrīḍākāriṇīm aparāṃ bhagavatīṃ ṅaumi" iti saṃbandhaḥ | ata eva bahirapi viśvātmanā dyotamānatve'pi -- "bhedabhāvakamāyīyatejoṃśagrasanācca tat | sarvasaṃhārakatvena kṛṣṇaṃ timirarūpadhṛt ||" ityādyuktasvarūpe parapramātaryeva viśrāntattvāt kṛṣṇapiṅgalarūpām ityuktam "prāvṛṇmeghaghanavyomavidyullekhāvilāsinīm" iti || 3 || atha parāparobhayasvarūpamayīṃ parāparāṃ devīṃ paramṛśati -- dīptajyotiśchaṭāpluṣṭabhedabandhatrayaṃ sphurat | stājjñānaśūlaṃ satpakṣavipakṣotkartanakṣamam || 1-4 || "jñānam" "evametadidaṃ vastu nānyatheti suniścitam | jñāpayantī jagatyatra jñānaśaktirnigadyate ||" ityādyuktajñānaśaktisvabhāvamapi antarāsūtritecchākriyātmakam, ata eva parāparāśabdavyapadeśyam, ata eva tat -- "lolībhūtamataḥ śaktitritayaṃ tattriśūlakam |" iti vakṣyamāṇanītyā "triśūlam" ata eva "dīptābhiḥ" -- apratihatābhiḥ tattadindriyavṛttirūpābhiḥ "jyotiśchaṭābhiḥ "yatra yatra militā marīcayastatra tatra vibhureva jṛmbhate |" ityādinītyā vakṣyamāṇasvarūpasya bhedapradhānasya bandhahetutvāt bandharūpasya āṇavādimalatrayasya ploṣakam, ata eva śphurat" śuddhabodhaikarūpatayāsphurattāsāram, ata eva śan" ca asau "pakṣaḥ" jagadānandastasya "vipakṣāḥ" -- tadaprathārūpā nijānandādyā ānandā anānandāśca teṣām "utkartanam" -- pūrṇaprathātmakatvena kṣapaṇam, tatra "kṣamam" -- samarthaḥ śtāt" -- iti vākyārthaḥ -- taduktam -- "jayanti jagadānandavipakṣakṣapaṇakṣamāḥ | parameśamukhodbhūtajñānacandramarīcayaḥ || iti || 4 || idānīmaparamapi trikaṃ parāmraṣṭumāha -- svātantryaśaktiḥ kramasaṃsisṛkṣā kramātmatā ceti vibhorvibhūtiḥ | tadeva devītrayamantarāstām anuttaraṃ me prathatsvarūpam || 1-5 || svatantryarūpā śaktiḥ yasyāsau anantaśaktirbhagavān śivaḥ, "kramasya" - - "mūrtivaicitryato deśakramamābhāsayatyasau | kriyāvaicitryanirbhāsāt kālakramamapīśvaraḥ ||" (ri. 2-1-5) ityādyuktanītyā deśakālātmano viśvavaicitryasya sargasya, samyakbhedena śisṛkṣā" -- jagatsṛṣṭinimittaṃ pārameśvarī icchārūpā śaktiḥ "kramātmatā" -- "kramo bhedāśrayo bhedo'pyābhāsasadasattvataḥ |" (ri. 2-1-4) ityādinītyā bhedapradhānaṃ tattadanantābhāsasaṃbhinnaṃ saṃkucitātmarūpaṃ naratvam, ityevaṃ yeyaṃ nara-śakti-śivātmikā "vibhoḥ" -- bhagavataḥ parasya -- anuttarasya prakāśasya "vibhūtiḥ" tattatsphuraṇātmatvena eśvaryaṃ "tadeva" krameṇa tatsphārasāratvāt samanantaroktasvarūpaṃ "devītrayam" paraprakāśatmakatvāt "anuttaram" śvam" sarvakartṛtvāderasādhāraṇam "rūpam" "prathayat"- tattadbhedadaśodaye'pyatirodadhat mama ātmanaḥ "antarāstām" ekātmyena sphuratāt -- ityarthaḥ || 5 || evaṃ svadarśanocitadevatāparāmarśānantaraṃ tatsvarūpānupraveśenaiva yugapad gaṇeśavaṭukāvapi abhimukhayati -- taddevatāvibhavabhāvimahāmarīci cakreśvarāyitanijasthitireka eva | devīsuto gaṇapatiḥ sphuradindukāntiḥ, samyaksamucchalayatānmama saṃvidabdhim || 1-6 || "eka eva" -- ananyāpekṣatayā niḥsahāyo "gaṇasya" -- karaṇacakrasya -- "dinakarasamamahadādikagaṇapatitāṃ vahati yo namastasmai |" ityādidṛśā "patiḥ" -- ahaṅkārarūpaḥ prabhuḥ, ata eva "tāsām" samanantaroktānāṃ "devatānām" "vibhavena" -- paraprakāśātmanā sphāreṇa -- "yattatra nahi viśrāntaṃ tannabhaḥkusumāyate |" iti vakṣyamāṇanītyā bhavanaśīlāḥ tanmayatayā parisphurantyo yā "mahāmarīcayaḥ" -- tattadindriyadevatāḥ tāsāṃ yat "cakram" tatreśvaravadācaran nijasthitiryo "mama" ātmanaḥ śaṃvid" eva anavagāhyatvāt "abdhiḥ" śamyak" viṣayakāluṣyavilāyanena samantāt -- sarvata eva tattadindriyaprasṛtasaṃviddvāreṇa "ucchalayatāt" -- vikāsayatāt, tadekamayatāmutpādayatāt -- ityarthaḥ | abdhisamucchalanasamucitattvācca śphuradindukāntiḥ" -- ityuktam | vastuto hi apānavyāptirasyāsti -- ityevaṃ nirdeśaḥ | atha ca "devīsutaḥ" vaṭuko'pyevaṃvidhaḥ, kintu śarīrasya dhavalimnā śphuradindukāntiḥ" | asya hi prāṇavyāptirasti ityevaṃ nirdiśanti guravaḥ | "devīsutaḥ" ityubhayorapi kulaśāstrocito'yaṃ vyapadeśaḥ | taduktam -- "devīputro'tra vaṭukaḥ svaśaktiparivāritaḥ |" iti | "gaṇeśo vighnahartāsau devīputraḥ........... |" iti ca || 6 || iha khalu śāstrādau "....................ṣtrotobhedaṃ saṃkhyānameva ca | pravartayed guruṃ svaṃ ca steyī syāt tadakīrtanāt ||" ityādyuktadṛśā avaśyameva śāstrakāraiḥ svagurvādeḥ kīrtanaṃ kāryam, ataśca vakṣyamāṇaśāstrasya kulatantraprakiyātmakatvena dvaividhye'pi -- ṅabhaḥsthitā yathā tārā na bhrajante ravau sthite | evaṃ siddhāntatantrāṇi na vibhānti kulāgame || tasmātkulādṛte nānyatsaṃsāroddharaṇaṃ prati |" ityādyuktyā kulaprakriyāyāḥ prakriyāntarebhyaḥ prādhānyāt -- "bhairavyā bhairavātprāptaṃ yogaṃ vyāpya tataḥ priye | tatsakāśāttu siddhena mīnākhyena varānane || kāmarūpe mahāpīṭhe macchandena mahātmanā |" ityādinirūpitasthityā tadavatārakaṃ turyanāthameva tāvat prathamaṃ kīrtayati -- rāgāruṇaṃ granthibilāvakīrṇaṃ yo jālamātānavitānavṛtti | kalombhitaṃ bāhyapathe cakāra stānme sa macchandavibhuḥ prasannaḥ || 1-7 || śaḥ" -- sakalakulaśāstrāvatārakatayā prasiddhaḥ -- "macchāḥ pāśāḥ samākhyātāścapalāścittavṛttayaḥ | cheditāstu yadā tena macchandastena kīrtitaḥ ||" ityādyuktyā pāśakhaṇḍanasvabhāvo macchanda eva parameśvarasamāveśaśālitvāt "vibhuḥ" mama prasannaḥ śtāt" -- svātmadarśanasaṃvibhāgapātratāmāviṣkuryāt -- ityarthaḥ | yo "jālam" matsyabaldhanam, indrajālaprāyāṃ ca māyāṃ "bāhyapathe cakāra" -- "aṣṭau siddhā mahātmāno jālapṛṣṭhāḥ sutejasaḥ |" ityādyuktyā turīyatāsvarūpāvahitattvena saṅkocāpahastanādanavadheyatāṃ ca ninye -- ityarthaḥ | tacca "rāgeṇa" - - gairikādidravyeṇa rāgatattvena ca "aruṇam" -- lohitīkṛtam iyarti -- gacchati ityarthānugamāt tattadbhedadaśāprasararūpaṃ ca, tathā granthibhiḥ" -- bandhanaiḥ "bilaiḥ" ca salilanirgamanasthānaiḥ "granthau" māyāyā dvitīyasmin bhede "bilaiḥ" bilākārābhiḥ bhagasaṃjñābhirbhogabhūmibhiśca "avakīrṇam" -- vyāptam, tathā "ātānavitānavṛtti" -- āyāmapārśvamānayuktaṃ viśvākāratvāt sarvataḥ prasaradrūpaṃ ca, tathā "kalayā" vicchittiviśeṣeṇa kalātattvena ca arthātkṣitiparyantena "umbhitam" ārabdham | yaduktam -- "māyārūpaṃ bhavejjālaṃ dārayetkulacintakaḥ | viśvākāraṃ mahājālaṃ nāḍīsūtraniyojitam || bhuvanākṣasamopetaṃ tattvagranthidṛḍhīkṛtam | kalārāgayutaṃ caiva.............................. ||" ityādi || 7 || "śrīmacchrīkaṇṭhanāthājñāvaśātsiddhā avātaran | tryambakāmardakābhikhyaśrīnāthā advaye dvaye | dvayādvaye ca nipuṇāḥ krameṇa śivaśāsane | ādyasya cānvayo jajñe dvitīyo duhitṛkramāt || sa cārdhatryambakābhikhyaḥ santānaḥ supratiṣṭhitaḥ | ataścārdhacatastro'tra maṭhikāḥ santatikramāt ||" iti vakṣyamāṇasthityā śrīsantatyāmardakatraiyambakārdhatraiyambakākhyāsu sārdhāsu tisṛṣu maṭhikāsu madhyāt vakṣyamāṇatantraprakriyāyāḥ traiyambakamaṭhikāśrayaṇena āyātikramo'sti iti sāmānyena tāvat gurūnabhimukhayati -- traiyambakābhihitasantatitāmraparṇī sanmauktikaprakarakāntiviśeṣabhājaḥ | pūrve jayanti guravo guruśāstrasindhu kallolakelikalanāmalakarṇadhārāḥ || 1-8 || "traiyambaka" iti "abhihitā" śantatiḥ" maṭhikā -- ityarthaḥ || 8 || evam -- "śaivādīni rahasyāni pūrvamāsanmahātmanām | ṛṣīṇāṃ vaktrakuhare teṣvevānugrahakriyā || kalau pravṛtte yāteṣu teṣu durgamagocaram | kalāpigrāmapramukhamucchinne śivaśāsane || kailāsādrau bhramandevo mūrtyā śrīkaṇṭharūpayā | anugrahāyāvatīrṇaścodayāmāsa bhūtale || muniṃ durvāsasaṃ nāma bhagavānūrdhvaretasam | nocchidyate yathā śāstraṃ rahasyaṃ kuru tādṛśam || tataḥ sa bhagavāndevādādeśaṃ prāpya yatnataḥ | sasarja mānasaṃ putraṃ tryambakādityanāmakam ||" (śiḍṛ. 7) ityādyuktyā kalikāluṣyādvicchinnasya nikhilaśāstropaniṣadbhūtasya ṣaḍardhakramavijñānasya traiyambakasantānadvāreṇa avatārakatvādādyaṃ kailāsasthaṃ śrīśrīkaṇṭhanāthākhyaṃ guruṃ prasaṅgāt maṭhikāntaraguruṃścotkarṣayati -- jayati gurureka eva śrīśrīkaṇṭho bhuvi pathitaḥ | tadaparamūrtirbhagavān maheśvaro bhūtirājaśca || 1-9 || "eka eva guruḥ" -- ityanena asya avatārakatvaṃ sūcitam | "maheśvaraḥ"iti yaḥ śrīsantatyardhatraiyambakākhyamaṭhikayorgurutayā anena anyatroktaḥ parameśa iti īśa iti ca | yadāha - "bhaṭṭārikādibhūtyantaḥ śrīmānsiddhodayakramaḥ bhaṭṭādiparameśāntaḥ śrīsantānodayakramaḥ śrīmānbhaṭṭādirīśāntaḥ paramo'tha gurukramaḥ | trikarūpastrikārthe me dhiyaṃ vardhayatāṃtarām ||" iti | "tadaparamūrtiḥ" ityanayorbhagavadāveśamayatvaṃ darśitam | yadyapi - "yo yatra śāstre'dhikṛtaḥ sa tatra guruḥ...... |" iti vakṣyamāṇanītyā maṭhikāntaragurūṇāṃ trikārthe gurutvābhāvāt iha namaskārāprastāva eva | tathāpi "tasya me sarvaśiṣyasya nopadeśadaridratā |" ityādidṛśā sarvatraiva gurūpadeśasya bhāvāt ātmani bhūyovidyatvaṃ darśayatā granthakṛtā asya granthasyāpi nikhilaśāstrāntarasārasaṃgrahābhiprāyatvaṃ prakāśitam | yadvakṣyati - - "adhyuṣṭasantatisrotaḥsārabhūtarasāhṛtim | vidhāya tantrāloko'yaṃ syandate sakalānrasān ||" iti || 9 || "pūrve jayanti guravaḥ" iti sāmānyena kṛte'pi namaskāre yogāṅgatvena samāne'pi -- ".......................ṭarko yogāṅgamuttamam |" ityādyuktyā paramopādeyasvaprakāśasvātmeśvarapratyabhijñāpanaparasya tarkasya kartāro vyākhyātāraśca paraṃ namaskartavyāḥ iti viśeṣaprayojakīkāreṇa guruparamaguruparameṣṭhinaḥ punarapi parāmraṣṭumāha -- śrīsomānandabodhaśrīmadutpalaviniḥsṛtāḥ | jayanti saṃvidāmodasandarbhā dikprasarpiṇaḥ || 1-10 || tadāsvādabharāveśabaṃhitāṃ matiṣaṭpadīm | gurorlakṣmaṇaguptasya nādasaṃmohinīṃ numaḥ || 1-11 || idānīm - "upādhyāyān daśācārya ācāryāṇāṃ śataṃ pitā |" ityādyuktyā tasyācāryādapi gauravātirekasmṛternijamapi pitaramāśīrvādamukhena parāmṛśati -- yaḥ pūrṇānandaviśrāntasarvaśāstrārthapāragaḥ | sa śrīcukhulako diśyādiṣṭaṃ me gururuttamaḥ || 1-12 || "cukhulakaḥ" iti lokaprasiddhamasya nāmāntaram | "gururuttamaḥ" iti uttamatvasya ācāryagauravātirekasmṛtireva nimittam, ata eva anyatrāpi -- "gurubhyo'pi garīyāṃsaṃ janakaṃ cukhulakābhidham |" ityādyuktam || 12 || evaṃ ca tantraprakriyopāsannagurvabhimukhīkaraṇānantaraṃ viśrāntisthānatayā kulaprakriyāgurumapi utkarṣayati -- jayatājjagaduddhṛtikṣamo'sau bhagavatyā saha śambhunātha ekaḥ | yadudīritaśāsanāṃśubhirme prakaṭo'yaṃ gahano'yaṃ śāstramārgaḥ || 1-13 || bhagavatyākhyā asya dūtī, kulaprakriyāyāṃ hi dūtīmantareṇa kvacidapi karmaṇi nādhikāraḥityatastatsahabhāvopanibandhaḥ | "yoktā saṃvatsarātsiddhiriha puṃsāṃ bhayātmanām | sā siddhistattvaniṣṭhānāṃ strīṇāṃ dvādaśabhirdinaiḥ || ataḥ surūpāṃ subhagāṃ sarūpāṃ bhāvitāśayām | ādāya yoṣitaṃ kuryādarcanaṃ yajanaṃ hutam || iti || "śāstramārgo" vimalo jātaḥ ityanenāsya trikādyāgamavyākhyātṛtvamapi prakāśitam | yaduktamanenaiva "ityāgamaṃ sakalaśāstramahānidhānā cchrīśambhunāthavadanādadhigamya samyak | śāstre rahasyarasasaṃtatisundare'smin gambhīravāci racitā vivṛttirmayeyam ||" iti || 13 || idānīṃ svapravṛttiprayojanādi ācakṣāṇo granthakāro granthakaraṇaṃ pratijānīte -- santi paddhatayaścitrāḥ strotobhedeṣu bhūyasā | anuttaraṣaḍardhārthakrame tvekāpi nekṣyate || 1-14 || na cātra anyathā sambhāvyam -- ityātmanyāptatvaṃ prakhyāpayannevaṃ pratijñākaraṇe sāmarthyaṃ darśayati ityahaṃ bahuśaḥ sadbhiḥ śiṣyasabrahācāribhiḥ | arthito racaye spaṣṭāṃ pūrṇārthāṃ prakriyāmimām || 1-15 || śrībhaṭṭanāthacaraṇābjayugāttathā śrī bhaṭṭārikāṃghiryugalād gurusantatiryā | bodhānyapāśaviṣanuttadupāsanottha bodhojjvalo'bhinavagupta idaṃ karoti || 1-16 || tasya gurūparamparāgatasya jñānasya "upāsanam" -- punaḥ punaḥ cetasi viniveśanam tata utthito yo'sāvupadeṣṭavyaviṣayo "bodhaḥ" -- sākṣātkāraḥ, tena "ujjvalaḥ" samyagavagatadharmā san, "idam" gurūpadeśātsaṃśayaviparyāsādirahitattvenādhigatamanuttaratrikārtha- prakriyālakṣaṇam parānprati cikhyāpayiṣayā "karoti" -- upadiśati -- ityarthaḥ | "abhinavaguptaḥ" iti sakalalokaprasiddhanāmodīraṇenāpi āptattvameva upodvalitam | uktaṃ hi -- śākṣātkṛtadharmā yathādṛṣṭasyārthasya cikhyāpayiṣayā prayukta upadeṣṭā cāptaḥ |" iti | tacchabdaparāmṛṣṭaṃ vyācaṣṭe "yā gurusantatiḥ" iti, "gurusantatiḥ" gurupāramparyamavicchinnatayā sthitaṃ tadupadiṣṭaṃ jñānam -- ityarthaḥ, sā ca kīdṛk? ityuktam -- bodhānyapāśaviṣanut" iti | "yatkiṃcitparamādvaitasaṃvitsvātantryasundarāt | parācchivāduktarūpādanyattatpāśa ucyate ||" ityādivakṣyamāṇanītyā "bodhāt" parācchivādyadakhyātyātma bhedaprathātmakam "anyat" tadeva "pāśaḥ" saeva mohakatvāt "viṣam" tat nudati yā sā | tathā "śrībhaṭṭanāthaḥ" iti śrīśambhunāthaḥ | "śrībhaṭṭārikā" iti bhagavatyākhyā asya dūtī | yaduktamanenaiva -- "bhaṭṭaṃ bhaṭṭārikānāthaṃ śrīkaṇṭhaṃ dṛṣṭabhairavam | bhūtikalāśriyā yuktaṃ nṛsiṃhaṃ vīramutkaṭam || nānābhidhānamādyantaṃ vande śambhuṃ mahāgurum |" iti | śtrīmukhe nikṣipetprājñaḥ strīmukhād grāhayetpunaḥ |" ityādyukteḥ kulaprakriyāyāṃ dūtīmukhenaiva śiṣyasya jñānapratipādanāmnāyāt iha gurutaddūtyoḥ samaskandhatayā upādānam || 16 || nanu sāmānyena trikadarśanaprakriyākaraṇaṃ pratijñāya, sambhavatyapi tadarthābhidhāyini śāstrajāte kimiti śrīmālinīvijayottaramevādhikṛtya tannirvāhayiṣyate ? ityāśaṅkyāha -- na tadastīha yanna śrīmālinīvijayottare | devadevena nirdiṣṭaṃ svaśabdenātha liṅgataḥ || 1-17 || "śrīmālinīvijayottare" iti nādi-phāntāyā mālinyā "vijayena" sarvotkarṣeṇa, uttaratisarvasrotobhyaḥ plavate, sārabhūtattvātsarvaśāstrāṇam || 17 || etadevāha daśāṣṭādaśavasvaṣṭabhinnaṃ yacchāsanaṃ vibhoḥ | tatsāraṃ trikaśāstraṃ hi tatsāraṃ mālinīmatam || 1-18 || iha khalu paraparāmarśasārabodhātmikāyāṃ parasyāṃ vāci sarvabhāvanirbharatvātsarvaṃ śāstraṃ parabodhātmakatayaiva ujjṛmbhamāṇaṃ sat, paśyantīdaśāyāṃ vācyavācakāvibhāgasvabhāvatvena asādhāraṇatayā ahaṃpratyavamaśārtmā antarudeti, ata eva hi tatra pratyavamarśakena pramātrā parāmṛśyamāno vācyo'rtho'hantācchādita eva sphurati, tadanu tadeva madhyamābhūmikāyāmantareva vedyavedakaprapañcodayād bhinnavācyavācakasvabhāvatayā ullasati | tatra hi parameśvara eva cidānandecchājñānakriyātmakavaktrapañcakāsūtraṇena sadāśiveśvaradaśāmadhiśayānastadvaktrapañcakamelanayā pañcasrotomayam abhedabhedābhedabhedadaśoṭṭaṅkanena tattadbhedaprabhedavaicitryātma nikhilaṃ śāstramavatārayati, yadbahirvaikharīdaśāyāṃ sphuṭatāmiyāt | tathāhi -- prathamamīśānatatpuruṣasadyojātairekaikasya udbubhūṣubhiḥ sadbhirbhedatrayamullāsitam, udbhūtaiśca ityekaikabhedāḥ ṣaṭ, tribhirapyebhiḥ sambhūya ullāsita eko bhedaḥ, īśatatpuruṣau īśasadyojātau sadyojātatatpuruṣau iti dvyātmanā sambhūyāpi ebhiḥ tribhirbhedatrayaṃ samullāsitam -- ityete bhedapradhānā daśa śivabhedāḥ | taduktam -- "riśatatpuruṣājātairudbhūtairudbubhūṣubhiḥ | ekakaiḥ ṣaḍbhirekena trikeṇa dvyātmakaistribhiḥ || taditthaṃ śivabhedānāṃ daśānāmabhavatsthitiḥ |" iti | eṣāmeva ca vāmadevāghoramelanayā aṣṭādaśa rudrabhedā bhavanti | tathā ca tatraikakena vāmadevāghorātmabhedena bhedadvayameva, pañcavidhatve'pi īśādervaktratrayasya śivabhedeṣu uktatvāt uktasya ca punarvacanānupatteḥ, tathā dvyātmakatvena bhedatrayasya, tena pañcānāṃ tryātmakatvena bhedatrayasya śivabhedeṣu uktatvāt | tatpuruṣasadyojātayostu evaṃ svabhāvābhāvāt, tābhyāṃ saha asaṅgaterbhedacatuṣṭayābhāvādīśavāmau, īśāghorau, aghora-vāmauiti dvyātmakaṃ bhedatrayameva avaśiṣyate -- iti trayo dvikabhedāḥ | tathā pañcanāmāpi īśatatpuruṣājātavāmāghorāṇāṃ tryātmakatvena saṃmīlanāyāmīśānasya krameṇa itaravaktrasaṃbhede ṣaṭ, tatpuruṣasya trayaḥ, tathā sadyojātasya tadavaśiṣṭavaktrasaṃbhede'pi eka eva -- iti daśavidhatve'pi īśa-tatpuruṣa-sadyojātātmanaḥ prathamatrikasya śivabhedeṣu uktatvāt īśavāmāghorātmanaḥ -- śiṣṭasya trikasya vyāpārāntareṇa niyokṣyamāṇatvācca tryātmakabhedāṣṭakamevāvaśiṣyate -- ityaṣṭāveva trikabhedāḥ | ata eva ekakakathanaṃ cintyamiti na vācyam, tatpuruṣājātavāmāghorāṇāṃ hi dvyātmakatayā caturātmakatayā vā jñānajanane saṃyoganiṣedho vivakṣitaḥ, tryātmakatāyāmapi tathābhāve hi bahūnāṃ bhedānāṃ niṣedhaḥ prasṛjyate, iti bhedasaptakakathanamapi nyāyyaṃ na syāt -- ityalaṃ bahunā | tathā pañcānāmamapyeṣāṃ caturātmakatvena saṃmīlanāyā pañcavidhatve'pi narājātavāmāghorāṇāmuktayuktyā saṅgatyabhāvāccatvāraścaturbhedāḥ, sarveṣāmapyeṣāṃ saṃmīlanāyāṃ pañcakabheda eka eva -- ityevam "aṣṭādaśa" bhedābhedapradhānā rudrabhedāḥ | taduktam "yadā trayāṇāṃ vaktrāṇāṃ vāmadakṣiṇasaṅgatiḥ | tadā sapta dvikabhedā aṣṭau caiva trikātmakāḥ || catuṣkāścāpi catvāraḥ pañcakastvekarūpakaḥ | iti viṃśatimadhyāttu narājātāvasaṅgatim || vāmāghoradvaye yātaḥ svātantryātpūrvapaścimau | jñānaṃ bhajete naiveti bhedaṣoḍaśakaṃ sthitam || tatrāpi vāmadevīyamekaṃ tadupari sthitam | svarūpaṃ bhairavīyaṃ ca tenāṣṭādaśadhā sthitiḥ || rudrabhedasya śāstreṣu śivenaivaṃ nirūpitā |" iti | etacca śrīśrīkaṇṭhyāmabhidhānapūrvaṃ vistarata uktam, tadyathā -- śrotasyūrdhve bhavejjñānaṃ śivarudrābhidhaṃ dvidhā | kāmajaṃ yogajaṃ cintyaṃ maukuṭaṃ cāṃśumatpunaḥ || dīpta...............................ṇtaraṃ punaḥ | śivabhedāḥ samākhyātā rudrabhedāṃstvimāṃchṛṇu || vijayaṃ caiva niḥśvāsaṃ madgītaṃ pārameśvaram | mukhyabimbaṃ ca siddhaṃ ca santānaṃ nārasiṃhakam || candrāṃśaṃ vīrabhadraṃ ca āgneyaṃ ca svayambhuvam | visaraṃ rauravāḥ pañca vimalaṃ kiraṇaṃ tathā || lalitaṃ saurabheyaṃ ca tantrāṇyāhurmaheśvari | aṣṭāviṃśatirityevamūrdhvasrotovinirgatāḥ ||" atra cānenaiva "....................... śivairūktaḥ śivābhidhaḥ | bhedo rudraiśca rudrākhya iti bhedo nirūpitaḥ ||" "vasubhiḥ" aṣṭabhirguṇitā "aṣṭo" catuḥṣaṣṭirbhairava bhedāḥ | tathā ca advayasvabhāve svarūpe śivaśaktitatsaṅghaṭṭākhyayoginīvaktrātmani dakṣiṇavaktre pratyekamuhubhūṣūdbhūtatirodhitsu-tirohitātmakatayā catūrūpatvena bhedaṣoḍaśātmakamitaradvakracatuṣṭayaṃ yadā yugapadantarlīnatāmeti tadaiṣāṃ parasparamelanayā catuḥṣaṣṭidvayapradhānā bhairavabhedāḥ | taduktam "yaccānte dakṣiṇaṃ hārdaṃ liṅgaṃ hṛtparamaṃ matam | tadapyantaḥkutāśeṣaspa(sṛ)ṣṭabhāvasunirbharam || sarvasaṃhārakatvācca kṛṣṇaṃ timirarūpadhṛt | bhedabhāvakamāyīyatejoṃ'śagrasanātmakam || tatrāntarlīnatāṃ yāti yāvadvaktracatuṣṭayam | udbubhūṣutathodbhūtaṃ tirodhiratsu tirohitam || itthaṃ yugapadevaitadbhedaṣoḍaśakātmakam | dakṣe vaisargike hārde svatantre'tha śive viśat || aṣṭāṣṭakātma tacchāstraṃ yugapadbhairavābhidham |" iti | etacca śrīśrīkaṇṭhyāmabhidhānapūrva vistarata uktam | tadyathā -- "anyatsaṃkṣepato vakṣye gītaṃ yatparameṣṭhinā | taccabhedaiḥ pravakṣyāmi catuḥṣaṣṭiṃ vibhāgaśaḥ || bhairavaṃ yāmalaṃ caiva matākhyaṃ maṅgalaṃ tathā | cakrāṣṭakaṃ śikhāṣṭakaṃ bahurūpaṃ ca saptamam || vāgīśaṃ cāṣṭamaṃ proktamityaṣṭau vīravandite | etatsādāśivaṃ cakraṃ kathayāmi samāsataḥ || svacchando bhairavaśvacaṇḍaḥ krodha unmattabhairavaḥ | asitāṅgo mahocchuṣmaḥ kapālīśastathaiva ca || ete svacchandarūpāstu bahurūpeṇa bhāṣitāḥ | brahmayāmalamityuktaṃ viṣṇuyāmalakaṃ tathā || svacchandaśca ruruścaiva ṣaṣṭhaṃ cātharvaṇaṃ smṛtam | saptamaṃ rudramityuktaṃ vetālaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || ataḥ paraṃ mahādevi matabhedāṃchṛṇuṣva me | raktākhyaṃ lampaṭākhyaṃ ca mataṃ lakṣmyāstathaiva ca || pañcamaṃ cālikā caiva piṅgalādyaṃ ca ṣaṣṭhakam | utphullakaṃ mataṃ cānyadviśvādyaṃ cāṣṭakaṃ smṛtam || caṇḍabhedāḥ smṛtā hyete bhairave vīravandite | bhairavī prathamā proktā picutantrasamudbhavā || sā dvidhā bhedataḥ khyātā tṛtīyā tata ucyate | brahmī kalā caturthī tu vijayākhyā ca pañcamī || candrākhyā caiva ṣaṣṭhī tu maṅgalā sarvamaṅgalā | eṣa maṅgalabhedo'yaṃ krodheśena tu bhāṣitaḥ || prathamaṃ mantracakraṃ tu varṇacakraṃ dvitīyakam | tṛtīyaṃ śakticakraṃ tu kalācakraṃ caturthakam || pañcamaṃ binducakraṃ tu ṣaṣṭhaṃ vai nādasaṃjñakam | saptamaṃ guhyacakraṃ ca khacakraṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || eṣa vai cakrabhedo'yamasitāṅgena bhāsitaḥ | andhaka rurubhedaṃ ca ajākhya mūlasaṃjñakam || varṇabhaṇṭhaṃ viḍaṅga ca jvālinaṃ mātṛrodanam | kīrtitāḥ parameśena ruruṇā parameśvari || bhairavī citrikā caiva haṃsākhyā ca kadambikā | hṛllekhā candralekhā ca vidyullekhā ca vidyumān || ete vāgīśabhedāstu kapālīśena bhāṣitāḥ | bhairavī tu śikhā proktā vīṇā caiva dvitīyikā || vīṇāmaṇistṛtīyā tu saṃmohaṃ tu caturthakam | pañcamaṃ ḍāmaraṃ nāma ṣaṣṭhaṃ caivāpyatharvakam || kabandhaṃ saptamaṃ khyātaṃ śiraśchedo'ṣṭamaḥ smṛtaḥ | ete devi śikhābhedā unmattena ca bhāsitāḥ || etatsādāśivaṃ cakramaṣṭāṣṭakavibhedataḥ ||" iti | tairbhinnaṃ bhedopabhedavaicitryātmanā nānāprakārama -- ityarthaḥ | yattu śrīśrīkaṇṭhyāṃ tatpuruṣavaktramuddiśya "aṣṭāviṃśatibhedaistu gāruḍaṃ hṛdayaṃ purā |" ityādi | tathā "paścime bhūtatantrāṇi.................. |" tathā "dakṣiṇe dakṣiṇe mārgaścaturviṃśatibhedataḥ |" ityādi | tathā "vāmadevāttu yajjātamanyattatsāmṛ(mpra)taṃ śṛṇu |" ityādi anyabhedopabhedavaicitryamuktam, tadekaikasya vaktrasya pañcavaktrātmakatvāt etadbhedajātopabhedātmeva iti tata eva saṃgṛhīm, iti na pṛthagiha āyastam | taduktam -- "ekaikaṃ pañcavaktraṃ ca vaktraṃ yasmātpragīyate | daśāṣṭādaśabhedasya tato bhedeṣvasaṃkhyatā ||" iti | ataśca bhedabhedābhedābhedapratipādakaṃ śivarudrabhairavākhyaṃ tridhaivedaṃ śāstramudbhūtam iti siddhāntaḥ taduktam -- "tantraṃ jajñe rudraśivabhairavākhyamidaṃ tridhā | vastuto hi tridhaiveyaṃ jñānasattā vijṛmbhate || bhedena bhedābhedena tathaivābhedabhāginā |" iti | evaṃ ca bhedādyātmakamapīdaṃ śāstraṃ parameśvareśavāmāghorātmakaṃ ṣaṣṭhaṃ trikaṃ parādidevītrayaviśrāntidhāmatayā kroḍīkṛtya" "puṣpe gandhastile tailaṃ dehe jīvo jale rasaḥ | yathā tathaiva śāstrāṇāṃ kulamantaḥpratiṣṭhim ||" ityādyuktyā paramādvayāmṛtapariplāvitaṃ vidadhyāt, anyathā hyasya parapadaprāptinimittatvaṃ na syāt | taduktam "tato'pi saṃhṛtāśeṣabhāvopādhisunirbharaḥ | bhairavaḥ paramārthodyaddravabṛṃhitaśaktikaḥ || riśāna-vāma-dakṣāsu tāsu śaktitrayaṃ kramāt | aparādiparāprāntaṃ kroḍīkṛtya trikaṃ sthitaḥ || urdhvavāmatadanyāni tantrāṇi ca kulāni ca | taddhārāprāntarūḍhāni prāpayyābhedabhūmikām ||" iti | nanu evaṃvidhā śrutirna kācidupalabhyata iti kiṃ pramāṇam ? nanu atra uktamevānena gurupāramparyalakṣaṇaṃ pramāṇam | yadāha -- "itthaṃ madhye vibhinnaṃ tattrikameva tathā tathā | śāstramasmadgurugṛhe sampradāyakramātsthitam ||" iti | nanu yadevātra puṃbuddhiprabhavatvaṃ codyaṃ tadevottarīkṛtam ityapūrvamidaṃpāṇḍityam, tenāgamaḥ kaścana saṃvādanīyo yenaitatsamāhitaṃ syāt, naitat, avigītaiva hi prasiddhirāgamaḥ ityucyate, yaduktam "prasiddhirāgamo loke yuktimānathavetaraḥ | vidyāyāmapyavidyāyāṃ pramāṇamavigānataḥ || prasiddhiravagītā hi satyā vāgaiśvarī matā | tathā yatra yathā siddhaṃ tadgrāhyamaviśaṅkitaiḥ || iti | sā cātra vidyata evāvigānena mahātmanāṃ mahāgurūṇām iti kimatra pramāṇāntarānveṣaṇena | yadi cārvāgdṛśāṃ bhavādṛśāmevaṃvidhā śrutiḥ karṇagocaraṃ na gatā tāvataiva etannopapadyate, iti na vaktuṃ śakyam, nahi pramāṇābhāvātprameyasyāpyabhāvaḥ syāt | na caite vipralambhakā yenaivamanyathopadiśeyuḥ etadupadeśamūlataiva nikhilasya śaivaśāstrāgamārthasya prayogadarśanāt | tena yathā manvādismṛtau utsannaśākhāmūlatvādaṣṭakādiyāgānāṃ mūlabhūtā śrutiḥ kalpyate tathā ihāpi jñeyam | nahyevidhāṃ śrutimadṛṣṭvā sākṣātkṛtanikhilaśaivāgamasatattvāsta evamupadiśeyuḥ ityalaṃ mahāgurūṇāmupadeśaparīkṣaṇaduḥśikṣayā | nanu śāstrāṇām -- "yataḥ śivodbhavāḥ sarve śivadhāmaphalapradāḥ |" ityādyukterekatvaniyāmakakāraṇaphalayoraikyamasti, iha kiṃnibandhanameṣāmevaṃ nānātvamuktam ? satyam -- kintu anugrāhyāśaya bhedādeṣāṃ nānātvaṃ kalpitam | yaduktam śarvametatpravṛttyarthaṃ śrotṝṇāṃ tu vibhedataḥ | arthabhedāttu bhedo'yamupacāratprakalpyate || phalabhedo na kalpyo'tra kalpyaścedayathāyatham |" iti | nanu yadyevaṃ tat -- "vedādibhyaḥ paraṃ śaivaṃ śaivād vāmaṃ ca dakṣiṇam | dakṣiṇācca paraṃ kaulaṃ kaulātparataraṃ nahi ||" ityādinā uktameṣāṃ yathāyathamutkṛṣṭatvaṃ yuktaṃ na syāt,? naitat dvāradvāribhāvena eṣāmupāyopeyabhāvasya uktatvāt, tena paramādvayopadeśapratipādakameva śāstraṃ śivasadbhāvalābhaikaphalam -- ityavaseyam | tadeva paramapadaprāpto sākṣādupāyabhūtattvādutkṛṣṭam | etaccānenaiva śrīmālinīślokavārtikādau vitatya uktam, tattata eva svayamavadhāryam, granthagauravabhayāttu pratipadaṃ na saṃvāditam | ata evāha -- "tatsāraṃ trikaśāstram" iti | taduktam -- "vedācchaivaṃ tato vāmaṃ tato dakṣaṃ tataḥ kulam | tato mataṃ tataścāpi trikaṃ sarvottamaṃ param ||" iti | anenaivāśayena ca -- "vāmamārgābhiṣikto'pi daiśikaḥ paratattvavit | saṃskāryo bhairave so'pi kule kaule trike'pi saḥ ||" ityādi śrīniśācārādāvuktam || tacca siddhā-nāmaka-mālinyākhya- khaṇḍatrayātmakatvāt trividhim | tatra kriyāpradhānaṃ siddhātantram, jñānapradhānaṃ nāmakaṃ tantram, tadubhayamayaṃ mālinīmatam iti tadeva mukhyam, yadāha -- "tatsāraṃ mālinīmatam" iti | evaṃ ca, ṅa tadastīha yanna" ityādi yuktamevoktam || 18 || ataśca sarvasahatvāttadadhikāreṇaiva ca pratijñāyā api nirvāho yuktaḥ ityāha -- ato'trāntargataṃ sarvaṃ saṃpradāyojjhitairbudhaiḥ | adṛṣṭaṃ prakaṭīkurmo gurunāthājñayā vayam || 1-19 || "ataḥ" iti ukta yuktyāsyaiva śāstrasya pradhānyāt | "prakaṭīkurmaḥ" iti prakriyākaraṇena | ataśca "pradhāne hi kṛto yatna phalavānbhavati"iti bhāvaḥ | "gurunāthājñayā" iti -- nahi tadājñāṃ vinātra adhikāra eva bhavet iti bhāvaḥ ||19 || anyādṛṣṭaprakaṭīkaraṇe ca svātmani bhagavatprasāda eva nimittamiti darśayitumāha abhinavaguptasya kṛtiḥ seyaṃ yasyoditā gurubhirākhyā | trinayanacaraṇasaroruhacintanalabdhaprasiddhiriti || 1-20 || trinayanaprasādāsāditaprakṛṣṭasiddheḥ kiṃ nāmāsādhyam -- iti bhāvaḥ || 20 || evaṃ ceyaṃ kṛtiḥ sarveṣāmeva grāhyā bhavet, iti pratipādayitumāha -- śrīśambhunāthabhāskaracaraṇanipātaprabhāpagatasaṅkocam | abhinavaguptahṛdambujametadvicinuta maheśapūjanahetoḥ || 1-21 || ādivākyam hṛdayaṃ śāstrātmasatattvam, maheśvarasya pūjanam "pūjā nāma na puṣpādyairyā matiḥ kriyate dṛḍhā | nirvikalpe mahāvyomni sā pūjā hyādarāllayaḥ || ityādyuktyā tattad vakṣyamāṇajñaptikrameṇa svātmatayā pratyabhijñānam | ataśca mahāvākyārthena ekamevādivākyātmakaṃ vākyam iti darśayitumāha -- "ādivākyam" iti | iha yadyapi parameśvaraśaktipātamantareṇa tacchāstraśravaṇādāvanyat pravṛttinimittaṃ nābhyupeyate, tathāpi śāstrakārāṇāmiyaṃ śailī- ityabhidheyaprayojanādi pratipādayitaṃ pravṛttihetutayā ayamādivākyopanibandhaḥ | tatra prathamaślokapañcakāsūtrito'nuttaraṣaḍardhārthakrama ityanena sākṣādabhihitaśca paraparāparāparātmatādinā bahuprakārastrikārthastāvadabhidheyaḥ | tasyaiva ca kartṛpratipādanakauśalena kaulāgamasya ca samastaśāstraprādhānyābhidhānena sātiśayatvaṃ pratipādatituṃ "śrībhaṭṭanātha" ityādi ślokapañcakamupāttam | sa ca guruparamparāgataḥ "tasmād gurukramāyātaṃ diśanneti paraṃ śivam |" ityādyuktanītyā nijaprayojanakārī bhavati, ityetadaṅgatayaiva pāramparyasaṃdarśanārthaṃ gurusaṅkīrtanaparaṃ ślokasaptakamuṭṭaṅkitam | ataścāsyaiva vakṣyamāṇopāyakrameṇa svātmatayā prartyābhijñānājjīvanmuktipradatvaṃ prayojanaṃ ślokāntarāsūtritamapi "śrīśambhunātha" ityādiślokena sākṣāduktam | etaduddiśya ca ko nāma na sacetāḥ parameśvaraśaktipātapavitritaḥ pravarttate ityasya pravṛttinimittatvam, pravṛttasyāpyedupalabdhau "tamanityeṣu bhogeṣu yojayanti vināyakāḥ |" ityādyuktervighnāḥ sambhavanti ityetannirāsāya gaṇeśavaṭukayoḥ stutiḥ | "arthito racaye" iti pratijñātāyāḥ prakriyayāyāśca "tanmayā tantryate tantrālokanāmnyatra śāsane |" ityādivakṣyamāṇopajīvanena "tantrālokaḥ" -- ityabhidhānam | evamabhidhānābhidheyayorabhidheyaprayojanayośca vācyavācakasādhyasādhanabhāvalakṣaṇaḥ sambandhaścārthākṣiptaḥ ityanekavākyasaṃmelanātmakamekamevādivākyaṃ pravṛttihetutayā uktam -- iti piṇḍārthaḥ || 21 || iha yadyapi sarvavādināṃ mokṣa eva upādeyaḥ, tatpratipakṣabhūtaḥ saṃsāraśca heyaḥ, tasya ca mithyājñānaṃ nimittam, tatpratikūlaṃ ca tattvajñānam -- iti tatsākṣatkāreṇaiva ajñānāpagamānmokṣāvāptiḥ ityatrāvivādaḥ, tathāpi taistadekaniyataṃ jñānājñānayoḥ svarūpaṃ na jñātam iti "bhramayatyeva tānmāyā hyamokṣe mokṣalipsayā |" ityādyuktyā tadabhyupagato mokṣo mokṣa eva na bhavati -- iti darśayituṃ śāstrāntaravailakṣaṇyena tatparīkṣaṇasya vakṣyamāṇatvāt prādhānyamapi kaṭākṣayitumupakrama eva bandhamokṣaparīkṣāmuṭṭaṅkayati granthakāraḥ -- iha tāvatsamasteṣu śāstreṣu parigīyate | ajñānaṃ saṃsarheturjñānaṃ mokṣaikakāraṇam || 1-22 || na caitadasmābhiḥ svopajñamevoktam -- ityāha -- malamajñānamicchanti saṃsārāṅkurakāraṇam | iti proktaṃ tathā ca śrīmālinīvijayottare || 1-23 || "ajñānaṃ" timiraṃ parameśvarasvātantryamātrasamullāsitasvarūpagopanāsatattvam ātmānātmanoranyathābhimānasvabhāvam apūrṇa jñānam, tadeva cāṇavam "malam", na tu navamāhnikādau niṣetsyamānaṃ dravyarūpam | uktaṃ ca -- śvātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ ||" iti | tacca kīdṛk ? ityāha -- saṃsāra iti | śaṃsārasya" "bhinnavedyaprathātraiva māyākhyam............ |" ityādyuktasvarūpasya māyīyasya malasya śaṃsārakāraṇaṃ karma saṃsārāṅakura ucyate |" iti vakṣyamāṇanītya "aṅkuraḥ" kāraṇaṃ kārmamalaṃ tasya "kāraṇaṃ | taduktam -- "malaṃ karmanimittaṃ tu naimittakamataḥ param |" iti śrīmālinīvijayottare proktam ityetadadhikāreṇaivāyaṃ granthaḥ pravṛtta ityupodvalitam ||23 || ajñānasya pauruṣabauddhātmakatvena dvaividhye'pi iha pauruṣameva vivakṣitaṃ syānnānyat ityāha viśeṣaṇena buddhisthe saṃsārottarakālike | sambhāvanāṃ nirasyaitadabhāve mokṣamabravīt || 24 || "viśeṣaṇena" śaṃsārāṅkurakāraṇam ityanena" nahi duradhyavasāyarūpaṃ bauddhamajñānaṃ karmaṇaḥ kāraṇam api tu tattasyaiti kathametadviśeṣaṇaṃ saṅgacchatām taddhi sati karmakāraṇake śarīre sambhavati tasya kāryakāraṇātmakatvāt buddheśca kāraṇavargāntaḥpātittvāt, ata evoktam śaṃsārottarakālike" iti | "śarīrabhuvanākāro māyīyaḥ parikīrtitaḥ |" ityādyukteḥ saṃsārāccharīrādanantarabhāvini -- ityarthaḥ || kiṃ tatsambhāvanānirāsena? -- ityuktam -- "etadabhāve mokṣamabravīt" iti | nahibauddhājñānamātranivṛttau mokṣo bhavet yattasminnivṛtte bauddhameva jñānamudeti" tasya ca śuddhavikalpātmatve'pi śarvo vikalpaḥ saṃsāraḥ............... |" iti nītyā saṃsārāvirbhāvakatvame iti kathametadabhāve'pi evaṃ syāt yadabhiprāyādito bāhyairapi "paramārthavikalpe'pi nāvalīyeta paṇḍitaḥ | ko hi bhedo vikalpasya śubhe vā'pyatha vā'śubhe ||" ityādyuktam, pauruṣe punarajñāne dīkṣādinā nivṛtte sati yadi bauddhaṃ jñānamudiyāt tadā tasya vakṣyamāṇanītyā jīvanmuktiṃ pratyapi kāraṇatvaṃ bhavet, kevalena punastena na kiñcitsetsyati -- ityuktaprāyam | pauruṣaṃ punarjñānamuditaṃ sat anyanirapekṣameva mokṣakāraṇam | yaduktam -- "pāśāśca pauruṣāḥ śodhyā dīkṣāyāṃ na tu dhīgatāḥ | tena tasyāṃ doṣavatyāmapi dīkṣā na niṣphalā ||" iti | tacca jñānamātrasvabhāvam, akhyātyabhāva eva hi pūrṇā khyātiḥ, saiva ca prakāśānandaghanasyātmanastāttvikaṃ svarūpam, tatprathanameva mokṣaḥ iti yuktamuktam -- "etadabhāve mokṣamabravīt" iti || 24 || nanu ajñānaśabdasya apūrṇaṃ jñānamarthaḥ ityatra kiṃ nibandhanam, jñānābhāvamātramevāstu ? ityāśaṅkyāha ajñānamiti na jñānābhāvaścātiprasaṅgataḥ | sa hi loṣṭhādike'pyasti na ca tasyāsti saṃsṛtiḥ || 1-25 || ko'sāvatiprasaṅgaḥ -- ityāha -- śa hi" ityādi | tadyuktamuktam -- ajñānaśabdasya apūrṇaṃ jñānamarthaḥ -- iti ||25 || tadāha ato jñeyasya tattvasya sāmastyenāprathātmakam | jñānameva tadajñānaṃ śivasūtreṣu bhāsitam || 1-26 || "ato" yathoktāddhetoḥ "jñeyasya" nīlasukhādeḥ, "jñeyasya ca paraṃ tattvaṃ yaḥ prakāśātmakaḥ śivaḥ |" ityādivakṣyamāṇasvarūpasya "tattvasya" śāmastyena" tasya sarvatrāviśeṣāt tadekaghanākāratvena "aprathātmakam" yat idaṃ nīlam idaṃ sukham iti dvaitaprathātmakatvādapūrṇaṃ "jñānam" tadeva "ajñānam" na punarjñānābhāvamātram -- ityetacchivasūtreṣu "bhāsitam" -- uktam -- ityarthaḥ || 26 || tatra caitatkutra darśitam ? ityāśaṅkyāha -- caitanyamātmā jñānaṃ ca bandha ityatra sūtrayoḥ | saṃśleṣetarayogābhyāmayamarthaḥ pradarśitaḥ || 1-27 || śaṃśleṣetarayogābhyām" iti saṃhitayā, anyathā ca akārapraśleṣaviśleṣābhyāṃ tena "jñānaṃ bandhaḥ, ajñānaṃ bandhaḥ" -- iti cāyamarthaḥ, ityajñānaśabdasya apūrṇajñānābhidhānalakṣaṇaḥ || 27 || etadeva vyācaṣṭe caitanyamiti bhāvāntaḥśabdaḥsvātantryamātrakam | anākṣiptaviśeṣaṃ sadāha sūtre purātane || 1-28 || dvitīyena tu sūtreṇa kriyāṃ vā karaṇaṃ ca vā | bruvatā tasya cinmātrarūpasya dvaitamucyate || 1-29 || dvaitaprathā tadajñānaṃ tucchatvād bandha ucyate | tata eva samucchedyamityāvṛttyanirūpatim || 1-30 || iha na kiñcidapyacetitaṃ bhavati, citikriyā sarvasāmānyarūpā iti | cetayati iti cetanaḥ pūrṇajñānakriyāvān tasya bhāvaḥ "caitanyam" pūrṇajñānakriyāvattvam, tadeva ca paramaiśvaryasvabhāvaṃ svātantryamucyate | tadāha -- śvatantryamātrakam" iti | svātantryameva kevalaṃ svātantryamātrakam, ata evāha -- "anākṣiptaviśeṣam; iti, "anākṣiptāḥ" svasahacāriṇo'pi nityatvavyāpakatvādayo "viśeṣāḥ" bhedā yena tat | bhāvapratyayānto hi śabdaḥ sahacāridharmāntaranivṛttimeva brūte, ata eva dravyābhidhāyinaḥ śabdasya viśeṣaḥ | yadāhuḥ -- "dharmāntarapratikṣepāpratikṣepau tayordvayoḥ | sāṅketabhedasya padaṃ jñātṛvāñchānurodhaḥ || bhedo'yameva sarvatra dravyabhāvābhidhāyinoḥ |" iti | "dvitīyena" iti arthād dvitīyasūtravartinā jñānaśabdena, jñaptiḥ -- jñānam, jāyate yena iti jñānaṃ ca iti vyutpattyā "kriyām karaṇam" ca prādhānyenābhidadhatā tasya -- caitanyamātmā -- "ityuktasvarūpasya" ata eva cetayate iti "cit" citikriyāyāṃ kartā, tanmātrameva kevalaṃ "rūpam" yasya tasya "dvaitamucyate" kartṛkarmaṇoḥ kartṛkarmakriyāṇāṃ ca bhinnānāmavacchedakānāmāgūraṇād dvaitaprathāsūtraṇaṃ kriyate, pūrṇamasya rūpaṃ nākhyātiḥ -- ityarthaḥ | "tat" tasmātsaṃvidadvaitātmanaḥ pūrṇasya rūpasya akhyānāt "dvaitaprathā" eva "ajñānam" apūrṇaṃ jñānamapūrṇatvācca tadeva apūrṇaṃmanyatā śubhāśubhavāsanāśarīrabhuvanākārasvabhāvavividhasaṅkucitajñānarūpa tayā malatrayātmā "bandhaḥ" iti ucyate, bandharūpatvādeva ca tadajñānam śamucchedyam" "malaṃ karma ca māyīmāṇavamakhilaṃ ca yat | sarvaṃheyamiti proktaṃ..................... || ityuktyā heyama -- ityarthaḥ | nanvatra dvaitaprathātmakatvādapūrṇaṃ jñānameva ajñānam ityetatkuto'vagatam ? -- ityāśaṅkyoktam -- "ityāvṛttyā nirūpitam" -- iti | "āvṛttyā" -- iti ajñānam iti saṃhitāpātataḥ punarāvartanena -- ityarthaḥ ||28-30|| nanvevaṃ mokṣasya lakṣaṇamabhidhīyatām ? ityāśaṅkyāha -- svatantrātmātiriktastu tuccho'tuccho'pi kaścana | na mokṣo nāma tannāsya pṛthaṅnāmāpi gṛhyate || 1-31 || na kaścidanyo'sti -- iti vākyaśeṣaḥ | yadi tucchastatpūrvoktanītyā bandha eva syāt, atucchaścet pāramārthikatvānnāsya svatantrātmātirekaḥ | yadvakṣyati -- "mokṣo hi nāma naivānyaḥ svarūpaprathanaṃ hi saḥ | svarūpaṃ cātmanaḥ saṃvit................... ||" ityādi | kimuktaṃ bhavati -- iha tāvadātmajñānaṃ mokṣa ityavivādaḥ, ato yadevātmano lakṣaṇaṃ tadeva mokṣasya iti tannāntarīyakatvādeva asya lakṣaṇasiddheḥ pṛthaklakṣaṇaṃ na kṛtam, ata eva ṅāmāpi" iti apiśabdena lakṣaṇādeḥ punaḥ kā vārtā -- ityāveditam || 31 || evamapyasya tadvailakṣaṇyaṃ kaṭākṣīkartaṃ darśanāntaroktasya mokṣasya svarūpamabhidhātumutkramate -- yattu jñeyasatattvasya pūrṇapūrṇaprathātmakam | taduttarottaraṃ jñānaṃ tattatsaṃsāraśāntidam || 1-32 || "yat" punaḥ "jñeyasya" kalā-tattva-bhuvanādyātmano'dhvanaḥ yat śatattvam" urdhvordhvamanyonyaṃ ca bhedenāvasthānam, tasya "uttarottaram" uparyuparibhāvena tattadbhuvanādyullaṅghanakrameṇa tattadavecchedāpagamāt yathāyathamatiśayād dvaitaprathātmakatvāt saṃkucitattve'pi "pūrṇapūrṇaprathātmakaṃ jñānam" udeti tadadharīkṛtatattvajālollaṅghanāt "caturdaśavidhaṃ yacca proktaṃ saṃsāramaṇḍalam |" ityādyukteḥ "tasya tasya" caturdaśavidhayonyātmanaḥ śaṃsārasya" "śāntidaṃ tata unmocakama -- ityarthaḥ | jñānasya hi mocanameva dharmaḥ, kiṃtu saṃkucitasyāsaṃkucitattvam || 32 || etadeva darśayati rāgādyakaluṣo'smyantaḥśūnyo'haṃ kartṛtojjhitaḥ | itthaṃ samāsavyāsābhyāṃ jñānaṃ muñcati tāvataḥ || 1-33 || "ittham" prathamārdhanirūpitasvarūpam "jñānam" "tāvataḥ" parimitād bandhāt, arthāt bauddhādīnmuñcati -- iti saṃbandhaḥ | tatra "rāgādyakaluṣo'haṃ bhavāmi" iti jñānaṃ yogācārāṇām | yadāhuḥ "rāgādikaluṣaṃ cittaṃ saṃsārastadvimuktatā ||" śaṃkṣepātkathito mokṣaḥ prahīnāvaraṇairjinaiḥ ||" iti | tathā "prabhāsvaramidaṃ cittaṃ prakṛtyā''gantavo malāḥ | teṣāmapāye sarvārthaṃ tajjyotiravinaśvaram ||" iti | ayamatrārthaḥ -- prakṛtiprabhāvasvarasya cittasya anādyavidyāvaśād rāgādibhirāgantukairmalairāvṛtatvena saṃsārāvirbhāve'pi bhāvanādyātmakamārgānuṣṭhānabalāttattadāgantukamalaprahāṇena āśrayaparāvṛttyā avinaśvarajyotīrūpasvarūpābhivyaktirmokṣa iti, tadayuktam, -- bhāvanā hyatra bhavadbhiḥ kāraṇamiṣyate, sā kṣaṇakṣayiṇāṃ cittakṣaṇānāṃ viśeṣamādhātuṃ notsahate, tasyāḥ sthiraikāśrayagatattvena viśeṣādhānakṣamatvāt | tathāhi sthāyinastilādayo bhāvāḥ sthāyibhireva sumanobhirvāsyante, tatheyamapi syāt, ataśca pratikṣaṇamapūrvatvena upajāyamānasya niranvayavināśilaṅghanābhyāsavat anāsāditātiśayasya cittakṣaṇasya prabhāsvaracittakṣaṇopajananāya bhāvanā na prabhavet ityanayā ko'rthaḥ | samalāśca cittakṣaṇāḥ svārasikyāḥ sadṛśārambhaṇaśakteḥ svasadṛśāneva cittakṣaṇānutpādayituṃ kṣamante, na visadṛśān prabhāsvarān | evaṃ ca cittakṣaṇabhaṅguratvānmalaprahāraṇāyaiva bhāvanā na pragalbheta ityāśrayaparāvṛtteḥ kā vārtā iti kṛtaṃ kṣaṇikavādināṃ mokṣeṇa | bandhamokṣau ca sthiraikādipakṣe yujyete, baddho hi mokṣāya pravartate, prāpya ca nivṛtto bhavati iti, santānaścaiko na vidyate, tasya bhedābhedavikalpopahatattvāt | "antaḥ" saṃvidrūpatāyāmapi "śūnyo'haṃ" bhavāmi iti jñānaṃ mādhyamikānām | te khalu sarvabhāvanaiḥsvābhāvyavādinaḥsaṃvido'pi naiḥsvābhāvyānmithyātvam abhidadhatasyacchūnyatāyāmeva mokṣamācakṣīran | yadāhuḥ -- "cittamātramidaṃ viśvamiti yā deśanā muneḥ | tattrāsaparihārārthaṃ bālānāṃ sā na tattvataḥ || sāpi dhvastā mahābhāgaiścittamātravyavasthitiḥ |" iti, tadapyuktam, -- saṃvido hi mithyātvena svatantrarūpāpākaraṇe'pi mithyātve sattaiva na bhavet tasyāḥ nīlādivat paratantrarūpatvābhāvāt, nīlādīnāṃ hi mithyātvena svatantrarūpāpākaraṇe'pi saṃvidātmatayā'styavasthānam, saṃvidi tu sphurattāmātrasārāyāṃ mithyātvādasattvameva syāt iti na kiñcitsphuret iti mūrchaiva syāt iti | na ca saṃvidaḥ sphurattāmātrasārarūpāyā apahnavaḥ śakyakriyaḥ iti yatkiñcidetat | atha -- śarvālambanadharmaiśca sarvasattvairaśeṣataḥ | sarvakleśāśayaiḥ śūnyaṃ naṃ śūnyaṃ paramārthataḥ ||" ityādyuktyuktyā grāhyagrāhakabhāvādinā kalpitena rūpeṇa śūnyam, na tu saṃvidāpi iti cet, evaṃ hyucyamāne vijñānavāde evābhyupagamaḥ syāt, so'pi hi kalpitaparatantrādirūpaśūnyatvena "ityantaḥkaraṇasyaiva vicitrātmāvabhāsinaḥ | avibhāvitatattvasya visphūrjitamidaṃ jagat ||" ityādyuktervijñaptimeva paramārthasatīmabhyupāgamat iti na navaṃ kiñcidāyuṣmatotprekṣitam | tatra cokto doṣaḥ "akartāhaṃ bhavāmi" iti jñānaṃ sāṃkhyānām | te hi niṣkriyamevātmānamabhyupāgaman, anyathā hi tasya caitanyaṃ na syātatecanānāmeva kṣīrādīnāṃ kriyāvattvopalabdheḥ | ayuktaṃ caitat -- akartṛtve hi puruṣasya anirmokṣaḥ syāt akiñcitkaratve hi puruṣasyotpanne'pi vivekadarśane svarūpeṇāvasthānaṃ na syāt, pravṛttisvabhāvāyāḥ prakṛteraudāsīnyāyogāt taṃ pratyapi punaḥ sambhāvanāyāḥ sambhavāt | na ca prakṛteḥ "dṛṣṭāhamanena" iti ṅa punaretadarthamahaṃ pravarte" ityanusandhānamastyācaitanyādasyāḥ prekṣākāritvābhāvāt | evaṃ ceyaṃ kṛte'pi śabdādyupalambhe yathā punastadartha pravartate, tathā kṛtāyāmapi vivekakhyātau punarapi tadarthaṃ pravartiṣyate, svabhāvasyānapetattvāt | evamapi kṛtamakṛtaṃ na bhavati -- iti saṃkucitamapi jñānaṃ bauddhādīnāṃ nijocitāmarthakriyāṃ vidadhyāt | tathāhi bauddhāḥ "ekamevedaṃ saṃvidrūpaṃ harṣaviṣādādyanekākāravivarttaṃ paśyāmaḥ ||" ityādyuktayuktyā buddhivṛttyātmakaṃ jñānameva tattvaṃ pratipannāḥ iti buddhitattvaprāptirevaiṣāṃ mokṣaḥ | taduktam "brahmā tatrādhipatvena buddhitattve vyavasthitaḥ | sarvajñaṃ ca tamevāhurbauddhānāṃ paramaṃ padam || iti | ata evaiṣāṃ buddhitattvādhovartinaḥ saṃsārasya śāntiḥ | evaṃ ca "jñānaṃ muñcati tāvataḥ" iti yuktamuktam | sāṃkhyāśca sukhaduḥkhādyātmakaprakṛtipṛthagbhāvena puṃsa eva svarūpeṇāvasthānaṃ tattvaṃ pratipannāḥ iti paṃstattvaprāptirevaiṣāṃ mokṣaḥ | taduktam -- "pauruṣe caiva sāṃkhyānāṃ sukhadaḥkhādivarjitam |" iti | nairātmyadṛṣṭeścātmadṛṣṭirviśiṣyate, iti sāṃkhyānāṃ bauddhebhyaḥ pūrṇaprathātmakaṃ jñānam ityeṣāṃ buddhitattvordhvavartipuṃstattvaprāptiḥ | evaṃ ca pūrṇaprathātmakamuttottaraṃ jñānam, ityādiḥ pūrvasūtrapratijñāto'rtho nirvāhitaḥ | evaṃ sāṃkhyapātañjalayoḥ prakṛtipṛthagbhāvena paṃjñānasya sāmye'pi sāṃkhyebhyaḥ pātañjalānāmīśvarapraṇidhānāt tadviśiṣyate, iti teṣāṃ puṃstattvordhvavartiniyatitattvaprāptiruktā | "ṣaḍaviṃśakaṃ tu deveśi yogaśāstre paraṃ padam |" iti | evaṃ ca mausulapāśupatādīnāmapi yathāyathaṃ jñānātiśayādūrdhvordhva tattvāvāptiḥ paraṃ padam iti | taduktam "mausule kārūke caiva māyātattvaṃ prakīrtitam |" iti | tathā "vrate pāśupate proktamaiśvaraṃ paramaṃ padam |" iti | tatraivaṃ bauddhādīnāṃ māyīyādeva malādaṃśāṃśikayā, mausulānāṃ kārmādapi, pāśupatānām anātmani ātmābhimānāt āṇavādapi malānmocakaṃ jñānam ityuktam śamāsavyāsābhyām" iti || 33 || nanu svadarśanaucityena evaṃ bandhavigalane'pi kimiti nāsau muktaḥ ityāśaṅkyāha -- tasmānmukto'pyavacchedādavacchedāntarasthiteḥ | amukta eva muktastu sarvāvacchedavarjitaḥ || 1-34 || ".............'dhvā bandhasya kāraṇam |" ityukteḥ adhvā tāvad bandhakaḥ | tatra bauddhādayo buddhitattvāntabandhavigalanāt tanmuktā api tadūrdhvavartyadhvāntarāvacchedasthiteramuktā eva, ata evaiṣāṃ punarapi sargārambhe sṛjyamānatvāt saṃsārāvirbhāvaḥ, bandhakāraṇasya niḥśeṣeṇāprakṣayāt | yadvakṣyati -- śāṃkhyavedādisaṃsiddhān śrīkaṇṭhastadaharmukhe | sṛjatyeva punastena na samyaṅmuktirīdṛśī ||" iti | śrīsvacchandaśāstre'pi -- "laukikānāṃ punaḥ sṛṣṭiḥ punaḥ saṃhāra eva ca | saṃsāracakramārūḍhā bhavanti ghaṭayantravat ||" ityādi sāmānyenābhidhāya -- "muktaṃ ca pratibandhāttaṃ punarbadhnāti ceśvaraḥ | bandhaḥ saṃsārato bhūyo yāvaddevaṃ na vindati ||" iti bauddhādyavāntaradarśanamuktopalakṣaṇaparatayā viśeṣeṇoktam | yaḥ punarniḥśeṣaprakṣīṇasarvādhvabandhaḥ sa eva sākṣānmuktaḥ ityāha -- "muktastu sarvāvacchedavarjitaḥ" iti | yaduktam -- śarvādhvano viniṣkrāntaṃ śaivānāṃ tu paraṃ padam |" iti | tathā "śaivaḥ siddho bhāti mūrdhnītareṣāṃ muktaḥ sṛṣṭau punarabhyeti nādhaḥ |" iti || 34 || atra caivaṃvidhameva pūrṇaṃ jñānaṃ nimittam -- ityāha -- yattu jñeyasatattvasya jñānaṃ svātmanojjhitam | avacchedairna tatkutrāpyajñānaṃ satyamuktidam || 1-35 || "avacchedaiḥ" saṅkocādhāyibhiridantāparāmarśaiḥ śarvātmanā" sarvaprakāraṃ vāsanāmātreṇāpi yat "ujjhitam" parāhantāparāmarśasārama -- ityarthaḥ | ata eva ca pūrṇaprathātmakatvāt ṅa tat kutrāpyajñānam" ataśca śatyām" muktyābhāsavilakṣaṇāṃ "muktiṃ" dadāti, ahaṃparāmarśasārapramātraikātmyena sphurati -- ityarthaḥ || 35 || idānīmuddiṣṭayorjñānājñānayoreva svarūpaṃ vibhajati -- jñānājñānasvarūpaṃ yaduktaṃ pratyekamapyadaḥ | dvidhāpauruṣabauddhatvabhidoktaṃ śivaśāsane || 1-36 || "śivaśāsane" iti pañcasrotorūpe pārameśvaradarśane -- ityarthaḥ | etaddhi sarvatraivāviśeṣeṇoktam ||36 || tadeva lakṣayati tatra puṃso yadajñānaṃ malākhyaṃ tajjamapyatha | svapūrṇacitkriyārūpaśitāvaraṇātmakam || 1-37 || saṅkocidṛkkriyārūpaṃ tatpaśoravikalpitam | atha -- śabda ānantarye, uddeśānantaraṃ hi lakṣaṇaparīkṣayoravasaraḥ -- ityāśayaḥ | "tatra" dvividhayorjñānājñānayormadhyāt -- "........................ puṃsaḥ prādurbhavatparam |" ityasyātmano'pi yatsamanantaroktasvarūpaṃ malākhyamananyasādhāṇānavacchinnajñānakriyāyogi parapramātṛrūpācchivādeva jātamudbhūtam -- ityarthaḥ | parameśvara eva hi svasvātantryātpūrṇajñatvakartṛttvādyapahastanena akhyātyātmakāraṇamalāvirbhāvena svātmānamāvṛṇuyāt | taduktam -- "paramaṃ yatsvātantryaṃ durghaṭasampādanaṃ maheśasya | devī māyāśaktiḥ svātmāvaraṇaṃ śivasyaitat || (paṣā. 15kā.) māyāparigrahavaśād bodho malinaḥ pumānpaśurbhavati |" iti | (pa. sā. 16 kā.) vakṣyati ca -- "tena svarūpasvātantryamātraṃ malavijṛmbhitam |" iti | tadeva paśorāṇavādimalatrayayogino'pi tasya māturdeśakālādyavacchinnatvānniyatadṛkkriyāsvābhāsālocanātmakaṃ jñānam | parameśvara eva hi sarvajñatādyapahastanena aṇutāṃ prāpitasya svātmanaḥ punarapi kalādiyogaṃ kṛtavān, yenāsya niyataṃ jñatvakartṛtvādyabhiyuktam | taduktam -- "asūta sā kalātattvaṃ yadyogādabhavatpumān | jātakartṛtvasāmarthyo vidyārāgau tato'sṛjat || vidyā vivecayatyasya karma tatkāryakāraṇe | rāgo'pi rañjayatyenaṃ svabhogeṣvaśuciṣvapi || niyatiryojayatyenaṃ svake karmaṇi pudgalam | kālo'pi kalayatyenaṃ tuṭyādibhiravasthitaḥ ||" iti | jñānasvarūpasya prathamamuddeśe'pi avaśyocchedyatvapratipādanārthamādāva-jñānasvarūpaṃ nirūpitam || nanu paṃsā buddhivṛttyātmakaṃ jñānaṃ nirvikalpakam ityucyate, tat kathametat buddhyaṃśopanipāti na syāt -- ityāśaṅkyāha -- tadajñānaṃ na buddhyaṃśo'dhyavasāyādyabhāvataḥ || 38 || evamapi hi buddheḥ "adhyavasāyo buddhiḥ" ityādyukteradhyavasāya eva mukhyaṃ rūpam, kathamasya etadabhāve taddharmatvaṃ syāt || 38 || ata evāha ahamitthamidaṃ vedmītyevamadhyavasāyinī | ṣaṭkañcukābilāṇūtthapratibimbanato yadā || 1-39 || dhīrjāyate tadā tādṛgjñānamajñānaśabditam | bauddhaṃ tasya ca tatpausnaṃ poṣaṇīyaṃ ca poṣṭṛ ca || 1-40 || asyāścaivamadhyavasāyayogitve hetuḥ "ṣaṭkañcuka" iti | ṣaṭkañcukaiḥ - - "kālakalāniyatibalād rāgāvidyāvaśena saṃbaddhaḥ | adhunaiva kiñcidevedameva sarvātmanaiva jānāmi | māyāsahitaṃ kañcukaṣaṭkarmaṇorantaraṅgamidamuktam ||(paṣā. 16 u. 17) ityādinā nirūpitasvarūpaiḥ -- "ābilaḥ" pratiniyatajñatvakartṛtvādyutpattyā mlānaprāyo yo'sau "aṇuḥ" parimitātmā, tato jātāt "pratibimbanāt" cicchāyāsaṃkramaṇāt -- ityarthaḥ | evaṃ hyasyāḥ puṃbodhavyaktibhūmitvādevaṃsvabhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ | "tādṛk" iti evamadhyavasāyarūpam | anayośca parasparaṃ kāryakāraṇa darśayitumāha -- "tasya" ityādi, "tasya" iti bauddhasya, "pausnam" paṃsi bhavaṃ pauruṣam -- ityarthaḥ | "poṣaṇīyam" kāryam ityarthaḥ | kāmaśokādyāveśabhājo hi tanmayatānusaṃdhānādinā tattadarthasākṣātkārātmakamavikalpakaṃ jñānamudiyāt | yadāhuḥ -- "kāmaśokabhayonmādacaurasvapnādyupaplutāḥ | abhūtānapi paśyanti purato'vasthitāniva ||" iti | "poṣṭṛ" iti kāraṇam | svapnādāvapi anubhava eva hi prācyo nimittam, nahi nārikeladvīpavāsino vahnivikalpādāvicchāpi bhavet || 39-40 || evamajñānaṃ nirūpya, jñānamapi dvividhaṃ nirūpayitumāha -- kṣīṇe tu paśusaṃskāre paṃsaḥ prāptaparasthiteḥ | vikasvaraṃ tadvijñānaṃ pauruṣaṃ nirvikalpakam || 1-41 || vikasvarāvikalpātmajñānaucityena yāvatā | tadbauddhaṃ yasya tatpauṃsnaṃ prāgvatpoṣyaṃ ca poṣṭṛ ca || 1-42 || paśorāṇavasyāpi vāsanāmātrakṣayābhidhānāt ṅimittābhāve naimittikasyāpya-bhāvaḥ" iti nyāyena kārmamāyīyayorapi prakṣayānnivṛttanikhilabandhasya "puṃsaḥ" ata eva prāptaparamacidaikātmyasya "vikasvaram" parāhantāvimarśātmakam ṅirvikalpakam" kṛtrimāhaṅkārādivikalpavilakṣaṇaṃ jñānaṃ pauruṣaṃ bhavati -- iti vākyārthaḥ | "aucityena" iti tadvatpūrṇenātmanā -- ityarthaḥ | ataśca śarvo mamāyaṃ vibhavaḥ" ityevaṃrūpatvamasyāḥ | "yasya" iti bauddhajñānasya | "prāgvat" iti yathaivājñānayoḥ parasparaṃ poṣyapoṣakabhāvastathaiva -- ityarthaḥ | tathaiva pūrṇāpūrṇatvena punaḥ viśeṣo grāhyaḥ, anyathā hi jñānājñānayoḥ svarūpamevābhihitaṃ na syāt || 41-42 || nanvevaṃvidhamajñānaṃ tāvadanādyevāvasthitam iti nāsti vivādaḥ, etadabhāvātmakaṃ jñānaṃ punaḥ kadā samudiyāt ? etadabhāve ca kiṃ nimittam ? ityāśaṅkyāha tatra dīkṣādinā pauṃsnamajñānaṃ dhvaṃsi yadyapi | tathāpi taccharīrānte tajjñānaṃ vyajyate sphuṭam || 1-43 || yadyapyuktasvarūpam "pauṃsnamajñānam" -- "dīyate jñānasadbhāvaḥ kṣīyante paśuvāsanāḥ | dānakṣapaṇasaṃyuktā dīkṣā teneha kīrtitā ||" ityādyuktasvarūpayā dīkṣayā naśyatyeva "tathāpi" "tat" ajñānābhāvamātrarūpamātmajñānaṃ vyaktyunmukhamapi "......................prārabdhekaṃ na śodhayet |" ityādyukteridaṃśarīrārambhakasya kārmamalasya sadbhāvāt "tasya" vartamāna-śarīrasya" ante sphuṭaṃ vyajyate" ".......................ḍehapāte śivaṃ vrajet |" ityādyuktyā sākṣātkārātma sphurati -- ityarthaḥ | ādiśabdācca śeṣavṛttyā grahaṇam, na tu tīvrataraśaktipātādeḥ, taddhi dīkṣāyāṃ nimittam iti tadvacanenaivāsya grahaḥ siddhaḥ, na cāsmindīkṣāto'nyatṅkicinmuktau nimittam | taduktam -- "tasmātpravitatād bandhātparasthānavirodhāt | dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi ||" iti | tīvratamaśaktipātādau punaranupāyādikrameṇa dīkṣā bhavet, yenāsya tatkālamevāpavargaḥ | taduktam "tatsaṃbandhāttataḥ kaścittatkṣaṇādapavṛjyate |" iti | dīkṣānirapekṣameva punaretat muktau nimittam iti na sambhāvyam, evaṃ śrutivirodhaḥ syāt | "tasya dīkṣāṃ vinaivātmasaṃskārapariṇāmataḥ | samyagjñānaṃ bhavetsarvaśāstreṣu pariniṣṭhitam ||" ityādau punarbāhyakriyādīkṣābhiprāyeṇa tanniṣedho vivakṣitaḥ, anyathā hyatrātmasaṃskāraśabdārtha eva kathaṃ saṅgacchatām ityalaṃ bahunā || 43 || nanu yadyevaṃ dīkṣayā dehānta evamuktirbhavet, tatkathaṃ "jīvanneva vimukto'sau" ityādyuktam? ityāśaṅkyāha bauddhajñānena tu yadā bauddhamajñānajṛmbhitam | vilīyate tadā jīvanmuktiḥ karatale sthitā || 44 || "bauddhajñānena" iti parameśvarādvayaśāstraśravaṇādyudbhūtena | taduktam -- "gurūṇaiva yadā kāle sampradāyo nirūpitaḥ | tadāprabhṛti mukto'sau yantraṃ tiṣṭhati kevalam ||" iti | etacca dīkṣitādhikāreṇaiva jñeyam, nahi akṛtadīkṣasya śāstraśravaṇe'pyadhikāraḥ iti kutastadavabodhanimittako'pi tajjñānāvirbhāvaḥ syāt | taduktam -- "adīkṣitānāṃ purato noccarecchivapaddhatim |" iti | na ca apradhvastapauruṣājñānasya anena kiñcidbhavati ityuktaprāyam, anyathā hi prekṣāvatāṃ dīkṣāyāṃ pravṛttireva na syāt -- sādhyasyārthasya ata eva sruṣṭurabhāvāt, ata eva dīkṣāyāṃ śithilāsthatvaṃ na vācyam, tasyā eva mukti prati mūlakāraṇatvāt | evaṃ dīkṣādinā pauṃsnaṃ jñānamabhivyaktyunmukhamapi na tadaiva muktipradam, dehānte tadabhivyakteruktatvāt, idaṃ punastadaiva iti tato'sya prādhānyamapi kaṭākṣitam || 44 || na kevalametadevāsya tataḥ prādhānyanimittaṃ yāvadanyadapi -- ityāha dīkṣāpi bauddhavijñānapūrvā satyaṃ vimocikā | tena tatrāpi bauddhasya jñānasyāsti pradhānatā || 1-45 || iha śarvalakṣaṇahīno'pi jñānavāngururuttamaḥ |" ityādyukteradhigataśāstrārthasyaiva hi gurordīkṣāyām adhikāraḥ, ata eva tasya "śivaśāstravidhānajñaṃ jñānajñeyaviśāradam |" iti lakṣaṇaṃ prādhānyenoktam, anyathā punaḥ -- "śāstrahīne na siddhaḥ syāddīkṣāyāṃ vīravandite |" ityādyuktyā dīkṣā vimocikaiva na syāt, tena iti dīkṣāyāṃ bauddhasya jñānasya kāraṇatvāt, nahi tena vinā tasyā niṣpattireva syāt || 45 || na caitadasmadupajñameva -- ityāha -- jñānājñānāgataṃ caitad dvitvaṃ svāyambhuve rurau | mataṅgādau kṛtaṃ śrīmatkheṭapālādidaiśikaiḥ || 1-46 || taduktam -- śrīsvāyambhuve -- "athātmamalamāyākhyakarmabandhavimuktaye | vyaktaye ca śivatvasya śivajñānaṃ pravartate ||" iti | "athānādirmalaḥ paṃsāṃ paśutvaṃ parikīrtitam | tatsadbhāvavaśo'jñādiḥ pāśaughaḥ pauruṣaḥ smṛtaḥ || tasmāttattattvato jñeyaṃ mokṣamakṣayamicchatā |" iti ca | śrīrurāvapi - "yajanti vividhairyajñairmantratattvaviśāradāḥ | gurutantrādyanujñātadīkṣāsicchinnasaṃśayāḥ ||" iti | ṅa mīmāṃsyā vicāryā vā mantrāḥ svalpadhiyā naraiḥ | pramāṇamāgamaṃ kṛtvā śraddhātavyā vicakṣaṇaiḥ || sarve mantrātmakā devāḥ sarve mantrāḥ śivātmakāḥ | śivātmakamidaṃ jñātvā śivamevānucintayet ||" iti ca | śrīmataṅge'pi "tataḥ sa bhagavānīśaḥ sphuranmāṇikyaśekharaḥ | vākyānalasamutthena jvālāvīryeṇa mantrarāṭ || pradadāha muneḥ sarvamajñānaṃ tṛṇarāśivat |" iti | "śivavaktrāmbujodbhūtamamalaṃ sarvatomukham || śivatvonmīlanaṃ tathyaṃ jñānamajñānanāśanam | anena siddhāḥ paśyanti yattatpadamanāmayam ||" iti ca | ādiśabdena cillācakreśvarīmatādergrahaṇam | taduktaṃ tatra -- "bauddhaṃ ca pauruṣeyaṃ ca dvividhaṃ tanmalaṃ smṛtam | tatra dīkṣādinā yāti pauruṣeyaṃ malaṃ kṣayam | bauddhamakṣayamevāste tāvattāvatsamudritam | yāvanna bauddhamevāsya sajātīyavilāpakam || jñānamabhyuditaṃ samyaksāretaravibhāgakṛt |" iti pauṃsnajñānābhivyañjane dīkṣā tāvanna prabhavedyāvadasya bauddhaṃ jñānaṃ pūrvabhāvi na syāt, yenāsya tato'pi prādhānyamuktam || 46 || evaṃ bauddhamapi jñānaṃ pārameśvaraṃ śāstramantareṇa kutaḥ samudiyāt iti tadeva mūlakāraṇatvādiha pradhānam -- ityāha -- tathāvidhāvasāyātmabauddhavijñānasampade | śāstrameva pradhānaṃ yajjñeyatattvapradarśakam || 1-47 || śaṃpade" iti -- tāṃ janayitum -- ityarthaḥ | yato "jñeyasya" nīlasukhādeḥ "tattvam" prakāśamānatvānyathānupapattyā prakāśātmakaśivasvabhāvatvam, tasya pradarśakam parādvayopadeśakāritvāttadabhidhāyakam -- ityarthaḥ | ata eva cāsya tadapradarśakatayā śāstrāntarebhyo vailakṣaṇyamapi kaṭākṣitam || 47 || nanu bhavatvevam, atra punaḥ kiṃ nimittaṃ yatpauṃsnājñānanivṛtau dehānte muktiḥ, bauddhājñānanivṛttau tu tadaiva -- ityāśaṅkyāha -- dīkṣayā galite'pyantarajñāne pauruṣātmani | dhīgatasyānivṛttatvādvikalpo'pi hi sambhavet || 1-48 || "dhīgatasya" iti ajñānasya | "vikalpo hi" bhedaprathātmakaḥ sa caiva akhyātirūpatvādajñānam iti bahūktam || 48 || nanu dhīgatamajñānaṃ yadi na nivṛttaṃ tadātmanaḥ kimāyātam ityāśaṅkyāha -- dehasadbhāvaparyantamātmabhāvo yato dhiyi | dehānte'pi ca mokṣaḥ syātpauruṣājñānahānitaḥ || 1-49 || dīkṣitasyāpi hi niyatakālaṃ buddhāvātmagraho bhavet iti tayorabhedād bauddhamapyajñānamātmanyupacitaṃ sambhavet -- iti bhāvaḥ | ata eva dehānte buddhāvātmagrahavyuparamāt pauruṣasyājñānasya dīkṣādinā pūrvameva pradhvastattvānmokṣaḥ iti yuktamuktam "taccharīrānte tajjñānaṃ vyajyate sphuṭam" iti || 49 || evaṃ vikalpo'tra sambhavanmuktau vyavadhāyakaḥ iti na tadaiva muktiḥ, tasya punarasambhave satyapi dehe muktiḥ -- ityāha bauddhājñānanivṛttau tu vikalponmūlanād dhruvam | tadaiva mokṣa ityuktaṃ dhātrā śrīmanniśāṭane || 1-50 || na caitadapramāṇakam -- ityāha -- "ityuktam" ityādi || 50 || vikalpayuktacittastu piṇḍapātācchivaṃ vrajet | itarastu tadaiveti śāstrasyātra pradhānataḥ || 1-51 || "itaraḥ" iti nirvikalpaḥ |" tadaiva" iti dehasadbhāve -- ityarthaḥ | yaduktam tatraiva -- "vikalpayuktacittastu piṇḍapātācchivaṃ vrajet |" vikalpahīnacittastu hyātmānaṃ śivamavyayam || paśyate bhāvaśuddhya yo jīvanmukto na saṃśayaḥ |" iti | idānīṃ prāk pratijñātaṃ śāstrasyaiva prādhānyaṃ nigamayatiiti ityādinā "iti" śabdaḥ kākākṣinyāyena yojyaḥ, tena śrīniśāṭanagranthasamāptau hetau ca vyākhyeyaḥ | sa ca "jñeyatattvapradarśakam" ityādinā prāgapyuktaḥ || 51 || nanu kiṃ nāma jñeyasya tattvaṃ yatpradarśyamānaṃ śāstraprādhānyāvagamakamapi syāt -- ityāśaṅkyāha jñeyasya hi paraṃ tattvaṃ yaḥ prakāśātmakaḥ śivaḥ | nahyaprakāśarūpasya prākāśyaṃ vastutāpi vā || 1-52 || "jñeyasya" nīlādernīlataiva -- prakāśamānatā na tāvadātmabhūtā, tathātve hi sarvadaiva sarvānprati ca syānna tu kadācitkaṃcitprati iti sarve'pi sarvajñāḥ syuḥ | ataśca asya prakāśate, mama prakāśate iti prakāśātmapramātṛsaṃlagnaiva sā yujyate iti nāsau svātantryeṇa paryavasitasvarūpo nīlādiḥ, śiva eva prakāśātmakaḥ pramātā, tadatiriktasya anyasya bhedābhedavikalpopahatattvāt, ataśca nīlāderjñeyasya prakāśamānatvāt sa eva paramārthaḥ ityuktam "prakāśātmakaḥ śivaḥ paraṃ tattvam" iti | nanvasau svayamatathārūpo'pi prakāśasaṃbandhāttathā bhaviṣyati ityāśaṅkyāha -- ṅahi" ityādi | prakāśasaṃbandhenāpi hi prakāśamāno nīlādiḥ svayaṃ prakāśarūpa eva san prakāśate, na aprakāśarūpaśca prakāśate ca iti syāt nahi aśvetaḥ prāsādaḥ śvetate, na caivaṃ vastutvamapyasya syāt nahi prakāśarūpatāmapahāya anyadvastu sambhavet -- iti bhāvaḥ || 52 || evaṃ ca na kevalaṃ nīlāderjñeyasya bhāvasya prakāśamānatvātprakāśātmakaḥ śivastattvaṃ yāvattadabhāvasyāpi -- ityāha -- avastutāpi bhāvānāṃ camatkāraikagocarā | yatkuḍyasadṛśī neyaṃ dhīravastvetadityapi || 1-53 || yato ṅāstyatra ghaṭaḥ" ityevaṃrūpāpi buddhirbodhasvabhāvatvātkuḍyādijaḍapadārthavilakṣaṇā ata eva ghaṭādyabhāvo'pi buddhyamānatvātparamānandaikaghanabodhātmakaśivasvabhāva eva -- ityarthaḥ | tadāhuḥ "abodho'pi buddhyamāno bodhātmabhūta īśvara eva |" iti || 53 || nanu siddhe prakāśe bhāvābhāvarūpasya jñeyasya tadekaparamārthatvaṃ siddhyet, sa eva punaḥ kena pramāṇena siddhaḥ ? ityāśaṅkyāha -- prakāśo nāma yaścāyaṃ sarvatraiva prakāśate | anapahnavanīyatvāt kiṃ tasminmānakalpanaiḥ || 1-54 || apūrvārthaviṣayaṃ khalu pramāṇam | yadāhuḥ -- "anadhigataviṣayaṃ pramāṇamajñātārthaprakāśo vā |" iti | prakāśasya apūrvatvena prakāśo nāsti sarvadaiva tasya prakāśamānatvena "anapahnavanīyatvāt" iti vyarthaṃ tatra pramāṇaparikalpanam | tathāhi tadā tasya apūrvatvena prakāśaḥ syāt yadyasau pūrvamanadhigatattvena aprakāśamānaḥ syāt tathābhāvaśca tadrahitapūrvakālasmṛtau satyāṃ bhavekt, smṛtirapi evaṃrūpamanubhavaṃ vinā notpadyate, anubhūtaviṣayāsampramoṣātmakatvāttasyāḥ, na ca prakāśarahitattvena pūrvakālamanubhavo'sti, tasyaivānubhavasya prakāśātmakatvāt, sa eva hi prakāśaḥ iti kathaṃ pūrvamapi tadabhāvaḥ, ataśca sarvadāsya avabhāsamānatvena ādisiddhatvāt na pramāṇasavyapekṣā siddhiḥ | sa eva ca "prakāśa eva prakāśakaḥ pramātā" iti nītyā parapramātṛrūpaḥ parameśvaraḥ śivaḥ iti yuktamuktam -- "jñeyasya ca paraṃ tattvaṃ yaḥ prakāśātmakaḥ śivaḥ |" iti || 54 || na kevalametatsiddhau pramāṇānāmanupayogo yāvatpratyuta eṣāṃ tadadhīnā siddhiḥ -- ityāha -- pramāṇānyapi vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || 1-55 || iha vastūnāṃ nīlapītādīnāṃ prakāśanirapekṣeṇa svasvarūpeṇa tāvatsvayamanyo'nyaṃ vā na kaścidviśeṣaḥ | nahi svātmani nīlaṃ nīlaṃ pītaṃ vā pītam | yadi nāma hi svātmani nīlaṃ pītaṃ syātpītaṃ vā nīlam, tatkimiva na viruddhamāpatet | atha yathaiva yatprakāśate tathaiva tatsvātmani pariniṣṭhataṃ syāt iti na nīlaṃ pītam, pītaṃ vā nīlam, iti cet -- evaṃ tarhyeṣāṃ svātmani viśeṣo na kaściduktaḥ syāt api tu prakāśate iti -- iti prakāśa evaiṣāṃ rūpaṃ tattanniyatasvarūpapratiṣṭhānibandhanatvāt jīvitaṃ vitanuyāt yena nīlamidaṃ pītamidam iti siddhyet | sa ca nīlādyuparāgeṇa niyatarūpatāmavalambamānaḥ pramāṇaśabdavyapadeśyo bhavet | na cāsya svātmasiddhiṃ prati anyadapekṣaṇīyam -- prakāśarūpatvāt, prakāśasya ca svaparaprakāśakatvāt, tathābhūto'pyasau prakāśo vimarśarūpatāṃ vinā nārthasya ātmano vā prakāśarūpatāyāṃ pratiṣṭhāspadaṃ syāt, nahi prakāśaḥ ityevāsau svaparātmanoḥ pratiṣṭhāpako bhavet, evaṃ hi nīlamapi nīlam ityeva kṛtvā tathā syāt | tasmātsvaparaprakāśatāsiddhau tasyāpi ahaṃparāmarśātmā jīvitabhūtaḥ prakāśo'bhyupagamanīyoyena sarvaṃ siddhyet | yaduktam -- "prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ |" iti | sa eva ca paraprakāśātmā parameśvaraḥ śivaḥ ityuktam -- "teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ" iti || 55 || evamādisiddhatvādasya na kevalaṃ sādhakaṃ pramāṇamakiñcitkaraṃ yāvadbādhakamapi -- ityāha -- sarvāpahnavahevākadharmāpyevaṃ hi vartate | jñānamātmārthamityetanneti māṃ prati bhāsate || 1-56 || śarveṣām" jñātṛjñānajñeyānām "apahnavo" nirākaraṇaṃ tatra "hevāka" eva "dharmaḥ" svabhāvo yasyāsau bauddhaḥ | tatra trayābhāvavādino mādhyamikāḥ | jñātṛjñeyābhāvavādino yogācārāḥ | jñātrabhāvavādino vaibhāṣikāḥ | so'pi "hyevaṃ jñānamātmārtham" ityetat māṃ saṃvedanasvabhāvatvād vicārayitāraṃ prati neti bhāsate -- nāsti iti pratītirūpo vartate -- avatiṣṭhate -- ityarthaḥ, tena ātmādernirākaraṇe sādhane vāpi avaśyameva sādhayitā pūrvakoṭāvākṣiptaḥ siddhaḥ nahi sādhayitāramantareṇa arthānāṃ sādhyataiva syāt, sa ca svataḥ siddhaḥ prakāśātmā paramārtharūpaḥ parameśvaraḥ śiva eva || 56 || ataśca tatra vyarthameva bauddhasyāpi pramāṇasya parikalpanam -- ityāha -- apahnutau sādhane vā vastūnāmādyamīdṛśam | yattatra ke pramāṇānāmupapattyupayogite || 1-57 || "vastūnām" jñātṛjñānajñeyātmanām, "ādyam" ādyasiddhatvāt "ridṛśam" parapramātṛrūpam, "tatra" iti ādisiddhe pramātari | prameyaṃ khalu pramiṇvatpramāṇamucyate, prameyaṃ ca vibhinnaprakāśādhīnasiddhikamidantāvimṛśyaṃ ca bhavati | na caivaṃrūpatvaṃ pramāturyena pramāṇaparicchedyaḥ syāt, sa hi arthaparicchedādau pravṛttaḥ svaprakāśarūpatvānna prakāśādbhinno nāpīdantāvimṛśyaḥ, ahaṃpratyavamarśamayatvāt, sa ca yadi pramāṇaprameyaḥ syāt tatrāpi pramitikriyāyāṃ pramātrā apareṇa bhāvyam, tatrāpyanyena ityanavasthānaṃ syāt, tasmānnātra pramāṇasya pravṛttau kācidupapattiḥ | yastu bhāvanopadeśādau śakṛd vibhāto'yamātmā pramātā" ityādiridantayā vyavahāraḥ sa na vāstavaḥ, tatra tasya sākṣādapratīteḥ; ahantāvyavadhānena hi tatrāsau pratīyate ityāstām, etaddhi pade pade vitaniṣyate | pramāṇānupayogastvādisiddhatvāt samanantarameva darśitaḥ, iti na punarvitānitaḥ || 57 || na kevalamatra yuktirevāsti yāvadāgamo'pi -- ityāha -- kāmike tata evoktaṃ hetuvādavivarjitam | tasya devātidevasya parāpekṣā na vidyate || 1-58 || parasya tadapekṣatvātsvatantro'yamataḥ sthitaḥ | tataḥ iti -- tatra pramāṇānāmupapattyupayogayorabhāvāt, hetoḥ anumānasya vādena vivarjitam ata evāha -- tasya ityādi, parasya -- pramāṇādeḥ, ataḥ iti -- parānapekṣatvalakṣaṇāddhetoḥ || 58 || evamasya parānapekṣatvādyathā na pramāṇānyavacchedakāni, tathā prameyāṇyapi ityāha -- anapekṣasya vaśino deśakālākṛtikramāḥ || 1-59 || niyatā neti sa vibhurnityo viśvakṛtiḥ śivaḥ | vaśinaḥ -- svatantrasya iti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ | atrāpīti parānapekṣasya, prakāśātmanaḥ śivasya hi deśakālākārairbhedābhedavikalpopahatattvādavacchedādhānamaśakyam ityuktam -- niyatā na iti ata eva ca sa evaṃvidhaḥ ityāhavibhurnityo viśvākṛtiḥ -- iti | vibhuḥ iti -- deśāvacchedaśūnyatvāt | nitya iti -- atītādikālāvacchedavigalanāt | viśvākṛtiḥ iti -- cidacidādyākāravaicitryollāsakatvāt ||59 || etadeva prapañcayati -- vibhutvātsarvago nityabhāvādādyantavarjitaḥ || 1-60 || viśvākṛtittvāccidacittadvaicitryāvabhāsakaḥ | ata evāsyāgameṣu nānārūpatvamucyate -- ityāha -- tato'sya bahurūpatvamuktaṃ dīkṣottarādike || 1-61 || tadevāha bhuvanaṃ vigraho jyotiḥ khaṃ śabdo mantra eva ca | bindunādādisaṃbhinnaḥ ṣaḍvidhaḥ śiva ucyate || 1-62 || bhuvanam tattadbhuvanādhiṣṭheyaṃ bhogādhārarūpam | vigrahaśabdena upacārādvigrahiṇo lakṣyante | teṣāṃ ca rudrakṣetrajñādinānārūpatve'pi tattatsiddhidānasāmarthyādiha rudrādīni kāraṇānyeva | jyotiḥ -- binduḥ "kadambagolakākāraḥ sphurattārakasannibhaḥ |" ityādināsya jyotīrūpatvenābhidhānāt | khaṃ śūnyam -- śakti-vyāpinī- samanālakṣaṇam | śabdo nādātmā mantraḥ akārokāramakārātmā | asya viśeṣaṇambindunādādisaṃbhinnaḥ iti | yaduktam "bindurnādastathā vyoma mantro bhuvanavigrahau | ṣaḍvastvātmā śivodhyeyaḥ phalabhedena sādhakaiḥ ||" iti | tathā "unmanā tu paro bhāvaḥ sthūlastasyāparo mataḥ | punaḥ śūnyaṃ ca vyomātmā saṃsparśaṃ ca tataḥ param || śabdo jyotistathā mantrāḥ kāraṇā bhuvanāni ca |" iti | tathā "vyoma-vigraha-bindvarṇa-bhuvanādhvavibhedataḥ | lakṣyabhedaḥ smṛtaḥ ṣoḍhā................ ||" ityādi || 62 || atra ca "yo yatrābhilaṣedbhogānsa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāk ................................. || itinyāyena yasya yatra niṣṭhā tasya tatprāptirbhavati -- ityāha -- yo yadātmakatāniṣṭhastadbhāvaṃ sa prapadyate | vyomādiśabdavijñānāt paro mokṣo na saṃśayaḥ || 1-63 || yaḥ sādhakaḥ, yasya bhuvanādeḥ, ātmakatāyāṃ tadrūpatāyāḥ, niṣṭhaḥ, sa tadbhāvam -- tattadbhuvanādirūpatvena niyatāṃ siddhimeti -- ityarthaḥ | taduktam -- "bhuvanaṃ cintayedyastu vakṣyamāṇaikarūpakam | bhuvaneśatvamāpnoti............................. ||" ityupakramya "brahmādikāraṇānāṃ tu vigrahaṃ yaḥ sadā smaret | pūrvoktalakṣaṇaṃ yacca tanmayatvamavāpnuyāt || mantraiśca mantrasiddhistu japahomārcanād bhavet | pūrvoktarūpakadhyānātsidhyatyatra na saṃśayaḥ || jyotirdhyānāttu yogīndro yogasiddhimavāpnuyāt | tanmayatvaṃ tadāpnoti yogināmadhipo bhavet || śūnyadhyānācca śūnyātmā vyāpī sarvagatirbhavet | samanādhyānayogena yogī sarvajñatāṃ vrajet ||" iti | eṣāṃ ca ṣaṇṇāmapi śivātmakatvāt -- "............... śivaṃ dhyātvā tu tanmayaḥ |" ityādyukteḥ śivaikamayatayaikaikānupraveśe'pi śivātmakasvarūpalābho bhavet -- ityāha -- vyomādiśabdavijñānāt ityādi | vyomādīnām eṣāṃ ṣaṇṇāṃ śabdānāṃ śabdaḥ paro vimarśaḥ, tadātmakatayā yat vijñānam -- anubhavaḥ, tasmāt paro -- vimarśaikasāraśivaikātmyāpattilakṣaṇo, mokṣo niḥsaṃśayaṃ bhavetiti vākyārthaḥ | vyomādiṣaṭka iti pāṭhe tu vyomādeḥ ṣaṭkasya viśiṣṭādanavacchinnājjñānāt -- iti vyākhyeyam | na ca atra bhuvanādīnāṃ kramo vivakṣitaḥ itīha vyomādi iti prayuktam || 63 || nanu yadyayaṃ viśvākṛtistatkathamasya ṣaḍvidhatvamevoktam ityāśaṅkyāha -- viśvākṛtittve devasya tadetaccopalakṣaṇam | anavacchinnatārūḍhāvavacchedalaye'sya ca || 1-64 || upalakṣaṇam eva bhavati, anenaiva nikhilaviśvasaṃgrahasiddheḥ | na kevalametadviśvākāratāyāmevāsyopalakṣaṇaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha - - anavacchinnatārūḍhau ityādi | avacchedalaye iti -- avacchedānāṃ saṅkocādhāyināṃ bhuvanādīnāṃ laye viśvottīrṇatāyām -- ityarthaḥ | viśvamayatve'pyasya svasvarūpānna pracyāvaḥ ityāśayaḥ | nanvemubhayathāpi asya niyatātmakatvāvagamādavaccheda evokto bhavet? -- ityāśaṅkyoktam -- anavacchinnatārūḍhāviti | asya hi viśvamayatve'pi viśvottīrṇatvādanavacchinnatāyāmeva praroho bhavet, eka eva hi svatantro bodhastathā tathā prasphuret iti || 64 || nanu kathamekadaiva ekasya viśvamayatve'pi viśvottīrṇatvaṃ saṅgacchate? - - ityāśaṅkāśāntatyarthamāgamaṃ saṃvādayati -- uktaṃ ca kāmike devaḥ sarvākṛtirnirākṛtiḥ | jaladarpaṇavattena sarvaṃ vyāptaṃ carācaram || 1-65 || darpaṇādyantaḥ pratibimbitaṃ ghaṭādi yathā darpaṇādivyatirekeṇa prakāśamānamapi darpaṇādyanatiriktameva, anyathā darpaṇaghaṭayoranyonyaṃ vaiviktyena bhānaṃ syāt, tathaiva prakāśātmanā śivenāpi sthāvarajaṅgamātmakamidaṃ viśvaṃ svecchayā svasvarūpātiriktāyamānatvena avabhāsitaṃ sat, vyāptaṃ prakāśamānatānyathānupapattyā svasvarūpānatirekeṇaiva kroḍīkṛtam, ata evāyaṃ viśvamayatve'pi viśvottīrṇastaduttīrṇatve'pi tanmayaḥ ityubhayathāpi na kaścid doṣaḥ | ata evoktam -- sarvākṛtirnirākṛtiḥ -- iti | sarvākṛtiḥ -- viśvamayaḥ nirākṛtiḥ -- viśvottīrṇaḥ āvṛttyā tattve'pi taduttīrṇaḥ -- iti ca | tadevamayameka eva prakāśātmā parameśvaraḥ sarvato jṛmbhate itīśvarādvayameva paramārthataḥ ||65 || nanu bhāvānāṃ tadapekṣayā pṛthakprakāśānupapattermā nāma tadatirekeṇa sattā bhūt iti bhāvāpekṣayā prakāśātmaka eva eteśvaraḥ ityāstāṃ tāvadetat | yatpuparvibhutvādi dharmajātaṃ tasyoktaṃ, tadapekṣayā dharmadharmiṇordharmāṇāṃ ca parasparaṃ bhedasya anapahnavanīyatvād yo'yaṃ bheda ullasitaḥ kathaṃ vāryate yena eka eveśvaraḥ ityadvayavādanirvāhaḥ syāt ityāśaṅkyāha -- na cāsya vibhutādyo'yaṃ dharmo'nyonyaṃ vibhidyate | na ca vibhutādyo'yaṃ asya svarūpātiriktastadatiśāyakaḥ kaścit dharmaḥ api tu svarūpamevaitat | vibhutvaṃ hi vyāpakatvamucyate, tacca svavyatirikte vyāpye sati syāt, na ca paraṃ prakāśamapekṣya digādi kiñcitsambhavet iti kiṃ nāma vyāpnuyāt | nityatvamapi nāsya dharmaḥtasya kālatrayānugāmirūpatvāt, asya cākālakalitatvāt | yadabhiprāyeṇaiva śakṛdvibhāto'yamātmā" ityādyuktam | evaṃ viśvākṛtittvamapi | nahi etadapekṣayā viśvaṃ nāma kiñcidasti, yadākāratvamapyasya syāt | evaṃ caiṣāṃ paraprakāśāpekṣayā kathaṃcidbhedāyogātpāraspariko'pi bhedo nāsti ityuktamna cānyonyaṃ vibhadyate iti | nanu yadyevaṃ tatkathamasya vibhurnityo viśvākṛtiḥ ityādidharmabheda uktaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- eka evāsya dharmo'sau sarvākṣepeṇa vartate || 1-66 || tena svatantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ | asya khalu eka evāsau ahaṃpratyavamarśākhyo hi svabhāvabhūto dharmo'sti, yaḥ sarvaṃ vibhutvādidharmajātamākṣipet | atrāyamarthaḥ -- ayaṃ hi nāma prakāśasya ahaṃpratyavamarśa ucyate yadayaṃ svasya parasya vā prakāśane paraṃ nāpekṣate iti | ata evāsya svātantryarūpaṃ tattaddeśakālādyavabhāsasahasrollāsanasāmarthyaṃ syāt, yenāsya svasamullāsito'pi saṃkucitaḥ pramātṛvargaḥ svāpekṣayā vyāpakatvanityatvādi vyavaharet, vastutaḥ punarapyahaṃ pratyavamarśākhyā svātantryaśaktirevāsyāsti yena -- śvātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ |" (pra.1 a.5 ā.13 ślo.) ityādyuktam | ata evāha -- tena ityādi || 66 || nanu sarvatraivāsya icchādyanantaśaktiyogitvamuktamiti tatkathamihaikayaiva svātantryākhyayā śaktyā yoga ucyate ? ityāśaṅkyāha -- bahuśaktitvamapyasya tacchaktyaivāviyuktatā || 1-67 || svātantryaśaktireva hi tattadeṣaṇīyādyupādhivaśānnānātvena vyavahriyate iti tacchaktiyogitaivāsyānantaśaktitvam | yaduktam -- "yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī | icchātvaṃ tasya sā devi sisṛkṣoḥ pratipadyate || ekāpi satyanekatvaṃ yathā gacchati tacchṛṇu |" ityādyupakramya "evameṣā dvirūpāpi punarbhedairanantatām | arthopādhivaśādyāti cintāmaṇiriveśvarī" || 67 || nanu evamapīśvarādvayavādo na nirvyūḍhastadatiriktāyāḥ svātantryaśakterapyabhidhānāt ? ityāśaṅkyāha śaktiśca nāma bhāvasya svaṃ rūpaṃ mātṛkalpitam | tenādvayaḥ sa evāpi śaktimatparikalpane || 1-68 || yato bhāvasya -- yasya kasyacana sataḥ padārthasyasvameva rūpaṃ phalabhedāt bhedāropeṇa śaktiḥ iti pramātṛbhiḥ parikalpyate, na tvasau vastutaḥ padārthāntaraṃ kiñcit, ataḥ śaktiśaktimatparikalpane'pi kriyamāṇe, sa eva advayamayo vibhuḥ, na kācidadvayakhaṇḍanā iti yāvat | taduktam -- "phalabhedādāropitabhedaḥ padārthātmā śaktiḥ |" iti || 68 || nanvevamastu, yanna śaktiśaktimatorbheda iti, śaktīnāṃ punaḥ parasparaṃ bheda eva bhavati iti punaḥ sa doṣastadavastha eva ? ityāśaṅkyāha -- mātṛkḷpte hi devasya tatra tatra vapuṣyalam | ko bhedo vastuto vahnerdagdhṛpaktṛtvayoriva || 1-69 || yathā vahneḥ dāhapākādiphalabhedād dāhikā pācikā ca śaktirbhedena kalpitāpi vastutaḥ śaktimadekasvabhāvatvānna parasparasya svarūpaṃ bhettumalam; pṛthaksiddhaṃ hi vastu vastvantaraṃ bhinatti, nahi śakteḥ śaktimadatirekeṇa pṛthaksiddhirevāsti iti kiṃ kena bhedyam, vahnereva hi dāhādisamarthaṃ svarūpaṃ tathā parikalpitam | evaṃ parameśvarasya parikalpite'pi śaktīnāmānantye na kaścidbhedaḥ iti na kadācidīśvarādvayavādakṣatiḥ || 69 || nanu evaṃ parikalpito'pi śaktīnāṃ bhedo bhāsata eva iti kathaṃ tadapahnavaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- na cāsau paramārthena na kiñcidbhāsanādṛte | nahyasti kiñcittacchaktitadvadbhedo'pi vāstavaḥ || 1-70 || bhānamantareṇa anyatkiṃcinnāsti ityasau bhedo'pi bhāsamānatvādvastuto na na kiñcit, api tu paramārthasanneva iti śaktīnāṃ tadvataśca bhedo'pi pāramārthika eva -- iti vākyārthaḥ | evaṃ bhedasya bhānaikasvabhāvatvānna tato'tirekaḥ iti nādvayavādakṣatiḥ, nāpi śaktīnāṃ tadvataśca bhedena sthitasya vyavahārasyāpahnavaḥ iti sarvaṃ sustham || 70 || nanu parameśvarasya svātantryākhyā śaktirekaivāsti ityuktam, icchādayastu kiṃ tadvisphūrjitamātram, uta svatantrāṇi śaktyantarāṇi ? ityāśaṅkyāha -- svaśaktyudrekajanakaṃ tādātmyādvastuno hi yat | śaktistadapi devyevaṃ bhāntyapyanyasvarūpiṇī || 1-71 || yat nāma hi avāntaraśaktivaicitryaṃ vahnyādeḥ vastunaḥ -- svasyāḥ śakteḥ iti vyapadeśapravṛttinimittabhūtāyā nirviśeṣakriyāmātraniṣṭhāyāḥ sāmarthyalakṣaṇāyāḥ śakteḥ udreko -- dāhapākādiviśeṣarūpaśaktyantarātmatayocchalanaṃ tasya janakam -- avabhāsakam, tadapi -- tādātmyāt -- evaṃvidhasvaśaktyekarūpatvādyathoktarūpā sveva śaktiḥ -- iti sambandhaḥ | samartho hi vahniḥ sarvaṃ dāhādikāryajātaṃ kuryāt -- ityabhiprāyaḥ | evaṃ parameśvarasyāpi icchādyavāntaraśaktirūpatayāvabhāsamānāpi śaktirdevī tattadbhedollāse'pi paraprakāśābhinnasvabhāvatvāt dyotamānāvabhāsā svātantryākhyaiva iti yuktamuktam -- "eka evāsya dharmo'sau sarvākṣepeṇa vartate |" iti | evamekaivāsya svātantryākhyā śaktistathā tathā sṛṣṭena bhedena bhāyāt iti siddham || 71 || na kevalaṃ śaktirevāsyaivaṅkalpitena bhedenāvabhāsate yāvatsvayamapi -- ityāha -- śivaścāluptavibhavastathā sṛṣṭo'vabhāsate | svasaṃvinmātṛmakure svātantryādbhāvanādiṣu || 1-72 || śivaśca svā saṃkucitā saṃvit lakṣaṇaṃ yasyāsau buddhyādau gṛhītātmagrahaḥ pariniṣṭhitaḥ pramātā, sa eva svacchatvātpratibimbasahiṣṇutvena makuraḥ, tasmin bhāvanopadeśādau svasvātantryāt tathā bhāvyamānatvādinā kalpitena bhedena sṛṣṭaḥ prameyatāmāpādita iva avabhāsate, na caivamapyasau pramātrekarūpatvāt tathā bhavati ityuktam -- aluptavibhava iti, aparihṛtapramātṛbhāvaḥ -- ityarthaḥ | taduktam śvātantryādadvayātmānaṃ svātantryādbhāvanādiṣu | prabhurīśādisaṅkalpairnirmāya vyavahārayet ||" (ri.pra. 1-5-16) iti || 72 || etadevopasaṃharati -- tasmādyena mukhenaiṣa bhātyanaṃśo'pi tattathā | śaktirityeṣa vastveva śaktitadvatkramaḥ sphuṭaḥ || 1-73 || tasmāt ubhayorapi śivaśaktyostathā sṛṣṭena bhedena avabhāsananopapatterhetorapi śivaḥ prakāśamātraikarūpatvāt anaṃśo'pi yena bhuvanādyanyatamāṃśalakṣaṇena mukhena bhāvanādau bhāsate tat mukham "................... śaivī mukhamihocyate |" ityādyuktyā tathā śivaprāptyupāyatayā śaktireva, nahi etadavagamādau upāyāntaramasti upapadyate vā | ataśca śaktiśaktimatorūpāyopeyabhāvātmā kramaḥ samyageva sphuṭaḥ na kaścidatra saṃśayaḥ -- ityarthaḥ || 73 || ataśca anayorasāvupāyopeyabhāvastatra tatra āgameṣu uddhoṣyate -- ityāha -- śrīmatkiraṇaśāstre ca tatpraśnottarapūrvakam | anubhāvo vikalpo'pi mānaso na manaḥ śive || 1-74 || avijñāya śivaṃ dīkṣā kathamityatra cottaram | tat iti śivāgame śakterupāyatvamuktam -- iti vākyaśeṣaḥ | etadeva ca śabdārtharūpatvena śāstrasya dvaividhyena pravṛtterarthadvāreṇa darśayati anubhāva ityādinā | tatra garuḍena "śivatattvaṃ kathaṃ śūnyaṃ tacchūnyaṃ nākṣagocaraḥ | pratyakṣaṃ cākṣavijñānaṃ tadatītaṃ na kiñcana ||" iti pratyakṣāgocaratvācchivattvaṃ na kiñcit iti pṛṣṭe, bhagavatā -- "māyā heyā śivo grāhyo grāhakaḥ puruṣaḥ smṛtaḥ | māyādharmaiḥ śivaḥ śūnyaḥ .......................... ||" ityādinā "atīndriyaṃ ca yadvastu tatrāpyanubhavo na kim | anubhāvo mano'dhyakṣaḥ prasiddhaḥ kṣudyathā ca tṛṭ ||" ityantena śivatattvasya bāhyendriyāpratyakṣatve'pi mānasapratyakṣaviṣayatvāt kiñcittvena pratisamāhitam | etacca punarapyāgūrya garuḍena -- "anubhāvo vikalpottho vikalpo mānasaḥ sa ca | samanaskaṃ ca tajjñeyamanaskamarūpakam || ajñātvā daiśikastattvaṃ kathaṃ dīkṣāṃ karotyasau | jñeyaḥ sarvātmanaivārthaḥ sa jñeyo naiva sarvathā ||" ityādinā pṛṣṭam | etatpraśnārtha eva granthakṛtā saṃkṣepacikīrṣayā svavacasopanibaddhaḥ | atrāyamarthaḥ -- yannāma bubhukṣādinyāyena śivasya mānasapratyakṣaviṣayatvamuktaṃ tatra mānaso'nubhavaḥ śaṅkalpakamatra manaḥ............................ |" iti nītyā saṅkalpātmakatvāt vikalpaḥ tasya cārthāsaṃsparśitvaṃ rūpam iti manaḥ tāvat śive na pramāṇam, yatra ca na pramāṇaṃ pravartate, tanna jñātaṃ bhavet ityajñāte śivatattve kathaṃ dīkṣā syāt, daiśiko hi paraṃ tattvaṃ jñātvā tatra dīkṣayā dīkṣyaṃ yojayet | ata eva "gurau jñānam" ityādyuktam | iti śabdaḥ praśnasamāptau | atra iti garuḍokte praśne | uttaram iti bhagavaduktaṃ pratisamādhānam || 74 || tadevāha kṣudhādyanubhavo naiva vikalpo nahi mānasaḥ || 1-75 || na-śabdo bhinnakramaḥ, tena praśnaniṣedhaviṣayatvena yojyaḥ, nāyaṃ praśna iti | hi-śabdo hetau, yato bubhukṣādīnāṃ vikalpātmaka eva mānaso'nubhavo na bhavati -- ityarthaḥ | āsāṃ hi prathamamavikalpakamānasapratyakṣaviṣayatvamapyasti, anyathā tatpṛṣṭhabhāvino bubhukṣeyam iti vikalpasyodayo na syāt | savikalpakamānasapratyakṣaviṣayatve'pyāsāṃ na kaściddoṣaḥ, tasya vastvāśrayatvena pramāṇatvābhyupagamāt | evaṃ śivo'pi mānasapratyakṣagocaro bhavatyeva, kiṃ tu śaktidvāreṇa iti viśeṣaḥ | yaduktaṃ tatraivottaragranthe -- "kṣudhādyanubhavo yatra vikalpastatra no bhavet | vastvāśrayo vikalpo'pi tadvastu ghaṭavanna ca || vikalpo mānasaḥ sūkṣmaḥ śūnyaśaktilayaṃ gataḥ | tadgatastvanyavicchinnastenāsau cittavarjitaḥ || jñānaṃ cātmendriyāśleṣātkartā hyātmā manaḥ kriyā | śivaḥ sādhyo'tra mantavyo vibhurapyekadharmataḥ ||" iti | yattu asya śūnyatvamuktaṃ tanmāyākṣayopacāreṇa taddharmaiḥ pariṇāmitvādibhiḥ śūnyatvācchūnyam -- ityuktam | anyāpekṣayā tu tadaśūnyamevetyarthāvāptam | ataśca śivaṃ śaktidvāreṇa jñātvā daiśikastatra dīkṣayā dīkṣyaṃ yojayati iti na kācitkṣatiḥ ||75 || nanu sarvātmanārtho jñāto bhavati na tu aṃśena | vikalpaśca sarvātmanā arthaṃ jñātaṃ na śaknoti -- niyatāṃśābhiniveśitvāt tasya, ataḥ śivastena śaktidvāreṇa viṣayīkṛto'pi sarvātmanā tadgocarībhāvābhāvānna jñātaḥ iti praśnaśeṣamāśaṅkyāha -- rasādyanadhyakṣatve'pi rūpādeva yathā tarum | vikalpo vetti tadvattu nādabindvādinā śivam || 1-77 || vikalpaḥ atra nirvikalpakapṛṣṭhabhāvī grāhyaḥ | tena sa taruṃ rūparasādyātmakamapi rūpādyātmanaiva gṛhṇāti na rasādyātmanāpi niyatatvāttadgrahaṇasya, nahi sarvātmatvena agṛhītatvād agṛhīta evāsau iti vaktaṃ yujyate anubhavavirodhāt | tadvat nādabindvādyātmakaśaktidvāreṇa śivo'pi jñāta eva bhavati iti siddhāntaḥ | taduktaṃ tatraiva -- "pratyakṣeṇa yathā vṛkṣo rūpamātrādvigṛhyate | rasādayo gṛhītā no tatheśo jñānaśaktitaḥ || gṛhyate tattvabhāvena vastubhāvavivarjanāt |" iti | tathā "bindurnādastathā śaktiḥ śūnyatve parikalpitāḥ | cetasaḥ sthitihetvarthaṃ punarnityaṃ sthiraṃ bhavet || atīndriyaḥ susūkṣmatvātsūkṣmā śaktiḥ sa tadgataḥ | jñānaśaktirmatā sāpi tajjñānājjñāta eva saḥ ||" iti | evaṃ śaktireva paratattvādhigame paramupāyaḥ iti siddham | sā ca bhuvanādirūpatayā anantaprakārā ityuktaprāyam || 77 || evaṃ yatkiñcana jaḍājaḍātmakaviśvaicitryaṃ yacca tadviṣayaṃ sṛṣṭyādi jāgradādyavasthādi vā tatsarvaṃ parameśvarasya śaktisphāra eva -- ityāha -- bahuśaktitvamasyoktaṃ śivasya yadato mahān | kalātattvapurārṇāṇupadādirbhedavistaraḥ || 1-78 || sṛṣṭisthititirodhānasaṃhārānugrahādi ca | turyamityapi devasya bahuśaktitvajṛmbhitam || 1-79 || jāgratsvapnasuṣuptānyatadatītāni yānyapi | tānyapyamuṣya nāthasya svātantryalaharībharaḥ || 1-80 || mahāmantreśamantreśamantrāḥ śivapurogamāḥ | akalau sakalaśceti śivasyaiva vibhūtayaḥ || 1-81 || padādi iti ādiśabdena bhūtabhāvagrahaṇam | sṛṣṭisthiti ityanena kṛtyabheda uktaḥ | turyamityanyacchabdavācyaṃ sṛṣṭyādīnāmantarvarti pūrṇaṃ rūpam | anena catuṣṭayārthasyāpi āsūtraṇaṃ kṛtam, tena sthitau saṃhāre tirodhānānugrahayorantarbhāvaḥ kāryo yenaitatsyāt, anyatturyam, jāgratsvapna ityanena avasthābheda uktaḥ | akalau iti vijñānākalapralayākalau | anena pramātṛbhedaḥ || 78-81 || tadevaṃ vaicitryabhājaḥ ṣaṭtriṃśattattvātmakasya jagataścidānandaikaghanaḥ paramārthaḥ śiva evānuprāṇakatayā vartate -- ityāha -- tattvagrāmasya sarvasya dharmaḥ syādanapāyavān | ātmaiva hi svabhāvātmetyuktaṃ śrītriśiromate || 1-82 || dvividho hi dharmaḥ padārthasya -- prāṇaprado viśeṣādhānahetuśca | ādyo yathā sāmānyam, nahi gotvamantareṇa gauḥ gaureva bhavati | dvitīyo yathā guṇaḥ, śuklādirhi labdhasattākaṃ vastu viśinaṣṭi | evamiha ātmaiva tattvasamūhasya prāṇapradatvāt svabhāvabhūto dharmaḥ ata eva anapāyavān nityāviyuktaḥ -- ityuktam | hi śabdo hetau | nanvatra kiṃ pramāṇam -- ityāśaṅkyoktam -- "ityuktaṃ triśiromate" iti || 82 || tatratyameva granthaṃ śāstrasya śabdārtharūpatayā dvaividhyena pravṛtterubhayathāpyāha -- hṛdisthaṃ sarvadehasthaṃ svabhāvasthaṃ susūkṣmakam | sāmūhyaṃ caiva tattvānāṃ grāmaśabdena kīrtitam || 1-83 || samūha eva sāmūhyam | grāmaśabdo hi samūhārthavṛttiḥ -- "kavalīkṛtaniḥśeṣatattvagrāmasvarūpakam |" ityādiprayogadarśanāt | tacca sarvatra bāhye dehe cāntaḥ sādhāraṇāsādhāraṇatayā dvaividhyena vartamānam -- ityarthaḥ | ata eva svabhāve sthāvarajaṅgamādyātmani niyate rūpe sthitam | evamapi hṛdi -- bodhe sthitam, tadaikātmyena parisphurat iti yāvat, ata eva susūkṣmam -- aparicchedyam || 83 || tattvagrāmasya cāsya na saṃkucita ātmā dharmaḥ, api tu paraḥ -- ityāha - - ātmaiva dharma ityuktaḥ śivāmṛtapariplutaḥ | śivāmṛtapariplutaḥ iti parānandacamatkāramayaḥ -- ityarthaḥ | evaṃ sa eva paramupeyaḥ iti tatraivāvadhātavyam -- ityapi sūcitam | kaśca atra upāyo yenaitatsākṣātkāro bhavet -- ityāha -- prakāśāvasthitaṃ jñānaṃ bhāvābhāvādimadhyataḥ || 1-84 || svasthāne vartanaṃ jñeyaṃ draṣṭṛtvaṃ vigatāvṛti | viviktavastukathitaśuddhavijñānanirmalaḥ || 1-85 || grāmadharmavṛttiruktastasya sarvaṃ prasiddhyati | ādiśabdādbhāvo'pi, tena bhāvābhāvayoḥ bhāvayorvā yat madhyam antarālaṃ tadavalambya prakāśe svātmanyeva, na punarbhāvābhāvādisvarūpe avasthitaṃ yat jñānaṃ tasya svasya ātmanaḥ sthāne sthitau vartanaṃ jñeyam -- grāmadharmaviṣaye vṛttirjñātavyā -- ityarthaḥ | idamatra tātparyam -- bhāvadvayasya bhāvābhāvayorvā pratītikāle madhyaṃ taddvayāvacchedahetuṃ śūnyamupalabhya tadbhāvābhāvādi yugapattyaktvā tatraiva sāvadhānasya paramopeye śivāmṛtapariplute paramātmani vṛttirjāyate iti | taduktam -- ubhayorbhāvayorjñāne jñātvā madhyaṃ samāśrayet | yugapacca dvayaṃ tyaktvā madhye tattvaṃ prakāśate || bhāve tyakte niruddhā cinnaiva bhāvāntaraṃ vrajet | tadā tanmadhyabhāvena vikasatyati bhāvanā ||" iti | "jñeyam" iti kākākṣinyāyena yojyam | tena vartanamapi paramārthasākṣātkārarūpaṃ draṣṭatvaṃ jñeyam, tacca vigatāvṛti vigatā nivṛttā bhāvābhāvādyātmakabāhyarūpā āvṛtiḥ yasya tat, bāhyadeśādyavacchedaśūnyam iti yāvat | atha ca vigatā parāparātmanā kālena rahitā kalanātmikā āvṛtiḥ yasya tat, akālakalitam -- ityarthaḥ | taduktam -- "aparaḥ ṣoḍaśo yāvatkālaḥ saptadaśaḥ paraḥ | parāparastu yaḥ kālaḥ sa priye'ṣṭādaśaḥ prabhuḥ || prāṇa ekaṃ tridhā kālaṃ kṛtvā caiva tyajetpunaḥ |" iti | tathā vigatā padaikādaśakātmikā āvṛtiḥ yasya tat, tatpratiniyatatattadbrahmādyākārojjhitam iti yāvat | yaduktam -- "padaikādaśikā sā ca prāṇe carati nityaśaḥ | akāraśca ukāraśca makāro bindureva ca || ardhacandro nirodhī ca nādo nādānta eva ca | śaktiśca vyāpinī caiva samanaikādaśī smṛtā ||" iti | ata eva ca unmanābhinnapramātṛrūpaṃ paramārthasākṣātkāralakṣaṇametadbhavati iti piṇḍārthaḥ | taduktam "unmanā tu tato'tītā tadatītaṃ nirāmayam |" iti | ata eva tattaddeśakālākāraiḥ viviktam avacchedaśūnyaṃ yat vastu mahāsattātma paraṃ tattvam, tatra kathitaṃ sarvāgameṣu avigānena uktaṃ yat śuddhaṃ parāhaṃparāmarśamayaṃ vijñānaṃ tena nirmalaḥ tadaikātmyāpattyā khilīkṛtanikhilabandho grāmadharmavṛttiḥ -- "bhairavādbhairavīṃ prāptaḥ ................ |" ityādyukterasmadgurubhirapyuktaḥ iti śrīkaṇṭhasyeyamuktiḥ | taduktaṃ tatra -- "caturthaṃ sampravakṣyāmi grāmadharmavibhedataḥ |" ityādyupakramya "hṛdisthaṃ sarvadehasthaṃ svabhāvasthaṃ susūkṣmakam | sāmūhyaṃ caiva tattvānāṃ grāmaśabdena kīrtitam || ātmā vai dharma ityukto grāmadharmaḥ prakīrtitaḥ | prakāśāvasthitaṃ jñānaṃ bhāvābhāvādimadhyataḥ || svasthāne vartanaṃ jñeyaṃ vartanaṃ vṛttirucyate | vṛttistu svapadaṃ jñātvā draṣṭṛtvaṃ paripaṭhyate || prabuddhaṃ tadvijānīyādvāhyāvaraṇavarjitam | parāparavinirmuktamekādaśapadojjhitam || svātmanyātmani yajjñānaṃ śivāmṛtapariplutam | viviktavastukathitaśuddhavijñānanirmalaḥ || grāmadharmavṛttiruktastantre'sminsarvathoditaḥ |" iti | etadeva ca "atha vā śivamanvicchetsādhakaḥ paratattvavit |" ityādi śthitiḥ kāryā tu tattvasthā madhyaśaktiprabhānvitā |" ityantatatratyagranthārthagarbhīkāreṇa granthāntaramupakṣeptukāmo granthakāraḥ svoktyā yojayati -- "tasya sarvaṃ prasiddhyati" iti -- tasya -- grāmadharmavṛtteḥ prāṇāpānagatitroṭanena madhyadhāmānupraveśāt prāptaparaśaktisāmarasyasya, sarvaṃ -- bāhya mābhyantaraṃ ca, prakarṣeṇa -- śivābhedamayatvena, siddhyati prathate -- ityarthaḥ | taduktam -- "śivabhāvanayauṣadhyā baddhe manasi saṃsṛte | kāṣṭhakuḍyādiṣu kṣipte rasavacchivahematā ||" iti || 84-85 || ata āha ūrdhvaṃ tyaktvādho viśetsa rāmastho madhyadeśagaḥ || 1-86 || ūrdhvam iti ūrdhvavāhitvātprāṇam, adha iti adhovāhitvādapānam, tyaktvā iti tadgatiṃ troṭayitvā, sa grāmadharmavṛttirarthāt madhyanāḍīṃ praviśet | sa ca kīdṛśaḥ madhyadeśagaḥ madhyanāḍikāyā api yat madhyaṃ tatrasthā yā bisasūtrākārā śaktiḥ tasyā deśaḥ antarvyomarūpa ekadeśastaṃ gacchati jānāti yaḥ saḥ -- tadekatānatayā tanniṣṭhaḥ iti yāvat | taduktam -- "madhyanāḍī madhyasaṃsthabisasūtrābharūpayā | dhyātāntarvyomayā devyā tayā devaḥ prakāśate ||" iti | ata evoktaṃ rāmasthaḥ iti "........................ekākī na ramāmyaham |" ityādyuktyā ramate tattajjaḍājaḍātmanā viśvavaicitryātmanā krīḍati iti rāmaḥ paramātmā, tatra tiṣṭhati tadrūpatayā parisphurati ityarthaḥ | taduktaṃ triśirobhairave -- śevyamānamadhordhvaṃ tu prāṇāpānottharūḍhadhīḥ | ūrdhvaṃ tyaktvā tu praviśedrāmastho'trāta eva ca ||" tatraivāgūraṇena bhagavatyā -- "rāmaḥ kimucyate deva yo'trasthaḥ sa ca kaḥ prabho | tasyābhyāsaḥ kathaṃ nāma brūhi sarvaṃ maheśvara ||" iti pṛṣṭe, bhagavatā -- "rāmasthaṃ parameśāni yogaṃ yatkīrtitaṃ mayā | kathayāmi yathātathyamabhyāsastasya yogataḥ ||" ityantena pratijñāya, tatsamādhānaṃ bahunā granthena kṛtam || 86 || iha ca tadeva granthakāraḥ śabdārthadvāreṇa paṭhati -- gatiḥ sthānaṃ svapnajāgradunmeṣaṇanimeṣaṇe | dhāvanaṃ plavanaṃ caiva āyāsaḥ śaktivedanam || 1-87 || buddhibhedāstathā bhāvāḥ saṃjñāḥ karmāṇyanekaśaḥ | eṣa rāmo vyāpako'tra śivaḥ paramakāraṇam || 1-88 || svapnaḥ vikalpaḥ, jāgrat jñānam, unmeṣaṇam īśvaradaśā, nimeṣaṇam sadāśivadaśā, āyāsaḥ "aya gatau" gatyartho jñānārthaḥ tena ayaḥ ayanaṃ jñānaṃ tasyāsaḥ kṣepo nivṛttiḥ -- ajñānam -- ityarthaḥ | dharmādyā aṣṭau buddhidharmāḥ, saṃjñāḥ -- yādṛcchikā ḍitthādayaḥ, karmāṇi -- vyāpārāḥ | anena ca gatyādinā caturdaśakena sakalaviśvasvīkāraḥ kṛtaḥ | yaccaitadgatyādi eṣa rāmaḥ -- sakalaviśvāvabhāsanakrīḍāparaḥ paramātmā parameśvaraḥ, ata evoktam -- "vyāpako'tra śivaḥ paramakāraṇam" iti, "atra" iti -- gatyādyupalakṣite viśvasmin, śivasyaiva hi ayamaśeṣaviśvātmā sphāraḥ -- iti bhāvaḥ | taduktam -- "viṣayeṣu ca sarveṣu indriyārtheṣu ca sthitaḥ | yatra yatra nirūpyeta nāśivaṃ vidyate kvacit ||" iti || 87-88|| kathaṃ cātra tadaikātmyāpattilakṣaṇā sthitirbhavati -- ityāha -- kalmaṣakṣīṇamanasā smṛtimātranirodhanāt | dhyāyate paramaṃ dhyeyaṃ gamāgamapade sthitam || 1-89 || paraṃ śivaṃ tu vrajati bhairavākhyaṃ japādapi | yena kṣīṇaṃ kalmaṣaṃ tattadbhedāvabhāsakāluṣyaṃ yasya tādṛśaṃ mano, manute iti mano vimarśātmāvabodho yasya tena -- śarvo vikalpaḥ smṛtiḥ......................... |" iti nītyā smṛtireva kevalā smṛtimātraṃ śarīramukhahastādyātmakaṃ vikalpanam, tasya nirodhanam -- ākārādyullekhaśūnyatvena pratihananam, tadavalambya, tattanniyatākārasaṅkocābhāvāt paramaṃ dhyeyaṃ śivalakṣaṇaṃ paramakāraṇaṃ dhyāyate svātmābhedena parāmṛśyate | yaduktam -- "dhyānaṃ yā niścalā buddhirnirākārā nirāśrayā | na tu dhyānaṃ śarīrasya mukhahastādikalpanā ||" iti | evaṃvidho dhyātā, gamo gamanaṃ gatiḥ, agamaśca agatiḥ sthānam, tābhyāmupalakṣite pade samanantarokte caturdaśavidhe āśraye sthitam, ata eva param pūrṇam, ata eva ca bhairavākhyaṃ śivaṃ vrajati -- tatsamāveśamāpnoti -- ityarthaḥ | na kevalamayaṃ dhyānādeva śivaṃ vrajati yāvajjapādapi ityuktaṃ -- japādapi iti || 89 || ko'sau japo nāma ? ityāśaṅkyāha -- tatsvarūpaṃ japaḥ prokto bhāvābhāvapadacyutaḥ || 1-90 || tasya -- śivasya, svarūpam parāvāksvabhāvām ātmarūpam arthāt bhūyo bhūyaḥ parāmṛśyamānaṃ japaḥ, ata eva bhāvābhāvapadacyutaḥ pūrvoktanītyā tanmadhyasphuratsaṃvitparāmarśamātrasāraḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "bhūyo bhūyaḥ pare bhāve bhāvanā bhāvyate hi yā | japaḥ so'tra svayaṃ nādo mantrātmā japya īdṛśaḥ ||" iti | evaṃ grāmadharmavṛttireva rāmasthaḥ ityuktaṃ syāt | taduktam -- śrītriśirobhairave -- "gacchaṃstiṣṭhansvapañjāgradunmiṣannimiṣaṃstathā | dhāvanaṃ plavanaṃ caiva āyāsaḥ śaktivedanam || buddhibhedāstathā bhāvāḥ saṃjñāḥ karmāṇyanekaśaḥ | etaccaturdaśavidhaṃ rāmaṃ tu parikīrtitam || vyāpitaṃ devadevena śivena paramātmanā | sarvabhāvāntarasthena anekākāralakṣmaṇā || kalmaṣakṣīṇamanasā smṛtimātranirodhanāt | dhyāyate paramaṃ dhyeyaṃ gamāgamapade sthitam || paraṃ śivaṃ tu vrajati bhairavākhyaṃ japādapi | tatsvarūpaṃ japaḥ prokto bhāvābhāvapadacyutaḥ ||" iti || 90 || nanu prāyaḥ sarvatraiva dhyānasya vyatiriktasākāradhyeyaviṣayatvaṃ japasya vikalpātmakavācakavācyajapyaniṣṭhatvaṃ coktam, iha punaḥ svātmābhedena parāmarśamātramevobhayo rūpam iti kimetad ? ityāśaṅkyāha -- tadatrāpi tadīyena svātantryeṇopakalpitaḥ | dūrāsannādiko bhedaścitsvātantryavyapekṣayā || 1-91 || iha parāhaṃparāmarśamātrasāratvāt svatantraprakāśātmā parameśvara eva paramārthaḥ iti tatprāptau upadeśyabhedena tadupakalpitameva upāyānāṃ nānātvam, tena citsvātantryapradhānatayā ullasita upāya āsannaḥ ityucyate, anyathā tu itaraḥ -- ityāha dūra iti | evamapi upeyāsannatayā kasyacideva upāyatvam iti nāśaṅkyam -- upāyopeyabhāvasya dvāradvāribhāvena vakṣyamāṇatvāt || 91 || etadevopasaṃharati evaṃ svātantryapūrṇatvādatidurghaṭakāryayam | kena nāma na rūpeṇa bhāsate parameśvaraḥ || 1-92 || rūpeṇa iti tattatsvaśaktyātmanā -- ityarthaḥ || 92 || ata evāha nirāvaraṇamābhāti bhātyāvṛtanijātmakaḥ | āvṛtānāvṛto bhāti bahudhā bhedasaṅgamāt || 1-93 || iti śaktitrayaṃ nāthe svātantryāparanāmakam | icchādibhirabhikhyābhirgurubhiḥ prakaṭīkṛtam || 1-94 || nirāvaraṇam iti -- śuddhaprakāśamayatvāt, āvṛta iti -- bhedakāluṣyodayāt, āvṛtānāvṛtaḥ iti -- śuddhajñānamayatve'pi bhedakāluṣyāsūtraṇāt, ata eva parāparaparāparatvam, bahudhā iti -- eṣaṇīyādinānātvāt anekaprakāram -- ityarthaḥ | nirāvaraṇatve'pi hi niṣedhyamānatvād bhedasya vāsanāmātreṇāvasthānam | iti śabdaḥ svarūpaparāmarśakaḥ, tena etadeva avabhāsamānaṃ nirāvaraṇatvādi parādirūpaṃ śaktitrayaṃ gurubhiḥ etacchāstrāvatārakaiḥ, icchādisaṃjñābhiḥ parameśvaraviṣayatayā unmīlitamapi svātantryaśaktyabhidhānameva iti "bahuśaktitvamapyasya tacchaktyaivāviyuktatā" iti nirvāhitam || 93-94 || bahuśaktitvameva ca etadabhidhāyakānāṃ pravṛttinimittam -- ityāha -- devo hyanvarthaśāstroktaiḥ śabdaiḥ samupadiśyate | mahābhairavadevo'yaṃ patiryaḥ paramaḥ śivaḥ || 1-95 || anvarthaiḥ -- vyutpannaiḥ niruktaiḥ, śāstroktaiḥ sāmayikaiḥ || 95 || tadevāha viśvaṃ bibharti pūraṇadhāraṇayogena tena ca śriyate | savimarśatayā ravarūpataśca saṃsārabhīruhitakṛcca || 1-96 || saṃsārabhītijanitādravātparāmarśato'pi hṛdi jātaḥ | prakaṭībhūtaṃ bhavabhayavimarśanaṃ śaktipātato yena || 1-97 || nakṣatraprerakakālatattvasaṃśoṣakāriṇo ye ca | kālagrāsasamādhānarasikamanaḥsu teṣu ca prakaṭaḥ || 1-98 || saṅkocipaśujanabhiye yāsāṃ ravaṇaṃ svakaraṇadevīnām | antarbahiścaturvidhakhecaryādikagaṇasyāpi || 1-99 || tasya svāmī saṃsāravṛttivighaṭanamahābhīmaḥ | bibharti -- dhārayati poṣayati ca svātmabhittisaṃlagnatvena tadullāsanāt | tena iti viśvena, bhiryate iti dhāryate poṣyate ca -- tasya viśvamayatvenaiva sarvatra sphuraṇāt | ravarūpataḥ iti śabdanasvābhāvyāt, tena bharaṇādravaṇācca bhairavaḥ ityayaṃ niruktaḥ | bhīrūṇām ayaṃ hitakṛt iti bhairavaḥ, bhīrutve ca nimittaṃ saṃsāraḥ tena saṃsāriṇāmabhayapradaḥ -- ityarthaḥ | bhayaṃ bhīḥ saṃsāratrāsaḥ, tayā janito yo'sau ravaḥ bhagavadviṣaya ākrandaḥ parāmarśo vā tato jātaḥ iti bhairavaḥ, tenākrandavatāṃ parāmarśavatāṃ ca hṛdi paramārthabhūmau sphuritaḥ iti yāvat | bhavādbhayaṃ bhīstasya ravo vivecanaṃ vimarśanaṃ tasya śaktipātamukhena ayaṃ kāraṇam iti bhairavaḥ, saṃsāravaimukhye'pi ayameva nimittam -- iti bhāvaḥ | bhāni -- nakṣatrāṇi, īrayati prerayati iti bheraḥ kālaḥ tasya tattvaṃ kṣaṇādyātmakaṃ svarūpam, tasya samyaṅ niḥśeṣeṇa śoṣam abhibhavaṃ kurvanti iti kālaṃ vayanti iti bheravāḥ -- kālagrāsasamādhirūḍhāvadhānā yoginaḥ, teṣu ayaṃ svāmī tattvena prakaṭaḥ sphuritaḥ iti bhairavaḥ | saṅkocino bhedaprathāmayasya paśujanasya bhiye tattatsukhaduḥkhādyupajananatrāsāya ravaṇaṃ śabdarāśisamutthakādikalāvimarśamayo ravo yāsāṃ tāḥ svakaraṇadevyaḥ indriyaśaktayaḥ, tathā antarbahiḥ pramātṛprameyādyātmā caturvidhaḥ catuṣprakāraḥ khecaryādiko gaṇaḥ khecarī-gocarī-dikcarī-bhūcaryo bhīravāstāsāmayaṃ svāmī bhairavaḥ | mahābhīma iti bhīṣaṇaḥ, tenātra bhairavaśabdaḥ saṅketitaḥiti bhāvaḥ || 96-99 || etadevopasaṃharati bhairava iti gurubhirimairanvarthaiḥ saṃstutaḥ śāstre || 1-100 || gurubhiḥ tattacchāstrāvatārakaiḥ, imaiḥ ebhiḥ samanantaroktaiḥ anvarthaiḥ arthānugatairvācakaiḥ, saṃstutaḥ paricitaḥ śāstre viśeṣānupādānāt sarvatraiva arthāduktaḥ | atha ca anvarthaiḥ samyak sakalajagadbharaṇādisāmarthyapratipādanadvāreṇa stutaḥ ityarthaḥ, yaduktam -- "bhiryātsarvaṃ ravayati sarvado vyāpako'khile | iti bhairavaśabdasya satatatoccāraṇācchivaḥ ||" iti | tathā "..................... bharaṇādbharitasthitiḥ |" iti | imaiḥ iti cintyam | gurugaditairiti tu śreṣṭhaḥ pāṭhaḥ || 100 || heyetyādinā devaśabdasya nirvacanamāha -- heyopādeyakathāvirahe svānandaghanatayocchalanam | krīḍā sarvotkarṣeṇa vartanecchā tathā svatantratvam || 1-101 || vyavaharaṇamabhinne'pi svātmani bhedena sañjalpaḥ | nikhilāvabhāsanācca dyotanamasya stutiryataḥ sakalam || 1-102 || tatpravaṇamātmalābhātprabhṛti samaste'pi kartavye | bodhātmakaḥ samastakriyāmayo dṛkkriyāguṇaśca gatiḥ || 1-103 || svasvātantryamāhātmyāt śivādikṣityantāśeṣaviśvātmanollāsanameva asya krīḍā sarvotkarṣeṇa vartanecchā, tathā svatantratvaṃ vyavaharaṇam iti -- abhinne'pi svātmani bhedena sañjalpaḥ, krīḍeti dīvyati krīḍati iti devaḥ | na cātra krīḍātiriktaṃ nimittam ityāha -- heya ityādinā | nahi kiñcidupādātuṃ hātuṃ vā jagatsargādau īśvaraḥ pravartate, ata eva svānandaghanatvamevātra heturupāttaḥ, ata eva cāsya svatantratvameva, sarvotkarṣeṇa vartanecchā vijigīṣutā, vijigīṣorhi kathaṃ nu nāma sarvānevābhibhūya ahaṃ varte itīyameva icchā bhavati | tathāśabdaḥ pūrvāpekṣayā samuñcaye tena dīvyati vijigīṣate iti devaḥ | devaśabdasya sarvasmāt abhinne'pi svātmani bhedena "ahamidaṃ jānāmi" iti yo'yamasya sañjalpaḥ tadvyavaharaṇam apāramārthikena rūpeṇa sphuraṇam - - ityarthaḥ, tena dīvyati vyavaharati iti devaḥ | nikhilasya pramātṛprameyātmano nikhile cāsya yat avabhāsanaṃ tat dyotanaṃ, tena dīvyati dyotate dyotayati iti vā devaḥ | yataḥ śakalamidaṃ jagat svarūpalābhātprabhṛti samastetikartavyatāyāṃ tadāyattapravṛtti ityasya stutiḥ | sarve hi śivamantramaheśvarādayaḥ tatparatantravṛttitvādunmukhatayā prahvā evaiti bhāvaḥ | asya iti karmaṇi ṣaṣṭhī, tena dīvyate stūyate iti devaḥ | samastā pūrṇā vimarśalakṣaṇā kriyā prakṛtā yasyāsau, dṛkkriye guṇaḥ -- śaktiryasyāsau, yato'yamevaṃvidhaḥ tato'sya gatiḥ -- viśeṣānupādānāt sarvatra jñānaṃ prasaraṇaṃ ca iti sarvajñaḥ sarvavyāpakaśca iti siddham, tena dīvyati, jānāti, prasarati ca iti vā devaḥ || 101-103 || etadevopasaṃharati -- iti nirvacanaiḥ śivatanuśāstre gurubhiḥ smṛto devaḥ | gurubhiḥ iti bṛhaspatipādaiḥ | smṛta iti -- "evaṃ vāmo devaḥ sa dīvyati krīḍati prabhuryasmāt |" ityādinā "avihatagatiḥ sa yasmāddevastasmātsadāśivo gītaḥ |" ityantena granthena vyāvarṇitaḥ -- ityarthaḥ || śāsanetyādinā patiśivaśabdayornirvacanamāha -- śāsanarodhanapālanapācanayogātsa sarvamupakurute | tena patiḥ śreyomaya eva śivo nāśivaṃ kimapi tatra || 1-104 || śāsanam śāstropadeśādinā bodhyānāṃ bodhanam | rodhanam saṃsāriṇāṃ vilayaśaktyā āghratatvāt tatraivāvasthāpanam | pālanam yathāsthitasya viśvavaicitryasya niyataniyantraṇayā tathaiva sthāpanātmakaṃ saṃrakṣaṇam | pācanam karmaṇāṃ karmiṇaḥ prati phaladānaunmukhyajananam | uktaṃ hi śvāpe'pyāste bodhayanbodhayogyān rodhyān rundhanpācayankarmikarma | māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvan sarvaṃ paśyan yadyathāvastujātam ||" iti | tena iti -- rakṣaṇārthaparyavasāyino'pi patiśabdasya śāsanādikārakatvena hetunā -- ityarthaḥ | ata eva pāti rakṣati iti patiḥ | śreyomayaḥ parādvayasvabhāvatvāt | aśivam iti dvaitam || 104 || nanu evamapi kiṃ viśeṣaṇayogena ? ityāśaṅkyāha -- īdṛgrūpaṃ kiyadapi rudropendrādiṣu sphuredyena | tenāvacchedanude paramamahatpadaviśeṣaṇamupāttam || 1-105 || īdṛk iti -- bhairavādiśabdeṣvanvarthagatyā darśitam | kiyat iti -- kiñcideva, na tu sarvam, etat hi aṃśāṃśikayā sarvatraiva sambhavet -- iti bhāvaḥ | ata eva anyavyavacchedena sarvātiśayapratipadanārthaṃ paramamahatpadalakṣaṇaṃ viśeṣaṇamuktam ||105|| nanu ajñānaṃ saṃsṛtau nimittaṃ, jñānaṃ ca mokṣe, svasvarūpākhyātiścājñānam, tatkhyātiśca jñānam, svātmanaśca svarūpaṃ paraḥ prakāśaḥ, sa eva ca svaṃ rūpaṃ svecchayā pracchādya viśvarūpatāmavabhāsayet | evamapi tadadhigame tacchaktirevopāyo yena svarūpakhyātirbhavet, iyadeva ca jñātavyam yatsarveṣāmeva śāstrāṇāṃ pratipādyaṃ tacca iha uktaprāyam ityata eva virantavyam ? ityāśaṅkyāha -- iti yajjñeyasatattvaṃ darśyate tacchivājñayā | mayā svasaṃvitsattarkapatiśāstratrikakramāt || 1-106 || "ityupoddhātaḥ" | iti -- uktena prakāreṇa yat jñeyasya bandhamokṣādeḥ śāstrāntaradṛṣṭatvāt satattvam pāramārthikaṃ rūpam arthādiha saṃkṣepeṇa uṭṭaṅkitam, tanmayā śivājñayā svasaṃvidādi avalambya ca darśyate vistareṇa ucyate -- ityarthaḥ | śivo'tra guruḥ | "yo guruḥ sa śivaḥ prokto yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ | ubhayorantaraṃ nāsti gurorapi śivasya ca ||" iti | nahi atra tadādeśamantareṇa adhikāra eva bhavet -- iti bhāvaḥ | svasaṃvit svānubhavaḥ | sattarko yuktiḥ | patiśāstram bhedapradhānaṃ śaivam | trikam parādiśaktitrayābhidhāyakaṃ śāstram | kramaḥ catuṣṭayārthaḥ | samāhāre'yaṃ dvandvaḥ | iha sarvameva svānubhavena yuktyā sāmānyāgamena viśeṣāgamena ca siddhamupadiśyate ityāgamaḥ | upoddhāta iti -- upa āśu saṃkṣepeṇa ūrdhvamādau hanyate ṭaṃkyate dīnāra iva rājābhidhānaṃ śāstrārtho yasmin sa tathā || 106 || tadevaṃ pratijñāya śāstrārthagarbhīkāreṇa samprati avatārayitumāha -- tasya śaktaya evaitāstisro bhānti parādikāḥ | sṛṣṭau sthitau laye turye tenaitā dvādaśoditāḥ || 1-107 || tasya parameśvarasya bhairavādiśabdābhidheyasya, etāḥ nikhilaśaktyantaragarbhīkāreṇa pradhānatayā pratipāditāḥ parādikāstisraḥ śaktayaḥ, sṛṣṭau, sthitau, laye, saṃhāre, turye, anākhye ca bhānti sarvasarvātmakena rūpeṇa sphuranti ityekaikasyāḥ cātūrūpyeṇa śrīsṛṣṭikālyādyātmakatayā dvādaśadhodaya iti vākyārthaḥ | taduktam -- "dhāmnāṃ trayāṇāmapyeṣāṃ sṛṣṭyādikramayogataḥ | bhaveccaturdhāvasthānamevaṃ dvādaśadhoditaḥ || svasaṃvitparamādityaḥ prakāśavapuravyayaḥ |" iti || 107 || nanu eka eva paraprakāśātmako bhairavādiśabdavyapadeśyaḥ parameśvaraḥ samasti, tasya cābhinnā ekaiva svātantryākhyā śaktiḥ ityupapāditam, tatkathamasya iha dvādaśadhodaya ityuktam ? ityāśaṅkyāha -- tāvānpūrṇasvabhāvo'sau paramaḥ śiva ucyate | tenātropāsakāḥ sākṣāttatraiva pariniṣṭhitāḥ || 1-108 || tāvān iti -- dvādaśa śaktayaḥ parimāṇamasya, sa tathā, ata eva pūrṇasvabhāvaḥ ityuktam | pūrṇe sarvamasti, sarvatra pūrṇamasti, anyathāsya pūrṇataiva na syāt | ata eva atra dvādaśātmake cakre ye upāsakāḥ "te tatra paramaśive eva pariniṣṭhitāḥtadaikātmyabhājo bhavanti -- ityarthaḥ | etacca bahupraghaṭṭakavaktavyam, iti śāktopāyāhnika eva vitatya vicārayiṣyate, iti nehāyastam ||108 || nanu kathametadyuktam, yato'tra saṃkhyāyāḥ tatra tatra nyūnatvamādhikyaṃ ca sambhavati? ityāśaṅkyāha tāsāmapi ca bhedāṃśanyūnādhikyādiyojanam | tatsvātantryabalādeva śāstreṣu paribhāṣitam || 1-109 || tadevāha ekavīro yāmalo'tha triśaktiścaturātmakaḥ | pañcamūrtiḥ ṣaḍātmāyaṃ saptako'ṣṭakabhūṣitaḥ || 1-110 || navātmā daśadikchaktirekādaśakalātmakaḥ | dvādaśāramahācakranāyako bhairavastviti || 1-111 || yathā ekavīro mṛtyujiti prathamadhyāne | yāmalaḥ tatraiva | kulaprakriyāyāṃ tisraḥ śaktayaḥ parādyāḥ | caturātmā jayādibhedena | pañcamūrtiḥ sadyojātāditayā | taduktam -- śiddhānte pañcakaṃ sāraṃ catuṣkaṃ vāmadakṣiṇe | trikaṃ tu bhairave tantre......................... ||" iti | ṣaḍātmā iti, yadvakṣyati -- "viśvā tadīśikā raudrī vīrakā tryambikā tathā | gurvīti ṣaḍare devyaḥ................................. ||" iti | saptakaḥ iti, yaduktam -- "brahmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhī ca tathendrāṇī cāmuṇḍā ceti mātaraḥ ||" iti | aṣṭakena -- aghorādinā | sa eva etadaṣṭakamadhyavartī navātmā | daśadikchaktiḥ iti, yaduktam "umā durgā bhadrakālī svasti svāhā śubhaṅkarī | śrīśca gaurī lokadhātrī vāgīśī daśamī smṛtā ||" iti | ekādaśa iti khaṇḍacakroktā | iyadantaṃ nyūnasaṃkhyāsvīkāraḥ bhairavaḥ iti trayodaśaḥ | anena adhikasaṃkhyāsūtraṇam || 110-111 || tacca adhikasaṃkhyākatvaṃ niravadhi -- ityāha -- evaṃ yāvatsahasrāre niḥsaṃkhyāre'pi vā prabhuḥ | viśvacakre maheśāno viśvaśaktirvijṛmbhate || 1-112 || sahasrāre iti -- triśirobhairavaprathamapaṭalokte | granthavistarabhayāttu na prātipadyena saṃvāditam | niḥsaṃkhyāre iti bhuvanādīnāmānantyāt | evamapi etasmānna vyatiriktam, ityāha viśvaśaktiḥ iti | taduktam "śaktiśca śaktimāṃścaiva padārthadvayamucyate | śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ ||" iti || 112|| nanu viśveṣāmapi cakrāṇāṃ yadi prabhureva paramārthaḥ tadekenaiva kārtārthyāt pratiśāstraṃ bahūni kimuktāni ? ityāśaṅkyāha -- teṣāmapi ca cakrāṇāṃ svavargānugamātmanā | ekyena cakrago bhedastatra tatra nirūpitaḥ || 1-113 || ekyena tattatsṛṣṭyādyātmaniyatakṛtyakāritvādinā sājātyena | tacca niyatakṛtyakāritvādeva asya svavargānugamātmakatvamuktam, ata eva cakrago bheda iti śāstreṣu cakrāṇāmānantyam || 113 || tadeva darśayati catuṣṣaḍdvirdvigaṇanāyogāttraiśirase mate | ṣaṭcakreśvaratā nāthasyoktā citranijākṛteḥ || 1-114 || caturṇāṃ dvigaṇanāyogena aṣṭau, punastathātvena ṣoḍaśa, ṣaṇṇāṃ dvigaṇanāyogena dvādaśa, punastathātvena caturviṃśatiḥ iti ṣaṇṇāṃ cakrāṇāmīśvaratā, tattatsamullāsyacakrādyupādhivaicitryāccitrā -- nānākārā, tadatiriktasya anyasya anupalambhāt nijākṛtiḥ yasya, ata eva nāthasya svātantryaśālinaḥ tattaccakrādhiṣṭhātuḥ prabhoḥ, traiśirase mate triśirobhairave uktā abhihitā ityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "catuṣkaṃ ṣaṭkāṣṭakaṃ dvādaśāraṃ ṣoḍaśārakam | caturviṃśārakaṃ devi pravibhaktyā susaṃsthitam ||" ityādi ||114|| bahuprakāratvaṃ cakrāṇāṃ bhedanimittamapi triśirobhairava evoktam, -- ityāha -- nāmāni cakradevīnāṃ tatra kṛtyavibhedataḥ | saumyaraudrākṛtidhyānayogīnyanvarthakalpanāt || 1-115 || uktā iti pūrvaślokālliṅgādivipariṇāmād yojyam | eka eva hi parameśvaraḥ tattatsādhakakāmānusāraṃ niyatāṃ saumyaraudrādirūpām ākṛtimābhāsya tāṃ tāṃ siddhiṃ niyacchet | taduktam -- "yena yena hi rūpeṇa sādhakaḥ saṃsmaretsadā | tasya tanmayatāṃ yāti cintāmaṇiriveśvaraḥ ||" iti | śrītriśirobhairavaprathamapaṭalācca ayamarthaḥ svayamevādhigantavyaḥ | asmābhistu granthavistārabhayāt na prātipadyena saṃvāditam || 115 || tadevāha ekasya saṃvinnāthasya hyāntarī pratibhā tanuḥ | saumyaṃ vānyanmitaṃ saṃvidūrmicakramupāsyate || 1-116 || āntarī pratibhā svātantryaśaktiḥ | anyat iti raudram | ata eva tattatsaumyaraudrādiniyatākārāvacchinnatvāt mitam || 116 || etadeva vibhajya darśayati -- asya syātpuṣṭirityeṣā saṃviddevī tathoditāt | dhyānātsañjalpasaṃmiśrād vyāpārāccāpi bāhyataḥ || 1-117 || sphuṭībhūtā satī bhāti tasya tādṛkphalapradā | puṣṭiḥ śuṣkasya sarasībhāvo jalamataḥ sitam || 1-118 || anugamya tato dhyānaṃ tatpradhānaṃ pratanyate | ye ca svabhāvato varṇā rasaniḥṣyandino yathā || 1-119 || dantyauṣṭhyadantyaprāyāste kaiścidvarṇaiḥ kṛtāḥ saha | taṃ bījabhāvamāgatya saṃvidaṃ sphuṭayanti tām || 1-120 || puṣṭiṃ kuru rasenainamāpyāyayatarāmiti | sañjalpo'pi vikalpātmā kiṃ tāmeva na pūrayet || 1-121 || amṛteyamidaṃ kṣīramidaṃ sarpirbalāvaham | tenāsya bījaṃ puṣṇīyāmityenāṃ pūrayetkriyām || 1-122 || dhyānādyeva krameṇa nirūpayati -- puṣṭirityādinā | tataḥ iti samanantaroktāddhetoḥ | ataḥ iti puṣṭeḥ śuṣkasya sarasībhāvāpādānalakṣaṇatvāt | jalaṃ hi āpyāyakaṃ tatpradhānaṃ puṣṭiprayojakam pūrṇamityādirūpama | samprati sañjalpamapi laukikālaukikabhedena dvidhā vyācaṣṭe -- ye ca ityādinā | te iti dantyoṣṭhyadantyaprāyā varṇāḥ | tāṃ saṃvidaṃ puṣṭirūpāṃ | bījabhāvaṃ mantrabhāvam | ata evāsya sañjalpasyālaukikatvam | dantyoṣṭhyā vakārādayaḥ | dantyā amṛtabījādayaḥ | kaiścidvarṇairiti adantyoṣṭyaprāyādibhiḥ | yaduktam -- "vaṣaḍāpyāyane śastaḥ .................. |" iti | tathā "puṣṭāvāpyāyane vargaiḥ .................. |" iti | evaṃ mūrdhanyādīnāmapi grahaṇam | vikalpātmā ityanena asya laukikatvaṃ darśitam | tāmiti puṣṭirūpāṃ saṃvidam | idānīṃ bāhyamapi homādirūpaṃ vyāpāraṃ vibhajati amṛtā ityādinā | kṣīraṃ dadhi | taduktam -- "dadhihomātparā puṣṭiḥ .............. |" iti | balāvahaśabdena pratyekaṃ saṃbandhaḥ | tena iti guḍūcyādinā dravyajātena | bījam iti -- śarīrakāraṇabhūtaṃ śukraśoṇitādi dhātuvrātam | enām iti -- puṣṭirūpāṃ kriyām || 117-122 || etadeva prameyāntaramupakṣipan upasaṃharati -- tasmādviśveśvaro bodhabhairavaḥ samupāsyate | avacchedānavacchidbhyāṃ bhogamokṣārthibhirjanaiḥ || 1-123 || avacchedānavacchidbhyām iti, avacchedaḥ samanantaroktanītyā dhyānādiniyatavidhiniyantritatvam, tadanyathātvamanavacchedaḥ | yadvakṣyati -- śādhakānāṃ bubhukṣūṇāṃ vidhirniyatiyantritaḥ | mumukṣūṇāṃ tattvavidāṃ sa eva tu nirargalaḥ ||" iti | bhagavataśca etatsāvacchedamapi rūpam anavacchinnaparasvarūpānuprāṇitameva, nahi tatsvarūpānupraveśaṃ vinā kiñcidapi siddhyet || 123 || etadeva śabdārthadvārakaṃ gītāgranthena saṃvādayati -- ye'pyanyadevatābhaktā ityato gururādiśat | ityataḥ -- ityevamādikāt vākyakadambakāt -- ityarthaḥ | gururiti tāttvikārthopadeṣṭā bhagavānvāsudevaḥ | tatra hi -- "traividyā māṃ somapāḥ pūtapāpā yajñairiṣṭvā svargatiṃ prārthayante | te puṇyamāsādya surendralokamaśnanti divyāndivi devabhogān ||" ityādinā | "kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti |" ityādinā ca bhogārthinām, "ananyāścintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate | teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmyaham ||" ityādinā ca mokṣārthinām, avacchedānavacchedābhyāṃ krameṇa svarūpamabhidhāya punaḥ sāvacchede'pi rūpe'navacchinnaṃ rūpam astyeva ityabhidhātum -- "ye'pyanyadevatābhaktā yajante śraddhayānvitāḥ | te'pi māmeva kaunteya yajantyavidhipūrvakam ||" ityādinā tenopadiṣṭam || etadeva vyācaṣṭe ye bodhādvyatiriktaṃ hi kiñcidyājyatayā viduḥ || 1-124 || te'pi vedyaṃ viviñcānā bodhābhedena manvate | ye yājakā bodhād veditrekasvabhāvāt svātmarūpāt, vyatiriktamanyat tattanniyatākāram indrādidaivataṃ yājyatayā viduḥ jānīyuḥ, te vicchinnaniyatākāravattvāt vedyamapi indrādirūpaṃ daivataṃ śraddhātiśayayogād gāḍhagāḍhaṃ vimṛśantaḥ "vedyo vedakatāmāpto vedakaḥ saṃvidātmatām | saṃvittvadātmā cetsatyaṃ tadidaṃ tvanmayaṃ jagat ||" ityādinyāyena bodhābhedena parapramātrekarūpasvātmayatvena avabudhyante ityarthaḥ || nanu "devatoddeśena dravyatyāgo yāgaḥ" ityukteḥ dravyatyāgārthamuddiṣṭaiva devatā bhavati, na ca bodhaikarūpasya svātmatattvasya tathātvena uddeśo'sti, kathamasya yājyatvam ? ityāśaṅkyāha -- tenāvicchinnatāmarśarūpāhantāprathātmanaḥ || 1-125 || svayaṃprathasya na vidhiḥ sṛṣṭyātmāsya ca pūrvagaḥ | vedyā hi devatāsṛṣṭiḥ śakterhetoḥ samutthitā || 1-126 || ahaṃrūpā tu saṃvittirnityā svaprathanātmikā | tena bodhātmatvena hetunā, asya svātmatattvasya, śakṛdvibhāto'yamātmā" iti nyāyena anavacchinnatayā pravṛttāviratena rūpeṇa parāhaṃprakāśaparāmarśamayasya, ata eva svayaṃprathasya pramāṇādinairapekṣyeṇa svataḥ siddhasya, vidhiḥ -- apravṛttapravartanātmā, pūrvabhāvī, tathā sṛṣṭyātmā tattatsiddhasādhanasvabhāvo na bhavati -- ityarthaḥ | na khalu bodhasvabhāvaṃ svātmatattvaṃ vidhiviṣayatāmāpadyate -- tasya vidhiprāptyabhāvāt, yāvadaprāptaṃ hi vidherviṣayaḥ, na ca svātmanaḥ kadācit aprāptirasti -- ādisiddhatayā sarvadaiva sphuraṇāt || 127 || nanu vidherniyogabhāvanādyātmatayā bahuvidhatvamuktam, svātmā punaḥ kasya vidherviṣayatāṃ na bhajate ? ityāśaṅkyāha -- vidhirniyogastryaṃśā ca bhāvanā codanātmikā || 1-127 || vidhiḥ apravṛttapravartako na punarajñātajñāpakaḥ | yadāhuḥ -- "vidherlakṣaṇametāvadapravṛttapravartanam | atiprasaṅgadoṣeṇa nājñātajñāpanaṃ vidhiḥ ||" iti | svargayāgayośca sādhyasādhanabhāvamavabodhayato'syaiva vidheḥ tāvatpravartakatvaṃ yat sapratyayasya puṃsaḥ "pravṛtto'ham" iti jñānajananam | sa ca ṅiyogaḥ" iti prābhākarairuktaḥ, "bhāvanā" iti bhāṭṭaiḥ | tatra tiṅādipratyayavācyaḥ "pravartito'ham" iti preraṇātmakaḥ kāryātmā anuṣṭheyo dharmo niyogaḥ | sa ca -- "dārśapaurṇamāsābhyāṃ yajeta svargakāmaḥ |" ityādāvanubandhadvayāvacchinnaḥ pratīyate | yājyādinā hi asya viṣayānubandha ucyate | śvargakāmaḥ" ityanena ca adhikārānubandhaḥ, ata eva ca dvyanubandhabāndhavo ṅiyogaḥ" ityuddhoṣyate | kaṃcit kvacinniyuṃkte iti niyogasvarūpam iti | "bhāvanā" ca bhāvyaniṣṭho bhāvakavyāpāraḥ, bhāvyaṃ svargādiphalam, tanniṣṭhastadutpādakaḥ puruṣavyāpāro bhāvanā | puruṣo hi bhavantaṃ svargādikamarthaṃ svavyāpāreṇa bhāvayati iti bhāvanā ityucyate | sā ca dvividhā -- śabdabhāvanā arthabhāvanā ca iti | tasyāśca kim, kena, kathaṃ bhāvayet iti aṃśatrayāpekṣatvāt tryaṃśatvam | taduktam śā dhātoḥ pratyayādvāpi bhāvanāvagatā satī | apekṣateṃ'śatritayaṃ kiṃ kena kathamityadaḥ ||" iti | tryaṃśā iti, tatrārthabhāvanāyāṃ "kim" ityapekṣāyāṃ svargaḥ, "kena" ityapekṣāyāṃ yāgaḥ, "katham" ityapekṣāyāṃ ca brīhyādi sambandhanīyam | evaṃ śabdabhāvanāyāmapi, "kim" ityapekṣāyāṃ bhāvyā puruṣapravṛttiḥ, "kena" ityapekṣāyāṃ śabdaḥ, "katham" ityapekṣāyām arthavādavākyavyāpāraḥ sambandhanīyaḥ | codanā vaidikaṃ vidhāyakaṃ vākyam | yadāhuḥ -- "codaneti kriyāyāḥ pravartakaṃ vacanam |" iti | etañcobhayatrāpi sambandhanīyam | tacca pramāṇāntarapratipannameva arthamabhidadhat pramāṇatāṃ labhate, taṃ cārthaṃ sādhayati | "endrāgnamekādaśakapālaṃ nirvapet |" ityādau nirvapaṇādivaduddiṣṭā indrādyā devatā api vidheyāḥ -- dravyadevatāsaṃbandhasyaiva sākṣātpratipādyatvāt || 124-127 || tadevāha tadekasiddhā indrādyā vidhipūrvā hi devatāḥ | ahaṃbodhastu na tathā te tu saṃvedyarūpatām || 1-128 || unmagnāmeva paśyantastaṃ vidanto'pi no viduḥ | taduktam na vidurmāṃ tu tattvenātaścalanti te || 1-129 || vidhipūrvāḥ -- vidhireva pūrvam pūrvabhāvi anadhigatārthaprakāśanātmakaṃ pramāṇaṃ yāsāṃ tāḥ tathoktāḥ, svātmavyatiriktā hi devatāḥ vedyaprāyāḥ pramāṇāntarāpratipannāḥ śāstreṇa sādhyante iti yuktaḥ pakṣaḥ | ahaṃbodhaikarūpaḥ punaḥ svātmā pūrvoktayuktyā sadaiva prakāśamānatvāt na svasiddhau pramāṇaṃ kiñcidapekṣate iti yuktamuktam -- avidhipūrvakamiti | tadevāha -- ahaṃbodhaḥ iti | tathā iti vidhipūrvaḥ -- ityarthaḥ | nanu yadi pramāṇādinairapekṣyeṇaiva svātmā svayaṃ prakāśate kimiti na sarvadaiva sarveṣām? ityāśaṅkyāha -- te tu ityādi | ta iti -- svātmavyatiriktendrādidevatāyājakāḥ, tam sarvadaiva prakāśamānaṃ svātmānam, vedyavedanānyathānupapattyā tadatiriktasya ca anyasya devatātvānupapatteḥ, vastuto vidanto'pi na viduḥ -- vedyatāyā eva prādhānyena darśanāt veditrekarūpatayā na jānīyuḥ ityarthaḥ | ataśca niyatatattaddevatādirūpagrahaṇena cyavante ityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- ṅa tu māmabhijānanti tattvenātaścyavanti te |" iti || 128-129 || tadeva vyācaṣṭe calanaṃ tu vyavacchinnarūpatāpattireva yā | etadapi tatratyena granthenaiva saṃvādayati -- devāndevayajo yāntītyādi tena nyarūpyata || 1-130 || tena iti -- vyavacchinnarūpatāpattilakṣaṇena hetunā ityarthaḥ | yaduktam - - "yānti devavratā devānpitṝnyānti pitṛvratāḥ | bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājino'pi mām ||" iti || 130 || nanu yadyevaṃ kathamanyadevatābhaktā api yajanti ityuktam ? ityāśaṅkyāha -- nimajjya vedyatāṃ ye tu tatra saṃvinmayīṃ sthitim | viduste hyanavacchinnaṃ tadbhaktā api yānti mām || 1-131 || tatra iti -- svātmavyatiriktāyāṃ devatāyām | tadbhaktāḥ svātmavyatiriktadevatāyājinaḥ -- ityarthaḥ | mām iti -- parabodhaikasvabhāvam ātmānam | asmin paramādvayamaye saṃvinmayatayāvasthānameva yāgaḥ, tatsamāpattireva ca phalam || 131 || nanu bhagavadvāsudevena uktasya "mām" iti asmacchabdasya tadekavācakatvāt kathaṃ bodhamātrābhidhāyakatvamucyate ? ityāśaṅkyāha -- sarvatrātra hyahaṃśabdo bodhamātraikavācakaḥ | sa bhoktṛprabhuśabdābhyāṃ yājyayaṣṭṭatayoditaḥ || 1-132 || atra iti -- gītāgranthe, anavacchinnasyaiva bodhamātrasya pratipipādayiṣitatvāt, ata eva kevalasyaiva bodhasya vācakaḥ parāmraṣṭā ityuktam | nahi prakāśād dvitīyasya apohyasya pratiyoginaḥ sambhavo'pyasti, tasya prakāśamānatvāprakāśamānatvavikalpopahatatvāt | yastu śarīrādau "kṛśo'ham" ityādiḥ ahaṃvimarśaḥ sa vikalpa eva, sambhavāt | nanu yadi bodha eva apratipakṣa eko'sti, tatkathaṃ "māṃ yajanti" ityādau yājyayaṣṭṭatayā bhedaḥ pāramārthikaḥ syāt ? ityāśaṅkyāha -- sa bhoktṛ ityādi | bodha eva ubhayātmanā sphuritaḥ -- iti bhāvaḥ | taduktaṃ tatra -- "ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhoktā ca prabhureva ca |" iti || 132 || nanu ekaśca ubhayātmā ca iti kathaṃ saṅgacchatām ? ityāśaṅkyāha yājamānī saṃvideva yājyā nānyeti coditam | na tvākṛtiḥ kuto'pyanyā devatā na hi socitā || 1-133 || saṃvideva yājyā, iti uditam pratijñātam | na punaḥ kuto'pi hetoḥ anyākṛtiḥ indrādirūpā, sā ca saṃvit yājamānyeva, na punaḥ anyā bhinnā, yājamānī saṃvidadvayamayī -- ityarthaḥ | sā hi evaṃvidhākṛtiḥ, ākṛtimatī vā saṃviddevatā nocitā, saṃvidi bhedānupapatteḥ, saṃvidatiriktasya ca jāḍyāt | na ca jaḍasya dyotamānatvādyekasvabhāvaṃ devatātvaṃ yujyate iti svaprakāśā saṃvideva ekā tattadātmanā sphurati iti yuktamuktam -- śa eva yājyayaṣṭṭatayoditaḥ" iti || 133 || ata eva ca ādisiddhatvāt saṃvidi na kiñcid vidhyādi siddhinimittamuktam -- ityāha -- vidhiśca noktaḥ ko'pyatra mantrādi vṛttidhāma vā | iha khalu vedavākyāni mantrabrahmaṇarūpatvena dvidhā | brahmaṇavākyānyapi vidhyarthavādanāmadheyātmakatvena tridhā | tatra vidhivākyānāṃ tāvat saṃvidi vyāpāro nāsti ityuktaprāyam | evaṃ mantrāderapi tatra nāsti vyāpāraḥ | yato mantrādiḥ vṛtteḥ vidhivyāpārātmanaḥ kriyāyāḥ, dhāma āśrayaḥ -- tena vinā kriyāyā asampatteḥ | na ca saṃvidi vācyavācakayājyayājakabhāvādyātmakaḥ kaścidbhedaḥ sambhavati, eka eva ādisiddho bodhaḥ iti siddham || nanu yadyevaṃ tatkathamayaṃ jaḍājaḍātmā viśvaprasaraḥ ? ityāśaṅkyāha -- so'yamātmānamāvṛtya sthito jaḍapadaṃ gataḥ || 1-134 || āvṛtānāvṛtātmā tu devādisthāvarāntagaḥ | jaḍājaḍasyāpyetasya dvairūpyasyāsti citratā || 1-135 || āvṛtya iti svasvarūpagopanātmikayā māyāśaktyā saṅkocavattāmābhāsya -- ityarthaḥ | jaḍapadam iti paraprakāśyabhāvarāśisvarūpatām -- ityarthaḥ | viśvanirmāṇecchurhi parameśvaraḥ prathamaṃ svāvyatiriktameva viśvaṃ prakāśayet, ayameva ca ādisargaḥ tatra tatrāgameṣu ucyate, anantaraṃ ca yadāsya māyayā sargacikīrṣā bhavati tadā svasvātantryāt svātmadarpaṇe anantagrāhyagrāhakadvayābhāsasantatīrābhāsayati, svāṅgarūpabhāvarāśimadhyādeva hi dehaprāṇabuddhiśūnyāni svagatāhantātmakakartṛtārpaṇena grāhakībhāvayati, tadaparaṃ śabdādi ca idantāviṣayatayā cidrūpatātikramaṇena grāhyatāmāpādayati, ata eva ca dehādiḥ kartṛtāṃ jñātṛtāṃ ca svātmani dhatte, taditaracca kāryatāṃ jñeyatāṃ ca | ata eva caiṣāṃ jaḍājaḍavyapadeśaḥ, tadāha -- "āvṛtānāvṛtātmā" iti | evamapi cāsya prakāravaicitryeṇa ānantyam ityāha -- "jaḍa" ityādi, citratā iti tatra jaḍasya tāvacchabdādibhedena, tasyāpi tāramandrādibhedena bahuprakāratvam, ajaḍasyāpi santānabhedena ānantye'pi bandhatrayasya tāratamyādibhedena nānātvam | saṃkucitā pramātāro hi tattatkarmāśayānusāreṇa paribhramyantaḥ tattadavasthāsu ekamapi svātmānaṃ dharmādharmādibuddhibhāvarahitatvena tattadicchāpariṣkṛtatvena ca nānākāratayā vaicitryeṇa jānate, jaḍaṃ ca viṣayaṃ sukhaduḥkhādikāritayā nānātvena parivindanti iti || 134-135 || evaṃ vaicitryasya kiṃ nimittam ityāśaṅkyāha -- tasya svatantrabhāvo hi kiṃ kiṃ yanna vicintayet | taduktaṃ triśiraḥśāstre saṃbuddha iti vetti yaḥ || 1-136 || etadevārthadvārakaṃ saṃvādayati -- taduktam ityādinā | iti vaicitryaṃ yo vetti sa saṃbuddhaḥ -- samyagbuddhaḥ ityarthaḥ | triśiraḥśāstre iti śrītriśirobhairave | tatra hi "anyathā svalpabodhastu tantubhiḥ kīṭavadyathā | malatantusamārūḍhaḥ krīḍate dehapañjare ||" ityupakramya -- śamyagbuddhastu vijñeyaḥ ................ |" ityādinā ca ṅānākārairvibhārvaiśca bhramyate naṭavadyathā | svabuddhibhāvarahitamicchākṣemabahiṣkṛtam ||" ityantaṃ bahūktam || 135 || nanu dehādirgrāhakatayā abhimato'pi jāḍyājjñeya eva iti tasya kathamevaṃvidhaṃ jñānam ? ityāśaṅkyāha -- jñeyabhāvo hi ciddharmastacchāyācchādayenna tām || 1-136 || jñeyatvaṃ hi jñānadharmaḥ, nahi arthaṃ jānāmi ityarthasya kaścidatiśayaḥ, api tu jñānasyaiva tajjñānarūpatā | taduktamatrāpi ca -- "............... jñeyasya jñeyatā jñānameva |" iti | ata eva ca teṣāṃ jñeyānāṃ satāṃ dehādīnāṃ chāyā svenaiva svasya āvarakatvāyogāt na citam ācchādayet āvṛṇuyāt, yenaivaṃvidhaṃ jñānaṃ na syāt, tena dehādāvātmagrahe'pi ātmano na kāciccidrūpatāhāniḥ | taduktaṃ tatraiva -- "jñeyasvabhāvaścidrūpastacchāyā naiva chādayet |" iti || 136 || ata evāha tenājaḍasya bhāgasya pudgalāṇvādisaṃjñinaḥ | anāvaraṇabhāgāṃśe vaicitryaṃ bahudhā sthitam || 1-137 || tena iti -- cidanācchādanena hetunā | anāvaraṇa iti -- śuddhasaṃvidrūpe ātmani -- ityarthaḥ | dehādīnāṃ hi saṃvidrūpatve'pyāmukhe jñeyatvena avabhāsādaśuddhatvamapi sambhavet || 137 || nanu saṃvidi bhedānupapatteḥ kathaṃ vaicitryaṃ saṅgacchatām ? ityāśaṅkyā -- saṃvidrūpe na bhedo'sti vāstavo yadyapi dhruve | tathāpyāvṛtinirhrāsatāratamyātsa lakṣyate || 1-138 || āvṛteḥ -- āṇavasya malasya, nirhrāsaḥ parikṣayaḥ tasya tāratamyam mṛdumadhyādhimātrātmā atiśayaḥ, tato lakṣyate, iti, na tu sākṣāt sambhavati -- ityarthaḥ, ata eva pūrvaṃ "vāstavaḥ" iti viśeṣaṇamupāttam || 138 || kiṃ ca tattāratamyam ? ityāśaṅkyāha -- tadvistareṇa vakṣyāmaḥ śaktipātavinirṇaye | samāpya paratāṃ sthaulyaprasaṅge carcayiṣyate || 1-139 || vakṣyāmaḥ iti -- yadvakṣyati -- "tāratamyaprakāśe yastīvramadhyamamandatāḥ | tā eva śaktipātasya pratyekaṃ traidhamāsthitāḥ ||" ityādi bahuprakāram, carcayiṣyate iti -- lakṣyate parīkṣyate ca ityarthaḥ | iha hi sarvasyaiva vakṣyamāṇasya prameyajātasya uddeśya eva bhavet iti bhāvaḥ | yadvakṣyati -- "vijñānabhitprakaraṇe sarvasyoddeśanaṃ kramāt |" iti | tacca asmābhirgranthavistarabhayāt prātipadyena na darśitam iti svayameva avadhāryam ||139 || evaṃ malanirhrāsatāratamyānusārameva ātmanāṃ bhagavatsvarūpamapi prathate -- ityāha -- ataḥ kaṃcitpramātāraṃ prati prathayate vibhuḥ | pūrṇameva nijaṃ rūpaṃ kaṃcidaṃśāṃśikākramāt || 1-140 || kañcit iti -- tīvranirhrāsatāvṛtitāratamyam, aṃśāṃśikākramāt iti -- āvṛtinirhrāsatāratamyamandādiprāyatvāt || 140 || nanu kiṃ nāma pārameśvarasya rūpasya pūrṇatvamapūrṇatvaṃ ca ? ityāśaṅkyāha -- viśvabhāvaikabhāvātmasvarūpaprathanaṃ hi yat | aṇūnāṃ tatparaṃ jñānaṃ tadanyadaparaṃ bahu || 1-141 || viśveṣāṃ nīlasukhādīnāṃ bhāvānāṃ ya eko bhāvaḥ prakāśamānatvānyathānupapattyā paraprakāśalakṣaṇā pradhānā sattā, tadātma yat svasya ātmano rūpaṃ tasya yatprathanam -- avikalpavṛttyā sākṣātkaraṇam, tat eva aṇūnāṃ paraṃ pūrṇaṃ pārameśvaraṃ jñānam, tata evaṃvidhāt pūrṇāt jñānāt anyat vikalpātmakaṃ śāktādi jñānam, aparaṃ citsvarūpaprathāvirahādapūrṇam, bahuvakṣyamāṇaprakāreṇa anekaprakāram ityarthaḥ || 141 || tadeva bahuprakāratvaṃ darśayati -- tacca sākṣādupāyena tadupāyādināpi ca | prathamānaṃ vicitrābhirbhaṃgībhiriha bhidyate || 142 || tat iti -- paramaparaṃ vā jñānam | sākṣādupāyena iti -- śāmbhavena | tadeva hi avyavahitaṃ parajñānāvāptau nimittam, sa eva parāṃ kāṣṭhāṃ prāptaścānupāya ityucyate | ata eva anupāyaḥ iti nopāyaniṣedhamātram iti vakṣyate | tasya śāmbhavasya upāyaḥ śāktaḥ, ādiśabdāt tasyāpi upāya āṇavaḥ | bhidyate iti -- aupacārikaṃ bhedameti -- ityarthaḥ || 142 || na kevalamevaṃ yāvadanyadapi etadvaicitrye nimittamasti -- ityāha -- tatrāpi svaparadvāradvāritvātsarvaśoṃ'śaśaḥ | vyavadhānāvyavadhinā bhūyānbhedaḥ pravartate || 1-143 || svena, yathā -- śāmbhavena śāmbhavam, ata eva svaparalakṣaṇena dvāreṇa, dvāri sopāyam | sarvaśaḥ iti -- pūrṇātmanā | aṃśaśa iti -- apūrṇena | vyavadhāna iti -- sākṣādupāyatvābhāvāt | evaṃ prathamaṃ tāvadupāyastredhā -- śāmbhavādibhedāt, teṣāṃ ca dvāradvāribhāvena pratyekaṃ dvaidhe ṣaṭ, tatrāpi pratyekaṃ pūrṇatvāpūrṇatvena dvaidhe dvādaśa, teṣāṃ ca pratyekaṃ vyavahitāvyavahitatvena dvaidhe caturviṃśatiḥ | vyavadhānaṃ ca bahubhirvijātīyaiḥ, iti bhedānāṃ bhūyastvam || 143 || nanu jñānaṃ tāvadupeyatayā pratijñātam iti, tatra upāyena kenacidbhāvyam, sa ca na jñānameva, upeyatvāt, nāpi ajñānam, tadanaupayikatvāt tasya, iti kiṃ nāma upāyasvarūpam ? ityāśaṅkyāha -- jñānasya cābhyupāyo yo na tadajñānamucyate | jñānameva tu tatsūkṣmaṃ paraṃ tvicchātmakaṃ matam || 1-144 || kiṃ tu tatsūkṣmam vaikalpikasthūlaśāktādijñānavilakṣaṇaṃ matam iti - - sambandhaḥ | ata eva param -- śāmbhavam -- ityarthaḥ | ata eva "icchātmakam" -- ityuktam | śāktāṇavayorhi jñānakriyātmakatvaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ || 144 || nanu evamapi kathamekasyaiva upāyopeyabhāvaḥ saṅgacchate ? ityāśaṅkyāha -- upāyopeyabhāvastu jñānasya sthaulyaviśramaḥ | eṣaiva ca kriyāśaktirbandhamokṣaikakāraṇam || 1-145 || sthaulyam cidānandaikaghanaparasūkṣmasvarūpanimajjanādanantagrāhyagrāhakātmanā bhedena ullasanam, tatkṛto'yaṃ bhramaḥ -- yat "idamupeyam" ayamupāyaḥ" iti | vastuto hi paraprakāśātmā śiva eva upeyaḥ, sa ca sarvata evāvabhāsate, tasya kvacidapi anapāyāt | ata eva nātra upāyānāṃ kiñcitprayojanam, ajñātajñāpakatvāt teṣām | taduktam -- "aparokṣe bhavattattve sarvataḥ prakaṭe sthite | yairupāyāḥ pratanyante nūnaṃ tvāṃ na vidanti te ||" iti | anenaiva āśayena ca anupāyanirūpaṇaṃ kariṣyate | nanu yadyevaṃ tatkathamayaṃ vyavahāraḥ prarohamupārohate ? ityāśaṅkyāha -- eṣaiva ityādi | kriyāśaktiḥ iti -- tattadbhedavaicitryāvasthitikāritvāt | tena parameśvarasphāra evāyam -- ityāśayaḥ | ata evāyam tathātvena ajñāto bandhakaḥ, jñātastu mocakaḥ, tadāha "bandhamokṣaikakāraṇam" iti | yaduktam śeyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā ||" iti || 145|| nanu evamapi atra kiṃ nāma upāyatayā saṃmatam ? ityāśaṅkyāha tatrādye svaparāmarśe nirvikalpaikadhāmani | yatsphuretprakaṭaṃ sākṣāttadicchākhyaṃ prakīrttitam || 1-146 || tatra evaṃ sati, ādye prāthamikālocanajñānātmani, ata eva nirvikalpotthe, ata eva bhinnasya parāmṛśyasya anullāsāt svaparāmarśe sphurattāmātrarūpe yat prakaṭaṃ sphuret, sākṣātkārātmatayā yat sphuraṇaṃ tat sākṣāt icchākhyaṃ prakīrtitam, upāyāntaranirapekṣatvāt, avyavadhānecchāśaktisphārarūpaḥ śāmbhavākhya upāya uktaḥ -- ityarthaḥ || 146 || etadeva dṛṣṭāntopadeśena sphuṭīkartumāha -- yathā visphuritadṛśāmanusandhiṃ vināpyalam | bhāti bhāvaḥ sphuṭastadvatkeṣāmapi śivātmatā || 1-147 || bhūyo bhūyo vikalpāṃśaniścayakramacarcanāt | yatparāmarśamabhyeti jñānopāyaṃ tu tadviduḥ || 1-148 || tathaiva "ātmaivedaṃ sarvam" ityevamātmano vikalpasya ātmānātmākhyāṃśadvayākṣepitve'pi pratiyoginiṣedhapūrvako yo'yaṃ paunaḥpunyena aṃśarūpo niścayaḥ tasya yat krameṇa carcanam yathāyathaṃ sphuṭatābhāvitvādinā saṃskaraṇam, tato yat vikalpyamānamātmasvarūpaparāmarśam "itthameva idam" ityevaṃ pratītimabhinnāṃ -- sākṣātkārātmatā mabhyeti, tajjñānopāyaṃ viduḥ -- jñānaśaktisphārātmakaṃ śāktamupāyaṃ jānīyuḥ -- ityarthaḥ | tu- śabdaḥ pūrvasmādvyatirecakaḥ | iha hi vikalpa eva krameṇa nirvikalpatāmeti -- ityuktam | tatra punarnirvikalpatayaiva sākṣātkaraṇaṃ rūpam, ata eva ca anayordvāridvārabhāvaḥ || 147-148 || yattu tatkalpanākḷptabahirbhūtārthasādhanam | kriyopāyaṃ tadāmnātaṃ bhedo nātrāpavargagaḥ || 1-149 || tathā tat ātmasvarūpaṃ kriyopāyamāmnātam -- kriyāśaktisphārātmakāṇavopāyasamadhigamyaṃ sarvāgameṣu uktam | yatastābhiḥ bhedaprathāmayībhiḥ kalpanābhiḥ, kḷptaḥ svaśilpena kalpitaḥ, bahirbhūto'vacchinno yo'sau uccārādiḥ arthaḥ tatsādhanam, tuśabdo vyatireke | śākte hi vikalpa eva arthaḥ, iha tu bāhyo'pi iti, ata eva na tatra uccārādiḥ | nanu upāyabhedādupeyabhedo'pi syād ? ityāśaṅkyoktam "bhedo nātrāpavargagaḥ" iti | svarūpaprathanaṃ hi apavargaḥ, tacca sarvaireva hi dvāradvāribhāvena bhavati iti bhāvaḥ || 149 || nanu jñānameva upāyaḥ iti sāmānyena pratijñātam, tatkathamāṇave kriyopāyatvamuktam ? ityāśaṅkyāha yato nānyā kriyā nāma jñānameva hi tattathā | rūḍheryogāntatāṃ prāptamiti śrīgamaśāsane || 1-150 || anyā iti arthājjñānāt, yataḥ tajjñānameva rūḍheḥ prarohāt yogasyāntaḥ parākāṣṭhā, tattvaṃ prāptaṃ sat tathā "kriyā" iti sarvatra abhidhīyate -- ityarthaḥ | nanu atra kiṃ pramāṇam ? ityāśaṅkyoktam "iti śrīgamaśāsane" iti, arthāduktam -- iti śeṣaḥ || 150 || tatratyameva granthaṃ paṭhati -- yogo nānyaḥ kriyā nānyā tattvārūḍhā hi yā matiḥ | svacittavāsanāśāntau sā kriyetyabhidhīyate || 1-151 || iti || 151 || etacca svayameva vyācaṣṭe -- svacitte vāsanāḥ karmamalamāyāprasūtayaḥ | tāsāṃ śāntinimittaṃ yā matiḥ saṃvitsvabhāvikā || 1-152 || sā dehārambhibāhyasthatattvavratādhiśāyinī | kriyā saiva ca yogaḥ syāttattvānāṃ cillayīkṛtau || 1-153 || ṅimittam" ityanena saptamī vyākhyātā | saṃvitsvabhāvikā ityanena materjñānārthatvamuktam | sā matiḥ "praṇavena tu tatsarvaṃ śarīrotpattikāraṇam | nyasetkrameṇa deveśi triṃśadekaṃ ca saṃkhyayā ||" ityādyuktyā tattvadīkṣādinā sādhāraṇāni tattvāni adhiśayānā svacittavāsanāśāntikāritvāt kriyā syāt | tathā saiva "yogamekatvamicchanti vastuno'nyena vastunā |" ityādyuktyā tattvānāṃ citiyojanādyogaḥ syāt iti nānayorjñānātirekaḥ iti yuktamuktam -- "yogo nānyaḥ kriyā nānyā" iti || 152-153 || nanu kathaṃ jñānameva kriyā bhavet ? iti dṛṣṭāntopadarśanena upapādayati -- loke'pi kila gacchāmītyevamantaḥ sphuraiva yā | sā dehaṃ deśamakṣāṃścāpyāviśantī gatikriyā || 1-154 || antaḥ ātmani "gacchāmi" iti yā sphurā sphuraṇam udyantṛtātmikā saṃvit, saiva dehādyāviśantī vaivaśyāviṣkaraṇena svamayatāmāpādayantī gamanakriyā bhavati, iti yuktamuktaṃ "jñānameva hi tattathā" iti | ganturhi "gacchāmi" iti sphuraṇāyāṃ satyāṃ kartṛkaraṇakarmātmakaśarīrapādagrāmādyāveśena gamanakriyāsaṃpattiḥ syāt || 154 || tadevopasaṃharati tasmātkriyāpi yā nāma jñānameva hi sā tataḥ | jñānameva vimokṣāya yuktaṃ caitadudāhatam || 1-155 || tataḥ iti -- kriyāyā jñānātmakatvāt | tena -- "dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi |" ityādinā kriyāyā api apavarganimittatvamuktam | evaṃ ca yuktamuktam -- "jñānaṃ mokṣaikakāraṇam" iti | tadāha -- "yuktaṃ caitadudāhṛtam" iti || 155 || nanu śvatantrātmātiriktastu" ityādinā prāk ātmajñānātirikto mokṣo nāma na kaścidasti ityuktam, iti jñānameva vimokṣāya ityanena hetuphalabhāvo'nayorucyamānaḥ kathaṃ saṅgacchate ? ityāśaṅkyāha mokṣo hi nāma naivānyaḥ svarūpaprathanaṃ hi saḥ | svarūpaṃ cātmanaḥ saṃvinnānyattatra tu yāḥ punaḥ || 1-156 || kriyādikāḥ śaktayastāḥ saṃvidrūpādhikā nahi | asaṃvidrūpatāyogāddharmiṇaścānirūpaṇāt || 1-157 || nanu svarūpameva nāma kiṃ yasyāpi prathanaṃ mokṣaḥ syāt ? ityāha -- svarūpam iti, tena svasya ātmano rūpam saṃviñcaitanyam, tasya prathanam yathātattvam jñānam, sa eva mokṣaḥ iti yathoktameva yuktam | yaḥ punarayaṃ hetuphalabhāva uktaḥ sa kālpanika eva, na tāttvikaḥ, yadvakṣyati "yato jñānena mokṣasya yā hetuphalatoditā | na sā mukhyā ......................... || iti | anyat iti saṃvidatiriktam -- ityarthaḥ | nanu ātmanaḥ saṃvidatiriktaṃ yadi rūpaṃ nāsti, tatkathamasya śaktyantarayogitvaṃ syāt ? ityāśaṅkyāha -- tatra ityādi, tu-śabdaḥ cārthe || 156-157 || nanu -- "patyurdharmāḥ śaktayaḥ syuḥ ............... |" ityādyuktyā sākṣātpatyurdharmitayā śaktīnāṃ ca dharmatayā nirūpaṇaṃ kṛtam iti dharmiṇaśca anirūpaṇāt ityasiddho'yaṃ hetuḥ ? ityāśaṅkyāha -- parameśvaraśāstre hi na ca kāṇādadṛṣṭivat | śaktīnāṃ dharmarūpāṇāmāśrayaḥ ko'pi kathyate || 1-158 || yathā khalu kāṇādāḥ -- "ātmatvābhisaṃbandhādātmā |" ityādinā dharmirūpamātmānaṃ nirūpya, "tasya guṇā buddhisukhaduḥkhecchādveṣaprayatnadharmādharma saṃskārasaṃkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgāḥ |" ityādinā tatsamavetam āgamāpāyi bhinnaṃ dharmajātam abhyupāgaman, naivamiha śaktitadvatordharmadharmibhāvaḥ kaścid abhidhīyate | para eva hi svatantro bodhastattadupādhivaśāt tattacchaktirūpatayā vyapadiśyate iti na vastutaḥ kaścit śaktitadvatorbhedaḥ yaduktaṃ prāk -- "mātṛkḷpte hi bhāvasya tatra tatra vapuṣyalam | ko bhedo vastuto vahnerdagdhṛpaktṛtvayoriva ||" iti || 158 || nanu yadi kāṇādādidarśanavat ihāpi dharmadharmibhāvasya nirūpaṇaṃ kriyate, tadā ko doṣaḥ syāt? ityāśaṅkyāha - tataśca dṛkkiryecchādyā bhinnāścecchaktayastathā | ekaḥ śiva itīyaṃ vāgvastuśūnyaiva jāyate || 1-159 || yadi hi śaktitadvatordharmadharmibhāvanyāyena vāstava eva bhedaḥ syāt, tadā "itthaṃ nānāvidhaiḥ rūpaiḥ sthāvaraiḥ jaṅgamairapi | krīḍayā prasṛto nityameka eva śivaḥ prabhuḥ ||" ityādau "eka eva śiva" iti iyamīśvarādvayapratijñātmikā vāk anekeṣāṃ śaktitadvadātmanām arthānāṃ sambhavād vastuśūnyā -- abhidheyarahitā syāt, advayavādakhaṇḍanā bhavati iti yāvat || 159 || nanu yadi vastutaḥ saṃvitsvabhāvaḥ śiva eva eko'sti, tatkathamayaṃ cidādinānāśaktyātmā vyavahāro'nyathā kriyate ? ityāśaṅkām upasaṃhārabhaṅgyā upaśamayitumāha -- tasmātsaṃvittvamevaitatsvātantryaṃ tattadapyalam | vivicyamānaṃ bahvīṣu paryavasyapi śaktiṣu || 1-160 || etacca nirṇītapūrvam iti punariha nāyastam | yathoktam -- "bahuśaktitvamapyasya tacchaktyaivāviyuktatā |" iti || 160 || iha "ātmajñānameva mokṣaḥ" iti jñānamokṣayoḥ kāryakāraṇabhāva eva vastuto nāsti -- iti ṅāvaśyaṃ kāraṇāni kāryavanti bhavanti" iti nyāyena jñānināṃ satyapi jñānākhye kāraṇe kāryātmā mokṣo na syāt ityaniṣṭāpādanātmāyaṃ prasaṅgo nāśaṅkanīyaḥ ? -- ityāha -- yataścātmaprathā mokṣastannehāśaṅkyamīdṛśam | nāvaśyaṃ kāraṇātkāryaṃ tajjñānyapi na mucyate || 1-161 || jñānino hi avaśyabhāvinī muktiḥ -- iti bhāvaḥ | ata eva ca -- "teṣāṃ jñānī nityayukta ekabhaktirviśiṣyate | priyo hi jñānino'tyarthamahaṃ sa ca mama priyaḥ ||" iti | tathā "................... jñānī tvātmaiva me mataḥ |" ityādi gītam || 161 || nanu "jñānameva vimokṣāya ....................... |" ityādinā jñānamokṣayoḥ kāryakāraṇabhāva ukta eva, iti kathaṃ nāyaṃ prasaṅgaḥ ? ityāha -- yato jñānena mokṣasya yā hetuphalatoditā | na sā mukhyā, tato nāyaṃ prasaṅga iti niścitam || 1-162 || etacca nirṇītacaram iti neha punarāyastam || 162 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- evaṃ jñānasvabhāvaiva kriyā sthūlatvamātmani | yato vahati tenāsyāṃ citratā dṛśyatāṃ kila || 1-163 || jñānasvabhāvā iti -- kriyāyā jñānāvinābhāvitvāt | yaduktam -- "................... na jñānarahitā kriyā ||" iti | sthūlatvam iti -- antargrāhyagrāhakātmanā bhedena ullāsāt | tena iti -- sthūlatāvahanena hetunā | citratā iti -- tattadgrāhyādibhedavaicitryāt || 163 || ata evāha kriyopāye'bhyupāyānāṃ grāhyabāhyavibhedinām | bhedopabhedavaividhyānniḥsaṃkhyatvamavāntarāt || 1-164 || grāhyāḥ uccārādyāḥ | bāhyāḥ kuṇḍamaṇḍalādayaḥ | uccārādayo hi grāhyabhūmigatāḥ bāhyatvena avasitā api cakṣurādibāhyendriyāgocaratvāt pramātrantarāsādhāraṇatvācca na bāhyāḥ | kuṇḍamaṇḍalādayaḥ punarbāhyendriyagocaratvāt sādhāraṇyācca bāhyāḥ santo grāhyāḥ ityuktam -- "grāhyabāhyavibhedinām" iti | evaṃ niyatabhedavattve'pi eṣāmeva avāntarabhedāt bhedopabhedanānātvāt niḥsaṃkhyatvam bahuprakāratvam -- ityarthaḥ | tathāhiuccārasya prāṇādibhedāt prathame pañca bhedāḥ, tatrāpi vindunādādayo bahava upabhedāḥ, evamapi uccāryamāṇānāṃ mantrāṇāmānantyam ityasaṃkhyabhedatvam || 164 || evaṃ ca "yato nānyā kriyā nāma ............... |" ityādinā upakrāntaṃ kriyāyā jñānātmakatvaṃ yuktyāgamābhyāṃ nirvāhitam ityeka eva jñānātmā mokṣāvāptāvupāya iti na upāyanānātvam, ata eva tatphalabhūte mokṣe'pi na kaścidbhedaḥ -- ityāha -- anena caitatpradhvastaṃ yatkecana śaśaṅkire | upāyabhedānmokṣe'pi bhedaḥ syāditi sūrayaḥ || 1-165 || yatkecana sūraya iti śaśaṅkire -- iti sambandhaḥ | kecana sūraya iti -- bhedavādinaḥ | tatra hi hetuphalayorvāstava eva bhedaḥ iti hetubhedāt phalabhedo'pi syāt | iha punaḥ -- "pradeśo brahmaṇaḥ sārvarūpyamanatikrāntaścāvikalpyaśca |" ityādinītyā śaṃvideva sarvam" iti ko nāma hetuphalabhedaḥ, kālpanike'pi hetuphalayorbhede jñānātmā eka eva upāyo'bhyupagataḥ iti upāyanānātvasyaiva abhāvāt ko nāma phalabhūte'pi mokṣe bhedaḥ syāt || 165 || nanu "tacca sākṣādupāyena ..................... |" ityādinā sākṣāt upāyanānātvamuktam iti kathaṃ na tadbhedādupeye'pi bhedaḥ ? ityāśaṅkyāha -- malatacchaktividhvaṃsatirobhūcyutimadhyataḥ | hetubhede'pi no bhinnā ghaṭadhvaṃsādivṛttivat || 1-166 || yatra vāstava eva hetuphalabhāvo'sti tatrāpi hetoḥ dīkṣādeḥ bhede'pi tatphalabhūtasya malatacchaktyorvidhvaṃsādeḥ na kaścidbhedaḥ -- kalātattvabhuvanādinā bhede'pi dīkṣāyāḥ tasya aviśeṣāt, tathā ca ghaṭasya mudgarakarabhittighaṭādyupāyabhede'pi aviśiṣṭa eva dhvaṃsatirobhāvādiḥ | ataśca avaśyameva hetubhedāt phalabhedaḥ iti nāyamekāntaḥ | yatra punaḥ kālpanika eva upāyopeyabhāvaḥ, tatra kā nāma iyaṃ vārtā -- iti bhāvaḥ | tadevam icchājñānakriyātmakatvād upāyasya traividhye'pi tadupeyabhūte'pavarge na kaścit bhedaḥ -- iti siddham || 166 || na kevalaṃ yuktita eva etatsiddhaṃ yāvadāgamato'pi -- ityāha -- tadetattrividhatvaṃ hi śāstre śrīpūrvanāmani | ādeśi parameśitrā samāveśavinirṇaye || 1-167 || tatratyameva granthaṃ paṭhati -- akiñciccintakasyaiva guruṇā pratibodhataḥ | utpadyate ya āveśaḥ śāmbhavo'sāvudīritaḥ || 1-168 || uccārarahitaṃ vastu cetasaiva vicintayan | yaṃ samāveśamāpnoti śāktaḥ so'trābhidhīyate || 1-169 || uccārakaraṇadhyānavarṇasthānaprakalpanaiḥ | yo bhavetsa samāveśaḥ samyagāṇava ucyate || 1-170 || vyatyāsapāṭhe ca ayamāśayaḥ -- yad upāyopeyādinā dvāradvāribhāvena śāmbhavopāye eva prādhānyena viśrāntiḥ iti || 167-170 || tadeva krameṇa vyācaṣṭe -- akiñciñcintakasyeti vikalpānupayogitā | tayā ca jhaṭiti jñeyasamāpattirnirūpyate || 1-171 || tayā iti -- vikalpānupayogitayā | vikalpopayoge hi tadaiva -- "yasya jñeyamayo bhāvaḥ sthiraḥ pūrṇaḥ samantataḥ |" ityādidṛṣṭyā jñeyasya avaśyajñātavyasya pāramārthikasya cidātmano rūpasya samāpattirna syāt, vikalpo hi abhyāsabalāt svatulyavikalpāntarāvirbhāvakatayā vigaladasphuṭatvādinā yathāyathaṃ sātiśayavikalpajananākrameṇa avikalpātmakasaṃvittādātmyam abhyeti | yadvakṣyati "pravivikṣurvikalpasya kuryātsaṃskāramañjasā |" ityādyupakramya śaṃvidabhyeti vimalāmavikalpasvarūpatām |" iti | ata eva śāktopāyādasya bhedaḥ || 171 || nanu kathaṃ vikalpānupayogitayaiva etat syāt ? ityāśaṅkāṃ darśayitumāha -- sā kathaṃ bhavatītyāha guruṇātigarīyasā | jñeyābhimukhabodhena drākprarūḍhatvaśālinā || 1-172 || pratiḥ ābhimukhye, ābhimukhyaṃ ca vastvantarāpekṣam, tacca atra aucityāt cinmātram -- ityuktam "jñeyābhimukheti" | atigarīyastvameva vyākhyātuṃ drākprarūḍhatvetyādyuktam, drāk ityanena yathoktavikalpakramopārohābhāvaḥ sūcitaḥ || 172 || nanu kathamanayorbhinnavibhaktikayoḥ sāmānādhikaraṇyam ? ityāśaṅkyāha - - tṛtīyārthe tasi vyākhyā vā vaiyadhikaraṇyataḥ | tṛtīyārthe tasi iti -- tasi ityanubandhalope prayogaḥ | tṛtīyārthe iti sarvavibhaktyantāt prātipadikāt tasyeṣṭeḥ | vā śabdaḥ pakṣāntare | vaiyadhikaraṇyataḥ iti guruṇā kṛto yaḥ pratibodhaḥ tataḥ -- ityarthaḥ || āveśaścāsvatantrasya svatadrūpanimajjanāt || 1-173 || paratadrūpatā śambhorādyācchaktyavibhāginaḥ | asvatantrasya jaḍasya buddhyādeḥ, mitasya pramātuḥ, svam asādhāraṇam, tat saṃkucitaṃ yat rūpaṃ tasya nimajjanam guṇībhāvaḥ, tadavalambya pareṇa svatantreṇa bodhena yā tadrūpatā -- tādātmyam, sa āveśaḥ iti sambandhaḥ | yaduktam -- "mukhyatvaṃ kartṛtāyāstu bodhasya ca cidātmanaḥ | śūnyādau tadguṇe jñānaṃ tatsamāveśalakṣaṇam ||" iti | kutaḥ punarayamāgataḥ ? ityāha -- śambhoḥ iti | na punaḥ śakteraṇorvā | ādyāt iti -- tata eva hi śakteraṇośca prabhavaḥ iti bhāvaḥ | ata eva śaktiratra icchā, na tu jñānaṃ kriyā vā -- tayoḥ samāveśāntaragatatvena abhidhāsyamānatvāt ||173 || iha padārthāvagamapuraḥsarīkāreṇa vākyārthāvagamaḥ iti padārthayojanānantaraṃ vākyārthamapi yojayitumāha -- tenāyamatra vākyārtho vijñeyaṃ pronmiṣatsvayam || 1-174 || vināpi niścayena drāk mātṛdarpaṇabimbitam | mātāramadharīkurvat svāṃ vibhūtiṃ pradarśayat || 1-175 || āste hṛdayanairmalyātiśaye tāratamyataḥ | vijñeyam cinmātrākhyaṃ pāramārthikaṃ rūpam, mātā -- sakalakaraṇagrāmaprasavanimittatvād buddhiḥ, saiva cicchāyāsaṃkrāntisahiṣṇutvād darpaṇaḥ, tatra pratibimbitaṃ gṛhītātmagrahaṃ parimitaṃ pramātāram adharīkurvat buddhyādau ātmābhiniveśanaṃ guṇībhāvamāpādayat | evaṃ taratamabhāvena ananyasādhāraṇāṃ vibhūtim bodhātmatāpradhānatāṃ racayat, samanantaroktayuktyā vikalpopārohamantareṇa ananyāpekṣitvāt jhaṭiti -- śaiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ |" ityādyukteḥ hṛdayam vimarśaḥ, tasya nairmalyam ananyonmukhatvādaparimlānatvam, tasya atiśayaḥ parākāṣṭhā, tatra svayaṃ pronmiṣadāste svaprakāśatayā prakāśate -- ityarthaḥ || 174-175 || nanu jñeyaṃ tāvat jaḍājaḍātma dvidhā sambhavati, tatra saṃvidi jaḍena nīlādināpi āveśo'sti iti kathaṃ "bodhātmaiva samāveśaḥ" ityuktam ? ityāha -- jñeyaṃ dvidhā ca cinmātraṃ jaḍaṃ cādyaṃ ca kalpitam || 1-176 || itarattu tathā satyaṃ tadvibhāgo'yamīdṛśaḥ | jaḍena yaḥ samāveśaḥ sapraticchandakākṛtiḥ || 1-177 || caitanyena samāveśastādātmyaṃ nāparaṃ kila | nanu kathaṃ svaprakāśāyāḥ cito'paraprakāśyatvaṃ jñeyatvaṃ nāma ? ityāśaṅkyoktam -- "ādyaṃ ca kalpitam" iti | caḥ śaṅkādyotakaḥ, parameśvara eva hi svātantryād aparihṛtavedakabhāvamapi svātmānaṃ bhāvanopadeśādau śiva eva sarvakriyāṇāṃ kartā vijñeyaḥ ityādi parāmarśaiḥ ahaṃpratītim antarīkṛtya vedyatayā pratipādayati | idameva hi paraṃ svātantryam -- yat svaṃ svarūpaṃ vedakameva sat vedyatvena avabhāsayati | ata eva kalpitam vastuśūnyam -- ityuktam | itarat iti -- jaḍaṃ nīlādi | tathā iti -- jñeyatayā | tatra nīlajñānam ityādau cito nīlādinā darpaṇamukhanyāyena pratibimbanamātrameva samāveśārtho na tu tādātmyam, tathātva hi nīlāderjñānātmībhūtatvāt jñānameva avaśiṣyate iti praticchandavyavasthaiva na syāt | saṃkucitāyāḥ citaḥ punarasaṃkucitayā citaikātmyameva, tasyā eva vastuto bhāvāt, tena bodhaikātmyameva samāveśārthaḥ iti yuktamuktam, asvatantrasya paratadrūpatā nāmāveśaḥ iti || 176-177 || tadevopasaṃharati tenāvikalpā saṃvittirbhāvanādyanapekṣiṇī || 1-178 || śivatādātmyamāpannā samāveśo'tra śāmbhavaḥ | saṃvittiḥ arthāt saṃkucitarūpā || 178 || nanu atra utpattau vikalpāpekṣitvaṃ mā bhūt tathātve hi śāktopāyādasya bhedo na syāt, auttarakālikāḥ punarvikalpāḥ kimatra apekṣyante na vā ? ityāśaṅkyāha -- tatprasādātpunaḥ paścādbhāvino'tra viniścayāḥ || 1-179 || santu tādātmyamāpannā na tu teṣāmupāyatā | tacchabdena nirvikalpakaparāmarśaḥ | avikalpakayaivaṃ saṃvittyā śivātmatādhigamaḥ kṛtaḥ iti kṛtasya karaṇāyogāt tatpṛṣṭhabhāvināṃ vikalpānāṃ tatra akiñcitkaratvam -- ityāha -- na tu "teṣāmupāyatā" iti || 179 || ata eva ca avikalpasya vikalpāpekṣaṃ prāmāṇyaṃ vadanto nirastāḥ -- ityāha -- vikalpāpekṣayā mānamavikalpamiti bruvan || 1-180 || pratyukta eva siddhaṃ hi vikalpenānugamyate | anadhigatārthaviṣayaṃ khalu pramāṇam | yadāhuḥ -- "anadhigataviṣayaṃ pramāṇam ajñātārthaprakāśo vā |" iti | nirvikalpakagṛhītameva vastu ca tatpṛṣṭhabhāvī vikalpaḥ paricchinatti iti, tasya gṛhītagrāhakatvāt svātmanyeva pramāṇyaṃ nāsti iti kathamanyasyāpi prāmāṇye nimittatāṃ yāyāt | ata āha -- śiddhaṃ hi vikalpenānugamyate" iti | siddham iti -- adhigatam | anugamyate iti -- anu paścāt gamyate adhigamyate -- ityarthaḥ ||180 || nanu pravartatāṃ nāma gṛhīte'rthe vikalpaḥ, tatra punaradhyavasāyātmakatvādasya grāhakatvaṃ na yujyate iti "gṛhītaṃ gṛhṇāmi" iti pratipattirasya kathaṃ syāt ? ityāśaṅkyāha -- gṛhītamiti suspaṣṭā niścayasya yataḥ prathā || 1-181 || gṛhṇāmītyavikalpaikyabalāttu pratipadyate | gṛhītamiti prathā hi vikalpasya bhāvādaupapattikī, gṛhīta evārthe asya pravṛtteḥ, yattu gṛhṇāmi iti pratipadyate tat dṛśyavikalpyārthaikīkārādinā nirvikalpakaikātmyāvalambanabalāt iti yuktamuktam -- "vikalpena gṛhītaṃ gṛhyate" iti || 181 || nanu jñānaṃ khalu jñāpakaṃ na tu kārakam iti, tena vastuno jñaptiḥ syāt na tu siddhiḥ iti kathamuktam -- śiddhaṃ vikalpenānugamyate" ? ityāśaṅkyāha -- avikalpātmasaṃvittau yā sphurattaiva vastunaḥ || 1-182 || sā siddhirna vikalpāttu vastvapekṣāvivarjitāt | ābhāsavāde hi ābhāsamānateva siddhiḥ ityuktam sphurattaiva vastunaḥ siddhiḥ | nanu vikalpānāmapi svātmani avikalpakatvāt sphuradrūpatā asti iti kimiti na tato'pi vastunaḥ siddhiḥ syāt ? ityāśaṅkyāha -- ṅa vikalpāt" iti śarvo vikalpaḥ smṛtiḥ" iti nītyā vikalpānāṃ tāvat smṛtireva rūpam, sā ca asaṃnihite pūrvānubhūta eva abhipravartate iti vikalpānāṃ vastvanapekṣitvam, yadyapi ca svatantravikalpādau kṣetrajñanirmitānāṃ yojanāsti tathāpi pūrvānubhavasaṃskārajā eva te'rthāḥ ityuktam "vastvapekṣāvivarjitāt" iti | yasya ca yadapekṣā nāsti sa kathaṃ tatsiddhau nimittatāṃ yāyāt -- iti bhāvaḥ || 182 || yadyevaṃ nirvikalpakasiddha eva arthe vikalpaḥ pravartate na adhikaṃ kiñcitkaroti tatkimiti tena sa kvacidapekṣyate -- ityāha -- kevalaṃ saṃvidaḥ so'yaṃ nairmalyetaraviśramaḥ || 1-183 || yadvikalpānapekṣatvasāpekṣatve nijātmani | evaṃ saṃvidaḥ sarvavādisiddhaṃ vyavahārādau vikalpasāpekṣatvaṃ parihṛtya vikalpānapekṣatvameva sphuṭīkartumudāharati -- niśīthe'pi maṇijñānī vidyutkālapradarśitān || 1-184 || tāṃstānviśeṣāṃścinute ratnānāṃ bhūyasāmapi | vaikaṭiko hi acirasthāyini parimite'pi āloke bhūyasāmapi ratnānām atisūkṣmān parasparaviśeṣān avasāyaṃ vināpi anubhavātiśayādeva jānīte, yena "idamalpam, idaṃ mahat," "idamito'pi mahadratnam" ityasya vivekaḥ syāt || 184 || kiṃ cātra anubhavātiśaye nimittaṃ yena vikalpanairapekṣyeṇāpi vastunaḥ siddhiḥ syāt ? -- ityāha -- nairmalyaṃ saṃvidaścedaṃ pūrvābhyāsavaśādatho || 185 || aniyantreśvarecchāta ityetaccarcayiṣyate | pūrvābhyāso janmāntarīyaḥ iti, ata eva carcayiṣyate trayodaśāhnikādau || 185 || na kevalamasya āveśasya traividhyameva asti, yāvadavāntaraprakāratvamapi -- ityāha -- pañcāśadvidhatā cāsya samāveśasya varṇitā || 1-186 || tattvaṣaṭtriṃśakaitatsthasphuṭabhedābhisandhitaḥ | varṇitā iti -- śrīpūrvaśāstre | yaduktaṃ tatra -- "rudraśaktisamāveśaḥ pañcadhā nanu carcyate | bhūtatattvātmamantreśaśaktibhedādvarānane || pañcadhā bhūtasaṃjño'tra triṃśaddhā tu tathāparaḥ | ātmākhyastrividhaḥ prokto daśadhāmantrasaṃjñakaḥ || dvividhaḥ śaktisaṃjño'pi jñātavyaḥ paramārthataḥ | pañcāśadbhedabhinno'yaṃ samāveśaḥ prakīrtitaḥ ||" iti | atra ca hetuḥ -- tattva iti | tattvaṣaṭtriṃśakaṃ ca etatsthāni tattvaṣaṭtriṃśanmadhyapatitāni pumādīni pṛthagvyākhyāsyamānāni tattvāni ca, teṣāṃ yo vakṣyamāṇaprakāraḥ sphuṭo bhedaḥ, tasya anusaṃdhānam || 186 || tameva bhedaṃ nirūpayati -- etattattvāntare yatpuṃvidyāśaktyātmakaṃ trayam || 1-187 || ambhodhikāṣṭhājvalanasaṃkhyairbhedairyataḥ kramāt | tadbhinnam ityadhyāhāraḥ | atastatra pumān -- "ātmā caturvidho hyeṣaḥ |" ityādyuktyā ambhodhibhiḥ -- sakalapralayākalavijñānākalaśuddhalakṣaṇaiḥ caturbhiḥ bhedaibhinnaḥ, tathā vidyā kāṣṭhābhiḥ -- varṇabindvardhacandra- nirodhinīnādanādāntaśaktivyāpinīsamanonmanātmabhirdaśabhiḥ bhedairbhinnā, tathā śaktiḥ jvalanaiḥ -- icchājñānakriyātmabhiḥ tribhirbhedaiḥ || 187 || nanu kimiti idameva tattvatrayaṃ bhedena nirdiṣṭam ? ityāśaṅkyāha -- puṃvidyāśaktisaṃjñaṃ yattatsarvavyāpakaṃ yataḥ || 1-188 || avyāpakebhyastenedaṃ bhedena gaṇitaṃ kila | avyāpakebhyaḥ iti -- vyāpyebhyatattvāntarebhyaḥ -- ityarthaḥ | māyāntaṃ hi ātmatattvasya, sadāśivāntaṃ vidyātattvasya, śivāntaṃ ca śaktittvasya vyāptiḥ | yaduktam -- "māyā-sadāśiva-śivaprāntavyāptrī nanu kramāt |" iti || 188 || na kevalametat tattvāntarebhyo bhidyate, yāvadanyonyamapi -- ityāha -- aśuddhiśuddhyamānatvaśuddhitastu mitho'pi tat || 189 || pumān aśuddho -- bhedamayatvāt, vidyā śuddhyamānā bhedābhedamayatvāt, śuddhā śaktiḥabhedamayatvāt || 189 || nanu astu evam, bhūtānāṃ punaḥ pṛthak nirdeśe kiṃ nimittam ? ityāśaṅkyāha bhūtānyadhyakṣasiddhāni kāryahetvanumeyataḥ | tattvavargātpṛthagbhūtasamākhyānyata eva hi || 1-190 || bhūtāni tāvat pratyakṣasiddhāni iti, tadeva eṣāṃ tattvāntarebhyo bhedena upādāne nimittam, tāni hi nityānumeyānyeva, tadāha -- "kāryahetvanumeyataḥ tattvavargāt" iti | tathā cātra bhūtāni kāraṇapūrvakāṇi ācaitanye sati anekasaṃkhyāyogitvāt ghaṭādivat -- ityanumānam | yaccaiṣāṃ kāraṇaṃ tāni -- "tanmātrebhyaśca bhūtāni..................... |" ityādyukteḥ tanmātrāṇi iti, svakāryebhyo bhūtebhya eṣām anumeyatvam | evam anenaiva anumānena māyāntaḥ sakalatattvavargo'numātavyaḥ | etacca tattvādhvani bhaviṣyati iti nehāyastam | ata eva iti -- pratyakṣasiddhatvāt || 190 || nanu bhūtānāṃ pratyakṣasiddhatvam anumeyāt tattvavargāt pṛthaktve'stu nimittaṃ kathaṃ punarbhūtatve'pi tadeva ? ityāśaṅkyāha -- sarvapratītisadbhāvagocaraṃ bhūtameva hi | viduścatuṣṭaye cātra sāvakāśe tadāsthitim || 1-191 || sarveṣāṃ viduṣāmaviduṣāṃ vā pratītau satā pāramārthikena sattāyā gocarameva hi bhūtam ucyate | bhūtaṃ hi satyam, tacca satyam, yatra na kadācidapi kasyacidapi vipratipattiḥ, anumeye punaraviduṣaṃtāvat pratītirnāstyeva, viduṣāṃ ca pratītāvapi bahuprakāraṃ parasparaṃ vipratipattiḥ iti tatra asatyatvasambhāvanāpi bhavet -- iti bhāvaḥ | co hetau, ataśca sarva evātra avakāśaḥ taddātṛtvādākāśaḥ, tatsahite vāyvante catuṣṭaye pṛthivyādibhūtapañcake sarvapratītisadbhāvagocaratvāt tasya bhūtatvasya, āsthitim avasthānaṃ viduḥ iti yuktamuktaṃ "bhūtasamākhyānyata eva" iti | evaṃ bhauta āveśaḥ pañcadhā ātmāveśaśca tridhā | eko'pi puṃstattvarūpa ātmabhedaḥ tattvamadhye'vasthāpyaḥ, anyathā hi tāttva āveśaḥ triṃśaddhā na syāt | vidyāyāśca samanantaroktena sāmānyātmanā māntreṇa rūpeṇa daśadhāveśaḥ | viśiṣṭena tu mantra-mantreśa-mantramaheśātmanā rūpeṇa asyāstattvamadhye parigaṇanam | evaṃ śakterapi ekaṃ bhedaṃ tattvamadhye vyavasthāpya tadīya āveśo dvidhā | śivastu samāveśya eva iti na tatrāveśo'sti, tasya paramādvayasvabhāvatvāt, tadapekṣayā samāveśyasamāveśakalakṣaṇabhedānupapatteḥ | tadyuktamuktam "asya samāveśasya pañcāśadvidhatvam" iti || 191 || nanu śrīpūrvaśāstre rudraśaktisamāveśasya pañcadhātvacarcanaṃ pratijñāya bhūtādīnāṃ svarūpanirūpaṇaṃ kṛtam ? ityāha -- rudraśaktisamāveśaḥ pañcadhā nanu carcyate | ko'vakāśo bhavettatra bhautāveśādivarṇane || 1-192 || prasaṅgādetaditicetsamādhiḥ sambhavannayam | nāsmākaṃ mānasāvarjī loko bhinnaruciryataḥ || 1-193 || ko'vakāśa iti -- bhautāveśādīnām aprastutatvāt, idameva hi tadaprastutābhidhānaṃ yadanyadupakramya anyadabhidhīyate iti aścoditam "ko'vakāśo bhautāveśādivarṇane" iti | atha rudraśaktisamāveśavarṇane pratijñāte'pi prasaṅgādetaduktam, iti punastadapyayuktam -- ityāha "prasaṅgādetat" iti | nirṇītaprāye prakrānte'rthe yatkiṃcidanuṣaktatvena aprakṛtam abhidhīyate tatrāyaṃ samādhiḥ "prasaṅgādetaduktam" iti | iha tu uddiṣṭe'pi prakṛte lakṣaṇaparīkṣādi anuktvaiva bhūtāveśādīnām ākasmikameva abhidhānaṃ kṛtam iti ko nāmāyaṃ prasaṅgaḥ | evaṃ hi aprākaraṇikānāṃ prameyāṇāmānantyāt anantāntaraṅgaprameyapratipādanaprasaṅgaḥ syāt ? ityuktaṃ ṅāsmākaṃ mānasāvarjī" iti || 192-193 || yadyevaṃ tarhi kiṃ pratipattavyam ? -- ityāha -- ucyate dvaitaśāstreṣu parameśādvibheditā | bhūtādīnāṃ yathā sātra na tathā dvayavarjite || 1-194 || atra iti -- advayaśāstre śrīśrīpūrve | sā iti -- vibhinnatā | tanniṣedhe tu dvayavarjitatvaṃ hetuḥ || 194 || tataśca kiṃ syāt ? ityāśaṅkyāha -- yāvānṣaṭtriṃśakaḥ so'yaṃ yadanyadapi kiñcana | etāvatī mahādevī rudraśaktiranargalā || 1-195 || anyat iti -- tadbhedā eva bhuvanādyāḥ | anargalā iti -- vyāpakatvādapratihatā -- ityarthaḥ | yaduktam "tvacchakticakrātmakameva viśvaṃ grāhyagrahītṛgrahaṇātmanaitat | antādimadhyeṣu sadā vibhāti nātyantabhinnaṃ bhavato'sti kiñcit ||" iti || 195 || etacca tatratyenaiva arthena saṃvādayati -- tata eva dvitīye'sminnadhikāre nyarūpyata | dharāderviśvarūpatvaṃ pāñcadaśyādibhedataḥ || 1-196 || tata eva iti -- rudraśaktereva tāvatsphārarūpatvāt | asmin iti -- śrīpūrvaśāstre | yaduktaṃ tatraiva "śaktimacchaktibhedena dharātattvaṃ vibhidyate | svarūpasahitaṃ tacca vijñeyaṃ daśapañcadhā ||" ityādi "..................śivaḥ sākṣānna bhidyate |" ityantam | etacca tattvabhedane bhaviṣyati, iti granthavistarabhayāt neha āyastam || 196 || nanu yadyevaṃ tarhi rudraśaktāvevaṃ-samāveśo'bhidhīyatāṃ kiṃ bhūtādyāveśena iti sa eva doṣaḥ ? ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya, etadeva upasaṃhārabhaṅgyā dṛṣṭāntaṃ darśayan upapādayati -- tasmādyathā purasthe'rthe guṇādyaṃśāṃśikāmuravāt | niraṃśabhāvasaṃbodhastathaivātrāpi budhyatām || 1-197 || yathā saṃnihite ghaṭādau arthe lauhityādyaṃśābhāsadvāreṇa anekasāmānyābhāsasaṃmelanātmano niraṃśasya -- akhaṇḍasya arthasya samyak svālakṣaṇyena bodho bhavet tathaiva atrāpi bhūtādyaṃśamukhena nikhilarudraśaktyavabhāsaḥ ityadhigantavyam ||197 || evamapi kiṃ syāt ? ityāśaṅkyāha -- ata evāvikalpatvadhraivyaprābhavavaibhavaiḥ | anyairvā śaktirūpatvāddharmaiḥ svasamavāyibhiḥ || 1-198 || sarvaśo'pyatha vāṃśena taṃ vibhaṃ parameśvaram | upāsate vikalpaughasaṃskārādye śrutotthitāt || 1-199 || te tattatsvavikalpāntaḥsphurattaddharmapāṭavāt | dharmiṇaṃ pūrṇadharmaughamabhedenādhiśerate || 1-200 || ata eva iti dharmamātrāvagamamukhena dharmiṇyavagamāt | dhruvasya bhāvo dhraivyaṃ nityatvam | anyaiḥ iti pūrṇatvādibhiḥ, svasamavāyibhiḥ iti śaktirūpatvādabhinnaiḥ ityarthaḥ | ye kecana śrutacintādyutthitatattanniyatadharmaviṣayasya vikalpaughasya saṃskāram avalambya parameśvaraṃ samanantaroddiṣṭābhiḥ sarvābhireva śaktibhiḥ ekayaiva vā śaktyā samāviśanti, te samāviṣṭāḥ santaḥ, te te ye vikalpāḥ teṣām antaḥ svākāratayā sphurantaḥ, te niyatā aniyatā vā dharmāḥ śaktayaḥ, teṣāṃ pāṭavaṃ prabodhaḥ tadāśritya pūrṇadharmaugham anantaśaktikhacitatvena pūrṇasvabhāvaṃ dharmiṇam śaktimantaṃ parameśvaram abhedena adhiśerate tadrūpatayā sphuranti -- ityarthaḥ || 198-200 || nanu ekasyāpi nānāvidhadharmayogino'rthasya ākhaṇḍyenaiva pratītigocarībhāvaḥ sambhavati na tu itarathā iti kimetaduktam ? ityāśaṅkāśāntyartham etadeva saṃvādayati -- ūcivānata eva śrīvidyādhipatirādarāt | tadeva paṭhati tvatsvarūpamavikalpamakṣajā kalpane na viṣayīkaroti cet | antarullikhitacitrasaṃvido no bhaveyuranubhūtayaḥ sphuṭāḥ || 1-201 || yadi nāma endriyikī nirvikalpapratītiḥ avikalpam avibhāgamapi tvatsvarūpam, kalpane niyatatattaddharmaviṣayatvena bhedanamavalambya na viṣayīkuryāt tat sphuṭā niyataikataradharmāvabhāsamukhena dharmisvarūpāvabhāsamayyaḥ, antaḥ asphuṭākāratvena, ullikhitāḥ citrāḥ avāntaranānādharmaviṣayāḥ saṃvido yāsāṃ tāḥ, evaṃvidhāḥ anubhūtayaḥ anubhavāḥ, no bhaveyuḥ na utpadyeran -- ityarthaḥ | yadi hi sarvadharmākrāntyā dharmiṇi sarve anubhavāḥ syuḥ tat parivrāḍityādau ekaikasyāpi tisraḥ kalpanā bhaveyuḥ, tena svecchāvaśāt, arthitvānurodhādvā, naipuṇyādvā pratipramātṛniyatadharmāvabhāsamukhenaiva dharmiṇyavabhāso bhavet na tu itarathā iti yuktam -- ekataraśaktyavabhāsamukhena anantaśaktāvapi parameśvare'vabhāsaḥ iti || 201 || etacca na kevalaṃ yuktyā siddhaṃ yāvadāgamenāpi -- ityāha -- taduktaṃ śrīmataṅgādau svaśaktikiraṇātmakam | atha patyuradhiṣṭhānamityādyuktaṃ viśeṣaṇaiḥ || 1-202 || tasyāṃ divi sudīptātmā niṣkampo'calamūrtimān | kāṣṭhā saiva parā sūkṣmā sarvadikkāmṛtātmikā || 1-203 || pradhvastāvaraṇā śāntā vastumātrātilālasā | ādyantoparatā sādhvī mūrtitvenopacaryate || 1-204 || svaśaktikiraṇātmakaṃ yadvastu tat "patyuradhiṣṭhānam" ityādibhiḥ viśeṣaṇaiḥ arthāt viśiṣṭamuktam -- iti sambandhaḥ | "atha patyuradhiṣṭhānaṃ svaśaktikiraṇātmakam |" ityevaṃ-pāṭha eśaḥ, granthakṛtā punarevaṃ vidhyanuvādabhāvadarśanārtham anyathā pāṭhaḥ kṛtaḥ, tānyeva viśeṣaṇāni darśayituṃ "tasyām" ityādi "upacaryate" ityantamāgamaḥ paṭhitaḥ | svāḥ ananyasādhāraṇā yāḥ śaktayaḥ tā eva abhinnatvaprakāśatvānantyādinā kiraṇāḥ raśmayaḥ tadātmakam, patyuḥ śaktimataḥ, adhiṣṭhānam abhivyaktisthānam -- ityarthaḥ | śaktireva tajjñaptāvupāyaḥ, yaduktam -- "yathālokena dīpasya kiraṇairbhāskarasya vā | jñāyate digvibhāgādi tadvacchaktyā śivaḥ priye ||" iti | ata eva tasyām śaktau, divi dyotamānāyām, so'pi suṣṭhu dīptātmā mahāprakāśavapuḥ, ata eva niṣkampaḥ svasminneva rūpe avasthitaḥ, tasya hi prakāśātmanaḥ svarūpātpracyāve sarvamidam andhaṃ syāt, ata eva ca acalayā mahāprakāśamayyā praśasyayā mūrtyā yuktaḥ, yataśca tasyāmevaṃvidhāyām ayamevaṃvidhaḥ, tataḥ saiva parā kāṣṭhā lokottarā viśrāntibhūḥ, ata eva sūkṣmā paricchettumaśakyā -- parapramātrekarūpatvāt, ata eva vastumātre pāramārthike rūpe atiśayena lālasā tatsphurattātmikā iti yāvat | evaṃ ca prakarṣeṇa niḥsaṃskāratayā dhvastāni bāhyāvaraṇāni yayā sā praśāntabhedā ityarthaḥ, ata eva śāntā cinmātrarūpā -- ityarthaḥ | evamapi sarvadikkā sarvadikṣu bhavā sthāvarajaṅgamātmakajagadrūpatvāt citrasvabhāvā iti yāvat, tadapi amṛtātmikā nityā, ata eva ādyantoparatā, anitye hi ādyantau bhavataḥ, ata eva sādhvī anityatvādidoṣakāluṣyarahitā -- ityarthaḥ, evaṃvidhā ca eṣā śaktimataḥ parameśvarasya mūrtitvena upacaryate gauṇyā vṛttyā tadrūpatayā abhidhīyata -- ityarthaḥ || 202-204 || nanu upacāre mukhyārthabādhādinā tritayena avaśyabhāvyaṃ taccātra kimasti na vā ? ityāśaṅkyāha tathopacārasyātraitannimittaṃ saprayojanam | nimittam iti kāraṇam, tadvaśādeva hi upacāro bhavet -- iti bhāvaḥ | tatra śakteḥ śaktimadrūpatvābhidhāne bādhitastāvat mukhyo'rthaḥ, saṃbandhaśca tayorupāyopeyabhāvaḥ || tadāha tanmukhā sphuṭatā dharmiṇyāśu tanmayatāsthitiḥ || 1-205 || ta eva dharmāḥ śaktyākhyāstaistairucitarūpakaiḥ | ākāraiḥ paryupāsyante tanmayībhāvasiddhaye || 1-206 || sā śaktiḥ mukham upāyo yasyāḥ, sphuṭatā nāma kimucyate -- ityuktam -- "āśu tanmayatāsthitiḥ" iti, āsāditāyāṃ śaktāvāsādita eva śivaḥ -- ityāśayaḥ | etadeva ca mukhyaṃ prayojanam || 206 || ata evāha tatra kācitpunaḥ śaktiranantā vā mitāśca vā | ākṣipeddhavatāsattvanyāyād dūrāntikatvataḥ || 1-207 || anantā mitāśca ityarthācchaktīḥ | dhavatāsattvanyāyāta1 iti -- dhavatā hi adhavavyāvṛttāḥ svavyaktīreva ākṣipati ityasyāḥ parimitavastvākṣepitvam, sattvaṃ punardhavādhavātmani sarvatraiva asti ityasyānantavastvākṣepitvam | ata eva ca mitavastvākṣepiṇyo dūrāḥ, avyāpakatvena sarvatra asannihitatvāt, anantavastvākṣepiṇyastu āsannāḥ, vyāpakatvāt sarvatraiva saṃnihitatvāt || 207 || etadeva prakṛte yojayati -- tena pūrṇasvabhāvatvaṃ prakāśatvaṃ cidātmatā | bhairavatvaṃ viśvaśaktīrākṣipedvyāpakatvataḥ || 1-208 || sadāśivādayastūrdhvavyāptyabhāvādadhojuṣaḥ | śaktīḥ samākṣipeyustadupāsāntikadūrataḥ || 1-209 || adhojuṣaḥ iti -- riśvarādikāḥ śaktīḥ, taditi pūrṇasvabhāvatvasadāśivatvādeḥ vyāpakatvāvyāpakatvasvabhāvatvāddhetoḥ | pūrṇasvabhāve hi rūpe upāsannāḥ pūrṇameva bhuktimuktilakṣaṇaṃ phalam āsādayanti, apūrṇasvabhāve punarapūrṇatvameva ityuktam "upāsāntikadūrataḥ" iti | ata eva ca darśanabhedaḥ || 208-209 || nanu vikalpa eva tatkalpanābalānniyataḥ sāmānyātmā dharmo'vabhāsate iti tatra tanmukhena dharmiṇi avabhāso bhavet ityayaṃ kramaḥ śāktopāye syāt na tu akhaṇḍavastvavabhāsātmani nirvikalpakasvabhāve śāmbhave iti kathamihaitaduktam ? ityāśaṅkyāha itthaṃ-bhāve ca śāktākhyo vaikalpikapathakramaḥ | iha tūkto yatastasmāt pratiyogyavikalpakam || 1-210 || iha iti śāmbhavāvasare, tasmāt iti -- vikalpāt, pratipakṣe hi nirūpite suṣṭhu pakṣanirūpaṇaṃ kṛtaṃ syāt iti -- naitadaprastutaṃ kiñcidabhihitam -- iti bhāvaḥ | vikalpe hi krameṇa akhaṇḍavastvavabhāso bhavati avikalpe punarakrameṇa iti -- prāptāvikalpasthitiryatra kutracidavadhatte tatrāsya tadaiva śivatāpattiḥ syāt || 210|| tadāha avikalpapathārūḍho yena yena pathā viśet | dharāsadāśivāntena tena tena śivībhavet || 1-211 || etadeva udāharati nirmale hṛdaye prāgryasphuradbhūmyaṃśabhāsini | prakāśe tanmukhenaiva saṃvitparaśivātmatā || 1-212 || iha khalu nirmale hṛdaye pūrṇāhaṃvimarśātmani, ata eva prāgryam -- ākhaṇḍyena prakṛṣṭam kṛtvā, sphuradbhūmilakṣaṇaḥ tattvāntarāpekṣayā aṃśaḥ ṣaṭtriṃśo bhāgaḥ, tadābhāsātmani prakāśe tadbhūmyaṃśātmanaiva upāyena saṃvitparaśivātmatā tadāveśaḥ syāt -- ityarthaḥ || 212 || etadeva upasaṃharati -- evaṃ parecchāśaktyaṃśasadupāyamimaṃ viduḥ | śāmbhavākhyaṃ samāveśaṃ sumatyantenivāsinaḥ || 1-213 || parā bhaṭṭārikārūpā ca asau icchāśaktiḥ, tadātmakaśca asau aṃśaḥ "..................paraṃ tvicchātmakaṃ matam |" ityādyukteḥ śāktādyapekṣayā sākṣādupāyatvāt saṃścāsau upāyaḥ tam, sumatyantenivāsinaḥ iti -- śrīsomadevādayaḥ | śrīsumatināthasya śrīsomadevaḥ śiṣyaḥ, tasya śrīśambhunāthaḥ iti hi āyātikramavidaḥ | yadvakṣyati -- "śrīsomataḥ sakalavitkila śambhunāthaḥ... |" iti | yattu - "kaściddakṣiṇabhūmipīṭhavasatiḥ śrīmānvibhurbhairavaḥ pañcasrotasi sātimārgavibhave śāstre vidhātā ca yaḥ | loke'bhūtsumatistataḥ samudabhūttasyaiva śiṣyāgraṇīḥ śrīmāñchambhuriti prasiddhimagamajjālandharātpīṭhataḥ ||" ityanyatroktaṃ tatparamagurvabhiprāyeṇaiva yojyam | yadvā -- "iti śrīsumatiprajñācandrikāpāstatāmasaḥ | śrīśambhunāthaḥ sadbhāvaṃ jāgradādau nyarūpayat ||" ityādāvapi jñeyam || 213 || idānīṃ śāmbhavamupāyaṃ pratipādya, śāktamapyāha -- śākto'tha bhaṇyate cetodhīmanohaṃkṛtiḥ sphuṭam | savikalpatayā māyāmayamicchādi vastutaḥ || 1-214 || etaccātra na manomātram -- ityāha -- dhīmano'haṃkṛti iti | ata eva sphuṭam -- sākṣādabhivyaktasvarūpam -- ityarthaḥ | tataśca -- śarvo vikalpaḥ saṃsāraḥ................... |" ityādinītyā bhedaprathārūpam ityuktam -- śavikalpatayā māyāmayam" iti | evamapi paramārthato yathāyogam etadicchājñānakriyātmakam -- ityuktam -- "icchādivastutaḥ" iti | yathā khalu patiricchādyābhiḥ śaktibhirviśvaṃ nirmimīte tathaiva vikalpādyapi buddhyādyantaḥkaraṇatrayeṇa paśuḥ -- ityāśayaḥ vikalpādau hi prāyaḥ kṣetrajñasyaiva svātantryam, tannirmāṇaṃ ca etattrayādhīnameva ityevamuktam || 214 || ata āha abhimānena saṅkalpādhyavasāyakrameṇa yaḥ | śāktaḥ sa māyopāyo'pi tadante nirvikalpakaḥ || 1-215 || iha hi svātmani ahaṅkāragraheṇa kartṛtvamabhimanya bāhyameṣaṇīyādi tadatadrūpatayā saṅkalpya tadeva ca anyāpohena niścitya "ahameva sarvatra sthitaḥ" śarvaṃ vā mayyeva sthitam" ityevamātmā yaḥ śākto vaikalpikaḥ pratyaya udeti sa yadyapi vikalpānāṃ bhedaniṣṭhatvāt māyātmaka upāyaḥ tathāpi teṣāṃ vikalpānām abhyāsabalena yathāyathaṃ sātiśayavikalpajananāt ante sphuṭatamārthasākṣātkārātmā nirvikalpakaḥ śāmbhavaḥ samāveśaḥ syāt -- ityarthaḥ | yadvakṣyati "anantarāhnikokte'smin svabhāve pārameśvare | pravivikṣurvikalpasya kuryātsaṃskāramañjasā ||" ityādyupakramya "tataḥ sphuṭatamodāratādrūpyaparibṛṃhitā | saṃvidabhyeti vimalāmavikalpasvarūpatām ||" iti | ata eva hi śāktopāyasya upāyopāyatvamuktam || 215 || nanu asmadādeḥ sarvasyaiva ayatnopanataḥ svārasiko nirvikalpakaḥ pratyayaḥ sthitaḥ iti kiṃ nāma tatra śāmbhavāveśarūpatvamuktam, yadapi upeyatayā upadiśyate ? ityāśaṅkyāha -- paśorvai yāvikalpā bhūrdaśā sā śāmbhavī param | apūrṇā mātṛdaurātmyāttadapāye vikasvarā || 1-216 || sā iti avikalpā bhūḥ | yaduktam -- "tasyāṃ daśāyāmaiśvaro bhāvaḥ paśorapi |" iti | yadyevaṃ tarhi atra kimupadeśādiyatnena ? ityāha paramapūrṇā iti saṃkucitasya hi mātuḥ saṃkucite eva jñānakriye bhavataḥ, iti kathaṃ tatrāsya durātmanaḥ sākṣāt śāmbhavatvaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ, ata eva tasya mātṛdaurātmyasya apāye pūrṇatollāse sā śāmbhavī daśā vikasvarā pūrṇajñatvakartṛtvādiśālinī bhavet -- ityarthaḥ, tena saṃkucitajñatvakarttṛtvādyapahastanapuraḥsaraṃ svātmapratyabhijñāpanārtham avaśyopādeyo'yam upadeśādiyatnaḥ iti siddham || 216 || tadeva prakṛte yojayati -- evaṃ vaikalpikī bhūmiḥ śākte kartṛtvavedane | yasyāṃ sphuṭe paraṃ tvasyāṃ saṅkocaḥ pūrvanītitaḥ || 1-217 || tathā saṅkocasambhāravilāyanaparasya tu | sā yatheṣṭāntarābhāsakāriṇī śaktirujjvalā || 1-218 || iha savikalpajñānātmani śāktopāye yadyapi nirvikalpāpekṣayā sphuṭe jñānakriye, tathāpi mātṛdaurātmyāt te saṃkucita eva, iti atrāpi upadeśādiyatnena avaśyaṃ bhāvyaṃ yena sarvasya tathā saṅkocavilāyanaparatayā sā śāktī bhūḥ ujjvalā vikasvarā, yadiyam upeyatvena abhīpsitam antaḥ pramātraikātmyasvabhāvam ābhāsaṃ karoti parapramātrekarūpatayā sphurati -- ityarthaḥ || 217-218 || nanu śāktasya śāmbhavādvikalpāvikalparūpatvena siddho bhedaḥ, vikalpaikarūpāt punarāṇavādasya kathaṃ bhedaḥ syāt ? ityāśaṅkāṃ pradarśya, tayoreva bhedamabhidhatte -- nanu vaikalpikī kiṃ dhīrāṇave nāsti tatra sā | anyopāyātra tūccārarahitatvaṃ nyarūpayat || 1-219 || tatra ityādinā samādhiḥ, anya iti uccārādayaḥ | āṇave hi uccārādi bāhyameva avalambya vaikalpikī buddhirasti, atra śākte punastadrahitatvena iti viśeṣaḥ, ata eva cetasaiva iti sāvadhāraṇaṃ cintanamātram atroktam || 219 || nanvatra kimuccāramātreṇaiva rahitatvam, uta karaṇādibhirapi ? -- ityāha - - uccāraśabdenātroktā bahvantena tadādayaḥ | śaktyupāye na santyete bhedābhedau hi śaktitā || 1-220 || bahvantena iti bahuvacanādādyartho hi labhyate -- iti bhāvaḥ, tena uccāraiḥ rahitam iti vigraho darśayitavyaḥ | ete iti uccārakaraṇādayaḥ | na santi iti bhedaikāniṣṭhatvādeṣām | atra hi bāhyoccārādirahitatvāt abhedasya vikalpātmakatvācca bhedasyāpi sambhavaḥ ityubhayamayatvam, tadāha -- "bhedābhedau hi śaktitā" iti | āṇave punarbhedasyaiva prādhānyam || 220 || tadāha -- aṇurnāma sphuṭo bhedastadupāya ihāṇavaḥ | vikalpaniścayātmaiva paryante nirvikalpakaḥ || 1-221 || paryante nirvikalpakaḥ ityanena asyāpi śāmbhava eva viśrāntiriti darśitam || 221 || nanu -- śadāśivādayastūrdhvavyāptyabhāvādadhojuṣaḥ | śaktīḥ samākṣipeyuḥ .................... ||" 221 || ityādyuktayuktyā buddhyādīnāṃ śive vyāpṛtireva nāsti iti kathameṣāṃ tadavāptāvupāyatvamapi uktam? -- ityāha -- nanu dhīmānasāhaṃkṛtpumāṃso vyāpnuyuḥ śivam | nādhovartitayā tena kathitaṃ kathamīdṛśam || 222 || etadeva samādhatte -- ucyate vastuto'smākaṃ śiva eva tathāvidhaḥ | svarūpagopanaṃ kṛtvā svaprakāśaḥ punastathā || 223 || vastuto hi śiva eva asmākam -- advaitavādināṃ mate -- "śiva eva gṛhītapaśubhāvaḥ |" ityādyuktayuktyā svasvātantryamāhātmyādātmānaṃ pracchādya tathāvidhaḥ buddhyādirūpaḥ parimitaḥ pramātā syāt, sa eva punaḥ udveṣṭanayuktyā buddhyādyapāyāsādanakrameṇaiva tathā śiva eva svaprakāśo bhavati iti śive'pi buddhyādayo vyāpriyeran no vā iti na kaściddoṣaḥ || 223 || na kevalametadadvaitaśāstreṣu uktaṃ yāvat dvaitaśāstreṣvapi -- ityāha - - dvaitaśāstre mataṅgādau cāpyetatsunirūpitam | adhovyāptuḥ śivasyaiva sa prakāśo vyavasthitaḥ || 1-224 || yena buddhimanobhūmāvapi bhāti paraṃ padam || 1-225 || yaduktaṃ tatra "itthaṃ guṇavatastasmāttattvāttattvamaninditam | sphuradraśmisahasrāḍhyamadhastād vyāpakaṃ mahat ||" iti | etadeva nigamayati "adhovyāptuḥ" ityādinā | sa iti buddhyādirūpaḥ, yena iti buddhyādīnāṃ śivaprakāśaikarūpatvena hetunā || 224-225 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- dvāvapyetau samāveśau nirvikalpārṇavaṃ prati | prayāta eva tadrūḍhiṃ vinā naiva hi kiñcana || 1-226 || pratiḥ -- ābhimukhye, tena etadubhayamapi paraprakāśātmani śāmbhavāveśe eva viśrāntam -- ityarthaḥ | yaddhi tatra na viśrāntaṃ tadaprakāśamānatvāt na kiñcit syāt ityuktam -- "tadrūḍhiṃ vinā naiva hi kiñcana" iti | evaṃ ca nirvikalpātmā paraḥ prakāśa eva sarveṣāmeṣāmupāyaḥ ityuktaṃ syāt || 226 || na caitadasmadupajñameva -- ityāha -- saṃvittiphalabhiccātra na prakalpyetyato'bravīt | kalpanāyāśca mukhyatvamatraiva kila sūcitam || 1-227 || ataḥ iti -- ekasyāmeva nirvikalpātmikāyāṃ saṃvittau anupraveśāt | taduktam -- śaṃvittiphalabhedo'tra na prakalpyo manīṣibhiḥ |" iti | atra ca upāyānāṃ nānātvāt prāptaṃ tāvatphalabhedakalpanam, anyathā hi niṣedhasya prāptipūrvatvāt sa evātra na syāt iti ṅa prakalpyā" ityuktyā etadākṣiptam -- ityāha -- kalpanāyā iti | mukhyatvam iti abhidheyatvam | sūcitam iti -- na tu sākṣādabhihitam -- iti bhāvaḥ || 227 || na kevalamiha nirvikalpake viśrāntisatattvaṃ yāvadito bāhyānāṃ mate'pi -- ityāha vikalpāpekṣayā yo'pi prāmāṇyaṃ prāha tanmate | tadvikalpakramopāttanirvikalpapramāṇatā || 1-228 || tasya vikalpāpekṣanirvikalpaprāmāṇyavādino vaibhāṣikādeḥ mate'pi, te ca te vikalpāḥ, teṣāṃ yaḥ kramaḥ paramparā, tayā upāttā janitā, nirvikalpasyaiva pramāṇatā -- vikalpopāroheṇa nirvikalpa eva viśrāntiḥ - - ityarthaḥ || 228 || etadeva udāharati ratnatattvamavidvānprāṅniścayopāyacarcanāt | anupāyāvikalpāptau ratnajña iti bhaṇyate || 1-229 || yaḥ kaścana vaikaṭikādiḥ ādau avikalpavṛtyā ratnasvarūpamajānāno'pi "kimevamasya tattvaṃ na vā" ityādikalpanāmukhena vicāramavalambya, anupāyasya svārasikasya avikalpasya utthāne ratnajñaḥ tadviṣayatattvaṃ nirvikalpaṃ jānānaḥ ityucyate -- iti vākyārthaḥ | evamāṇavādyabhijñe'pi vācyam || 229 || iha khalu bhedabhedābhedābhedātmanā tridhā jñānaṃ yaduktam -- "vastuto hi tridhaiveyaṃ jñānasattā vijṛmbhate | bhedena bhedābhedena tathaivābhedabhāginā ||" iti, tatra āṇavaṃ bhedapradhānamuktam, śāktaṃ ca bhedābhedapradhānaṃ śāmbhavaṃ punaḥ kiṃ pradhānam ? ityāśaṅkyāha abhedopāyamatroktaṃ śāmbhavaṃ śāktamucyate | bhedābhedātmakopāyaṃ bhedopāyaṃ tadāṇavam || 1-230 || nanu "...................ṃuktiśca śivadīkṣayā |" ityādyukteḥ dīkṣādeḥ kriyāyā api muktyupāyatvamuktam iti sā kimupāyāntaramatiriktam, uta atraiva kutracidantarbhāvameti ? ityāśaṅkyāha -- ante jñāne'tra sopāye samastaḥ karmavistaraḥ | prasphuṭenaiva rūpeṇa bhāvī so'ntarbhaviṣyati || 1-231 || sopāye iti uccārādyupāyasahabhūte -- ityarthaḥ | ata eva tatra śopāye" iti prāguktam | samastaḥ karmavistaraḥ iti dīkṣādirvicitraḥ kriyākalāpaḥ, bhāvī vakṣyamāṇaḥ | antarbhaviṣyati ityanena -- naitadatiriktam upāyāntaramasti -- ityāveditam || 231 || nanu sajātīye sajātīyasya antarbhāvo nyāyyo na tu itarathā, iti kathaṃ dīkṣādeḥ kriyāyā āṇavajñānāntarbhāvaḥ syāt ? ityāśaṅkyāha -- kriyā hi nāma vijñānānnānyadvastu kramātmatām | upāyavaśataḥ prāptaṃ tatkriyeti puroditam || 1-232 || tat iti vijñānam, purā iti -- "yato nānyā kriyā nāma" ityādau ||232|| nanu "jñānaṃ mokṣaikakāraṇam" ityādinā "jñānānmuktiḥ" iti tāvatpratijñātaṃ tatkiṃ svādhikaraṇaṃ mocakam, uta parādhikaraṇam ? svādhikaraṇatve ca tasya kiṃ dīkṣāyāṃ satyāmasatyāṃ vā mocakatvam ? asatyāṃ cet -- ṅa cādhikāritā dīkṣāṃ vinā yoge'sti śāṅkare |" ityādyuktyā jñānādhigame eva adhikāro nāsti iti kiṃ kasya mocakaṃ syāt, satyāṃ cet parāpekṣātmanaiva svātmani dīkṣākaraṇānupapatteḥ, parādhikaraṇatve ca kāraṇamanyatra kāryaṃ ca anyatra iti mahān doṣaḥ ? ityāśaṅkyāha -- samyagjñānaṃ ca muktyekakāraṇaṃ svaparasthitam | yato hi kalpanāmātraṃ svaparādivibhūtayaḥ || 1-233 || kalpanāmātram iti, vastuto hi ekaiva saṃvit tattatsvaparādyābhāsatayā prasphurati -- ityabhiprāyaḥ || 233 || ata evāha tulye kālpanikatve ca yadaikyasphuraṇātmakaḥ | guruḥ sa tāvadekātmā siddho muktaśca bhaṇyate || 1-234 || gurvagurvādyapekṣayā svaparakalpanāyāḥ sāmye'pi yena śiṣyeṇa guruṇā vā yadaikyam ekīkāraḥ tena sphuraṇam svaparādyābhāsavibhāgābhāvena ekaghanasaṃvidrūpatayā vimarśanaṃ tadātmā yo guruḥ sa tāvān ekyasphuraṇāvadhiḥ eka ātmā yasya tathābhūtaḥ san siddho muktaśca pāramaiśvaryamātramucyate -- ityarthaḥ | idamuktaṃ bhavati -- yāvadasya hi svasaṃvidekātmatvena parāmarśaḥ tāvadayam eka eva prāptaparaprakāśaikātmyaḥ parisphurati iti | taduktam -- "evaṃ vyāptiṃ tu yo vetti parāparavibhāgataḥ | sa bhavenmocakaḥ sākṣācchivaḥ paramakāraṇam ||" iti || 234 || ata evāha yāvānasya hi saṃtāno gurustāvatsa kīrtitaḥ | samyagjñānamayaśceti svātmanā mucyate tataḥ || 1-235 || tata eva svasaṃtānaṃ jñānī tārayatītyadaḥ | yuktyāgamābhyāṃ saṃsiddhaṃ tāvāneko yato muniḥ || 1-236 || saṃtānaḥ śiṣyapraśiṣyādirūpa iti, iti tāvadātmatvena ekasyaivāsya sphuraṇāt | tata iti tāvataḥ saṃtānāt | tāvantaṃ hi saṃtānamavalambya saṃvidaikātmyāt eka evāyaṃ guruḥ iti yat saṃtānino mucyante, tat sa eva svātmanā mucyate iti svaparavibhāgasya kālpanikatvāt na kaściddoṣaḥ | ata evāha -- "tata eva" ityādi, tārayati iti | taduktam "ācāryaḥ svajanānāṃ ca kulakoṭisahasraśaḥ | jñānajñeyaparijñānātsarvānsaṃtārayiṣyati ||" iti | atra hetuḥ "tāvāneko yato muniḥ" muniḥ iti guruḥ || 235-236 || evaṃ ca sati ayatnena paroktadūṣaṇoddhāraḥ siddhaḥ -- ityāha -- tenātra ye codayanti nanu jñānādvimuktatā | dīkṣādikā kriyā ceyaṃ sā kathaṃ muktaye bhavet || 1-237 || jñānātmā seti cejjñānaṃ yatrasthaṃ taṃ vimocayet | anyasya mocane vāpi bhavetkiṃ nāsamañjasam | iti te mūlataḥ kṣiptā yattvatrānyaiḥ samarthitam || 1-238 || ye iti bhedavādaprakārāḥ, te iti evaṃ codyavidhāyinaḥ, kṣiptāḥ pratikṣiptāḥ | yanmūlata eva jñānakriyayoraikyamabhyupagataṃ svaparavibhāgasya ca kālpanikatvam iti tadeva ca atra pratisamādhānaṃ nānyat ityāha -- "yattu" ityādi | yadanyairbhedeśvaravādibhirnirūpitaṃ tat purastāt niṣetsyāmaḥ -- iti sambandhaḥ || 237-238 || nanu yadi bhedavādyuktaṃ malasya dravyarūpatvaṃ nābhyupeyate, tattasya kiṃ rūpam ? ityāśaṅkyāha malo nāma kila dravyaṃ cakṣuḥsthapaṭalādivat | tadvihantrī kriyā dīkṣā tvañjanādikakarmavat || 1-239 || tatpurastānniṣetsyāmo yuktyāgamavigarhitam | malamāyākarmaṇāṃ ca darśayiṣyāmahe sthitim || 1-240 || etadeva adhikāvāpena upasaṃharati -- evaṃ śaktitrayopāyaṃ yajjñānaṃ tatra paścimam | mūlaṃ taduttaraṃ madhyamuttarottaramādimam || 1-241 || paścimamiti āṇavam, mūlamiti, tasyaiva śāktakrameṇa śāmbhave viśrāntiḥ | tadāha -- taduttaram iti, tasmāt āṇavāt, uttaram viśrāntisthānatvādadhikaṃ śāktam uttarāt śāktādapi uttaraṃ śāmbhavam | yaduktam -- "vibhuśaktyaṇusambandhātsamāveśastridhā mataḥ | icchājñānakriyāyogāduttarottarasambhṛtaḥ ||" iti || 241 || na kevalamāṇavādeḥ viśrāntidhāmatayā śāmbhavameva jñānamutkṛṣṭam, yāvadasmādanupāyākhyam anyat -- ityāha tato'pi paramaṃ jñānamupāyādivivarjitam | ānandaśaktiviśrāntamanuttaramihocyate || 1-242 || paramam iti -- upeyaikarūpatvāt, ata evoktam -- "upāyādivivarjitam" iti | ata eva ca "ānandaśaktiviśrāntam" -- ityuktam | icchādīnāṃ hi eṣaṇīyādiviṣayāvacchedena bāhyonmukhatvāt bhedasambhāvanāpi syāt, ānandaśaktiḥ punaḥ -- "ānando brahmaṇo rūpam .................. |" ityādyuktyā hi citastatsvarūpameva iti, nātra upāyagandho'stiiti tātparyam || 242 || etacca na svopajñam api tu sarvatraiva āgameṣu uktam -- ityāha -- tatsvaprakāśaṃ vijñānaṃ vidyāvidyeśvarādibhiḥ | api durlabhasadbhāvaṃ śrīsiddhātantra ucyate || 1-243 || mālinyāṃ sūcitaṃ caitatpaṭale'ṣṭādaśe sphuṭam | na caitadaprasannena śaṅkareṇeti vākyataḥ || 1-244 || ityanenaiva pāṭhena mālinīvijayottare | tatra hi "anāyāsamanārambhamanupāyaṃ mahāphalam | śrotumicchāmi yogeśa yogaṃ yogavidāṃ vara ||" iti devyā pṛṣṭe "śṛṇu devi pravakṣyāmi yogāmṛtamanuttamam | yatprāpya śivatāṃ martyā labhantyāyāsavarjitāḥ || na caitadaprasannena śaṅkareṇopadiśyate | kathaṃcidupalabdhe'pi vāsanā na prajāyate ||" ityādyupakramya "tasmāttadabhyasennityamaviraktena cetasā | sa visargo mahādevi yatra viśrāntimarhati || guruvaktraṃ tadevoktaṃ śakticakraṃ taducyate | tadeva sarvamantrāṇāmutpattisthānamuttamam ||" ityādyuktam || 243-244 || ayameva ca śāstrārthaḥ -- ityāha -- iti jñānacatuṣkaṃ yatsiddhimuktimahodayam | tanmayā tantryate tantrālokanāmnyatra śāsane || 1-245 || itīti -- tantrāloke -- tantrāṇāṃ pārameśvarāṇām, āloka iva ālokaḥ, tāni ālokayati prakāśayati iti vā | iti -- uktasvarūpaṃ yat jñānacatuṣkam, kiṃ bhūtam ? siddhimuktyormahān udayaḥ asmin iti kṛtvā mahodayam, tat atra tantrāloke śāsane tantryate vistareṇa prakāśyate -- ityarthaḥ || 245 || atha -- "tatra nānupalabdhe'rthe na nirṇīte pravartate | kiṃ tu saṃśayite nyāyastadaṅgaṃ tena saṃśayaḥ ||" ityādyuktyā prāyaḥ saṃśayite eva arthe nirṇayātmanaḥ śāstrasya praṇayanamuktam iti saṃśayasya tadaṅgatvāt prathamaṃ tatsvarūpameva nirūpayitum upakramate -- tatreha yadyadantarvā bahirvā parimṛśyate | anudghāṭitarūpaṃ tatpūrvameva prakāśate || 1-246 || antaḥ mānasavijñānādau, anudghāṭitarūpamiti anullikhitaviśeṣam, sāmānyadharmātmakam -- ityarthaḥ || 246 || ayameva ca prāyaḥ śaṃśayaḥ" ityucyate -- ityāha -- tathānudghāṭitākārā nirvācyenātmanā prathā | saṃśayaḥ kutracidūrpe niścite sati nānyathā || 1-247 || tathā -- prāthamikatvena anudghāṭitaḥ karacaraṇādiviśeṣadharmānavagamāt anunmudrito yo'sau ūrdhvatādiḥ sāmānyadharmā ākāraḥ tena anirvācyena anyataradharmiviśeṣaniścayābhāvāt ubhayāṃśāvalambitvena niyatarūpatayā vaktumaśakyena ātmanā svarūpeṇa viśiṣṭā yā prathā pratītiḥ sā saṃśayaḥ, sa hi ūrdhvatādeḥ sāmānyātmano dharmasya adhigame vaktrakoṭaratvādīnāṃ viśeṣadharmāṇāṃ ca anadhigame sati udiyāt | tadāha "kutracit" ityādi -- kasmiṃścit sāmānyadharmāvacchedini dharmiṇi -- ityarthaḥ | nānyathā iti -- sarvātmanā niścite dharmiṇi aniścite vā iti yāvat || 247 || etadeva vibhajya darśayati -- etatkimiti mukhye'sminnetadaṃśaḥ suniścitaḥ | saṃśayo'stitvanāstyādidharmānudghāṭitātmakaḥ || 1-248 || etatkimiti -- parāmarśātmā saṃśayaḥ, śthāṇurvā puruṣo vā" ityādiparāmarśāntarāpekṣayā sarveṣāmeva viśeṣadharmāṇām anudghāṭitatvāt mukhyaḥ, tatra ca kim ityaṃśāpekṣayā ya etadaṃśaḥ sa dharmimātragrahaṇāt suṣṭhu niścitaḥ | nanu -- ṅiyatobhayāṃśāvalambī vimarśaḥ saṃśayaḥ |" iti saṃśayasya lakṣaṇam, tatra cet ekaḥ kaścidaṃśo niścitaḥ tatkṛtaṃ tena, ityāha śaṃśayaḥ" ityādi | astitvaṃ ca nāstitvaṃ ca tat astitvanāstitvamādiryeṣāṃ viśeṣadharmāṇāṃ taiḥ anudghāṭitaḥ anunmudritaḥ, ātmā svarūpaṃ yasya sa tathā, yatra hi sattvāsattvākhyayorapi dharmayoraniścitatvāt udghāṭanaṃ na vṛttaṃ tatra kā vārtā anyeṣāṃ dharmāṇām ? iti sarveṣāmeva dharmāṇām anullikhitākāratvāt niyatadharmānavalambanāt ayaṃ mukhyaḥ saṃśayaḥ, kimityaṃśo hi anullikhitārthākārābhidhāyaka eva -- iti bhāvaḥ || 248 || tadāha kimityetasya śabdasya nādhiko'rthaḥ prakāśate | adhikaḥ iti -- etacchabdārthāt || tarhi kimarthamupādhīyate ? ityāśaṅkyāha -- kiṃ tvanunmudritākāraṃ vastvevābhidadhātyayam || 1-249 || ayam iti -- kiṃ-śabdaḥ || 249 || saṃśayasya ca mukhyatvaṃ kvacidamukhyatve sati yujyata ityasyāmukhyatvamapi darśayitumāha -- sthāṇurvā puruṣo veti na mukhyo'styeṣa saṃśayaḥ | bhūyaḥsthadharmajāteṣu niścayotpāda eva hi || 250 || na mukhyaḥ iti -- pūrvavat sarveṣāmeva dharmāṇām anudghāṭitarūpatvābhāvāt, yataḥ sthāṇvādiniyataparāmarśānyathānupapattyā bhūyasāmasthāṇvādivartināṃ dharmāṇām eṣa niścayātmā pratyayaḥ || 250 || nanu yadyevaṃ tarhi atra vā arthasaṃbhedasambhavāt niyatasya ca aniścayāt uditānuditahomanyāyena vikalpa eva bhavet ? ityāśaṅkyāha -- āmarśanīyadvairūpyānudghāṭanavaśātpunaḥ | saṃśayaḥ sa kimityaṃśe vikalpastvanyathā sphuṭaḥ || 1-251 || āmarśanīyam sthāṇupuruṣalakṣaṇaṃ yat dvairūpyaṃ, tasya anudghāṭanam -- vaktrakoṭaratvādiviśeṣarūpatayānāviṣkaraṇam tato'yaṃ pratyayaḥ kimityaṃśasaṃbhedāt saṃśaya eva | śthāṇurvā puruṣo vā" ityatra hi kiṃ sthāṇuḥ kiṃ puruṣaḥ ityeva tāttvikaḥ saṃśayārthaḥ, yadi parametat kimiti kevale kimaṃśe sarveṣāmeva viśeṣadharmāṇām anudghāṭitarūpatvāt mukhyatvam, atra ca niyataviśeṣadharmānavagamāt amukhyatvam -- iti viśeṣaḥ | vikalpe punarvrīhiyavayorubhayorapi niścitatve sati nānudghāṭitarūpatvam, tadāha "vikalpastvanyathā sphuṭaḥ" iti | anyathā iti -- āmarśanīyayordvayorapi vrīhiyavayorviśeṣadharmātmanā niścayāt, evaṃvidhaścāyaṃ saṃśayaḥ śāstrapravṛttau nimittatāṃ bhajate ityuktaprāyam | śāstraṃ hi nirṇayātma, nirṇayaśca prāyaḥ saṃdigdha evārthe pravartate, nahi upalabdha eva saṃśayaviṣayatā pratipadyate nānupalabdhaḥ, saṃśayasya ca pramātṛdharmatvāt yadyapi kenacitsaṃśayānena saṃdigdho'rthaḥ pratipadyate tadā tasyopalambhaḥ syāt, tatpratipādanameva ca praśnaḥ iti so'pi svakāraṇavat śāstrapravṛttau nimittatāṃ yāyāt, tannirṇayāya ca prārabhyamāṇasya śāstrasya trividhā pravṛttiḥ -- uddeśo, lakṣaṇaṃ, parīkṣā ca iti | nāmadheyena padārthābhidhānamātraṃ coddeśaḥ, tasya ca prathamamavaśyamupādānaṃ kāryam, anuddiṣṭasya lakṣaṇaparīkṣānupapatteḥ, ataśca uddeśaṃ vinā lakṣaṇaparīkṣātmaśāstrasya praṇayanameva na ghaṭateityasyāpi tatra aṅgatvam || 251 || nanu ekenaiva śāstrapraṇayanasiddheḥ kimartha tritayam ? iti cet, na caitat -- parasparānuṣaktatayaiva atra eṣāṃ nimittatvābhidhānāt | saṃśayita eva hi arthaḥ kenacidabhidhīyamānaḥ śāstreṇa uddeśādidvāreṇa nirṇīyate iti, ata eva ca svarūpabhede'pi evaṃ śāstrapravṛttau anudghāṭitātmaprathātmakena samānena rūpeṇa kāraṇatvamasti iti pratipādayitumāha -- tenānudghāṭitātmatvabhāvaprathanameva yat | prathamaṃ sa ihoddeśaḥ praśnaḥ saṃśaya eva ca || 1-252 || tena pūrvoktena nyāyena anudghāṭitātmatvena bhāvasya vastumātrasya prathamaṃ yat prathanaṃ sa eva ihoddeśaḥ -- praśnaḥ saṃśayaśca iti, tatra saṃśayasya tāvadevaṃrūpatvaṃ samanantarameva uktam, uddeśe ca anudghāṭitatvenaiva vastunaḥ prathanaṃ rūpam -- nāmadheyamātreṇaiva padārthānāmabhidhānāt | praśne'pi evaṃ vācyam, anyathā hi nirṇayātmatve prativacanādasya viśeṣo na syāt || 252 || tatra saṃśayite'rthe praśnaḥ pravartate, iti tannirṇayānantaraṃ nirṇetavyaḥ praśnaḥ, iti prāptāvasaraṃ tatsatattvameva vaktumāha -- tathānudghāṭitākārabhāvaprasaravartmanā | prasarantī svasaṃvittiḥ praṣṭrī śiṣyātmatāṃ gatā || 1-253 || iha advayanaye "paramārthasatī saṃvideva sarvam" iti praṣṭṛprativaktṛrūpaguruśiṣyādyātmano bhedasya tāvadanupapattiḥ iti | tathā pūrvoktena prakāreṇa anudghāṭitākāraḥsarvabhāvanirbharatvāt saṃvidekarūpo yo'sau bhāvaḥ pāramārthikaṃ pūrṇasvabhāvaṃ vastu, tasya yaḥ prasaraḥ paśyantyādidaśākramaṇena avarohaḥ, tadeva vartma, tena prasarantī vaikharyādirūpatāmāsādayantī, svasaṃvideva, saṃkucitā, pramātrātmāśiṣyabhūmikām avabhāsayantī "praṣṭrī" ityucyate -- ityarthaḥ || 253 || kutra kathaṃ cāsyāḥ praṣṭṭatvam ? ityāha -- tathāntaraparāmarśaniścayātmatirohiteḥ | prasarānantarodbhūtasaṃhārodayabhāgapi || 1-254 || yāvatyeva bhavedbāhyaprasare prasphuṭātmani | anunmīlitarūpā sā praṣṭrī tāvati bhaṇyate || 1-255 || tathā -- paramādvayamayatvena, āntaraḥ -- pramātraigakātmyarūpaḥ, yo'sau parāmarśaḥ, tasya niścayo -- dārḍhyam, tadātmanastirohiteḥ -- uttarottarasya rūpasya pūrvapūrvatrānavasthiteḥ, prasarāt -- bāhyaunmukhyāt, anantaramudbhūtau yau saṃhāraśca -- parādyātmano rūpasya svātmanyeva viśrāntiḥ, udayayaśca -- paśyantyādyātmanā rūpeṇa bahirudbhavaḥ, tau bhajate, tadrūpā hi sā saṃvit yāvati prasphuṭātmanigrāhyagrāhakayugalakādyābhāsasvabhāve bāhyaprasare, anunmīlitarūpā -- saṃvidrūpatvena anavabhāsamānā, bhavet tāvatyeva anudghāṭitātmatvena prathanāt "praṣṭrī" ityucyate -- ityarthaḥ || 254- 255 || na kevalaṃ saṃvidaḥ praṣṭṭatvameva asti, yāvat praśnādirūpatvamapi -- ityāha svayamevaṃ vibodhaśca tathā praśnottarātmakaḥ | guruśiṣyapade'pyeṣa dehabhedo hyatāttvikaḥ || 1-256 || taduktam "guruśiṣyapade sthitvā svayaṃ devaḥ sadāśivaḥ | pūrvottarapadairvākyaistantraṃ samavatārayat ||" iti | tathā -- "praṣṭrī ca prativaktrī ca svayaṃ devī vyavasthitā |" iti | nanu guruśiṣyayoḥ parasparaṃ bhedaḥ sākṣādupalabhyate iti kiṃ nāma anayorbodharūpatvam ? ityāha -- eṣa ityādi | atāttvikaḥ iti -- avāstavaḥ | bodha eva hi svasvātantryamāhātmyāt svātmani tattaddehādibhāvam ābhāsayati -- iti bhāvaḥ || 256 || tadāha -- bodho hi bodharūpatvādantarnānākṛtīḥ sthitāḥ | bahirābhāsayatyeva drāksāmānyaviśeṣataḥ || 1-257 || bodhātmā parameśvaro hi bodhanakriyākartṛtvalakṣaṇāt bodharūpatvāt antaḥsthitā nānākṛtīḥ -- tattadbhāvajātam, drāk -- ananyāpekṣitayā nirvilambanameva, sāmānyaviśeṣarūpatvena, bahiḥ -- vicchedena, avabhāsayatyeva iti vākyārthaḥ || 257 || tatra sāmānyasya kiṃ nāma bahiravabhāsanam ? -- ityāha -- srakṣyamāṇaviśeṣāṃśākāṃkṣāyogyasya kasyacit | dharmasya sṛṣṭiḥ sāmānyasṛṣṭiḥ sā saṃśayātmikā || 1-258 || srakṣyamāṇāḥ -- svālakṣaṇyena ullāsayiṣyamāṇā ye viśeṣāṃśāḥ, tatra -- ṅirviśeṣaṃ hi sāmānyaṃ bhavecchaśaviṣāṇavat |" ityādyuktayuktyā tadavinābhāvitvena ākāṃkṣā aunmukhyam, tatra yogyasya -- tadaunmukhyābhāve'pi sarvagatatvāt tatsvarūpānapāyāt anuguṇasya, kasyacit niyatasya gotvādeḥ dharmasya, bahiravabhāsanātmā sṛṣṭiḥ sāmānyā sṛṣṭiḥ, sā eva ca anudghāṭitātmaprathārūpatvāt śaṃśayaḥ" iti -- viśeṣākāṃkṣānuguṇasāmānyapratītireva saṃśayapratītiḥ -- ityarthaḥ || 258 || evaṃ viśeṣasṛṣṭirapi niścayapratītirūpā -- ityāha -- srakṣyamāṇo viśeṣāṃśo yadā tūparamettadā | nirṇayo mātṛrucito nānyathā kalpakoṭibhiḥ || 1-259 || yadā punarniścayopayoginā sarvaviśeṣāṇāṃ sṛṣṭatvāt srakṣyamāṇo viśeṣāṃśa uparamet -- viśeṣaviṣayā sṛṣṭiḥ samāpyeta, tadā sa eva udghāṭitātmaprathārūpatvāt śthāṇurevāyam" iti pratyayātmā niścayaḥ syāt | etadutpāde ca pramāturicchaiva nibandhanam -- ityuktam "mātṛrucitaḥ" iti | pramātā hi yāvadeva "jñātaṃ mayā" iti parituṣyet, tāvadeva niścitaṃ bhavati -- iti bhāvaḥ, anyathā punaḥ sa kadācidapi na bhavet, pramātricchāyāmevāviśrānteḥ | tadāha -- ṅānyathā kalpakoṭibhiḥ" iti || 259 || na kevalamasya niścayamātrarūpatvamevāsti, yāvallakṣaṇādirūpatvamapi -- ityāha -- tasyātha vastunaḥ svātmavīryākramaṇapāṭavāt | unmudraṇaṃ tayākṛtyā lakṣaṇottaranirṇayāḥ || 1-260 || tasya -- viśeṣātmano vastuno yat svātmano vīryam -- taditaraparāvṛttatvam, tasya ākramaṇam -- svātmanā viṣayīkaraṇam, tatra pāṭavam -- nairākāṃkṣyāttīvratvam, tato yat tenaiva ākāreṇa unmudraṇam -- pratiniyatasvasvarūpāviṣkaraṇam, tat udghāṭitātmaprathāmayatvasya aviśeṣāt "lakṣaṇam" iti "uttaram" iti ṅirṇayaḥ" iti cocyate | tatra -- asādhāraṇastattvāvabodhako dharmo lakṣaṇam, tattvāvabodhopakaraṇaṃ dūṣaṇoddharaṇamuttaram, tattvāvabodho nirṇayaḥ || 260 || nanu tattvāvabodhasāratvasya aviśeṣāt, parīkṣāpi lakṣaṇenaiva nirṇayavat kathaṃ na saṃgṛhītā ? ityāśaṅkyāha -- nirṇītatāvaddharmāṃśapṛṣṭapātitayā punaḥ | bhūyo bhūyaḥ samuddeśalakṣaṇātmaparīkṣaṇam || 1-261 || nirṇītaḥ -- nirṇayaviṣayīkṛtaḥ, tāvān -- niyatalakṣaṇalakṣyaḥ, yo'sau dharmāṃśaḥ -- tadviṣayatayā paunaḥpunyena yaḥ samuddeśaḥ, yacca lakṣaṇam -- sādhāraṇāsādhāraṇadharmanirūpaṇam, tadātmakaṃ punaḥ paritaḥ -- sarvato niḥśeṣapratipakṣapratikṣepeṇa īkṣaṇam -- parīkṣā -- iti vākyārthaḥ || 261 || etacca uddeśāditrayaṃ sarvatraivāsti -- ityāha -- dṛṣṭānumānaupamyāptavacanādiṣu sarvataḥ | uddeśalakṣaṇāvekṣātritayaṃ prāṇināṃ sphuret || 1-262 || etadeva krameṇa darśayati -- nirvikalpitamuddeśo vikalpo lakṣaṇaṃ punaḥ | parīkṣaṇaṃ tathādhyakṣe vikalpānāṃ paramparā || 1-263 || nago'yamiti coddeśo dhūmitvādagnimāniti | lakṣyaṃ vyāptyādivijñānajālaṃ tvatra parīkṣaṇam || 1-264 || uddeśo'yamiti prācyo gotulyo gavayābhidhaḥ | iti vā lakṣaṇaṃ śeṣaḥ parīkṣopamitau bhavet || 1-265 || svaḥkāma īdṛguddeśo yajetetyasya lakṣaṇam | agniṣṭomādinetyeṣā parīkṣā śeṣavartinī || 1-266 || uddeśaḥ iti -- ālocanamātrasya anudghāṭitātmaprathārūpatvāt | lakṣaṇam iti -- nīlamiti, vikalpena nirvikalpasyaiva udghāṭitātmaprathārūpatvāt | vikalpānām iti -- arthakriyājñānapūrvāparabhāvinām, tata eva ca arthatathātvaniścayotpādaḥ ityeṣāṃ parīkṣātvam | uddeśaḥ iti -- nago'yam iti dharmimātrasyaiva anudghāṭitasādhyadharmātmatvena prathanāt | lakṣyamiti -- sādhyadharmaviśiṣṭatayā udghāṭitātmaprathārūpatvāt | vyāptiḥ -- anvayavyatirekau, tadvaśādeva hi sādhyasādhanayoravinābhāvaniścayotpādaḥ ityasyāḥ parīkṣātmatvam | ayamiti -- purovartinaḥ piṇḍamātrasya anudghāṭitātmatvena prathanāt | prācyaḥ iti -- prathamo dharmiviśeṣānavacchinnaḥ iti yāvat | gotulyo'yam iti -- pramāṇadaśāyām, gavayaśabdavācyo'yam iti -- phaladaśāyāṃ ca viśeṣāvacchedasya bhāvitvāt | vā-śabdaḥ samuccaye, tena pramāṇadaśāyāḥ phaladaśāyāśca udghāṭitātmaprathārūpatvāt lakṣaṇatvam | śeṣaḥ iti -- sāsnādimadvāhadohādikārī ityādiḥ parāmarśaḥ | īdṛk iti -- svaḥkāmaḥ ityeva | asya iti -- svaḥkāmasya | lakṣaṇam itiadhikārānubandhasya viṣayānubandhamantareṇānirṇayāt | śeṣavartinī iti -- "śeṣaḥ paramārthatvāt |" iti vacanāt sā arthavādavyāpārātmā itikartavyatā -- ityarthaḥ | ityuktam, na ca viśeṣasya ākāṃkṣaṇīyatvamucitam -- tadānīṃ tasya bhaviṣyattayā vārtāmātrasyāpi abhāvāt ? ityāśaṅkāṃ sopaskāraprāguktalakṣaṇānuvādapuraḥsaraṃ pratikṣipati | vikalpasrakṣyamāṇānyarucitāṃśasahiṣṇunaḥ | vastuno yā tathātvena sṛṣṭiḥ soddeśasaṃjñitā || 267 || tadaiva saṃviccinute yāvataḥ srakṣyamāṇatā | vikalpena -- tatpradhānena pramātrā sāmānyasya sṛṣṭatvāt, tadapekṣayā srakṣyamāṇāḥ -- lakṣaṇāt ullāsayiṣyamāṇāḥ, ata eva anye -- ye sāmānyavyatiriktāḥ pramātuḥ saṃtoṣādāyakatvācca, rucitāḥ -- iṣṭāḥ, ye aṃśāḥ -- viśeṣāḥ, tān -- arthāt vyāpyatvena sahate tacchīlaṃ yat tasyaivaṃvidhasya sāmānyātmano vastunaḥ, tathātvena -- srakṣyamāṇatvādiviśeṣaṇaviśiṣṭaviśeṣasahiṣṇutvena, yā sṛṣṭiḥ, tasyā uddeśyaḥ -- abhidhānaṃ, tatra yāvataḥ ākāṃkṣaṇīyasya viśeṣasya srakṣyamāṇatā tāvat, tadaiva -- uddeśāvasare, saṃvit cinute -- anusaṃdhatte -- ityarthaḥ || 267 || tatra hetuḥ yato hyakālakalitā saṃdhatte sārvakālikam || 1-268 || hi-śabdo vākyālaṅkāre || 268 || nanu udghāṭitātmaprathārūpatve sati lakṣaṇasya sāmānyaviśeṣayordvayorapi prathanāt kiṃ lakṣyam, kiṃ vā lakṣaṇam ? ityatra vivekābhāvādaniyamaḥ syāt -- ityāśaṅkyāha -- srakṣyamāṇasya yā sṛṣṭiḥ prāksṛṣṭāṃśasya saṃhṛtiḥ | anūdyamāne dharme sā saṃvillakṣaṇamucyate || 1-269 || iha viśeṣasāmānyaviṣayasṛṣṭisaṃhṛtimayī saṃvit lakṣaṇam -- vyavaharaṇabījama -- iti | tatra sṛjyamānasya viśeṣāṃśasya vidheyatayā lakṣaṇatvaṃ vācyam saṃhriyamāṇasya ca sāmānyāṃśasya anūdyamānatayā lakṣyatvam ityastyeva vivekaḥ || 269 || nanu "bhūyo bhūyaḥ samudveśalakṣaṇātma parīkṣaṇam |" ityuktam tatra ca virāmanimittābhāvāt parīkṣāyā aviśrāntireva syāt ? ityāśaṅkāmanuvādagarbhāṃ pratikṣipati -- tatpṛṣṭhapātibhūyoṃśasṛṣṭisaṃhāraviśramāḥ | parīkṣā kathyate mātṛrucitā kalpitāvadhiḥ || 1-270 || nanu tatra tatra pratyakṣādau krameṇa paśyantīmadhyamāvaikharīrūpatayā svātmacamatkāramayī vimarśaśaktireva vijṛmbhate ityuktam, tatkathamiha uddeśādyātmanā svasiddhāntāprasiddhaṃ kramāntaramāsūtritam ? ityāśaṅkyāha prākpaśyantyatha madhyānyā vaikharī ceti tā imāḥ | parā parāparā devī caramā tvaparātmikā || 1-271 || nanu saṃkhyāsāmyamātrādeva uddeśāditrayasya paśyantyādirūpatvam, iti kimidam ? ityāśaṅkyāha icchādi śaktitritayamidameva nigadyate | pūrveṇa saṃbandhaḥ | etatprāṇita evāyaṃ vyavahāraḥ pratāyate || 1-272 || sakalaḥ khalu ayaṃ śuddhāśuddhātmā vyavahāraḥ saṃvidbhittāveva avabhāsate iti bhāvaḥ | taduktam "itthamatyarthabhinnārthāvabhāsakhacite vibhau | samalo vimalo vāpi vyavahāro'nubhūyate ||" iti || 272 || na kevalameṣām evaṃrūpatvaṃ yāvat -- "paro mahānantarālo divyo miśrastvadivyakaḥ | saṃbandhaḥ ṣaḍvidhastantre ...................... ||" ityādinā uktasya saṃbandhasyāpi -- ityāha -- etatpraśnottarātmatve pārameśvaraśāsane | parasaṃbandharūpatvamabhisaṃbandhapañcake || 1-273 || ete samanantaroktatattve ye praśnottare te ātmā svarūpaṃ yasya tasya bhāvastattvaṃ, tasminsati -- ityarthaḥ | praṣṭṭatadvaktroreva saṃbandho bhavati -- iti bhāvaḥ | saṃbandhapañcake iti mahadādike | ṣaṣṭho hi paraḥ saṃbandhaḥ sarveṣāmeva eṣām anuprāṇakatvena anuvartate, iti pṛthagiha noktaḥ || 273 || etacca svopajñamasmābhirnoktam -- ityāha -- yathoktaṃ ratnamālāyāṃ sarvaḥ parakalātmakaḥ | mahānavāntaro divyo miśro'nyo'nyastu pañcamaḥ || 1-274 || ratnamālāyām iti -- śrīkularatnamālāyām, uktam iti -- arthato na tu śabdataḥ | tatra -- "adṛṣṭaṃ nirguṇaṃ yacca heyopādeyavarjitam | tattattvaṃ sarvatattvānāṃ pradhānaṃ paripaṭhyate || adṛṣṭavigrahaścaiva sa śānta iti gīyate | tasyecchā nirgatā śaktistaddharmaguṇasaṃyutā ||" ityādinā pārameśvarī parā śaktireva tattatsaṃbandhātmanā prasṛtā iti sarvasyaiva mahadādeḥ saṃbandhasya parakalātmakatvamuktam | ata eva ca etadeva -- śṛṣṭimārgānusāreṇa āyātaścāvanītale | kathito devi ṣaṣṭhastu yathāveśasvarūpataḥ ||" ityanena upasaṃhṛtam | miśraḥ -- divyādivyaḥ | anyo'nyaḥ iti -- divyāpekṣayā anyo miśraḥ, tasmādanyo'pi adivyaḥ iti | divyadivyādivyādivyātmanā tridhaiva hi sambhavati vikalpaḥ | ata evāyamatra itaretaraśabdena uktaḥ | taduktam -- "mahānavāntaro divyo divyādivyaścaturthakaḥ | itaretaramārgeṇa pañcadhā bhinnalakṣaṇaḥ ||" iti | etacca sambandhapañcakaṃ śivāt sadāśivasya, tasmāt anantanāthasya, tasmāt śrīkaṇṭhanandikumārādīnām, tebhyo'pi sanatkumārādīnāmṛṣīṇām, tebhyo'pi manuṣyādīnāṃ krameṇa avagantavyam | yaduktaṃ tatraiva "śivasya paripūrṇasya parasyāmitatejasaḥ | tacchaktiścaiva sādākhyā svecchākartṛtvagocarā || sattvaṃ tena ca samprāptaṃ saṃbandhaṃ prathamaṃ viduḥ | avāntaraśca yogena sādākhyātkramaśaḥ punaḥ || prāpto'nanteśadevena dvitīyastena kīrtitaḥ | tṛtīyastu punardevi śrīkaṇṭho nandinā saha || dvābhyāṃ devāttu matvaivaṃ tena divyaḥ prakīrtitaḥ | vyākhyānakramayogena vidyāpīṭhaprapūjane || śiṣyācāryasvarūpeṇa pañcamastvitaretaraḥ | iti pañcaprakāro'yaṃ saṃbandhaḥ parikīrtitaḥ ||" iti || 274 || parakalātmatvameva vyācaṣṭe -- bhinnayoḥ praṣṭṛtadvaktroścaikātmyaṃ yatsa ucyate | praṣṭā yathā sadāśivaḥ, vaktā yathā śivaḥ, tacchabdena praśnakriyāparāmarśaḥ, tayorbhinnatve'pi tāvatyarthe saṃviddārḍhyaikātmyāt saṃbandhaḥ, tasya bhedābhedarūpatvāt, ekātmyabhāve yadā bhedagandhasyāpi vigalanāt sarvātmatālakṣaṇā pūrṇatā syāt tadā paraḥ saṃbandhaḥ || tadāha saṃbandhaḥ paratā cāsya pūrṇaikātmyaprathāmayī || 1-275 || paratā hi pūrṇaikātmyaprathālakṣaṇā | pūrṇe hi sarvamasti, sarvatra ca pūrṇamasti ityetat pañcasvapi saṃbandheṣu asti iti yuktamuktam -- śarvaḥ parakalātmakaḥ" iti | taduktam -- śaṃbandhaḥ parameśāni sarvaḥ parakalāmayaḥ | mahānavāntaro divyo miśro'divyaśca tatparaḥ ||" iti || 275 || saṃbandhāntareṣvapi etadevātidiśati -- anenaiva nayena syātsaṃbandhāntaramapyalam | śāstravācyaṃ phalādīnāṃ paripūrṇatvayogataḥ || 1-276 || etadeva saṅkalayati -- itthaṃ saṃvidiyaṃ devī svabhāvādeva sarvadā | uddeśāditrayaprāṇā sarvaśāstrasvarūpiṇī || 277 || ittham -- uktena prakāreṇa, sarvadā saṃvideva iyaṃ bhagavatī svasvātantryāt uddeśāditrayaprāṇena sarvātmanā śāstreṇa svarūpiṇī | śāstrātmanā saṃvideva avabhāsate -- ityarthaḥ || 277 || tatra uddeśasvarūpameva tāvadāha -- tatrocyate puroddeśaḥ pūrvajānujabhedavān | vijñānabhidgatopāyaḥ paropāyastṛtīyakaḥ || 1-278 || śāktopāyo naropāyaḥ kālopāyo'tha saptamaḥ | cakrodayo'tha deśādhvā tattvādhvā tattvabhedanam || 1-279 || kalādyadhvādhvopayogaḥ śaktipātatirohitī | dīkṣopakramaṇaṃ dīkṣā sāmayī pautrike vidhau || 1-280 || prameyaprakriyā sūkṣmā dīkṣā sadyaḥsamutkramaḥ | tulādīkṣātha pārokṣī liṅgoddhāro'bhiṣecanam || 1-281 || antyeṣṭiḥ śrāddhakḷptiśca śeṣavṛttinirūpaṇam | liṅgārcā bahubhitparvapavitrādi nimittajam || 1-282 || rahasyacaryā mantraugho maṇḍalaṃ mudrikāvidhiḥ | ekīkāraḥ svasvarūpe praveśaḥ śāstramelanam || 1-283 || āyātikathanaṃ śāstropādeyatvanirūpaṇam | sāmānyasaṃjñayā kīrtanaṃ pūrvaja uddeśaḥ, viśeṣasaṃjñayā kīrtanam anuja uddeśaḥ, sa eva ca vibhāgaḥ ityanyatra uktaḥ | tatra pūrvajamuddeśamāha -- vijñānabhit ityādinā nirūpaṇam ityantam, vijñānāni śāmbhavādīni bhidyante yatra iti | gatopāyaḥ iti -- anupāyaḥ | pautrike vidhau iti pautrikaṃ vidhimāśritya | dīkṣā iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | prameyaprakriyā ityarthāt pautrike vidhau iti yojyam | yadvakṣyati -- "tadāhnikānujoddeśe kathitaṃ pautrike vidhau |" iti || 278-283 || kimevamiyatā granthena upanibaddhena ? ityāśaṅkyāha -- iti saptādhikāmenāṃ triṃśataṃ yaḥ sadā budhaḥ || 1-284 || āhnikānāṃ samabhyasyet sa sākṣādbhairavo bhavet | saptatriṃśatsu sampūrṇabodho yadbhairavo bhavet || 1-285 || kiṃ citramaṇavo'pyasya dṛśā bhairavatāmiyuḥ | ityeṣa pūrvajoddeśaḥ kathyate tvanujo'dhunā || 1-286 || vijñānabhitprakaraṇe sarvasyoddeśanaṃ kramāt | dvitīyasminprakaraṇe gatopāyatvabheditā || 1-287 || viśvacitpratibimbatvaṃ parāmarśodayakramaḥ | mantrādyabhinnarūpatvaṃ paropāye vivicyate || 1-288 || vikalpasaṃskriyā tarkatattvaṃ gurusatattvakam | yogāṅgānupayogitvaṃ kalpitārcādyanādaraḥ || 1-289 || saṃviccakrodayo mantravīryaṃ japyādi vāstavam | niṣedhavidhitulyatvaṃ śāktopāye'tra carcyate || 1-290 || buddhidhyānaṃ prāṇatattvasamuccāraścidātmatā | uccāraḥ paratattvāntaḥpraveśapathalakṣaṇam || 1-291 || karaṇaṃ varṇatattvaṃ cetyāṇave tu nirūpyate | cāramānamahorātrasaṃkrāntyādivikalpanam || 1-292 || saṃhāracitratā varṇodayaḥ kālādhvakalpane | cakrabhinmantravidyābhidetaccakrodaye bhavet || 1-293 || parimāṇaṃ purāṇāṃ ca saṃgrahastattvayojanam | etaddeśādhvanirdeśe dvayaṃ tattvādhvanirṇaye || 1-294 || kāryakāraṇabhāvaśca tattvakramanirūpaṇam | vastudharmastattvavidhirjāgradādinirūpaṇam || 1-295 || pramātṛbheda ityetat tattvabhede vicāryate | kalāsvarūpamekatripañcādyaistattvakalpanam || 1-296 || varṇabhedakramaḥ sarvādhāraśaktinirūpaṇam | kalādyadhvavicārāntaretāvatpravivicyate || 1-297 || abhedabhāvanākampahāsau tvadhvopayojane | saṃkhyādhikyaṃ malādīnāṃ tattvaṃ śaktivicitratā || 1-298 || anapekṣitvasiddhiśca tirobhāvavicitratā | śaktipātaparīkṣāyāmetāvānvācyasaṃgrahaḥ || 1-299 || tirobhāvavyapagamo jñānena paripūrṇatā | utkrāntyanupayogitvaṃ dīkṣopakramaṇe sthitam || 1-300 || śiṣyaucityaparīkṣādau sthānabhitsthānakalpanam | sāmānyanyāsabhedo'rghapātraṃ caitatprayojanam || 1-301 || dravyayogyatvamarcā ca bahirdvārārcanaṃ kramāt | praveśo diksvarūpaṃ ca dehaprāṇādiśodhanam || 1-302 || viśeṣanyāsavaicitryaṃ saviśeṣārghabhājanam | dehapūjā prāṇabuddhicitsvadhvanyāsapūjane || 1-303 || anyaśāstragaṇotkarṣaḥ pūjā cakrasya sarvataḥ | kṣetragrahaḥ pañcagavyaṃ pūjanaṃ bhūgaṇeśayoḥ || 1-304 || astrārcā vahnikāryaṃ cāpyadhivāsanamagnigam | tarpaṇaṃ carusaṃsiddhirdantakāṣṭhāntasaṃskriyā || 1-305 || śivahastavidhiścāpi śayyākḷptivicāraṇam | svapnasya sāmayaṃ karma samayāśceti saṃgrahaḥ || 1-306 || samayitvavidhāvasminsyātpañcadaśa āhnike | maṇḍalātmānusandhānaṃ nivedyapaśuvistaraḥ || 1-307 || agnitṛptiḥ svasvabhāvadīpanaṃ śiṣyadehagaḥ | adhvanyāsavidhiḥ śodhyaśodhakādivicitratā || 1-308 || dīkṣābhedaḥ paro nyāso mantrasattāprayojanam | bhedo yojanikādeśca ṣoḍaśe syādihāhnike || 1-309 || sūtrakḷptistattvaśuddhiḥ pāśadāho'tha yojanam | adhvabhedastathetyevaṃ kathitaṃ pautrike vidhau || 1-310 || jananādivihīnatvaṃ mantrabhedo'tha susphuṭaḥ | iti saṃkṣiptadīkṣākhye syādaṣṭādaśa āhnike || 1-311 || kalāvekṣā kṛpāṇyādinyāsaścāraḥ śarīragaḥ | brahmavidyāvidhiścaivamuktaṃ sadyaḥsamutkrame || 1-312 || adhikāraparīkṣāntaḥsaṃskāro'tha tulāvidhiḥ | ityetadvācyasarvasvaṃ syādviṃśatitamāhnike || 1-313 || mṛtajīvadvidhirjālopadeśaḥ saṃskriyāgaṇaḥ | balābalavicāraścetyekaviṃśāhnike vidhiḥ || 1-314 || śravaṇaṃ cābhyanujñānaṃ śodhanaṃ pātakacyutiḥ | śaṅkāccheda iti spaṣṭaṃ vācyaṃ liṅgoddhṛtikrame || 1-315 || parīkṣācāryakaraṇaṃ tadvrataṃ haraṇaṃ mateḥ | tadvibhāgaḥ sādhakatvamabhiṣekavidhau tviyat || 1-316 || adhikāryatha saṃskārastatprayojanamityadaḥ | caturviśe'ntyayāgākhye vaktavyaṃ paricarcyate || 1-317 || prayojanaṃ bhogamokṣadānenātra vidhiḥ sphuṭaḥ | pañcaviṃśāhnike śrāddhaprakāśe vastusaṃgrahaḥ || 1-318 || prayojanaṃ śeṣavṛtternityārcā sthaṇḍile parā | liṅgasvarūpaṃ bahudhā cākṣasūtranirūpaṇam || 1-319 || pūjābheda iti vācyaṃ liṅgārcāsamprakāśane | naimittikavibhāgastatprayojanavidhistataḥ || 1-320 || parvabhedāstadviśeṣaścakracarcā tadarcanam | gurvādyantadinādyarcāprayojananirūpaṇam || 1-321 || mṛteḥ parīkṣā yogīśīmelakādividhistathā | vyākhyāvidhiḥ śrutavidhirgurupūjāvidhistviyat || 1-322 || naimittikaprakāśākhye'pyaṣṭāviṃśāhnike sthitam | adhikāryātmano bhedaḥ siddhapatnīkulakramaḥ || 1-323 || arcāvidhirdautavidhī rahasyopaniṣatkramaḥ | dīkṣābhiṣekau bodhaścetyekonatriṃśa āhnike || 1-324 || mantrasvarūpaṃ tadvīryamiti triṃśe nirūpitam | śūlābjabhedo vyomeśasvastikādinirūpaṇam || 1-325 || vistareṇābhidhātavyamityekatriṃśa āhnike | guṇapradhānatābhedāḥ svarūpaṃ vīryacarcanam || 1-326 || kalābheda iti proktaṃ mudrāṇāṃ samprakāśane | ityādi na kevalamevaṃ yāvat anyadapi asya māhātmyaṃ syāt -- ityāha "iti saptādhikāṃ, samprakāśane" ityantam | iha granthakṛtā tattvataḥ samastavyastatvena saptatriṃśadāhnikāni upanibaddhāni iti | yathā pṛthvītattve bhedasya prādhānyāt sthūlena rūpeṇa sarvamasti, tathā ihāpi vakṣyamāṇam -- ityuktam -- śarvasyoddeśanaṃ kramāt" iti | paropāye iti -- śāmbhavopāye, asya ca avikalpakameva rūpam ityuktaprāyaṃ tacca bhedābhāve sati bhavet, sa ca vācyavācakātmano viśvasya saṃvidekarūpatve sati syāt, tatra vācyātmano viśvasya citpratibimbatvena sāmānyaviśeṣātmatayā dvividhasya, vācakātmano viśvasya ca parāmarśodayakramamantrādyabhinnarūpatvābhyāṃ saṃvidanatirekāt tadekarūpatvamucyate ityatra etatprameyatrayopakṣepaḥ | śāktasya ca vikalpakameva rūpam iti prathamaṃ vikalpasyaiva saṃskāra uktaḥ, sa ca heyādyālocanadvāreṇa tarkeṇa abhidhīyate iti tadanantaraṃ tattattvam | anyacca śuddhavidyātmanastarkasyaiva visphūrjitaṃ yat tadvaśādeva sadguruprāptirbhavet iti tatsatattvamuktam | tarka eva ca sākṣādyogasyāṅgam iti anyeṣāṃ yogāṅgānāmanupayogitvam tarkasya ca śuddhavidyātmatayā bhedabhāvakamāyīyavikalpapratighātitvāt kalpitasya arcāderanādaraḥ tata evāvikalpasaṃskārasya dārḍhyāt saṃviccakrodayaḥ, tadudaya eva ca mantrāṇāṃ paraṃ vīryam, tathāmarśa eva ca vāstavaṃ japyādi, ata eva ca saṃvidi bhedābhāvāt niṣedhavidhitulyatvam ityetannavasaṃkhyākaṃ prameyamupakṣiptam | evamāṇavādāvapi buddhidhyānādeḥ sākṣāttadaupayikatvam ityetadasmābhiḥ spaṣṭatvāt granthavistarabhayāt agre ca nirṇeṣyamāṇatvāt na prātipadyena vyākhyātam iti svayameva avadhāryam || 284-326 || nanu ekīkārāhnikādau kimiti na anujoddeśaḥ kṛtaḥ ? ityāśaṅkyāha -- dvātriṃśatattvādīśākhyātprabhṛti prasphuṭo yataḥ || 1-327 || na bhedo'sti tato noktamuddeśāntaramatra tat | dvātriṃśaṃ tattvaṃ svarūpaṃ yasya tanmudrāhnikaṃ tasmāt dvātriṃśasaṃkhyādanantaraṃ yat īśākhyaṃ trayastriṃśamekīkārāhnikaṃ tata ārabhya bhedasya prādhānyābhāvāt anuja uddeśo na kṛtaḥ -- ityarthaḥ || 327 || nanu yadyataḥ prabhṛti bhedo nāsti tatkimiti āhnikāntaraparigaṇanameva kṛtam? ityāśaṅkyāha -- mukhyatvena ca vedyatvādadhikārāntarakramaḥ || 1-328 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- ityuddeśavidhiḥ proktaḥ sukhasaṃgrahahetave | athāsya lakṣaṇāvekṣe nirūpyete yathākramam || 1-329 || asya iti -- uddiṣṭasya prameyajātasya || 329 || idānīmāhnikārthameva saṃcinoti -- ātmā saṃvitprakāśasthitiranavayavā saṃvidityāttaśaktivrātaṃ tasya svarūpaṃ sa ca nijamahasaśchādanād baddharūpaḥ | ātmajyotiḥsvabhāvaprakaṭanavidhinā tasya mokṣaḥ sa cāyaṃ citrākārasya citraḥ prakaṭita iha yatsaṃgraheṇārtha eṣaḥ || 330 || iha ātmanastāvat dhāmatrayībāhyaprakāśavilakṣaṇaḥ saṃvidrūpa eva prakāśaḥ svarūpam, saṃvicca niravayavā iti eka eva akhaṇḍaprakāśarūpaḥ iti yāvat | ata eva ca -- "śaktiśca nāma bhāvasya svaṃ rūpaṃ mātṛkalpitam |" ityādyuktayuktyā tasya ātmanaḥ kroḍīkṛtānantaśaktikaṃ svarūpam, evamadvayātmatve'pi sa eva atidurghaṭakāritvalakṣaṇāt svasvātantryāt, nijasya -- ananyasādhāraṇasya jñatvarkṛtvalakṣaṇasya, mahaso gopanāt grāhyagrāhakātmakaṃ dvandvamābhāsayan | ".......................śiva eva gṛhītapaśubhāvaḥ |" ityādyuktayuktyā "baddhaḥ" ityucyate, evamapi tasya ātmanaḥ pratyāvṛttyā "mokṣo hi nāma naivānyaḥ svarūpaprathanaṃ hi saḥ | svarūpaṃ cātmanaḥ saṃvit ....................... ||" ityādyuktayuktyā jñatvakartṛtvalakṣaṇasya svamahasa eva prathanaṃ mokṣaḥ, yadarthameva ca tattadanantaśāstrātmaka iyān parikaraḥ | tadāha śa cāyam" ityādi, sa cāyaṃ mokṣaḥ -- tattadgṛhītādharadarśanabhūmikasya asya "rāgādyakaluṣo'smyantaḥ śūnyo'haṃ kartṛtojjhitaḥ |" ityādyuktayuktyā citrasvabhāvasya, yadvā -- "tenājaḍasya bhāgasya pudgalāṇvādisaṃjñinaḥ | anāvaraṇabhāgāṃśe vaicitryaṃ bahudhā sthitam ||" ityādinītyā citrākārasya -- "ataḥ kaṃcitpramātāraṃ prati prathayate prabhuḥ | pūrṇameva nijaṃ rūpaṃ kaṃcidaṃśāṃśikākramāt ||" ityādyuktyā citraḥ -- śāmbhavādyāveśātmā prakaṭitaḥ, iha iti -- asminnāhnike | yayoḥ -- bandhamokṣayoḥ saṃgraheṇa -- saṃkṣepeṇa eṣo'rthaḥ prakaṭitaḥ ityanenaiva sambandhaḥ || 330 || nanu ātmanaḥ svarūpaprathanameva "mokṣaḥ" ityuktam, ātmā caika eva akhaṇḍaḥ iti tatprathātmano mokṣasyāpi vaicitryaṃ kutastyam ? ityāśaṅkyāha -- mithyājñānaṃ timiramasamān dṛṣṭidoṣānprasūte tatsadbhāvādvimalamapi tadbhāti mālinyadhāma | yattu prekṣyaṃ dṛśi parigataṃ taimirīṃ doṣamudrāṃ dūraṃ runddhetprabhavatu kathaṃ tatra mālinyaśaṅkā || 1-331 || timiram -- āṇavamalameva mithyājñānam bhedaprathātmakam apūrṇaṃ vedanam, dṛṣṭeḥ pūrṇāyāḥ saṃvitteḥ, asamānātmani anātmābhimānādirūpān doṣān janayati iti mithyājñānasadbhāvāt vimalam pūrṇamapi tat jñānaṃ mālinyadhāma bhāti -- svasvātantryādapūrṇena ātmanā parisphurati ityetāvānarthaḥ iti vyavahriyate yat punarupeyatvena perkṣaṇīyam -- avaśyajñātavyaṃ parapramātrekātma pūrṇa jñānaṃ nāhaṃ prāṇo naiva śarīraṃ na mano'haṃ nāhaṃ buddhirnāhamahaṅkāradhiyau ca | yo'tra jñāṃśaḥ so'smyahameva........ .................................. ||" ityādinītyā udveṣṭanakrameṇa vimarśapadavīmārūḍhaṃ sat mithyājñānasamutthām anātmani ātmābhimānarūpāṃ doṣamudrāṃ dūraṃ rundhyet -- ātmanyeva ātmābhimānena tiraskuryāt, tatra kā nāma mālinyaśaṅkā tatra sambhāvanāpi na bhavet iti vastuvṛttena bandho mokṣo vāpi na nāma kaścidasti iti kā nāma tatra vaicitryasambhāvanā syāt | anena cābhiprāyeṇa -- śaṃsāro'sti na tattvatastanubhṛtāṃ bandhasya vārtaiva kā | bandho yasya na jātu tasya vitathā muktasya muktikriyā || mithyāmohakṛdeṣa rajjubhujagacchāyāpiśācabhramo | mā kiñcittyaja mā gṛhāṇa virama svastho yathāvasthitaḥ ||" ityādi anyatra uktam | atha ca timireṇa -- netrarogaviśeṣeṇa dṛṣṭau anyathājñānātmadoṣajātamutpāditaṃ prekṣyeṇa añjanādisthānīyena rodhyate iti tatra mālinyaśaṅkāpi na bhavati iti aupamyaṃ dhvanitam || 331 || idānīmasya śāstrasya paraṃ gāmbhīryaṃ manyamāno granthakṛt, etadarthasatattvamajānānairapi anyairanyathābodhena yatkiṃcit uttānameva anyathā ucyate, tānprati aprastutapraśaṃsayā upahasitumāha -- bhāvavrāta ? haṭhājjanasya hṛdayānyākramya yannartayan bhaṅgībhirvividhābhirātmahṛdayaṃ pracchādya saṃkrīḍase | yastvāmāha jaḍaṃ jaḍaḥ sahṛdayaṃmanyatvaduḥśikṣito manye'muṣya jaḍātmatā stutipadaṃ tvatsāmyasambhāvanāt || 1-332 || he bhāvavrāta -- nīlādyartha ? ātmano hṛdayaṃ tena ātmatathyam rūpaṃ gopayitvā janasyasarvasyaiva vādino hṛdayāni -- āśayān balātkāreṇa ākramya -- "adyāsmānasataḥ kariṣyati sataḥ kiṃ nu dvidhā vāpyayaṃ kiṃ sthāsnūnuta naśvarānuta mithobhinnānabhinnānuta | itthaṃ sadvadanāvalokanaparairbhāvairjagadvartibhirmanye maunaniruddhyamānahṛdayairduḥkhena taiḥ sthīyate ||" ityādisthityā vividhābhirbhaṅgībhiḥ nartayan yat saṃkrīḍase -- naṭavat atāttvikena rūpeṇa samullasasi, ataḥ saḥ -- sarvo vādī asahṛdayamapi ātmānaṃ sahṛdayatvena manyamāno'ta eva duḥśikṣito mithyābhimānāt akiñcijjñaḥ, tvām bhāvavrātam, jaḍam -- acetanam āha, ato'smābhirutperkṣyate -- yat amuṣya vādino vastutaścaitanyasvabhāvena bhavatā yat sāmyaṃ tasya sambhāvanāt bhāvavattvameva jaḍātmā iti yadyucyate sā asya nindāsthāne stutiḥ | bhāvānāṃ hi teṣāṃ na kiñcidrūpaṃ syāt, atastadeva ye na jānate te jaḍebhyo'pi jaḍāḥ iti kathaṃ ca teṣāṃ cetanātmakairbhāvaiḥ nindāparyavasāyi sāmyaṃ syāt -- iti bhāvaḥ | evaṃ prakṛte'pi asya granthasya yastattvaṃ na jānāti mā jñāsīt, pratyuta anyathāpi yatkiñcana vakti ityasāveva jaḍo na punarasya granthasya kaściddoṣaḥ -- ityarthaḥ || 332 || nanu yadyevaṃ tarhi etacchāstrādhigamāya keṣāñcana pareṣāṃ viduṣāmabhyarthanā kriyatāṃ yadatra yathāvastveva buddhvā dveṣo mā kāryaḥ ? ityāśaṅkyāha -- iha galitamalāḥ parāvarajñāḥ śivasadbhāvamayā adhikriyante | guravaḥ pravicāraṇe yatastad viphalādveṣakalaṅkahāniyācñā || 333 || iha dvaye puruṣāḥ santi -- anāyātaśaktipātā āyātaśaktipātāśca | tatra pūrveṣāṃ śataśo'bhyarthitānām etadadhigamāya mano'pi na prasarati | ityatra avadhātavyam, dveṣo mākāryaḥ ityabhyarthanāyā asāmarthyam | apare ca anabhyarthitā api svayameva etadadhigamāya pravartante iti tatrāpi evamabhyarthanāyā vaiyarthyam | tadāha -- "dveṣakalaṅkahāniyācñā" iti | āyātaśaktipātāśca kīdṛśāḥ ? ityāha -- galitamalāḥ iti, galitaṃ malam -- ajñānaṃ yeṣāṃ te tathāvidhāḥ, ata eva ca param ādimam anuttaram avaram antyam visargaṃ ca ye jānate te parāhaṃparāmarśātmakamantravīryajñāḥ -- ityarthaḥ ata eva śivasadbhāvamayāḥ -- parapramātrekātmajñānaśālinaḥ iti yāvat, ata eva ca guravaḥ -- tāttvikārthopadeśinaḥ iti -- etadadhigamāya ta eva paramādhikāriṇaḥ ityuktaṃ yataḥ pravicāraṇe'dhikriyante iti, yadvakṣyati -- "gurorlakṣaṇametāvadādimāntyaṃ ca vedayet | pūjyaḥ so'hamiva jñānī bhairavo devatātmakaḥ ||" iti || 333 || iha āhnikādāhnikāntarasya sañcayanyāyena parasparamanusyūtatāṃ darśayitum ekenaiva ślokena tatparyantaprārambhayorupasaṃhāropakramau karoti, iti asya granthakārasya śailī -- iti ślokasya prathamārdhena āhnikārthamupasaṃharati -- tantrāloke'bhinavaracite'mutra vijñānasattābhedodgāraprakaṭanapaṭāvāhnike'sminsamāptiḥ | || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke vijñānabhedaprakāśanaṃ nāma prathamamāhnikam || 1 || paṭau iti pākṣikaḥ puṃvadbhāvaḥ | iti śivam || śrīśṛṅgārarathādavāpya kṛtino janmānavadyakramaṃ śrīmacchaṅkhadharātparaṃ paricayaṃ vidyāsu sarvāsvapi | śrīkalyāṇatanoḥ śivādadhigamaṃ sarvāgamānāmapi vyākhyātaṃ prathamāhnikaṃ jayarathenātrāvadheyaṃ budhaiḥ || || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete vijñānabheda prakāśanaṃ nāma prathamamāhnikaṃ samāptam || 1 || || śrīśivārpaṇamastu || dvitīyamāhnikam " viveka " jayatānnatajanajayakṛtsajayo rudro vinābhyupāyaṃ yaḥ | pūrayati kaṃ na kāmaṃ kāmaṃ kāmeśvaratvena || idānīm "yo hi yasmād guṇotkṛṣṭaḥ sa tasmādūrdhva ucyate |" itisthityā āṇavādīnāṃ yathāyathamutkarṣādiha pūrvapūrvamevābhidhānamiṣyate ityupeyaikarūpatvena śāṃbhavādapyanupāyasyotkṛṣṭatvam, iti prathamaṃ tatsvarūpamevābhidhātumāhnikāntarārambhaṃ dvitīyārdhena pratijānīte yattatrādyaṃ padamaviratānuttarajñaptirūpaṃ | tannirṇetaṃ prakaraṇamidamārabhe'haṃ dvitīyam || 2-1 || tannirṇayamevāha anupāyaṃ hi yadrūpaṃ ko'rtho deśanayātra vai | sakṛtsyāddeśanā paścādanupāyatvamucyate || 2-2 || "vai" śabdo'vadhāraṇe, tena naiva kaścidarthaḥ -- ityarthaḥ | atraiva samādhatte -- śakṛtsyāt" ityādinā, deśanā ityupalakṣaṇam -- tena siddhadarśanādyapi grahyam, yaduktam -- śiddhānāṃ yoginīnāṃ ca darśanaṃ carubhojanam | kathanaṃ saṃkramaḥ śāstre sādhanaṃ gurusevanam || ityādyo nirupāyasya saṃkṣepo'yaṃ varānane |" iti || sakṛditi -- na punarupāyānubhavaḥ paunaḥpunyena -- ityarthaḥ | ata evāha -- "paścādanupāyatvamucyate" iti, āṇavādau asakṛdbhāvyamāno hi deśanādi upeyaprāptṃi vidadhāti iti tatra tathātvamuktam, iha tu na tathā ityanupāyatvam, paryudāsasya "anudarā kanyā" iti vadalpārthatve'pi bhāvāt alpopāyatvamityarthaḥ | prāptavye hi prāpte kiṃ nāma nirarthakairāyāsakāribhirbhāvanādibhiḥ iti bhāvaḥ, yaduktam -- "upāyairna śivo bhāti bhānti te tatprasādataḥ | sa evāhaṃ svaprakāśo bhāse viśvasvarūpakaḥ || ityākarṇya gurorvākyaṃ sakṛtkecana niścitāḥ | vinā bhūyo'nusaṃdhānaṃ bhānti saṃvinmayāḥ sthitāḥ ||" iti || 2 || nanvatra prasajyapratiṣedhapakṣāvalambanenāvidyamānopāyatvameva, iti mukhyo'rthaḥ kasmānna vyākhyātaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- anupāyamidaṃ tattvamityupāyaṃ vinā kutaḥ | svayaṃ tu teṣāṃ tattādṛk kiṃ brūmaḥ kila tānprati || 2-3 || "idamanupāyaṃ tattvam" ityādyupadeśādinā kenacidupāyenāvaśyaṃ bhāvyam, anyathā lakṣaṇamupāyamantareṇa kathaṃ siddhyet, ityuktam "ityupāyaṃ vinā kutaḥ" tena sakṛdupadeśādinā kenacidupāyenāvaśyaṃ bhāvyam, anyathā hyanupāyaparatattvajñaptireva na syāt | nanu svavimarśabalātsvayameva prāptaprāptavyā api kecid dṛśyante, iti kiṃ sakṛdupadeśādyātmanā svalpenāvyutpannena ? -- ityāśaṅkyāha -- śvayamityādinā" tadityanupāyaṃ paraprakāśātmakaṃ rūpam, kiṃ brūma iti -- nahi tadadhikāreṇa śāstrasyaiva pravṛttirbhaṃvetiti bhāvaḥ, taduktam "tattvajñasya tṛṇaṃ śāstraṃ...................... | iti || yadabhiprāyeṇaiva śaṃsārāmbunidhiṃ yaḥ syāttitīrṣuḥ kaściduttamaḥ nātyantatajjño no mūrkhaḥ so'smiñchāstre'dhiravān |" ityādāvatyantatajjñasya śāstre nādhikāra uktaḥ, tena vayamarvāgdarśino'pyadṛṣṭe'rthe śāstraikadivyacakṣuṣa ārurukṣunāyātaśaktipātānpratyeva kiñcana brūmaḥ -- teṣāṃ hyevamupāyamantareṇa na kadācidapyupeyaprāptirbhavet ityevamuktam, yadvakṣyati -- ṅānirmalacitaḥ puṃso'nugrahastvanupāyakaḥ |" iti || 3 || nanu yadyevaṃ tarhi alpa eva kaścidupāyāṃśaḥ samupadiśyatāṃ yenopadeśyajanasya sukhameva upeyaprāptiḥ syāt, kiṃ bahvāyāsadāyibhiranyairupāyaiḥ ? ityāśaṅkyāha -- yaccaturdhoditaṃ rūpaṃ vijñānasya vibhorasau | svabhāva eva mantavyaḥ sa hi nityodito vibhuḥ || 2-4 || yaccaturdhā -- anupāyādibhedena vijñānasya rūpamuktaṃ tadvibhoḥ parameśavarasyaiva svātantryaṃ jñeyam, sa eva hi svasvātantryādatinirhrāsatāratamyādiyogādvicitreṇopadeśyajanātmanā prasphuran tadanusārameva tattadupāyavaicitryamapyābhāsayet | nanveka eva vicitreṇa rūpeṇa ca sphurati, iti kimetat? ityāśaṅkyāha -- śa hītyādi" nityodita iti -- apracyutaprācyasvarūpaḥ ata eva "vibhuḥ" vyāpakaḥ -- tattadvaicitryagrahaṇakāle'pyanugata evetyarthaḥ || 4 || ata evāha -- etāvadbhirasaṃkhyātaiḥ svabhāvairyatprakāśate | ke'pyaṃśāṃśikayā tena viśantyanye niraṃśataḥ || 2-5 || etāvadbhiriti -- caturbhiḥ, asaṃkhyātairiti -- tattadavāntarabhedāt teneti -- anekena svabhāvena prakāśanāt || 5 || na kevalamatreyadeva vaicitryaṃ yāvadanyadapyasti -- ityāha -- tatrāpi cābhyupāyādisāpekṣānyatvayogataḥ | upāyasyāpi no vāryā tadanyatvādvicitratā || 2-6 || upāyasyāpīti -- apiśabdo bhinnakramaḥ, tena no vāryā tadanyatvādapi, iti vyākhyeyam, etacca prathamāhnika eva vitatya nirṇītam itineha punarāyastam || 6 || evametat prasaṃgādabhidhāya prakṛtamevāha -- tatra ye nirmalātmāno bhairavīyaṃ svasaṃvidam | nirupāyāmupāsīnāstadvidhiḥ praṇigadyate || 2-7 || ye kecana tīvratīvraśaktipātānuviddhā vikalpakalaṅkānmuktāḥ, bhairavīyāṃ pūrṇam ata evānupāyām -- anapekṣām, ātmasaṃvidam, āviṣṭāḥ, teṣāṃ vidhiḥ -- pūrṇāsaṃvidāveśakramātmā prakāraḥ, prakarṣeṇa nigadyate -- yuktiyuktatvena bhaṇyate -- ityarthaḥ || 7 || tadevāha tatra tāvatkriyāyogo nābhyupāyatvamarhati | upāyaḥ khalu karaṇe prasṛte, ataśca pūrṇena bhāvyameva, iti sarveṣāmavivādaḥ, na cātraivamkriyādayo hi saṃvedyamānatvātsaṃvinniṣṭhā eva, iti saṃvicchaktiṃ vinā aprasiddhatvāt kathaṃ tatropāyatāmāsādayeyuḥ, ataḥ pratyuta kriyādīnāṃ bahirābhāsane saṃvidupāyaḥ, iti yuktam || ata evāha -- sa hi tasmātsamudbhūtaḥ pratyuta pravibhāvyate || 2-8 || tasmādityanupāyātsaṃvittattvāt || 8 || atha yadyasya kriyādi na kārakam api tu jñāpakam iti ucyate, tadapi na yujyate, ityāha jñaptāvupāya eva syāditi cejjñaptirucyate | prakāśatvaṃ svaprakāśe tacca tatrānyataḥ katham || 2-9 || iha jaḍastāvat svayamaprakāśātmā svātmano na prakāśate, api tu parasya, iti -- para evāsya prakāśaḥ, ajaḍastu svayaṃ prakāśātmā svātmana eva prakāśate, na parasya, iti -- na paro'sya prakāśo'pitu sva eva asya prakāśaḥ, tasyāpi paraprakāśatve hyaprakāśāṃtmatvāt jāḍyaṃ syāt, ata evāha -- śvaprakāśe tacca tatrānyataḥ katham" iti prakāśatvam, evaṃ cānyo'pi svaprakāśo vā syāt anyathā vā, svaprakāśatve prathamasyaiva tathābhāva ucyatām, anenāpi ko'rthaḥ, anyathātve tasyāpi jāḍyāpattiḥ, iti prakāśatvāttatprakāśanāya pramātrantarāpekṣāyāmanavasthāpattiḥ, iti sarveṣāmeva aprakāśātmatvānna kiñcidapi prakāśeta, iti -- sarvamidamandhaṃ syāt || 9 || tadāha saṃvittattvaṃ svaprakāśamityasminkiṃ nu yuktibhiḥ | tadabhāve bhavedviśvaṃ jaḍatvādaprakāśakam || 10 || kiṃ nu yuktibhiriti -- bahvībhiryuktibhirna kiñcitprayojanam -- ityāha, ekaiva hi yuktiriyaṃ sarvātiśāyinī yatsaṃvidaḥ svaprakāśatvaṃ yadi na syāt, na kiñcidapi prakāśeta iti || 10 || nanu yadi nāma atra na bāhyaḥ kriyādiḥ pragalbhate tadā gurujñānādi upāyataṃ bhajatām ? ityāśaṅkyāha yāvānupāyo bāhyaḥ syādāntaro vāpi kaścana | sa sarvastanmukhaperkṣī tatropāyatvabhākkatham || 2-11 || yāvāniti -- nānāśāstropadiṣṭaḥ, sarva iti -- bāhya āntaro vā, tanmukhaprakṣīti -- saṃvidadhīnasiddhirityarthaḥ, yadapekṣya hi yasya siddhirevaṃ bhavati sa kathaṃ tasya upāyatāṃ yāyāditi bhāvaḥ || 11 || ata evāha tyajāvadhānāni nanu kva nāma dhatse'vadhānaṃ vicinu svayaṃ tat | pūrṇe'vadhānaṃ na hi nāma yuktaṃ nāpūrṇamabhyeti ca satyabhāvam || 2-12 || iha upadiśyamānena svayameva tāvadavadhātavyam iti parāmarśanīyam, kiṃ pūrṇe rūpe utāpūrṇe ? tatra tāvatpūrṇe rūpe'vadhānaṃ na yuktam, avadhānaṃ khalu -- pratiniyatāvadheyaviṣayaniṣṭham ekāgryam, ataśca bhedapradhānaṃ na kiñcitphalamādātuṃ samartham || 12 || tasmādasāmarthyavaiyarthyopahatatvādavadhānasyāpi yatra nāsti upāyabhāvastatra kā vārtā tadanuprāṇitasya bhāvanādeḥ ? ityāha -- tenāvadhānaprāṇasya bhāvanādeḥ pare pathi | bhairavīye kathaṅkāraṃ bhavetsākṣādupāyatā || 2-13 || bhairavīye iti -- pūrṇe || 13 || ye punaranenāpi upāyenānupāyaṃ paraṃ tattvamanusaranti tānprati kimucyate ? ityāha -- ye'pi sākṣādupāyena tadrūpaṃ praviviñcate | nūṃna te sūryasaṃvittyai khadyotādhitsavo jaḍāḥ || 2-14 || taduktam "aparokṣe bhavattattve sarvataḥ prakaṭe sthite | yairupāyāḥ pratanyante nūnaṃ tvāṃ na vidanti te ||" iti || 14 || atraiva nimittāntaramapyāha -- kiṃ ca yāvadidaṃ bāhyamāntaropāyasaṃmatam | tatprakāśātmatāmātraṃ śivasyaiva nijaṃ vapuḥ || 2-15 || iha khalu yatkiñcana upāyatvenābhīṣṭaṃ tadaprakāśamānaṃ prakāśamānaṃ vā ? aprakāśamānaṃ cet tasya na kiñcidapi rūpaṃ syāt, iti kiṃ nāma upāyatāṃ bhajatām, prakāśamānaṃ cet prakāśātmā śiva evāvasthitaḥ, nahi tadatiriktamanyatkiñcidupapadyate, iti -- kasyopāyabhāvaḥ, upāyena hi upeyādvyatiriktena bhāvyam, taccātra na yuktam, iti ko nāma upāyopeyabhāvārthaḥ || 15 || na kevalaṃ bhāvanādyeva upāyatvenābhīṣṭamevam, yādavanyadapi -- ityāha -- nīlaṃ pītaṃ sukhmiti prakāśaḥ kevalaḥ śivaḥ | amuṣminparamādvaite prakāśātmani ko'paraḥ || 2-16 || upāyopeyabhāvaḥ syātprakāśaḥ kevalaṃ hi saḥ || 2-17 || bhāvanādeḥ suprasiddhe'pi upāyatve niraste anyasya kasyacitsambhāvanāmātramapi mā bhūt, ityevamuktam "ko'para" iti, yatra upāyatvasambhāvanāpi syāt || 17 || nanu yadyevaṃ tarhi sarvatra prasiddho'yaṃ dvaitavyavahāraḥ kathamapahnūyate? ityāśaṅkyāha -- idaṃ dvaitama'yaṃ bheda idamadvaitamityapi | prakāśavapurevāyaṃ bhāsate parameśvaraḥ || 2-18 || dvaitavyavahāro'pi prakāśamānatvātprakāśātmaivetyabhiprāyaḥ, etacca bahūnāṃ vādināṃ matamiti dyotayitum "ayaṃ bheda" iti punarupādānamam, yathā cādvaitapratibhāse prakāśātmā parameśvara eka eva pratibhāsate tathā dvaitapratibhāse'pi, ityarthamaupamyaṃ kaṭākṣayitum "idamadvaitamityapi" ityupāttam || 18 || nanu bāhyo'rthaḥ prakāśamānatvātprakāśātmaiva ityāstām, anyonyaṃ punarasya bhede kimāyātam, ityāpatitameva dvaitam ? -- ityāśaṅkyāha -- asyāṃ bhūmau sukhaṃ duḥkhaṃ bandho mokṣaścitirjaḍaḥ | ghaṭakumbhavadekārthāḥ śabdāste'pyekameva ca || 2-19 || asyāṃ bhūmāviti -- paramādvayadaśāyām -- ityarthaḥ, "ekārthā" iti -- ekaḥ prakāśa evārtho'bhidheyo yeṣaṃ te tathā, sukhaduḥkhādīnāṃ hi prakāśātirekeṇa prātisvikaṃ niyataṃ kiñcana rūpaṃ yadi syāt tadaivaṃ sambhāvanāpi bhavet -- iti bhāvaḥ, ata eva -- "ghaṭo madātmanā vetti vedmyahaṃ ca ghaṭātmanā |" ityādiranyairuktam | nanu yadyevaṃ tarhi tadabhidhāyakatvaśabdābhiprāyeṇāpi dvaitaṃ syāt ? ityāha -- "śabdāste'pyekameva ca" iti, ekamiti -- saṃvedyamānatvāt saṃvedanamevetyarthaḥ || 19 || nanu yadi nīlasukhādi prakāśamānatvātprakāśa eva tarhi tatkena rūpeṇa prakāśate ? ityāśaṅkyāha prakāśe hyaprakāśāṃśaḥ kathaṃ nāma prakāśatām | prakāśamāne tasminvā taddvaitāstasya lopitāḥ || 2-20 || aprakāśe'tha tasminvā vastutā kathamucyate | na prakāśaviśeṣatvamata evopapadyate || 2-21 || aprakāśāṃśa iti -- sukhādijaḍo'rthaḥ, kathaṃnāmetikena rūpeṇetyarthaḥ, tatra yadi prakāśātmanaiva prakāśate tattasya nīlasukhādeḥ svabhāvasya doṣaḥ syāt -- niyatena nīlatvādinā bāhyena rūpeṇa na bhāyātprakāśa eva śiṣyeta iti yāvat, atha aprakāśātmanā niyatenaiva rūpeṇa prakāśate tattasya sattāniścaya eva na bhavet, nahi prakāśamantareṇa nīlādīnāṃ kadācidapi svarūpaṃ dṛṣṭam "aprakāśātmanā rūpeṇa prakāśate" iti vācoyuktiśca riktā syāt, tadāha "aprakāśa" ityādi | prakāśaḥ punarnīlādiparihāreṇānīlādāvapi prakāśate, nīlādirhi upādhiḥ, sa ca svasvātantryavijṛmbhāmātrarūpatvānna vāstavaḥ, ityakhaṇḍa eka eva prakāśa ujjṛmbhate, yanmahimnaiva idaṃ tattannīlādyābhāsātma viśvaṃ sphuret, ata evāha -- ṅa prakāśaviśeṣatvamupapadyate" iti, ata iti -- ekasyaiva akhaṇḍasya prakāśasya tattadābhāsātmanā sphuraṇāt | nanu ṅīlaprakāśo'nyaḥ, pītaprakāśaścānya" ityādirastyeva eṣāṃ bhedaḥ, iti kimuktaṃ ṅa prakāśaviśeṣatvamupapadyate" iti ? naitat -- aupādhiko hyayaṃ bhedaḥ, sa ca na vāstavaḥ -- ityupapāditaṃ bahuśaḥ, nīlādayo hi prakāśatvātprakāśātmakā eva iti kiṃ kena bhedyam, nahi svātmanaiva svātmā bhidyate ityetaduktam -- ṅa ca prakāśaikarūpāyāṃ saṃvidi saṃvidantaramasti" evaṃ hi svarūpabhedakṛte bhedavyavahāre kriyamāṇe ekabhedaprakāśarūpatvamevoktaṃ bhavet iti gajasnānatulyatvaṃ syāt, tataśca punarapi "ekaivākhaṇḍavit" ityeva paryavasyet, evaṃ ca deśakālāvapi prakāśadaśāmevādhiśayānau prakāśyatvātprakāśaikātmyamevāvagāhamānau kathaṅkāraṃ prakāśasya bhedādhāyakau syātām, prakāśātirekābhyupagame vā anayoratra nityatvavyāpakatvābhyā bhedādhāne'sāmarthyam, ityeka evākhaṇḍaḥ prakāśaḥ, iti -- matāntarasiddhibhivāñchantaḥ pare paraṃ nirastāḥ || 20-21 || tadāha -- ata ekaprakāśo'yamiti vāde'tra susthite | dūrādāvāritāḥ satyaṃ vibhinnajñānavādinaḥ || 2-22 || nanu yadi jñānāni vibhinnāni na sambhavanti, tat ekaśabda kimapohanāyātra prayuktaḥ ? ityāśaṅkyāha prakāśamātramuditamaprakāśaniṣedhanāt | ekaśabdasya na tvarthaḥ saṃkhyā cidvyaktibhedabhāk || 2-23|| aprakāśaḥ -- prakāśyo nīlādirbāhyo'rthastāvanniṣiddhaḥ, ataḥ "prakāśaḥ kevalo'sti" ityekaśabdasyātrāsahāyādvṛttiḥ, taduktaṃ -- "ekaśabdasyārthaḥ prakāśamātramuditam" iti, na punaḥ prakāśabhedabhāk ityekadvitryādilakṣaṇaḥ saṃkhyārtho, yena -- matāntarāṇyapyapohyatayā sambhavanīyāni syuḥ || 23 || ata evātra bhedāgūrakaṃ vyavahāramātramapi na jñāyate, ityāha -- naiṣa śaktirmahādevī na paratrāśrito yataḥ | na caiṣa śaktimāndevo na kasyāpyāśrayo yataḥ || 2-24 || naiṣa dhyeyo dhyātrabhāvānna dhyātā dhyeyavarjanāt | na pūjyaḥ pūjakābhāvātpūjyābhāvānna pūjakaḥ || 2-25 || na mantro na ca manatryo'sau na ca mantrayitā prabhuḥ | na dīkṣā dīkṣako vāpi na dīkṣāvānmaheśvaraḥ || 2-26 || eṣa iti -- vyākhyātasvarūpaḥ paraḥ prakāśaḥ, śaktiśaktimadādayo hi śabdāḥ saṃbandhiśabdatvānnityasāpekṣāḥ ityanyāgūraṇamantareṇa svārtha eva viśrāntiṃ labhante, iti taiḥ kriyamāṇo vyavahāro bhedaniṣṭha eva syāt, na cātra parapramātrekātmani prakāśe bhedaḥ kaścidasti, ityevaṃ -- vyavahāramātratāṃ kadācidapi sa na yāyāt, ataśca nāyaṃ śaktiḥ, sā hi paraṃ śaktimantamāśrityaiva vartate ityanapekṣatvādbhedāvirbhāve prakāśa evaikaḥ, iti pratijñāyā hāniḥ syāt, evaṃ śaktimacchabdavyavahāro'pi nāyam, so'pi hi paraṃ śaktilakṣaṇamarthamurarīkṛtyaiva vartate, iti bheda evāpatet, evaṃ dhyeyādāvapi jñeyam, mantra iti | mantrasya praṇavādervācyaḥ mantrayitā mantraṇāṃ pāṭhakaḥ, na dīkṣeti kartṛkarmāpekṣitvāt, atra ca māheśvarye prabhutvaṃ hetuḥ || 24-26 || ata eva yatkiṃcana bhedādhāyakaṃ tadatra nāsti, ityāha -- sthānāsananirodhārghasaṃdhānāvāhanādikam | visarjanāntaṃ nāstayatra kartṛkarmakriyojjhite || 2-27 || sthānam -- sthāpanamudrayā bhagavato'vasthānam, āsanam -- saṃnidhānamudrayā pūjāṃ prati aunmukhyam, nirodhaḥ -- tatraivāvicalattvenāsthānam, ardho'ṣṭāṅgaḥ, saṃdhānaṃ mantrādiviṣayam, āvāhanam -- anabhimukhasyābhimukhīkaraṇam, visarjanam -- abhimukhībhūtasyānabhimukhīkaraṇam, eṣāmāvāhanādivisarjanāntanāmasattve hetugarbhaṃ viśeṣaṇam -- kartṛ ityādi" kartrādīnāṃ hi vikalpaikaparamārthatvāt, prakāśasya ca parapramātrekātmakatvenāvikalpyatvāt na kenacidapi vyapadeśena vyapadeṣṭuṃ śakyate, iti ṅaiṣa śaktiḥ ityādyuktam || 27 || na caitadyuktimātraśaraṇam api tvāgamenāpi siddham iti śrībhargaśikhāṃ saṃvādayati -- na sanna cāsatsadasanna ca tannobhayojjhitam | durvijñeyā hi sāvasthā kimapyetadanuttaram || 2-28 || ayamityavabhāso hi yo bhāvo'vacchidātmakaḥ | sa eva ghaṭavalloke saṃstathā naiṣa bhairavaḥ || 2-29 || loke hi sajātīyavyāvṛttau yaḥ kaścidarthaḥ "ayamiti" purovartitvenāvabhāsate bhāvaḥ, sa eva śat" ityabhidhīyate, yathā -- ghaṭa iti, samanantaravyākhyātasvarūpaḥ prakāśaḥ punaranantabhāvanirbharo na tathā -- mahāsattātmatvenānavacchinnatvāt naivaṃrūpaḥ -- sacchabdavyavahāryo na bhavati, iti yāvat || 28-29 || evaṃ tarhyasacchabdavyavahāryo bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- asattvaṃ cāprakāśatvaṃ na kutrāpyupayogitā | prakāśa eva sarvabhāvānāṃ parā sattā ityasattvaṃ nāmāprakāśatvam akiñcidrūpatvamucyate, yathā -- śaśaviṣāṇādeḥ, ata eva ca tanna kutrāpi kasyāñcidapi arthakriyāyāmupayuktam -- na kāñcidapyarthakriyāṃ karoti, iti yāvat | prakāśaḥ punarna tathā -- ityāha -- viśvasya jīvitaṃ satyaṃ prakāśaikātmakaśca saḥ || 2-30 || viśvasya -- cetanācetanātmanaḥ sarvasya, pāramārthikaṃ jīvitam -- sphurattātmakatvena anuprāṇakam, nahi tena vinā kiñcidapīdaṃ prakāśate ityuktam "prakāśaikātmakaśca" iti, evamanekarūpatvādasacchabdavyavahāryo'pi, na bhaveta iti bhāvaḥ || 30 || ata eva sadasadātmāpi na -- ityāha -- ābhyāmeva tu hetubhyāṃ na dvyātmā na dvayojjhitaḥ | sarvātmanā hi bhātyeṣa kena rūpeṇa mantryatām || 2-31 || ābhyām -- samanantaroktābhyāmanavacchinnatvaprakāśamānatvalakṣaṇabhyām, nanu yadyevaṃ tarhi sadasadātmakarūpadvayottīrṇaḥ syāt ? ityāśaṅkyāha -- ṅa dvayetyādi" bhāvābhāvāvabhāsakāle'pi sa eva hi paramavabhāsate, iti kathaṃ sadasadbhyāmapyujjhitaḥ syāt ? ata āha śarvātmanā hi bhātyeṣaḥ" iti -- evametatparapramātrekātma bhavatyeva anyathā hyanavacchinnarūpatvātkadācidapi vikalpatāṃ na yāyāt iti -- tātparyārthaḥ, yaduktam -- śato'vaśyaṃ paramasatsacca tasmātparaṃ vibho | tvaṃ cāsataḥ sataścānyastenāsi sadasanmayaḥ ||" iti | tathā -- ṅa śāntamuditaṃ vāpi tava rūpaṃ na madhyamam | rūpaṃ rūpaṃ tava hare yanna kenaciducyate ||" iti | ataśca kena tāvatkalpitena rūpeṇa etaducyate iti na jānīmaḥ, iyaṃ hi daśā vikalpopahatabuddhīnāṃ māyāpramātṝṇāṃ durvijñeyā -- yathoktayuktyā jñātumaśakyaiva -- ityarthaḥ, sākṣātkṛtaparamātmatattvānāmavikalpavṛttīnāṃ punaretat svānubhūtimātrarūpaparānandacamatkāraghanatvena sarvātiśāyi bhāsate eva, ityuktam "kimapyemadanuttaram" iti || 31 || na kevalametadatraivoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- śrīmattriśirasi proktaṃ parajñānasvarūpakam | śaktyā garbhāntarvartinyā śaktigarbhaṃ paraṃ padam || 2-32 || "paraṃ jñānaṃ kathaṃ deva" iti devīpraśnanirṇayārthaṃ hyetadatra parajñānarūpaṃ bhagavatoktam -- ityāśayaḥ, tadeva paṭhati -- "śaktyā" ityādi, yadetatparaṃ padaṃ tacchaktigarbham, śaktireva svātantryavimarśādipadābhidheyā garbhaḥ sāraṃ yasya tat, sā ca na tadatirekiṇī -- ityāha -- "śaktyā garbhāntarvartinyā" iti, yatastayaiva svātantryākhyayā śaktyā garbho'ntaraṃ pramātraikātmyaṃ tasyāntaḥ parā kāṣṭhā tena vartate tacchīlātayā svasvabhāvarūpayopalakṣitama - - ityarthaḥ, anyathā hyasya paratvameva na syāta, yaduktam -- śvabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparakto'pi sphaṭikādijaḍopamaḥ ||" iti | ata eva śaktau svātantryātmani svabhāva eva tiṣṭhati -- sadaiva tādrūpyeṇa vartate ityarthaḥ, ata eva śaktigarbha -- svātantryaśaktimantareṇa nāsyānyāḥ śaktayo vidyante ityarthaḥ, saiva hi tattadeṣaṇīyādyarthopādhivaśānnānātvena vyavahriyate -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- "tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ | bahuśaktitvamapyasya tacchaktyaivāviyuktā ||" iti | tena śvatantro bodhaḥ paramārthaḥ, ityādyuktanītyānavacchinnasvarūpaḥ svātantryaśālyavikalpakaḥ prakāśa eva paraṃ tattvam -- iti tātparyam || 32 || ata eva ca niyatavyavacchedāsahiṣṇutvādetadvikalpyatāṃ naiti -- ityāha -- na bhāvo nāpyabhāvo na dvayaṃ vācāmagocarāt | akathyapadavīrūḍhaṃ śaktisthaṃ śaktivarjitam || 2-33 || agocarāditi bhāvapradhāno nirdeśaḥ, tena vācāmagocaratvādakathyapadavīrūḍham -- ityarthaḥ | etacca sarvamasakṛttvenaiva vyākhyātam, iti na punarāyastam || 33 || ye cāto'vahitāsta eva paraṃ kṛtakṛtyāḥ -- ityāha -- iti ye rūḍhasaṃvittiparamārthapavitritāḥ | anuttarapathe rūḍhāste'bhyupāyāniyantritāḥ || 2-34 || iti -- uktena gurūpadeśādinā, rūḍhā -- tadaikātmyalābhādāpāditaprarohā, yā saṃvittiḥ, tasyā yaḥ paramārthaḥ -- sarvasarvātmatvena sphuraṇam, tena pavitritāḥ -- bhedavikārakāluṣyāpanayanena paramādvayapātratāmāpāditāḥ, ata eva te vyatiriktena bāhyenābhyantareṇa vā'bhyupāyena aniyantritāḥ -- tannirapekṣāḥ santaḥ, anuttarapathe -- pūrṇānandacamatkāraghanatayā sarvātiśāyini cidvikāsātmavṛttimārge viśrāntāḥsvarasāvasthānenaiva labdhatatsāmarasyāḥ -- ityarthaḥ, taduktam -- , "yathā sthitastathaivāssva mā gā bāhyamathāntaram | kevalaṃ cidvikāsena vikāranikarāñjahi ||" iti | tathā -- "ānandaśaktiviśrānto yogī samaraso bhavet |" iti | tathā -- "upāyo nāparaḥ kaścitsvasattāvagamādṛte | tāmevānusaranyogī svastho yaḥ sa sukhī bhavet ||" iti || 34 || tataśca kim ? ityāha -- teṣāmidaṃ samābhāti sarvato bhāvamaṇḍalam | puraḥsthameva saṃvittibhairavāgnivilāpitam || 2-35 || teṣām -- anupāyasamāveśaśālinām, dehādyapekṣayā puro'vabhāsamānamapi idaṃ sarvaṃ bhāvamaṇḍalam -- "matta evoditamidaṃ mayyeva pratibimbitam | madabhinnamidaṃ ca ...........................||" ityādinītyā pūrṇasaṃvinmayatayaivāvabhāsate -- ityarthaḥ, yaduktam -- "yathā rumāyāṃ patitāḥ kāṣṭhaparṇopalādayaḥ | lavaṇatvāya kalpante tathā bhāvāścidātmani ||" iti || 35 || ata evāha -- eteṣāṃ sukhaduḥkhāṃśaśaṃkātaṅkavikalpanāḥ | nirvikalpaparāveśamātraśeṣatvamāgatāḥ || 2-36 || eṣāṃ na mantro na dhyānaṃ na pūjā nāpi kalpanā | na samayyādikācārya paryantaḥ ko'pi vibhramaḥ || 2-37 || na kevalameṣāmavikalpakāveśamayatvāpatteḥ laukikya eva kalpanāḥ na kiñcit, yāvadalaukikyo'pi -- ityāha -- "eṣāmityādi" kalpanā -- sthānādikā || 36-37|| nanu yadyevaṃ tarhyasya śeṣavṛttiḥ kathaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- samastayantraṇātantratroṭanāṭaṅkadharmiṇaḥ | nānugrahātparaṃ kiñciccheṣavṛttau prayojanam || 2-38 || samastāḥ -- nikhilāḥ śāstroktā yantraṇā -- idaṃ kāryam idaṃ na" ityādayo niyamāḥ, tā eva tanyamānatvāttantram -- paṭādyārambhakaṃ tantujālam, tasya troṭanāyāṃ vicchede, ṭaṅkadharmiṇaḥ śastrakalpasya - - ityarthaḥ, yathā hi ṭaṅkastantraṃ chinatti, tathāyamapi anupāyasamāviṣṭaḥ śāstrīyā yantraṇāḥ -- nahi ārūḍhasyāsya tataḥ kaścitsaṅkocaḥ -- iti bhāvaḥ, śāstraṃ hi ārurukṣūnupadeśyānpratyeva niyāmakam, iti samanantaramevoktam, ata eva cāsya svātmani kṛtakṛtyatvātparānugrahārthameva vartanam -- ityāha -- nānugrahāditi" kiṃciditi -- samayaparipālanādi || 38 || tadāha svaṃ kartavyaṃ kimapi kalayaṃlloka eṣa prayatnānno pārārthyaṃ prati ghaṭayate kāñcana svapravṛttim | yastu dhvastākhilabhavamalo bhairavībhāvapūrṇaḥ kṛtyaṃ tasya sphuṭamidamiyallokakartavyamātram || 39 || eṣaḥ lokaḥ, saṃkucitaḥ -- pramātṛvargaḥ tāvat "................'bhilāṣo malo'tra tu |" ityādinītyā laukikāṇavamalayogādātmanyapūrṇammanyatayā "kimapi" iti sāmānyena nirdeśātsarvamātmīyaṃ kartavyam, yatnataḥ -- ākāṃkṣaṇīyatvena, kalayan "tadasiddhaṃ yadasiddhena sādhyate |" ityādinītyā yasya svārtha eva na siddhaḥ sa kathaṃ parārthaṃ pratyapi kāñcana svalpāmapi svapravṛttiṃ ghaṭayate, ghaṭitāpi vā tatpravṛttirna kiñcitkuryāt -- iti bhāvaḥ, yaḥ punaranupāyasamāviṣṭatvādeva khilīkṛtanikhilabandhaḥ, ata eva bhairavībhāvena bhagavadadvayajñānāpattyā svātmani kṛtakṛtyatvena ākāṃkṣaṇīyasyaivābhāvāt, pūrṇaḥ -- ananyonmukhatayā svātmanyeva viśrāntaḥ, tasyeyatā nikhilasya lokasya granthakartavyamavaśyaṃ kāryaṃ svātmapratyabhijñāpanam, tanmātramevedaṃ sphuṭam -- aparimlānāṃ kṛtyam -- lokānugraha evāsya kartavyaḥ -- ityarthaḥ, nahi asyātmani prāptaprāptavyatvātkiñcitkaraṇīyamasti -- iti bhāvaḥ, yadgītaṃ bhagavatā -- "yastvātmaratireva syādātmatṛptaśca mānavaḥ | ātmanyeva ca saṃtuṣṭastasya kārya na vidyate ||" iti | ṅa me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiñcana | nānavāptamavāptavyaṃ varta eva ca karmaṇi ||" iti ca || 39 || dvividhāśca parānugrahāḥ -- nirmalasaṃvido'nirmalasaṃvidaśca, tatra nirmalasaṃvidaḥ prati tāvannirupakaraṇamevāsyānugrahakāritvam -- ityāha -- taṃ ye paśyanti tādrūpyakrameṇāmalasaṃvidaḥ | te'pi tadrūpiṇastāvatyevāsyānugrahātmatā || 40 || ye pūrvābhyāsādinā nirmalasaṃvidaḥ, tīvratīvraśaktipātabhājo vā, tam -- samanantaroktasvarūpam, tādrūpyakrameṇa paśyanti ṅirupāyasamāveśabhāgayam" iti jñānapūrvaṃ sākṣātkurvanti, ataste paradarśanamātreṇaiva tatsaṃvitsaṃkramāt "...................ḍīpāddīpamivoditam |" iti vakṣyamāṇanītyā nirupāyasamāveśabhāktvena tatsadṛkṣā eva bhavanti iti śeṣaḥ, evaṃrūpaṃ siddhādidarśanaṃ ca nirupāyasamāveśe nimittam, iti prāgeva saṃvāditam śiddhānāṃ yoginīnāṃ ca darśanam...........|" ityādi, ata eva tāvatī darśanamātrarūpaivāsya anugrahātmatā, na tu vakṣyamāṇopāyādisavyapekṣā -- ityarthaḥ || 40 || nanu sarvatra dīkṣāyāḥ "....................ṃuktiśca śivadīkṣayā |" ityādyutkyā muktāvupāyatvamuktam, iti kathamatra dīkṣāṃ vināpi darśanamātrādeva tadavāptiruktā ? -- ityāśaṅkyāha -- etattattvaparijñānaṃ mukhyaṃ yāgādi kathyate | dīkṣāntaṃ vibhunā śrīmatsiddhayogīśvarīmate || 41 || etasya samanantaroktasya nirupāyātmanastattvasya parijñānameva mukhyayā vṛttyā "yāgahomādi" śrīsiddhayogīśvarīmatādausarvatraivāgame "vibhunā" kathyate iti saṃbandhaḥ, ata eva ca bāhyaṃ yāgādi gauṇam -- ityarthasiddham, anyathā hyasya mukhyatvameva na syāt, yadabhiprāyeṇaiva caryākrame'pyetanniṣiddham, yaduktam ṅāsya maṇḍalakuṇḍādi kiñcidapyupayujyate | na ca nyāsādikaṃ pūrvaṃ snānādi ca yatheccheyā ||" iti || 41 || tadeva paṭhati sthaṇḍilāduttaraṃ tūraṃ tūrāduttarataḥ paṭaḥ | paṭāddhyānaṃ tato dhyeyaṃ tataḥ syāddhāraṇottarā || 2-42 || tato'pi yogajaṃ rūpaṃ tato'pi jñānamuttaram | jñānena hi mahāsiddho bhavedyogīśvarastviti || 2-43 || sthaṇḍilam -- yāgārthaṃ gṛhīto bhūpradeśaḥ, tūram -- pātrādāvutkīrṇa ākāraviśeṣaḥ | jñānasya sarvotkṛṣṭatve hetumāha -- "jñānena" iti, jñānena hi yogināmapīśvaraḥ syāt -- ityarthaḥ, ata eva tadupodvalanārthaṃ mahacchabdeśvaraśabdayorapi prayogaḥ || 42-43 || anirmalasaṃvidaḥ prati punarasya sopakaraṇameva anugrahakāritvam -- ityāha -- so'pi svātantryadhāmnā ce dapyanirmalasaṃvidām | anugrahaṃ cikīrṣustadbhāvinaṃ vidhimāśrayet || 2-44 || svātantryadhāmnā, na punaḥ śāstrīyayantraṇayā -- tattroṭanāyāḥ samanantaramevoktatvat || 44 || bhāvī ca vidhiḥ kīdṛk ? -- ityāha -- anugrahyānusāreṇa vicitraḥ sa ca kathyate | parāparādyupāyaughasaṅkīrṇatvavibhedataḥ || 2-45 || "parāpara" ityekaśeṣaḥ, tena -- paraḥ śāmbhavaḥ, aparaḥ āṇavaḥ, parāparaḥ śāktaḥ, saṅkīrṇatvam -- upāyāntarasāhityāt || 45 || na kevalamasya parānugrahārthaṃ bhāvividhyāśrayaṇamupayuktam, yāvattadabhidhāyakaṃ śāstrādyapi -- ityāha tadarthameva cāsyāpi parameśvararūpiṇaḥ | tadābhyupāyaśāstrādiśravaṇādhyayanādaraḥ || 2-46 || na kevalamārurukṣūṇāmeva śāstramupādeyaṃ yāvadasyāpi, iti apiśabdārthaḥ, yaduktam -- "śaṅkāśūnyo'pi tattvajño mumukṣuprakriyāṃ prati | na tyajecchāstramaryādāmityājñā pārameśvarī ||" iti || 46 || nanvevamupāyamukhaprekṣitvādasya svātantryahāniḥ syāt ? ityāśaṅkyāha -- nahi tasya svatantrasya kāpi kutrāpi khaṇḍanā | nānirmalacitaḥ puṃso'nugrahastvanupāyakaḥ || 2-47 || nahi asya ārurukṣuvadātmanyupāyāpekṣā yena svātantryakhaṇḍanā syāt, kiṃ tu svātmani kṛtakṛtyatvādatparārthamasya tatsvīkāraḥ | yataḥ pareṣāmanirmalacittvādupāyamantareṇa na anugrahaḥ setsyati, iti -- bhāvividhyāśrayaṇādyapyuktam, yadgītam śaktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathāsaktaścikīrṣurlokasaṃgraham ||" iti || 47 || na caitatsvopajñamevāsmābhiruktam, api tu bhagavatā, pūrvācāryaiśca sarvatraivoktam, iti -- nikhilasya āhnikārthasyāvigītatāṃ darśayitumāha -- śrīmadūrmimahāśāstre siddhasaṃtānarūpake | idamuktaṃ tathā śrīmatsomānandādidaiśikaiḥ || 2-48 || ūrmimahāśāstra iti -- śrīmadūrmikaulasiddhasaṃtānarūpake, ityanena pādovallyāṃ pāramparye'pyamlānatvaṃ rdaśitam | tatra hi -- "śūnyaṃ na kiñcittacchūnyaṃ tvaśūnyaṃ śūnyatā nahi | yadakiñcitkathaṃ taddhi na kiñcicchettumarhati ||" iti bhagavatyā pṛṣṭo bhagavān "ātmā śūnya iha jñeyaḥ śivadharmairvinākṛtaḥ | śivaḥ śūnyo'dhigantavyo vimalo'mūrtavigrahaḥ ||" ityādyupakramya ṅāstyasti nāsti nāstīti koṭayo na spṛśanti hi | vācāmagocaraṃ yasmāttattattvamiha kathyate || yadabhāvi na tadbhāvi yadbhāvina tadanyathā | evaṃ vicintya matimānvikalpaṃ na samāśrayet || tacca sarvagataṃ sūkṣmamupādhiparivarjitam |" ityādiparyantaṃ bahūktavān | śrīmatsomānandādidaiśikaiḥ uktamiti -- śrīśivadṛṣṭyādau, yaduktaṃ tatra "bhāvanākaraṇābhyāṃ kiṃ śivasya satatoditeḥ | iti | śakṛjjñāte suvarṇe kiṃ bhāvanā karaṇaṃ vrajet | ekavāraṃ pramāṇena śāstrādvā guruvākyataḥ || jñāte śivatve sarvasthe pratipattyā dṛḍhātmanā | karaṇena nāsti kṛtyaṃ kvāpi bhāvanayāpi vā ||" iti ca || 48 || tadeva sarvatrāvadhātavyam -- ityāha -- gurorvākyādyuktipracayaracanonmārjanavaśāt samāśvāsācchāstraṃ prati samuditādvāpi kathitāt | vilīne śaṅkābhre hṛdayagaganodbhāsimahasaḥ prabhoḥ sūryasyeva spṛśata caraṇāndhvāntajayinaḥ || 2-49 || gurorityādivākyātsakṛdupadeśādyātmanaḥ "ātmaiveśvaraḥ sarvajñaḥ sarvakartā ca" ityādikānāṃ yuktīnāṃ pracayasya yā racanā -- parapakṣabādhanasvapakṣasādhanādhāyikā śāstraparipāṭī, tayā unmārjanam -- bauddhājñānotpuṃsanam, tadvaśāt -- bauddhajñānodayena svaparāmarśadārḍhyāt -- ityarthaḥ | śāstram -- prabhusaṃmitamadvaitāgamaṃ prati samāśvāsāt pratyāyāditi, vyastāt -- gurutaḥ śāstraḥ svataḥ tīvratīvraśaktibhājām, yadvā samuditāt samastātkathitāt etasmāttrayādapi tīvramadhyādiśaktipātabhājām, śaṅkāvikalpa evāvārakatvādabhram, tasminvilīne sati, hṛdayam -- vimarśa eva anavacchinnatvādgaganaṃ tatroccairbhāsanaśīlam -- jñatvakartṛtvalakṣaṇaṃ mahaḥ tejo yasya, ata eva dhvāntasyasvātmapracchādanenopāśritasya dvaitaprathātmakasya ajñānasya, jayinaḥ prabhoḥ -- viśvātmakatvena prabhavanaśīlasya paramātmanaḥ, caraṇān -- carergatyarthatvādāṇavādīni jñānāni, yūyam -- samanantaroddiṣṭāḥ tīvratīvradiśaktipāta bhājaḥ, spṛśata -- yathottaraṃ svātmamayatayaiva bhāvayadhvam -- ityarthaḥ, ata eva cāsya sūryeṇaupamyamuktam, tasyāpi hi abhre galite gaganodbhāsitvena andhakāraṃ nirākurvataḥ pādasparśaḥ ucitaḥ || 49 || idānīmāhnikārthaṃ ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- idamanuttaradhāmavivecakaṃ vigalitaupayikaṃ kṛtamāhnikam || 2-50 || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke anupāyaprakāśanaṃ nāma dvitīyamāhnikam || 2 || upāya evaupayikamiti śivam || tattadgranthādhigamopāyaśatānveṣaṇaprasaktena | anupāyāhnikametad vyākhyātaṃ jayarathenāśu || || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete anupāyaprakāśanaṃ nāma dvitīyamāhnikaṃ samāptam || 2 || tṛtīyamāhnikam " vivekaḥ " svātmatve'pi vicitraṃ nikhilamidaṃ vācyavācakātma jagat | darpaṇanagaravadātmani vibhāsayanvijayate vijayaḥ || 1 || idānīmanupāyānantaryeṇa kramaprāptaṃ śāmbhavopāyaṃ dvitīyārdhena praṇigadituṃ pratijānīte -- atha paraupayikaṃ praṇigadyate padamanuttarameva maheśituḥ || nanu yadi nāma paropāyasyāpi anuttarameva rūpaṃ tatpūrveṇaiva gatārthatvāt kimarthamidamāhnikāntaramārabhyate ? ityāha prakāśamātraṃ yatproktaṃ bhairavīyaṃ paraṃ mahaḥ | tatra svatantratāmātramadhikaṃ pravivicyate || 3-1 || prakāśamātramiti prādhānyāt, nahi nirvimarśaḥ prakāśaḥ samasti upapadyate vā, proktamityanupāyāhnike, adhikamiti kalpanāmātreṇa, nahi vastute vastunaḥ svabhāvo' -- tiricyate -- tathātve vā sa svabhāva eva na syāt, svatantrateti prakāśanakriyākartṛtvam, tasya ceyattatvaṃ yat svabhittāveva svecchayā sarvaṃ prakāśayatīti || 1 || tadevāha yaḥ prakāśaḥ sa sarvasya prakāśatvaṃ prayacchati | yaḥ khalu prakāśanakriyāyāṃ kartā parapramātrātmā'nuttaraśabdābhidheyaḥ prakāśaḥ sa sarvasya pramātṛprameyātmano viśvasya prakāśatvam prakāśamānatāṃ prayacchati svātmaikātmyena avabhāsayati -- ityarthaḥ | nahi viśvaṃ nāma prakāśamānatvāttadatiriktaṃ kiñcitsambhavati, tadatirekābhyupagame hyasya prakāśamānatvāyogādbhānameva na syāt iti || tadāha na ca tadvyatirekyasti viśvaṃ sadvāvabhāsate || 3-2 || vā śabdo'bhyupagame || 2 || nanu yadyevaṃ tarhi prakāśa eva prakāśate iti viśvasya avabhāsa eva na syāt, atha ca bhāsate viśvamiti kimetat ? ityāśaṅkyāha -- ato'sau parameśānaḥ svātmavyomanyanargalaḥ | iyataḥ sṛṣṭisaṃhārāḍambarasya pradarśakaḥ || 3-3 || ata iti -- prakāśātiriktasya viśvasya bhānāyogāt | parameśvaro hi anargalatvalakṣaṇasvasvātantryamāhātmyāt svātmabhittāveva anatiriktamapyatiriktāyamānam iyadviśvavaicitryaṃ pradarśayati iti | ityevaṃ viśvavaicitryollāse'pi prakāśamātrasvabhāve svātmani asya nādhikaṃ kiñcit jātam -- iti kaṭākṣayitumatra vyomnā nirūpaṇaṃ kṛtam, ata eva cānena viśvasya citpratibimbatvam -- ityanujodde śoddiṣṭasya pratibimbavādasya avakāśo dattaḥ | yathā hi darpaṇādau parasparavyavṛttātmānaḥ pratibimbitā ākāraviśeṣāḥ tato'natiriktatve'pi atiriktā iva bhāsante tadvadihāpīti || 3 || tadāha nirmale makure yadvadbhānti bhūmijalādayaḥ | amiśrāstadvadekasmiṃścinnāthe viśvavṛttayaḥ || 3-4 || subodhamañjaryām "rūpādipañcavargo'yaṃ viśvametāvadeva hi | gṛhyate pañcabhistacca cakṣurādibhirindriyaiḥ ||" ityādyuktyuktyā pañcaiva rūpādayastāvatsarvamiti || 4 || teṣāṃ pratibimbena vyavasthayā viṣayabhāgaṃ darśayati -- sadṛśaṃ bhāti nayanadarpaṇāmbaravāriṣu | sadṛśamiti sajātīyam, ambareti -- ambarasthaṃ nātitīvraṃ nātimandaṃ sauraṃ cāndraṃ vā tejaḥ, tatra hi chāyāpuruṣopadeśavidbhiḥ śarīrasaṃsthānapratibimbaṃ dṛśyate | yadāhuḥ -- ṅabhasthe ca tejasi rūpapratibimbayogaḥ |" iti | yadvā viṣayāntaropalakṣaṇaparatayā śabdapratibimbaviṣayatvena vyākhyeyam, tena nabhasi pratiśrutkā tathā parānubhūyamānasya kaṭutiktāde rasasya stryādisparśasya gandhasya ca dantodake kandādau sparśakṣetre tvaci ghraṇe gandhakṣetre ca krameṇa pratibimbanamiti || etadeva darśayati tathā hi nirmale rūpe rūpamevāvabhāsate || 3-5 || iha pṛthivyaptejasāṃ trayāṇāmeva rūpavattvamiti pārthive darpaṇādau, āpye stimite jalāśayādau, taijase cakṣurādau ca rūpākhyo'sti svaccho guṇaḥ saṃniveśasya saṃsthānātmā iti tatpratibimbanameva tatrāvabhāsate na sparśādeḥ, tat khalu ānandasthānādyātmakeṣu kandādyādhārādiṣu sparśādeḥ saṃbhavāt pratisaṃkrāmati, tena ya eva yatra svaccho'sti guṇaḥ sa eva tatra pratisaṃkrāmati -- ityāśayaḥ || 5 || na caitadasambaddham -- ityavadhārayitumatra dṛṣṭāntamāha -- pracchannarāgiṇī kāntapratibimbitasundaram | darpaṇaṃ kucakumbhābhyāṃ spṛśantyati na tṛpyati || 3-6 || atra tāvatpracchannarāgiṇyāḥ kāntāyā gurusaṃnidhānāderantarāyaprāyatvāt sākṣāt darśanādyaprāptāvapi darpaṇapratibimbadvāreṇāpi ananyasañcetyaṃ "dṛṣṭo mayā kāntaḥ" iti santoṣābhimānāt kāntadarśanaṃ vṛttam, ata eva sundaramityanena darśanavaśonmiṣitāhlādātiśayakāritvādyapi sūcitam | evamanyāsaṃvedya etat sparśo'pi me bhūyāditi tatra kṛtaprayatnāpi sā darpaṇe sparśāpratisaṃkramāttamalabhamānā na tṛpyati na prīyate -- ityarthaḥ || 6 || nanu yadyatra rūpaṃ pratibimbitaṃ tattadavyabhicaritasvabhāvaḥ sparśo'pi kiṃ na pratibimbitaḥ? ityāśaṅkyāha na hi sparśo'sya vimalo rūpameva tathā yataḥ | nairmalyaṃ cātiniviḍasajātīyaikasaṅgatiḥ || 3-7 || asyeti -- darpaṇasya, tatheti -- vimalam, svacchameva hi asvacchasya darpaṇa iva mukhasya pratibimbaṃ svīkaroti -- iti bhāvaḥ | nairmalyaṃ nāma ca etatkimucyate ? ityāha -- nairmalyaṃ ceti | atiśayena niviḍāḥ vijātīyabhāvairakaluṣitā ye sajātīyāḥ, yathā darpaṇe rūpaparamāṇavaḥ, teṣāṃ ekā vijātīyābhāvādasahāyā yā saṅgatiḥ nairantaryeṇāvasthānātsthapuṭatvādiparihāreṇa ślakṣṇatvātma saṃhatattvaṃ (tadeva) nairmalyam | yadaiva hi vijātīyaiḥ sajātīyābhāvaiścākaluṣitaṃ darpaṇāde rūpamupalabhyate tadā rūpapratibimbayogaḥ | yadā tu vijātīyairbāṣparajorūpādibhiḥ tatkāluṣyamupanīyate tadā na ityanvayavyatirekābhyāṃ niścīyate, yadyasyaiva pratibimbārpakāpekṣayā viśiṣṭaḥ svacchatākhyo guṇaḥ sa eva tatpratibimbaṃ gṛhṇāti iti, ata eva ca "rūpa eva rūpamavabhāsate" ityādau pratijñāto darpaṇo'pi mukha pratibimbet -- ityāviśeṣeṇa bimbapratibimbabhāvo na bhavati -- ityapyāveditam || 7 || etadeva prakārāntareṇāpi vyācaṣṭe -- svasminnabhedādbhinnasya darśanakṣamataiva yā | atyaktasvaprakāśasya nairmalyaṃ tadgurūditam || 3-8 || atyaktapratikabimbite'pi bhāvāntare tasyāvikalpasyaiva nirbhāsādatirohitaḥ svaprakāśo yasya darpaṇādeḥ svātmanyabhedamavalambya yadbhinnasya bhinnadeśasya pratibimbārpakasya parvatāderdarśanam garbhīkṛtaṇyarthatvātprakaṭīkaraṇam | nahi darpaṇadeśādaṇumātre'pi bāhye deśe pratibimbaṃ bhavati -- iti bhāvaḥ | tatra yā kṣamatā kuḍyādivailakṣaṇyena pratibimbagrahaṇasahiṣṇutā, tadeva nairmalyam | na caitatsvopajñamevāsmābhiruktam -- ityāha "gurūditamiti" guruṇā paramaguruṇā śrīmadutpaladevena -- "athārthasya yathārūpaṃ ..........................|" ityādi | tathā -- ṅa ca yuktaṃ jaḍasyaivaṃ ........................|" ityādi śrīpratyabhijñākārikādvayaṭīkāyāmetannikhilameva pratibimbasatattvamuditam uktam -- ityarthaḥ || 8 || tadetannairmalyaṃ mukhyāmukhyatayā dviprakāramiti darśayitumāha -- nairmalyaṃ mukhyamekasya saṃvinnāthasya sarvataḥ | aṃśāṃśikātaḥ kvāpyanyadvimalaṃ tattadicchayā || 9 || mukhyamiti -- sarvasyaiva rūpādyātmanā viśvasya pratibimbagrahaṇasahiṣṇutvāt, ata uktamsarvata iti | saṃvitsaṃlagnameva hi viśvaṃ saṃvedyate, ata eva asyāḥ sarvataḥ svacchatvam, tathā kvāpi darpaṇādau aṃśāṃśikātorūpādilakṣaṇamaṃśamaṃśamavalambya anyat amukhyaṃ nairmalyam, taddhi kvacideva kiñcinnirmalam, anyathā śarvatra sarvaṃ bhāyāt" iti darpaṇe'pi sparśaḥpratibimbaṃ gṛhṇīyāt, evaṃ ca mukhyādasya bhedo na syāt | tannairmalye ca tatsvātantryameva nimittam -- ityāha -- "vimalaṃ tattadicchayā" iti | taditirūpādi, ata eva sparśādi, tatra avimalam ityarthasiddhaṃ tena tacchaktireva tathā prasṛtā -- iti bhāvaḥ || 9 || ata āha -- bhāvānāṃ yatpratīghātivapurmāyātmakaṃ hi tat | teṣāmevāsti sadvidyāmayaṃ tvapratighātakam || 3-10 || pratīghāti iti, pratihantṛtvādanyānupraveśāsaham -- ityarthaḥ, taddhi māyāsvarūpagopanākāritvāt "yeyaṃ pārameśvarī kriyāśaktiḥ" tadātmakam, ata eva bhedaprādhānyādvedyatāyāḥ sthaulyāt tatrāsvacchatvam iti pratibimbagrahaṇāsāmarthyam | yatpunarapratīghāti bhāvānāṃ vapuḥ tatsadvidyāmayaṃ jñānaśaktisvabhāvam, ata eva tadapekṣayā tatsvaccham iti tatra pratibimbagrahasahiṣṇutvam, tena pūrvaṃ pratibimbātmakam idaṃ tu tadbahi -- iti viśeṣaḥ | evaṃ parameśvara eva svasvātantryamāhātmyāttattadbimbapratibimbādyābhāsavaicitryeṇa avabhāsate -- iti tātparyārthaḥ || 10 || tadāha tadevamubhayākāramavabhāsaṃ prakāśayan | vibhāti varado bimbapratibimbadṛśākhile || 3-11 || ubhayākārimitipratīghātyapratīghātyātmakam ābhāsamātrasārameva etat, na tu tāttvikamityuktam -- "avabhāsaṃ prakāśayan" iti | uktaṃ ca -- "tasmādeko mahādevaḥ svātantryopahitasthitiḥ" | dvitvena bhātyasau bimbapratibimbodayātmanā || iti || 11 || evaṃ yathāpratīti pratibimbasatattvamupapādya keṣāñcana naiyāyikānāṃ pratyāvṛttairnayanaraśmibhiḥ svasyaiva mukhasya grahaṇe'pi darpaṇamukhamiti bhrantiriyam na punaḥ satyatvabhrantatvavyatirekeṇa tṛtīyasya rāśyantarasya abhāvātpratibimbaṃ nāma kiñcidasti -- iti mataṃ nirākartumāha -- yastvāha netratejāṃsi svacchātpratiphalantyalam | viparyasya svakaṃ vaktraṃ gṛhṇantīti sa pṛcchayate || 3-12 || ya ityekavacanena sūtrakārāsūtritatvātsarveṣāṃ naiyāyikānāṃ naitanmatam -- iti sūcitam, kaiścideva hi āgrahapravṛttairetaduktam -- iti bhāvaḥ | ata eva vṛttikārabhūṣaṇakārādibhiretannāmāpi na spṛṣṭam | svacchāditi -- bāhyāddarpaṇādeḥ, viparyasya iti -- parāvṛttya -- ityarthaḥ | atra ca pratiphalantīti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ, anyathā hi svadehasaṃmukhībhāva eva eṣāṃ na syāt iti kathaṃ svamapi vaktraṃ gṛhṇīyuḥ | pṛcchyate iti -- etadabhyupagame kastavāśaya iti || 12 || tadevāha dehādanyatra yattejastadadhiṣṭhāturātmanaḥ | tenaiva tejasā jñatve ko'rthaḥ syāddarpaṇena tu || 3-13 || uddhāṭitacakṣuṣaḥ pramāturdehādbahiḥ prasṛtaṃ yannāyanaṃ tejaḥ tenaiva viparyastena tejasā svādhiṣṭhāyakasyātmano yadi svamukhajñātṛtā jāyeta taddarpaṇena punaḥ ko'rthaḥ? puraḥ pratiphalanahetūnāmanyeṣāmapi kuḍyādīnāṃ tatra saṃbhavāt | atha darpaṇādaya eva pratiphalanahetavo na kuḍyādaya iti cet ? svacchandābhidhānametat -- yataḥ samāne'pi pratighātahetutve darpaṇādaya eva tathā na kuḍyādayaityatra na kiñcinnimittamutpaśyāmaḥ | athātrādhikaḥ svacchatvākhyo dharmo'sti nimittam iti cet? naitat; svacchatvaṃ hi na pratīghāte nimittam, evaṃ hyālokasya svacchatvāt tasminsati nabhasi na kasyāpi avakāśaḥ syāt pratyuta tatpratibimbagrahaṇe nimittam -- iti viruddhatvameva hetorāvahati, tena pratīghāte mūrtatvādyeva nimittam, taccobhayatrāpi samānam, yadvā darpaṇena pratiphalanasya vṛttatvādidānīṃ darpaṇaṃ vināpi svamukhagrahaṇaṃ syāt -- iti tena kiṃ prayojanam || 13 || evaṃ ca pratiphalanabalātpratyāvṛttā yadi nāyanā raśmayaḥ svakameva vaktraṃ gṛhṇanti tannija eva deśe tannyāyyaṃ nānyatra darpaṇāderantaḥ -- ityāha -- viparyastaistu tejobhirgrāhakātmatvamāgataiḥ | rūpaṃ dṛśyeta vadane nije na makurāntare || 3-14 || rūpamiti, svavadanasaṃbandhi -- vadane nija iti -- svavadanadeśe eva -- ityarthaḥ, svadeśāvasthitameva hi grāhyaṃ grāhako gṛhṇāti -- iti bhāvaḥ | na hi nīladeśaṃ parihṛtya nīlajñānaṃ nīlaṃ paricchindat kvacid dṛṣṭam, grāhakātmatvamiti grahītṛsaṃbaddhameva caitajjñeyam; ātmādhiṣṭhitānāmeva hyeṣāṃ grāhakatvavyavahāraḥ | kiṃ ca bahiḥniḥsṛtānāṃ nayanatejasāmātmanādhiṣṭhānaṃ kimaśarīreṇa saśarīreṇa vā ? ādye pakṣe'śarīrasya bhogāyatanatvaṃ na syāt -- tena vināpi bahirbuddhilakṣaṇasya bhogasya ullāsāt, evaṃ ca tasya "bhogāyatanaṃ śarīram" iti svasiddhānta bhaṅgo bhavet || 14 || saśarīreṇādhiṣṭhānena ca vibambavadevāsya pratipattiḥ syānna tvanyathā -- ityāha -- svamukhe sparśavaccetadrūpaṃ bhāyānmametyalam | na tvasya spṛśyabhinnasya vedyaikāntasvarūpiṇaḥ || 3-15 || yadīdaṃ nijamukhādhikaraṇatvenātmano rūpamavabhāset tat "mamedaṃ rūpam" ityahantāspadatvena paryastā pratipattiḥ syāt, na punarvedyaikātmano'syedaṃ rūpam iti idantāspadatvena, atra hi avyutpannānāṃ bālādīnāmayamityevaikarasā pratipattiḥ, vyutpannastu "manmukhamavedematra pratibimbitam" ityābhimanyatāṃ nāma, ko doṣaḥ? bimbātpunarasya pratibimbatve bhedena pratipattirastyeva -- tatra evaṃrūpatvasya apahnotumaśakyatvāt | kiṃ ca svamukha eva yadyātmano rūpabhānaṃ syāt tatsparśo'pi bhāyāt, rūpasaṃniveśau hi kāmaṃ gurutvagandhavattvādirahitau syātām, na punastadavyabhicaritasvabhāvatvāt sparśahīnau kvacid dṛṣṭau | rūpapratibimbe tu sparśādbhinnameva rūpaṃ pratīyate | nahyagnipratibimbabhājo mukurasya kvaciduṣṇatvamupalabdham | tadrūpāvabhāse yathā taddharmasya saṃniveśasya avaśyaṃ bhānaṃ tathā tadavyabhicāriṇaḥ sparśasyāpi syāt, yadi svamukhameva gṛhyeta tasmānna yuktamuktaṃ śvakasyaiva vaktrasya grahaṇam" iti | nanu ata eva uktaṃ "bhrantiriyam" iti yatsvamukhameva gṛhyamāṇaṃ bhrantyā'bhimanyate -- darpaṇe gṛhītamiti, yadyevaṃ tarhi saivāstu kimasaṃvedyamānasya satyamukhagrahaṇasyābhyupagamena, bhrantau hi āropyamāṇameva parisphurati na vastutattvamapi, śuktikārajatanirbhāse hi yadi śuktikāpi bhayāttat kṛtaṃ rajatanirbhāsena iti bhrantireva na syāt, evaṃ satyameva cenmukhaṃ gṛhītaṃ kā nāma bhrantiḥ, bhrantāvapi vā kiṃ darpaṇa eva mukhatvena bhāti uta svamukhaṃ paramukhatvena ? na tāvat ādyaḥ pakṣo darpaṇasyākhaṇḍasyaiva nirbhāsamānatvāt, nahi rajatanirbhāsāvasare śuktikāyā api bhānaṃ bhavet, nāpi dvitīyaḥ -- evaṃ hi audāsīnyamavalambamānaḥ sarvo janaḥ svamukhe bhūṣaṇavinyāsaprasādhanādau anādṛtaḥ syāt, tasmādbhāntyabhāvādvimbavilakṣaṇaṃ pratibimbākhyaṃ vastvantaramevaitadabhyupagantavyam || 15 || ata āha rūpasaṃsthānamātraṃ tatsparśagandharasādibhiḥ | nyagbhūtaireva tadyuktaṃ vastu tatpratibimbitam || 3-16 || tat -- uktāt bhrantyabhāvāderhetoḥ, sparśādiśūnyatvāt kevalaṃ tadrūpasaṃsthānaṃ tatra darpaṇādau pratibimbitaṃ sat vastveva, na punaravastu, kiṃ tu sparśādibhirnyagbhūtaireva tadyuktam, anyathā hyasya bimbādaviśeṣa eva syāt, tasmādastyeva pratibimbalakṣaṇastṛtīyo rāśiḥ -- ityāśayaḥ || 16 || kiṃ nāma cedaṃ sparśādīnāṃ nyagbhūtatvam? -- ityāha -- nyagbhāvo grāhyatābhāvāttadabhāvo'pramāṇataḥ | sa cārthasaṅgamābhāvātso'pyādarśe'navasthiteḥ || 3-17 || sa iti pramāṇābhāvaḥ, anavasthiterityarthātsparśādīnām, yadi vā nāmātra hi sparśādīnāmavasthānaṃ syāt tattaiḥ saha indriyāṇi saṃyujyeran, tatsaṃnikarṣādeva cotpadyamānaṃ jñānaṃ tatra pramāṇatāṃ yāyāt -- iti tatpramīyamāṇasya sparśādergrāhyābhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ || 17 || kiṃ ca ata eva gurutvādirdharmo naitasya lakṣyate | nahyādarśe saṃsthito'sau taddṛṣṭau sa upāyakaḥ || 3-18 || ata iti -- sparśādīnāmanavasthiteḥ, yadi hyetasya pratibimbitasya rūpasaṃsthānamātrasya sparśādyapi syāt tattaddharmo gurutvādirapi bhāyāt, tadabhāve cāsya kiṃ pramāṇam ? -- ityāha -- ṅahyādarśe saṃsthito'sau" -- iti gurutvādirdharmaḥ pratibimbitasya parvatādeḥ, asāviti -- gurutvādidharmasaṃbhave hi tadyogāt darpaṇo'pyacālyaḥ syāt, na caivam, iti pratibimbe'pi tannāstītyuktam -- "gurutvādirdharmo naitasya lakṣyate" iti | nanu rūpaṃ tāvatsparśāvyabhicāri sarvatraiva dṛṣṭaṃ bimbe caivamiti darpaṇe rūpameva kevalaṃ kimiti pratisaṃkrāntam? -- ityāśaṅkyāha -- "taddṛṣṭau sa upāyakaḥ" iti, taddṛṣṭāvititasya rūpasaṃsthānamātrasya, dṛṣṭau abhāsane -- ityarthaḥ, darpaṇe hi pūrvoktayuktyā rūpameva svacchamastīti tadavabhāsana evāsya sādhanatvaṃ na sparśāderapi -- iti bhāvaḥ | upāya eva upāyakaḥ iti, svārthe kan || 18 || nanu yathā darpaṇastaddṛṣṭāvupāyastathānye'pyālokādayaḥ, ityupāyatvāviśeṣe'pyeṣa eva kasmādasyādhāra ucyate ? ityāśaṅkyāha - - tasmāttu naiṣa bhedena yadbhāti tata ucyate | ādhārastatra tūpāyā dīpadṛksaṃvidaḥ kramāt || 3-19 || yataḥ punastasmāt ādarśādeṣaḥ pratibimbo bhedena pṛthaktayā na bhāti tato hetostileṣu tailamitivadabhivyāpakatayā'sya eṣa ādhāra ucyate, atra punarutpannasya sataḥ pratibimbasya jñaptāvālokādaya upāyā, iti -- tebhyo'sya viśeṣaḥ, tadāha -- tatra tviti, kramāditi darpaṇābhedena utpattyavabhāsāt, uttarakālaṃ saṃnihite'pi darpaṇe jāte'pi pratibimbe dīpaṃ vinā kastadvyavahāraḥ, ko hi veda andhatamase darpaṇe mukhaṃ saṃkrāntamiti, evamandhasya saṃkrānte'pi mukhe satyapi āloke na tadvyavahāraḥ, anandhasya tu satyāmapi evaṃsāmagryāṃ kenāpi vaiguṇyena yadīndriyārthasaṃnikarṣābhāvāt tajjñānaṃ notpannaṃ tatka evaṃ paricchindyāt -- ityetajjñaptāveṣāṃ samuditānāmupāyatvam, avabhāsanamātrasārameva hi pratibimbasatattvam -- ityetadiha prādhānyenoktam || 19 || nanūktayuktyā darpaṇāt dīpādīnāmapi aviśiṣṭameva pratibimbagrahaṇasahiṣṇutvam, iti kimiti na te'pi svātmābhedena tadbhāsayeyuḥ? ityāśaṅkyāha -- dīpacakṣurvibodhānāṃ kāṭhinyābhāvataḥ param | sarvataścāpi nairmalyānna vibhādarśavatpṛthak || 3-20 || satyamastyeva dīpādīnāṃ svātmani pratibimbagrahaṇasahiṣṇutvaṃ kiṃ tu pratibimbasya darpaṇe yathānatiriktatve'pi tato'tiriktāyamānatvena prakāśaḥ, tathā nātreti ata āha -- ṅa vibhādarśavatpṛthak" iti, yato dīpādīnāṃ kāṭhinyasyābhāvaḥ, kaṭhine ki darpaṇādau pratisaṃkrāntaṃ mukhādi ādhārasya sthairyāt pṛthakpratibhāsate, dīpāditejaḥ punaḥ kāṭhinyābhāvāt ekavaditi, tatrāsthairyāttattathā prakāśate yathā nirmale'pi jalāśayādāvastimitatvātpratisaṃkrāntamapi mukhādi na lakṣyate tathehāpi -- iti bhāvaḥ | nanvevamapsvapi dravatvātkāṭhinyābhāvāt staimitye'pi pratibimbasya pṛthak pratibhāso na syāt? na; astyeva hi apāṃ kāṭhinyam, nahi yathā nabhasi bhujaṃ paribhramayato na pratīghātastathātrāpīti ata evātra bāhubhyāṃ tarataḥ puṃso bāhvoḥ paraṃ tadbhedane pariśramaḥ kiṃ tu tadāpekṣikam | nahi yathā pṛthivyāṃ kāṭhinyamasti tathāpsu, yathā cātra tathā na tejasi, nahi tejasi kāṭhinyaṃ nāstītyucyate kiṃ tu tadapekṣayāpi svalpaṃ pratibimbasya pṛthakprakāśanāyogyamiti, anyathā hi amūrtatvādākāśatulyā eva dīpādayo'pi bhaveyuḥ, saṃvidi punaretannāstyevaityamūrtatvāttatra na pratibimbasya pṛthakprakāśaḥ | kiṃ ca darpaṇādi purata eva svacchaṃ, na paścāditi tatra malinaṃ paścādbhāgaṃ bhittinyāyenāśritya svacche purobhāge pratibimbaṃ bhāsate, iha tu sarvataḥ svacchatvāt ekena bhāgena pratisaṃkrāntamapi mukhādi na lakṣyate bhāgāntareṇa antataḥ ālokādinā pratisaṃkrāntena tasyāvṛtatvāt | yadvā yathā kācasphaṭikaśakalādayaḥ sarvataḥ svacchatvāt tadvyavahitavastudarśanānyathānupapattyā nāyanānāṃ raśmīnāṃ na pratighātakāstathā dīpādayo'pi, kāṭhinyābhāve sati sarvataḥ svacchatvādbhāgāntareṇa nirgacchataḥ pratibimbasyeti na tatra tatprarohameti, malinasya tatpratīghātakasya bhāgāntarasyābhāvāt, saṃvitpunaḥ sarvate nairmalyātsvaprakāśeti na tasyā vedyatvagandho'pyastīti tatra kathaṃ pratibimbasya pṛthakprakāśaḥ, yatpunaḥ prasarāvasare dīpe chāyāpuruṣajñāne vā nabhasthe tejasi pratibimbaṃ lakṣyate tanmantrādimāhātmyāccakṣuṣyapi vā yatpratibimbaṃ dṛśyate tanna taijase cakṣurindriye -- tasya nityaparokṣatvāt kiṃ tu āpye golake iti na kaściddoṣaḥ || 20 || na caitatpratibimbasatattvamasmābhiḥ svopajñamevoktam, ityāha -- etacca devadevena darśitaṃ bodhavṛddhaye | mūḍhānāṃ vastu bhavati tato'pyanyatra nāpyalam || 3-21 || pratīghāti svatantraṃ no na sthāyyasthāyi cāpi na | svacchasyaivaiṣa kasyāpi mahimeti kṛpālunā || 3-22 || etatpratibimbasatattvaṃ kṛpālunā devadevena "mūḍhānām" iti vakṣyamāṇena prakāreṇa bodhavṛddhaye darśitamiti sambandhaḥ | darśitamiti sāmānyanokteḥ sarvatraiva -- iti bhāvaḥ, taduktam -- "pūjayedbimbavaddevīḥ karaṇatvena dīdhitīḥ |" iti | tathā "jaladarpaṇavattena sarvavyāptaṃ carācaram |" iti | tathā śadasadvastunirbhāsī darpaṇapratibimbavat |" iti | tathā "yathāntanirmalādarśe bhānti bhāvā virodhinaḥ | anāmiśrāstathaitasmiṃścinnāthe viśvavṛttayaḥ ||" iti | tathā "pratibimbanti yasyārthāstvantaḥ svacchamaṇeriva |" iti | tathā ṅa me bandho na me mokṣo jīvasyaitā vibhīṣikāḥ | pratibimbamidaṃ buddhirjaleṣviva vivasvataḥ ||" iti | tatra tāvadevatatpratibimbaṃ vastu bhavati -- pratibhāsamānatvāt, na ca bhātamabhātaṃ bhavati iti hi sarveṣāmevātrāvivādaḥ, na cātra kaścidbādhakaḥ pratyayo'sti, tasyottarakālamanudayāt | nanu yadyevaṃ tadetena prasiddhatadvastujātīyena bhavituṃ yuktam, anyathā hi aniyataṃ vastutvaṃ bhavet, tena "śaśasyārūpasparśādyātmakaṃ viṣāṇaṃ vastubhūtamasti" ityapi syāt, na cāsya prasiddhavastvantarajātīyatvamastīti kathaṃ vastubhūtatvaṃ syāt, bāhyaṃ khalu utpannaṃ vastu deśāddeśāntaramapi vrajeta, na caivametat ? tadāha -- "tato'pyanyatra na" iti | tata iti darpaṇadeśāt, anyatreti deśāntare | bhavatiiti sarvatraiva sambandhanīyam, bāhyaṃ ca rūpādi sparśādyavyabhicaritameva bhavati, naivametadityāha -- ṅāpyalamiti" naitatparyāptam -- ityarthaḥ, yato'tra sparśādiparihāreṇa rūpasaṃsthānamātrasyaiva pratibhāsaḥ, na-śabdo'tra kākākṣivadyojyaḥ, bāhyaṃ parvatādi sarvasyaiva pratihantṛ sarvaṃ cāsya, mūrtatvāt, na caivametat ata āha -- "pratighātīti" na-śabdo'trāpi saṃbandhanīyaḥ, anyathāsya bhagne darpaṇe kathaṃ tadantaḥ praveśaḥ syāt, na caitaddarpaṇasya pṛṣṭhato yujyate, tathātve hi darpaṇasyādarśanaṃ bhavet, bāhyasya ca sarvasyaivotpattau kāraṇāpekṣāsti, nahi svayambhu kiñcit vastu saṃbhavati, utpannaṃ punaranyanirapekṣamevāste, yathā cakrādiparihāreṇa ghaṭaḥ, idaṃ punarutpattinimittaṃ darpaṇādi upekṣya svātantryeṇa na kiñcidapi sattāṃ labhate, na hi darpaṇādiparihāreṇa pratibimbaṃ kvacid dṛśyate | taduktam ṅa svatantramiti" -- ata eva ca naitatsvayaṃ sthiramasthiraṃ vāpi -- ityāha -- ṅa sthāyyasthāyi cāpi neti" | bāhyaṃ hi vastu utpannaṃ sat bahukālayogitvātsthāyītyucyate anyathā tu asthāyi, etatpunardarpaṇāderatirekeṇa sattāmeva nopalabhata iti kasya kālayogo yena sthāyitvamasthāyitvaṃ vāpi bhavet, tasmātprasiddhatadvastujātīyatvābhāvāt śaśaviṣāṇādivadetadavastveveti nāsya pratibhāso nyāyyaḥ | atha cāsti pratibhāsa iti kimetaducyate? ityāha -- śvacchasyaivaiṣa kasyāpi mahimeti" svacchasya darpaṇāderevaiṣa prabhāvo yadvastu avastuvilakṣaṇamābhāsamātrasāraṃ pratibimbaṃ nāmedaṃ pratibhāsate iti, tena bhagavatā yathā darpaṇādau ābhāsamātrasārā eva bhāvā avabhāsyante tathā saṃvittāvapīti na bahīrūpatvenaiṣāṃ sattvamastīti bodhaṃ vardhayituṃ bāhyarthābhiniveśināmetadupadiṣṭam, ataḥ sarvamevaitadābhāsamātrasārameveti, na bāhyerthe'bhiniveṣṭavyaṃ yena dvaitamohaḥ śāmyet || 21-22 || ata evāha -- na deśo no rūpaṃ na ca samayayogo na parimā na cānyānyāsaṅgo na ca tadapahānirna ghanatā | na cāvastutvaṃ syānna ca kimapi sāraṃ nijamiti dhruvaṃ mohaḥ śāmyediti niradiśaddarpaṇavidhiḥ || 23 || pratibimbaṃ tāvaddarpaṇātirekeṇa svatantratayā pṛthak sattāṃ nopalabhata ityupāditam, tataśca nāstyasya darpaṇātpṛthagdeśaḥ -- ityuktam -- ṅa deśa iti" | evaṃ cāsya na ghanatā -- kāṭhinyalakṣaṇā mūrtirapi nāstītyarthaḥ, anyathā hi darpaṇādasya pṛthagdeśaḥ syāt ekasyaiva nabhodeśasya mūrtena darpaṇenākrāntasya mūrtāntareṇākramitumaśakyatvāt mūrtānāṃ samānadeśatvavirodhāt, ata eva cāsya no rūpam -- rūpākhyaguṇayogo nāsti -- ityarthaḥ | sa hi mūrta eva bhavati -- iti bhāvaḥ, ata eva cāsya na kālena saṃbandhaḥ, sa hi kaṃcitpūrvāparabhāvinamapekṣya pṛthagalbdhasattākasya syāt, asya punardarpaṇāt pṛthak sattaiva nāstītyuktaṃ bahuśaḥ, ata eva cāsya ṅa parimā" parimāṇaṃ nāstisata eva tadyogopapatteḥ, anyathā hi parimite darpaṇadeśe mahākāraṃ parvatādi kathaṃ pratisaṃkrāntaṃ bhavet, nāpi darpaṇāntaranekeṣāmarthānāṃ sahapratibhāse'pi parasparaṃ naibiḍyena saṃśleṣaḥ -- ityāha -- ṅa cānyonyāsaṅga iti" | nanu nagarapratibhāsādau yadyanekeṣāṃ bhinnadeśānāmarthānāmekasminneva parimite darpaṇadeśe pratibhāsaḥ tadeteṣāmekadeśatvānyathānupapattyā parasparaṃ saṃmelanenaikapiṇḍībhāvenaivāsau nyāyyaḥ, na cedevaṃ tarhi tatra nagarapratibhāsa eva na bhavet -- ityāha -- ṅa ca tadapahāniriti" sarveṣāmevārthānāṃ parasparaṃ vaiviktyenaiva pratibhāsāt, na ca bhātamabhātaṃ bhavatītyuktṃ bahuśaḥ, ata eva ca nāsya avastutvam -- ityāha -- ṅa cāvastutvaṃ syāt iti" sarveṣāmevārthānāṃ pratibhāsāt, evamapyasya vastutvopapādakamalpamapi nijaṃ tathyaṃ rūpaṃ nāsti -- ityāha -- ṅa ca kimapi sāraṃ nijamiti" ityevamābhāsamātrasāraṃ pratibimbasatattvaṃ bāhyārthavādino niścitameva dvaitaprathātmakaṃ saṃkucitaṃ jñānaṃ śāmyatāmiti -- etadarthaḥ darpaṇavidhiḥ -- kuḍyādivailakṣaṇyena pratibimbasahiṣṇuvastuprakāro niradiśat nirdiṣṭavān | evaṃ ca satyayamarthaḥ pradarśito bhavati -- yadviśvamidaṃ saṃvidi darpaṇapratibimbanyāyena avasthitaṃ na tu tadatiriktatayā bahīrūpatvena vastusaditi na tatrābhiniveṣṭavyamiti || 23 || tadevamupapādite pratibimbamārge yacchabdasya pratibimbaṃ tatsāmavāyikena abhidhānāntareṇāpyabhidhīyate -- ityāha -- itthaṃ pradarśite'mutra pratibimbanavartmani | śabdasya pratibimbaṃ yat pratiśrutketi bhaṇyate || 3-24 || na cāsau śabdajaḥ śabda āgacchattvena saṃśravāt | tenaiva vaktrā dūrasthaiḥ śabdasyāśravaṇādapi || 3-25 || piṭhirādipidhānāṃśaviśiṣṭachidrasaṅgatau | citratvāccāsya śabdasya pratibimbaṃ mukhādivat || 3-26 || pratisaṃkramaṇena śrut śravaṇam asyā iti "pratiśrutkā" yadvā prati sadṛśaṃ śravaṇaṃ pratiśrut saiveti | iha khalu naiyāyikānāṃ darpaṇādau cākṣuṣāṇāṃ raśmīnāṃ pratiphalanāt svakavaktragrahaṇena rūpasya pratibimbe śrotrādreḥ pratiphalanādyayogāt pratiśrutkādau mukhyaśabdādirūpatāparikalpanenāpi tadapahnava iti na kvacidapi pratibimbamasti -- ityāśayaḥ | tatra rūpapratibimbaṃ tāvadastītyugapapāditam | evaṃ śabdādīnāmapi pratibimbāstitvopapādanāya tanmatamāśaṃkya dūṣayati -- ṅa cāsau" ityādinā | asāviti pratiśrutkā, śabdaja iti na punaḥ saṃyogajo vibhāgajo vā -- svata eva svahetusamutthatvādayaṃ mukhyaḥ śabdaḥ -- iti bhāvaḥ | sa ca vaktradeśāt gacchanneva pratīyate | ata eva tatsavidhavartibhiḥ pramātṛbhirādya eva śabdastīvratamaprāyaḥ śrūyate, na punarantyo mandatamaprāyaḥ, dūradeśavartibhiḥ punarantya eva na tvādya iti; pratiśrutkā punastenaiva vaktrā tatsamīpasthairvā pramātṛbhirāgacchattvena svasaṃmukhaṃ pravartamānatvena saṃśrūyate, ata eva ca dūrasthaiḥ gahvaraguhāprāyadeśasthaiḥ pramātṛbhirna śrūyate -- tadābhimukhyena tasyāḥ pravartamānatvābhāvāt, mukhyaḥ śabdaśca bahūnāṃ śrotṝṇāṃ śrotrākāśadeśamadhiśayāno na bhinnabhinnasvarūpatāmabhyeti | tathātve hi sarveṣāmeva śrotṝṇāmekaviṣayatvena pravṛttirna syāt, pratiśrutkā punaradhaḥsthitakvathitasaśabdapānīyabhāṇḍācchādanarūpāḥ piṭhirādayo ye upādānaviśeṣāsteṣāṃ yāni viśiṣṭāni sthūlasūkṣmādirūpāṇi chidrāṇi suṣirā bhāgāstatra saṅgatau tadākāśamelanena ekaśabdātmavaicitryaṃ yāyāditi vastubhūtaśabdajaśabdajātīyatvānupa labdhyā nāsau śabdajaḥ śabdaḥ, tasmādyathā mukhasya darpaṇādau pratibimbamasti tathāsya mukhyasya śabdasyāpi nabhasi -- ityāha -- "asya śabdasya pratibimbaṃ mukhādivat" iti || 24-26 || na kevalaṃ vastubhūtamukhyaśabdajātīyatvābhāvāt atra pratibimbatvaṃ yāvadrūpapratibimbajātīyatvādapi -- ityāha -- idamanyasya vedyasya rūpamityavabhāsate | yathādarśe tathā kenāpyuktamākarṇaye tviti || 3-27 || yathā darpaṇādāvahantāpratyayasyāpi svamukhasaṃbandhino rūpasyānyāsaṃbandhitvena vedyatayā pratītiḥ tathā "mayaitaduktam" iti parāmarśanīyasyāpi svayamuccāritasya śabdasya "kenāpyuktam ahamākarṇaye" iti ataśca pratibimbāntarajātīya tvādapyatra pratibimbatvam -- ityāśayaḥ | tu-śabdaścārthe sa ca pūrvāpekṣayā, itiśabdo vākyasamāptau || 27 || nanu kenacidvaktrā yadyuccāritaḥ śabdo dūre guhādyākāśe pratisaṃkrāntimeti tattaddeśavartināmeva tacchravaṇaṃ bhavet na tvanyeṣām ? -- ityāha -- niyamādbimbasāṃmukhyaṃ pratibimbasya yattataḥ | tanmadhyagāḥ pramātāraḥ śṛṇvanti pratiśabdakam || 3-28 || yasmāddarpaṇādāviva pratibimbasya niyamena bimbasāṃmukhyameva bhavati tasmāttayoḥ bimbapratibimbayorantarvartina eva pramātārastaṃ bimbasāṃmukhyena pravartamānaṃ pratiśabdaṃ śṛṇvanti, na punardūragāstadatiriktagahvaraguhādideśasthāḥtadābhimukhyena tasyāpravartanāt || 28 || nanu yadyevaṃ tarhi tanmadhyagatve'pi kenāpi nimittenāśrutabimbābhimataśabdākārāḥ pramātāraḥ kathaṃ bimbābhimukhyena pravartamānaṃ pratiśabdaṃ gṛhṇīyuḥ? -- ityāśaṅkyāha -- mukhyagrahaṃ tvapi vinā pratibimbagraho bhavet | svapaścātsthaṃ priyaṃ paśyeṭṭaṃkitaṃ mukure vapuḥ || 3-29 || "bhavet" iti" pratibimbagrahaṇayogyadeśāvasthānāt śvapaścātstham" iti atarkitopanatabimbabhūtapriyādarśane viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ || 29 || nanūktayuktyā darpaṇāderatirekeṇa pratibimbaṃ pṛthaksattāmeva nopalabhata iti kathaṃ tasya bimbasāṃmukhyaṃ bhavati? -- ityāśaṅkyāha -- ṁṁṁṁsāṃmukhyaṃ cocyate tādṛgdarpaṇābhedasaṃsthiteḥ || 3-30 || tādṛgbimbasaṃmukho yo'sau darpaṇaḥ, tenābhedaḥ darpaṇaikātmyaṃ tena yā pratibimbasya saṃsthitiḥ vasthānaṃ tena etadevāsya sāṃmukhyaṃ yaddarpaṇo bimbasāṃmukhyena vartate, tadanadhikavṛttitvāt tasya darpaṇādeḥ punaravaśyaṃbhāvi bimbasāṃmukhyam, anyathā hi pratibimbasyotpattireva na syāt, evamākāśaderapi bimbasāṃmukhyenaiva hi śabdādipratibimbagrāhitvam -- ityavagantavyam || 30 || tadāha -- ataḥ kūpādipiṭhirākāśe tatpratibimbitam | vaktrākāśaṃ saśabdaṃ sadbhāti tatparavaktṛvat || 3-31 || atoḥ yathoktādbimbasaṃmukhādhāraviśeṣaikātmyāddhetoḥ, kūpādyākāśe tadbimbabhūtaṃ saśabdaṃ vaktuḥ saṃbandhyākāśaṃ pratibimbitam jātatadabhedavṛtti sat bhāti -- pratibhāsate ityarthaḥ śabdasya guṇatvena guṇini samavetatvāttatparatantratvameveti guṇinaiva saha asya guṇini pratibimbanaṃ yuktamityuktam -- "ākāśe ākāśam" iti | kūpādyākāśasya vaktrākāśasāṃmukhyaṃ hṛdayaṅgamīkartuṃ dṛṣṭāntayati -- "tatparavaktṛvat" iti | tataḥ prakṛtādvaktuḥ paro vaktā prativaktā tasminniva -- ityarthaḥ | yathā vaktṛsaṃmukhīna eva prativaktṛsaṃbandhī śrotrākāśo vaktṛsaṃbandhinaḥ saśabdasyākāśasya pratibimbaṃ gṛhṇāti tathā kūpādyākāśo'pīti | iha khalu tattadindriyajaṃ jñānaṃ gṛhītatattatpratibimbameva viṣayaṃ paricchindyāt anyathā hi nirākārasya jñānasya nīlapītādyanekaviṣayasādhāraṇatvāt "idaṃ nīlajñānam idaṃ pītajñānam" iti, niyamo na syāt, ataśca sākāraṃ jñānam, ākāravattāmantareṇāsya pratikarmavyavasthānupapatteḥ| na ca yadevāsya janakaṃ tadeva viṣaya iti pratikarmavyavasthāpi siddhyet, iti vaktuṃ yuktam, janakatvāviśeṣāccakṣurādīnāmapi tadviṣayatvaprasaṅgāt | athaitannīlena karmaṇā sattā janyate na tvevaṃ cakṣurādinā ityasya tadekaviṣayatvam ? iti cet naitat, karmatvaṃ hi kārakatvaṃ taccakriyāveśavaśādbhavati, anyathā hi tadvastumātraṃ syāt na kārakam, nīlasya ceha jñānākhyakriyāveśa eva vicārayituṃ prastuta iti kathaṃ tatpūrvamapi asya karmatvaṃ syāt iti | na janakatvenāpi tadekaviṣayatvaṃ siddhyet | yatpunarjanakatvāviśeṣe'pi vastusvabhāvakṛta evāyaṃ viśeṣa ityucyate tatpalāyanaprakārāsūtraṇam, ityalaṃ bahunā | etena indriyāṇyapi gṛhītatatpratibimbānyeva tattadviṣayaparicchedamādhātumutsahante iti sādhu dṛṣṭāntitam -- "tatparavaktṛvat -- iti" yadyapyetat śrotṛmātre saṃbhavati tathāpyabhiniveśādinā vaktṛprativaktroḥ parasparamavaśyaṃbhāvi sāṃmukhyamityetannidarśanīkṛtam | śrotṝṇāṃ punarasāṃmukhyamapi saṃbhāvyate | tathāhi -- evaṃ vadanto laukikāḥ śrotāro dṛśyante ṅa mayā śrutamanenoktamiti" | yadvā sāmānyena kūpādyākāśe pratibimbito vaktrākāśaḥ para iva vaktā bhāti vaktrantareṇa iva uccāritaḥ śabdaḥ śrūyate -- ityarthaḥ | evaṃ pratibimbamapi tadabhedavṛttitvādbimbasaṃmukhameveti yuktamuktam niyamādbimbasāṃmukhyaṃ pratibimbasya -- iti || 31 || ata eva ca bimbapratibimbayormadhyadeśaga eva pramātā tattadgṛhṇāti nānya ityāha -- yathā cādarśapāścāttyabhāgastho vetti no mukham | tathā tathāvidhākāśapaścātstho vetti na dhvanim || 3-32 || mukhamityanyasaṃbandhimukhapratibimbaṃ, tathāvidheti -- bimbasaṃmukhīnaḥ paścātsthogahvaraguhāprāyadeśasthaḥ -- ityarthaḥ | dhvanimiti pratiśrutkālakṣaṇam, no vetti itivedanamātraniṣedhātpratibimbasya vastuto'tasthānamastīti sūcitam, na hi jñānābhāvājjñeyasyāpyabhāva iti bhāvaḥ | tenotpannamapi pratibimbaṃ yogyadeśāvasthānābhāvānna jānāti -- ityarthaḥ, yadyapi caitanniyatādbimbasāṃmukhyamityādinaiva gatārtha tathāpi rūpapratibimbasājātyopodbalanāya punarūpāttam || 32 || nanvatra rūpapratibimbajātīyatvaṃ kimaṃśāṃśikayā sarvasarvikayā vā? tatrādye pakṣe vastubhūtaśabdajaśabdajātīyatvamapi pratibhāsamānatvādinā kenāpyaṃśenāstīti tadrūpatāpi prasaktā syāt, sarvasarvikayā caitannāsti, yadutpanne'pi rūpapratibimbe hastāderbimbasya pratītiḥ, iha tu na tathā, ityāśaṅkāṃ darśayati -- śabdo na cānabhivyaktaḥ pratibimbati tad dhruvam | abhivyaktiśrutistasya samakālaṃ dvitīyake || 3-33 || kṣaṇe tu pratibimbatvaṃ śrutiśca samakālikā || iha śabdastāvat anabhivyaktaḥ -- anuccāritaḥ pratibimbātmatāṃ nābhyeti iti nūnamasau prathame kṣaṇe sthānakaraṇābhighātādabhivyaktaḥ san śrotrendriyagrāhyatāmavagāhate, dvitīye kṣaṇe punaḥ pratibimbatāmaśnuvānaḥ śrūyate, iti nāsyoccāritapradhvaṃsino bimbasaṃmatasya pratibimbātmatāvasare pratītiḥ, ataśca nātra rūpapratibimbajātīyatvam" tatra pratibimbakāle'pi bimbasya pratīteḥ || 33 || tadetanna -- ityāha tulyakālaṃ hi no hastatacchāyārūpaniścayaḥ || 3-34 || niścaya iti vimarśātmāvabhāsaḥ, tatrāpi na pratibimbakāle bimbasya pratītiḥ, na hi pratibimbapratītau bimbasyāpi hastādeḥ pratīrtiryuktā, yugapatpratītidvayodayavirodhāt na ceyaṃ citrajñānavadekaiva ubhayālambanā, bimbapratibimbayorvidūradeśavartitvāt avichecdena pratibhāsābhāvāt | nanu hastādeḥ pratibhāsābhāve'pi vastuno'vasthānamasti -- iti cet? -- tat -- ābhāsa eva hi sarvavastuvyavasthāpakaḥ tamantareṇa arthānāṃ sattvāsattvaniścayāyogāt, sa eva cātra nāsti, iti hastāderbimbasya vastutaḥ sadbhāve kiṃ pramāṇam, śabdasya ca dvitīye kṣaṇe'pi naśyadavasthasya vastutaḥ sadbhāvo'sti kiṃ tu pratimbitmatā'vasare tasya pratītireva nabhavedityatrāpi na bimbapratibimbayoryugapatpratīritisthitamevāsya tajjātīyatvam || 34 || evaṃ naiyāyikamatāpahastanena pratibimbaparamārthamupapādya prakṛtamevopakramate -- itthaṃ pradarśite'mutra pratibimbasatattvake | prakṛtaṃ brūmahe tatra pratibimbanarhati || 3-35 || śabdo nabhasi sānande sparśadhāmani sundaraḥ | sparśo'nyo'pi dṛḍhāghātaśūlaśītādikodbhavaḥ || parasthaḥ pratibimbatvātsvadehoddhūlanākaraḥ || 3-36 || tadāha -- tatretyādi, tatreti -- evaṃsthite sati -- ityarthaḥ | nabhasīti - - tatraiva śabdasya nairmalyāt, sa ca parasthaḥ san pratibimbanamarhati -- ityanvayaḥ, etacca sarvatraiva yojyam, sānanda itiānandasthānātmake kandahṛttālutalādau ādhāraviśeṣe | tatraiva hi sparśasya nairmalyānmithunopabhogasamucitaḥ sparśaḥ pratisaṃkrāmati yena dhātuniḥṣyandasukhādyapi syāt | ata evānandātiśayakāritvāt śundaraḥ" ityuktam | anyo duḥkhādikāritvādasundaro'pi sparśo'rthāt duḥkhādyātmake mattagandhajaṭharakūrmanāḍīkaṇṭhaprabhṛtau ādhāraviśeṣe pratisaṃkrāmati yena mūrcchādyapi syāt, parastha iti -- parānubhūyamānaḥ, tatra hi sa mukhyaḥ -- iti bhāvaḥ | etaccopalakṣaṇaṃ tena smaryamāṇotprekṣamāṇādirūpo'pyasau evaṃ syāt | pratibimbatvaṃ ca asya kuto lakṣyate ? ityāha "pratibimbatvātsvadehoddhūlanākaraḥ" iti | etacca sukhaduḥkhayoranubhave samānamityaviśeṣeṇopāttam || 35-36 || nanvevamarthakriyākāritvādeṣa mukhya eva sparśaḥ kiṃ na bhavati? ityāśaṅkyāha -- na caiṣa mukhyastatkāryapāramparyāprakāśanāt || 3-37 || mukhya iti -- bimbarūpaḥ, tasya sparśasya yatkāryamānandādi tasya yat pāramparyaṃ prabandhena pravṛttiḥ tasyānavabhāsanāt | sākṣāddhi saṃnihite kāraṇe kāryamavicchedenaiva udgacchadbhavati, na caivamiha, ityasya na mukhyatvam || 37 || etadevānyatrāpyatidiśati -- evaṃ ghraṇāntare gandho raso dantodake sphuṭaḥ || 3-38 || dantodaka iti -- nirmalarasaguṇayukterasanendriyādhiṣṭhānabhūte -- ityarthaḥ || 38 || evaṃ pratiśrutkāvadrasādipratibimbānāmapi rūpapratibimbajātīyatvaṃ kaṭākṣayan yathāsaṃbhavaṃ vyavasthāṃ darśayati -- yathā ca rūpaṃ pratibimbitaṃ dṛśorna cakṣuṣānyena vinā hi lakṣyate | tathā rasasparśanasaurabhādikaṃ na lakṣyate'kṣeṇa vinā sthitaṃ tvapi || 3-39 || iha avabhāsanamātrasārameva pratibimbasatattvamityuktaṃ bahuśaḥ | avabhāsanaṃ ca tattadviṣayagrāhakendriyānugrāhakāntaḥkaraṇādhiṣṭhānāyattam, yataḥ saṃnihite'pi darpaṇādau yadi cakṣurādīndriyajātamantaḥkaraṇādhiṣṭhitaṃ na jātaṃ tatko nāma mukhādipratibimbāvabhāsaḥ, tataśca dṛśoḥ dṛgindriyādhiṣṭheyayoḥ golakayoḥ pratisaṃkrāntaṃ rūpamanyena anyasaṃbandhinā cakṣurindriyeṇa vinā nābhilakṣyatecakṣurindriyāntaravyāpāramantareṇa na nirbhāsate -- ityarthaḥ | na kevalaṃ tatparicchedakauśalaśūnye darpaṇādau pratisaṃkrāntasya rūpasyāvabhāsane anyasaṃbandhicakṣurindriyopayogo yāvatsvayamevaṃ kuśalayordṛśorapi iti darśayitumuktam -- "dṛśoḥ" -- iti" | na khalu cakṣurañjanādivadatisaṃnikṛṣṭaṃ paricchettumalamiti bhāvaḥ | tena na indriyavyāpāramantareṇaitannirbhāsate -- iti tātparyam| evaṃ yathaitattathā rasādi pratisaṃkrāntaṃ sat sthitamapi svendriyavyāpāramantareṇa punarna lakṣyate nāva bhāsate -- ityarthaḥ | atra cakṣurādīndriyāṇāmavabhāsanānyathānupapattyā antaḥkaraṇādhiṣṭhānaṃ lakṣyate iti na svakaṇṭhenaitadupāttam, anyathā hi vyāpriyamāṇamapi cakṣurādi na kiñcitparicchindyāt | nanu iha rūpaśabdayorantaścakṣuḥśrotrādau bahiścadarpaṇākāśādau pratibimbayoga iti bāhyaṃ pratibimbamanyasaṃbandhibhyāṃ cakṣuḥśrotrābhyāṃ paricchidyate ityupapannam | sparśādi punarantardeha eva kandādau pratisaṃkrāmati iti tatra sthitam, tatparasaṃtānasya nityānumeyatvācca anyasya saṃbandhino bāhyendriyajñānasya viṣayo na bhavet | tatkathamuktam rūpapratibimbavadetadakṣeṇa vinā na lakṣyate iti || 39 || tadāha na cāntare sparśanadhāmani sthitaṃ | bahiḥspṛśonyākṣadhiyaḥ sa gocaraḥ || 3-40 || āntare iti -- antardehavṛttitvāt, sparśanadhāmanītyupalakṣaṇam, tena gandharasakṣetrayorapi grahaṇam | anyākṣadhiyaścāntarasparśādyagrahaṇe "bahiḥspṛśaḥ" iti viśeṣaṇadvārako hetuḥ | śa" iti gocaraśabdāpekṣo nirdeśaḥ | evamantardehavṛttitvātkandādeḥ sparśādikṣetrasya ca cakṣurgolakādivat pramātrantare indriyagocaratā nāstīti || 40|| tatra sthitaṃ sparśādi antaḥkaraṇādhiṣṭhitasvendriyavyāpārādeva nirbhāsate -- ityāha -- ato'ntikasthasvakatādṛgindriya prayojanāntaḥkaraṇairyadā kṛtā | tadā tadāttaṃ pratibimbamindriye svakāṃ kriyāṃ sūyata eva tādṛśīm || 3-41 || ataḥ yathoktādāntaratvāderhetoḥ | manaḥprabhṛtīnāmantaḥkaraṇānāṃ krameṇa sarvendriyasaṃyogasaṃbhavāt antikastham saṃyuktaṃ svakam viṣayaucityena niyataṃ tādṛgindriyaghātādyabhāvādadṛṣṭaṃ ca tadindriyam tvagādi, tasya prayojanāntaḥkaraṇakartṛkā sparśādau viṣaye preraṇā yadā bhavet tadārthādbimbabhūtabāhyasparśādisaṃnikarṣāt jāte indriye indriyajñāne, gṛhītākārasyaiva jñānasya tattanniyataviṣayaparicchedopapatteḥ pūrvamuktatvāt sparśādyātma pratibimbamāttam gṛhītaṃ sat tādṛśīm ānandādilakṣaṇāṃ svakāṃ bimbasaṃmatāmarthakriyāṃ sūyate karoti -- ityarthaḥ | ata eva cātra vāstavatvam, sarvatraiva grāhyagrāhakabhāvasyaivaṃ -- bhāvāt || 41 || bāhyabimbābhāve punaḥ smaryamāṇaṃ sparśādi svakṣetre pratisaṃkrāntamapi na satyārthakriyākāri -- ityāha na tu smṛtānmānasagocarādṛtā bhavetkriyā sā kila vartamānataḥ | ataḥ sthitaḥ sparśavarastadindriye samāgataḥ sanviditastathākriyaḥ || 3-42 || smṛtāditi bahirasyāsaṃbhava uktaḥ, tasyā atītārthaviṣayatvāt mānasajñānasya hi sugandhibandhūkādi bahirasaṃbhavadapi viṣayo bhavet -- iti bhāvaḥ | ṛtā bhavet na tu na bhavedeva -- ityabhiprāyaḥ | smaryamāṇādapi hi sparśādeḥ sukhādi syāt, kiṃtu na tatsatyaṃ, prābandhinyāstatpravṛtterabhāvāt | atra hetuḥ -- sā kila vartamānata iti, kileti hetau | yataḥ sā arthakriyā vartamānato bahiḥ saṃbhavata evārthādbhavati -- ityarthaḥ | tadāha -- ata ityādi | ataḥ uktādbahirbimbātmanā saṃbhavan utkṛṣṭaḥ sparśaḥ tadindriye sparśanendriyajñāne, samāgataḥ dattapratibimbaḥ, ata eva viditaḥ san, yathākriyaḥ satyanijārthakriyākārī bhavati -- ityarthaḥ || 42 || nanvevaṃ sata evārthasya pratibimbārpaṇakṣamatvāt bahirasaṃbhavan sparśādiḥ pratisaṃkrāntimeva naitīti smṛtyādau ko nāmārthakriyāmeva kuryāt yasyā asatyatvamapi parikalpyeta ? -- ityāśaṅkyāha -- asaṃbhave bāhyagatasya tādṛśaḥ sva eva tasminpratibimbitastathā | karoti tāṃ sparśavaraḥ sukhatmikāṃ sa cāpi kasyāmapi nāḍisaṃtatau || 3-43 || bāhyabimbābhāve tatsadṛśaḥ smṛtyādivikalpairullikhitaḥ sva evākārībhūtaḥ sparśādirna tu bāhyaḥ tasmin sparśakṣetrādau pratibimbitaḥ san tathā svaucityādasatyāṃ sukhalakṣaṇām, tām arthakriyā karoti -- iti vākyārthaḥ | nanu kandādīnāṃ bahūnāṃ sparśakṣetrāṇāṃ saṃbhavāt kiṃ sarvatraiva sparśaḥ pratisaṃkrāmati uta kutracideva? -- ityāśaṅkyāha -- śa cāpi kasyāmapi nāḍisaṃtatau" iti" kasmiṃścideva nāḍīsaṃtatyātmake kandādāvādhāraviśeṣe -- ityarthaḥ, kandādiprādhānyāddhi keṣāṃcitkecidevādhāraviśeṣāḥ saṃbhavantītiyatraivaiṣāṃ nairmalyātiśayaḥ tālutala iva ṣaṇṭhānāṃ tatraiva teṣāṃ sparśapratisaṃkrāntiḥ -- iti bhāvaḥ || 43 || evaṃ pratibimbasatattvamupapādya prakṛte yojayati -- tena saṃvittimakure viśvamātmānamarpayat | nāthasya vadate'muṣya vimalāṃ viśvarūpatām || 3-44 || tena samanantaroktena hetunā, viśvaṃ saṃvittireva svacchatātiśayānmakuraḥ tasminnātmānamarpayat pratibimbaṃ dadadamuṣya saṃvittyātmano nāthasya vimalām yuktyanubhavopapāditatvānniravadyāṃ viśvarūpatāṃsvātmābhinnatāṃ vadate bhāsayati | saṃvitteratirekeṇa na sphurati iti yāvat | na khalu darpaṇādeḥ svādhārānmukhādeḥ pṛthak svātantryeṇa pratibhāso bhavati -- iti bhāvaḥ | tena nikhilamidaṃ jagat saṃvittyātmanaḥ parameśvarasyaivaikasya rūpam -- iti piṇḍārthaḥ | yaduktaṃ prajñālaṅkāre "evaṃ tarhi jagat ekasyaiva kasyacidanaṃśasya | yathoktavidhinā rūpamastu kiṃ naḥ kṣīyate ||" iti | "vadate" iti "bhāsanopasaṃbhāṣā." (pā. sū. 1|3|47) ityādinā bhāsane ātmanepadam || 44 || nanu saṃvitteranatiriktameva cedviśvaṃ tatsaṃvittyātmakatvāttasya taddharmadharmitvamapi syāt ? satyam -- astyeva tat, iti bāhyadṛṣṭāntapuraḥsaramāha -- yathā ca gandharūpaspṛgrasādyāḥ pratibimbitāḥ | tadādhāroparāgeṇa bhānti khaḍge mukhādivat || 3-45 || tathā viśvamidaṃ bodhe pratibimbitamāśrayet | prakāśatvasvatantratvaprabhṛtiṃ dharmavistaram || 3-46 || iha khalu rūpādayaḥ pratibimbitāḥ santaḥ svādhāropādhivaiśiṣṭyenaiva avabhāsante, yathā khaḍge taddharmordhvatādyuparaktatayā mukhaṃ tathā mahati sūkṣme vā darpaṇe tathātveneti, tadvadviśvamapīdaṃ prakāśe pratibimbitaṃ sat prakāśamānatvādi taddharmajātamāśrayet svīkuryādeva -- ityarthaḥ | prakāśādanatiriktatva eva hi viśvasya prakāśamānatvaṃ syāt anyathā hi prakāśamānatvāyogāt na kiñcidapi sphuret | ata eva ca svayaṃ prakāśamānatvādasya svātantryam | prakāśādatiriktatve hi jaḍasya nīlasukhādyātmano viśvasya svayamaprakāśarūpatvāt svātmanā na prakāśaḥ api tu pareṇa iti parāpekṣāyāṃ pāratantryaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ, ava eva ca sarvamevedaṃ vedyajātaṃ prakāśatmanaḥ parameśvarasya śarīrībhūtam -- iti prakāśātmatvādviśvātmaiva, taduktam -- "pradeśo'pi brahmaṇaḥ sārvarūpyamanatikrāntaścāvikalpyaśca |" iti | tathā, "ekaikasyāpi tattvasya ṣadtriṃśattattvarūpatā |" iti ca ||45-46|| nanu rūpādīnāṃ madhyātkvacideva kiñcitpratibimbametīti pratipāditaṃ prāk, tatkathaṃ rūpādyātmakaṃ nikhilameva viśvamekasminbodhe pratisaṃkrāntimiyāt? -- ityāśaṅkyāha -- yathā ca sarvataḥ svacche sphaṭike sarvato bhavet | pratibimbaṃ tathā bodhe sarvataḥ svacchatājuṣi || 3-47 || sarvata iti -- sphaṭikapakṣe sarvasyāḥ pūrvāparādikāyā diśaḥ, bodhapakṣe sarvasmādrūpādeḥ, yadyapi sarvataḥ svacche sphaṭike sarvato rūpamātrapratibimbameva bhavediti nāsya dṛṣṭāntasya rūpādipratibimbagrahaṇasahiṣṇau bodhe sāmyaṃ tathāpi yathāyathaṃ svacchatātiśayasaṃbhavāt bhāvānāṃ pratibimbagrahaṇotkarṣapratipipādayiṣayā etadupāttam, tathāhi -- darpaṇasya purobhāga eva khaḍgasya pūrvāparabhāgayoreva sphaṭikasya ca sarvata eva svacchatātiśaya ityeṣāṃ yathāyathaṃ pratibimbagrahaṇe tāratamyaṃ saṃbhavati, evaṃ bodhasyāpi sarvataḥ svacchatvādrūpādipratibimbagrahaṇe sāmarthyamiti | evaṃ ca sphaṭikādapi atyantasvaccho bodhaḥ -- iti tātparyārthaḥ || 47 || nanu kā nāmāsya tato'pyatyantasvacchatā ? -- ityāha -- atyantasvacchatā sā yatsvākṛtyanavabhāsanam | ataḥ svacchatamo bodho na ratnaṃ tvākṛtigrahāt || 3-48 || iha khalu prakāśaḥ svaprakāśatvāt svātmana eva prakāśate na parasya ityanyānapekṣaṇāt vedyatvagandhamātramapi na spṛśati iti nāsya sphaṭikādivajjñānāntaragrāhyatvaṃ yenākārāvabhāso'pi syāt, iha (tu) svacchameva hi asvacchasya pratibimbaṃ svīkartaṃ śaknuyāt sitadukūlamiva sphaṭikamaṇiḥ, na ca parapramātrekarūpaṃ prakāśāpekṣyaṃ anyadadhikasvacchaṃ kiñcidasti yadasyāpyākāragrahaṇanipuṇaṃ syāt iti yuktamuktam -- "atyantasvacchatā sā yatsvākṛtyanavabhāsanam" iti | sphaṭikādi punargrāhyatvādetadapekṣayā na svaccham | yathā yathā hi sphuṭā vedyatā tathā tathā svacchatvasyābhāvaḥ -- iti bhāvaḥ | anenaiva cābhiprāyeṇa pūrvam ṅairmalyaṃ mukhyametasya saṃvinnāthasya sarvataḥ | aṃśāṃśikātaḥ kvāpyanyat .............. ||" ityādinā bodhasya taditareṣāṃ keṣāñcana bhāvānāṃ ca svacchatvasya mukhyāmukhyatayā dvaividhyamuktam | evaṃ darpaṇādi svacchaṃ sphaṭikaṃ svacchataraṃ bodhastu svacchatamaḥ -- ityāśayaḥ || 48 || tadevaṃ saṃvitpratibimbena viśvasya sarvataḥ saṃbhavatyapi bāhyapratibimbasāmye asti kaścittato yuktibalānīto viśeṣaḥ -- ityāha -- pratibimbaṃ ca bimbena bāhyasthena samarpyate | tasyaiva pratibimbatve kiṃ bimbamavaśiṣyatām || 3-49 || iha khalu mukhādinā bāhyena bimbena darpaṇādau pratibimbaṃ samarpyate ityatra tāvanna kasyāpi vimatiḥ, yadā punastasya bimbatvena saṃmatasya bāhyasyaiva pratibimbatvamupagamyate tadā kiṃ nāma bimbaṃ pratibimbārpaṇakṣamaṃ vastu avaśiṣyatām, na kiñcidapi saṃbhavati -- ityarthaḥ | nahi yathā jñānādvicchinno nīlasukhādirarthastathā tato'pi vicchinnamarthāntaramastīti kasyāpyabhyupagamaḥ || 49 || nanu yadyapyetadevaṃ tathāpi nirnimittameva kathaṃ pratibimbamudiyāt iti, tatra bimbabhūtaṃ kiñcitkāraṇaṃ vaktavyam ? ityāśaṅkyāha -- yadvāpi kāraṇaṃ kiñcidbimbatvenābhiṣicyate | tadapi pratibimbatvameti bodhe'nyathā tvasat || 3-50 || atra khalu bimbatvena yatkiñcana pratibimbārpaṇakṣamaṃ kāraṇamiṣyate tatkiṃ bodhādanatiriktam ? atiriktaṃ vā ? anatiriktatve tat uktayuktyā pratibimbameva na bimbam, atiriktatve ca buddhyamānatvābhāvāt tanna kiñcideva iti yuktamuktam "tasyaiva pratibimbatve kiṃ bimbamavaśiṣyatām" iti || 50 || etadevopasaṃharati itthametatsvasaṃvittidṛḍhanyāyāstrarakṣitam | sāmrajyameva viśvatra pratibimbasya jṛmbhate || 3-51 || evakāro bhinnakramaḥ -- tena pratibimbasyaiva, na punarbimbasyāpi -- ityarthaḥ | viśvatreti na punarbāhye mukhādau, tatra hi bimbapratibimbayordvayorapi sāmarthyām -- iti bhāvaḥ || 51 || nanu tayoḥ parasparasāpekṣatvāt kathaṃ bimbabhāve pratibimbasyaiva sadbhāvaḥ? ityāha -- nanu bimbasya virahe pratibimbaṃ kathaṃ bhavet | kiṃ kurmo dṛśyate taddhi nanu tadbimbamucyatām || 3-52 || etadeva samādhatte -- kiṃ kurma ityādinā | dṛśyate itinahi dṛṣṭe'nupapannaṃ nāma -- iti bhāvaḥ | nanu na khalu vayaṃ dṛṣṭamapahnumahe yadevamucyate kiṃ tu dṛśyamānamidaṃ viśvaṃ pratibimbatayā na vācyamapi tu bimbatayā ityabhidadhma ityāha -- ṅanu tadbimbamucyatām iti" || 52 || etadeva nirākaroti naivaṃ tallakṣaṇābhāvādbimbaṃ kila kimucyate | anyāmiśraṃ svatantraṃ sadbhāsamānaṃ mukhaṃ yathā || 3-53 || tallakṣaṇābhāvāditi bimbalakṣaṇāyogāt | kiṃ nāma bimbalakṣaṇam ? -- ityāha -- bimbamityādi | anyāmiśramiti -- sajātīyavijātīyatyāvṛttam -- ityarthaḥ | ata eva śvatantram" svarūpamātraniṣṭhamparasya paraniṣṭhatānupapatteḥ | tathātve hi sa tataḥ pṛthageva na bhaveta -- iti bhāvaḥ | evaṃrūpatve cāsyābādhitatvamevāsti pramāṇamityuktam -- "bhāsamānamiti" || 53 || evaṃ bimbalakṣaṇānantaraṃ tattulyakakṣyatayā lakṣaṇīyasya pratibimbasya pīṭhikābandhaṃ kartu tadādhārasya tāvat sarvavādisiddhatāṃ dyotayitum -- ṅijadharmāprahāṇena pararūpānukāritā | pratibimbātmatā soktā khaḍgādarśatalādivat ||" iti prajñālaṅkārakārikārthagarbhīkāreṇa lakṣaṇamāha -- svarūpānapahānena pararūpasadṛkṣatām | pratibimbātmatāmāhuḥ khaḍgādarśatalādivat || 3-54 || iha darpaṇādestanutvaparimaṇḍalatvādyātmanaḥ svasyāsādhāraṇasya rūpasyāparityāge'pi parasya mukhāde saṃbandhinā rūpeṇa yat sādṛśyaṃ tadeva pratibimbātmatvaṃ na tu tadrūpatāsādanameva iti sarva eva vādina āhuḥ | nātra kasyāpi vipratipattiḥ iti bhāvaḥ | tādrūpye hi ślakṣṇaikavapuṣo'pi darpaṇasya nimnonnatamukhapratibimbaparigrahe ślakṣṇatvābhāvo bhavet -- nagarādipratibimbayoge'pi anekarūpaparigrahāt darpaṇasya ānaikyaṃ syāt, tena yathā citrajñānasya anekavedane'pi citrapataḍgādau ekatvānapāyāt anekasadṛśākāratayā ekatvameva nānekatvam | evaṃ darpaṇāderapyanekapratibimbayoge na anekarūpatvamiti nānaikyaprasaḍgaḥ api tu tatsādṛśyamātrameva, na ca sādṛśyamātrādeva tādrūpyam, na hi gavayasādṛśyādeva gaurgavayaḥ | tasmād bimbasadṛśākāratvameva pratibimbadhāritvaḥ -- iti tātparyārtha || 54 || etadevārthadvāreṇa saṃvādayati -- uktaṃ ca sati bāhye'pi dhīrekānekavedanāt | anekasadṛśākārā na tvaneketi saugataiḥ || 3-55 || uktamiti -- prajñālaṅkārādau | taduktaṃ tatra -- "tasmātsatyapi bāhye'rthe dhīrekānekavedanāt | anekasadṛśākārā nānekaiva prasṛjyate ||" iti || 3-55 || nanvevamapi pratibimbasya lakṣaṇaṃ na kiñciduktaṃ syāt ? -- ityāśaṅkāṃ pradarśya tallakṣaṇamevāha -- nanvitthaṃ pratibimbasya lakṣaṇaṃ kiṃ taducyate | anyavyāmiśraṇāyogāttadbhedāśakyabhāsanam || pratibimbamiti prāhurdarpaṇe vadanaṃ yathā || 3-56 || iha khalu sarva eva vādinastatpratibimbamāhuḥ yadanyena svādhikaraṇabhūtena darpaṇādinā yā vyāmiśraṇā tādātmyaṃ tayā yogāttadanatiriktatvāddhetoḥ | tato'nyasmāt tadākāragrahaṇasahiṣṇordarpaṇāderbhedena pṛthaksvātantryeṇa aśakyaṃ bhāsanaṃ yasya tat, tatparatantram -- ityarthaḥ | anena cāsya bimbavaiparītyaṃ darśitam | taddhi anyāmiśraṃ svatantraṃ cetyuktam | etacca pūrvameva bahūktam itīha na punarāyastam || 56 || etadeva prakṛte yojayati -- bodhamiśramidaṃ bodhād bhedenāśakyabhāsanam | paratattvādi bodhe kiṃ pratibimbaṃ na bhaṇyate || 3-57 || idaṃ khalu tattvabhuvanādyātmakaṃ viśvaṃ bodhe pratibimbaṃ kiṃ na bhaṇyate -- avaśyamevābhidhātavyam -- ityarthaḥ, yasmādidamapi darpaṇeneva mukhaṃ bodhena prāpta tadaikātmyam, ata eva darpaṇādiva mukhasya bodhādbhedena pṛthagaśakyaṃ bhāsanaṃ yasya tat | nahi prakāśamantareṇa kiñcidapīdaṃ bhāvajātaṃ sphuret -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- "tattadrūpatayā jñānaṃ bahirantaḥ prakāśate | jñānādṛte nārthasattā jñānarūpaṃ tato jagat || nahi jñānādṛte bhāvāḥ kenacidviṣayīkṛtāḥ | jñānaṃ tadātmatāṃ prāptametasmādavasīyate ||" iti | tathā, "yugapadvedanājjñānajñeyayorekarūpatā |" iti || 57 || tadevaṃ pratibimbalakṣaṇayoge'pi viśvasya yadi nirnimittameva bimbatvamucyate taducyatāṃ ko doṣaḥ, eṣa khalu nāsti vivādaḥ, na cātra viduṣāṃ bharaḥ, te hi vastunyevābhiniviṣṭāḥ, tacca nānyathā kartu śakyam, pratibimbalakṣaṇayogasyaivātropapāditatvāt, bimbalakṣaṇasya ca yojayitumaśakyatvāt | tadāha lakṣaṇasya vyavasthaiṣā'kasmāccedbimbamucyatām | prājñā vastuni yujyante na tu sāmayike dhvanau || 3-58 || akasmāditi nirhetukam -- ityarthaḥ || 58 || nanu tallakṣaṇayogādviśvasya pratibimbatvaṃ yaducyate tadāstāṃ nāsmākamatra abhiniveśaḥ, tasya punarbimbākhyaṃ kāraṇamantareṇa sadbhāva eva kathaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- nanu na pratibimbasya vinā bimbaṃ bhavetsthitiḥ | etadeva pratividhatte -- kiṃ tataḥ pratibimbe hi bimbaṃ tādātmyavṛtti na || 3-59 || kiṃ tata iti -- bimbaṃ cennāsti tataḥ kim, na kiñcidapi -- ityarthaḥ | na hi pratibimbe śiṃśipātva iva vṛkṣatvaṃ bimbamaikātmyena vartate, yena bimbābhāve pratibimbamapi na syāt || 59 || tadāha - ataśca lakṣaṇasyāsya proktasya tadasaṃbhave | na hānirhetumātre tu praśno'yaṃ paryavasyati || 3-60 || ata iti -- bimbapratibimbayostādātmyavṛttitvābhāvāt | proktasyeti -- arthādviśvaviṣaye | tadasaṃbhava iti -- bimbabhāve | nanu na vayaṃ pratibimbalakṣaṇe vivadāmahe kiṃ tu bimbaṃ vinā tatkathaṃ bhavediti brūmaḥ, nahi nirnimittameva bhāvānāṃ saṃbhavo nyāyyaḥ ? ityāśaṅkyāha -- hetumātra ityādi hetuśca dvividhaḥ -- upādānaṃ nimittaṃ ca, upādānaṃ yathā ghaṭādau mṛdādi, nimittaṃ yathā tatraiva daṇḍādi | pratibimbasya ca bimbaṃ nopādānakāraṇam, taddhi ghaṭa iva mṛtsvarūpavikāramāsādya kāryānugāmitvena vartate, naivamatra bimbam, pratibimbodaye'pi tasyāvikṛtasyaiva pṛthagupalambhāt | tenātra daṇḍa iva ghaṭe nimittakāraṇaṃ bimbam || 60 || tataśca nimittakāraṇaviṣaya evāyaṃ praśno nānyatra, ityāha -- tatrāpi ca nimittākhye nopādāne kathañcana | nimittakāraṇānāṃ ca kadācitkvāpi saṃbhavaḥ || 3-61 || na ca nimittakāraṇānāṃ sarvasarvikayaiva saṃbhavo bhavet -- ityāha nimitta ityādi | iha khalu daṇḍaparihāreṇāpi svakarāhatyaiva cakraṃ bhramayan kumbhakāraḥ kumbhaṃ kuryāt | mṛtparihāreṇa punaratinipuṇo'pi kumbhakāraḥ kumbhaṃ kartu na śaknuyāt | ataścopādānakāraṇavat nāvaśyaṃ nimittakāraṇopayogaḥ, tena bimbaṃ vināpi pratibimbaṃ bhavet; tadutpādasamarthasya tatpratinidhibhūtasya kāraṇāntarasyāpi bhāvāt || 61 || tadāha -- ata eva purovartinyāloke smaraṇādinā | nimittena ghanenāstu saṃkrāntadayitākṛtiḥ || 3-62 || ata iti -- bimbābhāve'pi nimittāntareṇa pratibimbotpādasya saṃbhavāt | āloka ititasya rūpapratibimbagrahaṇasahiṣṇutvāt | ghaneneti -- bhāvanātmatāmāpannena -- ityarthaḥ, anyathā hi sarvasyaiva smartuḥ sarvadaiva puraḥ smaryamāṇaṃ bhāyāt | atra tāvad bimbaṃ nāsti, dayitāyā deśādiviprakṛṣṭatvena asaṃnihitatvāt | atha ca tatkāryaṃ pratibimbaṃ dṛśyate ityatra smaraṇādinā nimittāntareṇāvaśyaṃ bhāvyam | nahi nirnimittameva pratisaṃkrāntāyāḥ kāntāyā vicchedena kādācitkaḥ pratibhāso bhavet || 62 || tadāha -- anyathā saṃvidārūḍhā kāntā vicchedayoginī | kasmād bhāti na vai saṃvid vicchedaṃ purato gatā || 3-63 || anyathā iti -- smaraṇādinā nimittāntareṇa yadi pratisaṃkrāntā kāntā na syāt -- ityarthaḥ, saṃvidārūḍheti -- nahi saṃvidamārūḍhasya vastuno vicchedena bhāne bhānaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | saṃvido vicchede hi jāḍyāpatterna kiñcidapi sphuret, iti sarvamidamandhaṃ syāt | saṃvidārūḍhaṃ ca vastu saṃvedyamānatvādeva, na tato'dhikam, iti na tadapi vicchedena bhāyāt, ata āha -- ṅa saṃvidvicchedaṃ purato gatā" iti || 63 || nanu yadyevaṃ tarhi grāhyagrāhakabhāva eva na bhavet, iti samagravyavahāravipralopaḥ syāt ? satyam -- nahi parāṃ saṃvidamapekṣya bhedagandhamātramapyastīti sarvaṃ saṃvideva, iti kiṃ nāma grāhyaṃ grāhakaṃ vāpi syāt, saiva punaḥ svasvātantryātsvaṃ rūpaṃ gopayitvā yadā saṃkucitajñānātmatāmavabhāsayati tadāyaṃ sakalo grāhyagrāhakātmā bhedavyavahāraḥ | tadāha -- ata evāntaraṃ kiñciddhīsaṃjñaṃ bhavatu sphuṭam | yatrāsya vicchidā bhānaṃ saṅkalpasvapnadarśane || 3-64 || ata eva -- parasaṃvidapekṣayā vicchedāsaṃbhavāddhetoḥ | kiñcitsaṃkucitapramātrātma susphuṭaṃ nirvikalparūpaṃ jñānasaṃjñamāntaraṃ parasaṃvitprameyayormadhyavarti bhavatu, yatrāsya pratibimbasya, vicchidā bhedena, saṅkalpasvapnādau bhānaṃ bhavet -- virahiṇo hi saṅkalpādāvapi bimbābhāvāttīvratarasmaraṇādinimittāntarasaṃnidhāpitameva kāntāpratibimbaṃ bhāyāt -- iti bhāvaḥ || 64 || evaṃ bahiḥ smṛtyādau yathā bimbābhāve'pi nimittānteraṇa pratibimbaṃ bhavettathā ihāpi -- ityāha -- ato nimittaṃ devasya śaktayaḥ santu tādṛśe | ataḥ -- uktāt nimittakāraṇamātrasavyapekṣatvalakṣaṇāddhetoḥ | devasya dyotanātmanaścittattvasya, tādṛśe viśvapratibimbane, jñānakriyādyāḥ śaktayo nimittaṃ bhavantu, evaṃ na kaściddoṣaḥ saṃbhāvyate ityarthaḥ | śaktaśca -- "bahuśaktitvamapyasya tacchaktyaivāviyuktatā |" ityādyuktayuktyā svātantryaśaktimātraparamārthā eva, iti nijaiśvaryamātrādeva asya svātmani viśvākāradhāritvam -- iti piṇḍārthaḥ | yaduktaṃ śrīpratyabhijñākṛtā -- "tatra tvarpakādupādhestadākāratvaṃ, cittattvasya tu nijaiśvaryāt |" iti || anupratyabhijñānakṛtāpyanenaivābhiprāyeṇa nātha tvayā vinā bimbaṃ svacche svātmani darśitam | prasenā (prabhevā) darpaṇenaiva prabhāvād bhāvamaṇḍalam || ityādyuktam | tadevaṃ viśvacitpratibimbatvamevopasaṃharati -- itthaṃ viśvamidaṃ nāthe bhairavīyacidambare | pratibimbamalaṃ svacche na khalvanyaprasādataḥ || 3-65 || anyeti -- anyamukhaprekṣitve hyasya svātantryaṃ khaṇḍyeta -- iti bhāvaḥ | svātantryaṃ hi vimarśa ityucyate, sa cāsya mukhyaḥ svabhāvaḥ | nahi nirvimarśaḥ prakāśaḥ saṃbhavatyupapadyate vā, ayameva hyasya viśvākāradhāritve jaḍebhyo viśeṣo yatsarvamāmṛśatīti | yaduktamanenaiva anyatra -- "antarvibhāti sakalaṃ jagadātmanīha yadvadvicitraracanā makurāntarāle | bodhaḥ punarnijavirśanasāravṛttyā viśvaṃ parāmṛśati no makurastathā tu ||" sa cāyamāmarśo na sāṅketikaḥ api tu "citsvabhāvatāmātranāntarīyakaḥ svarasoditaḥ parāvāgrūpa iti sarvairuddhoṣyate -- ityāha" -- ananyāpekṣitā yāsya viśvātmatvaṃ prati prabhoḥ | tāṃ parāṃ pratibhāṃ devīṃ saṃgirantu hyanuttarām || 3-66 || anuttarāmiti -- niratiśayasvātantryaiśvayacamatkāramayīma -- ityarthaḥ | ata eva anuttarādyanantaśaktivrātollekhaśālinīṃ pratibhām -- ityarthaḥ | anena paramarśodayakramasyāpyavakāśo dattaḥ || 66 || iha hi viśvasya vācyavācakātmanā dvidhā avabhāsaḥ, tatra "prakāśa eva prādhānyena vācyātmaviśvarūpatvena parisphurati" iti viśvacitpratibimbatvoṭṭaṅkanenoktam | "vimarśo'pi tattadanuttarānanandādyāmarśātmanodeti" iti parāmarśodayakramamapyāha -- akulasyāsya devasya kulaprathanaśālinī | kaulikī sā parā śaktiraviyukto yayā prabhuḥ || 3-67 || iha khalu pūrṇaḥ śivaśaktyādipratiniyatavyapadeśāsahiṣṇuḥ anākhyaḥ paraparāmarśātmā anuttaraḥ prakāśa eva paraṃ tattvam | sa eva ca svasvātantryādviśvamavabibhāsayiṣuḥ prathamaṃ śivaśaktirūpatāṃ svātmanyavabhāsayati, yadāhuḥ -- ṅaumyanuttaranāthasya raśmicakramahaṃ sadā | śivaśaktīti vikhyātaṃ parāparaphalapradam ||" iti | anenaiva cābhiprāyeṇa "rudraśca rudraśaktiśva amanaske layaṃ gatau |" ityādyanyatroktam | tataśca "yatroditamidaṃ citraṃ viśvaṃ yatrāstameti ca | tatkulaṃ vidvi sarvajña śivaśaktivivarjitam ||" ityādilakṣitātpūrṇaparasaṃvittattvalakṣaṇāt kulāt yadanyadavabhāsitaṃ śivalakṣaṇamakulaṃ tasya prakāśaikarūpatvena dyotamānasya sā parā viśvāpūraṇasvabhāvā, ata eva "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ.......................|" ityādyuktyā kulasya śāktaprasarātmano jagato yat prathanaṃ tena śālate tacchīlā ata eva kule bhavam akulātma kaulaṃ tadyasyāmantastādātmyena astīti "kaulikī śaktiḥ" yayā samanantaroktarūpaḥ prabhuraviyuktaḥ -- tadavyavibhacaritasvabhāvaḥ -- ityarthaḥ | evaṃ cākāralakṣaṇaṃ kulam śarīramasya -- ityādyavarṇo'pyabhihitaḥ | so'pi hi devaḥ ṅāsyoccārayitā kaścitpratihantā na vidyate | svayamuccarate devi prāṇināmurasi sthitaḥ ||" ityādyuktasvarūpādanāhatāt sthānakaraṇābhighātotthācca hatāt śabdāt uttīrṇatvena paraparāmarśaśālisitataraprakāśātmatayā sarvadaiva dyotamānaḥ | taduktam -- "anāhatahatottīrṇo mahāviṣamacidgatiḥ | vīrahṛddhaṭṭanodyukto rāvo devyā vijṛmbhate ||" iti | tasya ca paraiva sā śaktiḥ kulasya śarīrasya yat prathanaṃ tena ślāghamānā, taccharīrārambhikā -- ityarthaḥ | ata eva "kaulikī" ityuktam, tathāhi -- paraiva sūkṣmā kuṇḍalinī śaktiḥ śivena saha parasparasāmarasyarūpamathyamanthakabhāvātmakaṃ saṅghaṭṭamāsādya utthitā satī icchājñānakriyārūpatāmāśritya raudrītvamunmudrayantī śṛḍgāṭakākāratāmambikātvamavalambamānā ukārātmakaśaśāṅkaśakalākāratāṃ jyeṣṭhātvamadhitiṣṭhantī ca śaśibindūditakālāgnirūparephātmakabinduviśrāntaspaṣṭarekhākāratāma abhāsayati -- ityādyavarṇaśarīramullāsayatīti | taduktaṃ śrītantrasadbhāve -- "yā sā śaktiḥ parā sūkṣmā nirācāreti kīrtitā |" ityādyupakramya "utthitā tu yadā tena kalā sūkṣmā tu kuṇḍalī | catuṣkalamayo binduḥ śakterūdaragaḥ prabhuḥ || mathyamanthanayogena ṛjutvaṃ jāyate priye | jyeṣṭhā śaktiḥ smṛtā sā tu bindudvayasumadhyagā || bindunā kṣebhamāyātā rekhevāmṛtakuṇḍalī | rekhinī nāma sā jñeyā ubhau bindū yadantagau || tripathā sā samākhyātā raudrī nāmnā tu gīyate | rodhinī sā samuddaṣṭā mokṣamārganirodhanāt || śaśāṅkaśakalākārā ambikā cārdhacandrikā | ekaivetthaṃ parāśaktistridhā sā tu prajāyate ||" iti | śrīvāmakeśvarīmate'pi "tripurā paramā śaktirādyā jāteha sā priye |" ityādyupakramya "kavalīkṛtaniḥśeṣabījāṅkuratayā sthitā | vāmā śikhā tato jyeṣṭhā śṛḍgāṭākāratāṃ gatā || raudrī tu parameśāni jagad grāsanarūpiṇī | tripurā trividhā devī brahmaviṣṇvīśarūpiṇī | jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye || trailokyaṃ saṃsṛjatyasmat tripurā parikārtitā |" iti | anenaiva cābhiprāyeṇa anyatrāpi asya sṛṣṭisthitisaṃhārātmakaṃ dhāmatrayamayatvaṃ coktam | taduktam "ūrdhve tu saṃsthitā sṛṣṭiḥ paramānandadāyinī | pīyūṣavṛṣṭiṃ varṣantī baindavī paramā kalā || adhaḥ saṃhārakṛjjñeyā mahānagniḥ kṛtāntakaḥ | ghoro jvālāvalīyukto durdharṣo jyotiṣāṃ nidhiḥ || tayormadhye paraṃ teja ubhayānandasundaram | avatāraḥ sa vijñeya ubhābhyāṃ vyāpakaḥ śivaḥ || parasparasamāviṣṭau candre'gniṣṭīṭibhe śaśī | candraṃ sṛṣṭiṃ vijānīyādabhiḥ saṃhāra ucyate || avatāro raviḥ prokto madhyasthaḥ parameśvaraḥ |" iti | tathā, "kālābhirūdrātprasṛtaṃ ca tejo bhūri sphuṭaṃ dīptataraṃ vicintyam | ūrdhve sthitā candrakalā ca śāntā pūrṇāmṛtānandarasena devi || tadobhayorvahniviṣānuyogā ttejaḥśaśāṅkau dravitau ca yasmāt | tejaḥśaśāṅkasphuṭamiśritatvā dbhavettadārkaṃ tvavatārarūpam || etacca vidvānviditārthabhāvo dhyāyeta yuktyātmacidarkarūpam ||" iti | tathā, "tato'svaro'rkasomābhikalābījaprasṛtibhāk | udetyekaḥ samālokaḥ pramāṇārthapramātṛdaḥ ||" iti | iha ca tisra eva parameśvarasya mukhyāḥ śaktayaḥ saṃbhavanti ityasya prādhānyena tadrūpatvamevoktam, anyatra punaḥ "akārasya śiro raudrī vaktraṃ vāmā prakīrtitā | ambikā bāhurityuktā jyeṣṭhā caivāyudhaṃ smṛtā ||" ityādyuktyā abhiprāyāntareṇa asya catūrūpatvamapyuktam | tadevamevaṃvidhā paraiva kuṇḍalinī śaktirasya svarūpādanatiriktā -- ityuktam -- "aviyukto yayā prabhuḥ" iti | taduktam -- "akāraśca hakāraśca dvāvetau yugapatsthitau | vibhaktirnānayorasti mārutāmbarayoriva ||" iti | evamavibhāge'pyanayorekaikaprādhānyena svarūpamātraviśrānterekavīratvaṃ cicchaktirūpatvaṃ ca || 67 || yadā punaḥ ṅa śivaḥ śaktirahito na śaktiḥ śivavarjitā | yāmalaṃ prasaraṃ sarva.................................. ||" ityādi mahāgurūditanītyā anayoḥ parasparaunmukhyātmakaṃ yāmalaṃ rūpaṃ syāt, tadā viśvasargaḥ -- ityāha tayoryadyāmalaṃ rūpaṃ sa saṅghaṭṭa iti smṛtaḥ | ānandaśaktiḥ saivoktā yato viśvaṃ visṛjyate || 3-68 || tayoriti -- akulakaulikīśabdavyapadeśyayoḥ śivaśaktyoḥ, saṅghaṭṭa iti -- samyak ghaṭṭanaṃ calanaṃ spandarūpatā svātmocchalattā -- ityarthaḥ | ataśca prakāśavimarśātmanoranuttarayoreva saṅghaṭṭādānandaśaktyātmano dvitīyavarṇasya udayo yataḥ icchādyātmano viśvasya sargaḥ| caryākrame'pi strīpuṃsayoḥ saṅghaṭṭa evānandodayādvisargaḥ | iha śivasya śakteśca viśvottīrṇatvena viśvamayatvena ca vicchinnaṃ rūpam, idaṃ punaḥ viśvamayatve'pi viśvottīrṇam, iti niyatāvacchedābhāvāt pūrṇaṃ rūpam || 68 || ata eva sarvaśāstreṣu paramopeyatvenoddhoṣyate -- ityāha -- parāparātparaṃ tattvaṃ saiṣā devī nigadyate | tatsāraṃ tacca hṛdayaṃ sa visargaḥ paraḥ prabhuḥ || 3-69 || devīyāmalaśāstre sā kathitā kālakarṣiṇī | mahāḍāmarake yāge śrīparā mastake tathā || 3-70 || śrīpūrvaśāstre sā mātṛsadbhāvatvena varṇitā | parāt viśvottīrṇāt śaivāt rūpāt, aparāt viśvamayāt śāktādrūpāt, param pūrṇaṃ, sāramiti -- śrīsārabhaṭṭārakādyuktam | hṛdayamiti -- śrīhṛdayanayarahasyam | para iti -- parāparasya aparasya ca visargasya vakṣyamāṇatvāt | mahāḍāmarake yāge iti devīyāmalaśāstrasāmānādhikaraṇyena yojyam, tena tatpratipādake prāthamike granthaikadeśe ityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "tanmadhye tu parā devī dakṣiṇe ca parāparā | aparā vāmaśṛḍge tu madhyaśṛṅgordhvataḥ śṛṇu || yā sā saṅkarṣiṇī devī parātītā vyavasthitā |" iti | mātṛsadbhāvatveneti -- yaduktaṃ tatra -- śadbhāvaḥ paramo hyeṣa mātṝṇāṃ paripaṭhyate |" iti || 69-70 || evaṃ cidānandaśaktī abhidhāya icchāśaktimāha -- saṅghaṭṭe'smiṃścidātmatvādyattatpratyavamarśanam || 3-71 || icchāśaktiraghorāṇāṃ śaktīnāṃ sā parāprabhuḥ | asmin samanantaroktarūpe saṅghaṭṭe "ānando brahmaṇo rūpam........................|" ityādyuktyā citaḥ prādhānyāt yo'yaṃ parasya pramātuḥ sisṛkṣātmā parāmarśa udeti seyamicchākhyā śaktiḥ | yā khalu -- "pūrvavajjantujātasya śivadhāmaphalapradāḥ | parāḥ prakathitāstajjñairaghorāḥ śivaśaktayaḥ ||" ityādyuktānāmaghorāṇāṃ śuddhasvātantryamātrarūpatvādavidyamānabhedādyātmakaghorarūpāṇāṃ śaktīnāṃ prabhuḥ prabhavanimittaṃ -- garbhīkṛtānantaśaktivrātā iti yāvat ata eva parā sarvotkarṣayoginī tadākhyā ca -- ityarthaḥ | prakṛte'pi anena tṛtīyavarṇodaya uktaḥ | sā ca icchāśaktiḥ "yadā tu tasya ciddharmavibhavāmodajṛmbhayā | vicitraracanānānākāryasṛṣṭipravartane || bhavatyunmukhitācintā secchāyāḥ prathamā tuṭiḥ |" ityādyuktādyaspandātmikā bahiraunmukhyamātrarūpiṇī sraṣṭavyānārūṣitecchāmātrarūpā vā syāt tattadīṣaṇīyaviṣayārūṣaṇayā prakṣobhātmaprayatnarūpatāṃ śrayantī bahīrūpatayā eśvaryaṃ bhajamānā vā ityasyā dvaidham | taduktaṃ śrīpratyabhijñāyām -- śā kevalamicchāmātrarūpā sraṣṭavyasya viprakṛṣṭā | kācitpunaḥ prayatnatāmāpannā saṃnikṛṣṭā ||" iti || 71 || tatra prācyāyāḥ svarūpaṃ nirūpitaṃ dvitīyasyā nirūpayitumāha -- saiva prakṣubdharūpā cedīśitrī samprajāyate || 3-72 || tadā ghorāḥ parā devyo jātāḥśaivādhvadaiśikāḥ || tadā prakṣubdharūpatvenecchāśakteraiśvarye sati parā aghorā devyo jātāḥ bahīrūpatayā prasphuritāḥ -- ityarthaḥ | etadeva hi asyā eśvaryaṃ yattattadanantaśaktirūpatayā bahiravabhāsanamiti | tāśca tathā bhedasya sphuṭatvābhāvāt svasvarūpāvabhāsanavyāpāraśālinya eva | ityāha -- "śaivāghvadaiśikā" iti | ata eva na ghorādiśaktivanmuktimārganirodhinyaḥ -- iti bhāvaḥ | prakṛte'pi anena caturthavarṇodaya uktaḥ || 72 || evamicchāśaktiṃ dviprakārāmabhidhāya jñānaśaktimapyāha -- svātmapratyavamarśo yaḥ prāgabhūdekavīrakaḥ || 3-73 || jñātavyaviśvonmeṣātmā jñānaśaktitayā sthitaḥ | iha khalu prāk prakṣubdhatvarūpatvātpūrvaṃ vyatiriktavimṛśyābhāvāt svātmamātraniṣṭhaḥ, ata eva "ekavīrako" yaḥ parāmarśaḥ āsīt, sa eva jñānaśaktitvena antarvijijñāsyatayā iṣṭasya viśvasya yo'sau unmeṣaḥ ādyaḥ parispandaḥ, tadrūpaḥ san avasthitaḥ iti pañcamabījanirṇaya iti || 73 || etadeva svadarśanabhaṅgyā yojayati -- iyaṃ parāparā devī ghorāṃ yā mātṛmaṇḍalīm || 3-74 || sṛjatyavirataṃ śuddhāśuddhamārgaikadīpikām | ghorāmiti | yaduktam -- "miśrakarmaphalāsaktiṃ pūrvavajjanayanti yāḥ | muktimārganirodhanyastāḥ syurghorāḥ parāparāḥ ||" iti | śuddhāśuddheti -- na punarghorataryādivadadho'dhaḥpātinīm -- iti bhāvaḥ || 74 || ihecchāśaktivat jñānaśakterapi jñeyādhikyānādhikyābhyāṃ dvaidham | tatra yajjñeyasyānādhikye svarūpaṃ tat nirṇītam | ādhikye punaḥ svarūpaṃ nirūpayati -- jñeyāṃśaḥ pronmiṣankṣobhaṃ yadaiti balavattvataḥ || 3-75 || ūnatābhāsanaṃ saṃvinmātratve jāyate tadā | jñānāpekṣayā jñeyarūpoṃ'śa udriktatvāt prasphuṭībhavan yadā kṣobham tattannīlasukhādyātmanā citrākāradhāritāma, eti tadā jñeyasyādhikyāt jñānasya jñānamātrarūpatāyāmūnatvasya apūrṇatvasya ābhāsanaṃ jāyate saṅkocādhigamo bhavet -- iti ṣaṣṭhavarṇodayaḥ || 75 || evadeva prapañcayati -- rūḍhaṃ tajjñeyavargasya sth|tiprārambha ucyate || 3-76 || rūḍhireṣā vibodhābdheśtrikāraparigrahaḥ | idaṃ tadvījasaṃdarbhabījaṃ cinvanti yoginaḥ || 3-77 || tat saṃvinmātronatābhāsanam, rūḍham jātaprarohaṃ sat, tattannīlasukhādyātmano jñeyavargasya sthiteḥ prārambha ucyate, na punaḥ sākṣātsthitireva, tasyāḥ kriyāśaktau bhāvāt | ko nāma asyāḥ prarohaḥ ? -- ityāha -- "rūḍhireṣetyādi" | anena jñānādatiriktaṃ na kiñcinnāma jñeyamasti api tu tadeva tattadbhāsātmanā sphurati -- iti sūcitam | tat tasmād bodhasyaiva citrākāradhāritvāddhetoridameva vyākhyātaṃ saṃvinmātronatvaṃ ṣaṣṭhaṃ ca bhedasaṃdarbhasya kāraṇatvena, yoginaḥ, na punarayoginaḥ, teṣāṃ kriyāśaktyātmasthūlabhedacetayitṛtvāt, cinvanti jānanti -- ityarthaḥ | iha khalu evadeva paravimarśātmamukhyaṃ parāmarśaṣaṭkaṃ yataḥ parasparaṃ prameyena vā saṅghaṭṭe sati nikhilaparāmarśodayaḥ | yadvakṣyati -- śvarāṇāṃ ṣaṭkameveha mūlaṃ syādvarṇasaṃtatau |" iti | tatra anuttarāndayoḥ śuddhasaṃvinmātrarūpatvāt tadapekṣayā bhedābhāvāt prameyavārtāpi nāstīti || 77 || icchāśaktereva iṣyamāṇārūṣaṇayā cātūrūpyaṃ darśayitumupakramate - - icchāśaktirdvirūpoktā kṣubhitā'kṣubhitā ca yā | iṣyamāṇaṃ hi sā vastudvairūpyeṇātmani śrayet || 78 || iṣyamāṇasya prakāśamātrātmakatvāt viśrāntyātmakatvācca | ata eva atra ralayoḥ śrutiḥ, tayoḥ prakāśastambhasvabhāvatvāt || 78 || tadāha aciradyutibhāsinyā śaktyā jvalanarūpayā | iṣyamāṇasamāpattiḥ sthairyeṇātha dharātmanā || 3-79 || "śaktayo'sya jagat sarvaṃ.......................... |" ityādyukterjvalanarūpā dharātmā ca yeyaṃ dviprakārā śaktiḥ tadātmakaṃ yadiṣyamāṇaṃ tena, arthāt dviprakārāyā api icchāśakteryā samāpattiḥ apṛthagbhāvenāvabhāsanam | ato'syāścātarūpyam -- ityarthaḥ | yadyapi prāgapīcchāyā iṣyamāṇasamāpattirūktā yenāsyāḥ kṣubdhatvaṃ pratipāditaṃ tathāpi tanna tathā sphuṭena rūpeṇa, yathedānīm | ityuktaṃ śthairyaiṇa" iti | na cātraivamapi bāhyavat sthairyeṇeṣyamāṇaṃ pratīyate, tathātve hi tatkāryaṃ syāt, neṣyamāṇam, ata evātra asphuṭatvāt ralayoḥ śrutimātraṃ | na tu sākṣādvyaṃjanavatsthitiḥ | tadāha -- "aciradyutibhāsinyeti" | yathāhi vidyut kṣaṇikatvādacirameva kālamavabhāsate tathātra iṣyamāṇamapi chāyāmātreṇaiveti | ata eva cātra varṇaśrutimātraṃ na sākṣādvarṇaḥ | nahi varṇaśrutireva varṇaḥ, ata eva narasiṃhavat jātyantaramidamiti śrīmahābhāṣyakāraḥ, ata eva caitadvarṇacatuṣṭayamubhayacchatayādhāritvāt -- "ṛ ṛ ḷ ḹ catuṣkaṃ ca napaṃsakagaṇastathā |" ityādyuktyā sarvatraiva napuṃsakatvena vyapadiśyate, tena akṣubdhā jvalanaśaktyācchuritā icchā "ṛ" kṣubdhā tu "ṛ" evaṃ dharāśaktayācchuritā "ḷ ḹ" iti, jvalanādyātmanaścātreṣyamāṇasya svarūpamātropādānādeva sthirātmakatvaṃ labhyate iti na tadarthaṃ viśeṣaṇāntaropādānam || 79 || nanu yadīcchāśakteriṣyamāṇasamāpattyā parāmarśāntarodaya iṣyate tajjñānaśakterapi kiṃ na jñeyasamāpattyā ? -- ityāśaṅkyāha -- unmeṣaśaktāvastyetajjñeyaṃ yadyapi bhūyasā | tathāpi vibhavasthānaṃ sā na tu prācyajanmabhūḥ || 3-80 || yadyapi jñānaśaktāvetajjvalanādyātma jñeyaṃ bhūyasā vidyate tathāpi sā jñānaśaktiḥ jñeyasya vibhavasthānaṃ na tu prācyecchāśaktilakṣaṇā janmabhūḥ | icchāśaktivat neyamutpattisthānam -- ityarthaḥ icchāśaktau khalu iṣyamāṇātmatayā utpannasya sato bhāvajātasya jñānaśaktāvabhivyaktiḥ, yasya kriyāśaktau bahīrūpatayā parisphuraṇam, ato jñānaśaktau jñeyasya nāpūrvatayā utpādaḥ iti na tatra tatsamāpattyā parāmarśāntarodayaḥ, tenecchāśaktāviṣyamāṇasyāpūrvatayotpādādevamabhidhānam | yadyapi sarvabhāvanirbharatvātparasyāmapi saṃvidi sarve bhāvāḥ saṃbhavanti tathāpi tatra teṣāṃ saṃvinmātratayā'vasthānam || 80 || iha punaḥ kiñciducchūnatāsamāpattyā pṛthagivāvabhāsa iti ityetaduktam | ata āha -- icchāśakterataḥ prāhuścātūrūpyaṃ parāmṛtam | kṣobhāntarasyāsadbhāvānnedaṃ bījaṃ ca kasyacit || 3-81 || parāmṛtamiti -- svātmamātraviśrāntyā paracamatkārātmakam -- ityarthaḥ | yadvakṣyati -- "ātmanyeva ca viśrāntyā tatproktamamṛtātmakam |" iti | nanu "..................................bījaṃ svarā matāḥ |" ityādinā svarāntaḥpātitvādeṣāṃ bījatvamuktaṃ tacca prakṣobhakatvamucyate na ca svātmamātraviśrāntirūpātvādatra tat saṅgacchate, taddhi kṣebhāntarasadbhāve syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- ṅedaṃ bījamiti" svātmamātraviśrānteḥ kṣobhāntarānullāsakatayā svakāryākaraṇāt dagdhaprāyatvāt, na tu sarvasarvikayā bījarūpatvābhāvāt | nahi śivaśaktyātmabījayonyatirekiṇaḥ "bījayonyātmakād bhedād dvidhā bījaṃ svarā matāḥ | kādibhiśca smṛtā yoniḥ......................... ||" ityādyabhidhānāt rāśyantarasya sadbhāvo'sti, yenaivaṃ syāt | yattu -- "yā tūktā jñeyakāluṣyabhākkṣiprasthirayogataḥ | dvirūpāyāstato jātaṃ ṭa-tādyaṃ vargayugmakam ||" ityādi purastādvakṣyate, tattatraiva samādhāsyate iti yuktamuktaṃ neṃda bījamiti || 81 || nanu yadyevameṣāṃ bījatvaṃ nāsti narhi pāriśeṣyādyonitvaṃ syāt ? ityāśaṅkyāha -- tatparihārārthameṣāṃ bījayonivailakṣaṇyaṃ pratipādayatuṃ tatsvarūpaṃ tāvadāha -- prakṣobhakatvaṃ bījatvaṃ kṣobhādhāraśca yonitā | nanu kāraṇatvābhimataṃ bījaṃ jaḍam, tasya kathaṃ nirapekṣasya rūpāntarāvirbhāvane sāmarthyam ? ityāśaṅkyāha -- kṣobhakaṃ saṃvido rūpaṃ kṣubhyati kṣobhayatyapi || 3-82 || kṣobhaḥ syājjñeyadharmatvaṃ kṣobhaṇā tadvahiṣkṛtiḥ | yataḥ saṃvida eva mukhyatayā kṣobhakaṃ rūpam, ataḥ kṣubheḥ ṇyantāṇyantārthagarbhīkārātsā saṃvit kṣubhyati mayūrāṇḍarasanyāyena antarāsūtritaprāyaṃ bahirbhāvonmukhamiva jñeyajātaṃ dhārayati tacca tathā kṣubhyat kṣobhayati bahīrūpatayāvabhāsayati -- ityarthaḥ | tadāha -- "kṣobha" ityādi | kṣobhaṇā preṣaṇādirūpā preraṇā -- ityarthaḥ || 82 || etadeva rahasyaprakriyāgarbhīkāreṇāpi sūtrayati -- antaḥsthaviśvābhinnaikabījāṃśavisisṛkṣutā || 3-83 || kṣobho'tadicche tattvecchābhāsanaṃ kṣobhaṇāṃ viduḥ | antaḥstham pramātraikātmyena vartamānaṃ yadviśvam īṣaṇīyādibhāvajātam, tatrābhinnamīṣaṇādi saṃvidrūpatvena anudbhannaviśeṣam, ata evaikam advitīyaṃ yat saṃvido rūpaṃ tadeva sarvabhāvanirbharatvāt viśvāvirbhāvakatayā bījāṃśaḥ kāraṇaviśeṣaḥ, tasya yā parānapekṣatvena viśiṣṭā sraṣṭṛtvecchā grāhyagrāhakātmano viśvasya bhinnakalpatayāvabibhāsayiṣā, tayā yo'sau saṃbandhaḥ, sa eva kṣobhaḥ, tathā "śaraṃ gamayati" ityādivat atadicche'pi audāsīnyāt bahirbhāvānunmukhe dehanīlādau bhāvajāte yattattvecchābhāsanam audāsīnyacyāvanena bahirbhāvaunmukhyena avabhāsanaṃ tāṃ kṣobhaṇām, etadguruprabhṛtayo viduḥ jānīyuḥ -- ityarthaḥ | caryākrame hi bījaṃ sisṛkṣuḥ pumān svayaṃ kṣubhyati pramadāṃ tu kṣobhayati iti | iha caitadatirahasyatvādaprastutatvācca na prapañcitam, yathopayogamūhyata eva kevalam || 83 || evaṃ bījasvarūpamabhidhāya yonisvarūpamāha -- yadaikyāpattimāsādya tadicchā kṛtinī bhavet || 3-84 || kṣobhādhāramimaṃ prāhuḥ śrīsomānandaputrakāḥ | yena idantāvimṛśyena dehanīlādinā bhāvajātena, kādinā ca ekātmyamāsādya tasya parasya pramātuḥ saṃbandhinī icchā -- kṛtinī "mamaiva bhairavasyaitā viśvabhaḍgyo vinirgatāḥ |" ityādinyāyena svātmamātraviśrāntyā kṛtārthā pūrṇā jāyate | tametaṃ kṣobhasya saṃvitsvātantryasya ādhāram viṣayaṃ śrīsomānandasyānukampyāḥ putrāḥ śrīmadutpadaladevaprabhṛtayaḥ śiṣyāḥ, prāhuḥ -- ācakṣata ityarthaḥ | caryāktrame'pi hi yatsāmarasyamāsādya pauṃsro'bhilāṣaḥ kārtārthyameti sa yonilakṣaṇaḥ kṣobhādhāraḥ iti || 84 || etacca bījayonisvarūpam "antaḥstha" ityādinā sūtritam | rahasyaprakriyāgarbhīkāreṇa paramopādeyatvādanugrāhyāṇāṃ hṛdayaṅgamīkartaṃ svayameva vyācaṣṭe -- saṃvidāmīṣaṇādīnāmanudbhinnaviśeṣakam || 3-85 || yajjñeyamātraṃ tadbījaṃ yadyogādbījatā svare | īṣaṇādīnāṃ saṃvidāmasañjātavibhāgaṃ | yajjñeyam -- avaśyaṃ jñātavyaṃ pāramārthikaṃ saṃvidrūpamevecchādisaṃvidviśeṣarūpatvānupagrahātkevalamanavacchinnaṃ pārameśvaraṃ rūpaṃ, tadeva -- "cidātmaiva hi devontaḥ sthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīva nirupādānamarthajātaṃ prakāśayet ||" ityādyukttyā sarvabhāvanirbharatvāt antaḥsthasya viśvasya svecchayaiva bahirāvirbhāvanāt bījam mukhyakāraṇam -- ityarthaḥ | nanu yadyevaṃ tatkathaṃ svarāṇāmapi bījatvama ? -- tyāśaṃkyoktam -- "yadyogādbījatā svare" iti | udyogāditi yadanuprāṇitvāt -- ityarthaḥ | ata eva svarāṇāṃ tattadvarṇāvirbhāvakatvāducitaṃ bījatvam -- ityāśayaḥ, nahi saṃvitsvātantryamantareṇa anyasya kasyacit rūpāntarāvirbhāvane sāmarthyam | iti bhāvaḥ || 85 || evaṃ bījaśabdārthaṃ vyākhyāya visisṛkṣātmakaṃ ṇyantāṇyantatayā dviprakāraṃ kṣobhamapi vyācaṣṭe tasya bījasya saivoktā visisṛkṣā ya udbhavaḥ | yato grāhyamidaṃ bhāsyadbhinnakalpaṃ cidātmanaḥ || 3-86 || eṣa kṣobhaḥ kṣobhaṇā tu tūṣṇīṃbhūtānyamātṛgam | haṭhādyadaudāsīnyāṃśacyāvanaṃ saṃvido balāt || 3-87 || udbhava ityuḍyantṛtā -- ityarthaḥ | yato hetoridaṃ grāhyam dehanīlādi bhāvajātaṃ kādi ca, cidātmanaḥ sakāśādbhinnakalpam anatiriktamapi atiriktāyamānaṃ bhāsyat uttarakālaṃ bhāsiṣyamāṇaṃ syāt sa eṣa udyantṛtāmātrarūpaḥ kṣobhaḥ | caryākrame'pi hi kṣobhānantaramevānandādi bhavet, kṣobhaṇā tu tūṣṇīṃbhūtā audāsīnyāt bahirbhāvānunmukhā | ye anye nīlādyapohena avasthitā dehādayo mātāraḥ arthānnīlādayaḥ prameyāśca, tadgataṃ balāt svātantryalakṣaṇaṃ svaṃ vīryamavalambya saṃvitkartṛkaṃ haṭhāt atadicche'pi tattvecchābhāsanalakṣaṇāt balātkārāt yadaudāsīnyāt bahirbhāvonmukhatāyāmapravartanāt, cyāvanam bahirbhāvaunmukhyenaivāvabhāsanaṃ nāmeti || 86-87 || evaṃ bījasūtraṃ vyākhyāya yonisūtramapi vyācaṣṭe -- jātāpi visisṛkṣāsau yadvimarśāntaraikyataḥ | kṛtārthā jāyate kṣobhādhāro'traitatprakīrtitam || 3-88 || yatparasya pramāturutpannāpi kṣobhalakṣaṇā sraṣṭṛtvecchā -- cinmātraniṣṭhāt prakṛtādahantāvimarśādanya idantātmā vimarśo -- vimṛśyavimarśayorabhedopacārāt, tatparāmṛśyam dehanīlādi bhāvajātaṃ kādi ca, tenaikātmyamavalambya, kṛtārthā svātmamātraviśrāntyā pūrṇā jāyate, tadetadatra "yadaikyāpattimāsādya" ityādau yonisūtre kṣobhādhāraḥ, prakīrtitam samyaguktam -- ityarthaḥ || 88 || evametatpadārthadvāreṇa vyākhyāya tātparyamukhenāpyabhidhatte -- tatastadāntaraṃ jñeyaṃ bhinnakalpatvamicchati | viśvabījādataḥ sarvaṃ bāhyaṃ bimbaṃ vivartsyati || 3-89 || tataḥ samanantaroktāt sisṛkṣālakṣaṇāt kṣobhāddhetoḥ, āntaram pramātraikātmyena vartamānaṃ sat tat āsūtritaprāyaṃ jñeyaṃ bhinnakalpatvam atiriktāyamānatvameti, ataḥ viśvabījādādivarṇānmahāmāyātaścārabhya sarvam ānandādi tattvabhuvanādi ca bhāvajātam, bāhyam vicchedenāvabhāsamānam, bimbajñānīyākāralakṣaṇapratibimbātmakam, vivartsyati tattaddehanīlādyātmanā padavākyāditayā ca yathāyathaṃ sphuṭībhaviṣyati -- ityarthaḥ | caryākrame'pi hi bījameva bhedena prasṛtaṃ sat strīpuṃnapuṃsakādirūpatāmeṣyatīti || 89 || na caitatsvopajñamevoktam, -- ityāha -- kṣobhyakṣobhakabhāvasya satattvaṃ darśitaṃ mayā | śrīmanmaheśvareṇoktaṃ guruṇā yatprasādataḥ || 3-90 || "tadaparamūrtirbhagavān maheśvaraḥ" ityādinā prāṅnamaskṛtena guruṇā yatsatattvamuktaṃ tanmayā darśitam -- iti saṃbandhaḥ || 90 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāvatārayati -- prakṛtaṃ brūmahe nedaṃ bījaṃ varṇacatuṣṭayam | nāpi yoniryato naitatkṣobhādhāratvamṛcchati || 3-91 || nahi kādivadetadaikyamāsādya kasyacidapīcchā kārtārthyamiyādityasya kṣobhādhāratvāgamanam | nedaṃ bījamityatra punaḥ "kṣobhāntarasyāsambhavāt" ityādinā prāgupādānāddhetoranirdeśaḥ | ata eva cāsya varṇacatuṣṭayasya prakṣobhakatvābhāvāt svātmamātraviśrāntyā paracamatkāramayatvam || 91 || tadāha -- ātmanyeva ca viśrāntyā tatproktamamṛtātmakam | na kevalameṣāṃ yathāsaṃbhavaṃ prameyena saṅghaṭṭe parāmarśāntarodayo yāvat parasparamapi -- ityāha -- itthaṃ prāguditaṃ yattatpañcakaṃ tatparasparam || 3-92 || ucchaladvividhākāramanyonyavyatimiśraṇāt | pañcakamiti -- anuttareccheśanonmeṣonatārūpam, ānandaśaktirhi "ānando brahmaṇo rūpam.................... |" ityādyuktyā cidavyatiriktaiva, iti nāsyāḥ pṛthagabhidhānam, tadetat, parasparaṃ -- na punarekaikam, ucchaladvividhākāram prādurbhavannānāvarṇarūpaṃ bhavet | na caitatpāramparye'pi svātmamātrāvasthāne kiṃ tu saṅghaṭṭe sati | ityāha -- vyatimiśraṇāditi | tadyathāakārasyākārasya vā ikāreṇekāreṇa vā vyatimiśraṇe "e" iti rūpaṃ bhavet | tayoreva ukāreṇokāreṇa vā vyatimiśraṇe "o" iti rūpaṃ bhavet | ikārasyāpi akāreṇa "ya" iti, ukārasyāpi akāreṇa "va" iti, vyatimiśraṇaṃ ca na pañcakādatiriktena parāmarśāntareṇa kenacit | ityuktam -- anyonyeti | yattu -- śaiva śīghrasthiropāttajñeyakāluṣyarūṣitā | vijātīyonmukhatvena ratvaṃ latvaṃ ca gacchati ||" ityādi vakṣyati, tat paramārśāntarodayaviṣayamiti nātra melanīyam, saṃdhyakṣarodayasyaiva iha prakrāntatvāt || 92 || etadeva darśayati -- yo'nuttaraḥ paraḥ spando yaścānandaḥ samucchalan || 93 || tāvicchonmeṣasaṅghaṭṭādgacchato'tivicitratām | tāvanuttarānandaśabdavyapadeśyau "akārākārau" icchonmeṣābhyām "ikārokārāmyām" yaḥ saṅghaṭṭaḥ "ādguṇa" ityevaṃrūpaḥ saṃdhiḥ, tasmādatiśayena saṃdhīyamānavarṇadvaya vilakṣaṇatayā, vicitratām "ekāraukāralakṣaṇām" vaicitrīṃ gacchataḥ prāpnutaḥ -- ityarthaḥ || 93 || evamekārasyodayamātramuktvā garbhīkāreṇa svarūpamapyabhidhatte -- anuttarānandacitī icchāśaktau niyojite || 3-94 || trikoṇamiti tatprāhurvisargāmodasundaram | yadanuttarānandau arthādvikalpena, icchāyāṃ nihitasaṃdhī tat -- saṃdhīyamānāvayavamekāralakṣaṇamakṣaraṃ trikoṇaṃ "trikoṇamekādaśamaṃ vahnigehaṃ ca yonikam | śṛṅgāṭaṃ caiva ekāraṃ nāmabhiḥ parikīrtitam ||" ityādyukteḥ, icchājñānakriyākhyakoṇatrayamayatvācca, lipikrame'pi tathā saṃniveśāt "trikoṇam" iti trikoṇaśabdavyapadeśyamācakṣate -- iti vākyārthaḥ, tacca "visargastasya nāthasya kaulikī śaktirucyate |" ityādivakṣyamāṇanītyā, visargaḥ parā śaktiḥ, tasyā āmodaḥ ānandodayakrameṇa kriyāśaktiparyantamullāsaḥ, tena sundaram tatra nityoditatvācchakteḥ parānandamayam -- ityarthaḥ | trikoṇamityanena yoginīvaktrāparaparyāyajanmādhārarūpatvamapyasya sūcitam | tata eva hi parā śaktirudeti -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- "yadollasati śṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī |" iti | tathā "trikoṇaṃ bhagamityuktaṃ viyatsthaṃ guptamaṇḍalam | icchājñānakriyākoṇaṃ tanmadhye ciñcinīkramam ||" iti | anenaivāśayena ca ito bāhyairapi "ekārākṛti yaddivyaṃ madhye ṣaṭkārabhūṣitam | ālayaḥ sarvasaukhyānāṃ bodharatnakaraṇḍakam ||" ityādyuktam | caryākrame'pi hi visargasyānandaphalasya saṃbandhinā sphāreṇa parānandamayaṃ prasarasthānam, iti || 94 || na kevalamanuttarānandayoricchāyāṃ yoge saṃdhyakṣaralakṣaṇaparāmarśāntarodayo yāvadatrāpi -- ityāha -- anuttarānandaśaktī tatra rūḍhimupāgate || 3-95 || trikoṇadvitvayogena vrajataḥ ṣaḍarasthitim | tatra trikoṇe'pi yadā anuttarānandau rūḍhiṃ -- "vṛddhireci" iti saṃdhikrameṇa prarohaṃ prāptau, tadā anuttarasya pūrvoktanītyā raudryādiśaktitrayamayatvena ānandasyāpi tatsphāramātrasāratvena trikoṇarūpatvāt akāraikāralakṣaṇatrikoṇadvayayogena, ṣaḍarām ṣaṭkoṇāṃ sthitiṃ vrajataḥ ekārarūpatāmavabhāsayataḥ -- ityarthaḥ | lipau punarevaṃrūpatvamatirahasyatvāt na pradarśyateityekārasyaiva dviguṇībhāvonmīlanāyopari rekhāvinyāsaḥ | caryākrame'pi hi siddhayoginītrikoṇadvayasampuṭībhāvena ṣaḍaramudrāmayī sthitirjāyate iti || 95 || evamanuttarānandayorekāreṇa saṅghaṭṭe yathā parāmarśāntarodayaḥ, tadvadokāreṇāpi -- ityāha -- ta evonmeṣayoge'pi punastanmayatāṃ gate || 3-96 || kriyāśakteḥ sphuṭaṃ rūpamabhivyaṅktaḥ parasparam | te eva anuttarānandaśaktī, unmeṣeṇa ukāreṇa yo yogaḥ okārāpattilakṣaṇaḥ saṃdhiḥ, tasminsatyapi punaryadā tanmayatām -- okārātmatāṃ saṃdhikrameṇa tadekībhāvaṃ gacchataḥ, tadā parasparamanuttarānandau aukārātmanā saṃbhūya kriyāśakteraukāralakṣaṇaṃ sphuṭaṃ rūpam, abhitaḥ samantāt, vyaṅktaḥ prakāśayataḥ -- ityarthaḥ | "abhitaḥ" sphuṭaṃ rūpaṃ vyaṅktaḥ" ityanena kriyāśakteḥ saṃdhyakṣareṣu yathākramam asena anudbhannaviśeṣam, ata evaikam advitīyaṃ yat saṃvido rūpaṃ tadeva sarvabhāvanirbharatvāt viśvāvirbhāvakatayā bījāṃśaḥ kāraṇaviśeṣaḥ, tasya yā parānapekṣatvena viśiṣṭā sraṣṭṛtvecchā grāhyagrāhakātmano viśvasya bhinnakalpatayāvabibhāsayiṣā, tayā yo'sau saṃbandhaḥ, sa eva kṣobhaḥ, tathā "śaraṃ gamayati" ityādivat atadicche'pi audāsīnyāt bahirbhāvānunmukhe dehanīlādau bhāvajāte yattattvecchābhāsanam audāsīnyacyāvanena bahirbhāvaunmukhyena avabhāsanaṃ tāṃ kṣobhaṇām, etadguruprabhṛtayo viduḥ jānīyuḥ -- ityarthaḥ | caryākrame hi bījaṃ sisṛkṣuḥ pumān svayaṃ kṣubhyati pramadāṃ tu kṣobhayati iti | iha caitadatirahasyatvādaprastutatvācca na prapañcitam, yathopayogamūhyata eva kevalam || 83 || evaṃ bījasvarūpamabhidhāya yonisvarūpamāha -- yadaikyāpattimāsādya tadicchā kṛtinī bhavet || 3-84 || kṣobhādhāramimaṃ prāhuḥ śrīsomānandaputrakāḥ | yena idantāvimṛśyena dehanīlādinā bhāvajātena, kādinā ca ekātmyamāsādya tasya parasya pramātuḥ saṃbandhinī icchā -- kṛtinī "mamaiva bhairavasyaitā viśvabhaḍgyo vinirgatāḥ |" ityādinyāyena svātmamātraviśrāntyā kṛtārthā pūrṇā jāyate | tametaṃ kṣobhasya saṃvitsvātantryasya ādhāram viṣayaṃ śrīsomānandasyānukampyāḥ putrāḥ śrīmadutpadaladevaprabhṛtayaḥ śiṣyāḥ, prāhuḥ -- ācakṣata ityarthaḥ | caryāktrame'pi hi yatsāmarasyamāsādya pauṃsro'bhilāṣaḥ kārtārthyameti sa yonilakṣaṇaḥ kṣobhādhāraḥ iti || 84 || etacca bījayonisvarūpam "antaḥstha" ityādinā sūtritam | rahasyaprakriyāgarbhīkāreṇa paramopādeyatvādanugrāhyāṇāṃ hṛdayaṅgamīkartaṃ svayameva vyācaṣṭe -- saṃvidāmīṣaṇādīnāmanudbhinnaviśeṣakam || 3-85 || yajjñeyamātraṃ tadbījaṃ yadyogādbījatā svare | īṣaṇādīnāṃ saṃvidāmasañjātavibhāgaṃ | yajjñeyam -- avaśyaṃ jñātavyaṃ pāramārthikaṃ saṃvidrūpamevecchādisaṃvidviśeṣarūpatvānupagrahātkevalamanavacchinnaṃ pārameśvaraṃ rūpaṃ, tadeva -- "cidātmaiva hi devontaḥ sthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīva nirupādānamarthajātaṃ prakāśayet ||" ityādyukttyā sarvabhāvanirbharatvāt antaḥsthasya viśvasya svecchayaiva bahirāvirbhāvanāt bījam mukhyakāraṇam -- ityarthaḥ | nanu yadyevaṃ tatkathaṃ svarāṇāmapi bījatvama ? -- tyāśaṃkyoktam -- "yadyogādbījatā svare" iti | udyogāditi yadanuprāṇitvāt -- ityarthaḥ | ata eva svarāṇāṃ tattadvarṇāvirbhāvakatvāducitaṃ bījatvam -- ityāśayaḥ, nahi saṃvitsvātantryamantareṇa anyasya kasyacit rūpāntarāvirbhāvane sāmarthyam | iti bhāvaḥ || 85 || evaṃ bījaśabdārthaṃ vyākhyāya visisṛkṣātmakaṃ ṇyantāṇyantatayā dviprakāraṃ kṣobhamapi vyācaṣṭe tasya bījasya saivoktā visisṛkṣā ya udbhavaḥ | yato grāhyamidaṃ bhāsyadbhinnakalpaṃ cidātmanaḥ || 3-86 || eṣa kṣobhaḥ kṣobhaṇā tu tūṣṇīṃbhūtānyamātṛgam | haṭhādyadaudāsīnyāṃśacyāvanaṃ saṃvido balāt || 3-87 || udbhava ityuḍyantṛtā -- ityarthaḥ | yato hetoridaṃ grāhyam dehanīlādi bhāvajātaṃ kādi ca, cidātmanaḥ sakāśādbhinnakalpam anatiriktamapi atiriktāyamānaṃ bhāsyat uttarakālaṃ bhāsiṣyamāṇaṃ syāt sa eṣa udyantṛtāmātrarūpaḥ kṣobhaḥ | caryākrame'pi hi kṣobhānantaramevānandādi bhavet, kṣobhaṇā tu tūṣṇīṃbhūtā audāsīnyāt bahirbhāvānunmukhā | ye anye nīlādyapohena avasthitā dehādayo mātāraḥ arthānnīlādayaḥ prameyāśca, tadgataṃ balāt svātantryalakṣaṇaṃ svaṃ vīryamavalambya saṃvitkartṛkaṃ haṭhāt atadicche'pi tattvecchābhāsanalakṣaṇāt balātkārāt yadaudāsīnyāt bahirbhāvonmukhatāyāmapravartanāt, cyāvanam bahirbhāvaunmukhyenaivāvabhāsanaṃ nāmeti || 86-87 || evaṃ bījasūtraṃ vyākhyāya yonisūtramapi vyācaṣṭe -- jātāpi visisṛkṣāsau yadvimarśāntaraikyataḥ | kṛtārthā jāyate kṣobhādhāro'traitatprakīrtitam || 3-88 || yatparasya pramāturutpannāpi kṣobhalakṣaṇā sraṣṭṛtvecchā -- cinmātraniṣṭhāt prakṛtādahantāvimarśādanya idantātmā vimarśo -- vimṛśyavimarśayorabhedopacārāt, tatparāmṛśyam dehanīlādi bhāvajātaṃ kādi ca, tenaikātmyamavalambya, kṛtārthā svātmamātraviśrāntyā pūrṇā jāyate, tadetadatra "yadaikyāpattimāsādya" ityādau yonisūtre kṣobhādhāraḥ, prakīrtitam samyaguktam -- ityarthaḥ || 88 || evametatpadārthadvāreṇa vyākhyāya tātparyamukhenāpyabhidhatte -- tatastadāntaraṃ jñeyaṃ bhinnakalpatvamicchati | viśvabījādataḥ sarvaṃ bāhyaṃ bimbaṃ vivartsyati || 3-89 || tataḥ samanantaroktāt sisṛkṣālakṣaṇāt kṣobhāddhetoḥ, āntaram pramātraikātmyena vartamānaṃ sat tat āsūtritaprāyaṃ jñeyaṃ bhinnakalpatvam atiriktāyamānatvameti, ataḥ viśvabījādādivarṇānmahāmāyātaścārabhya sarvam ānandādi tattvabhuvanādi ca bhāvajātam, bāhyam vicchedenāvabhāsamānam, bimbajñānīyākāralakṣaṇapratibimbātmakam, vivartsyati tattaddehanīlādyātmanā padavākyāditayā ca yathāyathaṃ sphuṭībhaviṣyati -- ityarthaḥ | caryākrame'pi hi bījameva bhedena prasṛtaṃ sat strīpuṃnapuṃsakādirūpatāmeṣyatīti || 89 || na caitatsvopajñamevoktam, -- ityāha -- kṣobhyakṣobhakabhāvasya satattvaṃ darśitaṃ mayā | śrīmanmaheśvareṇoktaṃ guruṇā yatprasādataḥ || 3-90 || "tadaparamūrtirbhagavān maheśvaraḥ" ityādinā prāṅnamaskṛtena guruṇā yatsatattvamuktaṃ tanmayā darśitam -- iti saṃbandhaḥ || 90 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāvatārayati -- prakṛtaṃ brūmahe nedaṃ bījaṃ varṇacatuṣṭayam | nāpi yoniryato naitatkṣobhādhāratvamṛcchati || 3-91 || nahi kādivadetadaikyamāsādya kasyacidapīcchā kārtārthyamiyādityasya kṣobhādhāratvāgamanam | nedaṃ bījamityatra punaḥ "kṣobhāntarasyāsambhavāt" ityādinā prāgupādānāddhetoranirdeśaḥ | ata eva cāsya varṇacatuṣṭayasya prakṣobhakatvābhāvāt svātmamātraviśrāntyā paracamatkāramayatvam || 91 || tadāha -- ātmanyeva ca viśrāntyā tatproktamamṛtātmakam | na kevalameṣāṃ yathāsaṃbhavaṃ prameyena saṅghaṭṭe parāmarśāntarodayo yāvat parasparamapi -- ityāha -- itthaṃ prāguditaṃ yattatpañcakaṃ tatparasparam || 3-92 || ucchaladvividhākāramanyonyavyatimiśraṇāt | pañcakamiti -- anuttareccheśanonmeṣonatārūpam, ānandaśaktirhi "ānando brahmaṇo rūpam.................... |" ityādyuktyā cidavyatiriktaiva, iti nāsyāḥ pṛthagabhidhānam, tadetat, parasparaṃ -- na punarekaikam, ucchaladvividhākāram prādurbhavannānāvarṇarūpaṃ bhavet | na caitatpāramparye'pi svātmamātrāvasthāne kiṃ tu saṅghaṭṭe sati | ityāha -- vyatimiśraṇāditi | tadyathāakārasyākārasya vā ikāreṇekāreṇa vā vyatimiśraṇe "e" iti rūpaṃ bhavet | tayoreva ukāreṇokāreṇa vā vyatimiśraṇe "o" iti rūpaṃ bhavet | ikārasyāpi akāreṇa "ya" iti, ukārasyāpi akāreṇa "va" iti, vyatimiśraṇaṃ ca na pañcakādatiriktena parāmarśāntareṇa kenacit | ityuktam -- anyonyeti | yattu -- śaiva śīghrasthiropāttajñeyakāluṣyarūṣitā | vijātīyonmukhatvena ratvaṃ latvaṃ ca gacchati ||" ityādi vakṣyati, tat paramārśāntarodayaviṣayamiti nātra melanīyam, saṃdhyakṣarodayasyaiva iha prakrāntatvāt || 92 || etadeva darśayati -- yo'nuttaraḥ paraḥ spando yaścānandaḥ samucchalan || 93 || tāvicchonmeṣasaṅghaṭṭādgacchato'tivicitratām | tāvanuttarānandaśabdavyapadeśyau "akārākārau" icchonmeṣābhyām "ikārokārāmyām" yaḥ saṅghaṭṭaḥ "ādguṇa" ityevaṃrūpaḥ saṃdhiḥ, tasmādatiśayena saṃdhīyamānavarṇadvaya vilakṣaṇatayā, vicitratām "ekāraukāralakṣaṇām" vaicitrīṃ gacchataḥ prāpnutaḥ -- ityarthaḥ || 93 || evamekārasyodayamātramuktvā garbhīkāreṇa svarūpamapyabhidhatte -- anuttarānandacitī icchāśaktau niyojite || 3-94 || trikoṇamiti tatprāhurvisargāmodasundaram | yadanuttarānandau arthādvikalpena, icchāyāṃ nihitasaṃdhī tat -- saṃdhīyamānāvayavamekāralakṣaṇamakṣaraṃ trikoṇaṃ "trikoṇamekādaśamaṃ vahnigehaṃ ca yonikam | śṛṅgāṭaṃ caiva ekāraṃ nāmabhiḥ parikīrtitam ||" ityādyukteḥ, icchājñānakriyākhyakoṇatrayamayatvācca, lipikrame'pi tathā saṃniveśāt "trikoṇam" iti trikoṇaśabdavyapadeśyamācakṣate -- iti vākyārthaḥ, tacca "visargastasya nāthasya kaulikī śaktirucyate |" ityādivakṣyamāṇanītyā, visargaḥ parā śaktiḥ, tasyā āmodaḥ ānandodayakrameṇa kriyāśaktiparyantamullāsaḥ, tena sundaram tatra nityoditatvācchakteḥ parānandamayam -- ityarthaḥ | trikoṇamityanena yoginīvaktrāparaparyāyajanmādhārarūpatvamapyasya sūcitam | tata eva hi parā śaktirudeti -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- "yadollasati śṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī |" iti | tathā "trikoṇaṃ bhagamityuktaṃ viyatsthaṃ guptamaṇḍalam | icchājñānakriyākoṇaṃ tanmadhye ciñcinīkramam ||" iti | anenaivāśayena ca ito bāhyairapi "ekārākṛti yaddivyaṃ madhye ṣaṭkārabhūṣitam | ālayaḥ sarvasaukhyānāṃ bodharatnakaraṇḍakam ||" ityādyuktam | caryākrame'pi hi visargasyānandaphalasya saṃbandhinā sphāreṇa parānandamayaṃ prasarasthānam, iti || 94 || na kevalamanuttarānandayoricchāyāṃ yoge saṃdhyakṣaralakṣaṇaparāmarśāntarodayo yāvadatrāpi -- ityāha -- anuttarānandaśaktī tatra rūḍhimupāgate || 3-95 || trikoṇadvitvayogena vrajataḥ ṣaḍarasthitim | tatra trikoṇe'pi yadā anuttarānandau rūḍhiṃ -- "vṛddhireci" iti saṃdhikrameṇa prarohaṃ prāptau, tadā anuttarasya pūrvoktanītyā raudryādiśaktitrayamayatvena ānandasyāpi tatsphāramātrasāratvena trikoṇarūpatvāt akāraikāralakṣaṇatrikoṇadvayayogena, ṣaḍarām ṣaṭkoṇāṃ sthitiṃ vrajataḥ ekārarūpatāmavabhāsayataḥ -- ityarthaḥ | lipau punarevaṃrūpatvamatirahasyatvāt na pradarśyateityekārasyaiva dviguṇībhāvonmīlanāyopari rekhāvinyāsaḥ | caryākrame'pi hi siddhayoginītrikoṇadvayasampuṭībhāvena ṣaḍaramudrāmayī sthitirjāyate iti || 95 || evamanuttarānandayorekāreṇa saṅghaṭṭe yathā parāmarśāntarodayaḥ, tadvadokāreṇāpi -- ityāha -- ta evonmeṣayoge'pi punastanmayatāṃ gate || 3-96 || kriyāśakteḥ sphuṭaṃ rūpamabhivyaṅktaḥ parasparam | te eva anuttarānandaśaktī, unmeṣeṇa ukāreṇa yo yogaḥ okārāpattilakṣaṇaḥ saṃdhiḥ, tasminsatyapi punaryadā tanmayatām -- okārātmatāṃ saṃdhikrameṇa tadekībhāvaṃ gacchataḥ, tadā parasparamanuttarānandau aukārātmanā saṃbhūya kriyāśakteraukāralakṣaṇaṃ sphuṭaṃ rūpam, abhitaḥ samantāt, vyaṅktaḥ prakāśayataḥ -- ityarthaḥ | "abhitaḥ" sphuṭaṃ rūpaṃ vyaṅktaḥ" ityanena kriyāśakteḥ saṃdhyakṣareṣu yathākramam asphuṭam, sphuṭam, sphuṭataram, sphuṭatamaṃ ca, rūpamasti -- ityāveditam || 96 || nanvanuttarānandayoricchonmeṣābhyāṃ saṅghaṭṭe yathā parāmarśāntarodaya uktaḥ tathā tatkṣobharūpābhyāmīśanonatābhyāmapi kimiti na ? -- ityāśaṅkyāha -- icchonmeṣagataḥ kṣobho yaḥ proktastadgaterapi || 3-97 || te eva śaktī tādrūpyabhāginyau nānyathāsthite | yaḥ icchonmeṣasatka īṣaṇonatālakṣaṇaḥ kṣobhaḥ pūrvamuktaḥ, taṃ gate tena saha "ādguṇaḥ" ityādinā saṃdhiṃ prāpte api, te anuttarānandākhye śaktī, tādrūpyabhāginyāveva tadeva ekāraukāralakṣaṇaṃ rūpamavaśyaṃ bhajete, ata eva ṅānyathāsthite" parāmarśāntarātmakatvena na tiṣṭhataḥ, iti na tatsaṅghaṭṭena anuttarānandayoḥ parāmarśāntarodaya uktaḥ || 97 || nanu "anuttaraḥ prakāśa evaikaḥ prakāśate" iti tato'nyanna kiñcidapi saṃbhavet tasyātirekānatirekavikalpopahatatvāt, tatkathamidamuktaṃ -- yadiyatā kriyāśaktiparyantena vaicitryeṇa sa eva parisphuret iti ? tadāha - - nanvanuttaratānandau svātmanā bhedavarjitau || 3-98 || kathametāvatīmenāṃ vaicitrīṃ svātmani śritau | tadeva pratividhatte -- śṛṇu tāvadayaṃ saṃvinnātho'parimitātmakaḥ || 3-99 || anantaśaktivaicitryalayodayakaleśvaraḥ | ayaṃ khalu anuttarānandātmā saṃvinnāthaḥ "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ |" ityādyukteranantasya śaktivaicitryasya, layodayayoḥ nimeṣonmeṣayoryatkalanam -- svātmano bhedena kṣepaḥ, tatra svatantratvāt aparimitātmakaḥ niyatarūpānupagrahāt anavacchinnasvabhāvaḥ -- ityarthaḥ || 99 || nanvayaṃ saṃvinnāthaḥ kimiti nāma na niyatena rūpeṇa parisphuret ? ityāśaṅkyāha -- asthāsyadekarūpeṇa vapuṣā cenmaheśvaraḥ || 3-100 || maheśvaratvaṃ saṃvittvaṃ tadatyakṣyad ghaṭādivat | yadi nāma maheśvaraḥ pratiniyatena kenacidrūpeṇa avatiṣṭheta, tadāsya ghaṭādinyāyena māheśvaryaṃ saṃvidrūpatvaṃ ca na syāt | etadeva hi asya māheśvaryaṃ saṃvidrūpatvaṃ ca yat tattadaniyatavācyavācakātmanā parisphuret iti | tathāhi -- "ekamevedaṃ saṃvidrūpaṃ harṣaviṣādādyanekākāravivartaṃ paśyāmaḥ tatra yatheṣṭaṃ saṃjñāḥ kriyantām" ityādyuktayuktyā saṃvit tāvadanekākāratayā parisphurati, iti nāstyatra vivādaḥ | na cāsyāstattadākāratayā parisphuraṇe "tasyātirekānatirekavikalpopahatatvāt" avidyādi nimittaṃ kiṃ tu sva eva svabhāvo yaḥ śvātantryam" iti "māheśvaryam" iti -- ca sarvatroddhoṣyate, tatpratiniyate'sya svarūpe prakāśamāne "māheśvaryaṃ saṃvidrūpatvaṃ ca na syāt, iti jāḍyamevāpatet | jaḍa eva hi ghaṭādiḥ "idamidānīmatra bhāti" ityevamātmaniyatāvabhāso bhavet na paraḥ prakāśaḥ || 100 || etadeva hi tasya jaḍādvailakṣaṇyaṃ yat svaprakāśatvāt anyena kenacinna paricchidyate | anyapramīyamāṇatvameva hi paricchinnaprakāśatvaṃ yannāma sarvatraiva jaḍasya lakṣaṇamucyate | tadāha paricchinnaprakāśatvaṃ jaḍasya kila lakṣaṇam || 3-101 || jaḍādvilakṣaṇo bodho yato na parimīyate | yataścaivam, atastata eva iyān viśvaprasaraḥ -- ityāha -- tena bodhamahāsindhorullāsinyaḥ svaśaktayaḥ || 3-102 || āśrayantyūrmaya iva svātmasaṅghaṭṭacitratām | tena uktānekākāratayā parisphuraṇena hetunā, sindhorivormayo bodhāt ullasanaśīlāḥ, svāḥ ātmabhūtā icchādyāḥ śaktayaḥ, svātmasaṅghaṭṭena parasparalolībhāvena, citratāmāśrayanti tattadgrāhyagrāhakātmanā tattatparāmarśarūpatayā ca parisphuranti -- ityarthaḥ || 102 || etadeva ca paraṃ kriyāśakte rūpam, -- ityāha -- svātmasaṅghaṭṭavaicitryaṃ śaktīnāṃ yatparasparam || 3-103 || etadeva paraṃ prāhuḥ kriyāśakteḥ sphuṭaṃ vapuḥ | paraṃ sphuṭamiti sphuṭatamam -- ityarthaḥ, ata eva bhedaprādhānyāt asyāḥ "viṣayeṣveva saṃlīnānadhodhaḥ pātayantyaṇūn | rudrāṇūnyāḥ samāliṅgya ghorataryo'parāstu tāḥ ||" ityādilakṣitānām aśuddhādhvādhiṣṭhātrīṇāṃ ghoratarīṇāmapi śaktīnāṃ nimittatvam | ityavagantavyam | aghorādīnāṃ hi śaktīnāmicchāśakterjñānaśakteśca janma -- ityuktam || 103 || śaktitrayasaṅghaṭṭātmakatvādeva cāsya bhagavataḥ triśūlatvamuktam -- ityāha -- asmiṃścaturdaśe dhāmni sphuṭībhūtatriśaktike || 3-104 || triśūlatvamataḥ prāha śāstā śrīpūrvaśāsane | ata iti -- kriyāśakteḥ paraṃ sphuṭatvāt, śphuṭībhūtatriśaktike" ityatra cāyaṃ hetuḥ, sphuṭībhūtatriśaktitvaṃ ca triśūlatvoktau hetuḥ yadicchājñānakriyātmakamarātrayam atrāstiiti bhāvaḥ | yaduktaṃ tatra - - "............................ṭriśūlena caturthakam |" iti || 104 || na kevalamatra śaktitrayasamāveśāt triśūlatvaṃ bhagavatoktaṃ yāvannirañjanatvamapi adhigatatattadāgamārthairgurubhiḥ -- ityāha -- nirañjanamidaṃ coktaṃ gurubhistattvadarśibhiḥ || 105 || śaktimānañjyate yasmānna śaktirjātu kenacit | co bhinnakramaḥ, tenedam "aukāralakṣaṇam" caturdaśaṃ dhāma nirañjanaṃ coktam ityanvayaḥ | yataḥ "yathālokena dīpasya kiraṇairbhāskarasya ca | jñāyate digvibhāgādi tadvacchaktyā śivaḥ priye ||" ityādyuktyā śaktimān paraḥ prakāśaḥ, śaktyā añjyate parimitān pramātṝnprati vyaktīkriyate upādhīyate -- ityarthaḥ | svaprakāśasya hi parasya prakāśasya parakartṛkā vyaktirevopādhiḥ | śaktiḥ punarabhivyaktaiva tadañjane upāyaḥ -- iti na tasyā api kenacidañjanaṃ saṃbhavet | nahi asaṃviditaṃ karaṇaṃ kāraṇatāmeva yāyāt | iti bhāvaḥ || 105 || nanu icchādiśaktiriṣyamāṇādinā svaviṣayeṇāpyupādhīyate eva iti kathamuktaṃ ṅa śaktiḥ kenacidañjyate" ? -- ityāśaṅkyāha -- icchā jñānaṃ kriyā ceti yatpṛthakpṛthagañjyate || 3-106 || tadeva śaktimatsvaiḥ svairiṣyamāṇādikaiḥ sphuṭam | yat khalu icchājñānakriyālakṣaṇāḥ śaktayaḥ, svaiḥ svaiḥ prātisvikairiṣyamāṇajñeyakāryātmabhiḥ viṣayaiḥ, pṛthak pṛthak bhedena uparañjyate, tadeva sphuṭam -- pūrṇasvarūpaṃ śaktimat -- sa eva garbhīkṛtānantaśaktiḥ paraḥ prakāśaḥ -- ityarthaḥ | śaktirhi nāma śaktimata eva svaṃ rūpaṃ kiṃ tu phalabhedādāropitabhedam yena iṣyamāṇādyuparāgāt "icchā" ityādivyavahāraḥ || 106 || nanu yadi icchādīnāmekaikaśaḥ iṣyamāṇādinā uparañjane śaktimadrūpatvaṃ tatsamuditānāmāsāṃ kiṃ rūpam ? -- ityāśaṅkyāha -- etattritayamaikyena yadā tu prasphurettadā || 3-107 || na kenacidupādheyaṃ svasvavipratiṣedhataḥ | etatpunaḥ icchājñānakriyālakṣaṇaṃ tritayaṃ yadā kriyāśaktyātmanā sāmarasyena prasphuret, tadā kenacidapīṣyamāṇādinā viṣayeṇa icchādīnāmīṣaṇīyādīnāṃ ca svena svena vipratiṣedhāt īṣaṇīyena jñānakriyayoḥ nāñjanaṃ jñeyenāpi na icchākriyayoḥ, kāryeṇāpi na icchājñānayoḥ ityevaṃrūpāt parasparavyāhatatvāt nopādheyam nāñjanīyama -- ityarthaḥ | yadvakṣyati -- "......................kriyā devī nirañjanam |" iti || 107 || ata eva ca etat triśūlaśabdenoktam -- ityāha -- lolībhūtamataḥ śaktitritayaṃ tattriśūlakam | yasminnāśu samāveśādbhavedyogī nirañjanaḥ || 108 || ataḥ anupahitatvāddhetorlolībhūtam spardhitve'pyavibhāgamāptam, etacchaktitritayaṃ triśūlaśabdasya vyapadeśyam, yasminnanupādhau rūpe na kevalaṃ svayaṃ nirañjanatvaṃ yāvattatsattāsamāveśāt prāptatadaikātmyo yogyapi nirañjano bhavet || 108 || athaitadeva prameyāntarāvāpena upasaṃharati -- itthaṃ parāmṛtapadādārabhyāṣṭakamīdṛśam | brahmyādirūpasaṃbhedāḍyātyaṣṭāṣṭakatāṃ sphuṭam || 3-109 || yadetat parāmṛtapadāt ṣaṇṭhavarṇacatuṣṭayādārabhya śalabījaparyantamīdṛśam yathoktarūpamaṣṭakaṃ tadbrahmyāderaṣṭakasya yatsarvasarvātmakaṃ rūpaṃ tena prativarṇa devyaṣṭakasya vācyatvena miśrībhāvāt, aṣṭāṣṭakatāṃ sphuṭaṃ yāti -- catuḥṣaṣṭirūpatayā prasphurati -- ityarthaḥ, tena brahmī "ṛkāraḥ" evaṃ krameṇa yāvat "aukāro" yogīśvarī, punarmāheśvarī "ṛkāraḥ" atra brahmī "aukāraḥ" yadvā "ṛkāraḥ" evamanyatra jñeyam || 109 || tadevaṃ kriyāśaktiparyantena vaicitryeṇa parisphurantyā api parasyāḥ saṃvidaḥ svarūpavipralopo na jātaḥ, ityeva dyotayituṃ bindusvarūpaṃ darśayati -- atrānuttaraśaktiḥ sā svaṃ vapuḥ prakaṭasthitam | kurvantyapi jñeyakalākāluṣyādvindurūpiṇī || 3-110 || atra evaṃ saṃsthite'pi, sā samanantaroktasvarūpā anuttaraśaktiḥ, svasvātantryāt jñeyasya grāhyagrāhakātmano bhāvajātasya yatkalanam iyattāparicchedaḥ, tena yatkāluṣyam svarūpagopanātmā saṅkocaḥ, tadavalambya svaṃ svaprakāśaṃ vapuḥ prakaṭasthitam sarvasaṃvedyatayā avatiṣṭhamānaṃ kurvāṇāpi, vindurūpiṇī -- vettīti vinduḥ vidikriyāyāṃ svatantraḥ pramātā, tasya rūpam -- avibhāgaḥ paraḥ prakāśaḥ, tadeva vidyate yasyāḥ -- tatsvabhāvaiva -- ityarthaḥ | evamapi svarūpānna pracyutā -- iti bhāvaḥ || 110 || ata āha -- uditāyāṃ kriyāśaktau somasūryāgnidhāmani | avibhāgaḥ prakāśo yaḥ sa binduḥ paramo hi naḥ || 3-111 || iha hlādataikṣṇyādyavacchinnatvena niyatātmanāṃ pramāṇādyātmanāṃ sūryādīnāmāśrayabhūtāyāṃ kriyāśaktāvuditāyām tattadvaicitryātmanā parisphurantyāmapi, avibhāgo hlādataikṣṇyādyupādhyavacchedaśūnyaḥ pūrṇo yaḥ prakāśaḥ sa paramaḥ, evamapi apracyutasvarūpatvādatyutkṛṣṭo'smaddarśane "vinduḥ" vidikriyāyāṃ svatantraḥ parapramātrekarūpaḥ parameśvaraḥ śivaḥ -- ityarthaḥ | yadvakṣyati -- "atra prakāśamātraṃ yatsthite dhāmatraye sati | uktaṃ bindutayā śāstre śivavindurasau mataḥ ||" iti || 111 || na caitatsvopajñamevoktam -- ityāha -- tattvarakṣāvidhāne ca taduktaṃ parameśinā | hṛtpadmamaṇḍalāntaḥstho naraśaktiśivātmakaḥ || 3-112 || boddhavyo layabhedena vindurvimalatārakaḥ | tadevāha -- hṛtpadmetyādi | binduḥ vedayitā paraḥ prakāśaḥ, svasvātantryādviśvamavabibhāsayiṣuḥ "triṣu sthānagato vindumekatraiva vibhāvayet |" ityādyuktyā dvādaśāntabhrūmadhyahṛdayalakṣaṇeṣu sthāneṣu, layasya viśrānterbhedāt, naraśaktiśivātmako boddhavyaḥ -- icchādyātmakaśivavidyātmalakṣaṇatattvatrayarūpatayā prasphuritaḥ ityarthaḥ | evamapyasau hṛtpadmamaṇḍalāntaḥsthaḥ saṃkucitātmatāyāḥ prādhānyāt bhedabhūmāveva prāptaprarohaḥ -- ityarthaḥ | evamapi nāsau svasvarūpātpracyutaḥ ityāha -- vimalatāraka iti | vimalaḥ tattadvaicitryollāse'pi saṃvinmātrarūpatvāt śuddhaḥ, ata eva saṃsārābdhestārakaḥ || 112 || na kevalaṃ parāmarśanīyaviśvavaicitryātmanā parisphurato'sya na svasvarūpāt pracyāvo yāvattattatparāmarśātmanāpi -- ityāha -- yo'sau nādātmakaḥ śabdaḥ sarvaprāṇiṣvavasthitaḥ || 3-113 || adha ūrdhvavibhāgena niṣkriyeṇāvatiṣṭhate | iha yo'sau vinduḥ sa tattatparāmarśātmatāmullilāsayiṣuḥ ṅādātmakaḥ śabdaḥ" tadrūpatayā sphuratītyarthaḥ | śabdayati svābhedena viśvaṃ parāmṛśatīti śabdaḥ, parāvāgrūpo vimarśaḥ, sa ca nādātmakaḥ nadati sarveṣāmeva jīvakalātvena parisphuratīti nādo "hakārārdhārdharūpiṇī amā kalā" yaiva mukhyayā vṛttyā sarvatra asvaratvena vyapadiśyate, tasyātmā tadrūpatayā avabhāsate iti yāvat | sa eva ca "akāraḥ sarvavarṇānāmantaryāmitayā sthitaḥ |" ityādyuktyā sarveṣāmeva varṇānām, adhaūrdhvavibhāgena anuttarāt śūlabījaparyantaṃ hakāraparyantaṃ vā prāṇanarūpatvenāvasthitaḥ -- sarva eva parāmarśarāśistatsphārasārara eva -- ityarthaḥ | atha ca sa eva sarveṣāṃ prāṇināmadha ūrdhvavibhāgena sūryācandrātmaprāṇāpānapravāharūpatayāpyavasthitaḥ, saiva hi "parā jīvakalā" -- iti bhāvaḥ | evamapyasau niṣkriyeṇa rūpeṇāvatiṣṭhate kriyāśaktiparyantaṃ tattadvaicitryātmanā parisphuraṇe'pi nāsya svasvarūpāt pracyāvaḥ -- ityarthaḥ || 113 || nanu uditāyāṃ kriyāśaktau, hlādataikṣṇyādyavacchinnaḥ somasūryādiḥ pratiniyataḥ prakāśaḥ prakāśate, yaḥ svamanyacca nikhilameva prakāśayati, yaḥ punaravibhāgaḥ paraḥ prakāśa uktaḥ sa kiṃ tadātmakaḥ uta tatprakāśyo'nyo vā ? -- ityāśaṅkyāha -- hlādataikṣṇyādi vaicitryaṃ sitaraktādikaṃ ca yat || 3-114 || svayaṃ tannirapekṣo'sau prakāśo gururāha ca | yatkhalu candrasūryādigataṃ hlādataikṣṇyādyātma sitaraktādyātma ca vaicitryaṃ tadasau paraḥ prakāśaḥ svātmanā nāpekṣate -- niyatarūpatvābhāvāttadekātmako na bhavet, nāpi svaprakāśatvāttatprakāśyaḥ | tena nāsau sūryādirūpaḥ tatprakāśyo vā, api tu sūryādidhāmatrayānuprāṇakaḥ parapramātrekarūpaḥ | ādiśabdadvayācca dāhakatvaṃ dāhyabhedotthaṃ nānāvarṇatvaṃ ca grāhyam | etacca kevalaṃ nāsmābhirevoktaṃ yāvadbhagavatā vāsudevenāpi -- ityuktam -- "gururāha ca" iti | yadgītam ṅa tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ | yadgatvā na nivartante taddhām paramaṃ mama ||" iti || 114 || etadevārthadvāreṇa darśayati -- yanna sūryo na vā somo nāgnirbhāsayate'pi ca || 3-115 || na cārkasomavahnīnāṃ tatprakāśādvinā mahaḥ | kimapyasti nijaṃ kiṃ tu saṃviditthaṃ prakāśate || 3-116 || yatparamaṃ dhāma na pratiniyatasūryādyekarūpamapi bhāsayate ca -- svābhāsatvāt sūryādyavabhāsyo na syāt, pratyuta sūryādīnāṃ prakāśyatvāt tatprakāśamantareṇa prakāśamānataiva na syāt iti -- para eva prakāśaḥ tattatsūryādyātmanā prasphuret | ata evoktam "kiṃ tu saṃviditthaṃ prakāśate" iti || 115-116 || nanu yadyevaṃ tarhi trayāṇāmapi tejorūpatvāviśeṣe'pi taikṣṇyādyātma vaicitryaṃ kutastyam ? -- ityāśaṅkyāha -- svasvātantryaprabhāvodyadvicitropādhisaṅgataḥ | prakāśo yāti taikṣṇyādimavāntaravicitratām || 117 || svasvātantryamāhātmyāt udyatpārthivāpyadravyādirūpo yo'sau upādhiḥ tena vaiśiṣṭyamāpāditaḥ arthāttejorūpatāmapyupagataḥ prakāśaḥ, taikṣṇyādyātma vaicitryāntaraṃ yāti tadrūpatayā prasphurati -- ityarthaḥ | para eva hi prakāśaḥ pārthivādidravyābhāsasaṃbhinno vahnyātmanā, āpyadravyāvabhāsopahitaścandrātmanā, śuddhatejomātrāvabhāsoparaktaśca sūryātmanā prasphuran dāhakatvahlādakatvatīkṣṇatvādirūpāṃ vicitratāmavabhāsayet || 117 || nanu upādhiyogamātrādeva kathamevaṃ svarūpātiśāyakamapi vaicitryaṃ bhavet ? ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntopadarśanena upaśamayati -- durdarśano'pi gharmāṃśuḥ patitaḥ pāthasāṃ pathi | netrānandatvamabhyeti paśyopādheḥ prabhāvitām || 3-118 || dṛṣṭighātakṛdapi tīkṣṇāṃśuḥ staimityabhāji jalāśayādau pratibimbito durdarśanatvaparihāreṇa susvāvalokanīyatāmeti, iti dṛṣṭa eva sarvatrāyam upādheḥ prabhāvo yadupādheyasya svarūpamatiśāyayatīti || 118 || evamupahitasarvarūpatvādeva sūryādiprakāśaḥ svaprakāśane saṃvitprakāśamapekṣate -- ityāha -- sūryādiṣu prakāśo'sāvupādhikaluṣīkṛtaḥ | saṃvitprakāśaṃ māheśamata eva hyapekṣate || 3-119 || saṃvicchabdenātra jaḍāt sūryādiprakāśāt parasya prakāśasya vailakṣaṇyaṃ darśitam || 119 || evamapyeṣāṃ yathāsaṃbhavaṃ svarūpaṃ darśayati -- prakāśamātraṃ suvyaktaṃ sūrya ityucyate sphuṭam | prakāśyavastusārāṃśavarṣi tatsoma ucyate || 3-120 || suvyaktamiti āpyadravyādyanupahitam -- ityarthaḥ, sūryasya śuddhaṃ prakāśamātrameva rūpam -- iti bhāvaḥ | ata eva cāsya pramāṇatvam, tasya hi jñānamātrameva vivakṣitaṃ rūpam | sphuṭam sarvajanasākṣikam | prakāśyāni meyāni yāni vastūni teṣāṃ sukhaduḥkhamohamayatvāt aṃśadvayāpekṣayā yaḥ sāraḥ sukhakāryāhlādādirūpa utkṛṣṭoṃ'śaḥ ".........................ṣomo varṣati cāmṛtam |" ityādyuktyā, taṃ varṣati tena sarvamidaṃ bhāvajātaṃ siñcati, āhlādamayameva karoti ityevaṃvidhaṃ sat tatprakāśamātraṃ śomaḥ" ucyate somaśabdena vyapadiśyate -- ityarthaḥ | ata eva ca āhlādātmameyāṃśaprādhānyāt asya meyatvaṃ yadabhiprāyeṇa anayoḥ "jñānaśaktiḥ parasyaiṣā tapatyādityavigrahā |" iti | tathā "candrarūpeṇa tapati kriyāśaktiḥ śivasya tu |" evaṃ ca sūrya pramāṇamityāhuḥ somaṃ meyaṃ pracakṣate | evaṃ sūryasomayoḥ svarūpamabhidhāya vahnerapyabhidhatte -- anyonyamaviyuktau tau svatantrāvapyubhau sthitau || 3-121 || bhoktṛbhogyobhayātmaitadanyonyonmukhatāṃ gatam | tato jvalanacidrūpaṃ citrabhānuḥ prakīrtitaḥ || 3-122 || yo'yaṃ vahneḥ paraṃ tattvaṃ pramāturidameva tat | tau ubhau sūryācandrau, svatantrau parasparanairapekṣyeṇa pramāṇaprameyātmanā pṛthagvyavahāryau api, anyonyamaviyuktau sahopalambhaniyamādabhedamāpannau -- ityarthaḥ, na khalu jñānaṃ jñeyānārūṣitaṃ kvacidapi upalabhyate jñānaṃ vinā vā jñeyamiti | yadāhuḥ -- śphaṭikasyeva hyupāśrayaśūnyasya jñānasya svarūpamanirūpyam |" iti | tathā ṅāvedanamato vedyam........................... |" iti | ata eva etatsūryācandrātmadvayaṃ grāhyagrāhakarūpatvātparasparaunmukhyaṃ prāptaṃ sat, bhoktā buddhyādyātmā saṃkucitaḥ pramātā tanmayatvāt pramāṇamapi bhoktā, bhogyaṃ ca nīlasukhādi tayoryat lolībhāvamāpannaṃ sat ubhayaṃ tadātmā yasya tat -- bhoktṛbhogyasaṅghaṭṭasvabhāvam -- ityarthaḥ | yataścaivaṃ tato bhoktṛbhogyasaṅghaṭṭalakṣaṇāddhetościtrāḥ nānākārā mānameyādirūpā bhānavo yasyāsau agniruktaḥ, yaduktam -- "śucirnāmāgnirudbhūtaḥ saṅghaṭṭātsomasūryayoḥ |" iti | sa ca pramāṇaprameyavibhāgātmano bhedasya dāhakatvāt jvalanapradhānā cid rūpaṃ yasya saḥ, parimitapramātṛrūpa -- ityarthaḥ | tasya hi pramāṇaprameyayoḥ saṃmelanameva rūpam -- ityarthaḥ, vahnerapyevam iti tasya pramātṛtvam, ata āha -- yo'yamityādi, paramityasādhāraṇam || 121-122 || nanu vahneḥ parāpekṣaprakāśatvāt samanantarameva jāḍyamuktaṃ tatkathamasau cetanaikavapuṣaḥ pramātustattvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha - - saṃvideva tu vijñeyatādātmyādanapekṣiṇī || 3-123 || svatantratvātpramātoktā vicitro jñeyabhedataḥ | saṃvideva hi svasvātantryāt vijñeyena bhoktṛbhogyātmanā vahninā ekātmyāsādanāt "pramātā" iti ucyate | ata evoktam -- anapekṣiṇīti | vahnirūpatāmāsādyāpi saṃvido na svarūpapracyāvaḥ -- iti bhāvaḥ | nanu yadi saṃvida eva pramātṛtvaṃ tattasyā ākhaṇḍyāt tadrūpasyāpi pramātuḥ kathaṃ vaicitryaṃ saṅgacchate ? -- ityāśaṅkyāha -- "vicitro jñeyabhedataḥ" iti, jñeyasya kalādyātmanaḥ tattvavrātasya bhedāt vaicitryāt -- ityarthaḥ, kalādīnāṃ hi kiñcitkartṛtvādyaviśeṣe'pi tattatkarmādhipatyādastyeva sarvasaṃvedyaṃ tāratamyaṃ yenāyamupādhimāhātmyāpannaḥ pramātṛbhedaḥ iti || 123 || ata evāgnirapi tathā -- ityāha -- somāṃśadāhyavastūtthavaicitryābhāsabṛṃhitaḥ || 3-124 || tata evāgniruditaścitrabhānurmaheśinā | tataḥ pramāturvicitratvādeva, prabhuṇāgnirapicitrā bhoktṛbhogyādirūpā bhānavo yasya sa tattanmānameyādivicitrasphāra uktaḥ, yato meyātmanaḥ somasya kalādirūpā aṃśā eva dāhyāni ātmasātkāryāṇi vastūni tebhyaḥ tāratamyādinā utthitena vaicitryābhāsena bṛṃhitaḥ vaiśiṣṭyamāpāditaḥ ityarthaḥ || 124 || nanu pramātuḥ prameyopādhivaicitryamuktaṃ prameyaṃ ca pramātrapekṣayā pṛthageva na prakāśate iti vaicitryacarcā dūra evāstāṃ pramātṛtvameva punarasyāḥ saṃvidaḥ kathaṃ ghaṭate ? -- ityāśaṅkyāha -- jñeyādyupāyasaṅghātanirapekṣaiva saṃvidaḥ || 3-125 || sthitirmātāhamasmīti jñātā śāstrajñavadyataḥ | jñātṛtopāyabhūtatattannīlasukhādyātmajñeyanirapekṣaiva saṃvidaḥ "ahamasmi" ityāmarśamayī yā sthitiḥ, sa "mātā" parāhaṃparāmarśasvabhāvo jñātā -- ityarthaḥ | jñeyanairapekṣyeṇa ca ahaṃparāmarśasya vikalpāt vailakṣaṇyaṃ darśitam | "kṛśo'ham" ityādau ahaṃpratyavamarśo hi vikalpa eva, pratiyogibhūtasya akṛśatvāderapohyasya sambhavāt | tasya hi tadatadrūpadharmipratiyogisāpekṣitvameva rūpam | parapramātrātmani prakāśe punarahaṃpratyavamarśaḥ pravartamāno'tirekānatirekavikalpopahatatvāt pratiyoginaḥ kasyāpi asaṃbhavāt na vikalpaḥ | yadāhuḥ -- "ahaṃpratyavamarśo yaḥ prakāśātmāpi vāgvapuḥ | nāsau vikalpaḥ sa hyukto dvayāpekṣī viniścayaḥ ||" iti | nanu pramāturahaṃvimarśa eva svabhāvo'stu, tasyāpi vā vikalpādvailakṣaṇyam, kimanena naḥ prayojanam, jñeyaṃ vinā punarasya jñātṛtvaṃ na syāt ? -- ityāśaṅkya uktam "śāstrajñavadyataḥ" iti | yathā śāstrajñasya vyācikhyāsādivirahe'pi śāstrāṇāṃ svātmābhedena vartamānatvāt tatra jñātṛtvamucyate tathā parasyāpi pramātuḥ sarvabhāvanirbharatvāt ātmasaṃstha eva jñeyajāta -- iti || 125 || nanu pramāsaṃbandhāt pramātā ucyate, pramā ca vyatiriktajñeyaviṣayātpramāṇādbhavati iti vyatiriktaṃ jñeyādi parihṛtya kathamasya jñātṛtvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- ajña eva yato jñātānubhavātmā na rūpataḥ || 3-126 || na tu sā jñātṛtā yasyāṃ śuddhajñeyādyapekṣate | yo hi pratiniyatajñānātma pramāṇādikamapekṣya "jñātā" ityucyate so'jña eva na pramātaiva bhavati -- ityarthaḥ | pramātuḥ khalu ananyonmukhatvādanyanirapekṣameva rūpaṃ yathoktaṃ na punarasya sāpekṣaṃ rūpaṃ bhavitumarhati -- parasya paraniṣṭhatvānupapatteḥ | tadāha -- ṅa tu" ityādi || 126 || nanu yadyevaṃ tarhi kathamasya sarvatraiva jñātṛtvamucyamānamapahnūyatām ? -- ityāśaṅkyāha -- tasyāṃ daśāyāṃ jñātṛtvamucyate yogyatāvaśāt || 3-127 || mānataiva tu sā prācyapramātṛparikalpitā | tasyāmiti -- saṃkucitapramātṛrūpāyām -- ityarthaḥ | yogyatāvaśāditi - - jñeyaparicchedakāritvalakṣaṇāt | sā punariyaṃ daśā prācyena ādisiddhena pareṇa pramātrā pramāṇarūpatvena parikalpitā saṃkucitajñānātmakatvāttathātvenāvabhāsitā -- ityarthaḥ | para eva hi pramātā svasvātantryāt svaṃ svarūpaṃ gopayitvā saṃkucitajñānātmatāmavabhāsya jñeyamapi pṛthagullāsayet || 127 || nanu parā saṃvideva yadi mānādirūpeṇāpi prasphuret tattasyā astamaya eva kiṃ na syāt ? -- ityāśaṅkyāha ucchalantyapi saṃvittiḥ kālakramavivarjanāt || 3-128 || uditaiva satī pūrṇā mātṛmeyādirūpiṇī | mātṛmeyādirūpatvena bahirullasantyapi saṃvittiḥ śakṛdvibhāto'yamātmā" iti nyāyena avabhāsanakriyāvicchedābhāvātkālānavacchedāduditaiva saṃvinmātrarūpatvāpracyāvāt niyamena anastamitarūpā -- ityarthaḥ | ata eva pūrṇā svātmamātraviśrāntirūpatvādananyāpekṣiṇī -- ityarthaḥ || 128 || nanu saṃvinnāma kriyā, tasyāśca kriyāntaravat kālāvacchedo'vaśyasaṃbhāvyaḥ iti kathamasyāḥ kālakramavivarjitatvamuktam ? -- ityāśaṅkya laukikyā eva pākādeḥ kriyāyāḥ kālāvacchedo'sti, na tu asyāḥ, iti darśayitumāha -- pākādistu kriyā kālaparicchedātkramocitā || 3-129 || matāntyakṣaṇavandhyāpi na pākatvaṃ prapadyate | iha pākādiḥ laukikī kriyā kālāvacchedāt kramavyāptābhimatā yataḥ sā antyaḥ kṣaṇo yatsamanantarameva dvitīye kṣaṇe phalaniṣpattistenāpi yadā śūnyā bhavet tadānekakṣaṇapracayavattve'pi svasvarūpāparipūrtestathā vyavahāraṃ na bhajate | yadi nāma hi sāpyavabhāsanakriyāvatkālānavacchinnā syāt | tat prathama eva kṣaṇe pākādikriyātvena vyavahāramiyāt | ataśca pākāderlaukikyā eva kriyāyāḥ sakramatvaṃ na punaḥ śāśvatyāḥ śaṃvillakṣaṇāyāḥ" iti | yadāhuḥ -- śakramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktitaḥ | ghaṭate na tu śaśvatyāḥ prābhavyāḥ syātprabhoriva ||" iti | ataśca akālakalitatvāt pramātṛpramāṇaprameyarūpatvena avatiṣṭhamānamapi saṃvittattvaṃ saṃvinmātralakṣaṇāt mukhyādrūpāt nāpoḍhaṃ syāt || 129 || tadāha itthaṃ prakāśatattvasya somasūryāgnitā sthitā || 3-130 || api mukhyaṃ tatprakāśamātratvaṃ na vyapohyate | nanu vācyātmaviśvāvabhāsadaśāyāmevamāstāṃ vācakātmaviśvāvabhāse punaḥ somasūryāgnīnāṃ rūpameva kiṃ nāmoktaṃ yadavabhāsanenāsya prakāśatattvasya na svasvarūpāpohaḥ -- iti cintāpi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- eṣāṃ yatprathamaṃ rūpaṃ hrasvaṃ tatsūrya ucyate || 3-131 || kṣobhānandavaśāddīrghaviśrāntyā soma ucyate | yattatparaṃ plutaṃ nāma somānandātparaṃ sthitam || 3-132 || prakāśarūpaṃ tatprāhurāgneyaṃ śāstrakovidāḥ | eṣām samanantaroktānāṃ bījānāṃ yatprathamamāsādyamakṣubdhaṃ rūpaṃ tatsūkṣmatvāt ekamātrātma "hrasvam" prakāśamātraprādhānyācca sūryaḥ | tathā kṣobhānandayoḥ vaśādbahīrūpatāyāṃ viśrāntyā kṣubdhatvena sthaulyāt dvimātraṃ "dīrgham" āhlādakāritvācca soma ucyate sāmānyenokteḥ sarvaiḥ śāstrakovidairevaṃ vyapadiśyate -- ityarthaḥ | tathā tābhyāmekamātrādvimātrābhyāṃ hrasvadīrghābhyāṃ paramanyat yattrimātraṃ plutaṃ nāma tacchāstrakovidā āgneyaṃ prāmātraṃ rūpaṃ prāhuḥ yataḥ prakāśe mānātmani sūrye rūḍham jātaprarohaṃ sat meyātmakaṃ somānandamavalambya param atyarthaṃ sthitam mātṛrūpatayā prasphuritam -- ityarthaḥ | māturhi "mānameyasaṅghaṭṭātmakameva rūpam" ityuktaṃ prāk | tadeṣāṃ hrasvatvaṃ sūryatvaṃ dīrghatvaṃ somatvaṃ plutatvamagnitvamiti dhāmatrayamayatvam || 131-132 || evamapyatra parasya prakāśasya na svasvarūpāt pracyāvaḥ, iti vindurūpatvamuktam -- ityāha -- atra prakāśamātraṃ yatsthite dhāmatraye sati || 3-133 || uktaṃ vindutayā śāstre śivavindurasau mataḥ | na cāyaṃ vinduḥ parapramātrekarūpatvānmantraprameyāntarvartī ityāha -- "śivavindurasau mataḥ" iti | avibhāgaparaprakāśātmakatvena vidikriyāyāṃ svatantraḥ paraḥ pramātā -- ityarthaḥ | yaduktaṃ prāk -- "uditāyāṃ kriyāśaktau somasūryāgnidhāmani | avibhāgaḥ prakāśo yaḥ sa vinduḥ paramo hi naḥ ||" iti || 133 || nanu na vindurnāma parāmarśāntaraṃ kiñcidyujyate, vakṣyamāṇena makārākhyena parāmarśaviśeṣeṇaivāsya saṃgrahāt; nahi anayoḥ pratītau kaścidviśeṣaḥ, pratyeyabhedāddhi pratītibhedaḥ, tatkathamayaṃ tato bhinnaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- makārādanya evāyaṃ tacchāyāmātradhṛdyathā || 3-134 || ralahāḥ ṣaṣṭhavaisargavarṇarūpatvasaṃsthitāḥ | yathā ṣaṣṭhavisargārṇatāmāśritā rephalakārahakārāstacchrutimātradhāritve'pi vakṣyamāṇebhyo rephādibhyo'tiriktāḥ, tathāyaṃ vindurapi makārāt -- iti vākyārthaḥ | ṅa ca varṇaśrutireva varṇaḥ" ityupapāditaṃ prāk || 134 || nanu iṣyamāṇarūpābhyāṃ rephalakārābhyāmicchāśakterārūṣitatvam iti tatra tacchāyāmātradhāritvāt yuktaṃ parāmarśāntaratvaṃ makārahakārābhyāṃ punarārūṣaṇaiva kasyādhīyate yasyāpi parāmarśāntaratvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- ikāra eva rephāṃśacchāyayānyo yathā svaraḥ || 135 || tathaiva mahaleśādaḥ so'nyo dvedhā'svaro'pi san | ikāra eva yathā rephāṃśacchāyayā ṣaṇṭhātmasvarāntararūpo bhavet, tathaivāsvaro'pi san anuttaraprakāśātmako'pi bhavannasau "aḥ" cicchaktyātmā ādivarṇo makārahakāraleśamupādhitvenāvalambya tacchrutimātradhāritvena dvedhā -- binduvisargarūpatayānyaḥ parāmarśāntararūpabhāk bhavati -- ityarthaḥ | anuttara eva hi prakāśaḥ svasvātantryāt svaṃ svarūpaṃ gopayitvā śaktidaśāmābhāsya saṃkucitapramātṛrūpatāmavabhāsayet ataścāsya "akāraśca hakāraśca dvāvetāvekataḥ sthitau |" ityādyuktyā "hakārarūpayā śaktyā makāro nā hṛdi sthitaḥ |" ityādyuktyā saṃkucitapramātrātmanā ca makāreṇārūṣaṇā, iti na kaścit doṣaḥ || 135 || nanu anuttara eva kasmādevamārūṣaṇayā visargādyātmakatāmiyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- asyāntarvisisṛkṣāsau yā proktā kaulikī parā || 3-136 || saiva kṣobhavaśādeti visargātmakatāṃ dhruvam | asya anuttaraprakāśātmana ādivarṇasya prāk "kaulikī sā parā śaktiraviyukto yayā prabhuḥ |" ityādau "kaulikīti, pareti" coktā antaḥ pramātraikātmyena vartamānā vimarśātmā yāsau visisṛkṣā, saiva niścitaṃ bahiraunmukhyalakṣaṇāt kṣobhavaśāt visargātmakatāmetya ānandodayakrameṇa kriyāśaktiparyantaṃ procchalantīṃ sthitimavabhāsayati -- ityarthaḥ || 136 || na caitadasmadupajñameva -- ityāha -- uktaṃ ca triśiraḥśāstre kalāvyāptyantacarcane || 3-137 || kalā saptadaśī tasmādamṛtākārarūpiṇī | parāparasvasvarūpabindugatyā visarpitā || 3-138 || prakāśyaṃ sarvavastūnāṃ visargarahitā tu sā | śaktikuṇḍalikā caiva prāṇakuṇḍalikā tathā || 3-139 || visargaprāntadeśe tu parā kuṇḍalinīti ca | śivavyometi paramaṃ brahmātmasthānamucyate || 3-140 || visargamātraṃ nāthasya sṛṣṭisaṃhāravibhramāḥ | kalāvyāptyantacarcane iti -- amākhyakalāsvarūpasphārasiddhāntavicārāvasare -- ityarthaḥ | tatra hi "kalāvyāptirmahādeva padasaṃjñā maheśvara | atisaṃkṣepato brūhi..................... ||" iti bhagavatyā pṛṣṭe tannirṇayārthaṃ "kalā saptadaśī yāsau................. ||" ityādi bhagavatoktam | yadiha kvacicchabdadvāreṇa kvacidarthadvāreṇa ca saṃvāditam, tatra "puruṣe ṣoḍaśakale tāmāhuramṛtāṃ kalām |" ityādyuktyā antaḥkaraṇaprabhṛtīnāṃ ṣoḍaśānāmapi kalānāmāpyāyakāritvāt nityoditatvena ca anastamitarūpatvāt amṛtākārarūpiṇī yeyaṃ cinmātrasvabhāvā "kaulikīti, pareti" evamādiśabdavyapadeśyā hakārārdhārdharūpiṇī amākhyā saptadaśī kalā, parasya ānandātmano visargasya uktatvāt aparasya ca hakārātmano vakṣyamāṇatvāt parāparo yo'sau visargaḥ tasya svarūpasthau yāvātmabhūtau visarjanīyaśabdavācyau bindū, tayorgatiḥ tadrūpāvabhāsanena prasaraṇaṃ tayā visarpitā tattadrūpāvabibhāsayiṣayā procchalantī -- ityarthaḥ | ata eva ca sarveṣām pramātṛpramāṇaprameyātmanāṃ vastūnāṃ anatireke'pi atiriktatveneva prakāśyaṃ -- tattanniyataprakāśātmikā -- ityarthaḥ, saiva punarvisargeṇa bahirbhāvaunmukhyena virahitā satī, prasuptabhujagākāratvāt svātmamātraviśrāntā śaktikuṇḍalinī -- parā saṃvinmātrarūpeti yāvat | ata eva visargasya bahirbhāvaunmukhyātmakādikoṭirūpe prāntadeśe prāṇakuṇḍalikā "prāk saṃvitprāṇe pariṇatā |" iti nītyā prathamameva prāṇarūpatāmavabhāsayantī -- ityarthaḥ | tathā pratyāvṛttikrameṇa antarbhāvaunmukhyarūpāntakoṭyātmani prānte svarūpe "parā kuṇḍalinī" svātmaviśrāntaparasaṃvinmātrarūpā -- ityarthaḥ | evaṃ tviyameva saṃvinmātrarūpā saptadaśī kalāśivavyometi, paramaṃ brahmeti, śuddhātmasthānam iti cocyate taistaiḥ sāmayikaiḥ śabdairvyapadiśyate -- ityarthaḥ | tathāhi śrītriśirobhairave eva "śivavyometi yā saṃjñā paraṃ brahmeti yatpadam |" iti | tathā "ātmasthānaṃ kimākhyātaṃ........................ |" iti bhagavatyā pṛṣṭe "kuṇḍalyākhyā tu sā jñeyā sarvādhvoparivartinī |" ityupakramya "pramāṇotthānarahitamupamābhedavarjitam | bhūtavyomapadātītaṃ cidvyomāntapadaṃ param || bhāvapratyayasaṃrambhamabhāvaṃ paramā gatiḥ | śivavyoma tu tajjñeyaṃ sarvādhāratvalakṣaṇam || bṛhattvaṃ bṛṃhakatvaṃ ca sūkṣmaṃ taccāntavarti ca | paraṃ brahmeti tatproktaṃ lakṣyabhūtamalakṣyakam ||" iti | tathā "pūrvaṃ padavibhāgaṃ tu kīrtitaṃ tadaheyakam | tathāpi bhūmikātītamātmasthānaṃ nigadyate ||" ityādinā svarūpameṣāṃ bhagavatoktam | tadevaṃ paraiva pārameśvarī saṃvit tattatpramātṛprameyātmano viśvasya sṛṣṭisaṃhāravibhramāvirbhāvanibandhanam ityuktaṃ syāt | ata eva āha -- visargamātramityādi || 137-140 || nanu ekaiva akhaṇḍasaṃvit asti iti tadatiriktaṃ kiñcidapi na saṃbhavet, tatkasya nāma sṛṣṭiḥ saṃhāro vā syāt, yenāsyāstatkāritvamapi bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- svātmanaḥ svātmani svātmakṣepo vaisargikī sthitiḥ || 3-141 || iyameva nāma vaisargikī sṛṣṭisaṃhārakāritvalakṣaṇā sthitiḥ yat svātmana eva na punarmāyāprakṛtyāderupādānāt svātmanyeva na punastato vicchinne kutraciddeśe kāle vā svātmana eva na punaranyasya kasyacit pramātṛprameyādeḥ kṣepaḥ tattadābhāsavaicitryeṇāntarbahīrūpatayā parisphuraṇamiti, tenānanyāpekṣitvena pūrṇā paraiva saṃvit kādihāntarūpatayā parisphuritā -- iti bhāvaḥ || 141 || ata evāha visarga evamutsṛṣṭa āśyānatvamupāgataḥ | haṃsaḥ prāṇo vyañjanaṃ ca sparśaśca paribhāṣyate || 3-142 || iha visarga eva tattadvaicitryopārohakrameṇa hakārātma sthaulyamupāgataḥ san "haṃsaḥ" ityevamādyaiḥ śabdaiḥ paribhāṣyate -- sarveṣveva śāstreṣvevamucyate -- ityarthaḥ, taduktaṃ śrītantrarājabhaṭṭārake "haṃsaṃ śūnyaṃ tathā prāṇaṃ hakāraṃ nāmabhiḥ smṛtam |" iti | nighaṇṭāvapi "trayastriṃśo vyañjanaṃ ca dvikubjaḥ sparśa eva ca ||" iti | evaṃ ca visargasyaiva sthūlaṃ rūpaṃ "hakāraḥ" ityuktaṃ syāt || 142 || nanu, "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ |" ityādyuktyā parasya anuttarasya prakāśasya śvaśaktimātrasphāro viśvam" ityavivādaḥ, iha punaḥ "visargamātraṃ nāthasya sṛṣṭisaṃhāravibhramāḥ |" ityādyanyathoktam, iti kimetat ? ityāśaṅkyāha -- anuttaraṃ paraṃ dhāma tadevākulamucyate | visargastasya nāthasya kaulikī śaktirucyate || 3-143 || evam, "akulasyāsya devasya....................... |" ityādyupakrāntameva iha nirvāhitaṃ na tu apūrvaṃ kiñciduktam -- iti bhāvaḥ || 143 || nanu visargaśabdaḥ śaktau kena nimittena pravṛttaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- visargatā ca saivāsyā yadānandodayakramāt | spaṣṭībhūtakriyāśaktiparyantā procchalatsthitiḥ || 144 || saiva asyāḥ kaulikyāḥ śakteḥ visargatā visarjanakriyāyāṃ kartṛtvaṃ yadānandecchādyudayakrameṇa bhinnāvabhāsarūpatvāt spaṣṭībhūtā spaṣṭatāmāptā yeyaṃ kriyāśaktiḥ tatparyantā procchalantī sthitiḥ tattatparāmarśāntaravaicitryarūpatayā parisphuraṇam, iti || 144 || nanu iyato vaicitryasya visargaḥ kāraṇamastu, sa eva punastat, iti kathaṃ yujyate ? ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntopadarśanadvāreṇa upaśamayati -- visarga eva tāvānyadākṣiptaitāvadātmakaḥ | iyadrūpaṃ sāgarasya yadanantormisaṃtatiḥ || 3-145 || tāvān tatparimāṇo visarga eva na tu tāvataḥ kāraṇam | bhedanibandhano hi kāryakāraṇabhāvaḥ | bheda eva cātra nāsti iti kathametadbhavet -- iti bhāvaḥ | yasmādākṣipto garbhīkṛtaḥ, etāvān kriyāśaktiparyanto yenaivaṃvidha ātmā yasyāsautattadvācyavācakādyātmanā anantābhāsamayaḥ -- ityarthaḥ || 145 || evamasya visarjakriyākartṛtvādeva vyapadeśāntaramapyanyatrāsti -- ityāha -- ata eva visargo'yamavyaktahakalātmakaḥ | kāmatattvamiti śrīmatkulaguhvara ucyate || 3-146 || ataḥ uktāddhetoḥ, avyaktā nādamātrarūpatvādanudbhinnavarṇapravibhāgā yeyaṃ hakalā hakārārdhārdhabhāgaḥ, tadātmako'yaṃ visargaḥ, śrīmatkuṃlaguhvarākhye śāstre "kāmatattvam" kāmaḥ icchā, tasya tattvam sarvatraiva apratihatasvabhāvaṃ pūrṇa rūpam ityucyate -- iti vākyārthaḥ || 146 || tatratyameva granthaṃ paṭhati -- yattadakṣaramavyaktaṃ kāntākaṇṭhe vyavasthitam | dhvanirūpamanicchaṃ tu dhyānadhāraṇavarjitam || 3-147 || tatra cittaṃ samādhāya vaśayedyugapajjagat | tatra ca "idānīṃ kāmatattvaṃ tu viṣatattvaṃ paraṃ tathā | kathyate tava suśroṇi bhaktisnehādviśeṣataḥ ||" ityupakramya "yattadakṣaram.................................. |" ityādi cābhidhāya "tatra cittaṃ niyuñjīta sādhakena mahātmanā | devakinnaragandharvasiddhavidyādharāṅganāḥ || yakṣakanyāstathā nāgyaḥ piśācyaḥ surayoṣitaḥ | vaśamāyānti subhage naranārīṣu kā kathā ||" ityuktam | yadiha "tatra cittaṃ samādhāya vaśayedyugapajjagat" ityarthadvāreṇa paṭhitam, yattat -- sarvadaiva sphuradrūpatvātsvānubhūtyekasiddham, akṣaraṃ -- nityoditatvādapracyutaprācyasvarūpam, ata eva aniccham ṅāsyoccārayitā kaścitpratihantā na vidyate | svayamuñcarate devaḥ prāṇināmurasi sthitaḥ ||" ityādyuktyā svayamuccaradrūpatvāt anyasaṃbandhinīmuccicārayiṣāṃ nāpekṣate -- ityarthaḥ | tadapekṣitve hi tasyāḥ kādācitkatvāt asya nityoditatvaṃ na syāt iti bhāvaḥ | ata eva śahajamiti, svayaṃbhu" iti ca anyatraitaduktam | ata evāvyaktam, vyaktatvaṃ hi sthānakaraṇābhighātādinā bhavet, tacca icchādhīnam, iti kathamasyaitsyāt | ata eva dhvanirūpam -- ṅādākhyaṃ yatparaṃ bījaṃ sarvabhūteṣvavasthitam | iti | susūkṣmo vyāpakaḥ śuddhaḥ prāṇatattvasya vācakaḥ ||" ityādyuktyā satatoditanādamātrasvabhāvamityarthaḥ | ata eva susūkṣmatvavyāpakatvādeḥ, tacca tatra sthūladhyeyādiniṣṭhaṃ yat dhyānādi tena varjitam naiyatyanibandhanadhyeyādirūpatvena akṣobhyam -- ityarthaḥ | evaṃrūpatve'pi upabhogāvasare ratisaukhyasamāveśavaivaśyena vigalitavedyāntaḥkaraṇatvāt nirastavaikalyāyāḥ kāntāyāḥ kaṇṭhāntaḥ svarasata eva udyat abhivyajyamānam, ata eva satatoditatve'pi tatkālamasya viśeṣeṇāvasthānam | evaṃ ca visargasya anāhatarūpatvāt saukṣmye'pi kāntākaṇṭhāntaḥ kiñciducchūnatāpattyā "hā-hā" iti sphuṭamavasthānam, yenāsya etadupalabhyamānaṃ nidarśanīkṛtam | tena na yogimātragamyamevaitat api tu sarvairapi upalabhyate -- iti bhāvaḥ | ataśca anenaiva hakārasyāpi prasaṅgātsvarūpaṃ nirdiṣṭaṃ kiṃ tu tasya sthaulyāt sphuṭatvenāvasthānam, asya tu saukṣmyāt na tathā, iti iyāneva viśeṣaḥ | ata eva samanantarameva "visarga eva suspaṣṭamāśyānatvamupāgataḥ |" ityādyuktam | yadabhiprāyeṇaiva anayoḥ parāparatvamaparatvaṃ coktam | ata eva agre hakārasya svarūpaṃ na uktam | uktaṃ cānyatra -- "yattadakṣaramakṣobhyaṃ priyākaṇṭhoditaṃ param | sahajaṃ nāda ityuktaṃ tattvaṃ nityodito japaḥ ||" iti | tathā -- ṅityānandarasāsvādāddhāheti galakodare | svayaṃbhūḥ sukhadoccāraḥ kāmatattvasya vedakaḥ ||" iti | tatra anāhatātmani evaṃvidhe visarge sādhakaścittaṃ samyak -- "atisaukhyasamāveśavivaśīkṛtacetasaḥ | avicchinnaṃ japantyenamaṅganāsaṅgamotsave || atrāsaktadhiyo yānti yogaṃ yogīśvarāḥ param | sa śirorahitaḥ kāmaḥ kāminīhṛdayālayaḥ || netrārūḍhena tenātha śaktidṛṣṭiṃ samāharet | kṣobhayennātra saṃdeho dṛptāmapi varastriyam ||" ityādyuktanītyā kāmaśabdābhidheyam anackakalātmakaṃ visargaṃ svanetrābhyāṃ nirgaṃtaṃ sādhyanetrayoranupraviṣṭaṃ dhyāyet, sādhyanetrābhyāṃ ca nirgataṃ svanetrayoranupraviṣṭaṃ dhyāyet, ityevaṃ krameṇa ā samantāt dolāyantrakrameṇa gamāgamayoḥ paunaḥ punyena dhṛtvā ananyāpekṣeṇa avahitaṃ kṛtvā, jagat jāyamānaṃ jantucakraṃ yugapat na tu krameṇa, vaśayet svātmamayatayaiva sarvamābhāsayet, svātmāyattaṃ vā kuryāt -- ityarthaḥ || 147 || idānīṃ yathoktavisargasvarūpameva dṛṣṭāntīkṛtya kādīnāmudayaṃ vaktumupakramate -- ata eva visargasya haṃse yadvatsphuṭā sthitiḥ || 3-148 || tadvatsānuttarādīnāṃ kādisāntatayā sthitiḥ | ataḥ samanantaroktāddhetoḥ, visargasyaiva yathā hakārātmatayā sthūlena rūpeṇāvasthānaṃ tathaiva anuttarādīnāmapi kādisāntatvena anuttarādaya eva tathā avabhāsante -- ityarthaḥ || 148 || tadevāha anuttarātkavargasya sūtiḥ pañcātmanaḥ sphuṭam || 3-149 || pañcaśaktyātmatāveśa ekaikatra yathā sphuṭaḥ | pañcātmatve hetuḥ -- pañcaśaktyātmatāveśa iti, ekaikatreti anuttarecchādau, anuttarasya hi cicchaktiprādhānye'pi śarvatra sarvamasti" itinyāyena pañcaśaktimayatvam iti tatsūteḥ kavargasyāpi pañcātmatvam, evamanyatrāpi jñeyam || 149 || icchāśakteḥ svasvarūpasaṃsthāyā ekarūpataḥ || 3-150 || cavargaḥ pañcaśaktyātmā kramaprasphuṭatātmakaḥ | yā tūktā jñeyakāluṣyabhākkṣipracarayogataḥ || 3-151 || dvirūpāyāstato jātaṃ ṭa-tādyaṃ vargayugmakam | unmeṣātpādivargastu yato viśvaṃ samāpyate || 3-152 || svasvarūpasaṃsthāyā iti iṣyamāṇānārūṣitāyāḥ | ekarūpata iti akṣubdhāyā eva icchāśakteḥ, na punaḥ kṣubdhāyā api -- ityarthaḥ | cidādīnāmapi śaktīnāṃ yathāyathaṃ bāhyonmukhatayā sphuṭatvamasti, ityaucityāttatsphārarūpāṇāṃ kavargādīnāmapi tathātvamityuktam -- "kramaprasphuṭatātmakaḥ" iti | yeti icchāśaktiḥ, jñeyam arthādiṣyamāṇam, dvirūpāyāḥ -- ṛkāraṛkārarūpāyāḥ | evamanenānuttarādibhya eva pañcabhyaḥ kavargādīnāṃ pañcānāṃ vargānāmudayaḥ -- ityabhihitam, ata evaiṣāṃ "akuhavisarjanīyānāṃ kaṇṭhaḥ" ityādinā sasthānatvamuktam, uktaṃ cānyatra -- "akulātpañcaśaktyātmā dvitīyo varga utthitaḥ | anārūṣitarūpāyā icchāyāśca tataḥ paraḥ || vahnikṣamājuṣastasyāṣṭa-tādyaṃ ca dvayaṃ tataḥ | pādirunmeṣato jāta iti sparśāḥ prakīrtitāḥ ||" iti || 152 || nanu, "pṛthivyādīni tattvāni puruṣāntāni pañcasu | kramātkādiṣu vargeṣu makārānteṣu suvrate ||" ityādyuktyā kādayo māvasānāḥ pañcaviṃśatirvarṇāḥ pṛthvītattvādārabhya puruṣatattvāntaṃ yāvatsthitāḥ | tat tattvāntarāṇāmapi saṃbhavādviśvamavaśiṣyata iti kathametāvataivoktam - - "yato viśvaṃ samāpyate" iti ? -- ityāśaṅkyāha -- jñeyarūpamidaṃ pañcaviṃśatyantaṃ yataḥ sphuṭam | jñeyatvātsphuṭataḥ proktametāvatsparśarūpakam || 3-153 || yata idam viśvaṃ pṛthvītattvādi, pañcaviṃśatyantam "puruṣaḥ pañcaviṃśakaḥ" ityādyuktyā puruṣatattvāntaṃ viśvaṃ sphuṭatvājjñeyarūpam ata uktaṃ "yato viśvaṃ samāpyate" iti | niyatyādi hi "māyāsahitaṃ kañcukaṣaṭkamaṇorantaraṅgamidamuktam |" ityādyuktyā jñāturatyantaṃ kaṇṭhasaṃlagnatvena abhinnameva iti na vyatiriktasthūlajñeyātmaviśvarūpatayoktam -- iti bhāvaḥ | ata eva caitāvattattvapañcaviṃśakāntaṃ viśvaṃ sphuṭāt jñeyatvādeva hetoḥ, indriyaiḥ spṛśyanta iti śparśāḥ" tadrūpam, prakarṣeṇa "kādayo māvasānāḥ sparśāḥ, iti vācakābhiprāyeṇa "mātrāsparśāstu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ | āgamāpāyino nityāstāṃstitikṣasva bhārata ||" iti ca vācyābhiprāyeṇa uktam | atra ca puṃsaḥ pramātṛtve'pi karaṇānāṃ ca karaṇatvādeva pramāṇatve'pi yajjñeyatvamuktaṃ tacchūnyādipramātrantarābhiprāyeṇa, iti na kaściddoṣaḥ || 153 || evaṃ sparśānāmudayamabhidhāya antaḥsthānāmapyabhidhatte -- icchāśaktiśca yā dvedhā kṣubhitākṣubhitatvataḥ | sā vijātīyaśaktyaṃśapronmukhī yāti yātmatām || 3-154 || saiva śīghrataropāttajñeyakāluṣyarūṣitā | vijātīyonmukhatvena ratvaṃ latvaṃ ca gacchati || 3-155 || tadvadunmeṣaśaktirdvirūpā vaijātyaśaktigā | vakāratvaṃ prapadyeta sṛṣṭisārapravarṣakam || 3-156 || kṣubhitākṣubhitarūpatvena dvividhā yeyamicchāśaktiḥ sā, vijātīyaścidrūpo yo'yaṃ śaktyaṃśaḥ anuttarastatra pronmukhī tena samaṃ "iko yaṇaci" iti prāptasaṃdhiḥ satī yātmatāṃ yāti yakārātmanā prasphurati -- ityarthaḥ | saiva dvirūpāpīcchāśaktiḥ "aciradyutibhāsinyā" ityādyuktagatyā śīghraṃ sthiraṃ ca kṛtvā, upāttaṃ yat jñeyam arthādiṣyamāṇam, tatkāluṣyeṇārūṣitā satī anuttarātmani vijātīye yadunmukhatvaṃ, tena samaṃ "iko yaṇaci" iti saṃdhiḥ, tena ratvaṃ latvaṃ ca gacchati tadātmanā bhāsate -- ityarthaḥ | evamunmeṣaśaktirapi dviprakārā "vaijātyaśaktigā" -- anuttareṇa saha prāgvadeva kṛtasandhirvakāratvamavabhāsayet | taduktam -- "vibhinnaśaktisaṃyogādicchā ya-ra-latāṃ gatā | unmeṣaśaktirāyāti vatvameva varānane ||" iti | śṛṣṭisārapravarṣakam" ityanena asya varuṇabījatvādāpyāyakāritvaṃ darśitam, evaṃ ya-ra-lānāmapi śoṣakāritvaṃ dāhakatvaṃ stambhakatvaṃ ca krameṇāvagantavyam || 156 || nanu iṣyamāṇārūṣaṇāyāmapi vakṣyamāṇanītyā icchāśaktireva parāmarśāntarajananasamarthā, ityanuttarasaṅghaṭṭabhājaḥ tasyāḥ parāmarśāntaralakṣaṇaṃ kāryamutpadyatāṃ nāma, tasya punaryakārādirūpatvena bhedaḥ kathaṃ syāt "kāraṇabhedāddhi kāryabhedaḥ" kāraṇaṃ cātrecchānuttarasaṅghaṭṭātmakamekameva, iti kimetat ? -- ityāśaṅkyāha -- icchaivānuttarānandayātā śīghratvayogataḥ | vāyurityucyate vahnirbhāsanātsthairyato dharā || 3-157 || iha icchaiva, na punariṣyamāṇamapi, anuttarānandābhyām, arthādvikalpena, yātā militā satī, śīghratvayogataḥ saṃskāralakṣaṇaṃ vegamupādhitvena svīkṛtya, vāyurityucyate vāyubījayakārarūpatāṃ prāptā -- ityarthaḥ | evaṃ bhāsanādbhāsvattālakṣaṇaṃ dharmaḥ, tathā sthairyato dhṛtihetu sthiratvākhyaṃ dharmam uparañjakatvena avalambya, krameṇa vahniḥ vahnibījarephātmatām, dharā dharābījalakārarūpatāṃ cābhāsayati -- ityarthaḥ | ānandeti conmeṣādivijātīyaśaktyantarābhivyañjanaparatayoktam | tenānuttarādisaṅghaṭṭabhāja icchāyā evamupādhiyogena bhedātkāryasyāpi bheda iti yathoktameva yuktam || 157 || atra cāntaḥsthaśabdasya pravṛttau nimittaṃ darśayati -- idaṃ catuṣkamantaḥsthamata eva nigadyate | icchādyantargatvena svasamāptau ca saṃsthiteḥ || 3-158 || ata eva prāguktāddhetoḥ, "icchādi" iti ādi śabdena unmeṣasya grahaṇādicchonmeṣayorantaḥ abhedenāvasthānāt, tathā svasya pramātrekarūpasya ātmanaḥ, samyagāptiḥ ekātmyenāvabhāsaḥ, tatra saṃsthiteḥ pramātraikātmyena vartamānatvādidam yādi-vāntaṃ catuṣkamantaḥsthaṃ nigadyate sarvaśāstreṣu evamucyate -- ityarthaḥ | yaduktam -- "icchādyantaḥpraveśena te'ntasthā iti kīrtitāḥ |" iti || 158 || nanvicchādyāḥ śaktayo vijātīyaśaktisaṃbhinnā yathā parāmarśāntarāṇi āvirbhāvayanti, tathaiva sajātīyaśaktisaṃbandhe'pi kiṃ, na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- sajātīyakaśaktīnāmicchādyānā ca yojanam | kṣobhātmakamidaṃ prāhuḥ kṣobhākṣebhātmanāmapi || 3-159 || kṣobhātmanām -- dīrghāṇām, akṣobhātmanām hrasvānām, icchādīnāṃ śaktīnāmevaṃrūpāṇāṃ sajātīyānāmapi śaktīnāṃ yadā yojanam "akaḥ savarṇe dīrghaḥ" iti sandhyātmā yogo bhavet, tadā "kṣobhātmakam" iti prāhuḥ -- sajātīyadīrgharūpaparāmarśasvabhāvatvaṃ, na punarvijātīyaparāmarśāntararūpatvaṃ śāstrakovidāḥ kathayantītyarthaḥ | tena i + i ī, ī + i ī, i + ī ī, ī + ī ī, ityevaṃprāye yoge kṣobhātma -- dīrgharūpamīkāratvameva bhavet iti tātparyam || 159 || anuttare punarevaṃrūpatve'pi viśeṣo'sti -- ityāha -- anuttarasya sājātye bhavettu dvitayī gatiḥ | anuttaraṃ yattatraikaṃ taccedānandasūtaye || 3-160 || prabhaviṣyati tadyoge yogaḥ kṣobhātmakaḥ sphuṭaḥ | atrāpyanuttaraṃ dhāma dvitīyamapi sūtaye || 3-161 || na paryāptaṃ tadā kṣobhaṃ vinaivānuttarātmatā | anuttarasya punaḥ sajātīyayoge dviprakārā gatirbhavet, yat yasmāttatra tadekamanuttaraṃ cet, ānandasūtaye prabhaviṣṇutāmeṣyati tadā tenāpareṇānuttareṇaiva yoge saṃbandhe, kṣobhātmaka ānandarūpa eva sphuṭa yogaḥ prāgvadeva nirbādhaḥ sandhiḥ | yathā "daṇḍāgramityādāvekaḥ prakāraḥ, athāpi arthādekasyānuttarasya" dvitīyamapyanuttaraṃ saṅghaṭṭamānam ānandajanmane na paryāptaṃ syāt, tadā kṣobhātmakānandaprādurbhāvamantareṇa "ato guṇe" iti pararūpe kṛte sati, anuttarātmataiva bhavet, tathā śīmantam" ityādau -- iti dvitīyaḥ || 160-161 || evametat prasaṅgādabhidhāya prakṛtameva ūṣmaṇāmudayamabhidhatte -- icchā yā karmaṇā hīnā yā caiṣṭavyena rūṣitā || 3-162 || śīghrasthairyaprabhinnena tridhā bhāvamupāgatā | anunmiṣitamunmīlatpronmīlitamiti sthitam || 3-163 || iṣyamāṇaṃ tridhaitasyāṃ tādrūpyasyāparicyuteḥ | tadeva svoṣmaṇā svātmasvātantryapreraṇātmanā || 3-164 || bahirbhāvya sphuṭaṃ kṣiptaṃ śa-ṣa-satritayaṃ sthitam | evamatraiṣṭavyasyāpi vibhajyāvasthānaṃ darśayati -- anunmiṣitamityādinā | etasyāṃ tridhābhāvamupāgatāyāmicchāyāmiṣyamāṇamapi tridhaivāvasthitaṃ, yataḥ " tat sā kevalamicchāmātrarūpā sraṣṭavyasya viprakṛṣṭā" ityādinītyā śuddhāyāmikārarūpāyām "anunmiṣitam" anullasitaṃ śīghrarūpeṇa eṣṭavyenārūṣitāyāmṛkārarūpāyām "unmīlat" ullasadrūpam, sthairyātmanā caiṣṭavyenārūṣitāyāṃ ḷkārarūpāyāṃ "pronmīlitam" ullasitamiti | nanu iṣyamāṇasya śīghratvādibhedena vaiśiṣṭyātmasvarūpapracyāvaḥ prāptaḥ, iti trayo'tra viṣayā iti vācyaṃ, na punareka eva tridhā ? -- ityāśaṅkyoktam- "tādrūpyasyāparicyuteriti" | nahi śīghratvādibhede'pīṣyamāṇatālakṣaṇādrūpādasya pracyāvaḥ -- iti bhāvaḥ | tadevaṃ trividhamapīṣyamāṇam svātantryalakṣaṇena svoṣmaṇā bahīrūpatayā samullāsitaṃ sat ūṣmasaṃjñaśaṣasatritayātmanā prasphuret | ata āha -- "tadevetyādi" | evameṣaṇīyasya tadatirekāsaṃbhavāt triprakārāpīcchaiva svoṣmavaśāt evaṃ parāmarśatrayātmanā prasphuritā -- iti tātparyārthaḥ | taduktam -- "icchaiva svoṣmaṇākrāntā kalātrayasamāśritā |" iti | ata evaiṣāmicchāyāśca "icuyaśānāṃ tālu" "ddhaṭuraṣāṇāṃ mūrdhā" "ṛtulasānāṃ dantāḥ" ityādinā sasthānatvamuktam | iyadantameva visphāra ityapyanena prakāśitam || 162-164 || ata āha -- tata eva sakāre'sminsphuṭaṃ viśvaṃ prakāśate || 3-165 || amṛtaṃ ca paraṃ dhāma yoginastatpracakṣate | tata iti pronmilitasyāpīṣyamāṇasya bahīrūpatayā samullāsitatvāt | anenaiva cābhiprāyeṇa śārṇenāṇḍatrayaṃ vyāptam" ityādyuktam | ata eva ceyadviśvāpyāyakāritvāt śomaṃ cāmṛtanāthaṃ ca sudhāsāraṃ sudhānidhim | sakāraṃ ṣaḍrasādhāraṃ nāmabhiḥ parikīrtitam ||" ityādidṛśā amṛtabījatayokteśca guravastatparāmṛtaṃ dhāma pracakṣate sarvaśāstreṣu kathayanti -- ityarthaḥ || 165 || nanu cāsya kimevaṃrūpatvaṃ kvacidvibhāvyate, na vā ? ityāśaṅkyāha -- kṣobhādyantavirāmeṣu tadeva ca parāmṛtam || 3-166 || sītkārasukhasadbhāvasamāveśasamādhiṣu | kṣobhasya ādiyāgarūpasya ye ādyantavirāmāḥ, teṣu ye sītkārādayaḥ teṣu tadevāmṛtaṃ paraṃ dhāma arthādabhivyajyate -- iti saṃbandhaḥ | evamasya parānandamayatodrecanena "karaṇamarīcicakramudayaṃ kurute rabhasāt sthitimupayāti tatra parasaukhyarasāntatayā | vilayamupaiti cātra parabodhabharakṣapaṇāt paramakalātra kevalatayā vilasatyamalā ||" ityādyuktayuktyā prathamaṃ karaṇacakrasya kṣobhaunmukhyāt uditasītkārādau, anantaraṃ tatraiva viśrāntyā parasāmarasyātmasaukhyasamāveśe, tadanu ca tatraiva dārḍhyena nirūḍhyā śaditi brahma paramam" ityadyuktyā sataḥ parasya brahmaṇo bhāvaḥ sattā, tatra yaḥ samāveśaḥ - - dehādipramātṛtānimajjanena citpramātṛtāyā unmajjanam, sa eva samādhiḥ parasaṃvitkalārūpatvena parisphuraṇam, tatreti evamādiṣvānandasthāneṣvabhivyaktiḥ -- ityarthaḥ || 166 || evaṃ cāsya parabrahmarūpatvamevetyuktaṃ syādata āha -- tadeva brahma paramamavibhaktaṃ pracakṣate || 167 || brahmeti -- śarvaṃ khalvidaṃ brahma" ityādyuktyā vyāpakaṃ rūpam -- ityarthaḥ | ata eva "avibhaktamityuktam" -- niyatarūpasya hi vibhāgo bhavet -- iti bhāvaḥ | pracakṣate iti -- śrīparātriṃśakādau | tathāhi -- tatra parābījoddhāre "tṛtīyaṃ brahma suśroṇi" ityuktaṃ, tṛtīyaṃ brahma sakāraḥ, yadgītaṃ "oṃ tatsaditi nirdeśo brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ |" iti || 167 || yata eva cāsya vyāpakamamṛtaṃ ca rūpam, ata eva anyatra "viṣatattvamiti" vyapadeśāntaramapyasti -- ityāha -- uvāca bhagavāneva tacchrīmatkulaguhvare | śaktiśaktimadaikātmyalabdhānvarthābhidhānake || 3-168 || kākacañcupuṭākāraṃ dhyānadhāraṇavarjitam | viṣatattvamanackākhyaṃ tava snehātprakāśitam || 3-169 || anvarthābhidhānake iti -- taduktaṃ tatraiva -- "kulaṃ śaktiḥ samākhyātā gahvaraṃ śaktimānapi | ubhayorvedanaikatvaṃ kathyate kulaguhvaram ||" iti | tatratyameva granthaṃ paṭhati "kākacañcu" ityādi | saṃbodhanasāratvādyuṣmadarthasya -- "he devi tava snehāt" śāsanīyatvenānukampyatvāt, viṣasya vyāpakasya rūpasya, yattattvam sarvatrāpratihatatvam, tatprakāśitam anyonyasaṅghaṭṭātmasāmarasyāvasare'nubhavagocaratāmāpāditam -- ityarthaḥ, taccānāhatarūpatvādanackaśabdābhidheyam | ata eva satatoditatvena dhyānādinirapekṣam | taddhi niyatadhyeyādiniṣṭham -- iti bhāvaḥ | evamapi kākacañcupuṭavadākāro yasya tat tathāvidham, anackasya dvikubjatayā tathā saṃniveśāt || 168-169 || nanviha amṛtabījamupakrāntaṃ vartate, na ca tasyaivaṃ rūpaṃ saṃbhavati, tasya kāmākṣaraviṣayatvenoktatvāt, tatkimarthamatraitatsaṃvāditam, bhagavato'pi -- "yadetatkāmatattvaṃ tu viṣatattvaṃ tadeva hi | tadidānīṃ samāsena śṛṇu tvaṃ mṛgalocane ||" ityādinā kāmatattvasyaiva punarviṣatattvatvenābhidhāne ka āśayaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- kāmasya pūrṇatā tattvaṃ saṅghaṭṭe pravibhāvyate | viṣasya cāmṛtaṃ tattvaṃ chādyatve'ṇoścyute sati || 3-170 || nanu bhagavatā śrīkulaguhvare kāmatattvaviṣatattvayoḥ prāṇanāmātrarūpāṃ prāṇādivāyupañcakasāmānyabhūtāṃ ṣaṣṭhīṃ prāṇakalāmadhikṛtya svarūpaṃ nirūpitam, na punaḥ prāṇamātram, tasyaivaṃrūpāsaṃbhavāt | tasya hi recakādidaśāsu parecchādhīnavṛttitvāduccāryamāṇatvapratihanyamānatvādyapi saṃbhavet | viśiṣṭatvaṃ punaḥ kāmatattvasya prāṇarūpatvam, viṣatattvasya ca apānarūpatvam | ata evānayorhakārasakārātmatvam | taduktam śa-hau kṣapādināmānāvadharottaracāriṇau |" parasparadveṣaratau matau nagahuḍūpamau || kastau rodhayituṃ śakto vīryaṃ mukttvā svayaṃ mahat |" iti | tathā, "ūrdhve bindū raviḥ prāṇo dinaṃ bhāgārdhameva ca | siddhairadhiṣṭhito bhāgaḥ khecaryārādhanātmakaḥ || adho nādastathāpāno mattagandhaḥ kṣapā śaśī | khecaryadhiṣṭhito bhāgaḥ siddhasevyo layātmakaḥ ||" iti | evaṃ vaiśiṣṭye'pi anayoḥ sāmānyasya viśeṣaniṣṭhatvāt prāṇanamātrarūpatvam ubhayatrāpi saṃbhavatīti ekarūpyeṇa nirdeśaḥ, yadabhiprāyeṇa kāmatattvasyaiva viṣatattvatvena bhagavato'bhidhānam, iha caitatsaṃvādanam, ata eva kāmasya kāmatattvasyāpi pūrṇatā svātmamātraviśrānterananyākāṅkṣitā nāma, tattvam pāramārthikaṃ rūpam, saṅghaṭṭe pravibhāvyate parasparasāmarasyātmasaṃkṣobhāvasare sarvaireva sākṣātkriyate -- ityarthaḥ | viṣatattvasyāpyaṇoḥ parimitasya dehādimātuḥ svābhāvikapūrṇadṛkkiryāvārake pārimityātmani chādyatve cyute vedyavedakavibhāgavigalanātpūrṇe rūpe samudite sati, āmṛtam vikāsadaśāmayaṃ tattvaṃ saṅghaṭṭe pravibhāvyate -- iti pūrveṇaiva saṃbandhaḥ || 170 || nanu cāsya svābhāvikapūrṇadṛkkriyāvaraṇe'pi kiṃ nimittam ? ityāśaṅkyāha -- vyāptrī śaktirviṣaṃ yasmādavyāptuśchādayenmahaḥ | śaktiriti pārameśvarī svarūpagopanārūpā māyākhyā | maha iti svābhāvikapūrṇadṛkkriyārūpam, viṣamapi hi bahirvyāpakatvādavyāpturaṇvātmano dṛkkriyāvaraṇameva kuryādityatra tadāropaḥ || evaṃ na kevalamasya kāmatattvatvamasti, viṣatattvatvaṃ vā, yāvannirañjanatvamapi -- ityāha -- nirañjanaṃ paraṃ dhāma tattvaṃ tasya tu sāñjanam || 3-171 || kriyāśaktyātmakaṃ viśvamayaṃ tasmātsphuredyataḥ | pronmīlitasyāpi iṣyamāṇasya bahīrūpatayā samullāsitatvātkriyāśaktyātmakam, ata eva viśvamayaṃ yatparam āpūrakam, dhāma -- sakārātma cāndraṃ tejaḥ, tannirañjanaṃ "etattritayamaikyena yadā tu prasphurettadā | na kenacidupādheyaṃ svasvavipratiṣedhataḥ ||" ityādipūrvoktayuktyā na kenacidapyupādheyam -- ityarthaḥ | tasya punaḥ kriyāśaktyātmanaḥ cāndrasya dhāmno yattattvam paramaprakāśātma śaktimallakṣaṇaṃ viśrāntisthānaṃ tatsāñjanaṃ "śaktimānañjyate yasmānna śaktirjātu kenacit |" ityādiprāgupapāditayuktyā śaktikartṛkena vyaktīkaraṇena yuktam -- ityarthaḥ | ata āha -- "tasmātsphuredyataḥ" iti | tasmāddhetoḥ, yataḥ śakteḥ sakāśāt, sphuret -- "...........................śaivī mukhamihocyate |" ityādyuktyā svaśaktyaivābhivyajyate -- ityarthaḥ || 171 || nanu kāmādestattvatrayasya icchādiśaktitrayarūpatvamasti, tatkathamekasyaiva amṛtabījasya etadrūpatvamuktam ? -- ityāśaṅkya vibhāgāvedanapūrvameṣāmavibhāgameva draḍhayati -- icchā kāmo viṣaṃ jñānaṃ kriyā devī nirañjanam || 3-172 || etattrayasamāveśaḥ śivo bhairava ucyate | bhairava iti -- viśvamayatvena pūrṇatvāt | ata eva "tadeva brahma paramam" ityādyuktam || 172 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- atra rūḍhiṃ sadā kuryāditi no guravo jaguḥ || 3-173 || viṣatattve sampraviśya na bhūtaṃ na viṣaṃ na ca | grahaḥ kevala evāhamiti bhāvanayā sphuret || 3-174 || atreti viṣatattvātmani vyāpake rūpe, rūḍhimiti anupraveśam | kiṃ cātra rūḍhyā bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- "viṣatattve" ityādi | bhūtamiti yakṣādi | graha iti anātmani ātmābhimānaḥ | taddhi parimiṃtasya pramāturbhavet -- ityabhiprāyaḥ | parapramātrātmani vyāpake rūpe samāveśabhājaḥ punarbhāvanābhyāsāt "aham" ityeva paramādvayamayatollaset, yenāsya tadatiriktamupadravanimittaṃ na kiñcidapi bhāyāt -- iti bhāvaḥ | yaduktam śrīkulaguhvare -- "yadā śūnyaṃ nirālambaṃ dhyānadhāraṇavarjitam | sarvavarṇadharaṃ śāntaṃ sarvavarṇavivarjitam || cinmātraṃ kevalaṃ śuddhaṃ viṣanirvāhakārakam | na viṣaṃ na grahaḥ pāpaṃ na yakṣo na ca rākṣasaḥ || na piśācādikaṃ kiñcinnāyaṃ nāhaṃ vibhāvayet | kevalaṃ bhāvamātreṇa................................... ||" ityādi || 173-174 || nanu iṣyamāṇarūṣitāyā icchāyāḥ pūrvaṃ kṣobhāntarasyāsaṃbhavāt "................ṇedaṃ bījaṃ ca kasyacit |" ityādyuktyā ṣaṇṭhatvaṃ pratijñātam, anantaraṃ cātra "yā tūktā jñeyakāluṣya.................... |" ityādi, tathā śaiva śīghrataropātta ....................... |" ityādi, tathā "....................ṣā caiṣṭavyena rūṣitā |" ityādivākyaiḥ ṣaṇṭhavarṇebhyaḥ kṣobhāntarasyāpi sadbhāva uktaḥ, ityeṣāṃ pūrvapratijñātaṃ ṣaṇṭhatvaṃ kathaṃ nirvahet ? -- ityāśaṅkya pratividhatte -- nanvatra ṣaṇṭhavarṇebhyo janmoktaṃ tena ṣaṇṭhatā | kathaṃ syāditi ced brūmo nātra ṣaṇṭhasya sotṛtā || 3-175 || tathāhi tatragā yāsāvicchāśaktirudīritā | saiva sūte svakartavyamantaḥsthaṃ sveṣṭarūpakam || 3-176 || yattvatra rūṣaṇāhetureṣitavyaṃ sthitaṃ tataḥ | bhāgānna prasavastajjaṃ kāluṣyaṃ tadvapuśca tat || 3-177 || janmoktamiti -- ṭavargādīnām | brūma iti -- ṅātra ṣaṇṭhasya sotṛtā ityuttaram | etadevopapādayati "tathāhītyādinā" | yataḥ ṣaṇṭhagatā yeyamicchāśaktiruktā saiva antaḥstham svābhedena vartamānamapi yathāsvaṃ niyataṃ rūpamātmīyaṃ kāryaṃ "ṭavargādi", bahirullāsayet, na punastadgataṃ rūṣaṇānimittaṃ cirakṣiprasvabhāvameṣitavyam | taddhi kāluṣyameva janayet | etāvataiva ca etaccaritārtham, iti na kāryāntarāvirbhāvanāyāpi prabhavati -- iti bhāvaḥ | tacca kāluṣyaṃ tannimittameṣitavyaṃ vā asyā icchāyāḥ eva vapuḥ tadekātmakam -- ityarthaḥ | nahi prakāśaikasvabhāvāyā icchāyā anyadatiriktaṃ nāma kiñcitsaṃbhavet -- iti bhāvaḥ | tena vastuta icchāyā eva prādhānyāt tattatsvakāryāvirbhāvakatvam iti yuktamuktaṃ śaiva sūte" iti || 177 || nanvevamapi ṣaṇṭhānāṃ sarvasarvikayā na bījatvamapāstaṃ bhavet ? ityāśaṅkyāha -- jñeyārūṣaṇayā yuktaṃ samudāyātmakaṃ viduḥ | ṣaṇṭhaṃ kṣobhakatākṣobhadhāmatvābhāvayogataḥ || 3-178 || iṣyamāṇasya icchāyāśca melanārūpaṃ hi ṣaṇṭhaṃ viduḥ, yato'tra na kṣobhakatvaṃ kṣobhādhāratvaṃ ceti | tena kevalāyā icchāyā eva kṣobhāntarāvirbhāvakatve'pi naiṣāṃ bījatvamapāstaṃ bhavet -- samudāyātmakatvātṣaṇṭhatvasya, iti yuktamuktaṃ ṅātra ṣaṇṭhasya sotṛtā" iti" || 178 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- etadvarṇacatuṣkasya svoṣmaṇābhāsanāvaśāt | ūṣmeti kathitaṃ nāma bhairaveṇāmalātmanā || 3-179 || catuṣkasyeti -- hakāreṇa saha | tasya hyanuttarājjanma -- iti bhaṅgyā prāgevoktam | anuttarasya hi śaktirvisargaḥ, tasyaiva cāśyānaṃ rūpam ayam iti | ata evānuttareṇāsya sasthānatvam | svoṣmaṇeti svātantryalakṣaṇena svātmatejasā -- ityarthaḥ | nahi icchāyā anuttarasya vā parāmarśāntaravadanyāpekṣayā etadābhāsamānam, api tu svamāhātmyādeva -- iti bhāvaḥ | yadyapi kavargādīnāmanuttarāderekaikasmādeva janmoktaṃ tathāpi tacchaktyantaraprayojakīkāreṇa, iti yuktamuktaṃ śvoṣmaṇābhāsanāvaśāt iti" || 179 || na kevalaṃ kādi-hāntasya varṇajātasya sparśāditayā pṛthak pṛthagabhidhānaṃ yāvadapṛthaktvenāpi -- ityāha -- kādi-hāntamidaṃ prāhuḥ kṣobhādhāratayā budhāḥ | kṣobhādhāratayā iti yonitayā -- ityarthaḥ | yaduktam -- "kādibhiśca smṛtā yoniḥ................... |" iti || na kevalaṃ uktanītyā bījānāmeva bījāntarayoge kṣobhāntarāvirbhāvo bhavet, yāvadyonerapi yonyantarayogena -- ityāha -- yonirūpeṇa tasyāpi yoge kṣobhāntaraṃ vrajet || 3-180 || tannidarśanayogena pañcāśattamavarṇatā | tasyeti yonirūpasya kādeḥ | tathā ca tasya kṣobhāntarasya nidarśanayuktyā tadeva kṣobhāntaramudāhartaṃ mātṛkāyāṃ pañcāśatā pūraṇena varṇena "kṣakārākhyena kūṭabījena" saṃbandhaḥ | sa hi ādyantabhūtayoranuttaravisargānuprāṇitayoḥ kakārasakārayoḥ pratyāhāratayopātto yena nikhilameva yaugapadyena mātṛkāyāḥ satattvaṃ pradarśitaṃ bhavatīti | taduktaṃ śrīkṣemarājapādaiḥ -- "tadiyatparyantaṃ yanmātṛkāyāstattvaṃ tadeva kakārasakārapratyāhāreṇānuttaravisargasaṅghaṭṭa sāreṇa kūṭabījena pradarśitamante |" iti || 180 || nanu, "jñeyarūpamidaṃ pañcaviṃśatyantaṃ yataḥ sphuṭam |" ityādyuktyā kādayo māvasānāḥ pañcaviṃśatirvarṇā jñeyarūpatayā bhedaikasvabhāvā nirdiṣṭāḥ, tadanantarabhāvi punaścatuṣkadvayaṃ kīdṛgrūpam ? -- ityāśaṅkyāha -- pañcaviṃśakasaṃjñeyaprāgvadbhūmisusaṃsthitam || 3-181 || catuṣkaṃ ca catuṣkaṃ ca bhedābhedagataṃ kramāt | etadeva prapañcayati -- ādyaṃ catuṣkaṃ saṃvitterbhedasaṃdhānakovidam || 3-182 || bhedasyābhedarūḍhyekaheturanyaccatuṣṭayam | bhedeti -- saṃvidaḥ sakāśādvicchinnam -- ityarthaḥ | ata evāsya sthūla vāyvādibhūtarūpatvamuktam | abhedeti -- icchāśaktisamutthatvena śāktejomātra rūpatvāt || 182 || idānīmevamupapāditaṃ kādihāntaṃ varṇajātaṃ svarānuprāṇitameva bhavati, iti darśayitumāha -- itthaṃ yadvarṇajātaṃ tatsarvaṃ svaramayaṃ purā || 3-183 || vyaktiyogādvyañjanaṃ tatsvaraprāṇaṃ yataḥ kila | ittham samanantaroktanītyā, varṇajātaṃ yaduktam tatsarvamudayātpūrvaṃ śvaramayam" svarāṇāmevāntaḥ śaktyātmanā rūpeṇāvasthitam -- ityarthaḥ | anyathā hyeṣāṃ tattatsaṃyojanaviyojanenaivaṃrūpatayābhivyaktireva na bhavet -- iti bhāvaḥ | ata eva tadvarṇajātaṃ bahirabhivyaktaṃ sat vyajyata iti "vyañjanam" na punarapūrvatayaiva utpādyaṃ pūrvamapi svarātmanāsyāvasthānāt | vyaṅgyasya ca vyañjakasaṃnidhāveva tattvaṃ bhavet nānyathā ? -- ityāśaṅkyāha -- śvaraprāṇaṃ yataḥ" iti | abhivyaktameva etadvarṇajātaṃ svarānuprāṇitameva bhavet, anyathā hi anackatayā asya uccāra eva na bhavet || 183 || evaṃ ca śvarā eva sarvavarṇānāṃ mūlakāraṇam" iyuktaṃ bhavet -- tadāha -- svarāṇāṃ ṣaṭkameveha mūlaṃ syādvarṇasaṃtatau || 3-184 || ṣaḍdevatāstu tā eva ye mukhyāḥ sūryaraśmayaḥ | ṣaṭkamiti akārādūkārāntam | evakāreṇa svarāntarāṇāṃ vyavacchedaḥ | teṣāmapyetat sphāramātrameva hi rūpam -- ityāśayaḥ | evameṣāṃ ṣaṇṇāmeva varṇāntarābhivyañjane prakāśarūpatvamityuktaṃ syāt | ataśca prakāśarūpatvādeva eṣāmanyatra "ṣaḍdevatātmakaṃ sūryaraśmitvam" apyuktam -- ityāha -- "ṣaḍdevatā" ityādi | yaduktam "dahanī pacanī dhūmra karṣiṇī varṣiṇī rasā |" iti | mukhyā iti -- dāhakatvādīnāṃ śaktīnāṃ prakāśaikaniṣṭhatvāt, yaduktam -- "ṣaḍeveha svarā mukhyāḥ kathitā mūlakāraṇam | te ca prakāśarūpatvādvijñeyāḥ sūryaraśmayaḥ ||" iti || 184 || na kevalameṣāṃ saurameva rūpaṃ saṃbhavedyāvaccāndramapi -- ityāha saurāṇāmeva raśmīnāmantaścāndrakalā yataḥ || 3-185 || ato'tra dīrghatritayaṃ sphuṭaṃ cāndramasaṃ vapuḥ | etacca pūrvamevopapāditam, iti neha punarāyastam || 185 || nanu parasparavyāvṛttatvātsarvabhāvānāṃ kathaṃ saurāṇāṃ raśmīnāmantaścāndyraḥ kalāḥ saṃbhavanti ? -- ityāśaṅkyāha -- candraśca nāma naivānyo bhogyaṃ bhoktuśca nāparam || 186 || bhoktaiva bhogyabhāvena dvaividhyātsaṃvyavasthitaḥ | ghaṭasya na hi bhogyatvaṃ svaṃ vapurmātṛgaṃ hi tat || 3-187 || ato mātari yā rūḍhiḥ sāsya bhogyatvamucyate | candro hi nāma na sūryādanyo yatastadbhogyam | bhogyaṃ hi nāma prameyamucyate | na ca prameyaṃ tadupasarjanavṛttitvātpramāṇādatiricyate - - ityāśayaḥ | taccaivaṃvidhaṃ bhogyaṃ bhokturapyatiriktaṃ na bhavet, vastutaḥ sarvavastūnāṃ pramātaryeva viśrānteḥ, ataśca bhoktaiva tadubhayātmanā rūpeṇa prasphurati -- iti bhāvaḥ | ata āha -- "bhoktaiva bhogyabhāvena" ityādi | nanu vipratiṣedhātkathaṃ bhogyabhoktrorekatvam ? -- ityāśaṅkyāha -- "ghaṭasyeti" | nahi jñeyatvaṃ nāma ghaṭāderjñeyatā tasyātmīyo dharmaḥ, tathātve hi tasya sarvānpratyaviśeṣātsarve sarvajñāḥ syuḥ | tena jñātureva sa dharmaḥ, tasyaiva tattvajñānodayenātiśayadarśanāt | ato'sya ghaṭāderyā jñātari viśrāntistadeva jñeyatvaṃ nāma ucyate iti | yaduktam -- "bhokturbhogyaṃ nāparam" -- iti || 186-187 || etadeva prakṛte yojayati -- anuttaraṃ parāmṛśyaparāmarśakabhāvataḥ || 188 || saṅghaṭṭarūpatāṃ prāptaṃ bhogyamicchādikaṃ tathā | anuttaram -- ādivarṇalakṣaṇaṃ paraṃ rūpam svātmani bhoktṛbhogyabhāvamābhāsya parasparaunmukhyena saṅghaṭṭarūpatāṃ prāptaṃ sat, "bhogyam" ityucyate, anyathā na bhoktṛtvaṃ bhogyatvaṃ ca bhavet, anyonyāpekṣatvāttayoḥ | tenākāradvayasya saṅghaṭṭādākāralakṣaṇaṃ bhogyaṃ jātamiti tātparyam | bhogyaṃ cātra vaktumupakrāntamiti prādhānyena tadevopāttam | evamicchonmeṣāvapi svātmani bhoktṛbhogyabhāvena saṅghaṭṭamāsādyaiṣaṇonatātmabhogyarūpatāmāptāviti yuktamuktam -- "ato'tra dīrghatritayaṃ sphuṭaṃ cāndramasaṃ vapuḥ" iti || 188 || nanvevaṃ bhogyaṃ tāvadāstāṃ na kaściddoṣo bhoktuḥ punaranekarūpatāyāmadvayahāniḥiti svasiddhāntabhaṅgo bhavet ? -- ityāśaṅkya icchāderbhogyatvamevāsti, na punarbhoktṛtvam, iti darśayati -- anuttarānandabhuvāmicchādye bhogyatāṃ gate || 3-189 || saṃdhyakṣarāṇāmudayo bhoktṛrūpaṃ ca kathyate | yadyapīcchādīnāṃ svāpekṣayā bhoktṛtvamasti tathāpi anuttarāpekṣayā eṣāṃ bhogyatā viśrāntimeti, tadā saṃdhyakṣarāṇāmudayaḥ sṛṣṭirbhavet | "anuttarānandabhuvām" iti bahuvacananirdeśo vyaktyapekṣo jñeyaḥ | sa codayo bhoktṛprādhānye bhavedityuktam "bhoktṛrūpaṃ ca kathyate" iti, ata evātra icchādyaṃ guṇabhūtam | ata evānuttarecchādisaṅghaṭṭamayatvāviśeṣe'pi antaḥsthānāṃ saṃdhyakṣarebhyo'yameva viśeṣaḥ yatsaṃdhyakṣarāṇi guṇībhūtecchākāni anuttarapradhānāni, antaḥsthāstu guṇībhūtānuttarā icchādipradhānā iti evamanuttara eva ekaḥ pāramārthiko bhokteti siddham, sa hi svaprakāśatvātsvātmani prameyatvavārtāmapi na sahate iti tasya kathaṃ bhogyatvaṃ bhavet | icchādikaṃ punarbhogyamevetyasya bhogyatvam || 189 || ata āha -- anuttarānandamayo devo bhoktaiva kathyate || 3-190 || icchādikaṃ bhogyameva tata evāsya śaktitā | ānandasya bhogyatve'pi anuttarāvyatirekādbhoktṛtvamapyasti ityavadyotayitumihānandagrahaṇam | "bhogyameva" ityevakāreṇa bhoktṛtvavyavacchedaḥ | yatpunareṣaṇādyapekṣayā bhoktṛtvamuktaṃ tanna pāramārthikam, bhogyasyaiva sataḥ tathātvena kalpanāt | "tataḥ" iti bhogyatvāt | bhogyatvameva hi śaktitvaṃ yadabhiprāyeṇaiva "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ" -- ityuktam ||190|| nanvevaṃ punarapi bhoktā bhogyaṃ ceti dvayamevāpatitam ? ityāśaṅkyāha -- bhogyaṃ bhoktari līnaṃ ced bhoktā tadvastutaḥ sphuṭaḥ || 3-191 || ataḥ ṣaṇṇāṃ trikaṃ sāraṃ cidiṣyunmeṣaṇātmakam | iha bhogyaṃ tāvadbhoktāramantareṇa svātmani sattāmeva labdhuṃ notsahate, iti bhogyatvamapi tasya kathaṃ syāt, bhoktari cedviśrāntaṃ tadbhoktaivāvaśiṣyate, na tadatiriktaṃ bhogayaṃ nāma kiñcit iti bhoktaiva sākṣādvijṛmbhate | na kācidadvayavādahāniḥ | evaṃ bhogyātmadīrghatrayaṃ bhoktrātmani hrasvatraye pratyekaṃ viśrāntam -- iti hrasvatrayameva pradhānabhūtamiti tātparyam | tadāha -- "ataḥ" ityādi | cit anuttaram | iṣiḥ icchā || 191 || nanvevamapi bhokturānaikyādadvayavādahāniriti tadavastha eva sa doṣaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tadeva tritayaṃ prāhurbhairavasya paraṃ mahaḥ || 3-192 || tattrikaṃ parameśasya pūrṇā śaktiḥ pragīyate | tadeva samanantaroktamanuttarecchonmeṣātmakam, "tritayam", bhairavasya -- ananyāpekṣatvāt pūrṇasya tattvasya, param viśvāpūrakaṃ śāktaṃ tejaḥ prāhuḥ, yataḥ "bahuśaktitvamapyasya tacchaktyaivāviyuktā |" ityādyuktayuktyā tadeva trikaṃ pūrṇaṃ saṅghaṭṭitaṃ sat parameśvarasya svātantryalakṣaṇā śaktiḥ sarvatraiveṣyate, yato'yaṃ vācyavācakātmano viśvasya prasaraḥ, etadeva hi trikaṃ sarvākṣepeṇa vartate -- ityabhiprāyaḥ || 192 || tadāha tenākṣiptaṃ yato viśvamato'sminsamupāsite || 3-193 || viśvaśaktāvavacchedavandhye jātamupāsanam | yatastena trikeṇa sarvamidamākṣiptam ato'sminneva -- svātantryaśaktimātraparamārthe trike samāveśaśālinaḥ "..........................śaivī mukhamihocyate |" ityādyuktyā taddvāreṇaiva anavacchinnasvabhāvatvātpūrṇe śaktimadrūpe'pi ayatnenaiva samāveśo jāyate -- iti vākyārthaḥ || 193 || sarvaṃ caitadākṣepyametsphārasāramaparicchedyaṃ cetyāha -- ityeṣa mahimaitāvāniti tāvanna śakyate || 3-194 || aparicchinnaśakteḥ kaḥ kuryācchaktiparicchidām | na śakyate iti -- arthātparicchettum || 194 || ata eva ca sa eva bhagavānanuttaraḥ svasvātantryādviśvarūpatāmāptaḥ -- ityāha -- tasmādanuttaro devaḥ svācchandyānuttaratvataḥ || 3-195 || visargaśaktiyuktatvātsampanno viśvarūpakaḥ | visargaśaktiyoge svācchandyamanuttaratvaṃ ca hetuḥ | svatantrasyaiva hi pañcavidhakṛtyakāritvādvisarge sāmarthyam | anuttarasyaiva ca śaktiḥ visargaśabdavyapadeśyeti | yaduktaṃ prāk -- "anuttaraṃ paraṃ dhāma tadevākulamucyate | visargastasya nāthasya kaulikī śaktirucyate ||" iti || 195 || nanvevaṃ viśvarūpatāyāmasyānaikyaṃ syāt, ityadvayahāniḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ pañcāśadāmarśapūrṇaśaktirmaheśvaraḥ || 3-196 || vimarśātmaika evānyāḥ śaktayo'traiva niṣṭhitāḥ | pañcāśadāmarśā ādi kṣāntāḥ | eka iti -- śaktiśaktimatorabhedāt | nanu samanantarameva śaktīnāmaparicchinnatvamuktaṃ tatkathaṃ tāsāṃ pañcāśaditi niyatāvacchedaḥ saṅgacchate ? -- ityāśaṅkyoktam -- "anyāḥ śaktayo'traiva niṣṭhitāḥ" iti | anyā iti tatsaṃyogaviyogasamutthāḥ "ghaṭaḥ paṭa" ityevamādayaḥ | atraiva niṣṭhitāḥ -- pañcāśato'tiriktasya parāmarśasyānupapatteḥ || 196 || ata eva cārdhamātrāgaṇanākrameṇa ekāśītipadāpi devī varṇapañcāśatyevāntarbhāvayiṣyate -- ityāha -- ekāśītipadā devī hyatrāntarbhāvayiṣyate || 3-197 || atrāntarbhāvayiṣyate iti etanniṣṭhatayaiva paryavasāyayiṣyate yadvakṣyati -- "kālo'rdhamātrāḥ kādīnāṃ trayastriṃśata ucyate | mātrā hrasvāḥ pañca dīrghāṣṭakaṃ dvistriḥ plutaṃ tu ḷ || ekāśītimimāmardhamātrāṇāmāha no guruḥ | yadvaśādbhagavānekāśītikaṃ mantramabhyadhāt || ekāśītipadā devī śaktiḥ proktā śivātmikā |" iti ||197 || nanvevaṃ parāmarśāntarāṇāmatraiva niṣṭhitatvātpañcāśadeva parāmarśā mukhyā, iti punarapi niyatāvaccheda evāpatet ? -- ityāśaṅkya avacchedādhānāsāmarthyaṃ dyotayitumavāstavatvaprakaṭīkārāya āmarśaviśeṣaṇāṃ tattadupādhiyogotthāpitatvaṃ darśayati -- ekāmarśasvabhāvatve śabdarāśiḥ sa bhairavaḥ | āmṛśyacchāyayā yogātsaiva śaktiśca mātṛkā || 3-198 || sā śabdarāśisaṅghaṭṭād bhinnayonistu mālinī | prāgvannavatayāmarśātpṛthagvargasvarūpiṇī || 3-199 || ekaikāmarśarūḍhau tu saiva pañcāśadātmikā | ekaḥ āmṛśyaśūnyatvānniḥsahāyaḥ | āmarśanamāmarśaḥ parāmarśakaḥ pramātā | tatsvabhāvatve pañcāśato'pi varṇānāṃ saṅkalanayā "śabdarāśiḥ" iti, "bhairava" iti vyapadeśaḥ | āmṛśyenāpi yogāt "śaktiḥ" iti mātṛkā iti ca, saiva mātṛkā śabdarāśisaṅghaṭṭācchaktiśaktimadaikyātmyalakṣaṇāt lavaṇāranālavatparasparamelanāt, bhinnā bījairbheditā yonayaḥ vyañjanāni yasyāḥ sā tathāvidhā satī, "ma" itivācyasya pratiyogyabhāvasya, alinī vimarśikā | malate viśvaṃ svarūpe dhatte, mālayati antaḥkaroti kṛtsnamiti ca mālinīti vyapadiśyate | bhinnayonitvādeva ca asyā bījayonīnāṃ visaṃsthulatvāt nādiphāntatvam | prāgvaditi -- ṣoḍaśakapañcapañcakacatuṣkadvayaikarūpatayā yathāpūrvam uktam -- ityarthaḥ, taduktam -- "......................ṇavadhā vargabhedataḥ | pṛthagvargavibhedena śatārdhakiraṇojjvalā ||" iti || 199 || tadevamatra varṇapañcāśataḥ pratyekaṃ bhedena svarūpamabhidhāya abhedenāpi abhidadhadeva tadanuṣaktamanujoddeśoddiṣṭaṃ mantrādyabhinnarūpatvamapi āsūtrayati -- itthaṃ nādānuvedhena parāmarśasvabhāvakaḥ || 3-200 || śivo mātāpitṛtvena kartā viśvatra saṃsthitaḥ | ittham uktena vakṣyamāṇena ca prakāreṇa, nādena hakārātmanā śaktyā, yo'sāvanuvedhaḥ tādātmyāpattiḥ, tena anuttaraḥ parameśvaraḥ śiva eva "akāraśca hakāraśca dvāvetāvekataḥ sthitau | vibhaktirnānayorasti mārutāmbarayoriva ||" ityādyuktyā paramantravīryasvabhāva-akārahakārātmaparāmarśarūpo bhavet, yataḥ sa eva kartā parapramātrekarūpo varṇapañcāśadātmani viśvatra, mātāpitṛtvena saṃsthitaḥ anuttaravisargarūpatayā prasphuritaḥ -- ityarthaḥ || 200 || nanvevamapi bhedenaiva varṇapañcāśato rūpamuktaṃ syāt nābhedena ? ityāśaṅkyāha -- visarga eva śākto'yaṃ śivabindutayā punaḥ || 3-201 || garbhīkṛtānantaviśvaḥ śrayate'nuttarātmatām | iha khalu anuttarasya parameśvarasya śākta evāyaṃ visargo -- hakāraparyantena sthūlena rūpeṇa parisphuraṇam, punaḥ pratyāvṛttya śivabindutayā nirvibhāgātmaparaprakāśātmapramātrekarūpatayā kroḍīkṛtanikhilavācyavācakakalāpaḥ san, anuttarātmatāṃ śrayate nirvibhāgaparaprakāśasvabhāvabindurūpatāmāśrayate, yena "aham" iti parāmarśo bhavet yadanuttara eva hakārātmaśaktirūpatāmābhāsya svātmanyeva avibhāgaprakāśarūpe viśrāmyati -- iti bhāvaḥ | yadvakṣyati -- śaṃvittau bhāti yadviśvaṃ tatrāpi khalu saṃvidā | tadetattritayaṃ dvandvayogātsaṅghātatāṃ gatam || ekameva paraṃ rūpaṃ bhairavasyāhamātmakam |" (3|207) iti || 201 || nanu avibhāgaparaprakāśaviśrāntāvapi ahaṃparāmarśasya bhedamayatvamevāsti ? -- ityāha -- aparicchinnaviśvāntaḥsāre svātmani yaḥ prabhoḥ || 3-202 || parāmarśaḥ sa evokto dvayasaṃpattilakṣaṇaḥ | prabhoḥ anuttarasya parameśvarasya, anantajaganmadhyasātiśaye svātmani yaḥ "aham" iti parāmarśaḥ sa eva pratiyogibhūtasyāpohyasya idantāparāmarśasyāpi sambhavāt "dvayasampattilakṣaṇa uktaḥ" bhedanibandhanatvena pratibhāsate -- ityarthaḥ || 202 || nanu iha śarīrādāvahaṃpratyavamarśaḥ sapratiyogitvādbhavatu nāma bhedanibandhanaṃ parapramātrātmani prakāśe pravartamānaḥ atirekānatirekavikalpopahatatvāt pratiyogino (apratiyogī) na tathā ? -- ityāha -- anuttaravisargātmaśivaśaktyadvayātmani || 3-203 || parāmarśo nirbharatvādahamityucyate vibhoḥ | anuttaravisargātmike ye śivaśaktī, tayoradvayam sāmarasyam, yatra "śiva" iti, śaktiḥ" ityapi pṛthak parāmarśo nāsti, tathātve hi pratiyoginaḥ saṃbhāvanāmātramapi bhavet -- iti bhāvaḥ | evaṃvidhe paraprakāśasvabhāve vibhoḥ anuttarasyātmani nirbharatvātparasya kasyacidapekṣaṇīyasyāvidyamānatvena pūrṇatvāt "prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ |" (a.pra. 22 ślo.) ityādidṛśā ahamiti svātmamātrasphurattārūpaḥ parāmarśa ucyate sarvaśāstreṣu avigānena abhidhīyate ityarthaḥ || 203 || nanu bhavatu nāma svātmamātrasphurattārūpo'haṃparāmarśaḥ, kimanena naḥ prayojanaṃ, varṇapañcāśataḥ punarabhedena svarūpamanenoktaṃ na bhavet ? ityāśaṅkyāha -- anuttarādyā prasṛtirhāntā śaktisvarūpiṇī || 3-204 || pratyāhṛtāśeṣaviśvānuttare sā nilīyate | anuttarāt ādivarṇādānandādiparāmarśāntarāvirbhāvakāritvācchaktisvarūpiṇī, yā hāntā prasṛtiḥ hakāraparyantena sthūlena rūpeṇa sphurattā, saiva punaḥ "ādirantyena sahetā" (pā. 2|2|72) iti nītyā akārahakārātmanā rūpeṇa, pratyāhṛtam garbhīkṛtamaśeṣamānandādyamṛtabījaparyantaṃ viśvaṃ yayā tathābhūtā satī, anuttare nirvibhāgaprakāśātmani parasminrūpe, nilīyate viśrāmyati, yenāhaṃparāmarśo jāyate, yena abhedenaiva pratyāhāranītyā sarveṣāmapi varṇānāṃ parāmarśaḥ syāt || 204 || nanu yadi pāṇinīyaprakriyayā pratyāhārakrameṇaiva yugapatsarveṣāṃ varṇānāṃ parāmarśo vivakṣitaḥ tadakārahakārātmanaiva parāmarśaviśeṣeṇa bhavet, yattu punarapi "anuttare eva viśrāntiḥ" ityuktaṃ tatkimartham ? ityāśaṅkyāha -- tadidaṃ viśvamantaḥsthaṃ śaktau sānuttare pare || 205 || tattasyāmiti yatsatyaṃ vibhunā sampuṭīkṛtiḥ | yadyapi akārahakārātmanaiva rūpeṇa pratyāhāranītyā samastavarṇaparāmarśaḥ siddhyet, tathāpi hakalātmano viśvarūpāyāḥ śakteranuttarakartṛkaṃ saṃpuṭīkāraṃ pradarśayitumehamuktam | tathāhi - - "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ.................... |" ityādinītyā viśvaṃ tāvacchaktyekātmakam, śaktirapi "śaktimataḥ khalu śaktirananyā" ityādinītyā anuttara eva viśrāntā, ata eva ca parasparāviyogāt śaktiśaktimatoḥ tat śaktimadrūpamapyanuttaram, tasyāṃ śaktāvevāntaḥstham, ityanuttarādeva śakterudayastatraiva ca viśrāntiḥ, ityanuttareṇaiva vibhunā nūnaṃ śakterādyantayogātsaṃpuṭīkṛtiḥ || 205 || ata eva cāgamo'pyevam -- ityāha -- tena śrītrīśikāśāstre śakteḥ sampuṭitākṛti || 3-206 || trayāṇāṃ parādiśaktipratipādakānāṃ śāstrāṇāmīśeti trīśikā śrīparātriṃśakā | yaduktaṃ tatra "tatra sṛṣṭiṃ yajedvīraḥ punarevāsanaṃ tataḥ | saṃpuṭīkṛtya sṛṣṭiṃ tu paścādyajanamārabheta ||" (parātrī. 29 ślo.) iti || 206 || tadevopasaṃharati -- saṃvittau bhāti yadviśvaṃ tatrāpi khalu saṃvidā | tadetattritayaṃ dvandvayogātsaṅghātatāṃ gatam || 3-207 || ekameva paraṃ rūpaṃ bhairavasyāhamātmakam | yadidaṃ hakalātma śaktirūpaṃ viśvaṃ saṃvittau anuttarātmani parasminrūpe bhāti tata evoditam -- ityarthaḥ | tatrāpi evaṃrūpatāyāmapi, saṃvidaiva khalu bhāti tatrānuttarātmanyeva rūpe tadviśrāntam -- ityarthaḥ | yaduktam -- "yatroditamidaṃ citraṃ viśvaṃ yatrāstameti ca |" iti | tadetat saṃvittirviśvaṃ saṃvideti tritayam, dvandvayogātparasparasaṅghaṭṭātsaṅghātatāṃ gatam melanāṃ prāptaṃ sat, ahamiti pratiyogibhūtaparāmarśāntarābhāvādekameva pramātṛprameyādiprakāśaviśrāntidhāmatayā, param utkṛṣṭam, bhairavasya sarvabhāvanirbharatvādananyāpekṣiṇaḥ pūrṇavṛtteḥ prakāśaikavapuṣaḥ svātmanorūpam paravimarśātmā svabhāvaḥ -- ityarthaḥ || 207 || nanu "parasyākulasya dhāmnaḥ kaulikī śaktirvisargaḥ" iti praguktam | sā ca na śaktimato'tirikteti tasyāstadatirekeṇa parisphuraṇameva na yujyate, iti kā vārtā punarapi tatra viśrāntau ? ityāśaṅkyāha -- visargaśaktiryā śambhoḥ setthaṃ sarvatra vartate || 3-208 || tata eva samasto'yamānandarasavibhramaḥ | yā khalu niḥśreyasātmaparaśreyaḥ kāraṇasya akulasya dhāmno visargaśaktiruktā, saivettham vakṣyamāṇena prakāreṇa, sarvatra vartate bhedabhedābhedābhedātmanā prasphurati -- ityarthaḥ | yadvaśādeva vācyavācakātmā bāhyo'yamānandamayaḥ samujjṛmbhate sphāraḥ || 208 || nanu bāhyasya sukhaduḥkhādirūpatvādānandamayatvameva kathamuktam ? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya tadevopapādayati tathāhi madhure gīte sparśe vā candanādike || 3-209 || mādhyasthyavigame yāsau hṛdaye spandamānatā | ānandaśaktiḥ saivoktā yataḥ sahṛdayo janaḥ || 3-210 || iha khalu yasya kasyacana pramātuḥ, gītādau viṣaye yadā mādhyasthyavigamaḥ tāṭasthyaparihāreṇa tadekatānatā, tadā yeyaṃ hṛdaye viśvapratiṣṭhāsthāne bodhe, spandamānatā tanmayatayā parisphuradrūpatā, saiveyamānandaśaktiruktā sarvaśāstreṣu abhihitā -- ityarthaḥ | yaduktam -- "gītādiviṣayāsvādāsamasaukhyaikatātmanaḥ | yoginastanmayatvena manorūḍhestadātmatā ||" (vi.bhai. 73 ślo.) iti | bhogasya sukhaduḥkhādyābhāsasādhāraṇyamanaśnuvānā -- śā sphurattā mahāsattā deśakālāviśeṣiṇī | saiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ ||" (ri.pra. 1|5|18) ityādinirūpitasvarūpā parisphuradrūpataiva śvātantryamiti vimarśa iti ānanda iti ca" sarvatraiva uddhoṣyate, yanmāhātmyādeva ca jaḍo'pi nikhilo'yaṃ janaḥ sacetana ityucyate, ata eva loke'pyānandātiśayakāryeva janaḥ śahṛdayaḥ" iti prasiddhiḥ | yadyapi sarva evāyaṃ viśvaprapañca ānandaśaktisphāraḥ tathāpi sphuṭopalambhādatra tasyā evamuktam || 210 || tadevaṃ visargaśakterevāyaṃ mahimā yadiyānbhedabhedābhedābhedātmā viśvasphāraḥ, yadupādhivaśādeva visargaśakterapi traividhyam | tadāha -- pūrvaṃ visṛjyasakalaṃ kartavyaṃ śūnyatānale | cittaviśrāntisaṃjño'yamāṇavastadanantaram || 3-211 || dṛṣṭaśrutāditadvastupronmukhatvaṃ svasaṃvidi | cittasaṃbodhanāmoktaḥ śāktollāsabharātmakaḥ|| 3-212 || tatronmukhatvatadvastusaṅghaṭṭādvastuno hṛdi | rūḍheḥ pūrṇatayāveśānmitacittalayācchive || 3-213 || prāgvadbhaviṣyadaunmukhyasaṃbhāvyamitatālayāt | cittapralayanāmāsau visargaḥ śāmbhavaḥ paraḥ || 3-214 || śūnyatā bhāvaprakṣayātmakaṃ niṣkalaṃ rūpam, tasyā anale tadvilāpakatvāttadviruddhe nikhile bhāvamaye sakale rūpe, pūrvam anidaṃprathamatayā pravṛttam, visṛjyaṃ na tu sthāpyaṃ saṃhāryaṃ vā, sakalaṃ pramātṛprameyātma viśvaṃ yatra, evaṃvidhaṃ yatkartavyam tena tena rūpeṇa parisphuraṇam, tadeva nāma cittam "citireva cetanapadādavarūḍhā cetyasaṅkocinī cittam |" (praḥṛ. 5 sū.) ityādinītyā citicetyayoḥ saṅghaṭṭarūpaṃ saṃkucitaṃ jñānam, tasya viśrāntiḥ bhedaunmukhye parā kāṣṭhā, tadabhidhāno'yaṃ bhedaprādhānyādāṇavo narasaṃbandhī hakārātmā sthūlo visargaḥ | etadanantaramapi dṛṣṭaśrute ādau yatra, ādigrahaṇāt spṛṣṭaghratādyapi, evaṃvidhaṃ yattaccarācarātmanā prasiddhaṃ jagallakṣaṇaṃ vastu, tasya yadātmasaṃvidi prakarṣeṇonmukhatvam grāhyagrāhakabhedātma sakalarūpāpahastanena niṣkalarūpatodrecanena svātmasaṃvidekībhāvenāvabhāsanam, tadeva nāma cittasya saṃkucitātmano jñānasya, svātmasaṃvidviśrānteḥ saṃbodhaḥ samyagbodhaḥ, tannāmāyaṃ sūkṣmo visarjanīyātmā bhedābhedapradhānaḥ śāktoḥ visarga uktaḥ | tathā tatra ātmasaṃvidi, unmukhatvena tasya jagallakṣaṇasya vastuno'rthāttayaiva saṅghaṭṭāt parasparaunmukhyāttasyaiva ca vastuno hṛdi tatraiva saṃvillakṣaṇe pāramārthike rūpe, prarohāt, śive cidātmani bodhe, pūrṇatayā kartṛtvādyuttejanena, mitasya śūnyādeḥ saṃkucitasya parimitasya pramāturguṇībhāvāt, ya āveśastataḥ prāgvadāṇavavadbhaviṣyadapi yadaunmukhyam bahīrūpatayā parisphuraṇam, tena saṃbhāvyamānā yeyaṃ mitatā saṃkucitajñānarūpatā tasyā layaḥ saṃbhāvyamānasyāpi saṅkocasyābhāvaḥ, tataścittasya prakarṣeṇa layaḥ saṃkucitatāpāsanena pūrṇatāvalambanena ca svātmasaṃvinmātratayā parisphuraṇam, tannāmāyamabhedapradhāna ānandātmā paraḥ śaivo visargaḥ | tadevaṃ pārameśvarī visargaśaktireva tathā tathā parisphurati -- iti naraśaktiśivātmanā asyāstraividhyamuktam | tena yuktamuktam -- yadvisargaśaktiḥ sarvatra vartata iti || 214 || ata eva bhagavatāpyevamuktam -- ityāha -- tattvarakṣāvidhāne'to visargatraidhamucyate | ata iti yathoktanyāyāt | tadeva śabdadvāreṇa arthadvāreṇa ca paṭhati -- hṛtpadmakośamadhyasthastayoḥ saṅghaṭṭa iṣyate || 3-215 || visargo'ntaḥ sa ca proktaścittaviśrāntilakṣaṇaḥ | dvitīyaḥ sa visargastu cittasaṃbodhalakṣaṇaḥ || 3-216 || ekībhūtaṃ vibhātyatra jagadetaccarācaram | grāhyagrāhakabhedo vai kiñcidatreṣyate yadā || 3-217 || tadāsau sakalaḥ prokto niṣkalaḥ śivayogataḥ | grāhyagrāhakavicchittisampūrṇagrahaṇātmakaḥ || 3-218 || tṛtīyaḥ sa visargastu cittapralayalakṣaṇaḥ | ekībhāvātmakaḥ sūkṣmo vijñānātmātmanirvṛtaḥ || 3-219 || hṛt bodhabhūḥ, tadeva bahirvikasvaratvātpadmaṃ tasya kośamadhyam parā kāṣṭhā, tatrastho yo'yaṃ citicetyayoḥ saṃkucitajñānātmā saṅghaṭṭaḥ, sa eva cittaviśrāntināmā visargayoḥ śaivaśāktayorantaḥ tṛtīyaḥ prathamo vā, āṇavo visargaḥ, prakarṣeṇa bhedapradhānatayoktaḥ | dvitīyaḥ śāktaḥ punaḥ sa visargaścittasaṃbodhanāmā, yato'tra carācaraṃ grāhyagrāhakarūpametadvicitrāvabhāsaṃ jagadekībhūtaṃ vibhāti svātmasaṃvinmātrarūpatayā parisphurati | yato'sau śākto visargo grāhyagrāhakabhedāvabhāse sakalo viśvamayaḥ proktaḥ | paraniḥśreyasātmaśreyaskarasvātmasaṃvidekībhāve punarniṣkalo viśvottīrṇo, yenāyaṃ bhedābhedapradhānaḥ | tṛtīyaḥ śaivaḥ punaḥ sa visargaḥ cittapralayanāmā, yato'yaṃ grāhyagrāhakayoḥ saṃvinmātrarūḍhyā yeyaṃ vicchittiḥ troṭaḥ, tayā samyak śūnyādiniyatāvacchedābhāvātpūrṇaṃ yadgrahaṇaṃ tadātmakaḥ paraprakāśarūpaḥ -- ityarthaḥ | ata evaikībhāvātmakaḥ svātmasaṃvinmātrāveśarūpaḥ | ata eva sūkṣmaḥ pramātrekarūpatvāt tparāsaṃvedyaḥ, ata eva saṃbhāvyamānasyāpi saṃkucitajñānarūpasyābhāvādvijñānātmā pūrṇajñānasvabhāvaḥ, ata eva parasya kasyacidapi ākāṅkṣaṇīyasyābhāvādātmanirvṛtaḥ svātmamātraviśrāntaḥ, ata eva cāyamabhedapradhānaḥ | tadevaṃ pārameśvarī kaulikyādiśabdavyapadeśyā visargaśaktireva tattadāmarśātmanā sphurati -- iti tātparyārthaḥ || 219 || na caitadasmābhiḥ svopajñamevoktam -- ityāha -- nirūpito'yamarthaḥ śrīsiddhayogīśvarīmate | tadevārthadvāreṇa paṭhati -- sātra kuṇḍalinī bījaṃ jīvabhūtā cidātmikā || 3-220 || tajjaṃ dhruvecchonmeṣākhyaṃ trikaṃ varṇāstataḥ punaḥ | sā pārameśvarī saṃvinmātrarūpā visargaśaktireva garbhīkṛtanikhilaviśvatvāt kuṇḍalinīśabdavyapadeśyā anackakalārūpā vācyavācakātmanyatra viśvatra avidyādestatkāraṇatve dūrāpāstatvāt bījabhūtā, tattve'pi saṃvinniṣṭhatvāt sarvavyavasthitīnāṃ jīvabhūtā, nahi saṃvidamantareṇa kiñcidapi sphuret -- iti bhāvaḥ | taduktaṃ tatra -- "yā sā kuṇḍalinī sātra jagadyoniḥ prakīrtitā | tuṭirūpā tu sā jñeyā jīvabhūtā jagatyapi || bījarūpā samākhyātā cidrūpāpi prakīrtitā |" iti | mātretyapapāṭhaḥ; nahyanena kaścidapyāgamiko'rthaḥ saṃgrāhyo vartate yadartho'yametat prayogaḥ, pratyutāsaṅgatārthatvamasādhuśabdatvaṃ ca prasṛjyate, ityalaṃ bahunā | tadevaṃ bhūtāyāśca tasyāḥ sakāśādanuttarecchājñānākhyaṃ parāmarśatrayaṃ jātam | tataśca parāmarśatrayāduktavakṣyamāṇanītyā nikhilaparāmarśāntarodayaḥ | taduktaṃ tatra -- "śaktitrayasamudbhūtistato varṇasamudbhavaḥ |" iti || 220 || etadeva vibhajati ā ityavarṇādityādiyāvadvaisargikī kalā || 3-221 || kakārādisakārāntā visargātpañcadhā sa ca | bahiścāntaśca hṛdaye nāde'tha parame pade || 3-222 || bindurātmani mūrdhāntaṃ hṛdayādvyāpako hi saḥ | eka "itiśabdaḥ" svarūpaparāmarśakaḥ aparaḥ prakāre, tenānuttarādānando yathā jātaḥ evamicchātaḥ riśitrī unmeṣādūnatā yāvatkakārādiḥ sakāro'nte yasyā evaṃvidhā hakārātmā vaisargikī kalā jātā | nikhilameva varṇajātamuditamityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "akārājjāta ākāra ikārādī iti smṛtaḥ | ūkāraśca ukārātsyādṛkārācca napuṃsakam || ekāra esvaraścaiva okāra aukāra eva ca | aṅkāraśca anusvāraḥ aḥ visarga iti smṛtaḥ ||" iti | tathā, "kakārādisakārāntā dvātriṃśattāḥ kalāḥ smṛtāḥ |" iti | makārānteti vaktavye kakārādītyata prabhṛti vyañjanarūpatvaṃ kavargasya ca ākārājjanma dyotayitumuktam -- "akuhavisarjanīyānāṃ kaṇṭhaḥ" ityādinītyā kavargahakāravisarjanīyānāmakārādevotpattiḥ | vaisargikī kalā iti sāmānyenokteḥ parāparo hi visarjanīyātmā visargaḥ kaṭākṣitaḥ | etacca sarvaṃ visargādutpannaṃ visarga eva tattadāmarśātmanā prasphuritaḥ -- ityarthaḥ | sa eva hi parapramātrekarūpo'śeṣaviśvakroḍīkāreṇa anuttarahakārātmanā prasphurannantarbahīrūpatayā naraśaktiśivātmatāmābhāsayet | taduktaṃ tatra -- "tadevaṃ binduruddiṣṭo vyāpnuvansa jagatsthitaḥ | aṣṭātriṃśatkalābhedādbindumālā vyavasthitā || bindunā kramitāḥ sarve ādimāntyayutāḥ smṛtāḥ |" iti | ata evāha -- "pañcadhā sa ca" iti | co hetau yataḥ sa visarga eva binduḥ vidikriyāyāṃ svatantraḥ pramātā, bahīrūpatayā hṛdaye naratayā -- bahīrūpatve'pi antārūpatāyāmeva viśrānteḥ; nāde śaktitayā, antārūpatayā parame pade, dvādaśānte śivatayā prasphuranpañcaprakāraḥ | ata eva śarīre'pi hṛdayānmūrdhāntaṃ hatkaṇṭhalalāṭaśaktyantadvādaśānteṣu arthādavasthitaḥ | evaṃ pañcadhātve'pi asya vastutastrairūpya eva paryavasānam, iti na pūrvāparavyāhatatvaṃ kiñcidāśaṅkanīyam | nanveka evāsau kathaṃ hṛdādau vartate ityāha -- "vyāpako hi sa" iti | yaduktaṃ tatra -- "bāhyātmā tu bhavedeko hyantarātmā dvitīyakaḥ | tṛtīyo hṛdayātmā tu nādātmā tu caturthakaḥ || evamete mahāvīre pañcamaḥ paramātmakaḥ | binduḥ pañcavidho devi hṛtkaṇṭhe tu lalāṭake || nāsānte ca tathā cānte bindustenaiva vyāpakaḥ |" iti | tadevamanuttaraiva iyaṃ pārameśvarī visargaśaktirhakāraparyantaṃ sthūlaṃ rūpamābhāsya punarapi svasvarūpāpracyāvādanuttare svātmanyeva viśrāmyati, yadavadyotanāya pratyāhṛtāśeṣaviśvaḥ pramātrekarūpaḥ paramantravīryātmā ayamahaṃparāmarśaḥ "prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ |" (ajaḍa pra. si. 22 ślo.) ityādisarvaśāstreṣu uddhoṣyate | tadeva ca paraṃ tattvaṃ mātṛkāyāḥ, yadabhiprāyeṇaiva "...........ṇa vidyā mātṛkāparā |" (sva. 11 pa. 197 ślo.) ityādyāmnātam | evaṃ parijñānavatāmeva ca iyaṃ yogināṃ bhuktimuktilakṣaṇāṃ siddhiṃ yacchet | anyathā punaḥ tattadvācakānuvedhadvāreṇa harṣaśokādirūpatāmādadhānā bandhakāriṇyeva paśūnām, iti bhuktimuktilakṣaṇaphalāyogāt niṣphalaiva bhavet -- iti piṇḍārthaḥ | taduktam -- śeyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā ||" (spanda. 4|18) iti || 222 || na kevalamevamasyā eva saṃbhavet, yāvanmananatrāṇadharmāṇāṃ mantrāṇāmapi -- ityāha -- ādimāntyavihīnāstu mantrāḥ syuḥ śaradabhravat || 3-223 || tu-śabdaścārthe | ādimaḥ anuttaraḥ, antyaḥ hakāraḥ, tena mantrā api ahaṃparāmarśarūpābhyāmādimāntyābhyāṃ vihīnāḥ tadrūpatvenāparijñāyamānāḥ, śaradabhravat syuḥ, akiñcitkarā eva -- ityarthaḥ | taduktaṃ tatra "ādimāntyavihīnāstu mūlayonimajānataḥ | na te siddhikarā mantrā niṣphalāḥ śaradabhravat || khapuṣpaṃ niṣphalaṃ yadvacchaśakasya viṣāṇakam | vandhyāyāḥ prasavo devi klībasya dravameva ca || agnimuktā yadā viprāstadā ete tu niṣphalāḥ | ādimāntyavihīnāni mantrāṇi ca tathaiva ca || niṣphalāni bhavantyevaṃ pibato mṛgatṛṣṇikām |" iti | anyathā punarahaṃparāmarśātmakaparamantravīryātmatvena parijñāyamānāḥ tattatsvakāryakāriṇa eva bhaveyuḥ -- iti tātparyārthaḥ | yadvakṣyati -- "etadrūpaparāmarśamakṛtrimamanābilam | ahamityāhureṣaiva prakāśasya prakāśatā || etadvīryaṃ hi sarveṣāṃ mantrāṇāṃ hṛdayātmakam | vinānena jaḍāste syurjīvā iva vinā hṛdā || akṛtrimaitaddhṛdayārūḍho yatkiṃcidācaret | prāṇyādvā vimṛśedvāpi sa sarvo'sya japo mataḥ ||" (4|294) iti || 223 || ata eva ca etatparijñānameva gurormukhyaṃ lakṣaṇam -- ityāha -- gurorlakṣaṇametāvadādimāntyaṃ ca vedayet | pūjyaḥ so'hamiva jñānī bhairavo devatātmakaḥ || 3-224 || ata eva sa jñānitvādiyogāt dyotanasvabhāvo viśvanirbharo'hamiva sarveṣāṃ pūjyaḥ -- iti bhagavaduktiḥ | yaduktaṃ tatra "ādiṃ caiva tathā cāntyamācāryo yastu vindati | sa bhavedyogisaṅghasya pūjyaḥ pūjyataro bhave || acchidraṃ tasya kurvanti kurvanti ca anugraham | varaṃ tasya prayacchanti putravatpālayanti ca || pūjyaḥ sarvatra jāyeta ahaṃ devi yathā tava | sa jñānī vai varārohe sa bhavetsādhakottamaḥ || sarveṣāmuttamaḥ prokto daivajñaḥ sarvasiddhidaḥ | sa yatiḥ paṇḍitaścaiva bhairaveśaḥ prakīrtitaḥ ||" iti || 224 || ata eva ca evaṃvidho gururna kevalaṃ svabhāvāt eva parisphurat paraśaktivīryātmano mantrāneva vetti yāvat yatkiñcana laukikamapi ślokādi -- ityāha -- ślokagāthādi yatkiṃcidādimāntyayutaṃ tataḥ | tasmādvidaṃstathā sarvaṃ mantratvenaiva paśyati || 3-225 || sa khalu guruḥ, tasmāt niratiśayajñānayogāt, sarvaṃ yatkiñcana bāhyaṃ ślokādi, tathā ahaṃparāmarśarūpatvena parāmṛśanmantratvenaiva -- "mananaṃ sarvavettṛtvaṃ trāṇaṃ saṃsāryanugrahaḥ |" ityevaṃ kāryakāritayā sākṣātkaroti, yatastadapi ādimāntyayutamahaṃparāmarśarūpameva -- ityarthaḥ | nahi prakāśātmaparapramātṛrūpatāmantareṇa kiñcidapi sphuret -- iti bhāvaḥ | taduktaṃ tatra -- "ślokagāthā tathā vṛttaṃ gītakaṃ vacanaṃ tathā | stutirvai daṇḍakaṃ caiva ādimāntyayutā yadā || te'pi mantrā bhavantyeva kiṃ punastadgrahasya tu |" iti || 225 || visargaśaktireva ca iyānviśvasphāraḥ -- iti na kevalamasmannayasahodareṣu śāstreṣu bhagavatā uktaṃ yāvadito bāhyeṣvapi -- ityāha -- visargaśaktirviśvasya kāraṇaṃ ca nirūpitā | etareyākhyavedānte parameśena vistarāt || 3-226 || parameśeneti -- gṛhītaitarīyakamunibhūmikena | vistarāditi nikhilasyāsya hi granthasya etadeva prādhānyādabhidheyam -- iti bhāvaḥ || 226 || tadeva arthadvāreṇa saṃvādayati -- yallohitaṃ tadagniryadvīryaṃ sūryenduvigraham | a iti brahma paramaṃ tatsaṅghaṭṭodayātmakam || 3-227 || lohitaṃ prakāśaikātmakatvāt dīptaṃ yadanuttaraṃ dhāma tadeva pramātrekarūpatvādagniḥ; yaccāsya vīryaṃ jñānakriyātmā śāktaḥ sphāraḥ tadeva pramāṇaprameyādirūpatayā sūryenduvigraham ityevaṃrūpayostayoḥ lohitavīryayoḥ, yaḥ saṅghaṭṭaḥ ekātmyaṃ tasya udayaḥ satatamevānastamitatvena prasphuradrūpatvaṃ tatsvabhāvamidam akārahakārātmakaśivaśaktisāmarasyarūpaṃ paraṃ brahmocyate, yato'yam "aham" iti parapramātrekarūpaḥ paraḥ parāmarśa udiyāt, yanmāhātmyānnikhilo'yaṃ vācyavācakātmā sṛṣṭyavabhāsaḥ syāt | yadgītam "akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvo'dhyātmamucyate | bhūtabhāvodbhavakaro visargaḥ karmasaṃjñitaḥ || (gī. 8a. 3 ślo.) iti | etadeva svarūpaṃ prāgvitatyoktaṃ na punarihāyastam | caryākrame ca yallohitaṃ pakvānnarasarūpamārtavaṃ tadagnistatparipāko'nnam | yadvā sarvasya ārtavasya yacca vīryam ānandaphalaṃ ṣaṣṭhagrahaparyāyam, "tadyadetadretastadetatsarvebhyo'ṅgebhyastejaḥ | sambhūyātmanyevātmānaṃ bibharti ||" (e.u. 4|2) ityāditatratyoktyā tejomayatvādāpyāyakatvācca sūryācandrarūpam | ata eva dhāmatrayātmakatvādetadubhayamapi kuṇḍagolakādiśabdavyapadeśyaṃ paraṃ pāvanaṃ yenāsya "..................ṭatrārghaḥ śaktisaṅgamāt |" (29|25) ityādivakṣyamāṇanītyā paramopādeyatvamuktam | tatsaṅghaṭṭādeva ca nityoditaṃ paraṃ brahmāpi niyate dehādau gṛhītāhaṃbhāvaṃ bhavet yenāyaṃ strīpuṃnapuṃsakarūpādiḥ sargaḥ | yaduktaṃ tatra -- "yadetatstriyāṃ lohitaṃ bhavatyagnestadrūpaṃ tasmāttasmānna bībhatseta, atha yadetatpuruṣe reto bhavatyādityasya tadrūpaṃ tasmāttasmānna bībhatseta ||" (e. u.) iti | tathā, "aḥ iti brahma, tatrāgatamahamiti |" (e. u.) iti || 227 || ataśca asyaiva viśvaṃ vaibhavam -- ityāha -- tasyāpi ca paraṃ vīryaṃ pañcabhūtakalātmakam | bhogyatvenānnarūpaṃ ca śabdasparśarasātmakam || 3-228 || yadetatpañcānāṃ pṛthivyādīnāṃ bhūtānāmaṃśāṃśarūpaṃ śabdādiviṣayapañcakaṃ tat tathoktarūpasya parabrahmaṇaḥ paraṃ vīryam "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ................ |" ityādyuktyā viśvavaibhavātmanā parāṃ koṭiṃ prāptaḥ śāktaḥ sphāraḥ -- ityarthaḥ | nanu śabdādi yadyetatsphāra eva tadasya bhoktrekarūpatvāt tadapi tathaiva kiṃ na syāt ? -- ityāśaṅkyoktam -- "bhogyatvena" iti, na tu bhoktṛtvena | yadannarūpamiti na punarannādarūpam | caryākrame ca -- lohitavīryasaṅghaṭṭādasyaiva pāñcabhautikaśarīrādiparigrahaḥ iti | etacca tatraiva -- "yo ha vātmānaṃ pañcavidhamuktaṃ veda yasmā didaṃ sarvamuttiṣṭhati sa saṃprativitpṛthivī vāyurākāśa āpo jyotīṃṣi |" (e. u.) ityādyupakramya "tasmādyo'nnaṃ ca annādaṃ ca veda ahamasminnannādau jāyate (?) bhavatyasya annamāpaśca pṛthivī cānnam |" (e. u.) ityādi bahūktam || 228 || nanu "śabdādayo'syaiva sphāraḥ" ityatra kiṃ pramāṇam ? ityāśaṅkyāha -- śabdo'pi madhuro yasmādvīryopacayakārakaḥ | taddhi vīryaṃ paraṃ śuddhaṃ visisṛkṣātmakaṃ matam || 3-229 || śabda iti śabdādayaḥ paccāpi hṛdyāḥ santo yasmātparabrahmātmano vīryasya upacayahetavaḥ tadavahitacetasāṃ jhagityeva parasaṃvidullāsaḥ syāt -- ityarthaḥ | yaduktam -- "gītādiviṣayāsvādāsamasaukhyaikatātmanaḥ | yoginastanmayatvena manorūḍhestadātmatā ||" (vi.bhai. 73 ślo.) iti | anenaivābhiprāyeṇa śrīpraśastibhūtipādairapi "ye ye bhāvā hlādina iha dṛśyāḥ subhagasundarākṛtayaḥ | teṣāmanubhavakāle svasthitiparipoṣaṇaṃ satāmarcā ||" ityādyuktam | evaṃ yadi eṣāṃ parabrahmarūpatvaṃ na syāt tattadavahitacetasāṃ kathaṃ nāma tadvikāso bhavet -- iti bhāvaḥ | nanvevaṃvidhaṃ tatparaṃ brahma kiṃ śāntaṃ kiṃ vā citram ? -- ityāśaṅkyāha -- taddhītyādi | hiśabda āśaṅkānivṛttyarthaḥ | visisṛkṣātmakamiti nirmitsātmakatvena sadaiva tattadviśvavaicitryollāsasvabhāvameva -- ityarthaḥ | matamiti sarveṣām | na punaratra kaścidapi vimatiṃ kartuṃ śaknuyāt -- ityāśayaḥ || 229 || evamapyasya kiṃ viśvottīrṇaṃ rūpamuta viśvamayam ? -- ityāśaṅkyāha -- tadbalaṃ ca tadojaśca te prāṇāḥ sā ca kāntatā | tadeva tattadrūpatayā prasphurati -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- śa eṣo'suḥ sa eva prāṇaḥ sa eṣa bhūtiśca |" (e.u.) iti | tathā śa eṣa mṛtyuścaivāmṛtaṃ ca |" (e. u.) iti | tathā "eṣa brahmaiṣa indra eṣa prajāpatiḥ |" (e. u.) iti | gītaṃ ca "tadvīryaṃ sarvavīryāṇāṃ tadvai balavatāṃ balam | tadojaścaujasāṃ sarvaṃ śāśvataṃ hyacalaṃ dhruvam ||" iti || viśvarūpatayā cāsya sphuraṇe prakriyābandhaṃ darśayati -- tasmādvīryātprajāstāśca vīryaṃ karmasu kathyate || 3-230 || yagādikeṣu tadvṛṣṭau sauṣadhīṣvatha tāḥ punaḥ | vīrye tacca prajāsvevaṃ visarge viśvarūpatā || 3-231 || prajā iti strīpumādirūpāḥ | tāśca prajā yajñādikeṣu karmasu, vīryam kāraṇaṃ kathyate -- iti sambandhaḥ | evamuttaratrāpi yojyam | taditi yādikaṃ karma, oṣadhīṣu annādirūpāsu, vīrye iti śukraśoṇitātmani | evaṃ parabrahmaṇa evājavañjavībhāvena tattadrūpatayā viśvakāraṇatvam, iti tasyaiva etadviśvaṃ rūpamityuktam | "evaṃ visarge'pi viśvarūpatā" iti" | yaduktaṃ tatra -- "athāto retasaḥ sṛṣṭiḥ, prajāpatereva reto devā, devānāṃ reto varṣaḥ, varṣasya reta oṣadhayaḥ, auṣadhīnāṃ reto annamannasya reto retaḥ, retaso retaḥ prajāḥ |" (e. u.) iti | tathānyatrāpi "agnau prāstāhutiḥ samyagādityamupatiṣṭhate | ādityājjāyate vṛṣṭirvṛṣṭerannaṃ tataḥ prajāḥ ||"(maṣmṛ. 3|77) iti gītaṃ ca "annād bhavanti bhūtāni parjanyādannasaṃbhavaḥ | yajñād bhavati parjanyo yajñaḥ karmasamudbhavaḥ || (gī. 3 a. 14 ślo.) iti || 231 || tadevaṃ visargaśaktireva tattadāmarśātamanā svātmani viśvarūpatāmābhāsayantī āgameṣu tattacchabdavyapadeśyā bhavati -- ityāha -- śabdarāśiḥ sa evokto mātṛkā sā ca kīrtitā | kṣobhyakṣobhakatāveśānmālinīṃ tāṃ pracakṣate || 3-232 || padavākyādyātmanā vibhaktānāṃ sthūlānāṃ śabdānāmavibhāgasvabhāvaḥ kāraṇātmā rāśiḥ, mātṛketi paśubhiḥ, śarveṣāmeva mantrāṇāṃ vidyānāṃ ca yaśasvini | iyaṃ yoniḥ samākhyātā sarvamantreṣu sarvadā ||" ityādinirūpitena svena rūpeṇa ajñātā mātā -- ityarthaḥ | tadevaṃ svātmamātrāvasthānādakṣubdhāyā visargaśakterāgamiko dvidhā vyapadeśo darśitaḥ | kṣubdhāyāḥ punarvyapadeśāntaramasti -- ityāha -- kṣobhyetyādi | kṣobhyāḥ yonayaḥ, kṣobhakāṇi bījāni teṣāṃ bhāvaḥ kṣubhikriyāyāṃ kartṛkarmarūpaḥ saṃbandhastatra ya āveśaḥ parasparasaṅghaṭṭātmā lolībhāvaḥ, tato bhinnāḥ bījairbheditā yonayaḥ vyañjanāni yasyāḥ sā tathāvidhā satī, mālinī -- malate viśvaṃ svarūpaṃ dhatte iti viśvasvarūpiṇī -- ityarthaḥ || 232 || nanu kathametāvataivāsyā viśvarūpatvam ? -- ityāha -- bījayonisamāpattivisargodayasundarā | mālinī hi parā śaktirnirṇītā viśvarūpiṇī || 233 || anuttaraprakāśātmaparaśaktirūpā hi mālinī tadraśmibhūtaśivaśaktirūpayorbījayonyoryā samāpattiḥ parasparasaṅghaṭṭātma sāmarasyam, tayā yo'yaṃ visargodayaḥ tena tena rūpeṇa parisphuraṇam, tena sundarā niratiśayā | yena śrīpūrvaśāstrādau viśvarūpatvamasyā nirṇītam || 233 || nanu ekaivānuttarā parā saṃvidasti tadatiriktasya anyasya kasyacitsaṃvedyamānata'yogāt, tat tadatirekeṇa śivaśaktirūpatvamapi na yujyate, kā punarvārtā viśvarūpatāyāḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- eṣā vastuta ekaiva parā kālasya karṣiṇī | śaktimadbhedayogena yāmalatvaṃ prapadyate || 3-234 || eṣā iti anuttarā saṃvit, kalayati śivādikṣityantaṃ jagatsṛjati iti kālaḥ bhairavaḥ, tasya karṣiṇī svātmāyattatayāvabhāsayanti -- ityarthaḥ | nahi tadicchāmantareṇa kiñcidapi prasphuret -- iti bhāvaḥ | yaduktam "bhairavarūpī kālaḥ sṛjati jagatkāraṇādikīṭāntam | icchāvaśena yasyāḥ sā tvaṃ bhuvanāmbike jayasi ||" iti, kiṃ tu prakāśavimarśalakṣaṇamaupādhikaṃ bhedamavabhāsya yāmalatāmeti yena śaktiriti śaktimāniti ca vyapadiśyate | vastuto hi na prakāśādvimarśaḥ sa vā tasmādatiricyate -- iti bahuśa uktam || 234 || nanu yadyevaṃ tarhi etadevāstu, viśvarūpatāyāḥ punaḥ ko'vakāśaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tasya pratyavamarśo yaḥ paripūrṇo'hamātmakaḥ | sa svātmani svatantratavādvibhāgamavabhāsayet || 3-235 || tasyeti yāmalasya, ahamātmaka iti asāṅketikaparaparāmarśarūpaḥ -- ityarthaḥ | paripūrṇa iti -- pārimitye hyasya vikalparūpatvaṃ syāt -- iti bhāvaḥ | vibhāgamiti viśvarūpatām -- ityarthaḥ || 235 || tathātve cāsya paśyantyādiśabdābhidheyaṃ traividhyaṃ bhavet -- ityāha - - vibhāgābhāsane cāsya tridhā vapurudāhṛtam | paśyantī madhyamā sthūlā vaikharītyabhiśabditam || 3-236 || asyeti parāvāgrūpasya ahamātmanaḥ parāmarśasya, sthūleti -- aparayoḥ paratvaṃ sūkṣmatvaṃ cārthākṣiptam | parasyā vācaḥ punaranyānapekṣaṃ paratvam, ityasyāḥ parataraṃ rūpam, saiva hi parameśvarī svasvātantryādbahīrūpatāmullilāsayiṣurvācyavācakakramānudayādvibhāga syāsphuṭatvāccijjyotiṣa eva prādhānyāddraṣṭṭarūpatayā paśyantīśabdavyapadeśyā | tadanu vācyavācakakramasya āsūtritavibhāgatve'pi sphuṭāsphuṭarūpatvena buddhimātraniṣṭhatayā darśanaprādhānyāddraṣṭṭadṛśyayorantarālavartitvena madhyamāpadavācyā | tato'pi sthānakaraṇaprayatnabalāttattadvarṇakramopagrahādvibhāgasya sphuṭatvāt dṛśyasyaiva prādhānyāt vikhare śarīre bhavatvādvaikharīśabdābhidheyā -- ityasyā viśvarūpatāvabhāsane traividhyam || 236 || evaṃ na kevalamāsāmekaikasya sthūlatvādinā trairūpyaṃ yāvatpratyekamapi -- ityāha -- tāsāmapi tridhā rūpaṃ sthūlasūkṣmaparatvataḥ | etadeva vāktrayasyāpi sthūlopakramaṃ vibhajati -- tatra yā svarasandarbhasubhagā nādarūpiṇī || 3-237 || sā sthūlā khalu paśyantī varṇādyapravibhāgataḥ | tatra svarāṇām ṣaḍjādīnāṃ yaḥ parasparaṃ lolībhāvātmā sandarbhaḥ, ata eva ṣaḍjādyekatamatve niyato'nudbhinnavarṇādivibhāga ālāpaḥ, tena subhagā mādhuryātiśayādāhlādarūpā, ata eva prāthamikanādamātrasvabhāvā yā vāk sā khalu sthūlā paśyantī" bhavati -- iti śeṣaḥ | nanu evamātmana ālāpasya sthānavāyvādisaṅgharṣotthatvamapi sambhavediti vaikharyeva kiṃ na syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- "varṇādyapravibhāgataḥ" iti | varṇādyapravibhāgahetukamevāsyā mādhuryaṃ yadvaśādevātra sarveṣāmāsaktiḥ -- madhura eva hi loko rajyati -- ityavivādaḥ | anyatra punarvarṇādivibhāgātpāruṣyam | paruṣe ca na kasyacidapyāsaktistadiyānanayoḥ svānubhavasiddho bhedaḥ -- iti bhāvaḥ || 237 || tadāha -- avibhāgaikarūpatvaṃ mādhuryaṃ śaktirucyate || 3-238 || sthānavāyvādigharṣotthā sphuṭataiva ca pāruṣī | tadevamatra āsaktibhājāṃ yogināṃ sahasaiva saṃvinmayībhāvo bhavatītyāha -- tadasyāṃ nādarūpāyāṃ saṃvitsavidhavṛttitaḥ || 239 || sājātyāntarma (ttanma-)yībhūtirjhagityevopalabhyate | saṃvitsavidhavṛttita iti madhyamādivadbahīrūpatayā dūradūramanullāsāt | ata eva "gītādiviṣayāsvādā.................... |" (vi.bhai. 73 ślo.) ityādyanyatroktam || 239 || nanu keṣāṃcidgītādāvavahitacetasāmapi na tanmayībhāvo bhavediti kathametaduktam ? -- ityāśaṅkyāha yeṣāṃ na tanmayībhūtiste dehādinimajjanam || 3-240 || avidanto magnasaṃvinmānāstvahṛdayā iti | loke hi sātiśaye gītādau viṣaye tanmayībhāvena sacamatkārāṇāṃ śahṛdayāḥ" iti, anyathā "parahṛdayagā" (ahṛdayāḥ) iti prasiddhiḥ || 240 || evaṃ paśyantyāḥ sthūlaṃ rūpaṃ vicārya madhyamāyā apyabhidhatte -- yattu carmāvanaddhādi kiñcittatraiṣa yo dhvaniḥ || 3-241 || sa sphuṭāsphuṭarūpatvānmadhyamā sthūlarūpiṇī | tatra carmāvanaddhe mṛdaṅgādau eṣa yo dhvaniḥ karāghātādyutthaḥ ṣaḍjādyekatamarūpatvena abhivyakteḥ pūrvāpekṣayā sphuṭo varṇādivibhāgānullāsāccāsphuṭaḥ ata eva madhyamāśabdavyapadeśyaḥ || 241 || tadevamatrāvibhāgāṃśasya sadbhāvānmādhuryamapi saṃbhavediti lokasyāpyatrāsaktiḥ -- ityāha -- madhyāyāścāvibhāgāṃśasadbhāva iti raktatā || 3-242 || avibhāgasvaramayī yatra syāttatsurañjakam | nanu kimiyamapi paśyantīvadāsaktiṃ janayet ? -- ityāśaṅkyāha -- "avibhāgetyādi" | atra kvacidavibhāgasvaramayī arthādvāk syāt tatsuṣṭhu rañjakam āsaktijananayogyam -- ityarthaḥ | tenātrāpyāsaktyā tanamayībhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ | anenāsyā api vaikharīto bhedaḥ sūcitaḥ || 242 || nanvavibhāga evāsaktau nimittamityatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha - - avibhāgo hi nirvṛtyai dṛśyatāṃ tālapāṭhataḥ || 3-243 || kilāvyaktadhvanau tasminvādane parituṣyati | avibhāga eva hi nirvṛtinimittaṃ dṛśyatām sākṣātkriyatāma -- ityarthaḥ | nahi dṛṣṭamadṛṣṭaṃ bhavati -- iti bhāvaḥ | kileti hetau | yatastālānām cañcupuṭādīnāṃ pāṭham gānamāśritya avyaktadhvanyātmani tasminnavibhāgarūpe vādane arthāt sarvo'pyayaṃ lokaḥ parituṣyati nirvṛtiṃ bhajate -- ityarthaḥ | tenātra svānubhava eva pramāṇam -- iti tātparyam || 243 || evaṃ madhyamāyāḥ sthūlaṃ rūpamuktvā vaikharyā apyabhidhatte -- yā tu sphuṭānāṃ varṇānāmutpattau kāraṇaṃ bhavet || 3-244 || sā sthūlā vaikharī yasyāḥ kāryaṃ vākyādi bhūyasā | sphuṭānāmiti parasparavailakṣaṇyāvasthānena śrotrākarṇyamānānām | ata eva pāruṣyādatra lokasya nāsaktiḥ || 244 || evaṃ sthūlaṃ bhedatrayamabhidhāya sūkṣmamapyāha -- asminsthūlatraye yattadanusandhānamādivat || 3-245 || pṛthakpṛthaktattritayaṃ sūkṣmamityabhiśabdyate | asmin samanantarokte sthūle bhedatraye yadādyam jigāsādyātmecchārūpamanusandhānaṃ tadeva pṛthak pṛthak paśntīmadhyamāvaikharīgataṃ sūkṣmaṃ bhedatraya mucyate || 245 || etadeva krameṇodāharati -- ṣaḍjaṃ karomi madhuraṃ vādayāmi bruve vacaḥ || 3-246 || tena jigāsāvivādayiṣāvivakṣātmakānusandhānatrayarūpametatsūkṣmaṃ bhedatrayam -- iti tātparyārthaḥ || 246 || kiṃ cātra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- pṛthagevānusandhānatrayaṃ saṃvedyate kila | saṃvedyate iti -- svānubhavasiddhametat -- ityarthaḥ || evaṃ sūkṣmaṃ bhedatrayamuktā paramapyāha -- etasyāpi trayasyādyaṃ yadrūpamanupādhimat || 3-247 || tatparaṃ tritayaṃ tatra śivaḥ paracidātmakaḥ | etasya jigāsādyātmano'nusandhānatrayasyāpi yadanupādhimat jigāsādyuparañjakarahitamādyaṃ rūpamicchāyā api pūrvakoṭibhūtaṃ saṃvittattvaṃ tadetatparaṃ bhedatrayam | nanvanupādhimati atra saṃvittattve bhedasyāvakāśamātramapi na saṃbhavet tatkathamatra trirūpatvamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- "śivaḥ paracidātmakaḥ" iti | paracinmātrarūpaśivaikātmyenātra paśyantyāditrayamavabhāsate -- ityarthaḥ | yaduktam śvāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate || ī. pra. 9|5|20 iti || 247 || nanu parasya niraṃśasya prakāśasya vibhāgena prakāśanameva nopapadyate, tatrāpi trairūpye kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- vibhāgābhāsanāyāṃ ca mukhyāstisro'tra śaktayaḥ || 248 || kāstāḥ ? -- ityāha anuttarā parecchā ca parāparatayā sthitā | unmeṣaśaktirjñānākhyā tvapareti nigadyate || 3-249 || hrasvatrayameva ca bhairavātmanaḥ parasya tattvasya śaktirūpatayā pūrvaṃ nirṇītam taduktam "ataḥ ṣaṇṇāṃ trikaṃ sāraṃ cidiṣyunmeṣaṇātmakam | tadeva tritayaṃ prāhurbhairavasya paraṃ mahaḥ ||" (3|92) iti || 249 || idānīṃ vibhāgābhāsanameva prapañcayati -- kṣobharūpātpunastāsāmuktāḥ ṣaṭ saṃvido'malāḥ | tāsāmiti tisṛṇāṃ śaktīnāṃ kṣubdhaṃ rūpamāśritya, punaḥ ṣaṭ ūnatāntāḥ saṃvidaḥ pūrvamuktāḥ | tāśca kṣubdhatve'pi svasvarūpāpracyāvādamalāḥ ata eva ca parasparasaṅghaṭṭena saṃvidantarāvabhāsane'pi yogyāḥ | taduktam śvarāṇāṃ ṣaṭkameveha mūlaṃ syādvarṇasantatau | ṣaḍdevatāstu tā eva ye mukhyāḥ sūryaraśmayaḥ ||" (3|184) iti || ata āha -- āsāmeva samāveśātkriyāśaktitayoditāt || 3-250 || saṃvido dvādaśa proktā yāsu sarvaṃ samāpyate | tāsāmeva ṣaṇṇāṃ saṃvidāṃ kriyāśaktitayoditena parasparasaṅghaṭṭena dvādaśa saṃvidaḥ proktāḥ ṣaṇṭhavarjaṃ sandhyakṣarādirūpopagrahātsvaradvādaśakātmanāvabhāsitāḥ -- ityarthaḥ | etāsveva ca saṃvitsu vakṣyamāṇanītyā prameyādikrameṇa paramātrantamavasthitatvāt ato'tiriktasya cābhāvāt sarvasya paripūrtiḥ "yāsu sarvaṃ samāpyate" iti | iyadeva ca mukhyaṃ śakticakram, atraivoktavakṣyamāṇanītyā śaktyantarāṇāmantarbhāvāt || 250 || tadāha etāvaddevadevasya mukhyaṃ tacchakticakrakam || 3-251 || etāvatā devadevaḥ pūrṇaśaktiḥ sa bhairavaḥ | etā eva dvādaśāpi saṃvidaḥ kramadarśanādau anvarthenāpi abhidhānena darśitāraḥ -- iti darśayitumāha parāmarśātmakatvena visargākṣepayogataḥ || 3-252 || iyattākalanājjñānāttāḥ proktāḥ kālikāḥ kvacit | "kalaśabde" "kala kila bila kṣepe" "kala saṃkhyāne" "kala gatau" iti dhātvarthānugamātkrameṇa kalayanti parāmṛśanti, kṣipanti, visṛjanti saṃharanti ca gaṇayanti jānate ceti kālyaḥ; tā eva kālikāḥ || 252 || na kevalametāḥ kramadarśanādāvevoktā yāvadasmannayasahodareṣu śāstreṣvapi -- ityāha -- śrīsāraśāstre cāpyuktaṃ madhya ekākṣarāṃ parām || 3-253 || pūjayedbhairavātmākhyāṃ yoginīdvādaśāvṛtām | sāraśāstre iti śrītrikasāre | yaduktaṃ tatra -- "parāṃ tvekākṣarāṃ madhye śaṅkhakundendusundarām | caturbhujāṃ caturvaktrāṃ yoginīdvādaśāvṛtām ||" iti | bhairavātmākhyāmiti -- viśvasyāntarbahīrūpatayā pālanapūraṇātmakāt "parā" ityanvarthānusaraṇātpūrṇenātmanā samantātkhyāti avabhāsate -- ityarthaḥ | kālikānāṃ ca yoginītyanena nāmamātra evāyaṃ bhedo na vastuni iti -- sūcitam | tattadanuttarādyāmarśarūpatvamapyāsāṃ saṃvidāṃ śrītrikasāra eva bhaṅgyābhihitam | tatra hi "athātaḥ saṃpravakṣyāmi vāgvidhānamanuttamam |" iti vāca eva prādhānyamupakramya "tadbījaṃ tu vibhinnaṃ vai svarairdvādaśabhiḥ kramāt | tāścaiva tu tathā devyaḥ......................... ||" ityādyuktam | etacca śāktopāyāhnika eva vitatya vicārayiṣyate -- iti nehāyastam || 253 || āsāṃ ca yatproktaṃ mukhyatvaṃ tadeva prapañcayati -- tābhya eva catuḥṣaṣṭiparyantaṃ śakticakrakam || 3-254 || ekārataḥ samārabhya sahasrāraṃ pravartate | tāsāṃ ca kṛtyabhedena nāmāni bahudhāgame || 3-255 || upāsāśca dvayādvaitavyāmiśrākārayogataḥ | śrīmattraiśirase tacca kathitaṃ vistarādbahu || 3-256 || iha no likhitaṃ vyāsabhayāccānupayogataḥ | āgama iti sāmānyenokteḥ śrīmattraiśirasa ityanena viśeṣo darśitaḥ | tattata eva prathamapaṭalādetadanusartavyam -- iti bhāvaḥ || 256 || nanu yadyevaṃ tadaghorādyāḥ sṛṣṭyādikrameṣvapyavasthitā yāḥ śaktayaḥ kimāsāmeva sphāro na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- tā eva nirmalāḥ śuddhā aghorāḥ parikīrtitāḥ || 257 || ghoraghoratarāṇāṃ tu sotṛtvācca tadātmikāḥ | sṛṣṭau sthitau ca saṃhāre tadupādhitrayātyaye || 3-258 || tāsāmeva sthitaṃ rūpaṃ bahudhā pravibhajyate | prakṣīṇamalatve'pi udriktadṛkkiryā ityuktaṃ ṅirmalāḥ śuddhāḥ" iti | tasya sṛṣṭyādyātmana upādhitrayasya atyayaḥ anākhyam, yathaivāsāṃ dvādaśānāmapi saṃvidāmanākhyakrame rūpaṃ pravibhaktaṃ tathaiva sṛṣṭyādikrameṣvapīti samuccitatvamabhidhātuṃ "tadupādhitrayātyaye" ityupāttam || 258 || nanu anākhyakrame yo'yaṃ sṛṣṭyādyātmana upādhitrayasya atyaya uktaḥ sa kiṃ prāgabhāvarūpaḥ pradhvaṃsābhāvarūpo vā ? -- ityāśaṅkyāha -- upādhyatītaṃ tadrūpaṃ taddvadhā guravo jaguḥ || 3-259 || anullāsādupādhīnāṃ yadvā praśamayogataḥ | anullāsāditi prāgabhāvarūpāt | prākkoṭau hi nistaraṅgajaladhiprakhyaṃ paraṃ tattvaṃ yataḥ svasvātantryādbāhyonmukhatāyāmupādhīnāmullāsaḥ syāt | praśamayogata iti pradhvaṃsābhāvarūpāt || 259 || praśamo hi dvidhā -- ityāha -- praśamaśca dvidhā śāntyā haṭhapākakrameṇa tu || 3-260 || alaṃgrāsarasākhyena satataṃ jvalanātmanā | śāntyeti -- śāntena madhurapākakrameṇa gurvādyārādhanapūrvaṃ samayyādidīkṣāsādhanena tattannityanaimittikādyanuṣṭhānaniṣṭhatayā dehānte sṛṣṭyādyupādhīnāmatyayo bhavet -- ityarthaḥ | śāntiḥ punaḥ svārasika eva sṛṣṭyādyupādhīnāṃ praśamo na vācyaḥ, tathātve hi śāstropadeśāderānarthakyaṃ syāt svarasata evopādhīnāṃ kādācitkasya praśamasyābhāvāt | tathālam atyartham sārvātmyena, yaḥ sṛṣṭyādīnāṃ grāsaḥ svātmasātkārastatra rasaḥ gṛdhnutā tattvenālaṃgrāsabhairavādāvākhyā yasya, ata eva satatam avicchinnatayā jvalan yathāyathaṃ dāhyaniṣṭhatayā dīpyamāna ātmā svarūpaṃ yasya, evaṃvidhena haṭhena kramavyatikramarūpeṇa sakṛdupadeśātmanā balātkāreṇa yaḥ pākaḥ cidagnisātkāraḥ, tasya kramaḥ paripāṭī, tena sṛṣṭyādyupādhīnāmatyayo bhavet -- ityarthaḥ | iha khalu sarveṣāmeva sṛṣṭyādyupādhitrayātyaya eva samabhilaṣaṇīyaḥ -- iti tatkāryakṣamaḥ kaścanopāyaviśeṣo'vaśyānusandhātavyaḥ, sa ca tridhetyuktam | tatra yo nāmānullāsa evopādhīnāmuktaḥ sa dūrāpāstaḥ, samullasitānāmevaiṣāmatyayasyeṣṭeḥ | śāntyākhyaśca upāyaviśeṣo yadyapi śanaiḥ śanairdehānte tadatyayakṣamaḥ tathāpi sa mandaśaktipātādhikāreṇa pravṛttaḥ -- iti tīvraśaktipātādhikāreṇa tṛtīyasya haṭhapākapraśamasyaivopāyaviśeṣasyopadeśo yukto yena jhaṭityevopādhivigalanaṃ bhavet || 260 || tadāha haṭhapākapraśamanaṃ yattṛtīyaṃ tadeva ca | upadeśāya yujyeta bhedendhanavidāhakam || 3-261 || yujyetetyatra hetuḥ "bhedendhanavidāhakam" iti | asyaiva hi sahasaiva bhedavilāpane paraṃ sāmarthyam -- iti bhāvaḥ || 261 || ata āha -- nijabodhajaṭharahutabhuji bhāvāḥ sarve samarpitā haṭhataḥ | vijahati bhedavibhāgaṃ nijaśaktyā taṃ samindhanāḥ || 3-262 || sarva eva hi sṛṣṭyādayo bhāvo bodhāgnau haṭhena samarpitā bhedavibhāgaṃ vijahati bodhaikarūpatayā parisphuranti -- ityarthaḥ | nanu yadi nāma sarve bhāvāstattadrūpatayā bodhādatiriktāstatkimiti tadekarūpatayā parisphuranti ? -- ityāśaṅkyāha -- ṅijaśaktyā taṃ samindhānāḥ" iti | te'pi bodharūpatayā nijaśaktyā tameva bodhamuddīpayanto'vabhāsante -- ityarthaḥ | abodharūpatve hi teṣāmabudhyamānatvameva bhavet -- iti bhāvaḥ || 262 || nanvevaṃ kiṃ syāt ? ityāśaṅkyāha -- haṭhapākena bhāvānāṃ rūpe bhinne vilāpite | aśnantyamṛtasādbhūtaṃ viśvaṃ saṃvittidevatāḥ || 3-263 || cidagnyudbodhanapūrvaṃ haṭhapākakrameṇa sṛṣṭyādīnāṃ bhāvānāṃ bhedasya vilāpanāt amṛtasādbhūtam bodhaikarūpatāmāpannaṃ sat viśvaṃ saṃvittidevyaḥ karaṇeśvaryo'śnanti parabodhaikarūpatayā parāmṛśanti - - ityarthaḥ | atha ca laukiko bhoktṛbhogyavyavahāro'pi atrākṣiptaḥ, tadviśiṣṭatvenaiva prakṛtasyārthasyāvagateḥ || 263 || tato'pi kim ? -- ityāha -- tāstṛptāḥ svātmanaḥ pūrṇaṃ hṛdayaikāntaśāyinam | cidvyomabhairavaṃ devamabhedenādhiśerate || 3-264 || tāśca saṃvittidevatāstṛptāḥ parabodhaikarūpatāsādanenānanyapekṣāḥ satyo hṛdayaikāntaśāyinam sārabhūtaparāmarśaikaviśrāntam, ata eva pūrṇam ananyākāṅkṣam, ata eva ca devam dyotanaikasatattvaṃ cidvyomabhairavam paraprakāśātma paraṃ tattvaṃ, svātmanaḥ svasvarūpasyābhedenādhiśerate tadekarūpatayā parisphuranti -- ityarthaḥ | atha cātra pūrvavallaukikanāyakavyavahāra ākṣiptaḥ || 264 || nanvāsāṃ cidātmani parasminrūpe viśrāntatvāt tadatiriktasyānyasyābhāvāt dvādaśavidhaṃ rūpaṃ kutastyam ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ kṛtyakriyāveśānnāmopāsābahutvataḥ | āsāṃ bahuvidhaṃ rūpamabhede'pyavabhāsate || 3-265 || kṛtyam rūpādyālocanādi, nāma cakṣurādidevatādi, upāsā rūpādyālocanātmavṛttivilāpanādirūpā | "abhede'pi bahuvidhamavabhāsate" ityanena kālpanikatvamuktam || 265 || nanu yadi kṛtyādibhedādāsāṃ bahuvidhatvaṃ tadrūpādyālocanātmakṛtyamapi dvādaśavidhameva tadatiriktasya kṛtyāntarasyābhāvāt -- ityāsāṃ dvādaśavidhādeva rūpānnyūnamadhikaṃ vā rūpaṃ na syāt, iti "tābhya eva catuḥṣaṣṭiparyantaṃ śakticakrakam" (3|54) ityādi kathamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- āsāmeva ca devīnāmāvāpodvāpayogataḥ | ekadvitricatuṣpañcaṣaṭsaptāṣṭanavottaraiḥ || 3-266 || rudrārkānyakalāsenāprabhṛtirbhedavistaraḥ | āvāpaḥ saṃkṣepaḥ, udvāpaḥ vikāsaḥ | āsāmeva hi svasvātantryāt kamalavadanavarataṃ saṅkocavikāsasaṃbhavaḥ -- iti bhāvaḥ | uttare daśa, anye trayodaśa, kalāḥ ṣoḍaśa, senā aṣṭādaśākṣauhiṇyaḥ || 266 || tadevaṃ prasaktānuprasaktyāgatametadupasaṃharanprakṛtamevāvatārayati -- alamanyena bahunā prakṛte'tha niyujyate || 3-267 || anyeneti avāntareṇa śāmbhavopāyapratipādanena, tasya hi mukhyatayā viśvacitpratibimbatvādinā tridhā rūpaṃ nirūpitaṃ yena tadupāsannānāṃ jhaṭityevāvikalpasvarūpāvāptiḥ syāt; tadanekaprameyasaṃkulatayā viśvacitpratibimbatvādyevopadeśyā mā vismārṣuḥ iti tadeva tānprati saṃkṣepeṇocyate -- ityāha -- "prakṛte'tha niyujyate" iti | athetyānantarye, tadito'nantaraṃ prakṛtaṃ viśvacitpratibimbatvādyeva prastūyate -- ityarthaḥ || 267 || ata āha -- saṃvidātmani viśvo'yaṃ bhāvavargaḥ prapañcavān | pratibimbatayā bhāti yasya viśveśvaro hi saḥ || 3-268 || evamātmani yasyedṛgavikalpaḥ sadodayaḥ | parāmarśaḥ sa evāsau śāmbhavopāyamudritaḥ || 3-269 || pūrṇāhantāparāmarśo yo'syāyaṃ pravivecitaḥ | mantramudrākriyopāsāstadanyā nātra kāścana || 3-270 || yasya tīvraśaktipātavataḥ sādhakāderviśvaḥ pramātṛprameyātmā tadbhedopabhedādinā prapañcavānapyayaṃ bhāvavargaḥ saṃvidātmani pratibimbatayā bhāti darpaṇanagaranyāyenātiriktāyamānatve'pi anatiriktatvena svātmamātrarūpatayaivāvabhāsate, sa khalu viśveśvaraḥ paraprakāśātmabhagavadaikātmyena prakāśate -- ityarthaḥ | yasyāpyevaṃ bhāvavargasya pratibimbakalpatayāvabhāsane sati svātmanīdṛgahameva bhāvavargātmanā prasphurita -- ityevamātmasākṣātkārarūpaḥ satatoditaḥ parāmarśaḥ syāt, sa evāsau śāmbhavopāyena mudritaḥ svasamucitopeyāsādanena niyamitaḥ -- ityarthaḥ | ata evāsya sarvaviṣayatayā pūrṇo yo'yamahantāparāmarśaḥ pravivecitaḥ, arthāttasyaivātra śāṃbhavopāye kāścana mantramudrākriyopāsā na tataḥ pūrṇāhantāparāmarśādanyāḥ, parapramātrekarūpasvātmābhedenaiva prasphuranti -- ityarthaḥ | na hyetatpadamadhiśayānasyaitadupayogaḥiti bhāvaḥ | yaduktam "ayaṃ raso yena manāgavāptaḥ svacchandaceṣṭāniratasya tasya | samādhiyogavratamantramudrājapādicaryā viṣavadvibhāti ||" iti | vakṣyati ca śrānaṃ vrataṃ dehaśuddhirdhāraṇā mantrayojanā | adhvakḷptiryāgavidhirhomajapyasamādhayaḥ || ityādikalpanā kāpi nātra bhedena yujyate |" (taṃ. 3|290) iti || 270 || tadevaṃ trividhamapi śāṃbhavopāyamupāsanno mahātmā jīvanneva muktimāsādayet -- ityāha -- bhūyobhūyaḥ samāveśaṃ nirvikalpamimaṃ śritaḥ | abhyeti bhairavībhāvaṃ jīvanmuktyaparābhidham || 3-271 || nanu pūrvam "tatra tāvatkriyāyogo nābhyupāyatvamarhati |" (taṃ. 2|8) ityādinā nityoditatvenādisiddhatvādbhairavīyāyāṃ saṃvidi jñāpakaḥ kārako vā na ko'pyupāyaḥ samastītyuktam tatkathamidamidānīmuktam -- ayaṃ nirvikalpaḥ samāveśo'trābhyupāyaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- ita eva prabhṛtyeṣā jīvanmuktirvicāryate | yatra sūtraṇayāpīyamupāyopeyakalpanā || 3-272 || prāktane tvāhnike kācidbhedasya kalanāpi no | tenānupāye tasminko mucyate vā kathaṃ kutaḥ || 3-273 || sūtraṇayāpīti -- āhnikāntareṣu punaḥ sphuṭaiva bhaviṣyati -- iti bhāvaḥ | bhedasyeti -- kartṛkaraṇāpādānādeḥ | ata evoktam -- "kaḥ kathaṃ kutaḥ" iti || 273 || upāyopeyabhāvameva cātra darśayati -- nirvikalpe parāmarśe śāmbhavopāyanāmani | pañcāśadbhedatāṃ pūrvasūtritāṃ yojayedbudhaḥ || 3-274 || dharāmevāvikalpena svātmani pratibimbatām | paśyanbhairavatāṃ yāti jalādiṣvapyayaṃ vidhiḥ || 3-275 || yāvadante paraṃ tattvaṃ samastāvaraṇordhvagam | vyāpi svatantraṃ sarvajñaṃ yacchivaṃ parikalpitam || 3-276 || pūrveti prathamāhnike | yaduktam -- "pañcāśadvidhatā cāsya samāveśasya varṇitā | tattvaṣaṭtriṃśakaitatsthasphuṭabhedābhisandhitaḥ ||" (taṃ. 1|187) ityādi | yojayet iti ekaikadhyena upāyatayā parikalpayet -- ityarthaḥ | tadāha -- dharāmityādi | ekameva dharātattvamavikalpajñānena na tu vikalpamātreṇa svātmani pratibimbitaṃ paśyan svātmasaṃvinmātrarūpatayā sākṣātkurvan sarvasya sarvātmakatvādbhairavatāṃ yāti paraprakāśarūpatayā parisphurati -- ityarthaḥ | etadeva ca tattvāntareṣvapyatidiśati -- "jalādiṣvapi" ityādinā | ayaṃ vidhiriti -- jalādiśivatattvaparyantaṃ tattvajālamavikalpavṛttyā svātmani pratibimbitaṃ paśyan bhairavatāṃ yātīti | nanu yadi nāma paraṃ tattvaṃ vyāpi tatkathaṃ pañcatriṃśattattvīmujjhitvā ṣaṭtriṃśadrūpatayaivoktam ? ityāśaṅkyāha -- śamastāvaraṇordhvagaṃ parikalpitam" iti | vastuto hi tajjñātṛkartṛsvabhāvaparapramātrekarūpamityuktam -- śvatantraṃ sarvajñam" iti || 276 || nanu yadi nāma parapramātrekarūpaṃ bhairavātmakaṃ paraṃ tattvaṃ tatkathaṃ darśanakriyāyāṃ bhairavātmatve copāyatāṃ yāyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tadapyakalpitodārasaṃviddarpaṇabimbitam | paśyanvikalpavikalo bhairavībhavati svayam || 3-277 || na kevalaṃ tattvāntarāṇi yāvattatpramātrekarūpaṃ bhairavātmakaṃ ca paraṃ tattvamapi śvātantryānmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṅkalpairnirmāya vyavahārayet ||" (ri. 1|5|16) ityādyuktayuktyā svasvātantryātsvātmani parikalpitopāyopeyabhāvaṃ sat vikalpavikalaḥ śāmbhavopāyasamāviṣṭaḥ sādhakādirakalpitatvādeva tattadupādhisaṅkocābhāvādudārā yeyaṃ saṃvit saiva svacchatātiśayāddarpaṇastatra pratibimbitaṃ paśyan tanmātrarūpatayā sākṣātkurvan svayam ananyāpekṣameva bhairavībhavati avikalpitodārasaṃvidātmanā parisphurati -- ityarthaḥ || 277 || nanu paratattvadvāreṇa pūrṇasvarūpāveśo yadyucyate tadāstāṃ dharādyeśāṃśikāmukhena punaḥ kathamasau syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā raktaṃ puraḥ paśyannirvikalpakasaṃvidā | tattaddvāraniraṃśaikaghaṭasaṃvittisusthitaḥ || 3-278 || tadvaddharādikaikaikasaṅghātasamudāyataḥ | parāmṛśansvamātmānaṃ pūrṇa evāvabhāsate || 3-279 || iha khalu sarva eva draṣṭā yathā nirvikalpakena jñānena raktaṃ lohitaṃ guṇaṃ tadupalakṣitaṃ pṛthubudhnodarākārādisanniveśādyapi puraḥ purataḥ prathamameva vā sākṣātkurvaṃste te svecchādinā'vabhāsamānā raktatādayoṃ'śā dvāram upāyo yasyāstathāvidhā yeyaṃ niraṃśasya anekāsāmānyābhāsasaṃmelanātmakasvalakṣaṇarūpasya akhaṇḍasya, ata evāṃśāpekṣayaikasya pradhānasya samyak anyūnātiriktatvena vittiḥ avabodhastayā suṣṭhu "jñāto'yaṃ mayā ghaṭaḥ" ityādisantoṣādhānāt nairākāṅkṣyeṇa sthitaḥ svātmamātraviśrānto bhavet tathaiva dharādi pṛthvījalādi yadekamekaṃ tattvaṃ tathā dharādiryo bhūtādyātmā saṅghātaḥ, tathā dharādiryaḥ pañcāśadātmā samudāyastadavalambanena svamātmānaṃ nirvikalpakavṛttyā parāmṛśan pūrṇa evāvabhāsate svātmasaṃvittimātrarūpatayā prasphurati -- ityarthaḥ || 279 || nanu dharāditattvasamudāyātmakaṃ viśvaṃ nāmedaṃ bhinnamevāvabhāsate tatkathamevaṃ parāmarśenaiva svātmasaṃvinmātrarūpatā ? -- ityāśaṅkyāha -- matta evoditamidaṃ mayyeva pratibimbitam | madabhinnamidaṃ ceti tridhopāyaḥ sa śāmbhavaḥ || 3-280 || matta iti śarvatrātra hyahaṃśabdo bodhamātraikavācakaḥ |" (taṃ. 1|132) ityādyuktyā parasmādbodhāt na punaravidyādeḥ, idam pramātṛprameyātma viśvamuditam, evaṃbhūtamapi tanmayi bodhe pratibimbitam anatiriktatve'pi atiriktāyamānatvena na punarvicchinnatayaivāvasthitamevamapi saṃhriyamāṇamidaṃ mamaivābhinnaṃ bodhātmanaiva pāramārthikena rūpeṇa sat na punaravayavavibhāgakrameṇa dvyaṇukatvādyāpattyā pāramāṇavena rūpeṇa, -- iti yuktameva parāmarśamātrādviśvasya saṃvinmātrarūpatvamityevaṃ parāmarśa eva cāsya śāmbhavasyopāyasya svarūpamityuktam "iti tridhopāyaḥ sa śāmbhavaḥ" iti || 280 || evamahaṃparāmarśasya ca sṛṣṭyādayo nibandhanamiti tadāsūtraṇamapi anena kṛtam -- ityāha -- sṛṣṭeḥ sthiteḥ saṃhṛteśca tadetatsūtraṇaṃ kṛtam | yatra sthitaṃ yataśceti tadāha spandaśāsane || 3-281 || na caitadasmābhirevoktaṃ yāvadgurubhirapi -- ityāha yatretyādi | taduktaṃ tatra -- "yatra sthitamidaṃ viśvaṃ kārya yasmācca nirgatam | tasyānāvṛtarūpatvānna nirodho'sti kutracit ||" (spa.1 kā2) yato nirgatamiti sṛṣṭiruktā, yatra sthitamityanatiriktatvena cātiriktāyamānatvena -- iti sthitisaṃhārau || 281 || nanu kimidaṃ nāma saṃvidaḥ sṛṣṭyādikāritvamuktam -- "yānubhūtirajāmeyānantātmānandavigrahā |" ityādilakṣaṇāntaraṃ kiñcidbrahmavādivadabhidhānīyaṃ yenāsyā vādyantarasiddhamasādhāraṇaṃ rūpamabhihitaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha - - etāvataiva hyaiśvaryaṃ saṃvidaḥ khyāpitaṃ param | viśvātmakatvaṃ cetyanyallakṣaṇaṃ kiṃ nu kathyatām || 3-282 || etāvatā sṛṣṭyādikāritvenaiva hi saṃvida eśvaryaṃ viśvātmakatvaṃ ca paraṃ vādyantaravailakṣaṇyena atyarthaṃ khyāpitam uktaṃ bhavet ityarthaḥ | etadeva hyasyā mukhyamasādhāraṇaṃ lakṣaṇaṃ yatsvātantryādviśvātmakatvena parisphuratīti | ata eva kiṃnu nāma lakṣaṇāntaramasyāḥ kathyatām | tena kathitena na kiñciduktaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | tathātve hi pratyuta avidyāderatirekānatirekavikalpopahatatvādviśvavaicitrye kāraṇameva na siddhyet | tenāsyāḥ sṛṣṭyādikāritvameva mukhyaṃ lakṣaṇamiti yathoktameva yuktam || 282 || ata eva svātmani sṛṣṭyādikāritvameva parāmṛśan parasaṃvidaikātmyameti, -- ityāha -- svātmanyeva cidākāśe viśvamasmyavabhāsayan | sraṣṭā viśvātmaka iti prathayā bhairavātmatā || 3-283 || ṣaḍadhvajātaṃ nikhilaṃ mayyeva pratibimbitam | sthitikartāhamasmīti sphuṭeyaṃ viśvarūpatā || 3-284 || sadoditamahābodhajvālājaṭilatātmani | viśvaṃ dravati mayyetaditi paśyanpraśāmyati || 3-285 || nanvevamapi viśvasya sṛjyamānatvādirūpatayā saṃskāreṇāvasthānātkathamasya praśāntatodiyāt ? -- ityāśaṅkyāha anantacitrasadgarbhasaṃsārasvapnasadmanaḥ | ploṣakaḥ śiva evāhamityullāsī hutāśanaḥ || 3-286 || deśādhvavakṣyamāṇanītyā niḥsaṃkhyākatvādanantānānāsaṃniveśātmakatvācca citrāḥ, ata eva santaḥ śobhanā garbhāḥ bhuvanāni yasyaivaṃvidho yaḥ saṃsāraḥ tattattattvātmā viśvasphāraḥ sa evāsāratvāt svapnasadma, jāgarāsadmano hi ploṣe'vaśeṣasambhāvanāpi syāt -- iti bhāvaḥ | tasya ploṣakaḥ sraṣṭāsmītyādiparāmarśabalopanītaḥ,ata eva satatābhyāsādullasanaśīlo'navacchinnasaṃvidātmakaḥ śiva evāhamiti parāmarśa eva hutāśanaḥ viśvasaṃskārasyāpisvātmasaṃvitsātkārakaḥ -- ityarthaḥ | yathā hyagnāvudayati anekāvarakaprāye'pi sadmani na kiñcidavaśiṣyate tathaiva śivātmatāyāmapyullasitāyāṃ viśvasyeti || 286 || nanu sṛṣṭyādikāritvena svātmani yaḥ saṃvitsātkāraḥ sa sṛṣṭyādyavacchinnaḥ -- iti kathaṃ tanmukhenānavacchinnasaṃvidaikātmyaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- jagatsarvaṃ mattaḥ prabhavati vibhedena bahudhā tathāpyetadrūḍhaṃ mayi vigalite tvatra na paraḥ | taditthaṃ yaḥ sṛṣṭisthitivilayamekīkṛtivaśā danaṃśaṃ paśyetsa sphurati hi turīyaṃ padamitaḥ || 287 || bahuprakāraṃ nikhilamidaṃ jagatparasmādeva bodhādvicchitratayodeti, tathoditamapi tatraiva bodhe viśrāntam, evamapi saṃhṛte tasmiñjagati na paraḥ kaścidavaśiṣyate apitu bodha eveti | itthamuktena prakāreṇa bodhasyaiva sarvadaśāsvanusyūtatvādyaḥ sṛṣṭyādi bodhaikātmyalakṣaṇādekīkārāddhetoranaṃśaṃ paśyet sṛṣṭyādivibhāgavigalanena akhaṇḍabodhaikarūpatayā sākṣātkuryāt sa śāmbhavopāyasamāviṣṭa eva hi turīyaṃ padaṃ prāptaḥ san sphurati anākhyaparasaṃvidrūpatvenāvabhāsate -- ityarthaḥ | sa ityekavacanena bahūnāmatra nādhikāra -- iti sūcitam || 287 || ata evāha tadasminparamopāye śāmbhavādvaitaśālini | ke'pyeva yānti viśvāsaṃ parameśena bhāvitāḥ || 3-288 || bhāvitā iti tīvratīvraśaktipātatvena bhagavatātrādhikṛtatvenādhivāsitāḥ -- ityarthaḥ | ata eva ke'pyevetyuktam | na hi evaṃvidhaśaktipātapātratvaṃ sarveṣāmeva bhavet - - iti bhāvaḥ | yadāhuḥ -- "pūjakāḥ śataśaḥ santi bhaktāḥ santi sahasraśaḥ | prasādapātramāśvastāḥ prabhordvitrā na pañcaṣāḥ ||" iti | paramatve cāsya śāmbhavādvaitaśālitvaṃ hetuḥ | anye hyāṇavādayo bhedarūpatvādaparamā eva -- ityāśayaḥ | ata evātra snānādi bhinnamupāyajātaṃ na kiñcidupayuktam || 288 || tadāha snānaṃ vrataṃ dehaśuddhirdhāraṇā mantrayojanā | adhvakḷptiryāgavidhirhomajapyasamādhayaḥ || 3-289 || ityādikalpanā kāpi nātra bhedena yujyate | nanu yadyatra bhinnamupāyajātaṃ nopayuktaṃ tadetadupāyāviṣṭaḥ kathaṃ nāmācāryaḥ parānugrahaṃ kuryāt ? -- ityāśaṅkyāha -- parānugrahakāritvamatrasthasya sphuṭaṃ sthitam || 3-290 || yadi tādṛganugrāhyo daiśikasyopasarpati | tādṛgiti śāmbhavopāyabhājanam, tasya hi taddarśanasaṃbhāṣaṇamātrādinaiva "..........................ḍīpāddīpamivodyatam |" ityāśayena svātmani kṛtakṛtyatvaṃ jāyate -- iti kiṃ nāma bhinnenopāyajātena prayojanam -- iti bhāvaḥ || 290 || nanvanevaṃvidhaścet kaścittadārādhanāya pravṛttaḥ syāttattatrānena kiṃ pratipattavyam ? ityāśaṅkyāha -- athāsau tādṛśo na syādbhavabhaktyā ca bhāvitaḥ || 3-291 || taṃ cārādhayate bhāvitādṛśānugraheritaḥ | tadā vicitraṃ dīkṣādividhiṃ śikṣeta kovidaḥ || 3-292 || tādṛśa iti śāmbhavopāyabhājanam, na syāditi -- tīvratīvraśaktipātābhāvāt | atha ca -- "tatraitatprathamaṃ cihnaṃ rudre bhaktiḥ suniścalā |" (mā.vi. 2|14) ityādinītyā śaktipātāvedakena bhavabhaktyākhyena prathamena cihnenādhiṣṭhitaḥ, śaktipātasya cātra bhavabhaktyākhyasyaikasya taccihnasya nirdeśāccihnāntarāṇāṃ cānirdeśānmandamandādirūpatvaṃ sūcitam | evaṃ mandamandādiśaktipātavattve'pi sa na samucitamāṇavādyupāyamātrābhijñaṃ gurumārādhayituṃ pravṛttaḥ api tu śāmbhavopāyāviṣṭam -- ityuktam -- "taṃ cārādhayate" iti | yataḥ sa bhāvitādṛśānugraheritaḥ, na hyāṇavopāyamātrābhijñādgurorbhāvinamapi śāmbhavopāyasamucitamanugrahaṃ labhate -- iti bhāvaḥ | tena ṅa cāvajñā kriyākāle saṃsāroddharaṇaṃ prati |" ityādyukteḥ śiṣyasya coktayuktyā gatyantarābhāvādavaśyameva asya taduddidhīrṣayā bhinnamupāyajātamupayuktam -- ityāha -- tadā vicitramityādi | ata eva pūrvaṃ -- śo'pi svātantryadhāmnā cedapyanirmalasaṃvidām | anugrahaṃ cikīrṣustadbhāvinaṃ vidhimāśrayet ||" (taṃ. 2|44) ityādyuktam | vicitramiti -- anugrāhyabhedāt | yaduktaṃ prāk -- "anugrāhyānusāreṇa vicitraḥ sa ca vakṣyate |" (taṃ. 2|45) iti || 292 || nanavevaṃvidhasyānugrāhyasya śāmbhavopāyasamāveśabhājo guroḥ sakāśādāṇavopāyaprakriyayā cedanugraho vṛttastarhi "śāṇasūtravānābhyāse trasaratantuvānavaicitryalābhaḥ" ityādinyāyena hetuphalabhāvasya naiyatyādbhāvyapi śāṃbhavopāyasamucito'nugrahaḥ kathaṃ nāmāsya syāt ? ityāśaṅkyāha bhāvinyo'pi hyupāsāstā atraivāyānti niṣṭhitim | etanmayatvaṃ paramaṃ prāpyaṃ nirvarṇyate śivam || 3-293 || bhāvini āṇavādau vakṣyamāṇāḥ | tāsāṃ hi dvāradvāribhāvenaitadatiriktasya mṛgyasyābhāvāt śāmbhavopāya eva prarohaḥ -- ityuktam -- "atraivāyānti niṣṭhitim" iti | ata evaitanmayatvameva nāmāsāṃ śreyorūpaṃ paramupeyaṃ sarvatraivoddhoṣyate | na hi etadviśrāntimantareṇa kiñcidapi bhavet -- iti bhāvaḥ | ata evopāyanānātve'pi nopeyanānātvam | yadabhiprāyeṇaiva -- "dvāvapyetau samāveśau nirvikalpārṇavaṃ prati | prayāta eva tadrūḍhiṃ vinā naiva hi kiñcana || saṃvittiphalabhiccātra na prakalpyetyato'bravīt |" (taṃ. 1|227) ityādi prāguktam || 293 || etadeva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- iti kathitamidaṃ suvistaraṃ paramaṃ śāmbhavamātmavedanam || śaivāveśavaśollasadasamarasāsvādasāmarasyamayaḥ | kaścijjayarathanāmā tṛtīyamidamāhnikaṃ vyavṛṇīt || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke śāmbhavoprakāśanaṃ nāma tṛtīyamāhnikam || 3 || upāya evaupayikam -- iti śivam || tattadgranthādhigamopāyaśatānveṣaṇaprasaktena | anupāyāhnikametad vyākhyātaṃ jayarathenāśu || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete śāmbhavopāyaprakāśanaṃ nāma tṛtīyamāhnikaṃ samāptam || 3 || caturthamāhnikam " viveka " yo durvikalpavighnavidhvaṃse sadvikalpagaṇapatitām | vahati jayatājjayantaḥ sa paraṃ paramantravīryātmā || idānīṃ śāṃbhavopāyānantaraṃ kramaprāptaṃ śāktopāyaṃ kathayitumaparārdhena pratijānīte -- atha śāktamupāyamaṇḍalaṃ kathayāmaḥ paramātmasaṃvide || 4-1 || "upāyamamaṇḍalam" iti vikalpasaṃskriyādīnāmānaikyāt || 1 || tatra prathamamanujoddeśoddiṣṭāṃ vikalpasaṃskriyāṃ tāvadabhidhātumupakramate -- anantarāhnikokte'sminsvabhāve pārameśvare | pravivikṣurvikalpasya kuryātsaṃskāramañjasā || 4-2 || "asminsvabhāva" iti nirvikalpaikarūpe, tenāsya śāṃbhavopāya eva viśrāntiḥ, ityāveditam | saṃskāramiti -- paunaḥpunyena śrutacintādivaśāt asphuṭatvādikrameṇa sphuṭatamatvādyāpattiparyantaṃ guṇāntarādhānaṃ, yena nirvikalpasvarūpānupraveśo bhavet | añjaseti śīghram, anyathā hi viruddhavikalpāntarotpādāt saṃskārasya praroho na syāt || 2 || nanu jñānasya kṣaṇikatve sarveṣāmavivādaḥ, tadvikalpasyāpi jñānarūpatvena kṣaṇikatvāt, utpādasamanantarameva antarhitasvarūpasya kathaṃ nāma saṃskāraḥ prarohamiyāt, sa hi sthire syāt, yathā -- tilādau sumanobhiḥ, tat kathametaduktam ? ityāśaṅkyḥa -- vikalpaḥ saṃskṛtaḥ sūte vikalpaṃ svātmasaṃskṛtam | svatulyaṃ so'pi so'pyanyaṃ so'pyanyaṃ sadṛśātmakam || 4-3 || iha yathā nīlavikalpānnīlavikalpasyaiva utpādo, na pītavikalpasya, tathaiva asphuṭatve'pi sphuṭībhāvāya bhāvyamānatvāt bhraśyadasphuṭatvādyāpatteḥ āhitasaṃskāro vikalpaḥ svātmavat saṃskṛtameva vikalpāntaraṃ janayet, kāraṇānurūpeṇaiva hi prāyaḥ kāryasyotpādo bhavet, iti bhāvaḥ | evaṃ vikalpāntareṣvapi jñeyam | so'pi iti saṃskṛtādvikalpājjāto dvitīyaḥ, so'pyanyamiti tṛtīyaḥ, punaḥ so'pyanyamiti caturthaḥ | atra svatulyatvasya saṃbandhasahiṣṇutve'pi śadṛśātmakam" ityuktyā dūra dūratve'pi vikalpamālāyāḥ sādṛśyasya na kāciddhāniḥ, ityāveditam || 3 || nanu ekasmāt saṃskṛtādvikalpāt yadi tādṛśasyaiva dvitīyasyotpādaḥ tadāstāṃ, tṛtīyādeḥ punarevamevotpāttāvānarthakyaṃ syāt, viśeṣe vā sādṛśyasya hāniḥ ? ityāśaṅka.yāha -- caturṣveva vikalpeṣu yaḥ saṃskāraḥ kramādasau | asphuṭaḥ sphuṭatābhāvī prasphuṭansphuṭitātmakaḥ || 4-4 || sphuṭatābhāvīti sphuṭanayogyaḥ, prasphuṭanniti udgacchatsphuṭatvaḥ, sphuṭatātmaka iti siddhasphuṭatvaḥ, kramāditi abhyāsātiśayatāratamyāt, ata eva atra yathāyathamatiśayadarśanāt nānarthakyaṃ, nāpi sādṛśyasya hāniḥ -- visadṛśasya pratyayāntarasyānutpādāt, ādya eva hi saṃskāro yathāyathamabhyāsātiśayāt prarohamupagata ityevamuktam || 4 || na ca iyāneva asya saṃskāraḥ saṃbhavet | ityāha -- tataḥ sphuṭataro yāvadante sphuṭatamo bhavet | tata iti caturbhyo'nantaram || nanu abhyāsātiśayato'pi asphuṭatvādirūpo vikalpaḥ kathaṃ śīghrameva sphuṭatābhāvyādirūpatāmeti ? -- ityāśaṅkyāḥa asphuṭādau vikalpe ca bhedo'pyastyāntarālikaḥ || 4-5 || bheda iti viśeṣaḥ, āntarālika iti madhyavartī, tathāhi asphuṭasphuṭatābhāvinorantarāle bhraśyadasphuṭatvaḥ, evamīṣatprasphuṭatvaḥ aṅkuritasphuṭitattvaḥ āsūtritasphuṭataratvaḥ udgacchatsphuṭatamatvaśceti || 5 || nanu evaṃ-kṛte sati kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tataḥ sphuṭatamodāratādrūpyaparibṛṃhitā | saṃvidabhyeti vimalāmavikalpasvarūpatām || 4-6 || tato -- yathoktāt saṃskārāddhetoḥ, sphuṭatamam, ata eva udāraṃ -- nirvilpakasamānakakṣyatayā mahat, yattādrūpyaṃ -- vikalpakatvaṃ tena parivṛṃhitā -- saṃskārāntaranirapekṣīkṛtā satī, vikalparūpā saṃvit, vimalāṃ-saṅkocakalaṅkāpahastanena śuḍdhāmavikalpasvarūpatāmabhyeti -- pūrṇāvikalpajñānamayatayā parisphuratītyarthaḥ | ataśca "vikalpamātre eva na viśrāntavyam" ityapi anena uktam | yadāhuḥ -- "paramārthavikalpe'pi nāvalīyeta paṇḍitaḥ | ko hi bhedo vikalpasya śubhe vāpyatha vā'śubhe ||" iti || 6 || etadeva prakṛte yojayati -- ataśca bhairavīyaṃ yattejaḥ saṃvitsvabhāvakam | bhūyo bhūyo vimṛśatāṃ jāyate tatsphuṭātmatā || 4-7 || ato -- vikalpasaṃvidā eva tattatsaṃskārabalādavikalpasaṃvidrūpatayā parisphuraṇāddhetoḥ, yadbhairavīyaṃ jñānakriyākhyaṃ saṃvitsvabhāvaṃ tejaḥ tadrūpa eva "ahamiti" bhūyo bhūyaḥ asphuṭatvādikrameṇa udgacchatsphuṭatamatvādyāpattiparyantena parāmṛśatāṃ tīvratīvraśaktipātavatāṃ mahātmanāṃ, tasya parāmṛśyasya saṃvidātmakasya bhairavīyasya tejasaḥ sphuṭātmatā jāyate -- śāṃbhavāveśavaśena tatsākṣātkāro bhavatītyarthaḥ || 7 || nanu saṃvidaḥ pramātrekarūpatvāt parāmarśakatvameva yujyate, na parāmṛśyatvaṃ, tathātve hi nīlādivat asyā jāḍyṃ prasajyet ? -- ityāśaṅkāṃ darśayati -- nanu saṃvitparāmraṣṭrī parāmarśamayī svataḥ | parāmṛśyā kathaṃ tāthārūpyasṛṣṭau tu sā jaḍā || 4-8 || tāthārūpyeti parāmṛśyatvasyetyarthaḥ || 8 || etadeva samādhatte ucyate svātmasaṃvittiḥ svabhāvādeva nirbharā | nāsyāmapāsyaṃ nādheyaṃ kiñcidityuditaṃ purā || 4-9 || iha svātmarūpā saṃvit tāvat atiriktasya apekṣaṇīyasyābhāvāt svata eva nirbharā nānyākāṃkṣeti, nityoditattvāt asyāṃ svātmasaṃvittau na kiñcidasphuṭatvādi apāsyaṃ, nāpi sphuṭatamatvādi ādheyamiti | purā -- anupāyāhnike "atra tāvatkriyāyogo nābhyupāyatvamarhati |" ityādinoktam | yadabhiprāyeṇaiva ato bāhyairapi ṅāpaneyamataḥ kiñcitprakṣeptavyaṃ na kiñcana | draṣṭavyaṃ bhūtatodbhūtaṃ bhūtadarśī vimucyate ||" ityādyuktam || 9 || nanu yadyevaṃ tat iyān asphuṭatvādirūpaḥ saṃvidaḥ kutastyo'yaṃ sphāraḥ? ityāśaṅka.yāha -- kiṃ tu durghaṭakāritvātsvācchandyānnirmalādasau | svātmapracchādanakrīḍāpaṇḍitaḥ parameśvaraḥ || 4-10 || kiṃ punaḥ, asau parameśvaraḥ paraḥ prakāśaḥ -- svarūpagopanātmakadurghaṭakāritvalakṣaṇāt śuddhāt svācchandyāt hetoḥ, parapramātrekasvabhāvasyāpi svātmanaḥ pracchādanaṃ -- grāhyagrāhakādyullāsāttathātvenābhāsanaṃ, saiva krīḍa. -- pratiniyataphalānanusaṃdhānena pravṛttiḥ, tatra paṇḍitaḥ -- pravīṇa ityarthaḥ | iyameva hi tasya svātantryarūpā māyākhyā śaktiḥ -- yadanāvṛtamapi svaṃ rūpamāvṛttavenaiva ābhāsayati, yato'yamiyān grāhyagrāhakādyātmā bhedāvabhāsaḥ || 10 || tadāha anāvṛtte svarūpe'pi yadātmācchādanaṃ vibhoḥ | saiva māyā yato bheda etāvānviśvavṛttikaḥ || 4-11 || evamasya viśvarūpatayāvabhāsanameva dvaitamucyate, yadvaśādayaṃ durantaḥ saṃsārabandhaḥ, tadapāsanāyaiva ca ayaṃ parāmarśo -- yat saṃvideva punaḥ punaḥ parāmṛśyamānā sphuṭatāmiyāt iti || 11 || tadāha -- tathābhāsanamevāsya dvaitamuktaṃ maheśituḥ | taddvayāpāsanenāyaṃ parāmarśo'bhidhīyate || 4-12 || taddvayāpāsaneti -- kāryakāraṇayorabhedopacārāt || 12 || nanu iha ṅahi bhātamabhātaṃ bhavati" iti sarveṣāmavivādaḥ, dehanīlādi cedaṃ bhedenāvabhāsate, tat kathamuktaṃ "tadapāsanena saṃvida eva avabhāso bhavet"? ityāśaṅkaṃapākartuṃ vikalpasaṃskriyānantaryeṇa anujoddeśoddiṣṭaṃ tarkatattvamavatārayati -- durbhedapādapasyāsya mūlaṃ kṛntanti kovidāḥ | dhārārūḍhena sattarkakuṭhāreṇeti niścayaḥ || 4-13 || bandhaikakāraṇatvāt duṣṭo yo'sau grāhyagrāhakādyātmā bhedaḥ, sa eva durunmūlyatvāt pādapaḥ tasya asya anubhūyamānasya, kovidāḥ pratyabhijñātasvātmānaḥ, san -- sākṣāttattvaniṣṭhaḥ, ata eva tarkāntaravilakṣaṇo yo'sau parāṃ koṭiṃ prāptastarkaḥ -- śuddhavidyāṃśasparśapavitritāyā buddherudīyamānaḥ svātmapratyabhijñāpanapararūpaḥ, sa eva samuttejidhāraḥ kuṭhāraḥ, tena mūlam -- akhyātilakṣaṇaṃ kāraṇameva kṛntanti, yathāsya pūrṇaparasaṃvinmātrakhyāteḥ punarutthānameva na bhavet, ityayaṃ nirṇayaḥ, sa eva hi mahātmanāṃ dehādyālocanena yathāyathamabhyāsātiśayāt vikalpaśuddhimādadhānaḥ, parāṃ kāṣṭhāmupāgataḥ san, bhāvanātmakatāṃ yāyāt, yena asphuṭamapi saṃvidrūpaṃ sphuṭatāmāsādayet || 13 || ata āha tāmenāṃ bhāvanāmāhuḥ sarvakāmadughāṃ budhāḥ | sphuṭayedvastu yāpetaṃ manorathapadādapi || 4-14 || yastarkaḥ, tāṃ bhāvanāmāhuḥ, iti vidhīyamānaliṅgānuvedhaḥ tarka eva hi parāṃ kāṣṭhāmupagato bhāvanetyucyate, taduktam -- "tadeva parama jñānaṃ bhāvanāmayamiṣyate |" iti | ata eva enāmityanvādeśenāsya kathanaṃ, tasyāṃ ca pariniṣpannāyāmabhīpsitaphalāvāptirbhavet ityuktaṃ -- sarvakāmadughāmiti, taduktam -- "muhūrtādeva tatrasthaḥ samādhiṃ pratipadyate | tatrāpi ca suniṣpanno phalaṃ prāpnotyabhīpsitam ||" iti | yā bhāvanaiva hi manorathādapi apetaṃsvatantravikalpānāmapi avikalpyatvādagocaraṃ, vastu -- pāramārthikaṃ parapramātrekalakṣaṇaṃ saṃvidrūpaṃ, sphuṭayet -- avikalpavṛttyā sākṣātkuryāt, yanmahimnā kiṃ nāma na yoginaḥ siddhyet || 14 || ataśca "idameva uttamaṃ yogasyāṅgaṃ" ityasmaddarśane ucyate, ityāha śrīpūrvaśāstre tatproktaṃ tarko yogāṅgaṃuttamam | heyādyālocanāttasmāttatra yatnaḥ praśasyate || 4-15 || mārge cetaḥ sthirībhūtaṃ heye'pi viṣayecchayā | prerya tena nayettāvadyāvatpadamanāmayam || 4-16 || yadyapi "prāṇāyāmastathā dhyānaṃ pratyāhāro'tha dhāraṇā | tarkaścaiva samādhiśca ṣaḍaṅgo yoga ucyate ||" ityādinītyā tarkasya prāṇāyāmādibhiryogāṅga.gatve sāmyaṃ, tathāpi heyādyālocanāt asau uttamamantaraṅgaṃ yogasyāṅgaṃ, tarkeṇa hi "idaṃ heyam idamupādeyam" iti vicārayan yogī jhaṭityeva tattvajño bhavet, taduktam -- "ūho'ntaraṃgaṃ yogasya tena cādhvanyavasthiteḥ | sādhāraṇo'pyasau mukterbhūyasopakaroti hi ||" iti | tathā śvasiddhāntāviruddhena yastarkeṇa vicārayet | dharmajñānāpavargāthraṃ sa tattvaṃ veda nāparaḥ ||" iti, ataśca-atraiva mukhyayā vṛttyā yatitavyam ityuktaṃ "tasmāttatra yatnaḥ praśasyate" iti, tatra hi kṛtaprayatno yogī sāṃkhyādiśāstrāntarodite heye mokṣopāyalakṣaṇe mārge "mamedameva ākāṅkṣaṇīyaṃ tattvam" ityādyabhimānodayāt sthirībhūtamapi cetaḥ, tena tarkeṇa prerya-tato heyānmārgāt parāṅmukhīkṛtya, tāvannayet- upādeye mārge viśrāmayet, yāvat padamanāmayaṃ- sarvottīrṇaparaprakāśātmatayā prasphuredityarthaḥ || 15-16 || atra ca viṣamatvāt svayameva padacatuṣṭayaṃ vyācaṣṭe -- mārgo'tra mokṣopāyaḥ sa heyaḥ śāstrāntaroditaḥ | viṣiṇoti nibadhnāti yecchā niyatisaṅgatam || 17 || rāgatattvaṃ tayoktaṃ yat tena tatrānurajyate | śāstrāntaroditasya mārgasya heyatvaṃ prāgevopapāditam, iti neha punarāyastam "ṣiñ bandhane" ityasya vipūrvasya aci viṣayaśabdaḥ, tena biṣayarūpā bandhayitrī yeyamicchā -- "idameva me syāt" ityādirabhimānaviśeṣaḥ, tayā niyatisaṅgataṃ rāgatattvamuktaṃ sāmānyena, sarvaviṣayamabhilāṣamātraṃ hi rāgatattvasya rūpaṃ, tadeva niyataviṣayatayodyat niyatitattvasya, iti tadyuktaṃ rāgatattvamasya abhidheyam, yat yasmāddhetoḥ tatra niyateḥ heye mārge tena rāgeṇa ceto'nurajyate -- sthirībhavet ityarthaḥ | nanu sarvatraiva anyatra "gurudevāgniśāstrasya ye na bhaktā narādhamāḥ | asadyuktivicārajñāḥ śuṣkatarkāvalambinaḥ || bhramayatyeva tānmāyā hyamokṣe mokṣalipsayā ||" iti | tathā "hetuśāstraṃ ca yallokenityānityaviḍambakam | vādajalpavitaṇḍābhirvivadante hyaniścitāḥ || hetuniṣṭhāni vākyāni vastuśūnyāni suvrate | jñānayogavihīnāni devatārahitāni tu || dharmārthakāmamokṣeṣu niścayo naiva jāyate | ajñānena nibaddhāni tvadharmeṇa nimittataḥ || nirayaṃ te prayacchanti ye tatrābhiratā janāḥ |" ityādinā bhagavatāsya tarkasya nindāṃ vidadhatā adhamatvamavadyotitam, yadabhiprāyeṇaiva tadvedakasya gurorapi parihāryatvamuktam, yaduktam -- "tārkikaṃ na guruṃ kuryāt..........................|" iti | tathā "............................ṭārkikevadhabandhanam |" iti | etadanuvedhenaiva abhiyuktairapi -- "vastunirṇayaśūnyābhirbodhitābhiḥ parasparam | abhimānaikasārābhirjihrīmastarkabuddhibhiḥ ||" ityādyuktam, tat kathamasya ihottamatvamuktam, evaṃ hi śrutivirodhaḥ syāt, na ca ubhayatrāpi ekasyaiva prāmāṇyakāraṇasya sadbhāvāt ekatrāpi aprāmāṇyamudbhāvayitaṃ śakyam, iti kimatra pratipattavyam ? viṣayabhedo'tra pratipattavyo, yena sarvaṃ svasthaṃ syāt, dvividho hi tarkaḥ -- kaściddhi vastunirṇayaśūnyaśchalādipradhānaḥ paraparājayamātraparyavasāno jalpaprāyaḥ, kaścit heyopādeyavivekakāritayā vastunirṇayaphalaḥ chalādiśūnyo vādaprāyaḥ, tatrādyasya vastunirṇayaśūnyatvāt garhaṇīyatvam, ata eva "..........................vastuśūnyāni........|" iti | tathā ".......................ṇiścayo naiva jāyate |" ityādyuktam, ata eva tadvedakānāmapi vastujñatvābhāvāt parihāryatvamabhihitam, yastu heyādyālocanena vastupariśuddhimādadhāno heyamapahāya upāyadeye viśrāmayet sa paramuttamaṃ yogasyāṅgam, iti na kaściddoṣaḥ, tat āsmākaḥ sattarko, darśanāntarīyastvasattarkaḥ -- iti vibhāgaḥ || 17 || nanu svārthatatparo lokaḥ svayameva anapekṣitaśāstro heyamapahātumupādeyaṃ ca upādātuṃ pravartate, nahi bubhukṣitasyāśane malinasya vā snāne śāstramupayujyate, tatkim atra tarkeṇa ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā sāmrajyasaṃbhogaṃ dṛṣṭvāṣdṛṣṭvathavādhame || 4-18 || bhoge rajyeta durbuddhistadvanmokṣe'pi rāgataḥ | yathā khalu ajñaḥ kaścana -- heyopādeyavivekamajānānaḥ, sāmrajya saṃbhogaṃ samyagupabhogayogyatayā parijñāya aparijñāya vā, adhame -- durgatajanopabhogye, bhoge rāgato rajyeta -- cirataraprarūḍhaprāksaṃskāraparipākavaśāt āsakto bhavet, tathaiva sākṣānmokṣamapahāya asanmokṣe'pi, iti vākyārthaḥ, tena heyahānāya upādeyopādānāya ca avaśyaṃ tarkasyopayogaḥ, iti yuktamuktam "tarko yogāṅgamuttamam" iti || 18 || nanu svabhāvata evāyaṃ sarvo janastattaddarśanāsaktaḥ syāt yadabhiprāyeṇa -- "riktasya jantorjātasya kāryākāryamapaśyataḥ | vilabdhā vata kenāmī siddhāntaviṣamagrahāḥ ||" ityādi anyatroktaṃ, tat taducita eva mokṣo'pi asya bhavet, iti ko'yaṃ rāgo nāma ? -- ityāśaṅkyāha -- sa evāṃśaka ityuktaḥ svabhāvākhyaḥ sa tu sphuṭam || 4-19 || siddhyaṅgagamiti mokṣāya pratyūha iti kovidāḥ | sa -- rāga eva hi śvābhāvākhyo'ṃśaka" ityāgameṣūktam, tathāhi śrīsvacchandaśāstre -- "aṃśakaṃ ṣaḍvadhaṃ devi kathayāmyanupūrvaśaḥ |" ityupakramya "bhāvāṃśakaḥ svabhāvākhyaḥ puṣpapātāṃśa eva ca |" ityuddiśya śvabhāvaśca bhavecceṣṭā kathayāmyanupūrvaśaḥ | brahmāṃśo vedabhaktastu rudrāṃśaṃ ca nibodha me || rudrabhaktaḥ suśīlaśca śivaśāstrarataḥ sadā |" ityādinā asau lakṣitaḥ | nanu yadyevaṃ tat sarvo'yaṃ janaḥ svabhāvavaśādeva svocitaṃ mokṣamāsādayet, iti ko nāma asya heyopādeyavibhāgaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- śa tu ityādi, sa -- evaṃvidhaḥsvabhāvaḥ punaḥ sphuṭam "pauruṣaṃ caiva sāṃkhyānām..................|" ityādyāgamapramāṇasiddhatvena aparimlānatayā tattattvocitabhogātmikāyāḥ siddheraṅgamapi śthānyupanimantraṇe saṅgasmayākaraṇaṃ punaraniṣṭapraṅgāt |" (yoṣū. 3-51) ityādyuktivanmoktuṃ vighna ityāgamajñāḥ, evaṃsvabhāvo hi tattattvāvāpti lakṣaṇāṃ siddhimeva muktimabhimanyate, iti muktyābhāsarūpāyāṃ heyāyāṃ tasyāmeva viśrāntaḥ || 19 || evamevaṃsvabhāvatvādeva sākṣānmokṣopāyamapahāya anyatrāsakto bhavet, ityāha -- śivaśāsanamāhātmyaṃ vidannapyata eva hi || 4-20 || vaiṣṇavādyeṣu rajyeta mūḍho rāgeṇa rañjitaḥ | nanu asau sākṣānmokṣopāyatayā śivaśāsanasya prabhāvātiśayaṃ cejjānīte kimityanyatra āsakto bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- yatastāvati sā tasya vāmākhyā śaktiraiśvarī || 4-21 || pāñcarātrikavairiñca saugatādervijṛmbhate | tāvatīti -- tattanniyatasiddhimātrāprade, vāmākhyeti "vāmā saṃsāravamanāt ......................|" ityādyuktyā saṃsārāvirbhāvikā tirodhānaśaktirityarthaḥ, vairiñcāḥ - - brahmavādinaḥ || 21 || nanu śivaśāsanamāhātmyamajānan cedanyatra āsakto bhavet tat bhavatu nāma, ko doṣo, jānan punaḥ kathamevam ? -- ityāśaṅkyāha -- dṛṣṭāḥ sāmrajyasaṃbhogaṃ nindantaḥ ke'pi bāliśāḥ || 4-22 || na tu saṃtoṣataḥ sveṣu bhogeṣvāśīḥ pravartanāt | iha khalu ke'pi bāliśaprāyā atyutkṛṣṭatayā spṛhaṇīyatvena parijñāyāpi sāmrajyasaṃbhogaṃ bāliśatvādeva nindanto dṛṣṭāḥ, na punaḥ saṃtuṣṭatvāt, teṣāṃ hi bhogābhilāṣasya dūrāpāstattvāt tannindāyāmaucityamityāśayaḥ, bāliśānām punaḥ saṃtoṣastāvannāsti, yataḥ -- sveṣu adhameṣu bhogeṣvapi "punaḥ punaretat syāt" -- ityevaṃrūpamāśīrvādaṃ pravartayante -- bhogābhilāṣasyānapāstattvāt, evaṃ vidanto'pi śivaśāsanamāhātmyaṃ mūḍhāḥ tannindāmārabhamāṇā anyatrāsaktā dṛśyante, yadvaśāt teṣāṃ vāmādhiṣṭhitattvāt punaḥ punaḥ saṃsāre eva nimajjanaṃ bhavet || 22 || tadāha evaṃ cidbhairavāveśanindātatparamānasāḥ || 4-23 || bhavantyatisughorābhiḥ śaktibhiḥ pātitā yataḥ | ati sughorābhiriti "viṣayeṣveva saṃlīnānadhodhaḥ pātayantyaṇūn |" ityādilakṣitābhiḥ ghorataryabhidhānābhiraparābhirityarthaḥ || 23 || ata eva ca asya mūḍhajanasya saṃsārādunmajjanameva nāsti, ityāha -- tena śāṃbhavamāhātmyaṃ jānanyaḥ śāsanāntare || 4-24 || āśvasto nottarītavyaṃ tena bhedamahārṇavāt | āśvastahṛdayatvāt tanniṣṭho, na punaḥ "antaḥ kaulo bahiḥ śaivo lokācāre tu vaidikaḥ |" ityādinītyā lokasaṃgraharakṣāparatvena uttānatayā, iti nāsya saṃsārārṇavāduttāraḥ syāttadantareva unmajjananimajjānānubhavasyāvicchedāt || 24 || na ca etadasmābhiḥ svopajñamevoktamityāha -- śrīkāmikāyāṃ proktaṃ ca pāśaprakaraṇe sphuṭam || 4-25 || tadeva paṭhati vedasāṃkhyapurāṇajñāḥ pāñcarātraparāyaṇāḥ | ye kecidṛṣayo dhīrāḥ śāstrāntaraparāyaṇāḥ || 4-26 || bauddhārhatādyāḥ sarve te vidyārāgeṇa rañjitāḥ | māyāpāśena baddhatvācchivadīkṣāṃ na vindate || 4-27 || dhīrāḥ -- vedādiviṣaya eva sthiraprajñāḥ, śāstrāntaraṃ vedāntādi, vidyā ca rāgaśceti samāhāre dvandvaḥ, vidyā cātra rāgaśabdasaṃnidheraśuddhavidyocyate, ata eva vedādiśāstraniṣṭhā māyāntaḥpātāt taduttīrṇaṃ śaivaṃ jñānaṃ na labhante, ityuktam -- "māyāpāśena baddhatvācchivadīkṣāṃ na vindate |" iti ||26-27|| pūrvaṃ ca yadasmābhiḥ śrīpūrvaśāstrīye saṃvādagranthe viṣayecchāśabdena vedādiśāstrāntarodite mokṣopāye abhiṣvaṅgapradaṃ niyatitattvopetaṃ rāgatattvaṃ vyākhyātaṃ, tat na nirmūlam, ityabhidyotayitum atratyamapi rāgaśabdaṃ vyācaṣṭe -- rāgaśabdena ca proktaṃ rāgatattvaṃ niyāmakam | māyīye tacca taṃ tasmiñchāstre niyamayediti || 4-28 || atra ca rāgaśabdeneti -- vakṣyamāṇena hetunā, niyāmakaṃ rāgatattvamuktamiti samanvayaḥ, niyāmakamiti niyata eva kasṃmiścidviṣaye'bhiṣvaṅgadamityarthaḥ, yatastadrāgatattvaṃ tasminniyate māyīye śāstre vedādau, taṃ mūḍhaṃ janaṃ niyamayet "idameva mamākāṅkṣaṇīyam" iti saṅkucitattvenāvasthāpayet, yadyapi sāmānyena sarvaviṣayābhilāṣamātramayatvaṃ nāma rāgatattvasya svarūpaṃ, tathāpi niyataviṣayopārohamantareṇa tat nābhivyaktimiyāt, ityavaśyameva tanniyatitattvāmākṣipet, iti yuktamuktaṃ "rāgatattvaṃ niyāmakam" iti || 28 || nanu prāpte'pi vaiṣṇavādiśāstrāntarodite mokṣe kimiti nāma ayaṃ janaḥ saṃsārāt nonmajjati ? -- ityāśaṅkyāha mokṣe'pi vaiṣṇavāderyaḥ svasaṅkalpena bhāvitaḥ | paraprakṛtisāyujyaṃ yadvāpyānandarūpatā || 4-29 || viśuddhacittamātraṃ vā dīpavatsaṃtatikṣayaḥ | sa savedyāpavedyātmapralayākalatāmayaḥ || 4-30 || yaḥ khalu vaiṣṇavādīnāṃ mate mokṣaḥ, so'pi asmaddarśane pralayākalatāmayaḥ -- iti saṃbandhaḥ, tatra vaiṣṇavānāṃ "paraprakṛtisāyujyaṃ mokṣaḥ" tanmate hi bhagavadvāsudevābhidhānasya mahāvibhūteścetanācetanavidhātṛtvāt paraprakṛtirūpasya parasya brahmaṇaḥ svasvabhāvāt kramavicitratayā tathā tathā bhāvanāt viśvarūpatayānekātmano'pi "ekamevādvitīyaṃ brahma |" ityādiśruteḥ tattvajñānābhyāsāt pariśuddhasaṃvidrūpaikatattvāvyabhicārāt anaikyasyāpāramārthikatvāt upaśāntavikāragrantheraikyātmāvagamo mokṣaḥ, yat śrutiḥ -- "pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi |" iti ".......ṭataḥ sargo budbudatvenābhivyajyate |" iti ca | brahmavādinām "ānandarūpatā mokṣaḥ" tanmate hi saṃsāradaśāyāmavidyāvaraṇavaśena anubhūyamānasya ātmanaḥ "ātmā śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ |" ityādiśruteḥ tattvajñānābhyāsādavidyāvaraṇāpagame niravadhikaniratiśayasvaprakāśanaisargikānandasundaratayā saṃvedanaṃ mokṣaḥ | yat śrutiḥ "vijñānamānandaṃ brahma |" iti | "viśuddhacittamātraṃ mokṣaḥ" tanmate hi svabhāvataḥ prabhāsvarasvarūpasya cittasaṃtānasyānādyavidyābalāt rāgādibhirāgantukairmalairāvṛtattve'pi nairātmyādibhāvanābhyāsāt tattadāgantukamalaprahāṇena āśrayaparāvṛttibalādavinaśvarajyotīrūpasvasvarūpasākṣatkāro mokṣaḥ, yadāhuḥ -- "prabhāsvaramidaṃ cittaṃ prakṛtyāgantavo malāḥ | teṣāmapāye sarvārthaṃ tajjyotiravinaśvaram ||" iti | vaibhāṣikāṇāṃ "dīpavat saṃtatikṣayo mokṣaḥ" | tanmate hi kleśakarmādihetusamutthaṃ tatphalarūpaṃ rūpādiskandhapañcakam, iti tadubhayātmāyaṃ saṃsāraḥ, yadāhuḥ -- "hetuphale saṃsāraḥ |" iti mokṣaḥ; punardīpasya yathā snehādikāraṇakṣayāt punarutpādāyogāt nirodhaḥ, tathaiva nairātmyādibhāvanābhyāsāt kleśakarmādiprahāṇena rūpādīnāṃ pañcānāmapi skandhānām iti, yadāhuḥ -- "dīpo yathā nirvṛtimabhyupeto naivāvaniṃ gacchati nāntarikṣam | deśaṃ na kañcidvidiśaṃ na kāñcit snehakṣayātkevalameti śāntim || yogī tathā nirvṛtimabhyupeto naivāvaniṃ gacchati nāntarikṣam | deśaṃ na kañcidvidiśaṃ na kaṃcit kleśakṣayātkevalameti śāntim ||" iti | pralayākalānāṃ śavedyāpavedyātmeti" viśeṣaṇopādāne ca ayamabhiprāyaḥ -- atrādye pakṣadvaye brahmaṇa ānandamayatvāt svātmaparāmarśakatayā savedyapralayākalaprāyatvam, itaratra punarekasya nityasya kasyacidvedakasya anabhyupagamāt apavedyapralayākalaprāyatvam, pakṣacatuṣṭayasya asya pakṣāntaropalakṣaṇatvāt akṣapādamatādāvātmanaḥ sarvaguṇocchedātmani apavarge'pi apavedyapralayākalaprāyatvamevāvaseyam, pralayākalānāṃ ca maladvayāvaśeṣāt saṃsārakāraṇasyāprakṣayāt saṃsāritvameva, iti etatprāyasya mokṣasyāpi heyatvamuktam, evaṃ ca vyartha eva taistattattattvapralayāt svārasikyāmapi pralayākalatāyāṃ yatnaḥ kṛtaḥ iti bhāvaḥ, ata eva śvasaṅkalpena bhāvitaḥ" ityanena ca asya pakṣacatuṣṭayasya kālpanikatvāt avāstavatvaṃ prakāśitam || 29-30 || nanu iha "bandhaprakṣayo nāma mokṣaḥ" sa ca ".....................'ndhāttaimiriko varaḥ |" itinyāyena trimalabaddhaṃ sakalamapekṣya dvimalabaddhasya pralayākalasya vṛttaḥ -- iti kimiti nāmāsya tatprāyasyāpi mokṣasya ekāntato heyatvam ? -- ityāśaṅkyāha -- taṃ prāpyāpi ciraṃ kālaṃ tadbhogābhogabhuktataḥ | tattattvapralayānte tu tadūdhvārṃṃ sṛṣṭimāgataḥ || 4-31 || mantratvameti saṃbodhādananteśena kalpitāt | vaiṣṇavādiḥ khalu ayaṃ janaḥ, taṃ -- pralayākalaprāyaṃ mokṣaṃ ciraṃ kālamāsādyāpi pralayākalasaṃbandhimohādirūpabhogābhogabhuk san, samanantaraṃ tasya pralayākalabhogabhūmermāyādestattvasya pralayānte, punaḥ sṛṣṭiprārambhe ".................prabudhyante mantratvāya bhavāya |" ityādinītyā āyātaśaktipātattve sati ananteśena kṛtāt jñānakriyottejanalakṣaṇāt saṃbodhāt, tadūrdhvāṃ -- māyoparivartinīṃ śuddhāṃ sṛṣṭiṃ prāptaḥ san mantratvameti, anyathā punaḥ saṃsāritvamiti siddham, ata eva prāptāyāmapi vaiṣṇavādidarśanāntaroktāyāṃ muktau saṃsārasya prakṣayo na jāyate, iti tatra heyatvamuktam || 31 || nanu samāne'pi pralayākalatve keṣāñcinmantratvaṃ keṣāñcit saṃsāritvam, ityatra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha etaccāger taniṣyāma ityāstāṃ tāvadatra tat || 4-32 || agra iti -- navamāhnikādau, yadvakṣyati -- "etatkārmamalaṃ proktaṃ yena sākaṃ layākalāḥ | syurguhāgahanāntaḥsthāḥ suptā iva sarīsṛpāḥ || tataḥ prabuddhasaṃskārāste yathocitabhāginaḥ | brahmādisthāvarānte'sminsaṃsaranti punaḥ punaḥ || ye punaḥ karmasaṃskārahānyai prārabdhabhāvanāḥ | bhāvanāpariniṣpattimaprāpya pralayaṃ gatāḥ || mahāntaṃ te tathāntaḥsthabhāvanāpākasauṣṭhavāt | mantratvaṃ pratipadyante citraṃ citrācca karmataḥ ||" iti | "ityāstām" iti, prakṛte tarkatattve'syānupayogāt || 32 || nanu yadi nāma darśanāntaroktayā muktyā saṃsārasya prakṣayo na jāyate, tat kasmādayaṃ vaiṣṇavādirjanastatra anurajyate ? -- ityāśaṅkyāha -- tenājñajanatākḷptapravādairyo viḍambitaḥ | asadgurau rūḍhacit sa māyāpāśena rañjitaḥ || 4-33 || yaḥ khalu vaiṣṇavādirjano'jñajanatayā - kapilādinā upadeṣṭṛsamūhena, kalpitaiḥ -- prakṛtipuruṣavivekādibhiḥ pravādaiḥ mohitaḥ, sa yatastena sakalalokaprasiddhena bhagavatā parameśvareṇa, māyāpāśenavāmākhyayā śaktyā, tatraiva gāḍhānuraktīkṛtaḥ, ata evāsadgurau tattvopadeṣṭari ācāryaviśeṣe rūḍhacit -- āśvasto, na tu jijñāsāmātravān, sadgurau punarāśvastasya sākṣādeva mokṣo bhavedityarthasiddho vyatirekaḥ, ata eva cānena tarkatattvānantaryeṇa anujoddeśoddiṣṭaṃ tadanuṣaktameva gurusatattvamapi pratipādayitumupakramaḥ kṛtaḥ || 33 || nanu yadyevaṃ tarhi asya vaiṣṇavādervāmādhiṣṭhitattvāt sadgurāvevāśvāso na jāyate, iti kā kathā sākṣānmokṣāvāptau ? -- ityāśaṅkyāha -- so'pi sattarkayogena nīyate sadguruṃ prati | sattarkaḥ śuddhavidyaiva sā cecchā parameśituḥ || 4-34 || so'pīti -- asadgurau rūḍhacit vaiṣṇavādiḥ, nanu yuktiyukte vastuni tarkeṇa prarohaḥ kriyate śivaśaktyā ca sadguruprāptiḥ, iti sarvatraivoktam -- "yatra rūḍhiḥ prajāyeta yuktiyukte viniścayāt | śuddhavidyāprasādo'sāvityāha bhagavāñchivaḥ ||" iti, seti śuddhavidyā, iccheti sadguruprāptiparyavasāyinī anugraharūpā || 34 || na ca etat svopajñamevoktam, ityāha -- śrīpūrvaśāstre tenoktaṃ sa yiyāyuḥ śivecchayā | bhuktimuktiprasirddhythaṃ nīyate sadguruṃ prati || 4-35 || saḥ -- rudraśaktisamāviṣṭaḥ, svasvarūpaṃ prāptumicchuḥ, jyeṣṭhākhyaśaktirūpayā śivecchayā sadguruṃ prati nīyate -- sadgurvābhimukhyena pravartyate, yenāsya bhuktimuktī siddhyataḥ, tena sattarkaśivaśaktyorabhedāt yat sattarkeṇa sadgurvābhimukhyena pravartanaṃ tat śivaśaktyaiva, iti siddham || 35 || nanu śarvasya śivecchayaiva asadgurau sadgurau vā ābhimukhyamabhijāyate" ityuktaṃ, tat sadgurāveva tadastu, kiṃ krameṇa ? -- ityāśaṅkyāha -- śaktipātastu tatraiṣa kramikaḥ saṃpravartate | sthitvā yo'sadgurau śāstrāntare vā satpathaṃ śritaḥ || 4-36 || śāstrāntare iti -- arthādasatpathe vaiṣṇavādye, satpathaṃ śaivaguruśāstralakṣaṇam, tatreti -- asadgurvādyāśrayānantaraṃ sadgurvādyāśrite || 36 || nanu ayaṃ lokaścet sadrūpamasadrūpaṃ vā guruṃ śāstraṃ ca śaktipātavaśādāśrayet tadastu, ko nāma doṣaḥ, tayoreva punarasattve sattve vā kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- guruśāstragate sattve'sattve cātra vibhedakam | śaktipātasya vaicitryaṃ purastātpraviviṃcyate || 4-37 || atreti -- samanantarokte, purāstāditi -- śaktipātāhmikādau, vibhedakaṃ -- viśeṣe hetuḥ, evaṃ vāmākhyayā māyāśaktyā adhiṣṭhitā darśanāntarīyā gurvādyāḥ, jyeṣṭhāśattayā punarāsmākāḥ, tena tacchaktyaivādhiṣṭhito'yaṃ lokaḥ tatraśvastaḥ syāt ||37|| na ca etadapramāṇakam, ityāha -- uktaṃ svacchandaśāstre tat vaiṣṇavādyānpravādinaḥ | sarvānbhramayate māyā sāmokṣe mokṣelipsayā || 4-38 || bhramayate iti atasṃmistadgrahāt, tadāha "amokṣe mokṣalipsayā" iti, atra cārthadvāreṇa pāṭhe ayamāśayo -- yat tatra bahudhoktamiti, taduktaṃ -- "ataḥ paraṃ bhavenmāyā sarvajantuvimohinī | nirvairaparipanthinyā yayā bhramitabuddhayaḥ || idaṃ tattvamidaṃ neti vivadantīha vādinaḥ | satpathaṃ tu parityajya nayati drutamutpatham || gurudevāgniśāstrasya ye na bhaktā narādhamāḥ | asadyuktivicārajñāḥ śuṣkatarkāvalambinaḥ || bhramayatyeva tānmāyā hyamokṣe mokṣalipsayā |" iti | tathā śaṃkhyavedapurāṇajñā anyaśāstraviniścaye | na tāṃllaṅgha.yitaṃ śaktā yadānye mokṣavādinaḥ || kliśyante māyayā bhrantā amokṣe mokṣalipsayā |" iti || 38 || nanu yadi vaiṣṇavādirayaṃ jano māyayā bhramitaḥ tat tasya tatraiva saṃskāraprarohāt asanmārgādavaroho na syāt, ityasya kadācidapi sanmārgāroho na bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- yastu rūḍho'pi tatrodyatparāmarśaviśāradaḥ | sa śuddhavidyāmāhātmyācchaktipātapavitritaḥ || 4-39 || ārohatyeva sanmārgaṃ pratyūhaparivarjitaḥ | yaḥ punastatra vaiṣṇavādau saṃskāradārḍhyāt jātapraroho'pi udyanyo'sau sattarkātmā parāmarśaḥ tena viśāradaḥ -- sāretaravibhāgakuśalaḥ, ata eva sa sattarkātmaśuddhavidyāmāhātmyāt jyeṣṭhāśaktyadhiṣṭhānapavitrībhūtaḥ san nirvighnameva sanmārgamārohati -- asmaddarśananiṣṭho bhavet, yenāsya sākṣāt mokṣaḥ syāt || 39 || nanu asya parāmarśodaye kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- sa tāvatkasyacittarkaḥ svata eva pravartate || 4-40 || sa ca sāṃsiddhikaḥ śāstre proktaḥ svapratyayātmakaḥ | svata eva -- lokaprasiddhagurūpadeśādinimittānapekṣaṃ, na tu sarvasarvikayā nirnimittameva, vastutaḥ pārameśvaraśaktipātādernimittāntarasyāpi saṃbhavāt, ata eva cāsya yaugikamapi nāma asmaddarśane'bhihitam, ityāha śa ca" ityādi | sa iti -- svayaṃ pravṛttatarkaḥ, sāṃsiddhika iti -- tarkeṇa saha saṃsiddhyā janmanāgata ityarthaḥ | uktaṃ ca "guruśāstrānapekṣaṃ ca yasyaitatsvayamudbhavet | sa saṃsiddhika ityuktastattvaniṣṭho mahāmuniḥ ||" iti | ata eva sva ātmīyo, na tu gurvādiparāpekṣaḥ, idameveti suniścitaṃ jñānamātmā svabhāvo yasya sa tathoktaḥ || 40 || nanu anyatra paratattvādhigame gurvādyanyadapi kāraṇatayoktam, iha punaḥ kathaṃ svata eva iti "ekameva" -- ityāśaṅkyāha -- kiraṇāyāṃ yadapyuktaṃ gurutaḥ śāstraḥ svataḥ || 4-41 || tatrottarottaraṃ mukhyaṃ pūrvapūrva upāyakaḥ | yadapi kiraṇākhyāyāṃ saṃhitāyāṃ māyādharmaiḥ śūnyaṃ paraṃ tattvaṃ jñātum -- "śūnyamevaṃvidhaṃ jñeyaṃ gurutaḥ śāstraḥ svataḥ |" ityādinā kāraṇatrayamuktaṃ, tatra uttarottaraṃ mukhyaṃ vivakṣitaṃ, yathā -- gurutaḥ śāstraṃ, tato'pi svaparāmarśaḥ, yataḥ pūrvaḥ pūrvo yathā guruḥ śāstre upāyaḥ, tadapi svaparāmarśe | evam "upādāyāpi ye heyāstānupāyānpracakṣate |" ityādyuktayuktyā guruśāstrayorupāyatvādamukhyatvam, iti svaparāmarśasyaiva prādhānyaṃ, yena atrāsyaiva upādānam || 41 || tena yasya svata eva parāmarśa udbhavet sa eva sarvatra adhikṛtaḥ, ityāha - - yasya svato'yaṃ sattarkaḥ sarvatraivādhikāravān || 4-42 || abhṣiktaḥ svasṃvittidevībhirdīkṣitaśca saḥ | yasya svato -- gurvādinairapekṣyeṇa, ayaṃ samanantaroktaḥ sattarka udeti, sa sarvatraiva -- yogajñānādāvadhikāravānbhavet | nanu ṅa cādhikāritā dīkṣaṃ vinā yoge'sti śāṅkare |" ityādyuktyā dīkṣādikamapahāya kathamasya sarvatraivāghikāraḥ ? -- ityāśaṅkyoktaṃ -- śvasaṃvittidevībhirdīkṣito'bhiṣiktaśceti - svā ātmīyā yāḥ saṃvittaya indriyavṛttayaḥ tā eva "bahirmukhasya mantrasya vṛttayo yā prakīrtitāḥ | tā evāntarmukhasyāsya śaktayaḥ parikīrtitāḥ ||" ityādyuktyā pramātraikātmyamabhidyotayantyo devyaḥ, tābhirjñānakriyottejanena sarvatraiva svātantryamāpāditaḥ, ityarthaḥ || 42 || ataśca sa eva paramutkṛṣṭa ityāha -- sa eva sarvācāryāṇāṃ madhye mukhyaḥ prakīrtitaḥ || 4-43 || tatsaṃnidhānenānyeṣu kalpiteṣvadhikāritā || sarvācāryāṇāṃ vakṣyamāṇānāmakalpitakalpakādīnāṃ mukhyatvādeva ca tatsaṃnidhāvanyeṣāṃ na parānugrahādāvadhikāraḥ, ityuktaṃ "tatsaṃnidhāne na" ityādi, yadvakṣyati -- "yathā bhedenādisiddhācchivānmuktaśivā hyadhaḥ | tathā sāṃsiddhikajñānādāhṛtajñānino'dhamāḥ || tatsaṃnidhau nādhikārasteṣāṃ muktaśivātmavat | kintu tūṣṇīṃ sthitiryadvā kṛtyaṃ tadanuvartanam ||" iti || 43 || nanu gurutaḥ śāstrādhigamaḥ -- ityatra sarveṣāmavivādaḥ, tadyasya gurureva nāsti tasya śāstrādhigame kā vārtā ? ityayaṃ svayaṃ pravṛttatarko'pi dīkṣādyārabhamāṇaḥ "śāstrahīne na siddhiḥ syāddīkṣādau vīravandite |" ityādyuktyā kāṃ nāma siddhimāsādayet ? -- ityāśaṅkyāha -- sa samastaṃ ca śāstrārthaṃ sattarkādeva manyate || 4-44 || manyate, ityavabuddhyete || 44 || nanu gurvādinairapekṣyeṇa kathametāvataiva samastaśāstrāvabodho bhavet? ityāśaṅkyāha -- śuddhavidyā hi tannāsti satyaṃ yadyanna bhāsayet | na ca etadyuktimātreṇaiva siddham, api tvāgamenāpi ityāha -- sarvaśāstrārthavettṛtvamakasmāccāsya jāyate || 4-45 || iti śrīpūrvavākye tad akasmāditi-śabdataḥ | tat -- sattarkanimittakaṃ samastaśāstrāvabodhalakṣaṇaṃ vastu, "akasmāditiśabdāt" uktamiti saṃbandhaḥ || nanu "akasmāt iti" śabdamātrādeva kathametaduktaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- lokāprasiddho yo hetuḥ so'kasmāditi kathyate || 46 || sa caiṣa parameśānaśuddhavidyāvijṛmbhitam | akasmāditi hi nirnimittatvamucyate, na caitadyujyate, tathātve hi -- nityasatattvamatattvaṃ vā syāt || 46 || tadatra kenacit hetunā avaśyabhāvyaṃ, sa ca na lokaprasiddho -- gurūpadeśādeḥ sākṣādadṛṣṭatvāt, tena pāriśeṣyāllokāprasiddhaḥ, sa caiṣa phalānumeyaḥ pārameśvaraḥ śuddhavidyāsamullāso, yadvaśādeva asya guruśāstrānapekṣaṃ sarvaviṣayaṃ prātibhaṃ mahājñānamudiyāt, yadvakṣyati -- "madhyatīvrātpunaḥ sarvamajñānaṃ vinivartate | ayameva yato yāti bandhamokṣatathātmatām || tatprātibhaṃ mahājñānaṃ śāstrācāryānapekṣi yat |" iti || upādhibhedācca asya nānātvam, ityāha -- asya bhedāśca bahavo nirbhittaḥ sahabhittikaḥ || 4-47 || sarvagoṃ'śagataḥ so'pi mukhyāmukhyāṃśaniṣṭhitaḥ | bhittiḥ paropajīvitvaṃ parā prajñātha tatkṛtiḥ || 4-48 || bhitterniṣkrānto nirbhittiḥ, saha bhittyā vartate iti sahabhittikaḥ ityasya sāṃsiddhikasya mukhyaṃ bhedadvayaṃ, sahabhittiśca sarvāmeva bhittiṃ gataḥ syāt aṃśena vā, ityuktaṃ śarvagoṃ'śagataśca" iti, so'pi aṃśagataḥ mukhyāṃśaniṣṭhitaḥ syāt anyathā vā iti sahabhittikasya trayo bhedāḥ, nirbhittinā saha asya catvāraḥ, bahutvaṃ ca bhittestadaṃśānāṃ ca nānātvāt, atra yadbhāvābhāvābhyāṃ bhedollāsaḥ taṃ bhittiśabdaṃ vyācaṣṭe "bhittiḥ" ityādinā, paropajīvitvamiti -- upajīvyamānaḥ paro bhittirityarthaḥ, kaḥ paraḥ ? ityāśaṅkyoktaṃ "paraḥ prajñātha tatkṛtiḥ" iti, prajñā svavimarśaḥ, tatkṛtiḥ -- tattatkarmābhidhāyakaṃ parakṛtaṃ śāstram | nanu asya svata eva jñānodayādupajīvyamānatayā paro nāsti, ityato'stu nāma nirbhittikatvaṃ, ko doṣaḥ, sahabhittikatve punarasya ucyamāne saṃsiddhikatvameva na syāt - paropajīvitvena kalpitattvāpatteḥ, na ca asaṃbhavattatsāmānyaḥ tadviśeṣo nāma, iti kathamasya sahabhittikatvamuktam ? ucyate -- iha khalu svata eva sattarkodayāt khilīkṛtanikhilabandhanasya bhairavībhāvapūrṇasya saṃsiddhikasya guroḥ svātmani kṛtakṛtyatvāt śeṣavṛttau parānugraha eva paraṃ prayojanam, yaduktaṃ prāk -- śamastayantraṇātantratroṭanāṭaṅkadharmaṇaḥ | nānugrahādṛte kiñciccheṣavṛttau prayojanam ||" iti | tathā śvaṃ karttavyaṃ kimapi kalayaṃlloka eṣa prayatnāt no pārakyaṃ prati ghaṭayate kāñcana svātmavṛttim | yastu dhvastākhilabhavamalo bhairavībhāvapūrṇaḥ kṛtyaṃ tasya sphuṭamidamiyallokakartavyamātram ||" iti ca | tatrāsya nirmalasaṃvido'nugrāhyān prati nirupakaraṇameva anugrahakāritvam -- ityasau niranusaṃdhānadarśanamātreṇaiva svasaṃvitsaṃkrānteḥ svasāmyāpādanena tānanugṛhṇāti, yaduktaṃ prāk -- "taṃ ye paśyanti tādrūpyakrameṇāmalasaṃvidaḥ | te'pi tadrūpiṇastāvatyevāsyānugrahātmatā ||" iti, yadabhiprāyeṇaiva parānugrahe'pi parānapekṣitvāt ṅirbhittikaḥ" ityayamucyate | anirmalasaṃvidaḥ prati punarasya sopakaraṇameva anugrahakāritvam -- iti "asāvitthaṃ mayāyamanugrāhyaḥ" ityādyanusaṃdhānena atra pravṛtteḥ sarvameva bāhyamupakaraṇajātamapekṣate, yenāsya parānugrahaḥ siddhyet, yaduktaṃ prāk -- śo'pi svātantryadhāmnā cedapyanirmalasaṃvidām | anugrahaṃ cikīrṣustadbhāvinaṃ vidhimāśrayet ||" iti | "tadarthameva cāsyāpi parameśvararūpiṇaḥ | tadabhyupāyaśāstrādau śravaṇādhyayanādaraḥ ||" iti ca | anirmalacittve'pi anugrāhyāṇāṃ vaicitryāt tattadāśayānusāreṇa upakaraṇānāmapi ānantyam -- iti tadabhidhāyakaṃ śāstramapi sarveṣāmevāpekṣaṇīyam, anyathā hi parānugraho na siddhyet, yaduktam -- "cittabhedānmanuṣyāṇāṃ śāstrabhedo varānane | vyādhibhedādyathā bhedo bheṣajānāṃ mahaujasām || yathaikaṃ bheṣajaṃ jñātvā na sarvatra bhiṣajyati | tathaikaṃ hetumālambya na sarvatra gururbhavet ||" iti | yadabhiprāyeṇaivāsya sarvagatattvamuktam | kaścidapi asāvekameva niyataṃ śāstramadhikṛtya taducitāneva anugrāhyānanugṛhṇāti -- ityaṃśagatattvam asyoktam, yadvakṣyati -- "kalpavittatsamūhajñaḥ śāstravitsaṃhitārthavit | sarvaśāstrarthavicca............................. ||" iti | "yo yatra śāstre svabhyastajñāno vyākhyāṃ carettu saḥ | nānyathā.................................................. ||" iti ca | tattacchāstrātmanāmaṃśānāmapi -- "vedācchaivaṃ tato vāmaṃ tato dakṣaṃ tataḥ kulam | tato mataṃ tataścāpi trikaṃ sarvottamaṃ param ||" ityādyuktyā yathottaraṃ mukhyatvam, itareṣāṃ cāmukhyatvam - iti mukhyāmukhyarūpatvamuktam | na ca asya evamapi paramukhaprekṣitvāt sāṃsiddhikatvaṃ khaṇḍyate -- svātmani svata eva kṛtakṛtyatvāt parārthametadapekṣaṇāt, yaduktaṃ prāk -- ṅahi tasya svatantrasya kāpi kutrāpi khaṇḍanā | nānirmalacitaḥ puṃso'nugrahastvanupāyakaḥ ||" iti, tenāsya svātmanyanyānapekṣaṇāt sāṃsiddhikatvameva - iti yathoktameva yuktam || 47-48 || na ca etat svopajñamevoktam, ityāha -- adṛṣṭamaṇḍalo'pyevaṃ yaḥ kaścidvetti tattvataḥ | sa siddhibhāgbhavennityaṃ sa yogī sa ca dīkṣitaḥ || 4-49 || evaṃ yo vetti tattvena tasya nirvāṇagāminī | dīkṣā bhavediti proktaṃ tacchrītriṃśakaśāsane || 4-50 || paraśaktipātānugṛhītattvāt gurvādyanapekṣaṇena, adṛṣṭaṃ- bāhyadīkṣopakaraṇopalakṣaṇabhūtaṃ, maṇḍalaṃ-yāgādi yena saḥ, tathāvidho'pi, ata eva tilājyāhutivarjitām, asaṃdigdhāṃ nirvāṇagāminīṃ dīkṣāṃ bhajamāno, yaḥ kaścit evameva -- svata eva tāttvikena rūpeṇa viśeṣānupādānāt svātmānaṃ vetti, sa dīkṣitaḥ -- svasaṃvittidevībhireva pāśakṣapaṇapuraḥsaraṃ svātmajñānapātratāmāpāditaḥ, ata eva sa nityaṃ yogī -- vyutthānakāle'pi parameśvaraikātmyavān, ata eva sa siddhibhāk - jīvanneva mokṣalakṣaṇāṃ siddhiṃ bhajamānaḥ -- ityetat śrītriṃśikāśāstre proktaṃ -- naitanniṣpramāṇakamityarthaḥ | tatra ca "adṛṣṭamaṇḍalo'pyevam..................... |" ityādiślokānantaram "anena jñātamātreṇa......................... |" ityādigranthāntaraṃ saṃbhavadapi prakṛtānupayogāt na paṭhitam, adṛṣṭamaṇḍalatvādeva ca "tilājyāhutivarjitattvādi" avasīyate, iti -- tadapi na paṭhitam || 49-50|| asya ca vyapadeśāntaramapi asti, ityāha -- akalpito gururjñeyaḥ sāṃsiddhika iti smṛtaḥ | ya eṣa guruḥ śaṃsiddhikaḥ" ityasmacchāstre smṛtaḥ, sa ācāryāntareṇa aniṣpāditattvāt "akalpito" jñeyaḥ -- akalpitaśabdavyapadeśyo'pi bhavedityarthaḥ | evamakalpitaṃ gurumukttvā tatsaṃbandhatayā gurvantaramapi āha -- yastu tadrūpabhāgātmabhāvanātaḥ paraṃ vinā || 4-51 || śāstravitsa guruḥ śāstre prokto'kalpitakalpakaḥ | yaḥ punaḥ sāṃsiddhikarūpabhāgapi svayamudite jñāne tāvatā paripūrṇyasyābhāvāt "ahameva paro haṃsaḥ........................ |" ityādyukterātmabhāvanābalāt, paraṃ gurvādikamanapekṣya śāstravit, sa gururjñānasya sāṃsiddhikatvenākalpitattvāt ātmabhāvanātaḥ śāstravedanakrameṇa kalpanācca "akalpitakalpakaḥ" ityasmacchāstre proktaḥ || 51 || sāṃsiddhikavadasyāpi bahavo bhedāḥ, ityāha -- tasyāpi bhedā utkṛṣṭamadhyamandādyupāyataḥ || 4-52 || upāyaḥ -- śaktipātaḥ || 52 || nanu asya svayaṃ pravṛttajñānapāripūrṇyāya kimātmabhāvanaiva nimitam, utānyadapi kiñcit ? -- ityāśaṅkyāha -- bhāvanāto'tha vā dhyānājjapātsvapnād vratāddhuteḥ | prāpnotyakalpitodāramabhiṣekaṃ mahāmatiḥ || 4-53 || ayaṃ khalu mahājñānī bhāvanādyanantopāyamāhātmyāt gurvādinā pareṇākṛtattvāt akalpitam, ata evodāraṃ -- mahāntam, abhiṣekaṃ prāpnoti śāstrajñānādāvadhikāravānbhavati, ityarthaḥ || 53 || nanu evaṃ jñānāvāptau bhāvanādinimittānantye kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- śrīmadvājasanīye śrīvīre śrībrahmayāmale | śrīsiddhāyāmidaṃ dhātrā proktamanyatra ca sphuṭam || 4-54 || idamiti -- bhāvanādīnāṃ nimittānāmānantyam || 54 || evamanekāgamoktāvapi nidarśanārthaṃ prathamaṃ śrīsarvavīragranthaṃ paṭhati -- tasya svecchāpravṛttatvāt kāraṇānantateṣyate | kadācidbhaktiyogena karmaṇā vidyayāpi vā || 4-55 || jñānadharmopadeśena mantrairvā dīkṣayāpi vā | evamādyairanekaiśca prakāraiḥ parameśvaraḥ || 4-56 || saṃsāriṇo'nugṛhmāti viśvasya jagataḥ patiḥ | tatra hi "anādimati saṃsāre kāraṇaṃ parameśvaraḥ | svabhāvenaiva jantūnāmanugrahaparaḥ sadā ||" ityādinā parameśvarasya svasvātantryādeva anugrahakāritvamupakramya "tayā baddhāñchivo jantūnsvecchayā mocayatyataḥ |" ityādinā tadeva nirvāhya,anena granthena bhagavataḥ svātantrye'pi parānugrahe nimittāntaropalakṣitattvamuktam, tathāhi - tasya parameśvarasyaiva bhagavataḥ "icchaiva kāraṇaṃ tasya..................... |" ityādyuktyā svecchāyā evānugrahādipravṛttau kāraṇatve'pi anugrāhyabhedāt tasyā api vaicitryāt kāraṇānāmānantyamucyate, vastutastu tadatirekyanyat asyāpekṣaṇīyaṃ nāsti -- iti bahuśaḥ prāguktam, tena nikhilasya janmavato jantucakrasya pālanādiyogāt "patiḥ" parameśvaro'sau tattadāśayānusāreṇa kadācidbhaktyā kadācidyogena -- ityevamādyairanekaiḥ kāraṇaprakāraiḥ saṃsāriṇaḥ -- saṅkucitaṃ pramātṛvargamanugṛhṇāti, saṅkocāpahastanena pūrṇajñānarūpatayā prathayatītyarthaḥ | "evamādyaiḥ" ityanena tapojapādergrahaṇam, evaṃ pūrṇajñānāvāptāvanekeupāyāḥ saṃbhavanti, iti tātparyārthaḥ || 55- 56 || evamupadarśite'pi nimittānantyasādhanāya pramāṇe'dhikāvāpaṃ kartuṃ śrībrahmayāmalagranthaṃ paṭhati -- mātṛmaṇḍalasaṃbodhāt saṃskārāttapasaḥ priye || 4-57 || dhyānādyogājjapājjñānānmantrārādhanato vratāt | saṃprāpyaṃ kulasāmānyaṃ jñānaṃ kaulikasiddhidam || 4-58 || mātṝṇāṃ -- cakṣurādikaraṇeśvarīṇaṃ, maṇḍalasya samyak vṛttirūpatāparihāreṇa śaktirūpatayā parijñānānmātṛmaṇḍalakartṛkāt priyamelāpādikrameṇa saṃbodhanādvā -- ityevamādyairanantairnimittaiḥ "............................kulamutpattigocaram |" ityādyuktyā kule -- svasvarūpādatirekāyamāṇatayā utpatsyamāne pramātṛprameyātmani viśvatra, sāmānyam -- anugāmitayā vartamānam, anyathā hi asya bhānameva na bhavediti bhāvaḥ, ata eva kule -- ātmani, bhavā yeyaṃ siddhiḥ, tāṃ dadāti - svātmamātrarūpatayā prasphuratparapramātrātma jñānamavaśyaṃ prāpyate ityarthaḥ, saṃskārāt -- dīkṣādeḥ || 57-58 || nanu yadyevaṃ, tarhi akalpitakalpakasya guroḥ bhāvanādihetujālaniṣṭhatvaṃ nāma mukhyaṃ lakṣaṇam ? ityāśaṅkāṃ granthakṛdeva svayaṃ nirākartumāha -- tattvajñānātmakaṃ sādhyaṃ yatra yatraiva dṛśyate | sa eva hi gurustatra hetujālaṃ prakalpyatām || 4-59 || yat khalu svātmalakṣaṇaṃ sisādhayiṣitaṃ paratattvātmakaṃ pūrṇaṃ jñānaṃ tadeva nāma yatra kvāpi dṛśyate sa eva akalpitakalpako gururjñeyo na punarbhāvanādihetujālamātraniṣṭhaḥ, evaṃ hi ṅāvaśyaṃ kāraṇāni kāryavanti bhavanti |" itinyāyena bhāvanādau hetujāle kṛtaprayatno'pi kaścit kadācit pūrṇaṃ jñānaṃ nāsādayet, -- iti kathamiva asya akalpitakalpakatvaṃ syāt, evaṃrūpasya jñānasya kādācitkatvāt kenacit kāraṇena bhāvyam, ityuktaṃ "tatra hetujālaṃ prakalpyatām" iti, teneha phalabhūtaṃ pūrṇajñānavattvamevāsya mukhyaṃ lakṣaṇam -- iti tātparyārthaḥ || 59 || na ca etadasmadupajñameva, ityarthadvāreṇa saṃvādayati -- tattvajñānādṛte nānyallakṣaṇaṃ brahmayāmale | "bhāvitaḥ suprasannātmā japahomarataḥ sadā |" ityādi anyat śāstrantaroktaṃ lakṣaṇamapahāya, tattvajñānameva mukhyaṃ lakṣaṇaṃ śrībrahmayāmale guroruktam, iti vākyārthaḥ, yadabhiprāyeṇaiva śarvalakṣaṇahīno'pi jñānavāngururuttamaḥ |" ityādi anyatroktam || nanu bhāvanādau kṛtaprayatnasyāpi na kicitphalaṃ jāyate ityetadāgamena viruddhyate ? ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya punarapi arthadvāreṇa saṃvādayati -- tatraiva coktaṃ sevāyāṃ kṛtāyāmavikalpataḥ || 4-60 || sādhakasya na cetsiddhiḥ kiṃ kāryamiti codite | ātmīyamasya saṃjñānakrameṇa svātmadīkṣaṇam || 4-61 || sasphuratvaprasiddhyarthaṃ tataḥ sādhyaṃ prasiddhyati | tatra -- śrībrahmayāmale eva ca -- avikalpataḥ, ".........................ṣaṃśayāno na siddhyati |" ityādyuktyā, vikalpaḥ -- saṃśayaḥ, tadabhāvāt -- svapakṣadārḍhyena svakalpāmnātāyāṃ lakṣajapādirūpāyāṃ sevāyāṃ kṛtāyāmapi, sādhakasya kenāpi vaiguṇyena, tatphalabhūtā manīṣitārthasaṃpattilakṣaṇā siddhiḥ, na cetsyāt, tadā kiṃ tena kāryam, iti bhagavatyā codite -- praśnite sati, ātmīyam -- ātmasaṃbandhi, saṃ samyak -- saṃśayaviparyāsarahitam "ātmaivedaṃ sarvam" ityevamātma, yata jñānaṃ, tasya kramo -- yathāyathamabhyāsātiśayāt parādhārādhirohaḥ, tena sasphuratvaprasiddhyartham, arthāt - japyasya mantrādeḥ svarūpottejanāya nimittāntarabhūtaṃ, svātmano dīkṣaṇamparasaṃvidrūpatayā pratyavamarśanaṃ nāma, bhagavatottaramuktaṃ, yena sisādhayiṣitaṃ vastu sādhakasya prasiddhyatiphalaparyantāṃ niṣpattiṃ yāyādityarthaḥ || 60-61 || atraiva tātparyārthaṃ vyācaṣṭe -- anena svātmavijñānaṃ sasphuratvaprasādhakam || 4-62 || uktaṃ mukhyatayācāryo bhavedyadi na sasphuraḥ | anena-śrībrahmayāmalagranthena, sādhakasya svātmīyameva vijñānaṃ japyasya mantrādeḥ sasphuratve nimittamuktaṃ, yadi nāma mukhyatvenācāryaḥ parameśvaraikātmyāyogāt sasphuro na syāt, tena sasphure punarācārye sati tameva svātmani dīkṣāṃ kārayet, yenāsya mantro'pi sasphuraḥ syāt || 62 || nanu ācāryaḥ sasphuro bhavatu asphuro vā, kimanena naḥ prayojanaṃ, tamantareṇa punaḥ svayameva dīkṣā na bhavet, evaṃ hi āgamavirodha āpatet, tadapavyākhyānametat ? -- ityāśaṅkyāha -- tatraiva ca punaḥ śrīmadraktārādhanakarmaṇi || 4-63 || vidhiṃ proktaṃ sadā kurvan māsenācārya ucyate | pakṣeṇa sādhako'rdhārdhāt putrakaḥ samayī tathā || 4-64 || tatraiva -- śrībrahmayāmale, punaḥ -- samanantaroktapraśnottarānantaraṃ, śrīmadraktāyāḥ -- śrīcaṇḍikāyā vidhāne, prakarṣeṇa -- gurvādinairapekṣyeṇa, uktaṃ vidhiṃ -- tanmantragrahaṇajapadhyānādirūpaṃ, sadā -- pratyahaṃ, sādhakaḥ kurvan, māsena abhiṣekādi parihāreṇa "ācāryaḥ" ucyate -- taducitamadhikāramārabhamāṇo na pratyavaitītyarthaḥ | evaṃ pakṣeṇa śādhakaḥ" sārdhena-dinasaptakena "putrakaḥ" pādonena dinacatuṣṭayena śamayī" iti || 63-64 || nanu dīkṣāmantareṇa kathaṃ samayyādirūpatvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- dīkṣayejjapayogena raktādevī kramādyataḥ | guroralābhe proktasya vidhimetaṃ samācaret || 4-65 || dīkṣayedityanena sarvameva gurukartṛkaṃ karmopalakṣitam, yaduktam -- "juhoti japati preddhe sarvatraivātra caṇḍikā ||" iti | kramāditi-samayyādirūpāt | nanu yadyevaṃ tarhi gurupraśaṃsābhidhāyino nikhilasyaiva āgamasyānarthakyamāpatet ? ityāśaṅkyāha -- "guroralābhe" ityādi, proktasya -- akalpitakalpakādeḥ sasphārasya gurolābhe sati, etaṃ -- samanantaroktaṃ, svayameva mantragrahaṇādirūpaṃ vidhiṃ samācaret -- anutiṣṭhet, anyathā punarācāryameva sarvaṃ kārayet, iti bhāvaḥ || 65 || nanu yadyevaṃ śvayaṃ gṛhītamantrāśca kliśyante cālpabuddhayaḥ |" ityādinā pustakādhītavidyānaṃ kleśabhāgitvādyātmā doṣaḥ kasmādanyatroktaḥ? ityāśaṅkyāha -- mate ca pustakādvidyādhyayane doṣa īdṛśaḥ | ukto yastena taddoṣābhāve'sau na niṣiddhatā || 4-66 || mate iti -- śrīsiddhāmate, yadvakṣyati -- "pustakādhītāvidyāścetyuktaṃ siddhāmate yataḥ |" iti | teneti -- bhagavatā, īdṛśa iti -- samantaroktaḥ sasphuratvābhāvalakṣaṇaḥ, pustakāvasthitā hi mantrā nirvīryā iti tato gṛhītānāṃ teṣāṃ, na svasiddhisādhanāya nijaṃ tejaḥ prasphuret, iti - - pustakādhītavidyānāṃ siddhyabhāvāt kleśamātrabhāgitvamuktam, yadvakṣyati -- "lipisthitastu yo mantro nirvīryaḥ so'tra kalpitaḥ | saṅketabalato nāsya pustakātprathate mahaḥ ||" iti | sa eva cedyadā doṣo na syāt tadā nāyaṃ kaścinniṣedhaḥ, "pustakānmantrā nādhyeyāḥ" iti, pustakādhītānāṃ hi mantrāṇāṃ samanantaroktayā yuktyā keṣāñcana nijaṃ tejaḥ prasphuret, yadvakṣyati -- "ye tu pustakalabdhe'pi mantre vīryaṃ prajānate | te bhairavīyasaṃskārāḥ proktāḥ sāṃsiddhikā iti ||" iti || 66 || etadabhiprāyāvedakaṃ ca tatratyameva granthaṃ paṭhati -- mantradravyādiguptatve phalaṃ kimiti codite | pustakādhītavidyā ye dīkṣāsamayavarjitāḥ || 4-67 || tāmasāḥ parahiṃsādi vaśyādi ca carantyalam | na ca tattvaṃ vidustena doṣabhāja iti sphuṭam || 4-68 || iha khalu "kathitaṃ gopitaṃ tebhyastasmāllekhyaṃ na pustake | guruvaktrāttu labhyeta anyathā na kadācana ||" iti | tathā śvamantrarakṣaṇaṃ yatnātsarvadā kārayetsudhīḥ |" ityādi bhagavaduktaṃ bahuśe'vadhārya, mantrādīnāṃ pustakādyalikhanena "gopane kiṃ prayojanam" ? iti devyā praśnite, bhagavatā "pustakādhītavidyā" ityādinottaraṃ dattaṃ, mantrāṇāṃ hi pustakādau likhane kecana "dīkṣāsamayavarjitāḥ" ata eva "tāmasāḥ" tamo -- bauddhapauṃsnatvena dviprakāramajñānaṃ, tatra bhavā jñānaśūnyāḥ, tatastānadhītya "parahiṃsādyarthaṃ caranti" na punastat siddhyet, yataste mantrādīnāṃ tattvaṃ na jānate gurumukhābhāvāt, tataśca sphuṭameva teṣāṃ nirayapātādidoṣabhāgitvaṃ syāt, yataste pustakādhītattvena mantraṇāṃ nirvīryatvāt, tattadvaśyādyārabhamāṇāstatsidhdyabhāvāt, śāstre svayaṃ śithilitāsthāḥ santaḥ, pareṣāmapi tatra anādaramutpādayanti -- iti śāstraprakriyotsāde nimittatvamāsādayeyuḥ || 67-68 || atraiva vaiṣamyāt padayugaṃ vyācaṣṭe -- pūrvaṃ padayugaṃ vācyamanyonyaṃ hetuhetumat | anyonyamiti -- yataḥ pustakādhītavidyā ato dīkṣāsamayavarjitāḥ, yataśca dīkṣāsamayavarjitāḥ ataśca pustakādhītavidyā iti || evamakalpitakalpakaṃ gurumabhidhāya kalpitamapi abhidhātumupakramate yastu śāstraṃ vinā naiti śuddhavidyākhyasaṃvidam || 4-69 || guroḥ sa śāstraṃmanvicchustaduktaṃ kramamācaret | yaḥ kaścit punaḥ śāstraparāmarśamantareṇa sattarkātmikāṃ śuddhavidyākhyāṃ saṃvidaṃ nābhyeti -- yasya svata eva sattarko nodiyāt, sa kasyāpi akalpitāderguroḥ sakāśāt śuśrūṣādinā śāstramanveṣṭumicchuḥ san vṛddhavyavahāradyadhigataṃ śāstroktameva "idaṃ kṛtvā idaṃ kuryāt" ityevamātmakaṃ kramamācaret, yenāsya gurvārādhanakrameṇa śuddhavidyodayaḥ syāditi || 69 || tadāha yena kenāpyupāyena gurumārādhya bhaktitaḥ || 4-70 || taddīkṣākramayogena śāstrārtha vettyasau tataḥ | abhiṣekaṃ samāsādya yo bhavetsa tu kalpitaḥ || 4-71 || sannapyaśeṣapāśaughavinivartanakovidaḥ | iha khalu "tamarādhya tatastuṣṭāddīkṣāmāsādya śāṅkarīm |" ityādiśāstroktakrameṇa prathamaṃ guroreva tāvadārādhanaṃ kāryaṃ, tacca nopāyamantareṇa bhavet -- ititarām tatsvīkāre yatitavyam, sa ca naikaḥ -- ārādhanīyānāmānaikyāt, kaściddhi śuśrūṣayā, kaściddhanena, kaścicca pratividyādinā ārādhyate, iti "yena kenāpyupāyena" iti sāmānyenoktaṃ -- yasya hi yathārādhanaṃ sidhdyati tasya tathā kāryamiti bhāvaḥ, tacca na dṛṣṭavatkāryārthameva kāryam, ityuktaṃ "bhaktita" iti, ārādhitācca tasmāddīkṣākramasaṃbandho bhavet - - yenāsya śāstrādhigamaḥ siddhyet, anyathā hi śāstraśravaṇamātre'pi adhikāro na syāt, tadadhigame punaḥ kā nāma saṃbhāvaneti bhāvaḥ, yaduktam -- "adīkṣitānāṃ purato noccarecchivasaṃhitām |" iti | tadanantaraṃ ca śaṃhitāpāragasyeha sekaḥ kāryo'nyathā nahi |" ityādyuktadṛśā "abhiṣekam" arthāt tasmādeva guroḥ samyak pūrṇajñānādirūpatvenāsādya, yaḥ sarvatraiva parānugrahādāvadhikṛto bhavet, sa punarācāryāntareṇa niṣpāditattvāt kalpito'pi san, aśeṣasya pāśaughasya, viśeṣaṇa -- niḥsaṃskāraṃ, nivartane kovidaḥ -- pragalbhate ityarthaḥ | anena kalpitattve'pi asya phalataḥ kaścidakalpitānna viśeṣaḥ -- ityāveditam | parameśvara eva hi ācāryamūrtimāśritya aśeṣapāśaughavinivartanaṃ kuryāt, taduktam -- "yasmānmaheśvaraḥ sākṣātkṛtvā mānuṣavigraham | kṛpayā gururūpeṇa magnāḥ proddharati prajāḥ ||" iti | tadatra kiṃ vastutaḥ kalpitākalpitavibhāgena iti bhāvaḥ || 70-71 || evamakalpitattve'pi kasyacidyathā svātmajñānapāripūrṇyāya bhāvanādinā kalpitattvamapi saṃbhavediti "akalpitakalpakaḥ" uktaḥ, tathā kalpitasyāpi gurvādyanapekṣameva svapratibhābalāt kvacicchāstre'dhigamo jāyate -- ityakalpitattvaṃ bhavet, iti kalpitākalpitākhyaṃ gurumapyabhidhātumāha -- yo yathākramayogena kasṃmiścicchāstravastuni || 4-72 || ākasmikaṃ vrajedbodhaṃ kalpitākalpito hi saḥ | yaḥ kaścitkalpito guruḥ, kasṃmiścit -- lokottare śāstrīye pārarmāthikaprameyarūpe vastuni, ākasmikaṃ -- gurvādyanapekṣameva, yathākramayogena -- yathāvastu, bodhamāsādayet, sa kalpitattve'pi svayameva bodhapravṛtterakalpitaḥ || 72 || nanu kalpitasya guroḥ kvacidaṃśe yadyakalpitattvaṃ bhavet tāvatā kim ? ityāśaṅkyāha -- tasya yo'kalpito bhāgaḥ sa tu śreṣṭhatamaḥ smṛtaḥ || 4-73 || utkarṣaḥ śuddhavidyāṃśatāratamyakṛto yataḥ | śreṣṭhatamatve śuddhavidyātāratamyakṛta utkarṣo hetuḥ -- śuddhavidyāyā eva taratamabhāvo hi akalpitattvādau nimittamiti bhāvaḥ || 73 || nanu "kalpitasyākalpitasya vā guroḥ phale na kaścidviśeṣaḥ" iti samanantaramevoktaṃ, tadakalpitasya kalpitāpekṣayā śreṣṭhatamatve kiṃ nimittam? ityāśaṅkyāha -- yathā bhedenādisiddhācchivānmuktaśivā hyadhaḥ || 4-74 || tathā sāṃsiddhikajñānādāhṛtajñānino'dhamāḥ | tatsaṃnidhau nādhikārasteṣaṃ muktaśivātmavat || 4-75 || kiṃ tu tūṣṇīṃ-sthitiryadvā kṛtyaṃ tadanuvartanam | yadyapi bhedeśvaravāde "...........................pareha śivasamatā |" ityādyukteḥ aṇūnāṃ sarvajñatvasarvakartṛtvādyabhivyakteraviśeṣāt "śivasāmyaṃ nāma muktiriṣyate" tathāpi muktāṇubhyo'syāsti viśeṣo -- yadayamanādisiddha iti, teṣaṃ punaḥsarvajñatvādi tadupādhikam, iti yathā sarvajñatvādyaviśeṣe'pi tasmānmuktaśivā nyūnāḥ, tathaiva akalpitādapi guroḥ kalpitādayaḥ, asya hi svata eva pravṛtteranupādhikaṃ jñānam, eṣāṃ punaḥ paropādhikamiti, ata eva yathā paraśivasaṃnidhau muktaśivānāṃ sṛṣṭyādyadhikāritve nāghikāraḥ, tathaiva sāṃsiddhikasya guroḥ saṃnidhāne kalpitādīnāṃ dīkṣādau, iti yuktamuktam akalpitaḥ śreṣṭhatamaḥ" iti | nanu yadyevaṃ tat kiṃ tatsaṃnidhau muktāṇuvat kalpitādayo'pi kiñcit kurvanti na vā ? ityāśaṅkyoktaṃ "kiṃ tu tūṣṇīṃsthitiḥ" ityādi || 74-75 || nanu iha svataḥ pravṛttatarkasyāpi akalpitasya yannāma śāstrādisāpekṣatvaṃ prāguktaṃ, tat kimasya, dūṣaṇamuta bhūṣaṇam ? ityāśaṅkyāha -- yastvakalpitarūpo'pi saṃvādadṛḍhatākṛte || 4-76 || anyato labdhasaṃskāraḥ sa sākṣādbhairavo guruḥ | yaḥ punarakalpitarūpo'pi guruḥ svānubhavamātragocarasya svayaṃpravṛttasya jñānasya paratrāpi tathopalabhyamānatvātmanā saṃvādanena "evametat nānyathā" ityevaṃ rūpaṃ dārḍhyaṃ kartum" anyato -- guruśāstrādeḥ samastāt, gurutaḥ śāstrato vā vyastāt, prāptātiśayaḥ sa svātmani nairākāṅkṣyeṇa śākṣādbhairavaḥ" pūrṇaparasaṃvidāviṣṭa ityarthaḥ || 76 || nanu kathaṃ saṃvādamātrādeva etatsyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yataḥ śāstrakramāttajjñaguruprajñānuśīlanāt || 4-77 || ātmapratyayitaṃ jñānaṃ pūrṇatvādbhairavāyate | yataḥ śāstrādhigamakrameṇa śāstrajñaguruprajñāyā anuśīlanācca "itthamidaṃ, nānittham" ityevaṃ rūpāt paryālocanāt sasaṃvādaṃ sat jñānam ātmani sañjātapratyayam "evamevaitat, nānyathā" ityevaṃniścayotpādāt dārḍhyaṃ prāptam, ata eva nairākāṅkṣyāt pūrṇaṃ sat bhairavāyate -- nirāśaṃsānuttaraparajñānarūpatayā prasphurati, ityarthaḥ || 77 || ata evāgamo'pyevam, ityāha -- tena śrīkiraṇoktaṃ yadgurutaḥ śāstrataḥ svataḥ || 4-78 || tripratyayamidaṃ jñānamiti yacca niśāṭane | tatsaṅghātaviparyāsavigrahairbhāsate tathā || 4-79 || tripratyayamiti, yaduktaṃ tatra -- "tripratyayamidaṃ jñānamātmā śāstraṃ gurormukham |" iti, tenākalpitasyāpi gurvādyapekṣaṇena hetunā, śrīkiraṇādau yat paratattvajñāne gurvādi kāraṇatrayamuktaṃ tat saṅghātādirūpatvena, tathā -- uktena prakāreṇa, bhāsate -- sarvasyaiva anubhavasiddhatayā prasphuratītyarthaḥ, saṅghātaḥ -- samastattvaṃ, viparyāsaḥ -- uktakramānyathābhāvaḥ, kasyacit svataḥ pravṛtte'pi jñāne guruśāstrābhyāṃ pūrṇatā bhavet, iti bhāvaḥ, vigraho -- vyastattvaṃ, - - kasyaciddhi gurvādibhirekakaireva jñānaṃ jāyate, ityāśayaḥ || 78-79 || nanu yadi nāma paratattvajñāne gurvādīnāṃ samastānāmeva kāraṇatvaṃ, tat kathaṃ vyastānāmapyuktaṃ, vyastattve'pi vā ekasmādeva kāryasiddheḥ kimanyena ? ityāśaṅkyāha -- karaṇasya vicitratvādvicitrāmeva tāṃ chidam | kartuṃ vāsī ca ṭaṅkaṃ ca krakacaṃ cāpi gṛhmate || 4-80 || tāvacca chedanaṃ hyekaṃ tathaivādyābhisaṃdhitaḥ | takṣādayo hi karaṇasya chidikriyāyāṃ sādhakatamasya vāsyādervicitratvāt tathāvidhāmeva tāṃ chidaṃ -- dvaidhībhāvaṃ kartuṃ samastamasamastaṃ vā tadupādadate, iti vākyārthaḥ | lokehi sarale yathā mahati dāruṇi vāsyādibhirvyastairavacchedaḥ kriyate vakrakoṭarādau ca samastairityāśayaḥ | nanu karaṇavaicitryāt kāryavaicitrye nāsti vivādaḥ, tat vāsyādeḥ karaṇasya bhedācchidikriyāpi bhinnabhinnaiva, iti -- vyastaiḥ samastairvā kathamebhirekameva kāryaṃ kriyate? ityāśaṅkyāha -- "tāvacca" ityādi, tāvat -- tattadvāsyādikaraṇanirvartyamiyat yacchedanaṃ taddhyekaṃ, na bhinnabhinnaṃ, tathaiva ccchidiṣātmana ekasyaiva ādyasyābhisaṃdhānasya bhāvāt -- parāmarśabhedādeva hi parāmṛśyabhedo bhavediti bhāvaḥ, evamekasyāmapi chidikriyāyāṃ vāsyādīnāṃ samastānāṃ vyastānāṃ ca karaṇatve na kaściddoṣaḥ || 80 || etadeva prakṛte yojayati -- itthameva mitau vācyaṃ karaṇasya svakaṃ vapuḥ || 4-81 || na svatantraṃ svato mānaṃ kuryādadhigamaṃ haṭhāt | pramātrāśvāsaparyanto yato'dhigama ucyate || 4-82 || āśvāsaśca vicitro'sau śaktipātavaśāttathā | pramite'pi pramāṇānāmavakāśo'styataḥ sphuṭaḥ || 4-83 || karaṇasya -- gurvādeḥ, svakam -- ananyasādhāraṇaṃ, vapuḥ -- svarupaṃ, tarkajñānātmikāyāṃ mitau, ittham -- uktena vyastasamastātmanā prakāreṇaiva vācyaṃ, yadyapi gurvāderekaikasyāpi tattvādhigame'sti sādhakatamatvaṃ, tathāpi yāvatā pramāturākāṅkṣā viramet, tāvadeva eṣāṃ vyastānāṃ samastānāṃ vā viniyogaḥ, ityākūtam, ata eva na mānaṃ nāma mānatvātsvatantram ityeva balātkāreṇa pramātrapekṣāṃ vināṃ adhigamaṃ vidadhyāt, adhigamo hi nāma "jñāto'yaṃ mayārthaḥ" ityevaṃparyavāsanaḥ pramāturāśvāsaḥ, sa eva cennotpannaḥ ko nāma adhigamārthaḥ, sa ca āśvāsaḥ śaktipātasya tīvratamatvādibhedāt tathā tīvratamatvādinaiva krameṇa vicitro, yena -- gurvādervyastāt samastādvā utpadyate ityāśayaḥ, ata eva bahiḥ pramite'pi arthe pramāturāśvāsānutpādāt pramāṇāntarāṇāmasti nirbādha upayogaḥ || 81-83 || nanu arthālokādirūpā sāmagrī cenna saṅghaṭitā, tat jñānameva notpadyate, iti kastatra adhigamārthaḥ atha cet saṅghaṭitā, tat prathamākṣasaṃnipāta eva pratyayāntarānapekṣiṇaḥ pramāturanadhigatārthaviṣayo'dhigamaḥ syāt, evamapi uttarakālaṃ dhārāvāhīni vijñānāni tatra cetpravartante, tat pravartantāṃ nāma, ko doṣaḥ, teṣāṃ punastatraiva pramāṇatvaṃ na bhavet - ādyenaiva jñānakṣaṇena apūrvasyārthasya prakāśanāt, apūrvārthaprakāśatvameva hi nāma pramāṇatvam, yadāhuḥ -- "anadhigataviṣayaṃ pramāṇam, ajñātārthaprakāśo vā |" iti, pramāturapi etāvataiva phalavattvaṃ "jñāto'yaṃ mayārthaḥ" ityevaṃsaṃtoṣābhimānāt, na ca etat auttarakālikānāṃ dhārāvāhināṃ vijñānānāṃ saṃbhavati, iti kathamuktaṃ "pramite'pi pramāṇānāmavakāśaḥ" iti ? -- ityāśaṅkyāha -- dṛṣṭvā dṛṣṭvā samāśliṣya ciraṃ sañcarvya cetasā | priyā yaiḥ parituṣyeta kiṃ brūmaḥ kila tānprati || 4-84 || dṛṣṭvā dṛṣṭveti -- ābhīkṣṇyenāśleṣasañcarvaṇayorapi asau arthāllabhyate, ciraśabdādvā tena rūpajñānātmakaiḥ sparśajñānātmakaistatpṛṣṭhabhāvivikalpajñānātmakaiśca śataśaḥ pravṛttaiḥ pramāṇaiḥ pramitāyāṃ priyāyāṃ yeṣāmāśvāsalakṣaṇaḥ paritoṣo jāyate, tān prati kiṃ brūmaḥ -- pramātrāśvāsaparyantasyādhigamasya ādyeneva jñānakṣaṇena utpāde'nubhavavirodhānna kiñcit, iti yāvat, ataśca "ekasyārthasvabhāvasya pratyakṣasya sataḥ svayam | ko'nyo na bhāgo dṛṣṭaḥ syādyaḥ pramāṇaiḥ parīkṣyate ||" ityādyuktamayuktameva, iti bhāvaḥ, tena "yatrāpi syātparicchedaḥ pramāṇairuttaraiḥ punaḥ | nūnaṃ tatrāpi pūrveṇa so'rtho nāvadhṛtastathā ||" ityādyuktayuktyā pūrvapramāṇānadhigataḥ kaścidapūrva evāṃśaḥ pramāṇāntarairavaśyamadhigamyate, yena paryante pramātuḥ samāśvāsotpādaḥ syāt | yat punaranyaiḥ ṅaivādhikaparicchedaḥ pramāṇairuttarairdhruvam | dhārāvāhiṣu bodheṣu ko'dhiko'rthaḥ prakāśate ||" ityādyuktyā gṛhītagrāhiṇāmapi dhārāvāhināṃ vijñānānāṃ prāmāṇyamuktaṃ, tanna yuktaṃ -- vyarthatvādidūṣaṇaśatopanipātāt, tasmādekasminnapi arthe'nekapramāṇapravṛttyātmani saṃplave'pi nādhigatasyaiva arthasyādhigamaḥ, iti -- na pramāṇāntarāṇāṃ niṣprayojanatvaṃ, tairapi -- apūrvasyārthasya prakāśanāt, yadyevaṃ tadauttarakālikānāṃ dhārāvāhināṃ vijñānānāṃ svārasikyāṃ pravṛttāvapūrvārtha prakāśo na kadācidapi viramet, ityanavasthāpi na syāt -- pramātrāśvāsalakṣaṇasya anulaṅghanīyasyāvadherbhāvāt | evamapi ekasminnevārthe pramāturanekaiḥ pramāṇaiḥ pravṛttaiḥ saṃbhūyāpūrvatayā prakāśo jāyate, -- ityeṣāṃ pūrvāpekṣamuttareṣāṃ prāmāṇyam, uttarāpekṣaṃ ca pūrveṣām -- ityanyonyāśrayatāpi na syāt, atrānyonyāpekṣasyaiva prāmāṇyasyābhāvāt, apūrvārthaprakāśādhīnaṃ hi jñānānāṃ prāmāṇyam, sa cāpūrvārthaviṣayaḥ prakāśaḥ sarveṣāmeva pṛthakpṛthagavasthitaḥ, iti ko nāma anyonyāśrayatāyā avakāśaḥ, saṃplavo hi dharmyabhiprāyeṇocyate "ekasminnevārthe'nekapramāṇapravṛttiḥ" iti, vastutaḥ punaranekadharmaviśeṣite dharmiṇi kenacit kaściddharmaviśeṣo'pūrvatayā prakāśate, yadvaśāt -- tattaddharmādhigatipuraḥsarīkāreṇa pūrṇena rūpeṇa dharmiṇamadhigamya pramātuḥ paryante samāśvāso jāyate iti || 84 || tadetadāha -- itthaṃ ca mānasaṃplutyāmapi nādhigate gatiḥ | na vyarthatā nānavasthā nānyonyāśrayatāpi ca || 4-85 || idānīṃ tarkatattvānuṣaktaṃ gurusatattvamupasaṃhāran tadānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭaṃ yogāṅgānupayogitvamapi vaktumupakramate -- evaṃ yogāṅgamiyati tarka eva na cāparam | antarantaḥ parāmarśapāṭavātiśayāya saḥ || 4-86 || evamiyati -- gurusatattvātmani prameye pratipādite, tarka eva uttamaṃ yogāṅgaṃ, na punaraparaṃ yamādi kiñcit, iti paryavasitam, yataḥ sa evāntarantar -- yathāyathaṃ saṃvitsaṃnikarṣeṇa śuddhavidyātmanaḥ parāmarśasya pāṭavātiśayaṃ janayet, yena ante yoginaḥ parasaṃvitsākṣātkāraḥ syāt, taduktaṃ -- "labdhabhūmerviraktasya tajjayopāyapeśalaḥ | ūho nāma vitarkoktiḥ pravicārekṣaṇātmakaḥ || yadyatsātiśayaṃ sthānaṃ bhogena samadhiṣṭhitam | vinaśvareṇa saṃdehamūlena sumalīmasam || kimanena vikalpoktivyavahārātmanā tvalam | asmadanyadviśiṣṭena bhogena paripūritam ||" ityādi | "padaṃ padavatāṃ śreṣṭhaṃ svatejogūḍhalocanam | tadekaṃ nirvitarkaṃ syātprabhoḥ sthānamanāturam || śeṣāṇi savitarkāṇi saṃtyājyāni mumukṣubhiḥ | na vitarkaṃ vinā tāni tyaktaṃ yogaprayoktṛbhiḥ || śakyante muniśārdūla tasmāttarko'pi yujyate | yogino'ṅgatvamāpannaḥ svopakārāya ceṣṭate ||" ityantam || 86 || nanu samāne'pi yogāṅgatve tarkasyaivottamaṃ yogāṅgatvaṃ, na punaryamādīnāmityatra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- ahiṃsā satyamasteyabrahmacaryāparigrahāḥ | iti pañca yamāḥ sākṣātsaṃvittau nopayoginaḥ || 4-87 || tapaḥ prabhṛtayo ye ca niyamā yattathāsanam | prāṇāyāmāśca ye sarvametadbāhyavijṛmbhitam || 4-88 || prabhṛtinā śaucādaya uktāḥ, yaduktam -- "śaucasaṃtoṣatapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni niyamāḥ |" (pātaṃ.yoṣū. 232) iti, evamādayaḥ sarve saṃvittau sākṣānnopayoginaḥ iti saṃbandhaḥ, sākṣādgrahaṇena pāramparyeṇa punaryeṣāmupayogitvaṃ bhavedapi nāma -- iti sūcitam, eṣāṃ sākṣādanupayogitve hetuḥ -- śarvametadbāhyavijṛmbhitam" iti || 87-88 || na caitadyuktimātreṇaiva siddhaṃ, yāvadāgamenāpi, ityāha -- śrīmadvīrāvalau coktaṃ bodhamātre śivātmake | cittapralayabandhena pralīne śaśibhāskare || 4-89 || prāpte ca dvādaśe bhāge jīvāditye svabodhake | mokṣaḥ sa eva kathitaḥ prāṇāyāmo nirarthakaḥ || 4-90 || prāṇāyāmo na kartavyaḥ śarīraṃ yena pīḍyate | rahasyaṃ vetti yo yatra sa muktaḥ sa ca mocakaḥ|| 4-91 || cittasya cetyagrāsīkaraṇakrameṇa cetayitari yaḥ pralayo -- viśrāntiḥ, sa eva ananyagamanātmā bandhaḥ, tena śaśisahite bhāskare -- prāṇāpānapravāhe pralīne, madhyadhāmalayāducchinnasvavāhe, ata eva jīvaḥ -- udāna eva ādityaḥ tattatprameyādidāhyavastūpādānāt agniḥ, tasmin madhyordhvavāhakrameṇa dvādaśāntaṃ prāpte sati -- pramāṇapramevyavahārocchedena pramātaryeva parāṅkāṣṭhāmadhirūḍhe, niḥśreyasātmaparaśreyorūpe svabodhakesvaprakāśe bodhamātre arthādudite, yaḥ kaścidanubhavaviśeṣaḥ sa eva mokṣaḥ kathitaḥ, "śaśibhāskarasaṃyogājjīvastanmātratāṃ vrajet | atra brahmādayo līnā muktaye mokṣakāṅkṣiṇaḥ ||" ityādinā tatraiva prāgupadiṣṭo, na tu darśanāntaravannimittāntarasamadhigamyaḥ, ata eva recakādirūpaḥ prāṇāyāmo nirarthakaḥ -- tena na kaścinmokṣalakṣaṇo'rthaḥ siddhyati ityarthaḥ | evaṃ bhagavatā praśnite bhagavatīpraśnārthameva siddhāntīkartum śatyametanmahāprājña prāṇāyāmo na kāraṇam |" ityupakramya "prāṇāyāmo na kartavyaḥ śarīraṃ yena pīḍyate |" ityādinā parapakṣe bādhakaṃ pramāṇamupanyasya svapakṣe sādhakaṃ pramāṇaṃ darśayati "rahasyaṃ vetti yo yatra" ityādi, rahasyaṃ -- pramāṇādyapravṛtteḥ sarvajanāgocaraṃ pramātṛmātrasatattvaṃ paraṃ tattvaṃ, yo'bhijānāti -- sākṣātkuryāt, sa svayaṃ muktaḥ san, anyeṣāmapi mocakaḥ, prāṇāyāmasya ānarthakyābhidhāne yamādīnāmapi daṇḍāpūpīyanyāyena tat arthasiddham, iti pṛthak noktam, "bodhamātre śivātmake" ityanena punaḥ prāk paṭaladvayoktamarthajātaṃ saṃkṣipyopakṣiptam || 89-91 || nanu yamādi yadi bāhyavijṛmbhitattvāt na saṃvittāvupayogi, tadastu, ko doṣaḥ, pratyāhārādi punarbāhyātpratyāvṛttaṃ sat, antareva labdhapraroham, iti tadapi kathaṃ na tatropayuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- pratyāhāraśva nāmāyamarthībhyo'kṣadhiyāṃ hi yaḥ | anibaddhasya bandhasya tadantaḥ kila kīlanam || 4-92 || cittasya viṣaye kvāpi bandhanaṃ dhāraṇātmakam | tatsadṛgjñānasaṃtāno dhyānamastamitā param || 4-93 || yadā tu jñeyatādātmyameva saṃvidi jāyate | grāhyagrahaṇatādvaitaśūnyateyaṃ samāhitiḥ || 4-94 || ayaṃ hi nāma pratyāhāro -- yadarthebhyo rūpādibhyaḥ pratyāhṛtānāṃ cakṣurādīndriyajñānānām antaḥ kīlanaṃ -- cittasvarūpānukārāyamāṇatayā svātmāyattatāsādanam, yaduktam -- śvaviṣayāsaṃprayoge cittasya svarūpānukāra ivendriyāṇāṃ pratyāhāraḥ |" (yoṣū. 2-54) iti, tadeva ca anibaddhasya śaṃsāro'sti na tattvatastanubhṛtāṃ bandhasya vārtaiva kā |" ityādinyāyena alabdhaprarohasyāpi bandhasya, kīlanaṃ -- dārḍhyāpādanam "parasyā hi saṃvidaḥ svasvātantryāt gṛhītasaṅkocāyā deśādyavacchinnatvaṃ nāma bandhaḥ" sa eva cātra kutaścit pratyāhṛtānāmindriyāṇāṃ kutracidavasthāpanādupodvalīkṛtaḥ, iti kathaṃ nāma pratyāhārādeḥ saṃvitsākṣātkārāyopayogaḥ -- vyāpikā hi saṃvidaḥ kathaṃ nāma kutracidevopalambho bhavet iti bhāvaḥ, yaduktam -- "yatra yatra mano yāti tatra tatraiva dhārayet | calitvā kutra gantāsi sarvaṃ śivamayaṃ yataḥ ||" iti | evaṃ dhāraṇādāvapi avaseyam, tatra hi kandādau niyata eva deśe "cittasya bandho rūpam" yaduktam -- "deśabandhaścittasya dhāraṇā |" (yo. sū. 3-1) iti | dhyāne'pi sajātīyānāmeva jñānānāṃ pravahadrūpatvaṃ nāma rūpaṃ, na vijātīyānām, ityatra niyatākārāvacchinnatvam | yaduktam -- "tatra pratyayaikatānatā dhyānam |" (yo. sū. 3-2) iti, ata eva "astamitā param" ityuktam | samādhāvapi jñānajñeyākhyarūpadvayatiraskāreṇa dhyeyātmajñeyamātrapratibhāsa eva rūpam, ityatra niyata evākāro'vacchedakaḥ, yaduktam -- "tadevārthamātranirbhāsaṃ svarūpaśūnyamiva samādhiḥ |" (yo. sū. 3-3) iti || 92-94 || nanu yamādīnāṃ pañcānāmapi bahiraṅgatvāt yadi saṃvittau nopayogaḥ, tat tāvadāstām "trayamantaraṅgaṃ pūrvebhyaḥ |" (yoṣū. 3-7) iti teṣāṃ kimiti nāma na tatropayogaḥ ? -- ityāśaṅkyāha - tadeṣā dhāraṇādhyānasamādhitritayī parām | saṃvidaṃ prati no kañcidupayogaṃ samaśnute || 4-95 || "anibaddhasya bandhasya tadantaḥ kila kīlanam" ityādyuktyā bandhakatvāderhetoḥ || 95 || nanu yadyevaṃ tadyamādīnāmaṣṭānāmapi yogāṅgānāṃ kimarthamabhidhānam? ityāśaṅkyāha -- yogāṅgatā yamādestu samādhyantasya varṇyate | svapūrvapūrvopāyatvādantyatarkopayogataḥ || 96 || antyeti -- ante sādhuḥ, aṣṭānāṃ yamādīnāmaṅgānāmupeyatvena yogya iti, yamā niyamānāmupāyo, niyamāśca āsanasya -- ityādikrameṇa yamādīnāmaṣṭānāmapi pūrvapūrvopāyatvena yogāṅgatvaṃ varṇitam, yathaiṣāmupeyarūpatvāt pāryantiketarke dvāradvāribhāvenopayogaḥ syāt, yasmādaṣṭābhirapi etairaṅgairupaskṛtamateryogina evaṃ svaparāmarśo jāyate, yenāsya jhaṭityeva svasaṃvittisākṣātkāro bhavet, yannāma atra yogasya svadarśanoktāni ṣaḍaṅgānyapahāya pātañjalīyaṃ yamādyaṅgāṣṭakamuktaṃ, tatrāyamāśayo yat kvacidapi etadaṅgāṣṭakātiriktam anyadaṅgāntaraṃ nāsti, iti sarvatra tarkasyaivāṅgāntarāṇyupāyaḥ, sa ca svasaṃvitsākṣātkārasyeti || 96 || etadevopapādayati -- antaḥ saṃvidi rūḍhaṃ hi taddvārā prāṇadehayoḥ | buddhau vārpyaṃ tadabhyāsānnaiṣa nyāyastu saṃvidi || 4-97 || yataḥ khalu saṃvidi, antar -- abhedena, jātaprarohaṃ saṃvedyamānaṃ sat tadyamādi, taddvārā -- saṃvinmukhenaiva, nahi asaṃviditiṃ kiñcidapi vastu vyavahārayogyaṃ bhavet, iti bhāvaḥ, abhyāsāt -- paunaḥpunyena sevanāt, dehādāvarpyaṃ -- dehādi yathā śanaiḥ śanaiḥ saṃskārapāṭavena tathaiva prarohamiyādityarthaḥ, tadyathā āsanādi dehe, prāṇāyāmādi prāṇe, pratyāhārādi buddhāviti | saṃvidi punareṣa dehādau prarūḍhasya yamādeḥ taddvāreṇa abhyāsabalāt prarohotpādanāt sa nyāyo na bhavet, saṃvidi hi yamādeḥ prarohaḥ paṭīyastvamucyate, sa eva ca nāma saṃskāraḥ, na ca saṃvit saṃskāryā, saṃskāro hi atiśayaḥ, sa ca nāsyāṃ sambhavet -- asaṃvidrūpatāpatteḥ, tena parādvayarūpāyāṃ nityoditāyāmasyāṃ yamāderna kiñcitprayojanam -- iti tātparyam, yaduktam - - "antaḥ saṃvidi yannirūḍhamabhitastatprāṇadhīvigrahe sañcāryeta kathaṃ tatheti ghaṭate tatrābhyupāyakramaḥ | ye tvabhyāsapathena saṃvidamimāṃ saṃskartumabhyudyatā ste kiṃ kutra kathaṃ nu vā vidadhatāmityatra saṃdidmahe ||" iti || 97 || atha vā dehādidvāreṇa saṃvidyabhivyaktilakṣaṇo'tiśayo bhavet ityāha -- atha vāsmaddvaśiprāṇadhīdehāderapi sphuṭam | sarvātmakatvāttatrastho'pyabhyāso'nyavyapohanam || 4-98 || yadvā parādvayadarśane "pradeśo'pi brahmaṇaḥ sārvarūpyamanatikrāntaścāvikalpyaśca |" ityādinītyā dehāderapi saṃvidrūpatvena sarvātmakatvāt, tatra prāṇādāvavasthito'pi yamādīnāmabhyāsaḥ, anyeṣāṃ bhedaniṣṭhānāmayamādirūpāṇāṃ hiṃsādīnāmapohanam, evaṃ hi yathātmani hiṃsā na kāryā, tathā paratrāpi -- iti svaparayorātmarūpatayāvabhāvasanena bhedavigalanāt saṃvida evābhivyaktirbhavet, iti bhāvaḥ || 98 || nanu yadyatra abhyasyate taccet tatra saṃskāradārḍhyāt pāṭavātiśayaṃ yāyāt, ityastu ko doṣaḥ, tat punaranyavyapohanamādhātuṃ kathamutsahate -- yena kāryāntaramapi utpadyeta ? ityāśaṅkā śamayituṃ dṛṣṭāntayati -- deha utplutisaṃpāta dharmojjigamiṣārasāt | utplāvyate tadvipakṣapātāśaṅkāvyapohanāt || 4-99 || utplutiḥ -- ūrdhvaṃ plavanaṃ, tasyāḥ paunaḥpunyena saṃbhavāt yaḥ saṃpātastaddharmā yeyamudgantumicchā tasyā rasaḥ -- punaḥ punarabhyāsādādarātiśayaḥ tato hatoḥ,yathā dehaḥ tasyojjigamiṣārasasya vipakṣabhūto yastiryagadhaśca pātaḥ tadāśaṅkāyā vyapohanamadhikṛtya, utplāvyate -- aṅgaśramādinordhvaplavane yogyaḥ kriyate ityarthaḥ, -- tena ūrdhvaṃ plavanābhyāsena adhaḥpātādi dehe vyapohyate -- ityanyadabhyasyato'pi anyanivṛttirbhavediti bhāvaḥ || 99 || etadeva prakṛte yojayati -- guruvākyaparāmarśasadṛśe svavimarśane | prabuddhe tadvipakṣāṇāṃ vyudāsaḥ pāṭhacintane || 4-100 || evaṃ śiṣyasya pāṭhacintanādau viṣaye punaḥ punarabhyāsātiśayāt, guruvākyaparāmarśānuguṇe svaparāmarśe, uditasya svaparāmarśasya, vipakṣabhūtānāṃ mauḍhyādīnāmapi vyudāsaḥ......... || 100 || nanu guruvākyabalādevāsya mauḍhyādīnāmapi vyudāsaḥ sidhyedi antargaḍuprāyeṇa svavimarśenāpi ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- nahyasya guruṇā śakyaṃ svaṃ jñānaṃ śabda eva vā | dhiyi ropayituṃ tena svaprabodhakramo dhruvam || 4-101 || nahi nāmāsya śiṣyasya svabalādeva guruṇā cintādyātma svaṃ jñānaṃ, pāṭhyamāno vā svaḥ śabdaḥ tadbuddhau prarūḍhaṃ kartuṃ śakyaṃ, yāvadasya svaparāmarśo na syāt, yataḥ svavimarśaṃ vinā hi asau guruvākyāmavadhārayitumapi nālaṃ, kā punarmauḍhyādinivṛtau saṃbhāvanāpi bhavet, tasmānniścitameva svasyātmīyasya śuddhavidyārūpatvāt prakṛṣṭasya parāmarśātmanaḥ bodhasya kramo'stīti śeṣaḥ || 101 || yanmāhātmyādavadhānaśālināṃ svapnānubhūtamapi vastu arthakriyāparyantāṃ sākṣātkārarūpatāmeti, ityāha -- ata eva svapnakāle śrute tatrāpi vastuni | tādātmyabhāvanāyogo na phalāya na bhaṇyate || 4-102 || ataḥ -- svaparāmarśasya sadbhāvādeva, tatra asadarthopalambhātmanyapi svapnasamaye kasṃmiścit śrute'pi vastuni viṣaye stryādāviva tādrūpyeṇa punaḥpunarabhyāsātmā bhāvanāyogaḥ kriyamāṇaḥ phalāya na na bhaṇyate -- jāgarocitārthakriyākāritayā sākṣātkriyate ityarthaḥ || 102 || nanu yadviṣayo'yaṃ nāma svaparāmarśa iṣyate, tayoḥ pāṭhacintanayoreva kiṃ svarūpam ? -- ityāśaṅkyāha -- saṅketānādare śabdaniṣṭhamāmarśanaṃ paṭhiḥ | tadādare tadārthastu cinteti paricarcyatām || 4-103 || saṃṅketasya -- saṃketikasyārthasyaḥ anādaraḥ -- upekṣā, ata eva "śabdaniṣṭham" ityuktaṃ, na punararthaniṣṭhamapi, tadādare śabdāpekṣāyāṃ śabdapratītipuraḥsarīkāreṇa hi arthapratītiriti bhāvaḥ || 103 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevānusarati -- tadadvayāyāṃ saṃvittāvabhyāso'nupayogavān | kevalaṃ dvaitamālinyaśaṅkānirmūlanāya saḥ || 4-104 || taditi-uktāddhetoḥ, abhyāsa iti yamādīnām | nanu yadi nāmāyamanupayuktaḥ tatkimarthamuktaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- kevalamityādi ||104 || nanu yadyevaṃ tatkathaṃ svaparāmarśātmanastarkasya dvaitaśaṅkānirmūlatvaṃ prāguktam ? ityāśaṅkyāha -- dvaitaśaṅkāśca tarkeṇa tarkyanta iti varṇitam | tattarkasādhanāyāstu yamāderapyupāyatā || 4-105 || varṇitamiti tarkatattvacarcāvasare, uktaṃ ca "anena lakṣayedyogī yogasiddhipravartakam | nivartakaṃ ca yadvastu bahudhā saṃvyavasthitam ||" iti, tasmāt yamādīnāṃ yaddvaitaśaṅkānirmūlakatvamuktaṃ tat tarkopāyatvātpāramparyeṇa, ityeṣāṃ tadeva mukhyatayābhidhānīyam, ityāha -- "tattarketyādi" tena tarkasyaiva saṃvitau sākṣādupāyatvaṃ, netareṣām ityuktaṃ bhavet || 105 || na caitat niṣpramāṇakamityāha -- uktaṃ śrīpūrvaśāstre ca na dvaitaṃ nāpi cādvayam | liṃṅgāpūjādikaṃ sarvamityupakramya śambhunā || 4-106 || vihitaṃ sarvamevātra pratiṣiddhamathāpi vā | prāṇāyāmādikairaṅgairyogāḥ syuḥ kṛtrimā yataḥ || 4-107 || tattenākṛtakasyāsya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm | śrīpūrvaśāstra ityupakramya śaṃbhunoktam, iti saṃbandhaḥ ṅa dvaitaṃ nāpi cādvaitam" ityevaṃ-vṛttānurodhānna paṭhitam, "liṅgapūjādikaṃ sarvam" ityatrāpi nañā saṃbandhaḥ, yaduktaṃ tatra ".........................ḷiṅgapūjādikaṃ na ca |" iti | sarvamityanena liṅgapūjādyaparityāgādeḥ svīkāraḥ, yaduktaṃ tatra -- ṅa cāpi tatparityāgo niṣparigrahatāpi vā | saparigrahatā vāpi jaṭābhasmādisaṃgrahaḥ || tattyāgo vā vratādīnaṃ caraṇācaraṇaṃ ca yat | kṣetrādisaṃpraveśaśca samayādiprapālanam || paraliṅgasvarūpādi nāmagotrādikaṃ ca yat | nāsminvidhīyate kiñcinna cāpi pratiṣidhyate ||" iti | evaṃ hi tūṣṇīṃbhāva āpatet, ityāśaṅkya "vihitam" ityādyuktaṃ, sarvamiti vidhīyamānaṃ pratiṣidhyamānaṃ ca kiñcinniṣiddhaṃ, kiñcidvidhīyamānaṃ hi bhedamevāvirbhāvayet tena -- saṃvidadvaitaśālino yoginaḥ kāryākāryavibhāgo nāsti, ityuktaṃ syāt, ata eva prāṇāyāmādyaṅgakaraṇakatayā kṛtrimatvāt svarasasiddhasaṃvidadvayātmano yogasya svalpenāpi aṃśena darśanāntarīyā yogāḥ sāmyamātramapyadhigantuṃ notsahante ityuktaṃ -- prāṇāyāmādikairityādi || 107 || nanu yadyevaṃ tat akṛtakatvena nimittānapekṣaṇādasya nityaṃ sattvamasattvaṃ vā syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- kiṃ tvetadatra deveśi niyamena vidhīyate || 4-108 || tattve cetaḥ sthiraṃ kāryaṃ tacca yasya yath|stviti | kiṃ punaretat atra niyamena vidhātavyaṃ, yat -- "tattve sthiraṃ cetaḥ syāt" iti, cetaso'pi atra sthairyamākasmikameva na syāt, ityatra kenāpi nimittenāvaśyaṃ bhāvyam ? -- ityāśaṅkya uktaṃ "tacca yasya yathāstviti" tacca -- sthiraṃ ceto, yasya kasyacana yogino, yathā niyatanimittānapekṣitvena syādityarthaḥ, yaduktaṃ tatra -- "tacca yasya yathaiva syātsa tathaiva samācaret |" iti, ata eva niyamābhāvāt sarvameva vihitaṃ pratiṣiddhaṃ cetyuktam | aṣṭādaśasya paṭalasyaikavākyatāṃ darśayitumālūnaviśīrṇatayā ayaṃ granthaḥ saṃvāditaḥ || 108 || tadevopasaṃharati -- evaṃ dvaitaparāmarśanāśāya parameśvaraḥ || 4-109 || kvacitsvabhāvamamalamāmṛśannaniśaṃ sthitaḥ | nanu śuddhasaṃvinmātrātmaiva pārameśvaraḥsvabhāvo yasya "ahameva sarvam" ityevaṃrūpaḥ parāmarśaḥ, na ca asya kvacit kadācit kaścidviśeṣaḥ saṃbhavet iti kathamuktaṃ -- kvacidamalaṃ svabhāvamāmṛśan sthitaḥ ? iti, ityāśaṅkyāha -- yaḥ svabhāvaparāmarśa indriyārthādyupāyataḥ || 4-110 || vinaiva tanmukho'nyo vā svatantryāttadvikalpanam | iha khalu indriyārthādyupāyanairapekṣyeṇa antarullakhitākāramātraniṣṭhaḥ, tanmukhaḥ - indriyārthādyupāyako nirvikalpapṛṣṭhabhāvī anyo vā yaḥ svabhāvaparāmarśaḥ tadubhayarūpamapi kṣetrajñasvātantryollāsitaṃ vikalpanaṃ vikalpa ityarthaḥ || 110 || tacca dvidhā, ityāha -- tacca svacchasvatantrātmaratnanirbhāsini sphuṭam || 4-111 || bhāvaughe bhedasaṃdhātṛ svātmano naiśamucyate | tadeva tu samastārthanirbharātmaikagocaram || 4-112 || śuddhavidyātmakaṃ sarvamevedamahamityalam | tacca -- vikalpanaṃ, parānavabhāsyatvāt svacchaḥ, ata evānanyāpekṣatvāt svatantro, yo'sāvātmā pramātrekarūpaḥ paraḥ prakāśaḥ, sa eva pratibimbagrahaṇasahiṣṇutvāt sphaṭikaṃ, tatrābhedena nirbhāsanaśīle'pi pramātṛprameyātmani bhāvaughe, sphuṭaṃ kṛtvā, svātmanaḥ sakāśādanyāpoharūpatvena bhedasaṃdhāyakatvāt naiśaṃ -- māyīyamucyate, iti sāmānyenokteḥ sarvairevābhidhīyate ityarthaḥ, tadeva vikalpanaṃ punaḥ śarvamidamahameva" ityevaṃrūpam, ata eva samastārthaparipūrṇasvātmaikaniṣṭham, ata evālaṃ -- paryāptaṃ sat śuddhavidyātmakamucyate, iti prācyena saṃbandhaḥ || 111-112 || nanu śarvo vikalpaḥ saṃsāraḥ.................... |" ityādinītyā vikalpastāvat sarva eva heyaḥ, tadanenāpi vibhāgenābhihitena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- idaṃ vikalpanaṃ śuddhavidyārūpaṃ sphuṭātmakam || 113 || pratihantīha māyīyaṃ vikalpaṃ bhedabhāvakam | sphuṭātmakamiti -- prāguktavikalpasaṃskriyākramaṇena sākṣātkāratāṃ prāptamityarthaḥ, māyīyasya vikalpasya pratīghāte bhedabhāvakatvaṃ hetuḥ, ata evābhedabhāvakatvādidamupādeyam, ityuktaṃ syāt || 113 || tacca parāmṛśyabhedādanekaprakāram, ityāha -- śuddhavidyāparāmarśo yaḥ sa eva tvanekadhā || 4-114 || snānaśuddhyarcanāhomadhyānajapyādiyogataḥ | nanu ayaṃ śuddhavidyātmā parāmarśaḥ kathaṃ nāma bhedaniṣṭhaṃ māyīyameva vikalpaṃ pratihanyāt, yatprayojakīkārāya asyāpi prakārāntarāsūtraṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- viśvametatsvasaṃvittirasanirbharitaṃ rasāt || 4-115 || āviśya śuddho nikhilaṃ tarpayedadhvamaṇḍalam | iha khalu evaṃparāmarśavān yogī vakṣyamāṇakrameṇa svātmacamatkārapūrṇatayā ādarātiśayāt viśvamidamāviśya, ata eva parapramātrekarūpatvāt śuddho nikhilamadhvamaṇḍalaṃ tarpayet -- svātmasaṃvittirasanirbharatayā sākṣātkuryādityarthaḥ | anena ca pratiniyatakalpitabāhyārcanīyādyabhāvaṃ kaṭākṣayatā yogāṅgānupayogitvānantaryeṇa uddiṣṭasya kalpitārcādyanādarasya avakāśo dattaḥ || 115 || nanu snānāderapi bhedasaṃdhāyakatvānmāyīyāmarśarūpatvameva yuktaṃ kathamasya śuddhavidyāparāmarśakatvamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- ullāsibodhahutabhugdagdhaviśvendhanodite || 116 || sitabhasmani dehasya majjanaṃ snānamucyate | bāhyonmukhatvādullasanaśīlaḥ pramāṇātmā yo'sau bodhaḥ sa eva prakāśatvādagniḥ, tena dagdhaṃ -- svātmasātkṛtaṃ yannīlasukhādirūpaṃ viśvaṃ tadeva dāhyatvādindhanaṃ, tata uditetadubhayasaṅghaṭṭanena labdhapratiṣṭhāne, site -- nirupādhini, bhasmani -- aparimitapramātrekarūpe pare tattve, dehādeḥ, -- parimitasya pramāturyanmajjanaṃ -- svaguṇībhāvena tatraiva mukhyatayā samāveśaḥ, tannāma snānamucyate, na punarbāhyajalādirūpam, iti arthasāmarthyalabhyo vyatirekaḥ, yadabhiprāyeṇaiva "yadi muktirjalasnānānmatsyānāṃ sā na kiṃ bhavet |" ityādi anyatroktam || 116 || nanu bāhyena snānena nityādau karmaṇyadhikāro dehādau ca śuddhirbhavet, asya punarevaṃ vidhasya kiṃ phalam ? -- ityāśaṅkyāha -- itthaṃ ca vihitasnānastarpitānantadevataḥ || 117 || tato'pi dehārambhīṇi tattvāni pariśodhayet | nanu śarvaṃ khalvidaṃ brahma" ityādinītyā sarvamidaṃ -- dehādi parabrahmātmakaśivasvabhāvameva, iti kā nāma tatra śuddhiraśuddhirvā ? - - ityāśaṅkyāha -- śivātmakeṣvapyeteṣu buddhiryā vyatirekiṇī || 4-118 || saivāśuddhiḥ parākhyātā śuddhistaddhīvimardanam | vyatirekiṇī -- bhedātmā, taddhīḥ-vyatirekiṇībuddhiḥ, yaduktam -- "aśuddhaṃ nāsti tatkicitsarvaṃ tatra vyavasthitam | yattena rahitaṃ kiñcidaśuddhaṃ tena jāyate ||" iti || 118 || tataśca kim, -- ityāha - evaṃ svadehaṃ bodhaikapātraṃ galitabhedakam || 4-119 || paśyansaṃvittimātratve svatantre tiṣṭhati prabhuḥ | evam - uktena prakāreṇa anātmanyātmābhimānanyakkāreṇa, ātmani svatantratādidharmaprayojakīkāreṇa, saṃvinmātrarūpatāṃ sākṣātkuryādityarthaḥ || 119 || eva snānāderakalpitattvamabhidhāyetareṣāmapi arcanāṅgānāṃ darśayati - - yatkiñcinmānasāhlādi yatra kvāpīndriyasthitau || 4-120 || yojyate brahyasaddhāmni pūjopakaraṇaṃ hi tat | yasyaṃ kasyāñcidindriyavṛttau, kiñcit aniyataṃ, mānasāhlādi vastu, brahmarūpe śobhane sūryācandrādivilakṣaṇe tejasi, yojyate -- bahīrūpatāparityāgena saṃvinmātrātmanā sākṣātkriyate, tannāma pūjopakaraṇaṃ -- tāvataiva pūjāyāḥ paripūrtirbhavedityarthaḥ || 120 || nanu aśrutapūrvamidaṃ pūjālakṣaṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- pūjā nāma vibhinnasya bhāvaughasyāpi saṅgatiḥ || 4-121 || svatantravimalānantabhairavīyacidātmanā | vibhinnasyāpi rūparasāderbhāvaughasya, deśakālādyanavacchinnanirupādhipūrṇaparasaṃvidātmanā, yā saṅgatiḥ -- ekīkāraḥ, sā pūjeti saṃbhāvyate -- naitadasmadupajñamevetyarthaḥ, yaduktam -- "pūjā nāma na puṣpādyairyā matiḥ kriyate dṛḍhā | nirvikalpe mahāvyomni sā pūjā hyādarāllayaḥ ||" iti | evaṃ homādīnāmapi pūjopakaraṇatvādeva īdṛk rūpamarthasiddham, iti na sākṣāduktam, tacca prāk bahūktaṃ, vakṣyate ca, iti -- tata evāvadhāryam || 121 || nanu kathamanyasya anyenaikīkāra eva bhavet yadapi pūjāderlakṣaṇatayocyeta ? ityāśaṅkyāha -- tathāhi saṃvideveyamantarbāhyobhayātmanā || 4-122 || svātantryādvartamānaiva parāmarśasvarūpiṇī | iyam-uktasvarūpā, saṃvideva hi svasvātantryādantarbahīrūpatayā parisphurati, iti -- tadatiriktamanyat nāma na kiñcidvastuto'sti, iti yuktamuktaṃ -- "vibhinnasyāpi bhāvaughasya cidātmanaikīkāra" iti, nanu kathaṃ nāmāsyā bahīrūpatāvabhāsane'pi ahaṃparāmarśātmakaṃ svaṃ rūpaṃ syāt? ityāśaṅkyektaṃ "parāmarśasvarūpiṇyeva" iti, evamapyasyā na svarūpātpracyāva ityarthaḥ || 122 || iyadeva hi nāmāsyāḥ parāmarśarūpatvaṃ -- yadviśvarūpatayā prasphurati, ityata āha -- sa ca dvādaśadhā tatra sarvamantarbhavedyataḥ || 4-123 || sūrya eva hi somātmā sa ca viśvamayaḥ sthitaḥ | kalādvādaśakātmaiva tatsaṃvitparamārthataḥ || 4-124 || saḥ -- parapramātṛrūpaḥ parāmarśaśca dvādaśadhā viśvarūpatayollasedityarthaḥ, anena kalpitārcādyanādarānantaryeṇa anujoddeśoddiṣṭaḥ saṃviccakrodayo'pyupakrāntaḥ | nanu viśvasya pramātṛprameyādirūpatvenāpi bahudhātvamasti, iti kathaṃ -- dvādaśakalātmasūryarūpeṇa pramāṇamātreṇaivopāttena tatsaṃgrahaḥ siddhyet ? ityāśaṅkyāha -- "tatretyādi" sarvamiti -- pramātṛprameyādi, iha khalu "yo'yaṃ vahniḥ paraṃ tattvaṃ pramāturidameva tat |" ityādyuktyā parasaṃvidātmā pramātā tāvat bhedendhanadāhakatvādagniḥ, sa eva ca ahaṃpratītimātrasvarūpaḥ svasvātantryāt buddhīndriyādyātmanā dvādaśadhā prasphuran pramāṇadaśāmadhiśayānaḥ śūryaḥ" ityucyate, pramāṇaṃ ca pramātureva bahirmukhaṃ rūpam, iti -- tatra pramātā tāvadantarbhāvamiyāt, pramāṇaṃ nāma ca jñānaṃ, taccopāśrayaśūnyaṃ na kkacidapi saṃbhavati -- ityavaśyameva meyākṣepeṇa vartate, iti, tadapi atrāntarbhūtameva, tadāha śūrya eva" ityādi, śomaḥ" prameyam, yaduktaṃ prāk śūryaṃ pramāṇamityāhuḥ somaṃ meyaṃ pracakṣate | anyonyamaviyuktau tau svatantrāvapyubhau sthitau ||" iti | viśvamaya iti viśvasya meyātmakatvāt, ataśca sarvasyaiva atrāntarbhāvāt viśvarūpatayā prasphurantyāḥ parasyāḥ saṃvido dvādaśātmakatvameva vastutaḥ saṃbhavati, iti yuktaṃmuktaṃ śa ca dvādaśadhā iti, ata evāha -- "kalādvādaśaketyādi" kalāḥ -- pramātrādirūpāḥ aṃśāḥ || 123-124 || nanu asyāstrayodaśātmakatvamapi anyairuktaṃ, tat kathamiha dvādaśātmakatvamevocyate ? -- ityāśaṅkyāha - sā ca mātari vijñāne māne karaṇagocare | meye caturvidhaṃ bhāti rūpamāśritya sarvadā || 4-125 || vijñāne iti mānaviśeṣaṇam, anyeṣāṃ hi bodhābodharūpamapi pramāṇalakṣaṇaṃ vivakṣitaṃ, karaṇagocare iti -- pramāṇaviṣayatāṃ prāpte ityarthaḥ, anyathā hi meyaṃ nāma svātmani na kiñcideveti bhāvaḥ, co hetau, yataḥ, sā -- pāramārthikī saṃvit sṛṣṭisthitisaṃhārānākhyatvena caturvidhaṃ rūpamāśritya pramātari pramāṇe prameye ca sarvadā bhāti -- avicchinnatvena ekaikatra cāturātmye dvādaśadhā prasphuratītyarthaḥ, yaduktam -- śomārkānaladīptīnāṃ rūpaṃ yaḥ sarvago'mitaḥ | sṛṣṭyādikramayogena vyaktāṃ nayati sphuṭam || iti | tathā "yasyāṃ yasyāṃ bodhabhūmau samāviśati tattvavit | tasyāṃ tanmayatāṃ prāpya cāturātmyaṃ prapadyate ||" iti | nanu asyāḥ parasyāḥ saṃvido'nyairanayaiva bhaṅgyā trayodaśātmakatvamuktaṃ, yaduktam -- "ekaṃ svarūparūpaṃ hi mānameyapramātṛtāḥ | sargāvatārasaṃhāramayīrākramya vartate || svasvarūpānuguṇyena pratyekaṃ kalanāvaśāt | sṛṣṭisthityādibhirbhedaiścaturdhā tā api sthitāḥ || kālagrāsāntamudayāccaturdhā vibhavo hi yaḥ | tasya viśrāntirekaiva tato devyastrayodaśa || anākhyacakre prādhānyātpūjanīyatayā sthitāḥ |" iti | iha ca dvādaśātmakatvamucyate iti kimetat? iti na jānīmaḥ, atrocyate -- iha khalu paraiva saṃvit svasvātantryāt yathoktayuktyā dvādaśadhā prasphuritā iti tāvadavivādaḥ, tatra yadyasau paraiva saṃvit tebhyo dvādaśabhyo rūpebhyaḥ pṛthagavabhāseta tadasyā bhavettrayodaśatvam, anyathā tat kasyānyasya trayodaśatvaṃ syāt, saṃvido hi atirikedvādaśa rūpāṇi asaṃvidrūpatvāt na cakāsyureva, iti -- nirābhāsā saṃvidekaiva avaśiṣyeta, iti ko nāma trayodaśarūpatvasyāvakāśaḥ | athātireke'pi saṃvit sāmānyanyāyena dvādaśāpi rūpāṇyanuyantī svarūpeṇāpi avabhāsate, iti sthitameva asyāstrayodaśatvam iti cet, asadetat, sāmānyaṃ hi viśeṣebhyo bhinnaṃ sat tānanugacchati, yenagaurgauriti abhinnastadanugataḥ pratyayaḥ syāt, saṃvidi punastāni tānyapi rūpāṇi prasphuranti, nātiricyante, tathātve hi teṣāmavabhāsa eva na syāt, tena yannāma tāni tāni rūpāṇi prasphuranti tadevocyate śaṃvidavabhāsate" iti, tat kiṃ kenānugamyate -- dṛṣṭāntasya vaiṣamyāt, yatkiñcidetat, yadabhiprayeṇaiva -- "bhāvā bhāntīti saṃvittāvātmā bhātīti bhāsate | ātmā bhātīti saṃvittau bhāvā bhāntīti bhāsate ||" ityādi anyatroktam | atha paraiveyaṃ saṃvit dvādaśakātmanārūṣitena rūpeṇa prasphuret, śuddhasaṃvinmātrātmanā trayodaśena cānārūṣitena ? iti cet, naitat, iha hi -- nirupādhiranārūṣitā nirābhāsā paraiva śuddhā saṃvidasti iti naḥ siddhāntaḥ, sā ca svasvātantryamāhātmyāt svaṃrūpaṃ gopayitvā viśvarūpatāmavabhāsayantī dvādaśakātmanārūṣitenaiva rūpeṇa prasphuret, nahi tadānīṃ tadatiriktamanārūṣitamapi asyā rūpaṃ bhāyāt, tathātve hi ārūṣitameva rūpaṃ na cakāsyādityuktaṃ bahuśaḥ | nanu viśvamayatve'pyasyā viśvottīrṇamanārūṣitaṃ rūpaṃ saṃbhavet, anyathā hi asyā jāḍyamāpatet, nanvasya praśnasya ka ivāśayaḥ -- kiṃ viśvamayatve'pyasyā gośṛṅganyāyena tadariktimanārūṣitaṃ rūpaṃ saṃbhavediti, uta svasvātantryādviśvarūpatāmavabhāsayantyā apyasyāḥ saṃvidadvayātmanaḥ svasvarūpāt pracyāvo na jāyate iti ? tatrādyaḥ pakṣo dūṣitaprāyaḥ -- nahi vaiśvarūpyamatikramya asyāḥ sphurattaiva syādityuktamasakṛt, vakṣyati ca -- ṅa khalveṣa śivaḥ śānto nāma kaścidvibhedavān | sarvetarādhvavyāvṛtto ghaṭatulyo'sti kutracit || mahāprakāśarūpā hi yeyaṃ saṃvidvijṛmbhate | sa śivaḥ śivataivāsya vaiśvarūpyāvabhāsitā || tathābhāsanayogo'taḥ svarasenāsya jṛmbhate |" iti | anenaivābhiprāyeṇa śrītapasvināpi "parataratayādirūpaṃ yadyatkalayāmi tattadadharaṃ te | adharatarāpi na kalanā sā kācidyatra na sthitāsyabhitaḥ ||" ityādyuktam | dvitīyasmin pakṣe punarvavastuto'nārūṣitattve'pi svasvātantryollāsitena tena tenārūṣitenaiva rūpeṇa asyā avabhāsaḥ, iti punarapi nāsyāstrayodaśarūpatvaṃ, taddhi ayaḥśalākākalpatayā spardhābandhena parisphuratoranayoḥ syāt, yathāhi -- naṭastattadbhūmikāvalambanavelāyāṃ vastuto naṭatve'pi tattadrūpatayaivāvabhāsate, na punaḥ naṭatvenāpi, tathaiva ca saṃvidapi vastutaḥ śuddhasaṃvinmātratve'pi viśvamayatāyāṃ dvādaśakātmanaiva rūpeṇāvabhāsate, na punaḥ śuddhasaṃvinmātrātmanā trayodaśenāpi rūpeṇāvabhāsate, iti yathoktameva yuktam, tasmādviśvarūpatāmavabhāsayantī saṃvit dvādaśadhaiva prasphuret, anyathā punarekaiveti paryavasitam | yadāgamaḥ -- "pṛthakpṛthaksvakāryasthā yāvattiṣṭhanti devatāḥ | tāvatkramakṛtā saṃjñā vidyate nānyathā punaḥ || ekībhāvatayā sarvamanākhyāyāṃ yadā sthitam | akramastu tadā jñeyaḥ prottīrṇaḥ sarvato yataḥ ||" iti | evaṃ caikatvamapi dvayapratipakṣabhūtam, iti tadviśeṣaṇatvamapi na sahate, iti saṃvideveti syāt, evakāraśca anyayogavyavacchedakaḥ, anyaśca kaścidapīha nāsti, iti kiṃ vyavacchindyāt, iti tadyogamapyasahamānā saṃvidityeva syāt, saṃvicca saṃvedyaniṣṭhā, saṃvedyaṃ nāma ca svātmātiriktaṃ na kiñcidapyasti iti, tathā vyapadeśamapyalabhamānā sarvatraivāvyapadeśyeti anāmaketi anākhyeti coddhoṣyate, ityalaṃ bahunā | nanu yadyevaṃ tat kathamanyatra asyāstrayodaśarūpatvamuktaṃ yujyate, nahi tannopapadyate iti vaktuṃ śakyam -- āgamātmano nirbādhasya pramāṇasya bhāvāt, tat kathametat pratisamādhīyate ityucyatām ? ucyate - iha bhedādhivāsitā māyāpramātārastāvadupadeśyāḥ, iti samānārthacaryāvat tadānuguṇyena atra pravṛtta upadeśaḥ sukhena prarohamiyāt iti vikalpabalopanataṃ bhedamāśritya saṃvidastrayodaśarūpatvamuktam, iha punarvāstavamabhedamevāvalambya evamupadeśaḥ, iti sarvameva pratisamāhitam | nanu asyāḥ parasyāḥ saṃvidaḥ "tasya śaktaya etāśca tisro bhānti parādikāḥ | sṛṣṭau sthitau laye turye tenaitā dvādaśoditāḥ ||" ityādyuktyā prāganyathā dvādaśadhodaya uktaḥ, iha cānyathā, iti pūrvāparavyāhatattvamāpatet, iti kimetat ? atrocyate -- iha yāvatā hi parasyāḥ saṃvido dvādaśadhodayo vivakṣitaḥ sa caivamastu, anevaṃ vā -- prakriyāyā viśeṣe tasyāviśeṣāt, etadabhiprāyagarbhīkāreṇaiva ca anyatrāpyanenaiva "tā etāścatasraḥ śaktayaḥ svātantryātpratyekaṃ tridhaiva vartante -- sṛṣṭau sthitau saṃhāre ca iti dvādaśa bhavanti |" ityādyuktyā prakriyāntareṇa asyā dvādaśadhodaya uktaḥ, iti sarvaṃ niravadyam || 125 || nanvevaṃrūpatvenāvabhāsamānāyā asyā vaiśiṣṭyamavaśyāśrayaṇīyam, anyathānaikyameva na syāt tat punaḥ kutra kīdṛk ? -- ityāśaṅkyāha -- śuddhasaṃvinmayī prācye jñāne śabdanarūpiṇī | karaṇe grahaṇākārā yataḥ śrīyogasañcare || 4-126 || iyaṃ khalu parā saṃvit prācye -- pramātari kathañcitsaṅkocollāse'pi pramātṛrūpatvāt śuddhā, na punaḥ pramāṇādivadaśuddhaiva yeyaṃ saṃvit saṃkucitamavikalpakaṃ jñānaṃ tatsvabhāvā, buddhīndriyādyātmakaraṇalakṣaṇe pramāṇe ca śabdanaṃ -- vikalpastadrūpiṇī bhedāmarśamayītyarthaḥ, ata eva "grahaṇākārā" ityuktam, grahaṇaṃ hi grāhyagrāhakobhayāpekṣakam | nanu pramāṇadaśāyāmapi paraiva saṃvit grahaṇākārā vartate, ityatra kiṃ pramāṇam ? ityāśaṅkyāha -- yata ityādi "yataḥ śrīyogasañcare" iti vakṣyamāṇamuktamiti śeṣaḥ || 126 || tadevāha -- ye cakṣurmaṇḍale śvete pratyakṣe parameśvari | ṣoḍaśāraṃ dvādaśāraṃ tatrasthaṃ cakramuttamam || 4-127 || ye iti dvivacanaṃ golakadvayāpekṣayā, evamuttaratrāpi jñeyam, ye śvete cakṣurmaṇḍale dṛśyete dṛśyamāne na tu raktamaṇḍalavadgupte tatra viśvakroḍīkārāduttamaṃ prameyapramāṇapramātṛpramāṇāṃ sarvasarvātmakatvāt ṣoḍaśāraṃ cakraṃ tiṣṭhati - tadrūpatayā prasphuratītyarthaḥ, yadabhiprāyeṇaiva śrīkramasadbhāvabhaṭṭārake"anākhyacakre ṣoḍaśaiva devyaḥ pūjyatvenoktāḥ", yaduktaṃ tatra "ṣoḍaśātaḥ samāsena śṛṇuṣvekamanā hara |" ityādi | śā sattā līyate yasyāḥ kālī dvyaṣṭakalā smṛtā ||" ityantam | atra cānākhyatve'pi sṛṣṭyātmanaḥ prameyasya prādhānyenāvasthiteḥ somarūpatvāt śvetatvam || 127 || nanu yadyatra ṣoḍaśāraṃ cakramavasthitaṃ, tat kathaṃ dvādaśāramapi ? ityāśaṅkyāha -- prativāraṇavadrakte tadbahirye taducyate | dvitīyaṃ maghyage ye te kṛṣṇaśvete ca maṇḍale || 4-128 || tadantarye sthite śuddhe bhinnāñjanasamaprabhe | caturdale tu te jñeye agnīṣomātmakepriye || 4-129 || mithunatve sthite ye ca cakre dve parameśvari | saṃmilanonmīlanaṃ te anyonyaṃ vidadhātake || 4-130 || tadbahiḥ -- śvetamaṇḍalabāhye, prativāraṇavat -- pratimaṇḍalanyāyena, rakte ye maṇḍale sthite, tat dvitīyaṃ -- śrīsṛṣṭikālyādirūpaṃ dvādaśāraṃ cakramucyate, anākhyatve'pi atra sthityātmanaḥ pramāṇasya prādhānyādraktatvaṃ, taddhi prameyoparañjitameva bhavet, ataśca prameyasya tadabhedenaivāvasthānāt tadgatasya rūpacatuṣkasya pṛthagabhāvāt dvādaśāratvam, ata evāsya prameyāntaḥkārādbahirapyavasthānaṃ, madhyage -- śvetakṛṣṇamaṇḍalāntargate, ata eva antarvartinā kṛṣṇena maṇḍalena bahiṣṭhena ca śvetenācchuraṇāt śvetakaṣṇe dhūsaraprāye ye punarmaṇḍale tatpramāṇasya pramātari viśrānteḥ tadgatasyāpi rūpacatuṣkasya pṛthagabhāvāt saṃhārātmapramātṛpradhānaṃ "bhairavatrayaṃ, devītrayaṃ, kuleśvaraḥ, kuleśvarī" cetyaṣṭāraṃ cakramucyate -- ityarthāvaseyam, yadvakṣyati -- "ṣoḍaśadvādaśārābhyāmaṣṭāreṣvatha sarvaśaḥ | iti, tasya -- śvetasyāpi maṇḍalasyāntar atīva kṛṣṇe -- kumārikāśabdavyapadeśye, ye maṇḍale sthite te punaḥ pramāturapi pramāyāṃ viśrānteḥ caturdale jñeye -- devītrayaṃ śrīmātṛsadbhāvaśceti, pramāmātrasatattvānākhyacakrarūpatayā prasphurata ityarthaḥ, ata eva cātra sarvasaṃhārakatvāt nirvibhāgatayā tamorūpatvāt kārṣṇyaṃ, tadevaṃ cakṣuṣi pratiniyatāvayavarūpatvena sṛṣṭyādikramacatuṣṭayamavasthitamityuktam, tatrāpi asya yathāsaṃbhavaṃ svarūpaṃ nirūpayati "agnīṣoma" ityādinā, etaccakracatuṣṭayasya maghyādagnīṣomātmakepramātṛprameyamaye ṣoḍaśārāṣṭāre bhoktṛbhogyobhayātmakatayā mithunarūpe ye dve cakre sthite te parasparaṃ saṃmīlanonmīlane vidadhāte eva -- vidadhātake, saṅkocavikāsau kurvāte ityarthaḥ, pramātā hi svātmani saṃmīlanamādadhānaḥ prameyamunmīlayet prameyaṃ ca saṃmīlayan svātmānamunmīlayet, evaṃ prameyamapītyanyonyaśabdārthaḥ, etadeva ca sṛṣṭisaṃhārarūpatvamucyate, prameyaṃ ca nāma pramāṇopārohamantareṇa pramātari viśrāntimeva na yāyāt, ityatra sthiterapi arthākṣiptatvam, pramātāpi prameyaunmukhyena "jñāto'yaṃ mayārthaḥ" iti saṃtoṣotpādānnirākāḍkṣaḥ san svātmani viśrāntimāsādayet -- iti pramātṛprameyasaṅghaṭṭādapi pūrṇāyāḥ parasyāḥ saṃvidaḥ samullāsaḥ syāt || 128-130 || ata āha -- yathā yoniśca liṅgaṃ ca saṃyogātsravato'mṛtam | tathāmṛtāgnisaṃyogād dravataste na saṃśayaḥ || 4-131 || "bhogasādhanasaṃsiddhyai bhogecchorasya mantrarāṭ | jagadutpādayāmāsa māyāmāviśya śaktibhiḥ ||" ityādinītyā parasparāveśalakṣaṇaṃ saṃyogamāsādya yoniḥ -- māyā, liṅgaṃ ca -- "liṅgaśabdena vidvāṃsaḥ sṛṣṭisaṃhārakāraṇam | layādāgamanāccāhurbhāvānāṃ padamavyayam ||" ityādyuktyā sṛṣṭyādipañcavidhakṛtyakārī parameśvaraḥ, tau yathā sravataḥ -- sṛṣṭiṃ kurutaḥ, tathā te -- ṣoḍaśārāṣṭāre, niḥsaṃśayamamṛtasya somātmanaḥ prameyasya, agneśca pramātuḥ parasparaunmukhyalakṣaṇāt saṃyogādamṛtam - akālakalitatvāt anādinidhanaṃ paraṃ saṃvittatvaṃ dravataḥ -- tadrūpatayā prasarata ityarthaḥ, saṃvideva hi āśyānībhūtā nīlādirūpatāmadhiśayānā pramāṇopārohadvāreṇa tadrūpatāṃ vilāpya pramātari viśrāntimupagacchantī svena pramātrekātmanā rūpeṇa prasphuratītyāśayaḥ || 131 || nanu mātṛmeyādyātmā māyīyo'yaṃ vyavahāraḥ, tat kathaṃ tasmin satyapyevaṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- taccakrapīḍanādrātrau jyotirbhātyarkasomagam | tāṃ dṛṣṭvā paramāṃ jyotsnāṃ kālajñānaṃ pravartate || 4-132 || tayoḥ -- pramātṛprameyātmakayoḥ ṣoḍaśārāṣṭārayoścakrayoḥ, pīḍanāt -- sārārthākarṣaṇalakṣaṇānniṣpīḍanāt, rātrau -- māyāyāmapi satyām, arkasomagaṃ pramāṇaprameyābhyāmapyatikrāntaṃ, pramātṛlakṣaṇaṃ jyotiravabhāsata eva, yat pramāṇādyapekṣayā paramaṃ viśvāpyāyakāritvādinā jyotsnāśabdavyapadeśyaṃ, daṣṛṭvā - svātmarūpatayā nibhālya "bhairavarūpī kālaḥ sṛjati jagatkāraṇādikīṭāntam |" ityādinītyā sṛṣṭyādyātmano viśvasya kalanātkālaḥ -- parapramātrekarūpaḥ pūrṇaḥ prakāśaḥ, tasya jñānaṃ pravartate -- sa eva tadrūpatayāvabhāsata ityarthaḥ || 132 || nanu yadyevaṃ tat, viśvasyāvabhāsa eva na syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- sahasrāraṃ bhaveccakaṃra tābhyāmupari saṃsthitam | tābhyāṃ -- ṣoḍaśārāṣṭarābhyāmeva cakrābhyāṃ sakāśāt sahasrāraṃ cakraṃ -- bhūtabhāvabhuvanādirūpatayānantabhedaṃ viśvam, upari saṃsthitaṃ bhavet -- vyatiriktāyamānatve'pi svasaṃlagnameva prasphuredityarthaḥ || tato'pi viśvalakṣaṇāccakrādavāntarāṇi cakrāṇi udbhūtāni, ityāha -- tataścakrātsamudbhūtaṃ brahmāṇḍaṃ tadudāhṛtam || 4-133 || brahmāṇḍamiti -- prakṛtyaṇḍādīnāmapyupalakṣaṇam || 133 || nanu kathamanekaprakāramiyadavicchedenaiva viśvaṃ prasphuret ? -- ityāśaṅkyāha -- tatrasthāṃ muñcate dhārāṃ somo hyagnipradīpitaḥ | yataḥ kriyāśaktyātmā somaḥ parapramātrekarūpeṇāgninā svasvātantryāt pradīpito -- bāhyaunmukhye samuttejitaḥ san, tatrasthāṃ -- viśvatra vartamānāṃ, dhārāṃ muñcati -- pramātṛprameyādirūpatvenāvicchinnena pravāheṇa parisphurati, yenāyam iyānviśvasphāraḥ || na kevalamayaṃ sādhāraṇameva viśvaṃ sṛjati, yāvadasādhāraṇamapi, ityāha -- sṛjatītthaṃ jagatsarvamātmanyātmanyanantakam || 4-134 || ātmanyātmani iti vīpsāyāṃpratyātmamityarthaḥ || 134 || tacca katham ? ityāha -- ṣoḍaśadvādaśārābhyāmaṣṭāreṣvatha sarvaśaḥ | evaṃ krameṇa sarvatra cakreṣvamṛtamuttamam || 4-135 || somaḥ sravati yāvacca pañcānāṃ cakrapaddhatiḥ | aṣṭāreṣviti bahuvacanādādyartho labhyate, iti caturārasyāpi ākṣepāt ṣoḍaśadvādaśārābhyāṃ saha sarvatra sarveṣu caturṣvapyeteṣu, cakreṣu, evam -- uktayuktyā avarohātmanā krameṇa, sarvaśaḥ -- sarvaprakāram, uttamamamṛtaṃ -- bahīrūpatātmakaṃ nijaṃ sāraṃ, kriyāśaktyātmā somaḥ, arthāt tāvat sravati yāvat pañcaprakārā buddhīndriyādīnāṃ caturṇāṃ cakrāṇāṃ paddhatiḥ -- paripāṭī, pṛthvītattvaparyantaṃ prameyaprakṛtinā sthūlena rūpeṇa prasphuredityarthaḥ | parameśvaro hi svasvātantryādviśvarūpatāmavabibhāsayiṣuḥ saṃkucitapramātṛtvādyābhāsanakrameṇa pramāṇaprameyādirūpatāmadhiśayānaḥ kāryakāraṇātmapāñcabhautikaśarīrādirūpatāmavabhāsayati, iti bhāvaḥ || 135 || na kevalamayaṃ jagat sṛjatyeva yāvatsaṃharatyapi, ityāha -- tatpunaḥ pibati prītyā haṃso haṃsa iti sphuran || 4-136 || sakṛdyasya tu saṃśrutyā puṇyapāpairna lipyate | ahaṃ parapramātṛrūpo'pi saviśvasphāraḥ, saviśvasphāro'pi vā ahameva, ityakṛtrimeṇa sṛṣṭisaṃhārakāriṇā svabhāvabhūtena vimarśena sātatyena pravṛttatvādavicchinnatayā prasphuran "paramātmā śivo haṃsaḥ.....................|" ityādyuktyā "haṃso" hānasamādānadharmā agniśabdavyapadiṣṭaḥ parapramātā, tat -- pramātṛprameyādyātmakaṃ viśvaṃ, punaḥ -- sṛṣṭyādyuttarakālaṃ, prītiḥ -- ānandaḥ svātantryaṃ, tayā pibati - svātmasātkaroti saṃharatītyarthaḥ, yasya paramātmano haṃsasya, sakṛta -- ekavāramapi, saṃśrutyā -- sākṣātkāreṇa, arthāt sarvo janaḥ puṇyapāpairna lipyate -- svakṛtairapi śubhāśubhaiḥ karmabhirbhogaṃ dātuṃ na spṛśyate, api tu apavṛjyata evetyarthaḥ, tena etatsākṣātkārabhāja eva janasya kārtārthyaṃ, netarasya, ityuktaṃ syāt, yaduktam -- "akṛtārtho narastāvadyāvaddhaṃsaṃ na vindati |" iti || 136 || evamasya prasaṅgāpatitaṃ saṃhārakāritvamabhidhāya prakṛtamevānubadhnāti -- pañcāre savikāro'tha bhūtvā somasrutāmṛtāt || 4-137 || dhāvati trirasārāṇi guhyacakrāṇyasau vibhuḥ | athāsau -- haṃsaśabdavyapadeśyo, vibhuḥ -- paramātmā śivaḥ svasvātantryād gṛhītasaṅkocaḥ, pañcāre -- pāñcabhautikeśarīre, samanantaroktayuktyā somasrutenāmṛtenāpyāyitatvāt savikāro bhūtvā, janmādivikārayogādvardhamānaḥ san, trirasārāṇi "ambuvāhā vahedvāmā madhyamā śukravāhinī | dakṣasthā raktavāhā ca........................ ||" ityādyuktyā trayo'mbuprabhṛtayo rasāḥ, tatsaṃkhyā nāḍirūpāścārā yeṣāṃ tathāvidhāni, yadvā viyutattve tryarāṇi, yāmalatve ṣaḍarāṇi, aprakāśatvād guhyāni, ata eva rahasyarūpāṇi janmasthānaprabhṛtīni cakrāṇi, dhāvati -- jagatsisṛkṣayā tadaunmukhyena pravartate ityarthaḥ || 137 || nanu yadi nāmāyaṃ jagatsisṛkṣuḥ, tattadaunmukhyena pravṛttyāsya ko'rthaḥ ? ityāśaṅkyāha -- yato jātaṃ jagallīnaṃ yatra ca svakalīlayā || 4-138 || yato -- yebhyo guhyacakrebhya eva, svakalīlayā -- svasvātantryāt, jagajjātam -- atirekāyamāṇatayollasitaṃ, tathātve'pi avabhāsanānyathānupapattyā tadanatiriktamevetyuktam -- "yatraiva ca līnamiti" evametadeva jagatsisṛkṣoḥ paramātmanaḥ parameśvarasya paraṃ kāraṇam, iti tātparyārthaḥ || 138 || na kevalameṣāṃ bāhyaunmukhya eva sādhakatamatvaṃ, yāvat svātmaviśrāntāvapi, ityāha -- tatrānandaśca sarvasya brahmacārī ca tatparaḥ | tatra siddhiśca muktiśca samaṃ saṃprāpyate dvayam || 4-139 || sarvasyetiṃpāmarāderapītyarthaḥ, tatparaḥ -- tadekaparāyaṇaḥ, punaḥ jñānī yogī vā brahmacārī "ānando brahmaṇo rūpam ......................|" ityādyuktyā ānandarūpaṃ brahmācarati - parabrahmaikātmyena prasphuratītyarthaḥ, ata eva siddhiḥ -- ehikyānandarūpā, muktiḥ -- brahmacāritvarūpā, samamiti ānandasyaiva brahmarūpatvāt || 139 || nanu evaṃ viśvasṛṣṭirekasmādeva asmājjanmasthānākhyād guhyacakrāt asya siddhyet, iti kimarthaṃ "guhyacakrāṇi" iti vahuvacanenāyaṃ nirdeśaḥ? ityāśaṅkyāha -- ata ūrdhvaṃ punaryāti yāvad brahmātmakaṃ padam | agnīṣomau samau tatra sṛjyete cātmanātmani || 140 || ato -- yathoktājjanmasthānākhyādgahyacakrāt, punarūrdhvaṃ -- brahyātmakaṃ paraṃ padaṃ dvādaśāntāvasthitaṃ, śaktivyāpinīsamanātmakārātrayayogi visargaśabdavyapadeśyaṃ guhyacakraṃ yāvat, yāti tadaunmukhyena prarvatate ityarthaḥ, co hetau, tatra hi ātmanā haṃsaśabdavyapadeśyena parameśvareṇātmani -- svabhittau, ahantedantāsvabhāvau pramātṛprameyātmānāvagnīṣomau samau sṛjyete, śāmānadhikaraṇyaṃ hi sadvidyāhamidaṃdhiyoḥ ||" ityādinyāyena tulyakakṣyatayāvabhāsyete ityarthaḥ || 140 || yadā punaḥ somātmanaḥ prameyasyodrekastadā viśvollāsa ityāha -- tatrasthastāpitaḥ somo dvedhā jaṅghe vyavasthitaḥ | tatra -- sāmyāvasthāyāmavasthitaḥ, prameyātmā somo, dvedhā bhāsito -- bhedena samuttejitaḥ san, jaṅghe vyavasthitaḥ -- pṛthvītattvaparyantena viśvātmanā sthūlena rūpeṇollasita ityarthaḥ || kathaṃ caitat ? ityāha -- adhastaṃ pādayedagniramṛtaṃ sravati kṣaṇāt || 4-141 || gulphajānvādiṣu vyaktaṃ kuṭilārkapradīpitā | sā śaktistāpitā bhūyaḥ pañcārādikramaṃ sṛjet || 4-142 || adha iti -- bahīrūpatāyām, tamiti -- somam, amṛtaṃ sravatīti -- arthādagnitāpitaḥ somo, yataḥ sā prāṇakuṇḍalinīrūpatvāt kuṭilā somātmikā kriyārūpā śaktiḥ, arkeṇa pramātraiva pramāṇadaśāmadhiśayānena, pradīpitā bahirullilāsayiṣayā prabodhitā, ata eva bhūyaḥ -- punastāpitā bahīrūpatvenaivottejitā satī, pañcārādikramaṃ sṛjet -- pañcabhūtātma viśvamavabhāsayedityarthaḥ || 142 || etadindriyāntareṣvapi atidiśati -- evaṃ śrotre'pi vijñeyaṃ yāvatpādāntagocaram | pādāntagocaramityanena karmendriyāṇāmapyevaṃrūpatvam, ityuktam || na kevalaṃ pramāṇarūpeṣvindriyeṣvevaṃrūpatvamasti yāvatprameyātmasu pañcabhūteṣvapi, ityāha -- pādāṅguṣṭhātsamārabhya yāvad brahmāṇḍadarśanam || 143 || pādāṅguṣṭhādārabhya brahmarandhrantaṃ pañcabhūtātmakeśarīre'pyevaṃ vijñeyam, iti prācyena saṃbandhaḥ | evaṃ meyadaśāyāmapi paraiva saṃvid grāhyākārā vartate ityatrāpi etadeva pramāṇam ityarthasiddham, ata evottaratra saṃvādayiṣyate || 143 || nanvindriyādīnāmevaṃrūpatvenābhihitena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- ityajānannaiva yogī jānanviśvaprabhurbhavet | jvalannivāsau brahmādyairdṛśyate parameśvaraḥ || 4-144 || brahmādyairiti -- etatsphāra eva hi sarvaloka iti bhāvaḥ, atra cāntarāntarāvasthito'pi caryākramaḥ suspaṣṭatvāt rahasyatvācca na tathā vitānitaḥ -- iti svayamevāvadhāryam || 144 || evaṃ saṃvādite āgame tātparyārthaṃ vyācaṣṭe -- atra tātparyataḥ proktamakṣe kramacatuṣṭayam | ekaikatra yatastena dvādaśātmakatoditā || 4-145 || ekaikatrākṣe iti -- samasteṣvindriyeṣu iti yāvat, tena sṛṣṭyādikramacatuṣṭayasya mātṛmānameyagatattvena pratyekamavasthānena hetunā, yato -- yasmāt, ekaikatrākṣe dvādaśātmakatoditā - eka mekamindriyaṃ dvādaśamarīcirūpamityarthaḥ || 145 || nanu tātparyārthavyākhyānameva kasmātkṛtam ? -- ityāśaṅkyāha -- na vyākhyātaṃ tu nirbhajya yato'tisarahasyakam | na kevalaṃ paraiva saṃvit pramāṇadaśāyāṃ grahaṇākārā yāvatprameyadaśāyāmapi grāhyākārā, ityāha -- meye'pi devī tiṣṭhantī māsarāśyādirūpiṇī || 4-146 || ādiśabdena dvādaśasaṃkhyāvacchinnānāṃ svarādīnāṃ grahaṇam, yaduktam -- "dvādaśaiva svarāḥ proktā napaṃsakavivarjitāḥ | ādityā dvādaśa proktā dvādaśāravyavasthitāḥ || māsā dvādaśa ityuktāḥ kalā dvādaśasaṃjñitāḥ |" iti, tanmeyadaśāyāmapi asyā dvādaśātmakatvameva, iti bhāvaḥ || 146 || evamekaiveyaṃ parā saṃvit tattadrūpatayā sarvatrāvabhāsate, ityāha -- ata eṣā sthitā saṃvidantarbāhyobhayātmanā | svayaṃ nirbhāsya tatrānyadbhāsayantīva bhāsate || 4-147 || ato -- yathopapāditāt sarvatraiva avasthānāddhetoḥ, eṣā -- pratyavamarśātmā parā saṃvit, svamāhātmyādantarbāhyobhayātmanā pramātṛprameyādirūpatayā svātmānamavabhāsya sthitāpi tatra anyadvyatiriktamivāvabhāsayantī, bhāsate -- sarvasyānubhavasiddho'yamartha ityarthaḥ, yadyapi vastutaḥ parā saṃvidevāvabhāsate tadatirekehi na kiñcidbhāyāt tathāpyāmukhe tatsvātantryādeva tadatiriktamiva pramātrādi avabhāsate yenāsyā dvādaśadhātvamullasitam || 147 || tadeva cedānīṃ vibhajya darśayan, kramanayasodaratāmasya darśanasyāvedayati -- tataśca prāgiyaṃ śuddhā tathābhāsanasotsukā | sṛṣṭiṃ kalayate devī tannāmnāgama ucyate || 4-148 || tataḥ -- parasyā eva saṃvidastattatpramātrādirūpatvena parisphuraṇāddhetoḥ, -- tathātvena sphuraṇātprāk, śuddhā -- pramātrādiniyatarūpānārūṣitā iyaṃ "śrīkālasaṅkarṣiṇī" -- śabdavyapadeśyā parā saṃviddevī kālakalanākalaṅkagrasiṣṇutayā dyotamānā, tathā svātmānatireke'pi atirekāyamāṇatayā yat svātantryādbhāsanaṃ, tatra sotsukā sisṛkṣāyoginī satī, sṛṣṭiṃ kalayate -- bahirāsūtritaprāyaṃ bhāvajātaṃ vimṛśati, ata eva tannāmnā-anvarthena "śrīsṛṣṭikālī" śabdena, āgame -- śrīpañcaśatikādau, ucyate -- abhidhīyate ityarthaḥ, yaduktaṃ tatra "mantrodayā vyomarūpā vyomasthā vyomavarjitā | sarvā sarvavinirmuktā viśvasminsṛṣṭināśinī || yā kalā viśvavibhavā sṛṣṭyarthakaraṇakṣamā | yadantaḥ śāntimāyāti sṛṣṭikālīti sā smṛtā ||" iti | śrīkramastotre'pi -- "kaulārṇavānandaghanormirūpāmunmeṣameṣobhayabhājamantaḥ | nilīyate nīlakulālaye yā tāṃ sṛṣṭikālīṃ satataṃ namāmi ||" iti || 148 || evaṃ prameyagataṃ sṛṣṭisvarūpamabhidhāya, sthitisvarūpamapyabhidhātumāha - tathā bhāsitavastvaṃśarañjanāṃ sā bahirmukhī | svavṛtticakreṇa samaṃ tato'pi kalayantyalam || 4-149 || sthitireṣaiva bhāvasya..................... | tataḥ -- śrīsṛṣṭikālyudayānantaramapi, sā -- paraiva pramātrekarūpā saṃvit, bahirmukhī - svasvātantryāt pramāṇadaśāmadhiśayānā, svamātmīyaṃ yaccakṣurādīndriyasaṃbandhi rūpādyālocanātmakaṃ vṛtticakraṃ, tena samaṃ tathātirekāyamāṇatayā bhāsitaṃ yadviśvalakṣaṇaṃ vastu, tasya ye "rūpādipañcavargo'yaṃ viśvametāvadeva hi |" ityādyuktyā rūpādyā aṃśāḥ tatkartṛkāṃ rañjanām, alam-atyartham, ātmaviṣayatayāpi kalayantī, avikalpavṛttyā jānānā satī "mānaṃ hi nāma meyoparañjitameva bhavet" ityavivādaḥ, mānātmanā ca bahirmukhena rūpeṇa mātaiva sphurediti, tasyāpi taddvāreṇaiva meyoparañjanaṃ, na punaḥ -- sākṣāditi bhāvaḥ, eṣaiva rūpāderbhāvajātasya sthitaḥ -- avabhāsanātmikā vyaktirityarthaḥ, meyaṃ hi nāma svātmani na kiñciditi pramāṇopāroheṇaiva asya sthitiḥ syāt iti -- evakārāśayaḥ, evaṃvidhā ceyaṃ meye evāsaktyā raktakālīśabdavyapadeśyā, iti atrāpi tannāmnā āgama ucyate, iti prācyena saṃbandhaḥ, taduktaṃ śrīpañcaśatike -- ṅa caiṣā cakṣuṣā grāhyā na ca sarvendriyasthitā | nirguṇā nirahaṅkārā rañjayedviśvamaṇḍalam || sā kalā tu yadutpannā sā jñeyā raktakālikā |" iti | śrīkramastotre'pi -- "mahāvinodārpitamātṛcakravīrendrakāsṛgrasapānasaktām | raktīkṛtāṃ ca pralayātyaye tāṃ namāmi viśvākṛtiraktakālīm ||" iti | nanu sarvatraivānyatra śrīsṛṣṭikālyanantaraṃ śrīsthitikālyā abhidhānam, yaduktaṃ śrīsārdhaśatike "dvādaśāraṃ mahācakraṃ raśmirūpaṃ prakīrtitam | nāma caiva pravakṣyāmi raśmīnāṃ tu yadāsthitam || sṛṣṭiḥ sthitiśca saṃhāro raktakālī tathaiva ca | svakālī yamakālī ca mṛtyukālī tathaiva ca || rudraśca paramārkaśca mārtaṇḍaśca tataḥ paraḥ | kālāgnirudrakālī ca mahākālyabhidhā punaḥ || mahābhairavaśabdaśca ghorāśabdastataḥ paraḥ | caṇḍakālīpadaṃ cānte trayodaśa udāhṛtāḥ ||" iti, tatkathamiha tadanantaraṃ śrīraktakālyādinirdeśaḥ kṛtaḥ, evaṃ hi āgamavirodhaḥ syāt ? satyaṃ -- kiṃ tu āgame saṃvitkramagopanārtham ālūnaviśīrṇatayaivamabhidhānaṃ, yathā śrīpañcaśatikesthitikrame'pi, yadeva cānusṛtya mahāgurubhiḥ pūjākramaḥ prakrāntaḥ, iha tu pūjākramagopanāya svaśayyayaiva sthāpanaṃ, yadadhikṛtya saṃvitkramaḥ pariniṣṭhitimiyāt, ata evāgamaikaśaraṇatayā pravṛtte'pi śrīkramastotre granthakṛtāṃ saṃvitkramameva pradarśayituṃ tadvivṛtau śrīsṛṣṭikālyādistutiślokavyākhyānānantaraṃ śrīraktakālyā bhagavatyāḥ ataḥ paraṃ sthitiḥ saṃbhāvyate ityādyuktam, iha punaḥ saṃvitkramābhiprāyeṇaiva muktakaṇṭhamevamabhidhānam, iti na kaściddoṣaḥ || 149 || evaṃ prameyagataṃ sthitisvarūpamabhidhāya saṃhārasvarūpamapyabhidhātumāha -- .....................ṭāmantarmukhatārasāt | saṃjihīrṣuḥ sthiternāśaṃ kalayantī nirucyate || 4-150 || saiva parā saṃviddevī, tāṃ -- pramāṇarūpāṃ raktyaparaparyāyāṃ sthitim, antaḥ pramātrekātmatāyāmaunmukhye "jñāto mayārthaḥ" iti svātmaviśrānticamatkārātmano rasāt, saṃhartumicchuḥ -- ātmasāccikīrṣuḥ, ata eva śthiternāśaṃ kalayantī nirucyate" śrīkramabhaṭṭārakādau sthitināśakālīśabdavyapadeśyetyarthaḥ, yaduktaṃ tatra -- "vājidvayasvīkṛtavātacakra prakāntasaṅghaṭṭagamāgamasthām | śuciryayāstaṃ gamito'rciṣā tāṃ śāntāṃ namāmi sthitināśakālīm ||" iti | śrīpañcaśatike'pi -- "hāsinī paudgalī yeyaṃ bālāgraśatakalpanā | kalpate sarvadehasthā sthitiḥ sargasya kāriṇī || yadutpannā tu sā devī punastatraiva līyate | tāṃ viddhi devadeveśa sthitikālīṃ maheśvara ||" iti || 150 || evaṃ prameyagataṃ saṃhārasvarūpaṃ nirūpya, anākhyasvarūpamapyāha -- tato'pi saṃhārarase pūrṇe vighnakarīṃ svayam | śaṅkā yamātmikāṃ bhāge sūte saṃharate'pi ca || 4-151 || tataḥ -- śrīsthitināśakālyudayānantaramapi, evamuktarūpasya saṃhārasya pramātṛtātmani rase, pūrṇe -- parāṃ dhārāmadhirūḍhe, saiva parigṛhītaparimitapramātṛbhūmikā saṃvit, svayaṃ -- svasvātantryamahimnā, bahiraunmukhyātmanyekasmin bhāge, yamayati "idaṃ kāryamidaṃ na" iti niyatāvavasthāpayati, iti yamo -- vikalpaḥ, tadanuprāṇitā yeyaṃ śaṅkā -- śāstrāṇāmānantyāt kāryākāryavibhāgasya viparyayeṇāpi darśanāt kiṅkartavyatayā mūḍhatātmā vicikitsā, ata eva "............................śaṅkāyā vighnabhājanam |" ityādyuktyā svasvarūpānupraveśe vighnakarī, tāṃ sūte -- prameyakakṣyāparyantamullāsayati, antar -- aunmukhyātmani dvitīyasminbhāge ca, saṃharate -- vigalitaniyatisaṅkocavidhiniṣedhāviṣayaparasaṃvidātmanā svenaiva vikasvareṇa rūpeṇa parisphurati "rāsabhyā mūtrakāle tu yoniḥ praspandate yathā |" ityādyuktavadanavaratameva saṅkocavikāsamayatayā aniyatena rūpeṇākhyātumaśakyā, ityevaṃ yamaṃ kalayantī "yamakālīti" nirucyate, iti pūrvavadākṣepaḥ, taduktaṃ śrīpañcaśatike -- "yamarūpasvarūpasthā rūpātītasvarūpagā | sā kalā līyate yasyāṃ yamakālī tu sā smṛtā ||" iti | śrīkramastotre'pi -- śarvārthasaṅkarṣaṇasaṃyamasya yamasya yanturjagato yamāya | vapurmahāgrāsavilāsarāgāt saṅkarṣayantīṃ praṇamāmi kālīm ||" iti | evaṃ prameyāṃśagrāsarasikaṃ sṛṣṭyādidevīcatuṣṭayaṃ nirūpitam || 151 || idānīṃ tu pramāṇāṃśabhakṣaṇapravaṇaṃ saṃhārādidevīcatuṣkaṃ nirūpayati -- saṃhṛtya śaṅkāṃ śaṅkyārthavarjaṃ vā bhāvamaṇḍale | saṃhṛtiṃ kalayatyeva svātmavahnau vilāpanāt || 4-152 || evaṃ yamātmikāṃ śaṅkāṃ saṃhṛtya śaṅkāsthānaṃ vā śaṅkyān -- kāryākāryarūpānarthān, parihṛtya -- upasaṃhṛtya, tannāntarīyakavṛttyā sā paraiva saṃviddevī svātmavahnisātkāralakṣaṇādvilāpanāddhetoḥ, nikhile bhāvamaṇḍale, saṃhṛtiṃ kalayatyeva, yena -- śrīpañcaśatikādau saṃhārakālīśabdavyapadeśyā, iti tannāmnā āgama ucyate, iti dūreṇa saṃbandhaḥ, taduktaṃ tatra -- "caṇḍakālī śuddhavarṇā yāmṛtagrasanodyatā | bhāvābhāvavinirmuktā viśvasaṃhārarūpiṇī || yatra sā yāti vilayaṃ sā ca saṃhārakālikā |" iti | śrīkramastotre'pi -- "unmanyanantā nikhilārthagarbhā yā bhāvasaṃhāranimeṣameti | sadoditā satyudayāya śūnyāṃ saṃhārakālī muditāṃ namāmi ||" iti || 152 || kīdṛk cātropasaṃhriyamāṇānāṃ bhāvānāṃ kalanam ? -- ityāśaṅkyāha -- vilāpanātmikāṃ tāṃ ca bhāvasaṃhṛtimātmani | āmṛśatyeva yenaiṣā mayā grastamiti sphuret || 4-153 || svayameva hi nāma bhāvānāṃ saṃvidvilīnatotpādanātmā saṃhāro - yadbahīrūpatāvilāpanena pramāṇadaśāmadhiśayānāyāṃ saṃvittāvabhedena parāmarśanaṃ, yata eveyaṃ saṃvit "mayaitadarthajātamātmani abhedenāvabhāsitam" ityevaṃ sphurattārūpā bhavet, ityuktaṃ -- "yenaiṣā mayā grastamiti sphurediti" iyameva hi saṃvidaḥ pramāṇarūpatāyāṃ sṛṣṭiḥ -- yat tattadarthārūṣitā cakāsyāditi || 153 || evaṃ pramāṇagataṃ sṛṣṭisvarūpamabhidhāya, sthitisvarūpamapyabhidhātumāha -- saṃhāryopādhiretasyāḥ svasvabhāvo hi saṃvidaḥ | nirupādhini saṃśuddhe saṃvidrūpe'stamīyate || 4-154 || evaṃ saṃharaṇīye saṃhṛte'pi, etasyāḥ -- pramāṇamayyā nikhilārthasaṃhartṛtvāt mṛtyurūpāyāḥ saṃvidaḥ, saṃhāraṇīyakāryākāryādyarthavicchinno, yaḥ svaḥ sarvata evāsādhāraṇaḥ svabhāvaḥ, sa svāṃśasaṃvidviśrāntimantareṇa sthtimeva na yāyāt, iti prameyamiva pramāṇe nirupādhini -- tattadarthānārūṣite, ata evaṃ saṃśuddhe -- pramātrātmani, saṃvidrūpe "astamīyate" -- tatraiva raktirūpāṃ viśrānṃtiṃ gacchet yenāsyāḥ saṃhartṛtvameva vyavatiṣṭhate, ityevaṃ mṛtyurūpāyā api saṃvidaḥ kalanāt "mṛtyukāliti" sarvatreyamuddhoṣyate, ityarthata etallabdham, taduktaṃ śrīpañcaśatike -- "omityeṣā kuleśānī mṛtyukālāntapātinī | mṛtyukālakalā yasyāḥ praviśedvigrahaṃ śiva || tadā sā mṛtyukālīti jñeyā girisutādhava |" iti | śrīkramastotre'pi -- "mametyahaṅkārakalākalāpavisphāraharṣoddhatagarvamṛtyuḥ | grasto yayā ghasmarasaṃvidaṃ tāṃ namāmyakāloditamṛtyukālīm ||" iti || 154 || evaṃ pramāṇagataṃ sthitisvarūpamabhidhāya saṃhārasvarūpamapyāha -- vilāpite'pi bhāvaughe kañcidbhāvaṃ tadaiva sā | āśyānayedya evāste śaṅkāsaṃskārarūpakaḥ || 4-155 || śubhāśubhatayā so'yaṃ soṣyate phalasaṃpadam | evaṃ hi nirupādhiśuddhapramātṛsaṃvidviśrāntyā saṃhṛte'pi kāryarūpe bhāvaughe, sā parā saṃvit tadvilāpasamanantarameva kañcit pratiniyatarūpaṃ bhāvamāśyānayet -- vilāpitatve'pi kathañcidbhedāvabhāsātmatayā ghanatāmāpādayet, ya evāśyānībhūtaḥ saṃskārarūpatayā vartamānaḥ "śaṅkā āste - tannimittatayā avatiṣṭhate ityarthaḥ, yadvaśādeva vicitrācārapradarśakeṣvananteṣu śāstreṣu kāryākāryavibhāganiścayamalabhamānasya pramātuḥ "adharmaṃ dharmamiti yā buddhyate tamasāvṛtā |" ityādidṛśā yadeva yathā hṛdaye prarohati tadeva tasya tathā phalet -- iti sa evāyaṃ śaṅkānimittaṃ kāryākāryalakṣaṇapratiniyatabhāvāhitaḥ saṃskāraḥ prabuddhaḥ san śubhāśubharūpāṃ phalasaṃpadaṃ janayiṣyate, yenāyaṃ lokaḥ svarnirayādipātratayā sukhaduḥkhādibhoktṛtāmiyāt || 155 || nanvevaṃ śaṅkamānaḥ pramātā kāryākāryayorniścayānutpādāt na kiñcidapyanutiṣṭhet, iti kimasya śubhāśubhatayā phalet ? -- ityāśaṅkyāha -- pūrvaṃ hi bhogātpaśvādvā śaṅkeyaṃ vyavatiṣṭhate || 4-156 || iha sarvasya lokasya nānātvena kāryākāryayoḥ śruteḥ sukhaduḥkhādyanubhavāt pūrvameva tāvacchaṅkā jāyate "kimanuṣṭheyaṃ mayā" iti, svasaṃskāraprabodhatāratamyāttu kutracideva kasyacittanniścayaḥ samutpadyate, tadanuṣṭhānādasya śubhāśubhaphalabhāgitayā sukhaduḥkhādau bhoktṛtā syāt, tadanantaraṃ ca duḥkhādyupaghātādevamasya śaṅkā saṃprajāyate "yadakāryameva nūnaṃ mayā kāryatayānuṣṭhitaṃ, yenaivamasmi duḥkhaparābhūto jātaḥ" iti, tataśca pūrvaṃ kṛtamapi brahmaṇālambhanādi tatkālameveyaṃ śaṅkā śithilayati, yena tadanuśayavaśācchubhamaśubhaṃ vā phalaṃ dātuṃ na śaknuyāt || 156 || tadevāha -- anyadāśyānitamapi tadaiva drāvayediyam | prāyaścittādikarmabhyo brahmāhatyādikarmavat || 4-157 || na ca mitaḥ pramātā tadīyo vā caitasikaḥ śaṅkākhyo dharma evaṃ vidhātumutsahate, ityāha -- rodhanād drāvaṇādrūpamitthaṃ kalayate citiḥ | evaṃ saṃskārātmanāvasthitasyāpi arthasya, rodhanād drāvaṇācca iyaṃ parā saṃviduktena prakāreṇa rūpaṃ kalayantī śrīkramasadbhāvaṭṭārake"rudrakālīti" vyapadiṣṭetyarthaḥ" taduktaṃ tatra -- "idaṃ sarvamasarvaṃ yatsaṃhārāntaṃ tu nityaśaḥ | kuṭilekṣaṇarekhāntagrastamastamitaṃ ca yat || tato bodharasāviṣṭā spandamānā nirākulā | dīdhitīnāṃ sahasraṃ yadvamecca pibate bhṛśam || sā kalā līyate yasyaṃ rudrakālīti sā smṛtā |" iti, śrīpañcaśatikādau punariyaṃ "bhadrakālī" ityuktā, iti nāmni bhede'pi vastuni na kaścidbhedo, yadruddhaṃ vārthaṃ drāvayedbhinnaṃ vā, ityubhayathāpi arthānugama iti, taduktaṃ tatra -- "gamāgamasugamyasthā mahābodhāvalokinī | māyāmalavinirmuktā vijñānāmṛtanandinī || sarvalokasya kalyāṇī rudrā rudra sukhapradā | yatraiva śāmyati kalā rudrakālīti sā smṛtā || bhedasya drāvaṇādbhadrā bhadrasiddhikarīti yā | iti | śrīkramastotre'pi -- "viśvaṃ mahākalpavirāmakalpabhavāntabhīmabhrukuṭibhramantyā | yāśnātyanantaprabhavārciṣā tāṃ namāmi bhadrāṃ śubhabhadrakālīm ||" iti || na kevalamiyamāśyānībhāvena ruddhamevārthaṃ drāvayet, yāvad drāvitamapi rodhayet, ityāha -- tadapi drāvayedeva tadapyāśyānayedatha || 4-158 || evaṃ cātra pramāṇarūpatve'pi tattadarthasaṃhārakāriṇaḥ pramātureva prādhānyaṃ, yena granthakṛto rudraśabde bharaḥ || 158 || evaṃ pramāṇagataṃ saṃhārasvarūpaṃ nirūpya, anākhyasvarūpamapi nirūpayitumāha -- itthaṃ bhogye'pi saṃbhukte sati tatkaraṇānyapi | saṃharantī kalayate dvādaśaivāhamātmani || 4-159 || evamupasaṃhṛte'pi arthe tatparicchedakārīṇi dvādaśāpi karaṇāni saṃharantī saṃvit ahamātmanyahaṅkāre, kalayate -- tatraiva līnatāṃ nayedityarthaḥ || 159 || nanu kānyetāni dvādaśa karaṇāni, kiṃ caiṣāṃ karaṇatvam ? -- ityāśaṅkyāha -- karmabuddhyakṣavargo hi buddhyanto dvādaśātmakaḥ | prakāśakatvātsūryātmā bhinne vastuni jṛmbhate || 4-160 || buddhyanta iti -- manasā saha, prakāśakatvāditi -- arthālocanātmanaḥ, sūryātmeti -- śūryaṃ pramāṇamityāhuḥ.............|" ityādyuktyā pramāṇarūpa ityarthaḥ, bhinnaṃ prameyaṃ paricchindacca pramāṇamucyate ityuktaṃ "bhinne vastuni jṛmbhate" iti || 160 || nanvahaṅkārasyāpi antaḥkaraṇāntaḥpātaḥ samasti, iti kathaṃ "dvādaśaiva karaṇāni" ityuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- ahaṅkārastu karaṇamabhimānaikasādhanam | avicchinnaparāmarśī līyate tena tatra saḥ || 4-161 || ahaṅkāraḥ punaḥ "ahaṃ śṛṇomyahaṃ paśyāmi" ityādyabhimānaikasādhanatvāt avicchinnatayā pramātrabhedena viśeṣānupādānāt sarvasyārthasya parāmarśanaśīlaḥ karaṇam, ityasau dvādaśavidho'pi karaṇavargaḥ tatrāhaṅkāre līyate -- tadekaviśrānto bhavedityarthaḥ || 161 || nanu karaṇatvāviśeṣe'pi buddhyādireva karaṇavargaḥ kathaṅkāramahaṅkāre līyate ? ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntopadarśanenopaśamayati -- yathāhi khaṅgapāśādeḥ karaṇasya vibhedinaḥ | abhedini svahastādau layastādvadayaṃ vidhiḥ || 4-162 || iha karaṇasya vyatiriktatve kiṃ preyatvaṃ sarvasyāpi tathā prasaṃṅgaḥ, preryatve ca perraṇakriyāyāṃ karmatvaṃ syāt, na karaṇatvam, na ca akaraṇikā kriyā bhavet, iti tatrāpi karaṇāntareṇa bhāvyam, ityanavasthā syāt, tadvyatiriktasyāpi khaḍgādeḥ karaṇasya yathā kartrabhinnahastādyabhedabhāvanayā karaṇatvaṃ ghaṭate, tathā ahamaṃśasparśitayā pramātrabhedinyahaṅkāre'pi buddhyāderlayāt, iti yuktamuktam -- ahaṅkāre buddhirlīyate iti || 162 || etadeva prakṛte viśramayati -- tenendriyaughamārtaṇḍamaṇḍalaṃ kalayetsvayam | saṃviddevī svatantratvātkalpite'haṃkṛtātmani || 4-163 || tena -- uktena krameṇa, svasvātantryāt svayaṃ, na tu parimitapramātrādivyavadhānena, saṃviddevī dvādaśasaṃkhyāvacchinnaṃ buddhyādīndriyamārtaṇḍamaṇḍalaṃ dehādāvabhiniveśātkalpite'haṃkṛtātmani kalayet -- tadekamayatāmāpādayet, yena śrīkramastotrādau iyaṃ "mārtaṇḍakālī" ityucyate, taduktaṃ tatra -- "mārtaṇḍamāpītapataṅgacakraṃ pataṅgavatkālakalendhanāya | karoti yā viśvarasāntakāṃ tāṃ mārtaṇḍakālīṃ satataṃ praṇaumi ||" iti | śrīpañcaśatike'pi -- "śabdabrahmapadātītā ṣaṭitraśāntanavāntagā | brahmāṇḍakhaṇḍāduttīrṇā mārtaṇḍī mūrtiravyayā || sā kalā līyate yasyāṃ mārtaṇḍī kālikocyate |" iti ||163|| evaṃ pramāṇāṃśabhakṣaṇapravaṇaṃ devīcatuṣṭayaṃ nirūpitam, idānīṃ pramātraṃśacarvaṇācaturaṃ devīcatuṣṭayaṃ nirūpayati -- sa eva paramādityaḥ pūrṇakalpastrayodaśaḥ | karaṇatvātprayātyeva kartari pralayaṃ sphuṭam || 4-164 || evamahaṅkāranāmni paramāditye saṃhṛteṣu buddhyādiṣu dvādaśasu karaṇeṣu sa evāhaṅkāranāmā trayodaśaḥ pramātṛtonmukhībhāvāt pūrṇakalpaḥ paramādityaḥ karaṇatvāt kartaryeva sphuṭaṃ pralayaṃ prayāti -- tadekarūpatāmāsādayedityarthaḥ || 164 || nanu dvividhaḥ kartā -- saṃkucitaścasaṃkucitaśca, tadayaṃ kutra tāvat pralayaṃ prayāti ? -- ityāśaṅkyāha -- kartā ca dvividhaḥ proktaḥ kalpitākalpitātmakaḥ | kalpito dehabuddhyādivyavacchedena carcitaḥ || 4-165 || kālāgnirudrasaṃjñāsya śāstreṣu paribhāṣitā | kālo vyavacchittadyukto vahnirbhoktā yataḥ smṛtaḥ || 4-166 || saṃsārākḷptikḷptibhyāṃrodhanād drāvaṇātprabhuḥ | anivṛttapaśūbhāvastatrāhaṃkṛtpralīyate || 4-167 || asyeti -- dehabuddhyādivyavacchedabhājaḥ kalpitasya pramātuḥ, kiṃ ca asyāḥ saṃjñāyāḥ pravṛttāvatra nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- "kāla" ityādi, vyavacchit -- vyavacchedaḥ, tena kālena tadvyavacchedena yukto'gnirbhoktā, sa eva ca kiñcidbhogyasaṃskārasyāprabodhāt "mamaitanmā bhūt" iti ruṇaddhi, prabodhācca kiñcid drāvayati, bhogena svātmasātkaroti rudraḥ, ata eva bhogyaunmukhyāt anivṛttapaśūbhāvaḥ -- pronmiṣadabhilāṣātmakāṇavamalayoga ityarthaḥ, tatreti -- kālāgnirudrasaṃjñe saṃkucite pramātari, evamahaṅkāranāmnaḥ paramārkasya parimite kālāgnirudrasaṃjñe pramātari, evaṃkalanāt śrīkramastotrādāviyaṃ "paramārkakālī" ityucyate, taduktaṃ tatra -- "astoditadvādaśabhānubhāji yasyāṃ gatā bhargaśikhā śikheva | praśāntadhāmni dyutināśameti tāṃ naumyanantaṃ paramārkakālīm ||" iti | śrīpañcaśatike'pi -- "ekākinī caikavīrā susūkṣmā sūkṣmavarjitā | paramātmapadāvasthā parāparasvarūpiṇī || sā kalā pararūpeṇa yatra saṃlīyate śiva | sā kalā paramārketi jñeyā bhasmāṅgabhūṣaṇa ||" iti || 165-167 || evaṃ pramātṛgataṃ sṛṣṭisvarūpamabhidhāya sthitisvarūpamapyāha -- so'pi kalpitavṛttitvādviśvābhedaikaśālini | vikāsini mahākāle līyate'hamidaṃmaye || 4-168 || evamahaṅkāre graste, tadgrasituḥ -- kālāgnirudraśabdavyapadeśyasya kalpitasyāpi pramāturgrāsena bhāvyam, iti so'pi kalpitaḥ pramātā, kalpitatvādeva ahamidaṃmaye, ata evāhantāyāmidantāyā viśrānteḥ viśvābhedaikaśālini, ata eva vikāsini "bhairavarūpī kālaḥ sṛjati jagatkāraṇādi kīṭāntam ||" ityādyuktasvarūpe mahākāle līyate - parasminnakalpite pūrṇāhaṃvimarśamaye pramātari viśrānto bhavedityevaṃ parimitapramātrātmanaḥ kālāgnirudrasya kalanāt "kālāgnirudrakālīti" śrīpañcaśatikādāviyam ucyate, yaduktaṃ - "varadā viśvarūpā ca guṇātītā parā kalā | aghoṣā sāsvarārāvā kālāgnigrasanodyatā || nirāmayā nirākārā yasyāṃ sā śāmyati sphuṭam | kālāgnirudrakālīti sā jñeyāmaravandita ||" iti | śrīkramastotre'pi -- "kālakramākrāntadineśacakrakroḍīkṛtāntāgnikalāpa ugraḥ | kālāgnirudro layameti yasyāṃ tāṃ naumi kālānalarudrakālīm ||" iti || 168 || evaṃ pramātṛgataṃ sthitisvarūpamabhidhāya saṃhārasvarūpamapyāha -- etasyāṃ svātmasaṃvittāvidaṃ sarvamahaṃ vibhuḥ | iti pravikasadrūpā saṃvittiravabhāsate || 4-169 || tato'ntaḥ sthitasarvātmabhāvabhogoparāgiṇī | paripūrṇāpi saṃvittirakule dhāmni līyate || 4-170 || evaṃ kālāgnirudra rūpe parimite pramātari graste paripūrṇāhaṃbhāvamayasya parapramāturmahākālasyāpi svavimarśaviśrāntyātmanā grāsena bhavitavyam, ityetasyāmuktasvarūpāyāṃ svātmano mahākālasya saṃbandhinyāṃ saṃvittau śarvo mamāyaṃ vibhavaḥ .......................|" ityādyuktavat sarvamidamahameveti vibhuḥ -- viśvābhedaikaśālinī, ata eva pravikasadrūpā yā parimitapramātṛcarvaṇācaturā saṃvittiḥ -- anubhavaviśeṣo'vabhāsate, sāpi tataḥ evamavabhāsānantaram, antaḥ -- pramātraikātmyena vartamānānām, ata eva sarvasarvātmakatvena sarvātmarūpāṇāṃ bhāvānāṃ yo bhogo -- haṭhapākakrameṇālaṃgrāsayuktyā svātmasātkāraḥ, tenoparāgiṇī -- saṃhartrekasvabhāvā, ata eva paripūrṇā, ata eva kañcidapi prati bhogyatvāgamanādvidikriyākartṛtārūpā vittiḥ, "avyayamakulamameyaṃ vigalitasadasadvivekakallolam | jayati prakāśavibhavasphītaṃ kālyāḥ paraṃ dhāma ||" ityādyuktasvarūpaśālinyakule dhāmni līyate -- svātmaviśrānticamatkārarūpāhaṃparāmarśadaśādhiśāyitāmiyāditi, evaṃ mahākālasya kalanāt "mahākālakālīti" śrīkramastotrādāvucyate, taduktaṃ tatra -- ṅaktaṃ mahābhūtalaye śmaśāne dikkhecarīcakragraṇena sākam | kālīṃ mahākālamalaṃgrasantīṃ vande hyacintyāmanilānalābhām ||" iti | śrīpañcaśatike'pi "ṛtojjvalā mahādīptā sūryakoṭisamaprabhā | kalākalaṅkarahitā kālasya kalanodyatā || yatra sā layamāpnoti kālakālīti sā smṛtā |" iti || 169-170 || evaṃ pramātṛgataṃ saṃhārasvarūpaṃ nirūpyānākhyāsvarūpamapi nirūpayati -- pramātṛvargo mānaughaḥ pramāśca bahudhā sthitāḥ | meyaugha iti yatsarvamatra cinmātrameva tat || 4-171 || iyatīṃ rūpavaicitrīmāśrayantyāḥ svasaṃvidaḥ | svācchandyamanapekṣaṃ yatsā parā parameśvarī || 4-172 || tadevamatra -- ahaṃparāmarśātmanyakule dhāmni, prameyaṃ pramāṇaṃ pramātā pramā ca ityetatsarvaṃ nānārūpatayojjṛmbhamāṇaṃ cinmātrameva -- tadekarasatayāvabhāsate ityarthaḥ, tat -- tasmādiyatīṃ prāmātrādyavacchinnāṃ rūpavaicitrīmāśrayantyāḥ svaprakāśāyāḥ parasyāḥ saṃvido yadanapekṣaṃ "tasya devātidevasya parabodhasvarūpiṇaḥ | vimarśaḥ paramā śaktiḥ sarvajñajñānaśālinī ||" ityādyuktasvarūpamahaṃparāmarśamaye svācchandyaṃ, sā prameyaprakriyayā -- pramātṛpadena mahābhairavaśabdasya, meyapadena caṇḍaśabdasya, pramāpadenograśabdasya, mānapadena ghoraśabdasya, cākṣepāt " mahābhairavacaṇḍograghorakālī" yā asmaddarśane pūrṇatayā parā iti parameśvaryuktā, yaduktaṃ śrīpañcaśatike -- "daśasaptavisargasthā mahābhairavabhīṣaṇā | saṃharedbhairavānsarvānviśvaṃ ca surapūjita || sāntaḥ śāmyati yasyāṃ ca sā syādbharitabhairavī | mahābhairavacaṇḍograghorakālī parā ca sā ||" iti | śrīkramastotre'pi -- "kramatrayatvāṣṭramarīcicakrasañcāracāturyaturīyasattām | vande mahābhairavaghoracaṇḍakālīṃ kalākāśaśaśāṅkakāntim ||" iti || 171-172 || nanu kiṃ nāmāsyāḥ paratvam ? -- ityāśaṅkyāha -- imāḥ prāguktakalanāstadvijṛmbhocyate yataḥ | atastadvijṛmbhātmakatvādevāsāṃ sarvasarvātmakatayā ekaikasyāmapi saṃvidi sarvā eva saṃvido'nantaratvena vartante, yenaikaikasyāmapi dvādaśātmakatvāt sañcārakramapūjāyāṃ catuścatvāriṃśadadhikaṃ śataṃ pūjyatvenoktam, yadāgamaḥ -- "dvādaśārāviyogena devīṃ dvādaśadhā yajet |" iti, ata eva ca trayodaśaṃ rūpamabhidhātumavakāśaleśo'pi nāsti iti yuktamuktaṃ "paramārthataḥ saṃviddvādaśātmaiva" iti || nanu kramadarśane sarvatraiva śrīsṛṣṭyādidevīnāṃ madhye śrīsukālyā bhagavatyā abhidhānaṃ, yenānākhyacakre trayodaśa devyaḥ, ata eva śrīmahābhairavacaṇḍograghorakālībhaṭṭārikāyāśca trayodaśatvam, taduktaṃ śrīpañcaśatike -- "ḍakalā bhīṣaṇā raudrā kulakālinirākulā | alakṣyā lakṣyanirlakṣyā sukālī nāma siddhidā ||" iti | śrītantrarājabhaṭṭārake'pi -- śṛṣṭikālī ca saṃhāre sṛṣṭau sā parameśvarī | sthitikālī tathā ghorā tataḥ saṃhārakālikā || raktakālī carvayantī raktaughamavibhedataḥ | sukālī yamakālī ca mṛtyukālī bhayāvahā || bhadrakālī tathā cānyāparamādityakālikā | mārtaṇḍakālī kālāgnirudrakālamaholbaṇā || mahākālakule kālī mahābhairavakālikā | trayodaśavidhā kālī vijñeyā nāmabhedataḥ ||" iti, śrīsārdhaśatikaṃ tu samanantarameva saṃvāditaṃ, tadatra kramanayasamānakakṣyatvavivakṣāyāmapi kathametadviruddhamabhihitaṃ "dvādaśaiva devyaḥ" iti ? aṭrocyate, iha -- kramadarśane sarvasarvikayā anākhyacakre trayodaśaiva devyaḥ pūjyatvenābhimatāḥ, iti tāvannāsti niyamaḥ, yataḥ śrīkramasadbhāvabhaṭṭārakeanākhyacakre saptadaśa devyaḥ pūjyatvenoktāḥ, yaduktaṃ tatra -- "kālotthitā mahādeva sānandā nandinī śivā | cidghanā yugmamadhyasthā akṣarā kṣaragocarā || akulā kalayennityā kālakālī nirākulā | sā kalā līyate yasyāṃ sṛṣṭikālī tu sā smṛtā ||" ityādyupakramya "kramatrayāṇāṃ yaccakraṃ ghoraghorataraṃ mahat | kālarūpaṃ marīcyādyaṃ tvāṣṭaṃra kalpāntakāntagam || ācarettu mahācāracāturyeṇaiva tatra ca | yā kalā ghoraghorogrā tasyāḥ sā turyagā śivā || mahābhairavaghorasya caṇḍarūpasya sarvataḥ | grasate yā mahākālī dvyaṣṭakā kālanāśinī || saptadaśī tu sā kālī viddhi sarvārthakāriṇī |" iti, ata eva ca "etadāśayena śrīstotrakārasya pūjākramaḥ, iti na grāhyam, yadāhuḥ -- "śrīkramasadbhāvādikaśāstrāśayataśca patrikā atra | śrīstotrakārabhāskarakuladharapūrvāsu saṃtatiṣu ||" iti, asya hi anākhyacakre trayodaśa devyaḥ pūjyatayā abhimatā dvādaśa vā, yadadhikāreṇa ayaṃ vicāraḥ prakrāntaḥ, evamiha śrīsukālīṃ vinā dvādaśaiva devyaḥ pūjyatayā yadyuktāḥ, tatko doṣaḥ, yadāgamaḥ -- "yatsṛṣṭisthitisaṃhāraraktaiśca yamamṛtyubhiḥ | rudramārtaṇḍaparamādityakālāgnirudrakaiḥ || padaiśca samahākālaiḥ kālīśabdāntayojitaiḥ | mahābhairavacaṇḍograghorakālīpadaṃ nayet ||" iti | evaṃ kramakelāvapyetadgarbhīkāreṇa yadanena granthakṛtā vyākhyātaṃ tatrāpi anyathā na kiñcitsaṃbhāvyaṃ, yato'trāsya "śrīgovindarāja-śrībhānukādikrameṇa" bahuśākhamevaṃ gurūpadeśaḥ samastīti, yo'dyāpi mahātmanāṃ mahāgurūṇāṃ hṛdayapathe śataśaḥ pariposphurīti, yaduktaṃ tatraivānena -- yathaikaḥ śrīmān vīravaraḥ sugṛhītanāmadheyo "govindarājābhidhānaḥ" "śrībhānukābhidhāno" dvitīyaḥ śrīmān "erakasamākhyaḥ" tṛtīyaḥ samamevopadeśaṃ pīṭheśvarībhya uttarapīṭhalabdhopadeśāt śrīśivānandanāthāllabdhanugrahābhyaḥ "śrīkeyūravatī-śrīmadanikā- śrīkalyāṇikābhyaḥ prāpnuvantaḥ | tatrādyaḥ prāptopadeśa evaivaṃ manasyakārṣīt -- etāvatyadhigate kimidānīṃ kṛtyamastīti, itthaṃ ca niṣṭhitamanā yāvajjīvamupanatabhogātivāhanamātravyāpāra etadvijñānopadeśapātraśiṣṭopadeśapravaṇaḥ śarīrāntaṃ pratyaikṣiṣṭa, sa cedaṃ rahasyaṃ "śrīsomānandābhidhānāya" gurave sañcārayāṃbabhūva | dvitīyo'pi evamevāsta, tasyaiva caiṣā "śrīmadujjaṭodbhaṭṭādinānāguruparipāṭīsaṃtatiḥ, yatprasādāsāditamahimabhirasmābhiretat pradarśitam | "śrīmānerakastu" siddhye prāyatata, yāvatsiddhaḥ san eva manasā samarthayate sma -- kiṃ bhogaiḥ, yata -- ayaṃ mahān kleśo mayānubhūtaḥ, kathamahaṃ sabrahmacārivadyāvajjīvaṃ prapannalokoddharaṇamātrapara eva nābhavam, yataḥ "śrīmatsadāśivapade'pi mahograkālī bhīmotkaṭabhrakuṭireṣyati bhaṅgabhūmiḥ | ityākalayya paramāṃ sthitimetyakāla saṅkarṣiṇīṃ bhagavatīṃ haṭhato'dhitiṣṭhat ||" tadidānīmapi nijabhāvagatarahasyopadeśaṃ stotramukhenāpi tāvatprasārayaṃllokānanugṛhṇīyām iti, ataścāsya evaṃ gurukramamajānānairadyatanaiḥ "śrībhūtirājanāmāpyācāryaścakrabhānuśiṣyo'nyaḥ | abhinavaguptasya guroryasya hi kālīnaye gurutā ||" ityādi yaduktaṃ tat svotprakṣitameva -- ityupekṣyam | nahi śrīcakrabhānunā prāyaḥ kasyacidapi evamupadiṣṭaṃ -- tanmūlatayaiva idānīmasyopadeśasya śataśo darśanāt, tatrāpi cātra śrībhūtirājasyānyathā pūjākrama iti "devīpañcaśatāśayamāśritya ca bhūtirājapūrvāṇām |" ityabhidadhadbhirbhavadbhirevoktam, athātra "dvādaśaiva devyaḥ pūjyatayā sthitāḥ" ityabhipretaṃ bhavatastarhi śrīpañcaśatikārthamapi na jānīṣe -- tadgaccha, svaguruṃ pṛccha, kimasmadāviṣkṛtena, śrīdevīpañcaśatike'pi asya śrīsomānandabhaṭṭapādebhyaḥ prabhṛti trikadarśanavadeva guravaḥ, iti na tatrāpyasya śrībhūtirājo gurutvena sthitaḥ, na ca "asāvasya na guruḥ" yadvakṣyati -- "athocyate brahmavidyā sadyaḥ pratyayadāyinī | śivaḥ śrībhūtirājo yāmasmabhyaṃ pratyapādayat ||" iti, "etadvidyātrayaṃ śrīmadbhūtirājo nyarūpayat | yaḥ sākṣādabhajacchrīmāñchrīkaṇṭho mānuṣīṃ tanum ||" iti ca, kiṃ tvatra neti niścayaḥ, kiṃ ca śrīmadavatārakanāthena śrīkakāradevīvat śrīmadanikāśrīkalyāṇikecānugṛhīte, ityapi ato'vasitam, tadeṣa "kramakulacatuṣṭayāśrayabhedābhedopadeśato nāthaḥ | saptadaśaiva śiṣyānitthaṃ cakre savaṃśanirvaṃśān ||" iti niyamo na nyāyyaḥ -- śiṣyadvayasyāsyāparigaṇanāt anyasyāpi kasyacicchiṣyasya saṃbhāvyamānatvāt, evaṃ "śrīkeyūravatītaḥ prabhṛti śrīcakrabhānuśiṣyāntam | saṃtatayo'tinayasya prathitā iha ṣoḍaśaivettham ||" ityādāvapi jñeyam, tathāhi -- atra śrīkakāradevyāstasyāḥ "prakṛtamahānayaśiṣyāḥ prathitāstrayaḥ savaṃśāstu |" iti traya eva śiṣyāḥ iti na vācyaṃ -- śrīgovindarājaśrībhānukayorapi etacchiśyatvāt naverakanāthaścāsyā api śiṣyaḥ, yadāhuḥ - "yasyāḥ sadā khecaridṛṣṭirodhātsārvātmikī bhāti nirantaroktā | tāmasmi keyūravatīṃ prasiddhāṃ namāmi devīmaniketasaṃsthām ||" "vande dhvastasamastabhāvavibhavaṃ śrīmannaverābhidhaṃ taṃ yo yatkiraṇaughapātavilasatsparśodayo jṛmbhate |" iti, śrīhrasvanāthasyāpi "śrīvīranāthapādaiḥ pañca ca devīnaye kṛtāḥ śṣyiḥ |" iti na pañcaiva śiṣyāḥ -- śrībhojarājanāmnaḥ ṣaṣṭhasyāpi saṃbhavāt, taduktaṃ svapāramparyaṃ vyācakṣāṇena śrīsomarājena -- "śrīmadvāmanabhānuḥ kramakamalavikāsane caturaḥ | jayati ṣaḍadhvaprojjhitaparanabhasi nibaddhasaṃtānaḥ ||" "yena dhvastaḥ samasto gahanataramahāmohaghorāndhakāro dattaḥsamyakprakāśaḥ kramakamalavanollāsaviśrāntirūpaḥ | prāptā yenaiva saṃvinnirupamasarasāsvādasaṃyogabhogā vande śrībhojarājaṃ guruvaramahitaṃ pūjyamarhadbhirantaḥ ||" iti | evamatra anekaprakāramāsamañjasyaṃ saṃbhavadapi anaṅgatvānna pradarśitam | nanu evaṃ gurukrame'pyasya kathaṅkāramidaṃ saṅgacchatāṃ, yadatra -- dvādaśaiva etā devya iti, yataḥ śrīmadavatārakanāthasyāpi atra trayodaśaiva vivakṣitāḥ yaḥ śrīgovindarājādīnāmapi paramagurutvena sthitaḥ, yadāha - "ekaṃ svarūparūpaṃ prasārasthitivilayabhedatastrividham | pratyekamudayasaṃsthitilayaviśramataścaturvidhaṃ tadapi || iti vasupañcakasaṃkhyaṃ vidhāya sahajasvarūpamātmīyam | "viśvavivartāvartapravartakaṃ jayati te rūpam ||" iti ? satyametat -- ko nāmātra vipratipadyate, kiṃ tu "asya dvādaśāpi abhipretāḥ" ityabhidadhmaḥ, yadadhikāreṇa śrīgovindarājādīnāmupadeśaḥ pravṛtto yo'smatparyantamapi prāptaḥ, yadāha -- "kālasya kāli dehaṃ vibhajya munipañcasaṃkhyayā bhinnam | svasminvirājamānaṃ tadrūpaṃ kurvatī jayasi ||" iti, ayamatrārthaḥ -- tvamevamuktasvarūpe bhagavati kāli ! paraprakāśaikasvabhāvasvātmā vibhedino "bhairavarūpī kālaḥ sṛjati jagatkāraṇādi kīṭāntam |" ityādyuktyā viśvakalanāhetoḥ kālasya rūpam, evaṃ uktayuktyā, munipañcasaṃkhyayā dvādaśadhā vibhajya -- bahirevaṃ samullāsya, punarapi atiriktameva tadrūpaṃ svasmin prakāśaikaghane rūpe, virājamānaṃ kurvatī -- darpaṇapratibimbavadanatiriktatayaiva avabhāsayantī, jayasi -- atidurghaṭakāriṇaikenaiva anākhyena rūpeṇa sarvakālaṃ parisphurasīti | nanvevametat "ekaṃ svarūparūpam ............................|" ityādinā viruddhyet -- yatkathamekatraiva parasyāḥ saṃvido dvādaśadhodayamabhidhāya trayodaśadhāpi abhidadhyāditi, tadatra kartṛtayāvasthitāyā bhagavatyā eva trayodaśarūpatvamabhidhātavyaṃ yenānayorekavākyatvaṃ syāt ? naitat -- yadevamabhidhitsitamapi uttaravākye caturdaśaṃ rūpamāpatet, yadatrāpyastyeva bhagavatyāḥ kartṛtayā'vasthānamiti, vastutastvetat ubhayatrāpi vikalpasyaiva daurātmyaṃ yat "rāhoḥ śiraḥ" iti vadabhinnamapi vastu bhedenāmṛśatīti, tasmāt dvādaśadhātvamevātra vaktumabhipretaṃ siddhapādānām -- ityavagantavyam, virodhastu utthānopahata eva, yadatra -- "tena tena krameṃṇa tvameva parisphurasi" ityevaṃ vyāptiparametadabhidhānamiti, tathā ca -- śadasadvibhedasūterdalanaparā kāpi sahajasaṃvittiḥ | uditā tvameva bhagavati jayasi jayādyena rūpeṇa ||" ityādinā śrīhastanayābhyuditena jayādyenāpi rūpeṇa tvameva parisphuritā -- ityuktam, atra punarādyavarṇakalācatuṣṭayātmanā jayādyena rūpeṇoditā tvaṃ jayasi, iti -- svakramocitaṃ vyākhyānaṃ yuktam, yadāgamaḥ -- "atha brahya paraṃ śuddhamādivarṇatvamāgatam |" ityādyupakramya "ambikādhastatastisro yugapacchaktayaḥ punaḥ | jyeṣṭhā raudrī tathā vāmā suptanāgendrasaṃnibhā || raudrī śṛṅgāṭakākārā ṛjurekhā tathā parā | ityetāḥ kāraṇaṃ jñeyāḥ sarvamābhyaḥ pravartate || parāparapadaprāptau śāntyādyāḥ parikīrtitāḥ | śāntirvidyā pratiṣṭhā ca nivṛttiścāparā smṛtā || vyomapañcakamāviṣṭāḥ paramātmapadāspadāḥ | tā evāpararūpeṇa jayādyā guhyaśaktayaḥ || iti, ayaṃ ca prathamametābhireva kāmarūpe carukapradhānenānugṛhītaḥ iti guravaḥ, jayanaśīlā tvam, ādyena -- pūrvakoṭibhāvinā rūpeṇoditā jayasi iti tu pāpātpāpīyaḥ, evaṃ "ṛtumunisaṃkhyaṃ rūpaṃ vibhajya pañcaprakāramekaikam | divyaughamudgirantī jayati jagattāriṇī jananī ||" ityādāvapi jñeyam | tadevam evaṃvidhasya gurukramasya bhāvāt tāttvika evāyamasyopadeśaḥ iti sthitam, tatrāpi ca mūlabhūtaṃ śāstraṃ svavimarśātmā yuktiśca, ityubhayamapi samanantarameva pradarśitam, ityevaṃpratyayātma atra paraṃ nirbādhaṃ pramāṇamujjṛmbhate | nanu etadastu, kiṃ tu śrīkramastotramevaṃ vyākhyāṃ na sahate, yat -- tatra saṃvidastrayodaśadhaivodayo vivakṣitaḥ, yatastatra ekaikāṃ devīṃ prati ekaikena ślokena prakrāntāyāṃ stutau śrīyamakālībhaṭṭārikāyāḥ ślokayugalena stutau ka ivāśayaḥ, tat svakālīmityapāsya bhavānīmityapapāṭha eva, ityatra vivaraṇakārāntarasaṃmata eva pāṭha iti ? atrocyate -- iha tāvadekaikāṃ devīṃ prati ekaikena ślokena stutiḥ prakrāntā -- iti kenoktaṃ, yat śrīrudrakālāgrirudrakālībhaṭṭārikāyā api "yā sā jagad dhvaṃsayate samagraṃ mṛtyorvapurgrāsayatīti viṣvak | dhāmāgnirūpīyasahasradīptāṃ tāṃ naumi kālānalarudrakālīm ||" iti dvitīyena ślokena stutiḥ samasti, iti śrīyamakālībhaṭṭārikāyāḥ ślokayugalena stutau ka ivāyaṃ saṃrambha iti, athāyamapi bhavatkalpita eva ślokaḥ, iti cet naitat -- śrīhrasvanāthenāpi svalipivivaraṇe'sya ślokasya dṛṣṭatvāt, sarveṣāmeva ca vivaraṇakṛtāmatra pratipadaṃ pāṭhānāṃ ślokānāṃ vyatyāso dṛśyate, ityasmaddṛṣṭa eva pāṭhe ka ivāyaṃ pradveṣaḥ, nanvevaṃ tarhi "ayaṃ pāṭhaḥ sādhurayamasādhuḥ" iti vicāraḥ kiṃ nāśrīyate -- yadya eva samūlaḥ pāṭhaḥ sa eva sādhuritarastu itaratheti, mūlaṃ cātrobhayatrāpi pradarśitena krameṇa samānamutpaśyāmaḥ -- ityekataraparigrahe yathāsvaṃ gurūpadeśa eva nibandhanam | yathoktamasmatparamagurubhiḥ -- "yo yasya gurvādeśaḥ sa tasya mocakaḥ |" iti, tasmādadṛṣṭagurubhirapariśīlitaśāstrasaṃpradāyaiḥ svavimarśaśūnyairdevānaṃpriyairyat kiñcidatrocyate tadupekṣyameva, ityalamatirahasyaprakaṭanamahāsāhasena || kiṃcātra kalanamucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- kṣepo jñānaṃ ca saṃkhyānaṃ gatirnāda iti kramāt || 4-173 || svātmano bhedanaṃ kṣepo bheditasyāvikalpanam | jñānaṃ vikalpaḥ saṃkhyānamanyato vyatibhedanāt || 4-174 || gatiḥ svarūpārohitvaṃ pratibimbavadeva yat | nādaḥ svātmaparāmarśaśeṣatā tadvilopanāt || 4-175 || "kala kila bila kṣepe" "kala gatau" "kala sakhyāne" "kala śabde" iti dhātucatuṣṭayasya pañcadhāyamartho -- yadgatirjñāne prāptau ca vartate iti, etadeva krameṇa vyācaṣṭe -- kramādityādinā, bhedanamiti -- bahirullāsanam, avikalpanamiti -- svātmābhedena parāmarśaḥ bheditasyaiva pramātṛprameyāderarthasya parasparāpohanāt "idamidaṃ nānidam, iti pratiniyatatayāvasthāpanāt saṃkhyānaṃ vikalpaḥ, gatiścātra gatyupasarjanā prāptistena bhedito'rthaḥ -- saṃvillakṣaṇaṃ svarūpamārohati prāpnotīti svarūpārohī, tasya bhāvastattvam, na caitat kaṭa iva devadattasyetyuktaṃ -- pratibimbavat iti, pratibimbasya hi tadavyatiriktatve'pi tadvyatiriktyaivāvabhāso bhavediti bhāvaḥ, svātmaparāmarśaśeṣateti nadanamātrarūpatvāt, tadvilopanāditi -- teṣāmavikalpajñānādīnāṃ vilopanāt, apahastanādityarthaḥ, etaddhi bhinnasyaiva bhavediti bhāvaḥ || 174-175 || etadeva prakṛte viśramayati -- iti pañcavidhāmenāṃ kalanāṃ kurvatī parā | devī kālī tathā kālakarṣiṇī ceti kathyate || 4-176 || parādevyā evaitadarthānugamādevaṃ vyapadeśaḥ, ityāśayaḥ || 176 || na kevalamasyā ete eva vyapadeśā yāvadanye'pi, ityāha -- mātṛsadbhāvasaṃjñāsyāstenoktā yatpramātṛṣu | etāvadantasaṃvittau pramātṛtvaṃ sphuṭībhavet || 4-177 || vāmeśvarītiśabdena proktaṃ śrīniśisañcare | tenāsyāḥ -- kālyādiśabdavyapadeśyāyāḥ parābhaṭṭārikāyāḥ "mātṛsadbhāva" iti saṃjñoktā, yat etāvadantaṃ -- dvādaśadevīparyantaṃ yathāyathamudrekamāsādayantyāṃ saṃvittau, sakalādiṣu pramātṛṣu pramitikriyākartṛtvalakṣaṇaṃ pramātṛtvaṃ sphuṭībhavet -- svatantrasvaprakāśaparasaṃvidekarūpatā syāt tanmātṝṇāṃ iti, yaduktaṃ -- śadbhāvaḥ paramo hyeṣa mātṝṇāṃ paripaṭhyate |" iti, śrīniśisañcare iti -- śrīniśāṭane, yaduktaṃ tatra -- "eṣā tu kaulikī vidyā sarvasiddhipradāyikā | sakāśāddevadevasya niryātā śaktivartmani || vāmeśvaryavatāre tu prakāśatvamupāgatā |" iti || 177 || nanu sṛṣṭyādirūpopagraheṇāvabhāsabhedāt kramikatayā vaicitryātiśayādasyāḥ kathamekatvaṃ tāttvikaṃ bhevat, yena "śrīkālasaṅkarṣiṇīti, śrīmātṛsadbhāva, ityādyekatara eva parāmarśaḥ syāditi kathametaduktam ? -- ityāśaṅkyāha -- itthaṃ dvādaśadhā saṃvittiṣṭhantī viśvamātṛṣu || 4-178 || ekaiveti na ko'pyasyāḥ kramasya niyamaḥ kvacit | kramābhāvānna yugapattadabhāvāt kramo'pi na || 4-179 || kramākramakathātītaṃ saṃvittattvaṃ sunirmalam | ittham -- uktena prakāreṇa, paraiva saṃviddevī, viśvamātṛṣviti bahuvacanādādyartho labhyate, iti pramāṇāderapi ākṣepāt pramātṛpramāṇādiviṣayatayā dvādaśadhātvena avabhāsamānāpi, ekaiva - - advitīyetyarthaḥ -- viśvātmatvena parisphurantyā apyasyā na svasvarūpātpracyāva ityāśayaḥ, ata evāsyā na niyataḥ kaścit kramaḥ, yena dvādaśadhātvenaiva parisphurediti syāt, parasyāḥ saṃvido hi sṛṣṭyādyupādhisaṃbhedena parisphuraṇe'pi śakṛdvibhāto'yamātmā..................|" ityādinītyā svasvarūpāvabhāsāvicchedāt vidyudādivadantarāntarā prakāśanāyogāt svātmani kālāvaccheda eva nāsti iti ko nāma tadātmabhūtasya kramasyāpyavakāśaḥ, ata eva ca nāsyā yaugapadyaṃ, taddhi spardhābandhena parisphuratorayaḥśalākākalpayordvayoḥ saṃbhavati, na caitadapekṣayā anyaḥ kaścit spardhāvānasti, iti kasya nāma yugapadbhāvaḥ, ata evāsyāḥ kramākramābhyāmapi na yogaḥ, tadāha -- kramābhāvādityādi, nanu ihāvaśyaṃ kramākramābhyāṃ padārthānāṃ yogaḥ saṃbhavediti kathamuktaṃ śaṃvittattvaṃ tadatītam" ? -- ityāha -- sunirmalamiti, anirmala eva hi śūnyādirmāyāpramātā janmādikriyāvabhāsabhedādavasthābhedāvabhāsakrameṇa kālāvacchedavān svātmānaṃ pūrvāvasthāvināśāvabhāsāpekṣayā atītocitenāvabhāsena paśyan tadatītattvānurodhena vartamānatayāvabhāsayati, vartamānāvabhāsāpekṣayā ca pariṇāmāvabhāsādirūpaṃ bhaviṣyadavasthāntaraṃ vyavasthāpayati, svasattākālabhāvinaṃ ca nīlādyarthaviśeṣaṃ svāpekṣayā yugapadbhāvenābhimanyate, iti tasyaiva kramayaugapadyāvabhāsaḥ, yaduktam -- śarvatrābhāsabhedo hi bhavetkālakramākaraḥ | vicchinnabhāsaḥ śūnyādermāturbhātasya no sakṛt ||" iti || 178-179 || nanu yadyevaṃ tadasyāḥ parasyāḥ saṃvidaḥ kathaṃ nāmāvāhanavisarjanādyātmakatvāt kramānuprāṇitā pūjā bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- tadasyāḥ saṃvido devyā yatra kvāpi pravartanam || 4-180 || tatra tādātmyayogena pūjā pūrṇaiva vartate | yatra kvacana saṃvidavaṣṭambhenāvasthānaṃ nāma mukhyā pūjā, na punarāvāhanādirūpeti tātparyārthaḥ, yathoktam -- "yasminyasṃmiścakravare tatsparśāhlādanirvṛtiḥ | tadavaṣṭambhayogo yaḥ sa hi pūjāvidhiḥ smṛtaḥ ||" iti || 180 || nanu "amantrakā tāvatpūjā na syāt" iti sarvatraivoktaṃ, mantrāśca yadi saṃvido'tiriktāḥ tat śaṃvidaikātmyenāvasthānaṃ pūjā" ityuktaṃ hīyeta, anatirekeca teṣāṃ pṛthagupadeśa eva na kāryaḥ ? ityāśaṅkāgarbhīkāreṇa prāptāvasaraṃ saṃviccakrodayānusyūtatvena anujoddeśoddiṣṭaṃ mantravīryaṃ prakāśayitumāha -- parāmarśasvabhāvatvādetasyā yaḥ svayaṃ dhvaniḥ || 4-181 || sadoditaḥ sa evoktaḥ paramaṃ hṛdayaṃ mahat | yaḥ khalu parāvāgrūpaḥ svarasodito dhvaniḥ -- ahaṃparāmarśātmā nādaḥ ṅāsyoccārayitā kaścitpratihantā na vidyate | svayamuccarate devaḥ prāṇināmurasi sthitaḥ ||" ityādyuktyā, svayam -- ananyāpekṣatvena, ata eva sadā - nityāviratena rūpeṇa, uditaḥ -- uccarannāste, sa evaitasyāḥ parasyāḥ saṃvidaḥ, paramaṃ -- sārabhūtaṃ, mahat -- sarvadā cāvyabhicaritasvarūpatvād vyāpakaṃ, hṛdayaṃ -- tathyaṃ rūpaṃ, sarvaśāstreṣūktaṃ, yasmādaiśvaryātmā ahaṃparāmarśa evāsyāḥ svabhāvo, yanmāhātmyādviśvātmanā iyaṃ parisphuret, yadāhuḥ -- "citiḥ pratyavamarśātmā parāvāk svarasoditā | svātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ || sā sphurattā mahāsattā deśakālāviśeṣiṇī | saiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ ||" iti || 181 || na kevalamayahaṃparāmarśaḥ śāstre hṛdayatayeva ukto, yāvat spandādirūpatayāpi, ityāha -- hṛdaye svavimarśo'sau drāvitāśeṣaviśvakaḥ || 4-182 || bhāvagrahādiparyantabhāvī sāmānyasaṃjñakaḥ | spandaḥ sa kathyate śāstre svātmanyucchalanātmakaḥ || 4-183 || hṛdaye "hṛdayaṃ bodhaparyāyaḥ........................|" ityuktyā bodhe -- svātmabhūte yo'sau vimarśaḥ, sa drāvitaṃ -- bahīrūpatayā prasāritam, atha ca gālitam -- antaḥśāntīkṛtamaśeṣaṃ viśvaṃ yenāsau, ata eva bhāvagrahasya -- viśvātmatāsvīkārasyā, ādau - - nirmitsāvasare, paryante -- saṃjihīrṣāsamaye ca bhavanaśīlaḥ, ata eva svātmavikāsasaṅkocamayatayocchalattārūpaḥ, ata eva viśeṣarūpatāyā anullāsāt praśamācca sāmānyaśabdavācyaḥ spandaśāstrādau śpandaḥ" kathyate -- kiṃciccalanātmakocchalattārūpānugamāt spandaśabdābhidheyatayocyate ityarthaḥ || 182-183 || nanu yadyevaṃ tadbodhasya kiñciccalanena svasvarūpapracyāvānnityatāhāniḥ syāt? ityāśaṅkyāha -- kiñciccalanametāvadananyasphuraṇaṃ hi yat | ūrmireṣā vibodhābdherna saṃvidanayā vinā || 4-184 || kiñciccalanaṃ hi nāmaitaducyate -- yadbodhasyānanyāpekṣaṃ sphuraṇaṃ prakāśanaṃ, parato'sya na prakāśaḥ api tu svaprakāśa evetyarthaḥ, idameva hi nāmāsya jaḍebhyo vailakṣaṇyaṃ -- yat svayameva tathā tathā prakāśate iti, evamayamahaṃparāmarśaḥ spandaśāstrādau yathā spandatvenoktaḥ tathaiva śrīmadūrmikīlāvūrmitvenāpi ityuktam "ūrmireṣā vibodhābdheḥ" iti | nanu sarveṣu śāstreṣu atraiva kasmādbharaḥ ? ityāśaṅkyāha -- ṅa saṃvidanayā vinā" iti, idameva hi saṃvidaḥ saṃvittvaṃ, yat -- sarvamāmṛśatīti, anyathā hi asyāstattadarthoparāge'pi sphaṭikādibhyo vailakṣaṇyaṃ na syāt, yaduktam -- śvabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparakto'pi sphaṭikādijaḍopamaḥ ||" iti | evaṃ saṃvidaḥ śuddhatve'pi tattadarthoparaktatayā parisphuraṇaṃ nāma mukhyaṃ rūpamityuktaṃ syāt || 184 || nanu kathametadyujyate ? ityāśaṅkya dṛṣṭāntayati -- nistaraṅgataraṅgādivṛttireva hi sindhutā | etadevopasaṃharati -- sārametatsamastasya yaccitsāraṃ jaḍaṃ jagat || 4-185 || tadadhīnapratiṣṭhatvāttatsāraṃ hṛdayaṃ mahat | etadvimarśalakṣaṇaṃ vastu, samastasya -- cetanācetanātmano viśvasya, sāraṃ -- jīvasthānīyaṃ, yataḥ śaṃvinniṣṭhā hi viṣayavyavasthitayaḥ |" ityādinītyā rūpādyātmano jaḍasya jagatastāvat saṃvedyatvānyathānupapattyā saṃvideva pratiṣṭhāsthānamityavivādaḥ, tasyāśca citaḥ samanantaroktasvarūpaṃ hṛdayameva svātmacamatkṛtinibandhanatvāt mahatsāraṃ, yataḥ -- tadadhīnameva asyāḥ svātmani pratiṣṭhānam, anyathā hi jāḍyamevāpatet, ityuktaṃ bahuśaḥ || 185 || etadeva prameyāntaragarbhīkāreṇāpi upapādayati -- tathā hi sadidaṃ brahmamūlaṃ māyāṇḍasaṃjñitam || 4-186 || icchājñānakriyārohaṃ vinā naiva saducyate | tacchaktitritayārohādbhairavīye cidātmani || 4-187 || visṛjyate hi tattasmādvahirvātha visṛjyate | idaṃ hi brahmamūlaṃ brahmāṇḍārambhakam arthādgarbhīkṛtaprakṛtyaṇḍena māyāṇḍena prāptasaṃjñaṃ māyīyaṃ viśvaṃ pratibhāsamānatvāt sat vidyamānamapi "pratibhāto'pyarthaḥ parāmarśamantareṇa apratibhāta eva pramātaryaviśrānteḥ || ityādyuktayuktyā jijñāsādikrameṇa svātantryātmano vimarśaśakteḥ pallavaprāyāsvicchājñānakriyāsu yāvannārūḍhaṃ tāvat tathātvadārḍhyābhāvānnaiva saducyate, idametaditi vyavaharaṇīyatāṃ naitītyarthaḥ | yatastadviśvamicchādiśaktitrayātmani vimarśe labdhaprarohaṃ sat parapramātrātmani bhairavīye rūpe visṛjyate tatra viśrāntiṃ yāyāt, -- iti saṃhārakramaḥ | athavā sṛṣṭikrameṇa - tasmādbhairavīyādrūpāt tadviśvaṃ bahirvisṛjyate śaktitrayasopānāvarohakrameṇa kalādikṣitiparyantena sthūlena rūpeṇāvabhāsyata ityarthaḥ | anena saṃvitkramānativartitāmabhidyotayituṃ śrīparābījasyāpi ubhayathā vyāptigarbhīkāreṇodaya uktaḥ | tathāhi -- "brahmamūlaṃ sat" ityanena sakārasyoddhāraḥ, yadāśayenāgame "tṛtīyaṃ brahma suśroṇi..............|" (parātrī. 10 ślo.) ityādyuktam | tasyaiva ca "māyāṇḍasaṃjñitam" ityanena vyāpteḥ pradarśanam | sa ca svaraṃ vinoccārayituṃ na śakyaḥ, iti "asṃmiścaturdaśe dhāmni sphuṭībhūtatriśaktike |" ityādyukteḥ icchādinaukārasyoddhāraḥ, tasya cecchādīnāṃ śaktitvāttadaṇḍavyāpterapi pradarśanam | "visṛjyate" ityanena visargasyoddhāraḥ, tasyaiva ca "bhairavīye cidātmani" ityanena vyāptiḥ | yaduktam -- śārṇenāṇḍatrayaṃ vyāptaṃ triśūlena caturthakam | sarvātītaṃ visargeṇa parāyā vyāptiriṣyate ||" iti || 187 || etadevopasaṃharati -- evaṃ sadrūpataivaiṣāṃ satāṃ śaktitrayātmatām || 4-188 || visargaḥ parabodhena samākṣipyaiva vartate | evaṃ yathoktayuktyā, eṣāṃ brahmāṇḍādīnāṃ, satāṃ viśvarūpatayā pratibhāsamānānāmeva, sadrūpatā parabodhena saha śaktitrayātmatāṃ visargaṃ ca samākṣipyaiva vartate, visargopārohakrameṇa parapramātraikātmyena prasphuratītyarthaḥ | anena ca sakārasyaiva aukāravisargakroḍīkāreṇābhidhānāt prādhānyenokteḥ śrīparābījasya saṃhārakrameṇodaye'pi sṛṣṭiprādhānyaṃ darśitam | yadvakṣyati -- "................prācyaṃ sṛṣṭau ca hṛnmatam |" iti || 188 || evaṃ saṃvitkrameṇa śrīparābījasyodayamabhidhāya etatsamānaskandhatābhidhitsayā śrīpiṇḍanāthasyāpi udayamabhidhatte -- tatsadeva bahīrūpaṃ prāgbodhāgnivilāpitam || 4-189 || antarnadatparāmarśaśeṣībhūtaṃ tato'pyalam | khātmatvameva saṃprāptaṃ śaktitritayagocarāt || 4-190 || vedanātmakatāmetya saṃhārātmani līyate | tat viśvaṃ prāgbahīrūpatayā pratibhāsamānatvena sat vidyamānameva, pratibhāsamānatvānyathānupapattyā bodhaḥ pramāṇātmā saṃkucitaḥ pratibhāsaḥ, sa evāgniḥ tena vilāpitaṃ bahīrūpatāyā bhasmasātkāreṇa svātmamātraparamārthatāmāpāditaṃ sat, antaḥ pramātraikātmyena nadan idantāparāmarśatiraskāreṇollasan yo'sāvahaṃparāmarśaḥ, taccheṣībhūtaṃ svasvarūpaparihāreṇa tadekātmatāmāpannamapi, anantaramalaṃ mānameyādyātmabhedasaṃskārasyāpi śūnyatāpādanena atyarthaṃ, khātmatvameva saṃprāptaṃ parapramātrātmaprakāśamātrarūpatayā prasphuritaṃ sat, kramātkramaṃ kriyādiśaktitrayasopānāroheṇa vedanātmakatāṃ vidikriyākartṛtvātmakasvātantryaśaktirūpatāmāsādya, saṃhārātmani śarvasaṃhārasaṃhārasaṃhāramapi saṃharet | sā śaktirdevadevasyābhinnarūpā śivātmikā ||" ityādyuktasvarūpe śrīkālasaṅkarṣiṇīdhāmni līyate tadaikātmyena prasphuratītyarthaḥ | atra ca saṃvitkrameṇaiva śrīpiṇḍanāthasya vyāptiḥ, -- iti tadanusāreṇaiva tasyoddhāraḥ kṛtaḥ | tathā ca -- viśvendhanadāhakatvāt "bodhāgninā" ityanena agnibījasya pramāṇātmanaḥ saṃkucitasyāpi bodhasya māyāpramātari layaḥ iti, ṅāda" ityādinā saṃhārakuṇḍalinyātmakasyaitadrūpalipeḥ kūṭavarṇasya parapramātari ca māyāpramātṛtvasyāpyabhāvaḥ iti, "khātmatvam" ityādinā vyomātmanaḥ, khavarṇasya parasyāpi pramāturicchādyāḥ śaktayaḥ satattvam iti, "śaktitritaya" ityanena tadātmano yonibījasyecchādīnāṃ ca śaktīnāṃ svātantryaśaktau piṇḍībhāvaḥ iti, "vedanātmakatām" ityanena bindoścoddhāraḥ | evaṃ ca rephādibindvantavarṇapañcakarūpatayā śrīpañcapiṇḍanātho'yam -- ityāgamajñāḥ | anyatra punarasya "śivanabhasi vigalitākṣaḥ kauṇḍilyunmeṣavikasitānandaḥ | prajvalitasakalarandhraḥ kāminyā hṛdayakuharamadhirūḍhaḥ || yogī śūnya ivāste tasya svayameva yoginīhṛdayam | hṛdayanabhomaṇḍalagaṃ samuccaratyanalakoṭiśatadīptam ||" ityādinā bhaṅgyantareṇodaya uktaḥ || 190 || etadevopasaṃharati -- idaṃ saṃhārahṛdayaṃ prācyaṃ sṛṣṭau ca hṛnmatam || 4-191 || idamityanena śrīpiṇḍanāthaparāmarśaḥ | asya ca śrīparābījavat sṛṣṭikrameṇa saṃbhavatyapi udaye rephādīnāṃ varṇānāṃ bhedasaṃhārakatvāt tatprādhānyena nirdeśaḥ śaṃhārahṛdayam" iti | ata eva śrīstotrabhaṭṭārake'pi -- "kālānalād vyomakalāvasānaṃ cintyaṃ jagadgrāsakalālayena | cakraṃ mahāsaṃhṛtirūpamugraṃ gataṃ cidākāśapadasthamittham ||" ityādinā saṃhārakrameṇaiva asyodaya uktaḥ | prācyamiti prāgupāttaṃ jīvaparābījam | asya ca saṃhārakrameṇodaye'pi "tata eva sakāre'smin sphuṭaṃ viśvaṃ prakāśate | amṛtaṃ ca paraṃ dhāma yoginastatpracakṣate ||" ityādipūrvoktayuktyā viśvāpyāyakāritayā sṛṣṭyātmano'mṛtabījasya prādhānyāt tathā nirdeśaḥ śṛṣṭau hṛt" iti || 191 || etadevānyatrāpi atidiśati -- etadrūpaparāmarśamakṛtrimamanāvilam | ahamityāhureṣaiva prakāśasya prakāśatā || 4-192 || etadvīryaṃ hi sarveṣāṃ mantrāṇāṃ hṛdayātmakam | vinānena jaḍāste syurjīvā iva vinā hṛdā || 4-193 || etadrūpaḥ -- śrīparābījādiviṣayatayā sṛṣṭyādikrameṇodayamānaḥ samanantaroktasvabhāvo yaḥ parāmarśastaṃ svarasoditatvādakṛtrimam, ata evedantāparāmarśapratipakṣabhāvātmakakāluṣyākalaṅkitatvāt anāvilam "ahamityāhuḥ" -- ahaṃparāmarśātmatvena kathayantītyarthaḥ, ahaṃparāmarśo'pi hi -- anuttarāddhāntaṃ sṛṣṭikrameṇa tato'pi anuttarāntaṃ saṃhārakrameṇodetīti bhāvaḥ, yaduktaṃ prāk -- "anuttarādyā prasṛtirhāntā viśvasvarūpiṇī | pratyāhṛtāśeṣaviśvānuttare sā vilīyate ||" iti, evaṃ cāsya "śrīparābījapiṇḍanāthābhyāṃ samānakakṣyatvam" ityuktaṃ syāt, parasyāḥ hi saṃvido'nantaviśvavaicitryalayodayarūpatayā parisphuraṇaṃ nāma paramārthaḥ, sa caiṣāmaviśiṣṭaḥ, iti kiṃ nāma bhinnakakṣyatve nimittaṃ syāt ? nanu parā saṃvit tattadrūpatayā kimiti parisphurati ? ityāśaṅkyoktam -- "eṣaiva prakāśasya prakāśatā" iti, anyathā hi asya parasya prakāśasya jaḍād ghaṭādervailakṣaṇyaṃ na syāt, yaduktaṃ prāk -- "asthāsyadekarūpeṇa vapuṣā cenmaheśvaraḥ | maheśvaratvaṃ saṃvittvaṃ tadatyakṣyad ghaṭādivat || iti | nanu mantrāṇāṃ vīryamabhidhātumupakrāntaṃ tat kimiti akāṇḍa eva parasyāḥ saṃvidaḥ svarūpamuktam ? ityāśaṅkyāha -- "etadityādi", etaditi -- ahaṃparāmarśānusyūtaṃ saṃvittattvaṃ, sarveṣāmiti -- na kevalaṃ śrīparābījapiṇḍanāthayoreveti bhāvaḥ, aneneti -- ahaṃparāmarśātmanā vīryeṇa, jaḍā iti -- sphurattāśūnyatvādaprayojakā ityarthaḥ, yaduktam -- "ādimāntyavihīnāstu mantrāḥ syuḥ śaradabhravat |" iti || 192-193 || na kevalamanena vīryeṇa mantra eva vīryavanto, yāvattaditaradapītyāha -- akṛtrimaitaddhṛdayārūḍho yatkiñcidācaret | prāṇyādvā mṛśate vāpi sa sarvo'sya japo mataḥ || 4-194 || akṛtakāhaṃparāmarśaviśrānto hi yogī tadanuvedhena yatkiṃcidbāhyavyavahārayogyaṃ vyāharet so'sya sarvo japaḥ -- sarvamevāsya svātmadevatāvimarśānavaratāvartanātmatvena mantrarūpatayā parisphuredityarthaḥ, yaduktam -- "ślokagāthādi yatkiṃcidādimāntyayutaṃ yataḥ | tasmādvidaṃstathā sarvaṃ mantratvenaiva paśyati ||" iti, ata eva "kathā japa"ḥ (śivaṣū. 3-27) ityādyanyatroktam, yadabhiprāyeṇaiva ito bāhyairapi -- "yo jalpaḥ sa japaḥ ................|" ityādyuktam, anena ca mantravīryānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭaṃ vāstavaṃ japādyupakrāntam || 194 || tatra japasya vāstavaṃ svarūpaṃ tāvaduktam, idānīmādiśabdena svīkṛtaṃ vāstavadhyānādyabhidhātumāha - yadeva svecchayā sṛṣṭisvābhāvyād bahintarā | nirmīyate tadevāsya dhyānaṃ syātpāramārthikam || 4-195 || evaṃvidhaḥ khalu yogī sṛṣṭyādipañcavidhakṛtyakāritvalakṣaṇāt svabhāvāddhetoḥ, yadeva svecchayā bahirantarvā nīlasukhādi avabhāsayati, tadeva nāmāsya saṃvinmātrarūpatvāt pāramārthikaṃ dhyānaṃ, na tu niyataṃ daśabhujādi anyatkicidityarthaḥ || 195 || nanu yadyevaṃ taddaśabhujādi niyatākāraṃ dhyānādi kimiti uktam ? ityāśaṅkyāha -- nirākāre hi ciddhāmni viśvākṛtimaye sati | phalārthināṃ kācideva dhyeyatvenākṛtiḥ sthitā || 4-196 || nirākāra iti -- niyatākārarahite, ityarthaḥ || 196 || nanu viśvākṛticecciddhāma, tat katham asyākārāntarābhāsaparihāreṇa niyatākāratayābhāsaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha - yathā hyabhedātpūrṇe'pi bhāve jalamupāharan | anyākṛtyapahānena ghaṭamarthayate rasāt || 4-197 || tathaiva parameśānaniyatipravijṛmbhaṇāt | kācidevākṛtiḥ kāñcit sūte phalavikalpanām || 4-198 || yathāhi -- abhedāt -- parasparāvibhāgenāvabhāsāt, mṛttvakāñcanatvaghaṭatvādibhirābhāsaiḥ, pūrṇe, anekābhāsasaṃbhinne ghaṭādau bhāve, jalamupāharan -- udakāharaṇātmaniyatārthakriyārthī pramātā, kāñcanatvādyākārāntarābhāsamapahāya arthitātāratamyātmakādrasāt, tattadarthakriyākṣamaṃ ghaṭamarthayate - tattvenāsya avabhāso jāyate ityarthaḥ, tathaiva viśvakṛtittve'pi ciddhāmnaḥ pārameśvaraniyatiśaktimāhātmyādākṛtyantaraparihāreṇa kācidevākṛtiḥ -- arthāt kasyacit eva kāñcideva phalavikalpanāṃ sūte, iti yuktamuktaṃ "phalārthināṃ kācidevākṛtiḥ dhyeyatvena sthitā" iti || 197-198 || yastu na niyatārthakriyārthī tasyānavacchinnameva rūpamavabhāsate, ityāha -- yastu saṃpūrṇahṛdayo na phalaṃ nāma vāñchati | tasya viśvākṛtirdevī sā cāvacchedavarjanāt || 4-199 || tena bubhukṣorniyatākāraṃ dhyānaṃ, mumukṣostu aniyatākāramiti viṣayavibhāgaḥ, yadvakṣyati -- śādhakānāṃ bubhukṣūṇāṃ vidhirniyatiyantritaḥ | mumukṣūṇāṃ tattvavidāṃ sa eva tu nirargalaḥ ||" iti || 199 || evaṃ dhyānasya vāstavaṃ svarūpamabhidhāya, mudrāyā apyabhidhatte -- kule yogina udriktabhairavīyaparāsavāt | ghūrṇitasya sthtirdehe mudrā yā kācideva sā || 4-200 || kule -- śarīre satyapi, prāptaparameśvaraikātmyasya yoginaḥ, ata eva tatraiva dārḍhyādvismṛtadehabhāvasya, yā kācana -- utthitatvādirūpā, dehe sthitiḥ saiva cicchaktipratikṛtirūpā vāstavī mudrā, na tu niyatakarādinirvartyasaṃniveśādirūpā ityarthaḥ | yaduktam -- ṅādo mantraḥ sthitirmudrā........................|" iti, yadabhiprāyeṇaiveto bāhyairapi ".....................ṃudrāyā kācidāsthitiḥ |" ityādyuktam || 200 || idānīṃ homamapi vāstavena rūpeṇābhidhātumāha -- antarindhanasaṃbhāramanapekṣyaiva nityaśaḥ | jājvalītyakhilākṣaughaprasṛtograśikhaḥ śikhī || 4-201 || bodhāgnau tādṛśe bhāvā viśantastasya sanmahaḥ | udrecayanto gacchanti homakarmanimittatām || 4-202 || yaduktam -- śaptendriyaśikhājālajaṭile jātavedasi | bodhākhye bhāvavargasya bhasmībhāvo'gnitarpaṇam ||" iti | yadabhiprāyeṇaiva asmadgurubhirapi -- "śaśvadviśvamanaśvarrapakṛtayo viśvastacittā bhṛśaṃ ye vijñānatanūnapāti vitatonmeṣā vaṣaṭ kurvate | teṣāṃ saṃtatasarvameyayajanakrīḍāmahāyajvanāṃ no manye'vabhṛthakṣaṇaḥ kṣaṇamapi kṣīṇasthitirlakṣyate ||" ityādyuktam || 202 || na kevalametat parasvarūpāveśakāritvādātmanyevopayogi, yāvatparatrāpi, ityāha -- yaṃ kañcitparameśānaśaktipātapavitritam | purobhāvya svayaṃ tiṣṭheduktavaddīkṣitastu saḥ || 4-203 || yaṃ kañcit -- ṅa me priyaścaturvedo madbhaktaḥ śvapaco'pi vā | tasmai deyaṃ tato grāhyaṃ sa ca pūjyo yathā hyaham ||" ityādyukteraniyataṃ pārameśvareṇaiva śaktipātena pavitrīkṛtam, anugrāhyatayā agre bhāvayitvā, uktavat yathoktavāstavajapyādiniṣṭhatayā, svayaṃ -- svasvarūpa eva tiṣṭhet, yenāsau dīkṣyaḥ -- ".......................bhujaṅgavadgaralasaṃkrāmaḥ |" ityādyuktayā tatsvarūpasaṃkramāt "........................ḍīpāddīpamivoditam |" itinyāyena dīkṣitaḥ, -- paśuvāsanākṣaiṇyena labdhaparatattvādhigamo bhavedityarthaḥ || 203 || nanvakaikasmādeva vāstavājjapyādeḥ svarūpaviśrāntiḥ siddhyet iti kiṃ japyādibhirbahubhirevamupadiṣṭaiḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- japyādau homaparyante yadyapyekaikakarmaṇi | udeti rūḍhiḥ paramā tathāpītthaṃ nirūpitam || 4-204 || itthamiti -- japyādīnāṃ bahudhātvena || 204 || nanu japyādīnāṃ bahūnāṃ kasmānnirūpaṇaṃ kṛtam, iti praśnite tadevottarīkṛtam, iti kimetat ? -- ityāśaṅkyāha - yathāhi tatra tatrāśvaḥ samanimnonnatādiṣu | citre deśe vāhyamāno yātīcchāmātrakalpitām || 4-205 || tathā saṃvidvicitrābhiḥ śāntaghoratarādibhiḥ | bhaṅgībhirabhito dvaitaṃ tyājitā bhairavāyate || 4-206 || yathāhi tatra tatra samanimnonnatādiṣu bhūbhāgeṣu vāhakelyātmani karkaśapāṃsulādau citre deśe kaṭakamaṇḍalādinā vāhyamāno'śvo vāhakasyecchāmātrakalpitām -- icchāmātravidheyatāṃ yāti, tathā saṃvidapi śāntaghoratarātmabhiḥ -- aghora ghoraghoratarātmakaparādiśaktitrayaikātmyena nirūpyamāṇābhiḥ ata eva vicitrābhirjapyādibhirbhaṅgībhirabhitaḥ samantataḥ, tat -- dvaitaṃ tyājitā, bhairavāyate -- bhedāpahastanapūrvamanuttaraparasaṃvidrūpatayā parisphuratītyarthaḥ || 205-206 || etadeva hṛdayaṅgamīkartuṃ dṛṣṭāntāntarapradarśanenāpyupapādayitumāha -- yathā puraḥsthe mukure nijaṃ vakrataṃ vibhāvayan | bhūyo bhūyastadekātma vaktraṃ vetti nijātmanaḥ || 4-207 || tathā vikalpamukure dhyānapūjārcanātmani | ātmānaṃ bhairavaṃ paśyannacirāttanmayībhavet || 4-208 || yathāhi kaścinnijaṃ vaktraṃ purovartini mukure, bhūyo bhūyo vibhāvayan -- yatnena nirīkṣamāṇo, nijātmanaḥ saṃbandhi bimbabhūtaṃ tadvaktraṃ tadekātma vetti -- māmakamevedaṃ vaktramiti niścayotpādāt pratibimbābhedenaiva manyate, tathaiva pūjādyātmanyanekasmin vikalpamukure bahuśaḥ svātmānaṃ bhairavatayā paśyan, acireṇaiva kālena tanmayībhavet -- tadaivaikātmyaṃ prāpnuyādityarthaḥ || 207-208 || tanmayībhāvo nāma kiṃsvarūpaḥ ? ityāha -- tanmayībhavanaṃ nāma prāptiḥ sānuttarātmani | anuttarātmani prāptyāpi kiṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- pūrṇatvasya parā kāṣṭhā setyatra na phalāntaram || 4-209 || sā -- anuttarātmani prāptiḥ, sarvato nairākāṅkṣyāt "pūrṇatvasya parā kāṣṭhā" iti, nātra anyat kiñcit phalaṃ saṃbhavet, nahi atra sākāṅkṣatvasya nāmāpyavaśiṣyate yena phalāntaramapi mṛgyaṃ bhavediti bhāvaḥ, sākāṅkṣo hi pramātā tatphalamarthayamānaḥ prathamaṃ tāvatsādhanamanviṣyati, yathodakāharaṇārthī ghaṭaṃ tatsādhanaṃ ca prāpya tattatphalamāsādayet, iti nairākāṅkṣyasyotpādāt audāsīnyamavalambamānaḥ svātmanyeva tiṣṭhet, kiṃ tu na tat pūrṇaṃ nairākāṅkṣyaṃ -- kṣaṇāntareṇākāṅkṣāntarasyāpi ullāsāt, ata eva na tat pāramārthikaṃ -- sākāṅkṣatve'pi tasya tathākalpanāt, ataśca tatrotpanne'pi phale phalāntaraṃ saṃbhāvyam -- ākāṅkṣāntarasyāpi bhāvāt, yatpunaḥ pāramārthikaṃ pūrṇatvaṃ, tatra na phalāntaraṃ saṃbhavet -- sarvata eva sākāṅkṣatvasya saṃkṣayāt || 209 || tadāha -- phalaṃ sarvamapūrṇatve tatra tatra prakalpitam | akalpite hi pūrṇatve phalamanyatkimucyatām || 4-210 || pūrṇatva iti -- pūrṇatvanimittam, tatreti -- sarvasmin phale || 210 || etadeva sapraśaṃsamupasaṃharati -- eṣa yāgavidhiḥ ko'pi kasyāpi hṛdi vartate | yasya prasīdecciccakraṃ drāgapaścimajanmanaḥ || 4-211 || nanvevaṃvidhasya yāgavidheradhigamamātrādeva kiṃ nāmānanyasāmānyatvamasya bhavet yadevamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- atra yāge gato rūḍhiṃ kaivalyamadhigacchati | lokairālokyamāno hi dehabandhavidhau sthitaḥ || 4-212 || atra -- evaṃvidhe yāge, labdhaprarohaḥ kaścidapaścijanmā dehabandhavidhau sthito'pi -- jīvannapi, lokaiḥ -- baddhātmabhiranyaiḥ "grāhyagrāhakabhāvo hi sāmānyaḥ sarvadehinām |" ityādyuktyā samānakakṣyatayaiva vyavaharannālokyamānaḥ, kaivalyamadhigacchati - grāhyagrāhakabhāvādyātmakabhedāpahastanena pratyabhijñātaśivasvabhāvasvātmamātrarūpatayā prasphuratītyarthaḥ, ayameva hi samāne'pi vyavahāre baddhamuktayorviśeṣo -- yanmuktasya svāṅgarūpatayā bhāvā avabhāsante, baddhasya tu svarūpataḥ parasparataścātyantaṃ bhedeneti, yaduktam -- "meyaṃ sādhāraṇaṃ muktaḥ svātmābhedena manyate | maheśvaro yathā baddhaḥ punaratyantabhedavat || iti || 212 || ata eva jīvanmuktaviṣayatayā bhagavānapi evamabhyadhāt, ityāha - atra nāthaḥ samācāraṃ paṭale'ṣṭādaśe'bhyadhāt | aṣṭādaśe paṭale -- prakṛtatvāt śrīmālinīvijayasatke|| atratyameva granthaṃ paṭhati -- nātra śuddhirna cāśuddhirna bhakṣyādivicāraṇam || 4-213 || na dvaitaṃ nāpi cādvaitaṃ liṅgapūjādikaṃ na ca | na cāpi tatparityāgo niṣparigrahatāpi vā || 4-214 || saparigrahatā vāpi jaṭābhasmādisaṃgrahaḥ | tattyāgo na vratādīnāṃ caraṇācaraṇaṃ ca yat || 4-215 || kṣetrādisaṃpraveśaśca samayādiprapālanam | parasvarūpaliṅgādi nāmagotrādikaṃ ca yat || 4-216 || nāsminvidhīyate kiñcinna cāpi pratiṣidhyate | vihitaṃ sarvamevātra pratiṣiddhamathāpi ca || 4-217 || kiṃ tvetadatra deveśi niyamena vidhīyate | tattve cetaḥ sthirīkāyarṃṃ suprasannena yoginā || 4-218 || tacca yasya yathaiva syātsa tathaiva samācaret | tattve niścalacittastu bhuñjāno viṣayānapi || 4-219 || na saṃspṛśyeta doṣaiḥ sa padmapatramivāmbhasā | viṣāpahārimantrādisaṃnaddho bhakṣayannapi || 4-220 || viṣaṃ na muhyate tena tadvadyogī mahāmatiḥ | anena ca vāstavajapyādisāmanantaryeṇa anujoddeśoddiṣṭasya vidhiniṣedhatulyatvasyāpyupakṣepaḥ kṛt || 213-220 || etacca bahukṣodakṣamatvena vaiṣamyāt svayameva vyācaṣṭe -- aśuddhaṃ hi kathaṃ nāma dehādyaṃ pāñcabhautikam || 4-221 || prakāśatātirikte kiṃ śuddhyaśuddhī hi vastunaḥ | yannāma hi pāñcabhautikaṃ dehādyaṃ "rūpādipañcavargo'yaṃ viśvametāvadeva hi |" ityādyuktayuktyā nikhilameva jagadudaravarti padārthajātaṃ, tat kathamivāśuddham arthāt śuddhaṃ vā, yataḥ -- kiṃ śuddhyaśuddhī prakāśatātirikte bahiḥ satyapi vastuni nīlānīlādinyāyena pratibhāsavikārakāritvābhāvāt vastudharmatayā na bhavata ityarthaḥ, ataśca yasya yo na dharmaḥ sa tathā na bhavediti "idaṃ śuddhamidamaśuddham" iti vibhāgo duṣyet, nanu anubhavāpahnavo'yaṃ -- lokenirbādhasya śuddhyaśuddhivyavahārasya darśanāt ? naitat -- nahi vayaṃ śuddhyaśuddhivyavahāramapahnumahe, kiṃ tu "te vastudharmatayā na bhavataḥ" ityucyate, pramātā hi vyavasyati -- idaṃ śuddhamidamaśuddhamiti, vastudharmatve hi anayoraśuddhaṃ na kadācidapi śuddhyet śuddhamapi vā nāśuddhaṃ syāt, nahi nīlamanīlamapi kadācidbhavet -- svabhāvasyānyathākartumaśakyatvāt, tathātve ca "taijasānāṃ maṇīnāṃ ca sarvasyāśmamayasya ca | bhasmanādbhirmṛdā caiva śuddhiruktā manīṣibhiḥ ||" ityādiśrutīnāṃ yuktibādhitattvaṃ syāt || 221 || evaṃ pramātṛdharmatve'śuddhaṃ cedvastvantareṇa śodhyate, tat kiṃ śuddhenāśuddhena vā ? ityāha -- aśuddhasya ca bhāvasya śuddhiḥ syāttādṛśaiva kim || 4-222 || anyonyāśrayavaiyarthyānavasthā itthamatra hi | tatrāśuddhasya pṛthivyāderbhāvasya tādṛśenaivāśuddhena jalādinā bhāvāntareṇa śuddhiḥ syāt -- naiṣa pakṣo yujyate ityarthaḥ, atra hi itthaṃ -- vakṣyamāṇena prakāreṇa anyonyāśrayatādidūṣaṇajālamāpatet || 222 || tadāha -- pṛthivī jalataḥ śuddhyejjalaṃ dharaṇitastathā || 4-223 || anyonyāśrayatā seyamaśuddhatve'pyayaṃ kramaḥ | aśuddhājjalataḥ śuddhyeddhareti vyarthatā bhavet || 4-224 || vāyuto vāriṇo vāyostejasastasya vānyataḥ | aśuddhādeva hi jalāderaśuddhasya pṛthivyādeḥ śuddhāvubhayoraviśeṣāt parasparamapi syāt -- itīdamanyonyāśrayatvam, evamaśuddhasyāpi aśuddhenaivāśuddhiścet kriyate tadubhayorapyaviśeṣāt anyonyāśrayatvam ityuktam "aśuddhatve'pyayaṃ krama" iti, evaṃ vaiyarthyādyapi yojyam, athāśuddhasya pṛthivyādaṃraśuddhādeva jalādeḥ śuddhiḥ tattasyāśuddhatvāviśeṣāt svayamevāstu, kimanyenāpi aśuddhena jalādinā -- iti vaiyarthyam, atha pṛthivī jalācchuddhayet, jalamapi vāyoḥ, so'pi tejasaḥ, tadapyanyasmādākāśādeḥ, tadapyanyataḥ -- ityanavasthānam, evamaśuddhasya pṛthivyāderbhāvasya aśuddhādanyato jalādeḥ śuddhirvā na ghaṭate, ityuktaṃ syāt || 223-224 || evaṃ tarhi anyasmācchuddhādeva śuddhiḥ syāt, ityāha -- bahurūpādikā mantrāḥ pāvanātteṣu śuddhatā || 4-225 || pāvanāditi -- arthāt svabhāvataḥ || 225 || nanvākāśādibhūtapañcakaguṇabhūtaśabdātmakā mantrā yadi svabhāvata eva śuddhāḥ, tat kimiti svayameva pṛthivyādayo'pi svabhāvata eva śuddhā na syuḥ ? ityāha -- mantrāḥ svabhāvataḥ śuddhā yadi te'pi na kiṃ tathā | nanu mantrāṇāṃ pāvanatve śivātmatālakṣaṇaṃ nimittāntaramasti ? ityāśaṅkyāha -- śivātmatā teṣu śuddhiryadi tatrāpi sā na kim || 4-226 || nanu yadi nāma mantrāṇaṃ śivātmatā pāvanatve nimittaṃ tat tatrāpi bhūtapañcakesā na kiṃ bhavet, śivātmatā hi prakāśarūpatvamucyate, tena vinā ca na kiṃcidapi sphurati, iti prakāśamānatvānyathānupapattyā astyevaiṣāṃ tadātmatvam || 226 || atha samāne'pi śivātmatve mantrāṇāṃ mananatrāṇadharmakatayā tathātvena parijñānamasti, na dharādīnām, iti tadvailakṣaṇyena mantrāṇāmeva śuddhatvamiti matam, ityāha -- śivātmatvāparijñānaṃ na mantreṣu dharādivat | te tena śuddhā iti cettajjñaptistarhi śuddhatā || 4-227 || evaṃ tarhi śivātmatvena jñaptirnāma śuddhatocyate, ityāha -- "tajjñaptiḥ" iti || 227 || sā ca dharādiṣvapi samānā -- ityāha -- yoginaṃ prati sā cāsti bhāveṣviti viśuddhatā | paśuprāyāṇāṃ hi mantreṣvapi śivātmatvena parijñānaṃ nāsti, -- iti tān prati teṣāṃ svakāryakāritvābhāvāt saṃbhāvanīyamapi aśuddhatvam | dharādīnāṃ ca yoginaṃ prati tatparijñānamasti, -- iti teṣāmapi viśuddhatvam | etadeva hi nāma yogino yogitvaṃ yat nikhilamidaṃ viśvaṃ śivātmatayā parijānāti iti | yathoktam -- "yaḥ punaḥ sarvatattvāni vettyetāni yathārthataḥ | sa gururmatsamaḥ prokto mantravīryaprakāśakaḥ ||" iti | ataśca yathoktayuktibalādbhāvānāṃ svātmani śuddhyaśuddhivibhāgo na siddhyet -- ityuktaṃ syāt || nanu kenoktaṃ yadbhāvānāṃ yuktibalena śuddhyaśuddhivibhāga -- iti, sa hi śāstreṇa vyavasthāpyate, ityāha -- nanu codanayā śuddhyaśuddhyādikaviniścayaḥ || 228 || codanā vidhāyakaṃ vākyam, yadāhuḥ -- "codaneti kriyāyāḥ pravartakaṃ vacanam |" iti | tayā yacchuddhatayā vihitaṃ tacchuddham, anyathā tvanyat | yat smṛtiḥ -- "ūrdhvaṃ nābheryāni khāni tāni medhyāni sarvaśaḥ | yānyadhaḥsthānyamedhyāni dehāccaiva malāścyutāḥ ||" iti | ādi grahaṇena bhakṣyābhakṣyādi || 228 || nanu yadi nāma śuddhyaśuddhivibhāge codanaiva nimittaṃ, tadastu ko doṣaḥ, kiṃtu tadavibhāge'pi eṣā śivoditā codanaiva nimittaṃ ṅātra śuddhirna cāśuddhiḥ" iti, tadāha -- itthamastu tathāpyeṣā codanaiva śivoditā | nanvevamubhayorapi codanātvāviśeṣe kā nāma tāvat pramāṇabhūtā bhavet, yadāśrayaṇena śuddhyaśuddhyādiviniścayaṃ vidhāsyāmaḥ ? ityāśaṅkyāha -- kā syātsatīti cedetadanyatra pravitānitam || 4-229 || anyatreti, iha punargranthavistarabhayānna pravitānitamiti bhāvaḥ | iha khalu samayopaskṛtasya śabdasyārthāvabodhamātre svātantryam, arthatathātvetarapariniścaye puruṣamukhaprekṣitvāt pāratantryamaparihāryam; tenāptoktatvādeva asau pramāṇībhavati, anyathā punarapramāṇameva, -- iti niścayaḥ | tataśca vaidikyāmasyāṃ vā codanāyāṃ sākṣātkṛtanikhiladharmā sakalajagaduddidhīrṣāpara eka eva parameśvaraḥ prāmāṇyanibandhanaṃ, tadupadiṣṭatvāt sarvaśāstraṇām | na ca vaidikyāṃ codanāyāmakartṛtvaṃ vaktaṃ (śakyaṃ), racanāvattvāt, sarvaracanānāṃ kartṛpūrvakatvāt; ataścobhayorapi codanayoḥ sattvamaviśiṣṭam, -- iti kimāśrayaṇena tāvacchuddhyādivivekaṃ kurmaḥ, -- iti na jānīmaḥ | na ca anayoḥ parasparaṃ bādhyabādhakabhāvo yuktaḥ tulyabalatvāt, ekataratra ca daurbalyanimittānulambhāt | nanu astyeva ekataratra daurbalyanimittaṃ yadvedabāhyatvaṃ nāma śrutyantarāṇām, yadāhuḥ -- "vedavartmānuvartī ca prāyeṇa sakalo janaḥ | vedabāhyastu yaḥ kaścidāgamo vañcanaiva sā |" iti | ataśca vedakartṛka evāgamāntarāṇāṃ bodhaḥ -- iti tadāśrayeṇaiva yuktaḥ śuddhyādivibhāgaḥ || 229 || nanu yadyevaṃ tadito bāhyatvādvaidikīnāṃ codanānāmanayāpi bādhaḥ kiṃ na bhavet samānanyāyatvāt, nahi ekataratra balavat kiñcitkāraṇamutpaśyāmo, yena anyatra niyamena bādhaḥ syāt ? tadāha -- vaidikyā bādhiteyaṃ cedviparīṃtaṃ na kiṃ bhavet | nanu yadyevaṃ tatparasparavyāhatatvādubhayamapīdamapramāṇam, -- iti na kiñcit siddhyet ? naitat īśvarapraṇītatvākhyasya balavataḥ prāmāṇyakāraṇasyobhayatrāpi sadbhāvāt | tarhi sutarāmidamaprāmāṇyakāraṇaṃ -- yadekasminnapi upadeṣṭari parasparavyāhatatvaṃ nāmeti ? naitat -- adhikāribhedena tathopadeśāt | bhagavatā hi śuddhyādi sāmānyena sarvapuruṣaviṣayatayā coditaṃ, viśiṣṭaviṣayatayā tvidam, iti na kaścidanayoraprāmāṇyaparyavasāyī doṣaḥ, tat ubhayorapi codanayorbhinnaviṣayatvenāvasthiteḥ sattvamaviśiṣṭameva -- iti siddham || nanu kathamanayoraviśiṣṭa sattvaṃ śuddhyādividheḥ sarvapuruṣaviṣayatayā pravṛttāvapi kvacidviṣaye bādhāt ? ityāśaṅkyāha -- samyakcenmanyase bādho viśiṣṭaviṣayatvataḥ || 4-230 || apavādena kartavyaḥ sāmānyavihite vidhau | yadi nāma bādhāvṛttaṃ samyagavabuddhyase, tanna kasyā api codanāyāḥ sattvahāniḥ | tathā hi niravakāśatvādviśeṣātmā apavādavidhiḥ sarvatra labdhāvakāśaṃ sāmānyātmakamutsargavidhiṃ bādhate, iti vākyavidaḥ | sarvaviṣayāvaṣṭambhena labdhapratiṣṭho'pi hi utsargavidhirapavādavidherviśiṣṭaṃ viṣayaṃ parikalpya viṣayāntare nirvādhamabhiniviṣṭo bhavet | yadāha cūrṇikākāraḥ -- "prakalpyāpavādaviṣayaṃ tata utsargo'bhiniviśate |" iti | ata evāsya kvacidbādhyatve'pi aprāmāṇyaṃ nāśaṅkanīyaṃ viṣayāntare pramāṇarūpatvena pratiṣṭhānāt | sa ca dvidhā bādhaḥ samānakāryakāritvādvirodhādvā tatra | "camasenāpaḥ praṇayet |" iti camasenāpāṃ praṇayanaṃ sāmānyena vihitam | "godohanena paśukāmasya praṇayet |" iti paśukāmātmaviśiṣṭaviṣayatvena apavādātmā godohanavidhiḥ appraṇayanalakṣaṇasamānakāryakāritvādbādhate | "aṣṭāśriryūpo bhavati |" iti sāmānyena sarvakratukaviṣayatayā vihito'pi aṣṭāśriryūpaḥ "vājapeyasya caturaśraḥ |" ityanena apavādavidhinā virodhādbādhyate || 230 || nanu evamapi prakṛte kim ? -- ityāśaṅkyāha -- śuddhyaśuddhī ca sāmānyavihite tattvabodhini || 4-231 || puṃsi te bādhite eva tathā cātreti varṇitam | vaidikyā codanayā sāmānyena sarvapuruṣaviṣayatayā vihite api te śuddhyaśuddhī tattvajñaviṣaye arthādvirodhena bādhite eva, na na bādhite bhavata ityarthaḥ | atra hetuḥ "tathā cātreti varṇitam" iti, ṅātra śuddhirna cāśuddhiḥ.............. |" ityapavādātma tattvajñaviṣayaṃ vidhivākyamuktamityarthaḥ || 231 || nanu nātra vidhivākyatvaṃ vaktuṃ yuktaṃ nirbādhasya śuddhyaśuddhivibhāgasya loka darśanāt, pratyakṣādipramāṇāntaraviruddhatvāt, tenāvaśyamanena arthavādena bhāvyaṃ, taddhi bhūmnā vidhyekavākyatayocyate; ataśca tadarthenaiva asyārthavattvaṃ na svataḥ; ata evāsya svarūpaparatvābhāvānna pramāṇāntaravirodhaḥ | arthavādavākyāddhi vidhau śraddhātiśayo jāyate, yena tatra sādaraṃ pravartate lokaḥ | yadāhuḥ -- "vidhiśaktiravasīdati tāṃ prāśastyajñānaṃ samuttabhnāti |" iti | tena "mṛcchailadhāturatnādibhavaṃ liṅgaṃ na pūjayet | yajedādhyātmikaṃ liṅgaṃ yatra līnaṃ carācaram ||" ityādeḥ śrūyamāṇasya sarvanirvikalpena yoginā bhāvyam, -- ityādeḥ parikalpyamānasya vā vidheḥ prarocanākāritayā śeṣabhūto'yamarthavāda eva ? -- ityāśaṅkyāha -- nārthavādādiśaṅkā ca vākye māheśvare bhavet || 4-232 || yaduktam -- "vidhivākyamidaṃ tantraṃ nārthavādaḥ kadācana | jhaṭiti pratyavāyeṣu satkriyāṇāṃ phaleṣvapi ||" iti | tathā ".....................ṇārthavādaḥ śivāgamaḥ |" iti | māheśvara iti viśeṣaṇadvāreṇa maheśvarapraṇītatvaṃ heturuktaḥ; yannāma hi buddhimān prayuṅkte tanna kadācidvyarthaṃ bhavediti bhāvaḥ || 232 || yat punarbaddhimatā na prayuktaṃ tatraivaṃ saṃbhāvanā bhavet, -- ityāha - - abuddhipūrvaṃ hi tathā saṃsthite satataṃ bhavet | vyomādirūpe nigame śaṅkā mithyārthatāṃ prati || 4-233 || iha khalu nigame vedaśāstre, satataṃ vidhivākyānāmarthavādavākyānāṃ vā śrutikāle, mithyārthatāṃ prati asadarthatvaviṣaye prekṣāpūrvakāriṇāṃ śaṅkā bhavati -- iti saṃbhāvyaṃ; yataḥ sa paramate ghanagarjitavadabuddhipūrvam abuddhimatkartṛkatvena tathā vidhyarthavādarūpatayā saṃsthitaḥ; ata evānarthakyena śūnyaprāyatvāt "vyomādirūpe" ityuktam | yadabhiprāyeṇaiva -- "āptaṃ tameva bhagavantamanādimī śamāśritya viśvasiti vedavacastu lokaḥ | teṣāmakartṛkatayā tu na kaścideva visrambhameti matimāniti varṇitaṃ prāk ||" ityādyanyatroktam || 233 || yatra punaravacchinnavijñānātmā parameśvara eva śāstrarūpeṇāvasthitaḥ, tatra kā nāma mithyārthatvaṃ prati śaṅkā bhavet ? -- ityāha -- anavacchinnavijñānavaiśvarūpyasunirbharaḥ | śāstrātmanā sthito devo mithyātvaṃ kvāpi nārhati || 4-234 || "mithyātvaṃ kvāpi nārhati" ityatra pūvārdhaṃ hetuḥ || 234 || nanvīśvaraḥ sarvaśāstrāṇāṃ praṇetā -- ityadhigatamasmābhiḥ, na tu sa eva tadātmanāvasthitaḥ, -- ityapūrvamidaṃ kimucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- icchāvānbhāvarūpeṇa yathā tiṣṭhāsurīśvaraḥ | tatsvarūpābhidhānena tiṣṭhāsuḥ sa tathā sthitaḥ || 4-235 || yathā khalu parameśvaraḥ svecchāmāhātmyādvācyātmapramātṛprameyādibhāvarūpeṇa sthātumicchuḥ san, tathā vācyātmaviśvarūpatayā sthitaḥ; tathāśabdasyāvṛttyā tathā tadvadeva tasya pramātṛprameyātmano vācyasya viśvasya yat svam anyāpoḍhaṃ rūpaṃ tasyābhidhānena vācakatayā sthātumicchuḥ san tathā vācakātmaśāstrarūpatayā sthitaḥ ityarthaḥ || 235 || evamapi yadyasya kvacinmithyārthatvaṃ syāt tadāpi na kaściddoṣaḥ, ityāha -- arthavādo'pi yatrānyavidhyādimukhamīkṣate | tatrāstvasatyaḥ svātantrye sa eva tu vidhāyakaḥ || 4-236 || yatra khalu stutinindādirūpo'rthavādo'nyasya vidhiniṣedhātmano vidhivākyasyāṅgabhāvamiyāt tatra svarūpaparatvābhāvādasāvasatyo'stu na kaściddoṣaḥ; nahi asya yathāśruto'rthaḥ pratipādyaḥ, kiṃtu vidheyo niṣedhyo vā, yadasyāṅgabhāvena pratiṣṭhānam; ata eva vidhivākyaikavākyatayaiva asya prāmāṇyam -- iti vākyavidaḥ | yadāhuḥ -- "ityarthavādā vidhinaikavākyabhāvātpramāṇatvamamī bhajante ||" iti | tathāhi -- "barhiṣi rajataṃ na deyam |" ityasya vidheḥ śeṣabhūtasya śo'rodīdyadarodīt tadrudrasya rudratvam |" ityāderarthavādasya na rudrarodanādi pratipādyaṃ, kintu "barhiṣi yo rajataṃ dadāti purāsya saṃvatsarād gṛhe rodanaṃ bhavati |" iti "barhiṣi rajataṃ na deyam" iti | sa eva punararthavādo yadyanyāṅgabhāvaṃ yāyāt tadā vidhāyako yathāśrutārthapratipādako bhavedityarthaḥ | śo'rodīt" ityādāvarthavādavākye hi "rudro ruroda tasya yadaśru aśīryata tadrajatamabhavat |" iti-vṛttapratipādanaṃ satyārthamevedam, evaṃ prāyāṇāṃ bahūnāmitivṛttānāṃ satyatveneṣṭeḥ | taduktam -- "yadvā svarūpaparatāmapi saṃspṛśantaḥ pramāṇyavartmana ime na paricyavante | naiyāyikā hi puruṣātiśayaṃ vadanto vṛttāntavarṇanamapīha yathārthamāhuḥ ||" iti || 236 || na kevalamasya svātantrya eva satyārthatvaṃ yāvatpāratantrye'pi -- ityāha -- vidhivākyāntare gacchannaṅgabhāvamathāpi vā | na nirarthaka evāyaṃ saṃnidhergajaḍādivat || 4-237 || yadvā vidhiniṣedhātmano vidhivākyasyāṅgabhāvaṃ gacchannapi ayamarthavādaḥ saṃnihitatvānnanirthaka eva bhavet atra dṛṣṭāntaḥ "gajaḍādivat" iti | yathāhi padādyaṅgatvena saṃnihitā varṇā na nirarthakāḥ tathāyamapīti varṇānāmānarthakye hi varṇavyatyaye'rthāntaragamanaṃ na syāt, yathā gajaḥ jaḍaḥ ṣoḍaḥ (?) iti | saṅghātasyāpi arthavattvaṃ na syāt -- avayavānāmānarthakye hi samudāyo'pyanarthaka eva bhavet, yathā ekasyā api sikatāyāstailadānāsāmarthye tatsamudāyo rāśirapyasamarthaḥ -- iti | evamarthavādasyāpi ānarthakye tatsaṃnidhānena vidhīyamāne niṣidhyamāne vārthe sādaraṃ pravṛttirnivṛttirvā na syāt | śo'rodīt" ityādau hi rodanaprabhavaṃ rajataṃ ninditumevamuktaṃ yena barhiṣi taddānāt sādaraṃ nivṛttirbhavet | loke'pi khalu "iyaṃ gauḥ kretavyā" ityato na tathā kretāraḥ pravartante, yathā "eṣā bahusnigdhakṣīrā suśīlā stryapatyānaghaprajā ca" ityevamādibhyaḥ stutipadebhyaḥ, -- iti svānubhavasākṣiko'yamarthaḥ || 237 || ata āha -- svārthapratyāyanaṃ cāsya svasaṃvittyaiva bhāsate | tadapahnavanaṃ kartuṃ śakyaṃ vidhiniṣedhayoḥ || 238 || atha yadyetat balātkāreṇāpahnūyate tat vidhiniṣedhātmano vidhivākyasyāpi arthāpahnavaḥ kartuṃ śakyaḥ, -- ityāha "tadapahnavanam" ityādi || 238 || na kevalamatra svasaṃvittireva sādhakaṃ pramāṇamasti, yāvadyuktirapi -- ityāha -- yuktaścātrāsti vākyeṣu svasaṃviccāpyabādhitā | yā samagrārthamāṇikyatattvaniścayakāriṇī || 4-239 || yuktiriti samanantaroktā || 239 || nanu bhavatu nāmedamarthavādavākyaṃ vidhivākyaṃ vā kimanayā naścintayā, tatrāpi vedaśāstroktaḥ śuddhyādivibhāgastāvat yathoktayuktyā bādhitaḥ, anena ca na kiñcicchuddhaṃ vihitaṃ nāpyaśuddhaṃ tṛtīyaśca rāśirnāsti, -- iti śuddhyaśuddhividhānameva na siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- mṛtadehe'tha dehotthe yā cāśuddhiḥ prakīrtitā | anyatra neti buddhyantāmaśuddhaṃ saṃvidaścyutam || 4-240 || saṃvittadātmyamāpannaṃ savarṃṃ śuddhamataḥ sthitam | vedaśāstre hi mṛtadehe dehāccyute malādau ca yadaśuddhiruktā anyatra jīvaddehe dehastha eva malādau ca na, -- ityataḥ saṃvitsahabhāvāsahabhāvanibandhanāddhetoḥ saṃvidaḥ sakāśāt yat cyutaṃ bhinnaṃ tadāśuddhaṃ buddhyantāṃ viśeṣānupādānāt sarva evāvagacchantvityarthaḥ | ata eva ca yatkiṃcit saṃvidaikyamāpannaṃ tat sarvaṃ śuddhamiti; tena saṃvidaikātmyānaikātmyābhyāṃ sarvatra śuddhyaśuddhivibhāgaḥ, -- iti sthitaṃ siddham || 240 || na ca etadyuktimātreṇaiva siddhaṃ yāvadāgamenāpi, -- ityāha -- śrīmadvīrāvalau coktaṃ śuddhyaśuddhinirūpaṇe || 4-241 || tadeva śabdadvāreṇa paṭhati -- sarveṣāṃ vāhako jīvo nāsti kiñcidajīvakam | yatkiṃcijjīvarahitamaśuddhaṃ tadvijānata || 4-242 || jīvayati nikhilamidaṃ bhūtajātaṃ jñānakriyottejanena prāṇayati -- iti jīvaḥ paraprakāśaḥ, sa sarveṣāṃ pramātṛprameyātmano viśvasya vāhayati saṃdhārayati -- iti vāhakaḥ svātmasaṃlagnatayāvabhāsaka ityarthaḥ | atra hetuḥ ṅāsti kiñcidajīvakam" iti, nahi prakāśātiriktaṃ kiñcidapi bhāyāditi bhāvaḥ | yat punaḥ kiñcijjīvarahitaṃ tadaikātmyenāsaṃvedyamānaṃ, tadaśuddhaṃ vijānata anupapattyavaskaradūṣitattvāt pariharaṇīyatayāvagacchatetyarthaḥ | evaṃ saṃvidatiriktasyāśuddhatvenābhidhānāt itarat punaḥ śuddhameva -- ityarthasiddham || 242 || tadāha -- tasmādyatsaṃvido nātidūre tacchuddhimāvahet | taduktaṃ tatraiva -- "aśuddhaṃ nāsti tatkiñcitsarvaṃ tatra vyavasthitam | yattena rahitaṃ kiñcidaśuddhaṃ tena jāyate ||" iti || nanvevaṃ śuddhyaśuddhivibhāgo na kaiścinmahātmabhiḥ parigṛhītaḥ -- iti kathamatra satāṃ samāśvāsaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- avikalpena bhāvena munayo'pi tathābhavan || 4-243 || tatheti saṃvidaikātmyānaikātmyābhyāṃ śuddhyaśuddhivibhāgabhāja ityarthaḥ | taduktaṃ tatra "ṛṣbhirbhakṣitaṃ pūrvaṃ gomāṃsaṃ ca narodbhavam |" iti | yadi nāma hi te -- dravyāṇāṃ saṃvidaikātmyameva śuddhiḥ -- iti na jānīyuḥ, tat kathaṃ śāstrabahiṣkṛtaṃ lokaviruddhaṃ gomāṃsādi bhakṣayeyuḥ; ata eva hi bāhyacaryāyām "yaddravyaṃ lokavidviṣṭaṃ yacca śāstrabahiṣkṛtam | yajjugupsyaṃ ca nindyaṃ ca vīrairāhāryameva tat ||" ityādyuktyā vikalpaprahāṇāya lokaśāstraviruddhaṃ dravyajātamabhihitam | yannāma sarvadravyāṇāṃ lokaviruddhatvādi na vāstavaṃ rūpaṃ, kiṃtu parā saṃvideva, -- iti kiṃ nāma jugupsyaṃ nindyaṃ vā, sarvatraiva saṃvidrūpatvāviśeṣāt; ata eva tatra cittapratyavekṣāmātrameva prayojanaṃ -- kiṃ saṃvidekāgrībhūtaṃ cittaṃ na vā -- iti | yaduktam -- ṅa caryā bhogataḥ proktā yā khyātā bhīmarūpiṇī | svacittapratyavekṣātaḥ sthiraṃ kiṃ vā calaṃ manaḥ ||" iti || 243 || nanu yadyevaṃ tanmunibhirgemāṃsādi kathamabhakṣyatayopadiṣṭam ? -- ityāśaṅkyāha -- lokasaṃrakṣaṇārthaṃ tu tattattvaṃ taiḥ pragopitam | evamupadiṣṭe hi alabdhasaṃvidaikātmyo'pi loko lobhalaulyābhyāṃ yattat kurvāṇo lokayātrāmucchindyāt -- iti, tat tattvaṃ saṃvidadvaitātma pāramārthikaṃ rūpaṃ taiḥ prakarṣeṇa tattaddravyadūṣaṇādidvāreṇa gopitaṃ na prakāśitamityarthaḥ | yaduktaṃ tatraiva -- "jñātvā samarasaṃ sarvaṃ dūṣaṇādi punaḥ kṛtam |" iti | yadabhiprāyeṇaiva "yatte kuryurna tatkuryādyadbrūyustatsamācareta |" ityādi anyatroktam | nanvidaṃ bhāvajātaṃ bahīrūpatayā cenna saṃbhavati tat kasya śuddhyaśuddhī syātāṃ, yadadhikāreṇāpi ayaṃ vicāra ārabhyate; atha yadi saṃbhavati, tadyathaiva saṃbhavati tathaiva bhavet, kiṃ tasya pramātṛsaṃbandhinā parijñānena ? -- ityāśaṅkyāha -- bahiḥ satsvapi bhāveṣu śuddhyaśuddhī na nīlavat || 4-244 || pramātṛdharma evāyaṃ cidaikyānaikyavedanāt | bahīrūpatayābhyupagamyamāneṣvapi bhāveṣu nīlādinyāyena pratibhāsavikārakāritvābhāvāt śuddhyaśuddhī na vastuno dharmaḥ, kiṃtu pramātuḥ; pramātā hi cidaikyānaikyavedakatayā sātiśasyaḥ saṃstathā vyavasyati "idaṃ śuddhamidamaśuddham" iti; ata eva śuddhyaśuddhī na niyate, kasyaciddhi yadaśuddhaṃ tannānyasyeti | vastudharmatve hi bhavennāma ayaṃ niyamo -- yadidaṃ śuddhamidamaśuddham -- iti, nahi kasyacit nīlamapyanīlaṃ bhavet || 244 || nanu pramātustattadvastudarśanenaiva hi manaḥ prasīdedvicikitsyācca, -- iti kathaṃ na śuddhyaśuddhī vastuno dharmaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- yadi vā vastudharmo'pi mātrapekṣānibandhanaḥ || 4-245 || sautrāmaṇyāṃ surā hotuḥ śuddhānyasya viparyayaḥ | yadi nāma śuddhyaśuddhyorvastudharmatvamabhyupeyate, tadapi pramātṛpāratantryameva atra nibandhanaṃ bhavet | yathāhi -- yameva pramātāramapekṣya dvitvabuddhirupajāyate tasyaiva tadgraho bhavet netarasya, tatra tasyaikatvādibuddhyupajananasyāpi saṃbhāvyamānatvāt; evaṃ yenaiva pramātrā yacchuddhatayā gṛhītaṃ tasyaiva tacchuddhaṃ nāparasya | tathāhi -- ekaiva surā sautrāmaṇyāṃ hoturyājakasya śuddhā avaghraṇabhakṣaṇādau yogyetyarthaḥ | śurāyā avaghraṇaḥ kartavyaḥ |" iti | anyasya sautrāmaṇyāmayājakasya punaraśuddhā avaghraṇādāvayogyetyarthaḥ | yatsmṛtiḥ -- "brahmaṇasya rujaḥ kṛtyā ghratiraghreyamadyayoḥ | jaihmyaṃ ca maithunaṃ puṃsi jātibhraṃśakaraṃ smṛtam ||" iti | tasmāt vastudharmatve'pi anayormātrapekṣānibandhanatvaṃ yadi na syāt, tat sarvāneva prati surāyāḥ śuddhatvameva bhavedaśuddhatvameva veti | evaṃ surāyāḥ sāmānyenāśuddhatvaṃ vihitaṃ, sautrāmaṇīhotṛviṣayatvena viśeṣaśrutyā virodhādbādhitamityavagantavyam || 245 || nanu uktavacchaivyā codanayā yadi vaidikīcodanā bādhitā tadyāvadāstāṃ, vaidikyā punaścodanayā svenaiva sarvaṃ bādhyate -- ityetanna yauktikamiva naḥ pratibhāsate ? ityāśaṅkyāha -- anena codanānāṃ ca svavākyairapi bādhanam || 4-246 || kvacitsaṃdarśitaṃ brahmahatyāvidhiniṣedhavat | śvavākyaiḥ" iti apavādarūpaiḥ | "kvacit" iti utsargaviṣaye | śaṃdarśitam" ityanena yathoktayuktyā naivamayauktikatvaparyavasāyī kaściddoṣaḥ -- iti prakāśitam | apiśabdena na kevalaṃ śāstrantarīyairvākyaiḥ, -- ityuktam | ataśca nāsmābhirapūrvaṃ kiñcidutprekṣitaṃ -- yannāmoktaṃ "śaivyā viśeṣacodanayā sāmānyātmikā vaidikī codanā bādhitā" iti | na ca etat prāmādikam apitu bhūmnā, -- iti darśayituṃ "brahmahatyāvidhiniṣedhavat" iti dṛṣṭāntitam | evaṃ yathā -- "brahmaṇo na hantavyaḥ |" iti sāmānyena brahmahatyāniṣedho vihitaḥ "brahmaṇo brahmaṇamālabheta |" iti viśeṣaśrutyā bādhitaḥ, tathā surāyā api aśuddhatvamityarthaḥ || 246 || evaṃ śuddhyaśuddhiviṣaye kṛtaṃ vicāramanyatrāpi atidiśati -- bhakṣyādividhayo'pyenaṃ nyāyamāśritya carcitāḥ || 4-247 || ṅa bhakṣyādivicāraṇam" ityatra ṅātra bhakṣyaṃ na cābhakṣyam" ityādayo'rthasāmarthyalabhyā vidhayo'pi anenaiva nyāyena gatārthāḥ, -- ityarthaḥ || 247 || nanu yathā śaivyā viśeṣacodanayā sāmānyātmikā vaidikī codanā bādhyate, tathā vaidikyāpi śaivī codanā kiṃ na vā ? ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya āgamārthameva darśayitumupakramate -- sarvajñānottarādau ca bhāṣate sma maheśvaraḥ | tadevārthadvāreṇa paṭhati -- nararṣidevadruhiṇaviṣṇurudrādyudīritam || 4-248 || uttarottaravaiśiṣṭyāt pūrvapūrvaprabādhakam | naroktasya ṛṣyuktaṃ bādhakaṃ, yāvadviṣṇūktasya rudroktam, tadāha -- pūrvapūrvaprabādhakam" iti | atra uttarottaravaiśiṣṭyaṃ hetuḥ | sāmānyasya hi viśeṣeṇa bādho nyāyyaḥ, iti bhāvaḥ || 248 || ata eva viparyayeṇa bādho na bhavedityāha -- na śaivaṃ vaiṣṇavairvākyairbādhanīyaṃ kadācana || 4-249 || vaiṣṇavaṃ brahmasaṃbhūtairnetyādi paricarcayet | "brahmasaṃbhūtaiḥ" vedavākyairityarthaḥ | yacchrutiḥ -- "prajāpatinā catvāro vedā asṛjyanta |" iti | yatra ca vaiṣṇavaṃ vedavākyairna bādhyate tatra śaivabādhane kā vārtā, -- ityarthasiddham | ādiśabdād brahmasaṃbhūtānāmapi devavākyairna bādhaḥ, -- ityādi grāhyam | yaduktṃ tatra -- ṅa puṃbhirārṣavākyaṃ ca vaidikaṃ carṣibhistathā | na dervaibrahmaṇo vākyaṃ vaiṣṇavaṃ padmajanmajaiḥ || na śaivaṃ viṣṇuvacanairbādhyate tu kadācana |" iti || 249 || nanu viparyayeṇāpi bādhe ko doṣaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- bādhate yo vaiparītyātsa mūḍhaḥ pāpabhāgbhavet || 4-250 || vaiparītyaṃ pūrveṇottarasya bādhaḥ | yaduktaṃ tatra -- "yo hi bādhayate pāpaḥ sa mūḍho naṣṭacetanaḥ | uttarottaravaiśiṣṭyaṃ sarveṣaṃ parikīrtitam ||" iti || 250 || evaṃ sarvotkṛṣṭatvācchaiva eva śāstre mukhyayā vṛttyā niṣṭhā kāryā, nānyatretyāha -- tasmānmukhyatayā skanda lokadharmānna cācaret | niṣṭhāśūnyatayā tu gauṇyā vṛttyā lokasaṃrakṣaṇārthaṃ lokadharmānācarato na kaściddoṣaḥ, -- iti bhāvaḥ | taduktaṃ tatra -- "ye tu varṇāśramācārāḥ prāyaścittāśca laukikāḥ | saṃbandhāndeśadharmāṃśca prasiddhānna vicārayet || garbhādhānāditaḥ kṛtvā yāvadudvāhameva ca | tāvattu vaidikaṃ karma paścācchaive hyananyabhāk | na mukhyavṛttyā vai skanda lokadharmānsamācaret ||" iti | ata eva "antaḥ kaulo bahiḥ śaivo lokācāre tu vaidikaḥ | sāramādāya tiṣṭheta nārikelaphalaṃ yathā ||" ityādi anyatroktam || nanu mukhyayā vṛttyā yadi lokadharmānnānutiṣṭhet tacchaivaśāstrāṅgabhāvena kiṃ na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- nānyaśāstrasamuddiṣṭaṃ srotasyuktaṃ nije caret || 4-251 || ṅije srotasi -- ātmīye śāstre "ā kaṇṭhataḥ pibenmadyam ................... |" ityādyuktamevārthaṃ "caret" anutiṣṭhet, na punastamapāsya śurā na peyā |" ityādi śāstrāntaroddiṣṭam | bhagavatā hi pṛthagadhikāribhedena parasparavilakṣaṇāni śāstrāṇyupadiṣṭāni, -- ityanyaṃ prati upadiṣṭaṃ kathamanyasyānuṣṭheyaṃ syāt | taduktaṃ tatra ṅānyaśāstrasamuddiṣṭaṃ na cānyāṃ devatāṃ smaret | viśuddhabhāvanāyuktaḥ śivaikagatamānasaḥ ||" iti | etacca samānatantrāpekṣayāpi yojyaṃ; yatastānyapi kriyādibhedādbhinnānyeva, -- ityāgamavidaḥ | yadāhuḥ -- "kriyādibhedabhedena tantrabhedo yataḥ smṛtaḥ | tasmādyatra yadevoktaṃ tatkāryaṃ nānyatantrataḥ || iti | apekṣāyāṃ punarutpannāyāṃ śāstrāntarādapekṣaṇīyam, anyathā hi tattaditikarttavyatākalāpasyāparipūrtiḥ syāt | tathāhi śrīpūrvaśāstre -- "tatra dvārapatīniṣṭvā mahāstreṇābhimantritam | puṣpaṃ vinikṣipeddhyātvā jvaladvighnaprakāśāntaye ||" ityādau dvārapatīnāṃ kathamiṣṭiḥ? -- ityapekṣāyāṃ samānatantrāt śrītriśirobhairavāt "tato mūle uttarate nandirudrarṃ ca jāhnavīm | mahākālaṃ sadaṃṣṭaṃra ca yamunāṃ caiva dakṣiṇe ||" ityādyapekṣaṇīyam | atraiva ca "jvalatpuṣpaṃ kathaṃ vinikṣipet" ityapekṣāyāṃ samānatantre tatkṣepasya suspaṣṭamanabhidhānāt samānakalpācchrīsvacchandaśāstrāt -- "bhairavāstraṃ samuccārya puṣpaṃ saṃgṛhya bhāvitaḥ | saptābhimantritaṃ kṛtvā jvaladagniśikhākulam || nārācāstraprayogeṇa praviśed gṛhamadhyataḥ |" ityādyapekṣaṇīyam | nārācāstrasya ca prayogaḥ kīdṛk ? - ityapekṣāyāṃ samānakalpe'pi śāstre tadanupalambhāt atyantamasamānāt anantavijayākhyāt siddhāntaśāstrāt -- "uttānaṃ tu karaṃ kṛtvā tisro'ṅgulyaḥ prasārayet | madhyamāṅguṣṭhakau lagnau cālayeta muhurmuhuḥ || nārācaḥ kīrtito hyevam ......................... |" ityādyapekṣaṇīyam | apekṣānivṛttirhi naḥ phalaṃ, sā ca yata eva bhavet tadevāpekṣaṇāyaṃ, kiṃ samānatvāsamānatvadurgraheṇa | evamapekṣāyāṃ satyāṃ samānādasamānādvā śāstrāntarāt tāvadapekṣaṇīyaṃ yāvadapekṣāyā nivṛttiḥ syāt, tadabhāve punarnirnibandhanameva śāstrāntaroktasyāpekṣaṇīyatve sarvasyaiva tatprasaṅgādanavasthitameva śāstrārthānuṣṭhānaṃ syāt | yadāhuḥ -- śāpekṣatve'pyapekṣaiva mānaṃ yāvadapekṣate | tāvadevānyataḥ kāryaṃ nānyatsyādanavasthiteḥ ||" iti || 251 || nanu nikhilamidaṃ śāstrajātaṃ bhagavataiva sakalajagaduddidhīrṣayopadiṣṭaṃ, tattaduktārthānuṣṭhānamavaśyakāryaṃ yena saṃsāramohaḥ śāmyet, -- iti tadyathāstu, kimanena vicāreṇa ? -- ityāśaṅkyāha -- yato yadyapi devena vedādyapi nirūpitam | tathāpi kila saṅkocabhāvābhāvavikalpataḥ || 4-252 || vedādīnāṃ sarvaśāstrāṇāṃ parameśvara evopadeṣṭā, -- iti nāsti vivādaḥ; kiṃtu tena saṅkocabhāvābhedena dvidhā śāstrāṇyupadiṣṭāni -- kānicidbhedapradhānāni kānicidabhedapradhānāni -- iti | tatra bhedapradhānāni vedādīni śāstrāṇi, abhedapradhānāni ca śaivādīni || 252 || tadāha -- saṅkocatāratamyena pāśavaṃ jñānamīritam | vikāsatāratamyena patijñānaṃ tu bādhakam || 4-253 || śaṅkoco" bhedaprathā | paśūnāmidaṃ "pāśavaṃ" vedādi | "vikāsaḥ" saṅkocābhāvādabhedaprathā, ata eva bhedaprathāyā bādhyatvādidaṃ bādhakam | bhedo hi saṃsāraḥ, sa ca sarveṣāmevocchedyaḥ, -- ityavivādaḥ | evaṃ ca bādhyabādhakayoḥ sāṅkaryeṇānuṣṭhānaṃ duṣyet, -- iti yathoktameva yuktam | ata evānyatra -- "pāśavaṃ jñānamujjhitvā patiśāstraṃ samāśrayet |" ityādyuktam || 253 || idānīṃ ṅa dvaitaṃ nāpi cādvaitam" iti vyācaṣṭe -- idaṃ dvaitamidaṃ neti parasparaniṣedhataḥ | māyīyabhedakḷptaṃ tatsyādakālpanikekatham || 4-254 || yannāma kiñcanedaṃ dvaitaṃ nānārūpatvaṃ tadapāsya ekātmyalakṣaṇamadvaitamāśrayet, -- ityādi yadanyatroktaṃ, tadakālpanikekavalīkṛtatattatkalpanākalāpe svātmamātrasphurattārūpe pare tattve kathaṃ syāt, na yujyate ityarthaḥ | yatastat anyāpoharūpatvena parasparapratikṣepāt "māyā" svarūpagopanātmikā pārameśvarī icchāśaktiḥ, tata āgato yo'sau "bhedaḥ" tena "kḷptam" anuprāṇitaṃ kalpanāmātrasatattvamityarthaḥ || 254 || kiṃ cātra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ bhargaśikhāyāṃ ca mṛtyukālakalādikam | dvaitādvaitavikalpotthaṃ grasate kṛtadhīriti || 4-255 || iha khalu avikalpakaparasaṃvidāveśavaśāt kṛtārthā "dhīḥ" jñānaṃ yasyāsau prāptaparasaṃvidaikātmyo yogī, "dvaitādvaitavikalpāt" utthitaṃ bhedānuprāṇanayollasitaṃ, nātra kācijjanmamaraṇādikā mānameyādirūpā ca kalpanāstītyarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "mṛtyuṃ ca kālaṃ ca kalākalāpaṃ vikārajātaṃ pratipattijālam | ekātmyanānātmavitarkajātaṃ tadā sa sarvaṃ kavalīkaroti ||" iti || 255 || atha "liṅgapūjādikaṃ na ca" iti vyākurute -- siddhānte liṅgapūjoktā viśvādhvamayatāvide | kulādiṣu niṣiddhāsau dehe viśvātmatāvide || 4-256 || iha sarvātmake kasmāttadvidhipratiṣedhane | "viśvaḥ" ṣaṭitraśattattvātmako" yo'sau "adhvā" tadrūpatāṃ vettaṃ śiddhānte" bhedadarśane liṅgapūjāvidhirvihitaḥ | pārameśvaraṃ hi liṅgaṃ garbhīkṛtanikhilādhvāprapañcam, -- iti tatpūjanena samagramevedaṃ jagatsākṣātkṛtaṃ bhavediti bhāvaḥ | yadāhuḥ -- "liṅge paramaśivāntāṃ vyāptiṃ pīṭhe sadāśivaprāntām | brahmaśilāyāṃ māyāparyantāṃ bhāvayadbhirimaiḥ ||" iti, "iṣṭena śivaliṅgena viśvaṃ saṃtarpitaṃ bhavet |" iti ca | "kulādau" advayadarśane punarasau liṅgapūjā ṅiṣiddhā" yato deha eva sarvādhvamayaḥ, -- iti tatraiva tatsākṣātkāraḥ sulabhaḥ, -- iti kimanupapattinā bāhyena liṅgādinā phalam | yaduktam -- "yajedādhyātmikaṃ liṅgaṃ bāhyaṃ liṅgaṃ na pūjayet |" iti | tathā "hṛdayaguhāge gataṃ sarvajñaṃ sarvagaṃ parityajya | praṇamati mitamatiraśivaṃ śivāśayāśmādimaślāghyam ||" iti | iha punaḥ paramādvayarūpe trikadarśane tadvidhinā tanniṣedhena vā na kiṃcitprayojanam, -- ityuktaṃ ṅātra liṅgapūjā nāpi tatparityāgaḥ" iti | yata idaṃ sarvātmakaṃ, yāvatā hi pārameśvaraparasaṃvitsphārarūpatayā idaṃ jagatparijñeyaṃ, tacca sarvasyaiva saṃvitsphārarūpatvāt dehaniṣṭhatayā astu, anyathā vā, kiṃ nāma sārvātmyapratipattivighnabhūtena dehabāhyādyabhimānena bhavet, -- iti bhāvaḥ | yadāhuḥ -- ṅa kvāpi gatvā hitvā vā na kiñcididameva ye | bhava tvaddhāma paśyanti bhavyāstebhyo namo namaḥ ||" iti || 156 || idānīṃ jaṭābhasmādisaṃgrahādi ācaṣṭe -- niyamānupraveśena tādātmyapratipattaye || 4-257 || jaṭādi kaule tyāgo'sya sukhopāyopadeśataḥ | ṅiyamāḥ" "jaṭī muṇḍī śikhī daṇḍī pañcamudrāvibhūṣitaḥ | pramādānmaithunaṃ kṛtvā mama drohī maheśvari ||" ityādyuktyā vairāgyādayaḥ, tatra "anupraveśo'bhyāsaḥ, tena yā "tādātmyapratipattiḥ" pārameśvarasvarūpasamāveśaḥ, tannimittaṃ siddhānte bahukleśasādhyaṃ jaṭābhasmādi vihitam | yaduktam -- "kalātattvapavitrāṇuśaktimantreśasaṃkhyayā | vibhajya keśānsaṃpātya pratyaṃśaṃ saṃhitāṇubhiḥ || vrateśvarasya purato badhnīyācchivatejasā |" iti | tathā "vratino jaṭino muṇḍāsteṣvagryā bhasmapāṇḍurāḥ | tilakaiḥ puṇḍrakaiḥ paṭṭairbhūṣitā bhūmipādayaḥ ||" iti | "kaule" kuladarśane punaḥ "asya" jaṭābhasmādeḥ "tyāgo" niṣedho vihitaḥ, -- ityarthaḥ | yaduktam -- "jaṭābhasmādicihnaṃ ca dhvajaṃ kāpālikaṃ vratam | śūlaṃ khaṭvāṅgamatyugraṃ dhārayedyastu bhūtale || na tasya saṅgamaṃ kuryātkarmaṇā manasā girā |" iti | yato'tra "yatra yatra militā marīcayastatra tatra vibhureva jṛmbhate |" ityuktyā viṣayāsaṅge'pi pārameśvarasvarūpāpatteḥ, śukhena" ayatnena "upāyasyopadeśaḥ" yaduktam -- "pūrvairnirodhaḥ kathito vairāgyābhyāsayogataḥ | asmābhistu nirodho'yamayatnenopadiśyate ||" iti | niṣparigrahatādi punaḥ pṛthaṅ na vyākhyātam anenaiva gatārthatvāt, prathamaturyapādābhyāmeva hi etadartho'bhihitaḥ, -- iti bhāvaḥ | iha punaḥ sārvātmyāt tadvidhipratiṣedhane na bhavataḥ, -- iti prācyena saṃbandhaḥ | iha hi saṃvidaikātmyaṃ nāmopeyam, tatra ca yadeva yadā saṃnikṛṣṭaṃ tadeva tadā grāhyam, itarat tu tyājyam, -- iti jaṭādervidhirastu niṣedho vā kimanena naḥ prayojanam | yadvakṣyati -- "paratattvapraveśe tu yameva nikaṭaṃ yadā | upāyaṃ vetti sa grāhyastadā tyājyo'tha vā kvacit ||" (4|279) iti || 257 || atha vratādīnāṃ caraṇācaraṇaṃ vyācaṣṭe -- vratacaryā ca mantrārthatādātmyapratipattaye || 4-258 || tanniṣedhastu mantrārthasārvātmyapratipattaye | ca śabdāt siddhānte uktā, -- ityanuvartanīyam "mantrārtho niyato vācyadevatādiḥ, "tanniṣedhaḥ" arthātkaule | śārvātmyaṃ" viśvābhedaḥ | iha punastasyā na vidhirniṣedho vā, -- ityetat sarvaṃ pūrvameva vyākhyātam, iti na punarāyastam || 258 || atha kṣetrādisaṃpraveśaṃ vyākhyātumāha -- kṣetrapīṭhopapīṭheṣu praveśo vighnaśāntaye || 4-259 || mantrādyārādhakasyātha tallābhāyopadiśyate | "kṣetraṃ" melāpasthānaṃ, "pīṭhaṃ" kāmarūpādi "upapīṭhaṃ" devīkoṭṭādi | "tallābhāya" iti tasya mantrādeḥ priyamelāpādikrameṇa siddhāderlābhaḥ, tannimittaṃ vā | yaduktam -- "kṣetropakṣetrasaṃdohādyāśrayānnirmalo bhavet ||" iti || 259 || anyatra cātra niṣedhaḥ kṛtaḥ -- ityāha -- kṣetrādigamanābhāvavidhistu svātmanastathā || 4-260 || vaiśvarūpyeṇa pūrṇatvaṃ jñātumityapi varṇitam | ādiśabdāt pīṭhādergrahaṇam | "tathā" iti prāguktena prakāreṇa | taduktam -- ṅātaḥ kiñcidapāsyaṃ prakṣeptavyaṃ ca nātra kiñcidapi | paripūrṇe satyātmani kiṃ nu kṣetrādiparyaṭanaiḥ ||" iti | iha punaretadubhayamapi nāstīti prāgevoktam, ityāha -- "ityapi varṇitam" iti | taduktam -- "iha sarvātmakekasmāttadvidhipratiṣedhane |" (4|257) iti || 260 || atha samayādiprapālanamācaṣṭe -- samayācārasadbhāvaḥ pālyatvenopadiśyate || 4-261 || bhedaprāṇatayā tattattyāgāttattvaviśuddhaye | samayādiniṣedhastu mataśāstreṣu kathyate || 4-262 || nirmaryādaṃ svasaṃbodhaṃ saṃpūrṇaṃ buddhyatāmiti | idaṃ kuryādidaṃ na kuryāt, -- ityevamātmā samayācāraḥ | "bhedaprāṇatayā" iti kiñcit hi tyaktvā kiñcidupādīyate ityevamātmā bhedaḥ, yathā śāstrāntaratyāgena svaśāstre prarohaḥ | yadvakṣyati -- "anyastamantro nāsīta sevyaṃ śāstrāntaraṃ ca no | aprarūḍhaṃ hi vijñānaṃ kampetetarabhāvanāt ||" (25|563) iti | samaviṣamalakṣaṇeṣu "mataśāstreṣu" punaḥ śamayāderniṣedho" vihitaḥ | tathā ca tatratyo granthaḥ ityāha -- ṅirmaryādamityādi" | taddhi paraṃ tattvaṃ śvasaṃbodhaṃ" svaprakāśam, ata evānanyāpekṣatvāt śampūrṇam," ata eva cāniyata rūpatvāt ṅirmaryādaṃ" niryantraṇaṃ "budhyatām" anubhūyatāmityarthaḥ | tadevam evaṃvidhe pare tattve kathaṃ nāma hānopādānādyapekṣāsahasrasaṃbhinnaḥ samayācāraḥ śuddhinimittam, iti bhāvaḥ || 262 || atha "parasvarūpaliṅgādi nāmagotrādikaṃ ca yat" iti vyākhyātukāmaḥ krameṇa parakīyaṃ svakīyaṃ ca rūpādyācaṣṭe -- parakīyamidaṃ rūpaṃ dhyeyametattu me nijam || 4-263 || jvālādiliṅgaṃ cānyasya kapālādi tu me nijam | "etat" iti dhyātṛsvabhāvam | "jvālādi" iti bāhyaiṣaṇādisamutthatvāt parakīyam | ṅijam" iti svaśarīrāvasthitam || 263 || "liṅgādi" ityādiśabdārthamāha -- ādiśabdāttapaścaryāvelātithyādi kathyate || 4-264 || "tapaḥ" cāndrāyaṇādi, "caryā" caryāpādokta ācāraḥ, "velā" madhyāhnārdharātrādirūpā, "tithiḥ" pratipadārūpā || 264 || nāma śaktiśivādyantametasya mama nānyathā | "etasya" saiddhāntikasya sādhakasya, vrataparigrahādau puṣpapātādikrameṇa kriyamāṇaṃ nāma śaktiśivādyantaṃ syāt | tena śikhāśaktiḥ, īśānaśivaḥ; ādiśabdādgaṇādyantaṃ, yathā kavacagaṇaḥ | taduktam -- śrajaṃ vimocayennāma dīkṣitānāṃ tadādikam | śivāntakaṃ dvijendrāṇāmitareṣāṃ gaṇāntakam ||" iti | tathā "śiśunā kṣiptamakāmānnipatedyatra nāma tatpūrvam | śaktyantaṃ nārīṇāṃ śivaśabdāntaṃ nṛṇāṃ kuryāt || evaṃ viprakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ tu bhavedgaṇaprāntam ||" iti | "anyathā" iti bodhyādyantam, svasvasaṃtatikrameṇauvallyantaṃ hi pūjā nāma bhavet, -- iti rahasyaśāstravidaḥ, taduktam -- "bodhiḥ prabhustathā yogī ānandaḥ pāda āvaliḥ | vīrāṇāṃ vīrapatnīnāṃ kalpyaṃ nāmaitadantakam ||" iti | tena satyabodhiḥ viśvaprabhurityādi || gotraṃ ca gurusaṃtāno maṭhikākulaśabditaḥ || 4-265 || tasya maṭhiketi kulamiti cābhidhānadvayam || 265 || tatra kā maṭhikā ? -- ityāha -- śrīsaṃtatistryambakākhyā tadardhāmardasaṃjñitā | itthamardhacatasro'tra maṭhikāḥ śāṅkare krame || 4-266 || yugakrameṇa kūrmādyā mīnāntā siddhasaṃtatiḥ | na kevalamardhacatasra eva maṭhikā yāvadanyā apītyāha -- "yugetyādi" | ādyaśabdastantreṇa vyākhyeyaḥ; tena kūrmasya tretāyugāvatārakasya śrīkūrmanāthasyādyaḥ kṛtayugāvatārakaḥ śrīkhagendranāthaḥ sa ādyo yasyāḥ sā tatheti | kulaśabdasya gurukulamityādau lokaprasiddheḥ pṛthagvyākhyānaṃ kṛtam || 266 || "gotrādi" ityādiśabdārthamāha -- ādiśabdena ca gharaṃ pallī pīṭhopapīṭhakam || 4-267 || mudrā chummeti teṣāṃ ca vidhānaṃ svaparasthitam | "gharam" iti ṣaṇṇāṃ sādhikārāṇāṃ rājaputrāṇāṃ bhinnaṃ bhinnamāśramasthānam | "pallī" bhikṣāsthānam | yadvakṣyati -- "ete hi sādhikārāḥ pūjyā yeṣāmiyaṃ bahuvibhedā | saṃtatiranavacchinnā citrā śiṣyapraśiṣyamayī || ānandāvalibodhiprabhupādāntātha yogiśabdāntā | etā ovallyaḥ syurmudrāṣaṭkaṃ kramāttvetat || dakṣāṅguṣṭhādikaniṣṭhāntamatha sā kanīyasī vāmāt | dvidaśāntordhvagakuṇḍalibaindavahṛnnābhikandamiti chummāḥ || śavarāḍabillakhaṭṭillāḥ karabillāmbilaśarabillāḥ | aḍavī-ḍombī-dakṣiṇapallī kumbhārabhillikākṣarapallī || devīkoṭṭakulādritripurīkāmākhyamaṭṭahāsaśca | dakṣiṇapīṭhaṃ caitatṣaṭkaṃ gharapallipīṭhagaṃ kramaśaḥ ||" (29|39) iti | śvaparasthitam" iti svasvasaṃtatikrameṇa bhinnaṃ bhinnamityarthaḥ || 267 || nanu gurusaṃtānāderevamupadeśe kiṃ prayojanam ? -- ityāśaṅkyāha -- tādātmyapratipattyai hi svaṃ saṃtānaṃ samāśrayet || 4-268 || bhuñjīta pūjayeccakraṃ parasaṃtāninā nahi | śvaṃ saṃtānam" iti śrīmadamaranāthādikrameṇa yasya yathā saṃbhavet | "paraḥ" śrīvaradevādiḥ śaṃtāno" 'syāstīti || 268 || etacca anyatra niṣiddhamityāha -- etacca mataśāstreṣu niṣiddhaṃ khaṇḍanā yataḥ || 4-269 || akhaṇḍe'pi pare tattve bhedenānena jāyate | "anena" iti samanantaroktena heyopādeyarūpeṇa svaparasaṃtānādinetyarthaḥ | nahi akhaṇḍe pare tattve kācana evaṃvidhā heyopādeyarūpā khaṇḍanā yujyate -- ityāśayaḥ || 269 || evamarthamukhena granthaṃ vyākhyāya samanvayasaṅgatyāpi yojayati -- evaṃ kṣetrapraveśādi saṃtānaniyamāntataḥ || 4-270 || nāsminvidhīyate taddhi sākṣānnaupayikaṃ śive | "evaṃ" pūrvoktanītyā "kṣetrapraveśādi" gotraśabdoktasaṃtānaniyamāntam "asmin" prastute śāstre ṅa kicidvidhīyate" kṣetrādi praveṣṭavyamityādividhirna kriyate -- ityarthaḥ | yatastat na śive sākṣādupāyaḥ | etacca bahuśaḥ prāṅnarṇītam -- iti na punarāyastam || nanu yadi nāmātra kṣetrapraveśāderna vidhiḥ tarhi tasya niṣedha eva paryavasyet? ityāśaṅkyāha -- na tasya ca niṣedho yanna tattattvasya khaṇḍanam || 4-271 || "yat" yasmāt, "tat" kṣetrapraveśādi, viśvātmanaḥ parasya "tattvasya na khaṇḍanaṃ" tadapekṣayā hi bahiḥ kṣetrādyeva nāsti, -- iti kutra praveśādyapi bhavet, iti tadviṣayo'yaṃ vidhirniṣedho vā kriyamāṇo vikalpamātravṛttitvāt nāsya svarūpakhaṇḍanāyālam -- iti bhāvaḥ || 271 || ata āha - viśvātmano hi nāthasya svasminrūpe vikalpitau | vidhirniṣedho vā śaktau na svarūpasya khaṇḍane || 4-272 || ata eva cātra sarvameva vihitaṃ pratiṣiddhaṃ ca, -- ityarthagarbhīkārāt naikatraiva grahaḥ kāryaḥ, -- iti tātparyārthaḥ || 272 || nanu yadyevaṃ tat paratattvavivikṣāyām "idamupādeyamidaṃ heyam" ityavaśyāśrayaṇīyo vibhāgaḥ kathaṃ siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- paratattvapraveśe tu yameva nikaṭaṃ yadā | upāyaṃ vetti sa grāhyastadā tyājyo'tha vā kvacit || 4-273 || na yantraṇātra kāryeti proktaṃ śrītrikaśāsane | iha paraṃ pravivikṣuṇā yoginā tatra tāvaccetaḥ sthirīkāryam, -- iti nāsti vimatiḥ | tatra punarya eva yadā kvacit ṅikaṭo" haṭhapākakrameṇa sahasaiva parasvarūpāpattinimittatayā saṃnikṛṣṭa upāyaḥ parijñāyate, sa eva tadā grāhyo'thavā anyathā tyājyo; na punar idamupādeyameva idaṃ tyājyameva, -- ityevamātmā yantraṇā atra kāryā | tena viṣayāsaṅge'pi kadācit paratattvānupraveśo bhavet | kvacidityanena ca śaṃnikṛṣṭatvamasaṃnikṛṣṭatvaṃ ca upāyānāṃ na pratiniyatam" iti prakāśitam | anena ca "kiṃtvetat" ityādiko graṃthastātparyato vyākhyātaḥ | nanvevamapūrvārthakathane kiṃ pramāṇam? ityāśaṅkyoktam - - "iti proktaṃ śrītrikaśāsane" iti || 273 || tatratyameva granthaṃ paṭhati -- samatā sarvadevānāmovallīmantravarṇayoḥ || 4-274 || āgamānāṃ gatīnāṃ ca sarvaṃ śivamayaṃ yataḥ | "ovallyo" bodhyādayaḥ ṣaṭ jyeṣṭhādibhedabhinnā jñānasaṃtatayaḥ | "gatīnāṃ" bhāvavṛttidravyabhūmikādirūpāṇāṃ prakārāṇāmityarthaḥ | atra hetuḥ śarvaṃ śivamayaṃ yataḥ" iti | yaduktam -- śamatā sarvabhāvānāṃ vṛttīnāṃ caiva sarvaśaḥ | samatā sarvadṛṣṭīnāṃ dravyāṇāṃ caiva sarvaśaḥ || bhūmikānāṃ ca sarvāsāmovallīnāṃ tathaiva ca | samatā sarvadevīnāṃ varṇānāṃ caiva sarvaśaḥ ||" iti || 274 || nanu ko nāma sarvaṃ śivamayaṃ jānāti, yasyaivamupadeśaḥ prarohamiyāt ? ityāśaṅkyāha -- sa hyakhṇḍitasadbhāvaṃ śivatattvaṃ prapaśyati || 4-275 || yo hyakhaṇḍitasadbhāvamātmatattvaṃ prapadyate | ātmajñānameva śivatattvasākṣātkāre nimittam, -- ityabhidadhatā nātra darśanāntaravat vyatiriktopāyānveṣaṇādyāyāsasādhyatvam, -- ityāveditam || 275 || na ca atra sarva eva pātraṃ, kiṃ tu kaścideva tīvratamaśaktipātapavitritaḥ, -- ityāha -- ketakīkusumasaurabhe bhṛśaṃ bhṛṅga eva rasiko na makṣikā | bhairavīyaparamādvayārcane ko'pi rajyati maheśacoditaḥ || 4-276 || nanvatrāsaktyā kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- asṃmiśca yāge viśrānṃtiṃ kurvatāṃ bhavaḍambaraḥ | himānīva mahāgrīṣme svayameva vilīyate || 4-277 || atra ca sāmānyenopakrāntamadhikāriṇamupasaṃhārabhaṅgyā viśeṣeṇa nirdeṣṭumāha -- alaṃ vātiprasaṅgena bhūyasātiprapañcite | yogyo'bhinavagupto'sminko'pi yāgavidhau budhaḥ || 278 || atha vā yājyayājakādāvevaṃ bahuśākham "atiprapañcite" paunaḥpunyaparīkṣaṇalakṣaṇena "atiprasaṅgenālam"; yato'smin" samanantaroktasvarūpe "yāgavidhau" abhito grāhyagrāhakādyanantabhedasaṃbhinne jaḍājaḍavarge, yo ṅavaḥ" anavacchinnajñatvakartṛtvātmakaguṇaparāmarśanarūpaḥ svātmastavaḥ, tena "gupto" māyāvyāmohamuṣitattve'pi parirakṣitasārvātmyamayanijavaibhavaḥ, ata eva ca "ko'pi" alaukikaḥ; atha ca evaṃvidho'yameva granthakāro'tra yogya ityarthaḥ || 278 || etadeva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- ityanuttarapadapravikāse śāktamaupayikamadya viviktam || iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke śāktopāyaprakāśanaṃ nāma caturthamāhnikam || 4 || "adya" ityanena āhnikaśabdārthastāttvikaḥ, -- iti prakāśitam, iti śivam || śāktasamāveśavaśapronmīlitasadvikalpavibhavena | niraṇāyi jayarathena prasphuṭamidamāhnikaṃ turyam || iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtaprakāśākhyavyākhyopete śrītantrālokeśāktopāyaprakāśanaṃ nāma caturthamāhnikam || 4 || pañcamamāhnikam " viveka " yo nāma ghoraninadoccāravaśādbhīṣayatyaśeṣajagat | svasthānadhyānarataḥ sa jayatyaparājito rudraḥ || 1 || idānīṃ prāptāvasaramāṇavopāyamaparārdhena nirūpayitumupakramate āṇavena vidhinā paradhāma perpsatāmatha nirūpyata etat || 5-1 || "vidhinā" ityuccārādirūpeṇa | "etat" iti vakṣyamāṇamāṇavopāyalakṣaṇam||1|| nanu śāktopāyenaiva sarvaṃ siddhyediti kimartham etannirūpyate? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtyāha -- vikalpasyaiva saṃskāre jāte niṣpratiyogini | abhīṣṭe vastuni prāptirniścitā bhogamokṣayoḥ || 5-2 || viruddhavikalpāntarodayābhāvāt "vikalpasya" śāktopāyanirūpitanītyā "jāta" eva sphuṭatamavikalpasvarūpāsādanātmani śaṃskāre" bhogamokṣayormadhyādekataratra "abhīṣṭe vastuni niścitā" niyamavatī "prāptiḥ" bhavet - ityāhnikāntaram idamanārambhaṇīyameva -- iti tātparyārthaḥ || 2 || nanu yadyapyevaṃ tathāpi vikalpasya dvayī gatiḥ, sa hi kasyacidupāyāntaranirapekṣatayā svasvātantryādeva saṃskṛtaḥ syāt, kasyacittu anyathā | tatra pūrvaḥ prakāraḥ śāktopāye nirūpitaḥ; itaraḥ punarāṇavopāye nirūpayiṣyate; -- iti yukta evāhnikāntarārambhaḥ, tadāha -- vikalpaḥ kasyacitsvātmasvātantryādeva susthiraḥ | upāyāntarasāpekṣyaviyogenaiva jāyate || 5-3 || kasyacittu vikalpo'sau svātmasaṃskaraṇaṃ prati | upāyāntarasāpekṣastatroktaḥ pūrvako vidhiḥ || 5-4 || "pūrvako vidhirukta" ityupādānādaparo vakṣyate -- ityarthasiddham || 3-4 || nanu vikalpo'pi arthāvabhāsarūpatvāt nirvikalpavaccidātmaiveti ko nāma tatra saṃskāraḥ | saṃskāro hi atiśayaḥ, sa ca na saṃvidi yujyate - iti kasya nāmopāyāntaraṃ prati sāpekṣatvamanapekṣatvaṃ ca syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- vikalpo nāma cinmātrasvabhāvo yadyapi sthitaḥ | tathāpi niścayātmāsāvaṇoḥ svātantryayojakaḥ || 5 || "yadyapyevaṃ tathāpi asau vikalpo" nāyamaghaṭo bhavatītyanyāpohena ghaṭo'yamiti niścayātmakatvāt "aṇoḥ" saṃkucitasya pramātuḥ svātantryaṃ yojayati, vikalpyamāne'rthe tasyaiva svātantryopapatteḥ | ata eva kṣetrajñavyāpāro vikalpaḥ -- ityuktam | tathāhi ghaṭāvabhāse'navabhātamapi ghaṭaviparyayaṃ vyavahāropayogyatayā svasvātantryādeva pramātā pratipadyate; anyathā hi māyāpade parasparaparihārapratītiṃ vinā grāhyagrāhakabhāvādyātmā vyavahāra eva na siddhyet | ataśca cidekarūpatve'pi vikalpo'nyāpoharūpatvāt bhedamayaḥ -- iti tadapasāraṇāya svātmani saṃskāramapekṣate, yadādhānāyāpi kvacidupāyamukhaprekṣitvamasya -- iti yuktamuktaṃ "vikalpo'sau svātmasaṃskaraṇe prati | upāyāntarasāpekṣa" iti | saṃskāraścāsya asphuṭatvādikrameṇa sphuṭatamatvāpattiparyantaṃ pāramārthikasvātmapratyayarūpanirvikalpakajñānātmatvāsādanam | yaduktaṃ prāk "tataḥ sphuṭatamodāratādrūpyaparibṛṃhitā | saṃvidabhyeti vimalāmavikalpasvarūpatām ||" (taṃ. 4|6) iti || 5 || tatsaṃskārādhāne ca vakṣyamāṇanītyā dhyānādayo bahava upāyāḥ -- iti tadbhedāt tasyāpyanaikyam -- ityāha niścayo bahudhā caiṣa tatropāyāśca bhedinaḥ | aṇuśabdena te coktā dūrāntikavibhedataḥ || 5-6 || bahudhātve hetuḥ "tatropāyāśca bhedina" iti | tadbhede'pi hetuḥ "dūrāntikavibhedata" iti | keciddhi upāyāḥ saṃvidi saṃnikṛṣṭāḥ, kecicca viprakṛṣṭāḥ | tathā ca "prāk saṃvit prāṇe pariṇatā |" iti nītyā buddhyādyapekṣayā tatra prāṇasyāntaraṅgatvāt tadgatamuccārādi saṃnikṛṣṭaṃ, tadapekṣayā ca buddhigaṃ dhyānādi viprakṛṣṭaṃ, tato'pi dehagataṃ karaṇādi -- iti | ete copāyā atraiva saṃbhavanti na punaḥ śākte -- iti kuto'vagamyate, ? -- ityāśaṅkyoktam -- "aṇuśabdena te coktā" iti | tenāṇuṣu bhediṣūpāyeṣu bhavaḥ, ityāṇavaḥ || 6 || nanu prāṇādayo jāḍyādapāramārthikāḥ, tatkathaṃ tadgatamuccārādi pāramārthikasvarūpalābhanimittaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tatra buddhau tathā prāṇe dehe cāpi pramātari | apāramārthike'pyasmin paramārthaḥ prakāśate || 5-7 || "pramātari" iti buddhyādau sarvatraiva yojyam | "apāramārthike" iti buddhyādervastuto vedyarūpatve'pi tathā parikalpanāt || 7 || nanu yadeva praśnitaṃ tadevottarīkṛtam -- iti kimetat ? -- ityāśaṅkyāha -- yataḥ prakāśāccinmātrāt prāṇādyavyatirekavat | evaṃ cidavyatirekātprāṇādīnāmapi pāramārthikatvameva -- iti bhāvaḥ | yadabhiprāyeṇaiva "yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā ||" (a.praṣi. 20 ślo.) ityādi anyatroktam || nanu prāṇādernīlādeśca cidavyatirekāt tulyamanena pāramārthikatvaṃ, nāstyatra kācidasmākaṃ vimatiḥ; kiṃtu māyāpade prāṇāderjāḍye'pi kathaṃ cittvaṃ saṅgacchate ? -- ityāśaṅkyāha -- tasyaiva tu svatantratvāddviguṇaṃ jaḍacidvapuḥ || 5-8 || tu-śabdo hetau | yatastasyaiva cidātmanaḥ prakāśasya svātantryāt, arthāt tat prāṇādi jaḍacidrūpatvāt "dviguṇaṃ" jaḍatvacittvalakṣaṇaguṇadvayayogi -- ityarthaḥ | parameśvara eva hi māyīyasargacikīrṣāyāṃ svasvātantryeṇa bahiravabhāsitabhāvarāśimadhyāt kāṃścijjaḍānapi prāṇādīn svagatāhantātmakakartṛtvābhiṣekeṇa grāhakībhāvayati, kāṃścidapi śabdādīn idantāpātratayā cidrūpatātikrameṇa grāhyatāmāpādayati; tena prāṇādīnāṃ jāḍye'pi parameśvarasvātantryādeva cittvam -- iti || 8 || na kevalametadyuktita eva siddhaṃ yāvadāgamato'pi -- ityāha -- uktaṃ traiśirase caitaddevyai candrārdhamaulinā | tadeva paṭhati - jīvaḥ śaktiḥ śivasyaiva sarvatraiva sthitāpi sā || 5-9 || svarūpapratyaye rūḍhā jñānasyonmīlanātparā | yadyapi "śivasyaiva" cinmātrātmanaḥ parasya prakāśasya saṃbandhinī "parā" viśvasphārarūpā "śaktiḥ" śarvatra jaḍe prāṇaghaṭādāvavasthitā tadrūpatayā parisphuritā tathāpi śā" arthāt prāṇādirūpāhantātmakakartṛtārūpasya "jñānasyonmīlanāt" svasyātmano rūpasya ca nīlādeḥ "ahamidaṃ jānāmi" ityevaṃrūpaḥ saṃkucitapramātṛvyāpārasvabhāvo vikalpātmā yaḥ "pratyayaḥ" "tatra "rūḍhā" prarohaṃ prāptā satī "jīvaḥ" prāṇabuddhyādipramātṛrūpatayā vyapadiśyate -- ityarthaḥ || 9 || tathāpi atra paramārthaprakāśanaṃ katham ? -- ityāśaṅkyāha -- tasya cidrūpatāṃ satyāṃ svātantryollāsakalpanāt || 5-10 || paśyañjaḍātmatābhāgaṃ tirodhāyādvayo bhavet | "tasya" jaḍasya cidvapuṣaḥ prāṇāderjaḍarūpamekaṃ "bhāgaṃ tirodhāya" tatrāhantābhimānamabhibhūya svātantryollāsanāddhetościdrūpatāmeva paramārthikīṃ "paśyan" akṛtrimaparāhantāspadatvenānubhavan "advayo bhavet" saṃvinmātrarūpatayā parisphuret -- ityarthaḥ | taduktam -- "buddhau prāṇe tathā dehe deśe yā jaḍatā sthitā | tāṃ virodhāya medhāvī saṃvidraśmimayo bhavet ||" iti | evamatra prāṇāderjāḍye'pi cidrūpataiva paramārthaḥ -- ityeṣāṃ pāramārthikasvarūpalābhe nimittatvam -- ityuktaṃ syāt || 10 || etadeva pakṣāntareṇāpyāha -- tatra svātantryadṛṣṭyā vā darpaṇe mukhabimbavat || 5-11 || viśuddhaṃ nijacaitanyaṃ niścinotyatadātmakam | athavā yathāyaṃ lokaḥ svamukhapratibimbamāgamāpāyitvāt darpaṇātiriktaṃ niścinoti, evamasau yogī "tatra" prāṇādau svasvātantryamāhātmyāt "viśuddhaṃ" vedyatādyakalaṅkitam | ata eva -- ṅāhaṃ prāṇo naiva śarīraṃ na mano'ham |" (haṣto. ślo. 36) ityādyukteḥ "atadātmakam" aprāṇādirūpaṃ tato'tiriktaṃ nijaṃ svābhāvikameva cidrūpatvam ityevam asya paramārthikasvarūpalābho bhavet -- iti || 11 || nanu yathā darpaṇādatirekeṇa pratibimbasya sattā nāsti, evaṃ saṃvidatirekeṇāpi pramātṛprameyādyātmano viśvavaicitryasyāsya -- iti prāṅnarṇīṃtaṃ, tat kathamiha anyathocyate ? ityāśaṅkyāha -- buddhiprāṇādito bhinnaṃ caitanyaṃ niścitaṃ balāt || 5-12 || satyatastadabhinnaṃ syāttasyānyonyavibhedataḥ | buddhyādibhyo balādanupapannena krameṇa "bhinnam" atiriktaṃ ṅiścitamapi caitanyaṃ" vastutastadanatiriktameva bhavet; yatastasya buddhyādereva parasparamasti bhedaḥ, prātisvikena pratiniyatena rūpeṇa cetyamānatvāt; caitanyaṃ punarbuddhyādyanusyūtameva bhāyāt anyathā hi buddhyādīnāṃ cetyamānatvameva na syāt || 12 || nanvekameva caitanyaṃ kathamanantabuddhyādirūpāvibhinnaṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- viśvarūpāvibheditvaṃ śuddhatvādeva jāyate || 5-13 || niṣṭhitaikasphuranmūrtermūrtyantaravirodhataḥ | iha khalu paraprakāśātmanaścaitanyasya "śuddhatvāt" pratiniyatasvākārakalaṅkitatvena anavabhāsyatvāt svaprakāśatvalakṣaṇāt nairmalyātiśayāt "viśvaiḥ" nikhilairbuddhyādibhirākāraiḥ "avibheditvaṃ jāyata eva" na na jāyate -- ityarthaḥ | etadeva hi nāmasya śuddhatvaṃ yat darpaṇādivat tattadanekākāradhāritayā prasphurati -- iti | na ca evaṃ virodhaḥ kaścit; yato ṅiṣṭhitā" deśakālādisaṅkocānneyatyena prāptapratiṣṭhānā, ata eva "ekā" sarvato vyāvṛttatvāt niḥsahāyā śphurantī" tathātvena bhāsamānā mūrtiḥ" yasya tasya buddhyādeḥ "mūrtyantareṇa" prāṇādisaṃbandhinā "virodho" mūrtasya mūrtyantarānupraveśāyogāt || 13 || nanu -- "vartamānāvabhāsanāṃ bhāvānāmavabhāsanam | antaḥ sthitavatāmeva ghaṭate vahirātmanā ||" (ri. pra. 1|5|1) ityādinītyā pramātraikātmyenāvasthitānāmeva bhāvānāṃ bahiravabhāsanaṃ bhavet -- iti sarvatraiva upapāditaṃ, tat buddhyāderapi pramāturantaravasthitānāmeva arthānāṃ kiṃ bahiravabhāsanaṃ bhavennavā ? ityāśaṅkyāha - antaḥ saṃvidi satsarvaṃ yadyapyaparathā dhiyi || 5-14 || prāṇe dehe'thavā kasmātsaṃkrāmetkena vā katham | tathāpi nirvikalpe'sminvikalpo nāsti taṃ vinā || 5-15 || dṛṣṭe'pyadṛṣṭakalpatvaṃ vikalpena tu niścayaḥ | "yadyapi saṃvidyantar" ekātmyena śarvam" idaṃ bhāvajātaṃ saṃbhavet, anyathā buddhyādau pramātari sarvamidaṃ "kasmāt" saṃvidatiriktātmakāt "kena vā" svātantryavyatiriktena hetunā "kathaṃ" kena vā ahantedantādiparāmarśātiriktena prakāreṇa śaṃkrāmet" pratibimbakalpatayāvabhāseta -- ityarthaḥ | anyathā hi buddhyāderapi tattadarthāvabhāso na bhavet -- iti bhāvaḥ | "tathāpi asmin" buddhyādau pramātari - "tasyāṃ nirvikalpakadaśāyāmaiśvaro bhāvaḥ paśorapi |" ityādyuktayuktyā sarvabhāvāvibhedāvabhāsātmani ṅirvikalpe"'ntastathātvena niścāyako "vikalpo nāsti" yena sarvamevedam avibhedanāvabhāsamānaṃ syāt; yato -- "dṛṣṭamapi avimṛṣṭamadṛṣṭameva |" ityādyuktyā vikalpamantareṇa "dṛṣṭe'pi adṛṣṭakalpatvaṃ" yathaiva dṛṣṭaṃ tathaiva na prarūḍham -- ityarthaḥ | tu-śabdo hetau; yato "vikalpenaiva" idamitthamityevamātmā ṅiścayaḥ" syāt | sa ca vikalpaḥ saṅkucitasya pramāturvyāpāraḥ -- ityaṃśāṃśikayā bhedenaiva niścinuyāt, na tu abhedena -- iti nāsti buddhyādīnāṃ sarvabhāvāvibhedenāvabhāsaḥ -- iti yuktamuktaṃ "tasyānyonyavibhedataḥ" iti || 15 || nanvevaṃ buddhyāderapāramārthikatve'pi dhyānādidvāreṇa yathā paramārthaprakāśane nimittatvamuktaṃ, tathā śūnyasyāpi kathaṃ na ? -- ityāśaṅkyāha -- buddhiprāṇaśarīreṣu pārameśvaryamañjasā || 5-16 || vikalpaṃ śūnyarūpe na pramātari vikalpanam | iha khalu buddhyādau pramātari ahantāspadatvāt jñatvakartṛtvalakṣaṇaṃ "pārameśvaryamañjasā vikalpyaṃ" tattadavacchedamukhena sphuṭaṃ kṛtvā niśceyaṃ, yena tadgataṃ dhyānādi pāramārthikasvarūpalābhanimittaṃ syāt | "śūnyarūpe" punaḥ "pramātari" vastutaḥ saṃbhave'pi pārameśvara(rya)sya niyatāvacchedāyogāt tadvikalpayitumeva na śakyam -- iti kathaṃ nāmāsya paramārthaprakāśane nimittatvaṃ bhavet | evaṃ buddhyādīnāṃ trayāṇāmeva atra nimittatvam -- ityuktaṃ syāt || 16 || nanveṣāṃ buddhyādīnāṃ kiṃ nāma tadasti, yadavalambanenāpi pāramārthikasvarūpalābho bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- buddhirdhyānamayī tatra prāṇa uccāraṇātmakaḥ || 5-17 || "dhyānamayī" iti anusaṃdhānaprādhānyāt || 17 || uccāraṇaṃ lakṣayati - uccāraṇaṃ ca prāṇādyā vyānāntāḥ pañca vṛttayaḥ | pañceti | yaduktam - "prāṇo'pānaḥ samānaśca udāno vyāna eva ca |" iti || nanu dvidhā prāṇīyā vṛttirasti -- yadekā pañcānāmapi prāṇādīnāṃ bhittibhūtā sāmānyaprāṇīyā, aparā ca viśiṣṭaprāṇātmikā -- iti; tat pañca vṛttaya uccāraṇam -- iti kathamuktam ? ityāśaṅkyāha -- ādyā tu prāṇanābhikhyāparoccārātmikā bhavet || 5-18 || "prāṇanābhikhyā" ityāntarodyogarūpā jīvanāparaparyāyā prāṇanāmātrasvabhāvā -- ityarthaḥ | yadvakṣyati - "iyaṃ sā prāṇanā śaktirāntarodyogadohadā | spandaḥ sphurattā viśrāntirjīvo hṛtpratibhā matiḥ || sā prāṇavṛttiḥ prāṇādyai rūpaiḥ pañcabhirātmasāt | dehaṃ yatkurute saṃvitpūrṇastenaiṣa bhāsate ||" (6|12) iti | tadatra viśiṣṭā eva prāṇādivṛttayo vivakṣitāḥ - iti yuktamuktaṃ -- pañca vṛttaya uccāraṇam -- iti | etatsvarūpaṃ ca purastādbhaviṣyati iti nehāyastam || 18 || evaṃ buddhiprāṇayorasādhāraṇaṃ rūpamabhidhāya śarīrasyāpyabhidhatte -- śarīrasyākṣaviṣayaitatpiṇḍatvena saṃsthitiḥ | "akṣāṇi" indriyāṇi "viṣayāḥ" kāryāṇi "ete" prāṇādayaḥ teṣāṃ "piṇḍatvena" ekībhāvena śaṃsthiti" nāma dehapramāturasādhāraṇaṃ rūpam -- ityarthaḥ || idānīmadhikārinirūpaṇānantaraṃ dhyānādeḥ svarūpaṃ vaktumupakramate - - tatra dhyānamayaṃ tāvadanuttaramihocyate || 5-19 || tadevaṃ bahūpāyasādhyatve'pi "dhyānaṃ" prakṛtaṃ mūlakāraṇaṃ yasyaivaṃvidham "anuttaraṃ" pāramārthikaṃ rūpam "iha ucyate" sāṃprataṃ prāptāvasaramabhidhīyate -- ityarthaḥ | ata eva tāvacchabdaḥ kramadyotakaḥ, anujoddeśe hi buddhidhyānamityādyupakramaḥ || 19 || tadāha - yaḥ prakāśaḥ svatantro'yaṃ citsvabhāvo hṛdi sthitaḥ | sarvatattvamayaḥ proktametacca triśiromate || 5-20 || "yo'yaṃ citsvabhāvo"'rkādiprakāśavilakṣaṇo'ta eva svaprakāśatvāt śvatantro"'ta eva ca śarvatattvamayaḥ" tattadrūpatayā parisphuran prakāśo hṛdi" svaparāmarśe śākṣaṃ sarvamidaṃ dehaṃ yadyapi vyāpya saṃsthitaḥ | tathāpyasya paraṃ sthānaṃ hṛtpaṅkajasamudrakam ||" ityādinītyā hṛdaye'vasthitaḥ, tatraiva tattvavidāṃ sākṣātkāryaḥ -- ityarthaḥ | nanvatra kiṃ pramāṇam -- ityuktam "etacca triśiromate proktam" iti || 20 || tatratyameva granthaṃ paṭhati -- kadalīsaṃpuṭākāraṃ sabāhyābhyantarāntaram | īkṣate hṛdayāntaḥsthaṃ tatpuṣpamiva tattvavit || 5-21 || iha khalu ātmajñaḥ "tat" svatantraprakāśātma paraṃ brahma ānandātiśayadāyitayā paramopādeyatvena "puṣpamiva" ".....................ḥṛdi dhyeyo manīṣiṇām |" ityādyuktyā "hṛdayāntaḥsthamīkṣate" sākṣātkuryāt -- ityarthaḥ | yatastat "kadalyā" yo'sau śaṃpuṭaḥ" parasparamantarbahīrūpatayā militānāṃ dalānāṃ saṃniveśaḥ, tadvadotaprotatvenāvasthitairbhūtatanmātrendriyādibhistattvaiḥ saṃvilita " ākāro" yasya tat; ata eva "bāhyaṃ" sādhāraṇaṃ tattvajātam "ābhyantaram" asādhāraṇaṃ tayoḥ sākalyaṃ śabāhyābhyantaraṃ" tasya "āntaraṃ" parapramātrekarūpam -- ityarthaḥ | idamuktaṃ bhavati yathā kaścit kadalyā bāhyaṃ niḥsāraṃ dalamapāsya, śanaiḥ śanairāntaramāntaramādadānaḥ paryante paramopādeyaṃ puṣpamādatte, tathaiva tattvavid bāhyaṃ bāhyaṃ śārīraṃ tattvajātaṃ parityajya, hṛdayāntaḥ parisphurantaṃ svātmānaṃ sākṣātkuryāt -- ityarthaḥ || 21 || nanvātmanaḥ sarvadehavyāpakatve'pi kathaṃ hṛdaya evaṃ sākṣātkāro bhavet ? ityāśaṅkyāha -- somasūryāgnisaṅghaṭṭaṃ tatra dhyāyedananyadhīḥ | yataḥ "tatra" hṛdaye sāvadhāno yogī prāṇāpānodānātmanāṃ śomasūryāgnīnāṃ saṅghaṭṭaṃ dhyāyet" kumbhakavṛttyonmīlanāmanusaṃdadhyāt -- ityarthaḥ || nanu tatraivamanudhyāyayataḥ kiṃ phalam ? -- ityāśaṅkyāha -- taddhyānāraṇisaṃkṣobhānmahābhairavahavyabhuk || 5-22 || hṛdayākhye mahākuṇḍe jājvalan sphītatāṃ vrajet | "tat" samanantaroktaṃ somasūryāgnisaṅghaṭṭātma yat "dhyānaṃ" tadeva "araṇiḥ" tasyāḥ samyak prāṇāpānagatitroṭanena nirvikalpatayā madhyadhāmānupraveśātmā yaḥ "kṣobhaḥ" tato hetoḥ hṛtkuṇḍe pārimityatiraskāreṇātyarthaṃ jvalan mahābhairavāgniḥ śphītatāṃ vrajet" pūrṇapramātṛrūpatayā svātmasākṣātkāro bhavedityarthaḥ | taduktam -- ṅa vrajenna viśecchaktirmarudrūpā vikāsite | nirvikalpatayā madhye tayā bhairavarūpadhṛt ||" (vi.bhai. 26 śloka) iti || 22 || nanvetāvataiva kathamevaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tasya śaktimataḥ sphītaśakterbhairavatejasaḥ || 5-23 || mātṛmānaprameyākhyaṃ dhāmābhedena bhāvayet | yataḥ "tasya" svātantryaśālino bhairavātmanaḥ parasya prakāśasya mitapramātrādidhāmatrayam "abhedena bhāvayet" tatsādbhūtamanusaṃdadhyāt | yena pārimityatiraskāreṇa parapramātraikātmyamudiyāt || 23 || nanu somasūryāgnisaṅghaṭṭātma dhyānaṃ parapramātṛtāpattau nimittam -- ityuktaṃ tatkathamidānīmeva tadabhedena mitamātrāderbhāvamapyucyate -- ityāśaṅkyāha -- vahnyarkasomaśaktīnāṃ tadeva tritayaṃ bhavet || 5-24 || "tat" pramātrādi tritayaṃ vahnyādiśaktīnāmeva saṃbandhi tadrūpamevetyarthaḥ || 24 || na kevalametat vahnyādiśaktirūpameva yāvat parādirūpamapi -- ityāha -- parā parāparā ceyamaparā ca sadoditā | śadā" sṛṣṭisthitisaṃhārākhyadaśāsu "uditā" iti pratyekamabhisaṃbandhaḥ || ata āha - sṛṣṭisaṃsthitisaṃhāraistāsāṃ pratyekatastridhā || 25 || nanu āsāṃ sadoditatvādanākhyadaśāyāmapi udayaḥ saṃbhavet -- iti kathaṃ sṛṣṭyādirūpatayā pratyekaṃ tritvamevoktam ? -- ityāśaṅkyāha - - caturthaṃ cānavacchinnaṃ rūpamāsāmakalpitam | "anavacchinnaṃ" sṛṣṭyādyavacchedaśūnyam, ata evaṃ "akalpitaṃ" tāttvikamityarthaṃḥ|| etadeva saṅkalayati - evaṃ dvādaśa tā devyaḥ sūryabimbavadāsthitāḥ || 5-26 || ekaikamāsāṃ vahnyarkasomatacchāntibhāsanam | "tāḥ" parādyāḥ | atraiva hṛdayaṅgamīkaraṇāya punaḥ ekaikam ityādiḥ hetuḥ | etacca anantarāhnika eva vitatya nirṇītam -- iti na punarihāyastam || 26 || sarvasya caitadanubhavasiddhaṃ na tu apūrvaṃ kiñcit -- iti darśayitumāha - - etadānuttaraṃ cakraṃ hṛdayāccakṣurādibhiḥ || 5-27 || vyomabhirniḥsaratyeva tattadviṣayagocare | "etat" samanantaroktaṃ dvādaśātmakam "ānuttaraṃ cakraṃ hṛdayāt" tatsthāt parameśvararūpāt ātmanaścakṣurādīndriyavyomavartmanā tattadūrpādiviṣayasvīkāranimittaṃ tattadvṛttirūpatayā ṅiḥsaratyeva," natu na kadācinniḥsaratītyarthaḥ | idamuktaṃ bhavati - yannāma prabuddhasyāprabuddhasya vā svarasata eva cakṣurādīndriyavṛttidvādaśakaṃ rūpādyarthālocanāya prasaradvartate, tadeva idamānuttaraṃ cakram -- iti, kiṃtu aprabuddhasya tathātvenāparijñāyamānatvāt bandhakaṃ, prabuddhasya tu mocakam - iti viśeṣaḥ | yathoktam - śeyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā ||"(spa.kā. 4|18) iti | tathā "yena yena nibadhyante jantavo raudrakarmaṇā | sopāyena tu tenaiva mucyante bhavabandhanāt ||" iti || 27 || na kevalametat atraiva yāvadarthe'pi -- ityāha -- taccakrabhābhistatrārthe sṛṣṭisthitilayakramāt || 5-28 || somasūryāgnibhāsātma rūpaṃ samavatiṣṭhate | "tasya" samanantaroktasya dṛgādidevīdvādaśakātmanaḥ "cakrasya" tattadvṛttirūpābhiḥ "bhābhiḥ", "tatrārthe" tatra tatra viṣaye sṛṣṭisthitisaṃhārākhyarūpatāmavalambya somādyātmameyamānamātṛsphāralakṣaṇaṃ "rūpaṃ" samyak svasvarūpāvibhedena "avatiṣṭhate" kiñcit saṅkucattayā bahirmukhatvena prasphuratītyarthaḥ | pramātā hi prathamamavabhāsyamānatayā arthaṃ sṛjati, tadanu tatraiva praśāntanimeṣaṃ kañcitkālamanurajyan paristhāpayati, paścāt "jñāto'yaṃ mayārthaḥ" iti saṃtoṣābhimānāt svātmani vimṛśannupasaṃharati, anantaraṃ haṭhapākakrameṇa alaṅgrāsayuktyā pūrṇatvāpādanena cidagnisādbhāvamāpādayati - iti artho'pi dṛgādidevīvaccātūrūpyamaśnuvānaḥ sarvasya sarvātmakatvāt tattādātmyamevopalabhate | iti || 28 || ataśca yatra kvāpi etaccakṣurādimarīcicakraṃ nipatet, tatraitadrūpatāmeva vimṛśet yena svātmadhyānaṃ siddhyet, tadāha -- evaṃ śabdādiviṣaye śrotrādivyomavartmanā || 29 || cakreṇānena patatā tādātmyaṃ paribhāvayet | nanu śabdādi śrotrādiniyatavṛttivedanīyam -- iti kathamekaikatra tatra nikhilameva śrotrādivṛtticakraṃ nipatet -- iti kimetaduktam? ityaśaṅkyāha -- anena kramayogena yatra yatra patatyadaḥ || 5-30 || cakraṃ sarvātmakaṃ tattatsārvabhaumamahīśavat | tattadetat "cakraṃ" - śamudāyavṛttāḥ śabdā avayaveṣvapi vartante |" iti nītyā śrotrādilakṣaṇamekaikaṃ cakrāvayavaṃ "yatra yatra" śabdādau viṣaye "patati" arthāt tatra tatra "anena" samanantaroktena sṛṣṭyādikramasambandhena sarvasya sarvātmakatvāt cakrātmakam aśeṣavṛttyantarāgūraṇena svasvaviṣayopabhogaṃ karotītyarthaḥ | atraiva dṛṣṭāntaḥ śārvabhaumamahīśavat" iti | yathā sārvabhaumo rājā yatra kutracana pararāṣṭre nipatati tatrāsya rājāntarāṇi sāhāyakārthamavaśyamanupatanti; evamekaikāpi cidvṛttiryatra kvāpyartheṃ prasarati tatraiva vṛttyantarāṇyapi anudhāvantīti | yaduktam -- "ekaikāpi ca cidvṛttiryatra prasarati kṣaṇāt | sarvāstatraiva dhāvanti tāḥ puryaṣṭakadevatāḥ ||" iti || 30 || nanvevaṃ sarvasya sarvātmakatvopadeśena kim ? -- ityāśaṅkyāha -- itthaṃ vaśvādhvapaṭalamayatnenaiva līyate || 5-31 || bhairavīyamahācakre saṃvittiparivārite | "ittham" uktena prakāreṇa dhyāyataścakṣurādisaṃvittidevīcakraparivāryamāṇe "bhairavīye" parapramātrātmani cakreśvare "viśvaṃ" ṣaḍvidham "adhvapaṭalam ayatnenaiva līyate" tatsādbhavatītyarthaḥ | ekaikaśo hi bhāvānāmānantyāt yugasahasrairapi saṃvidi vilayanaṃ na siddhyet - iti sarvasya sarvātmakatvāt ekasminneva bhāve saṃvidi līne viśvamevākrameṇa sukhopāyaṃ līnaṃ syāt -- ityayatnaśabdārthaḥ || 31 || nanvevamapi kim ? -- ityāśaṅkyāha -- tataḥ saṃskāramātreṇa viśvasyāpi parikṣaye || 5-32 || svātmocchalattayā bhramyaccakraṃ sañcintayenmahat | "tato"'nantaraṃ śaṃskāramātreṇāpi" avasthitasya "viśvasya" paritaḥ samantāt bahīrūpatayā "kṣaye" jāte sati vyatiriktavastugrāsīkārāt śvātmocchalattayā" svātmanaiva (ullasattayā) "mahat" kṛtvā "bhramyat" sarvataḥ pravijṛmbhamāṇaṃ cakṣurādīndriyasaṃvittirūpaṃ "cakraṃ" samyak viśvakroḍīkāreṇa cintayedityarthaḥ || 32 || nanu saṃnihite'pi bāhye'rthajāte cakṣurādīndriyavṛttyātma saṃviccakramudiyāt -- ityavivādaḥ | tadeva cet parikṣīṇaṃ tat kathametat cakramapi svātmanyullaset -- iti kimetaduktam ? -- ityāśaṅkyāha -- tatastaddāhyavilayāt tatsaṃskāraparikṣayāt || 5-33 || praśāmyadbhāvayeccakraṃ tataḥ śāntaṃ tataḥ śamam | "tataḥ" tasmāt samanantaroktāt "dāhyasya" bāhyasyārthajātasya saṃkṣayāt hetoḥ taccakraṃ praśāmyadavasthaṃ dhyāyet; tato'nantaraṃ "tatsaṃskārasyāpi parikṣayāt śāntaṃ" yāvadante "śamaṃ" taccakrapraśāntyā śuddhameva saṃvinmātramanusaṃdadhyādityarthaḥ || 33 || etadeva saṅkalayati - anena dhyānayogena viśvaṃ cakre vilīyate || 5-34 || tatsaṃvidi tataḥ saṃvidvilīnārthaiva bhāsate | nanu yadyevaṃ vilīnārthā saṃvidevāvabhāsate tat vidyududdhyotanyāyena pramātṛprameyātma viśvaṃ bhāyāt -- iti sarvadaiva pralayodayaḥ syāt ? - - ityāśaṅkyāha -- citsvābhāvyāt tato bhūyaḥ sṛṣṭiryaccinmaheśvarī || 5-35 || nanu citaḥ ko nāma ayamevaṃvidhaḥ svabhāvo yenāsyā bhūyo'pi sṛṣṭyādau kartṛtvam -- ityāśaṅkyoktaṃ "yaccinmaheśvarīti" || 35 || nanvevaṃ viśvasya pralayodayacintanena dhyāyataḥ ko'rtha ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ pratikṣaṇaṃ viśvaṃ svasaṃvidi vilāpayan | visṛjaṃśca tato bhūyaḥ śaśvadbhairavatāṃ vrajet || 5-36 || na kevalametadeva cakraṃ yoginā dhyeyaṃ yāvaccakrāntarāṇyapi -- ityāha - - evaṃ triśūlāt prabhṛti catuṣpañcārakakramāt | pañcāśadaraparyantaṃ cakraṃ yogī vibhāvayet || 5-37 || catuṣṣaṣṭiśatāraṃ vā sahasrāramathāpi vā | asaṃkhyārasahasraṃ vā cakraṃ dhyāyedananyadhīḥ || 5-38 || etacca purastādeva gatārtham -- iti na punarihāyastam || 37-38 || nanvasaṃkhyāratve kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- saṃvinnāthasya mahato devasyollāsisaṃvidaḥ | naivāsti kācitkalanā viśvaśaktermaheśituḥ || 5-39 || nanvatra kiṃ pramāṇam ? ityāśaṅkyāha -- śaktayo'sya jagat kṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ | iti māṅgalaśāstre tu śrīśrīkaṇṭho nyarūpayat || 5-40 || yaduktaṃ tatra - "śaktiśca śaktimāṃścaiva padārthadvayamucyate | śaktayaśca jagatsarvaṃ śaktimāṃśca maheśvaraḥ ||" iti || 40 || na caitat svopajñamevāsmābhiruktam -- ityāha -- ityetat prathamopāyarūpaṃ dhyānaṃ nyarūpayat | śrīśambhunātho me tuṣṭastasmai śrīsumatiprabhuḥ || 5-41 || etadeva anyatrāpyatidiśati -- anayaiva diśānyāni dhyānānyapi samāśrayet | anuttaropāyadhurāṃ yānyāyānti kramaṃ vinā || 5-42 || "anyāni" iti śāstrāntaroktatattaccakrarūpāṇi || 42 || evaṃ dhyānasvarūpaṃ nirūpya tadanantaroddiṣṭaṃ prāṇatattvasamuccāraṃ vaktumupakramate -- atha prāṇasya yā vṛttiḥ prāṇanādyā nirūpitā | tadupāyatayā brūmo'nuttarapravikāsanam || 5-43 || tadevāha -- nijānande pramātraṃśamātre hṛdi purā sthitaḥ | śūnyatāmātraviśrānternirānandaṃ vibhāvayet || 5-44 || prāṇodaye prameye tu parānandaṃ vibhāvayet | tatrānantaprameyāṃśapūrāṇāpānanirvṛtaḥ || 5-45 || parānandagatastiṣṭhedapānaśaśiśobhitaḥ | tato'nantasphuranmeyasaṅghaṭṭaikāntanirvṛtaḥ || 5-46 || samānabhūmimāgatya brahmānandamayo bhavet | tato'pi mānameyaughakalanāgrāsatatparaḥ || 5-47 || udānavahnau viśrānto mahānandaṃ vibhāvayet | iha khalu yogī "purā" prathamaṃ "aśūnyaṃ śūnyamityuktaṃ śūnyaṃ cābhāva ucyate | abhāvaḥ sa samuddiṣṭo yatra bhāvāḥ kṣayaṃ gatāḥ ||" (svaṭaṃ. 4|291) ityādinā nirūpitasvarūpe saṃvidekātmani "śūnyatāmātre" viśrāntimāśritya prāṇādyudayaviśrāmadhāmani "hṛdi" viṣaye ṅijo" nirupādhitvāt svabhāvabhūta "ānando" yasyaivaṃvidhe prameyādyaṃśāntarāpekṣayā "pramātraṃśamātre sthitaḥ" svātmānameva kevalatayā sākṣātkurvannavasthitaḥ san, anantaraṃ "prāksaṃvit prāṇe pariṇatā |" iti nītyā pramāṇātmanaḥ "prāṇasya" hṛdayāt dvādaśāntaṃ recakakrameṇa "udaye" kathaṃcibdahiraunmukhyāt ṅirānandaṃ" nijātpramātṛsaṃmatādānandāt niṣkrāntaṃ daśāviśeṣaṃ "vibhāvayet" lakṣayedityarthaḥ | apānātmani "prameye" punarudayati "pareṇa" prameyeṇa kṛtam "ānandaṃ vibhāvayet"; yataḥ "tatra" tasyāṃ prameyodayadaśāyām, asau parānandaniṣṭhastiṣṭhet; yato "anantāḥ" ye pramātrādyapekṣayā prameyalakṣaṇā "aṃśāḥ" tatkartṛkā yeyaṃ "pūraṇā" tattadarthagrahaṇena nairākāṅkṣyaṃ saiva "pānaṃ" pītiḥ tena ṅirvṛtaḥ" svātmamātraviśrānto, yasmāt "apāna" evāpyāyakāritayā "śaśī" tena "śobhitaḥ" pūrakakrameṇa dvādaśāntāddhṛdayaṃ yāvat taddaśāmadhiśayāna ityarthaḥ | tato'pi hṛdaye kumbhakavṛttyā kṣaṇaṃ viśramya teṣāṃ samanantaroktānāṃ nīlasukhādirūpatayā "anantānām" pratibhāsamānānāṃ "meyānām" anyonyamelanātmā yo'sau śaṅghaṭṭaḥ" tena "ekāntena" avyabhicāreṇa ṅirvṛtaḥ" san, samameva samagrameyasvīkārāt samānabhūmimāsādya meyena saṃbhūya kṛtatvād bṛṃhitena brahmarūpo yo'sāvānandaḥ, tanmayo bhavet, parānandadaśāto'pi viśiṣṭāmānandadaśāmanubhavedityarthaḥ | tadannataramapi "mānameyayoḥ" sūryasomātmanoḥ prāṇāpānayorya "oghaḥ" pravāhastasya yāḥ "ṣaṭ śatāni varārohe sahasrāṇyekaviṃśatiḥ |" (vi.bhai. 156) ityādinā nirūpitasvarūpāḥ "kalanāḥ" tāsāṃ "grāsatatparaḥ" taddhaṭṭanaparāyaṇo yogī madhyamārgeṇordhvagāminī "udānavahnau" utkarṣakakrameṇa parihṛtaprāṇādyavāntarakṣobhatayā "viśrānto mahāntaṃ" pramāṇādidaśādhiśāyinirānandādivailakṣaṇyādutkṛṣṭaṃ pramātṛsaṃmatam "ānandaṃ vibhāvayet" svātmamātraviśrāntirūpatayā vimṛśedityarthaḥ || 47 || nanvevaṃ parāmarśenāsya kiṃ syāt ityāśaṅkyāha -- tatra viśrāntimabhyetya śāmyatyasminmahārciṣi || 5-48 || "tatra" mahānande viśrāntimāgatya "asmin mahārciṣi" pramātrātmanyudānavahnau "śāmyati" tadekasādbhavatītyarthaḥ || 48 || nanu tatra kā nāmāsya śāntirucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- nirupādhirmahāvyāptirvyānākhyopādhivarjitā | tadā khalu cidānando yo jaḍānupavṛṃhitaḥ || 5-49 || sā ca śāntiḥ ṅirupādhiḥ" niṣkrāntā bhedena sphuritā mātṛmānameyātmāna "upādhayo" yasyāḥ sā tathā, ata eva kalādikṣityantaṃ vyāpyāvasthānāt "mahāvyāptiḥ" ata eva sarvatra vyāpakatayānanāt "vyānākhyā" vyānadaśāmadhiśayānetyarthaḥ | evaṃ sarvamayatve'pi sarvottīrṇetyuktam "upādhivarjitā" iti | ata eva "tadā" tasyāṃ daśāyāṃ cidrūpa evānandaḥ | nahi tadānīṃ meyādyātmanāmacitām avakāśo'stītyuktaṃ "yo jaḍānupavṛṃhita" iti || 49 || atraiva hetūpanyāsaḥ -- nahyatra saṃsthitiḥ kāpi vibhaktā jaḍarūpiṇaḥ | "vibhaktā" iti avibhāgena punareṣāmastyeva sadbhāvaḥ -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- śvātmeva svātmanā pūrṇā bhāvā bhāntyamitasya tu |" (ri.pra. 2|1|7) iti || nanu nirupādhitvādanavacchinnaṃ pramātrātma paraṃ tattvam -- ityuktaṃ tat kathamatra avibhāgenāpi vyavacchedakā bhāvāḥ saṃsyuḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- yatra ko'pi vyavacchedo nāsti yadviśvataḥ sphurat || 5-50 || yadanāhatasaṃvitti paramāmṛtabaṃhitam | yatrāsti bhāvanādīnāṃ na mukhyā kāpi saṅgatiḥ || 5-51 || tadeva jagadānandamasmabhyaṃ śaṃbhurūcivān | "yatra na ko'pi" na kaścidapi "vyavacchedo'sti"; yata etat "viśvataḥ" sarveṇa rūpeṇa śphurat," nahi etadatiriktamanyat kiñcit saṃbhavet; yato'sya vyavacchedo'pi bhavediti bhāvaḥ | ata eva "yat, anāhatā" pramātṛprameyādyātmanā sarvataḥ prasphurantī śaṃvittiḥ" yasya tat, ata eva svātantryalakṣaṇena "parameṇāmṛtena bṛṃhitaṃ" pūrṇamananyāpekṣam -- iti yāvat | ata eva pratiniyatarūpatvābhāvāt "yatra bhāvanādīnāṃ na mukhyā" kācit śaṅgatiḥ" sākṣādupāyatā nāstītyarthaḥ | yaduktam -- "tenāvadhānaprāṇasya bhāvānādeḥ pare pathi | bhairavīye kathaṅkāraṃ bhavet sākṣādupāyatā ||" (taṃ. 2|13) tadetat pramātrātma cidekarūpaṃ paraṃ tattvaṃ jagatā nijānandādyātmanā viśvena rūpeṇānando yatra yataśceti jagadānandaśabdavācyam asmabhyaṃ śrīśaṃbhunātha ādiśat, na punaretadasmābhiḥ svopajñamevoktamityarthaḥ || 51 || nacaitadupadeśamātrādeva virantavyam -- ityāha -- tatra viśrāntirādheyā hṛdayoccārayogataḥ || 5-52 || "hṛdayānām" uktavakṣyamāṇānāṃ sṛṣṭyādyātmanāṃ hṛdayāccoccāraḥ || nanvatra viśrāntyā kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yā tatra samyagviśrāntiḥ sānuttaramayī sthitiḥ | etadevopasaṃharati - ityetaddhṛdayādyekasvabhāve'pi svadhāmani || 5-53 || ṣaṭprāṇoccārajaṃ rūpamatha vyāptyā taducyate | yadyapi svātmatejaso hṛdādāveka eva svabhāvaḥ, nahi hṛdayād dvādaśāntaṃ tato'pi vā hṛdayamapakrāntasya kaścidviśeṣaḥ | yaduktam -- "calitvā yāsyate kutra sarvaṃ śivamayaṃ yataḥ |" (svaṭaṃ. 4|310) iti | yadabhiprāyeṇaiva -- "cakrādhārāṭavyāṃ bhramantyasatyāṃ paricyutavivekāḥ |" ityādyanyairuktam, tathāpi saṅkocatāratamyena bhedollāsāt sāmānyaviśeṣarūpatayā ṣaṭprakārasya prāṇasya yaḥ prāṇanāpānanādyātmoccāraḥ, tato jātaṃ nirānandādyātmakam etadūrpam "iti" anantaroktena prakāreṇoktamiti śeṣaḥ | idānīmetadeva mantravyāptimukhenāpyabhidhīyate -- ityāha "atha" ityādi || 53 || tadevāha -- prāṇadaṇḍaprayogena pūrvāparasamīkṛteḥ || 5-54 || catuṣkikāmbujālambilambikāsaudhamāśrayet | triśūlabhūmiṃ krāntvāto nāḍitritayasaṅgatām || 5-55 || icchājñānakriyāśaktisamatve praviśet sudhīḥ | iha khalu yogī mattagandhasaṅkocādikrameṇa prāṇasya tiryakpravāhanirodhāt kuṇḍalatāparihāreṇa yo "daṇḍaprayogaḥ" "yathā daṇḍāhataḥ sarpo daṇḍākāraḥ prajāyate | sā tathaiva vibuddhyeta guruṇā pratibodhitā ||" ityādinītyā prabuddhabhāvena daṇḍākāratāsādanaṃ, tena "pūrvāparayoḥ" prāṇāpānavāhayoḥ śamīkṛteḥ" viṣuvadrūpāvalambanena madhyadhāmānupraveśāt "catuṣkikā" brahmarandhradhovartī catuṣpatharūpaścintāmaṇyabhidhāna ādhāraḥ "ambujaṃ" bhrūmadhyavartī vidyākamalanāmādhāraḥ, te "ālambate" ūrdhvādhovartitayā svīkaroti tacchīlā yeyaṃ "lambikā" tadūrdhve sudhāyā ādhāraḥ, saudhaḥ" taṃ sudhādhāram | atha ca sudhāyā idaṃ śaudhaṃ" sakāram "āśramayet tatra viśrānti kuryādityarthaḥ | "ato"'nantaramapi śudhīḥ" yogī nāḍītrayasaṅghaṭṭātmakatvāt triśūlalakṣaṇaṃ brahmarandhrerdhvavartinīṃ nāḍyādhārābhidhāṃ "bhūmim" ākramya - "tacchaktitritayārohāt bhairavīye cidātmani | visṛjyate hi tat.......................... ||" (5|187) ityādyuktayuktyā "icchājñānakriyāśaktīnāṃ samatve" tannirbhare visargādiśabdavyapadeśye bhairavīye rūpe prakarṣeṇa śūlavarṇaparāmarśagarbhīkāreṇa "viśet" tatsamāveśabhāgbhavedityarthaḥ || 55 || nanu kathametāvataivātrānupraveśaḥ siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- ekāṃ vikāsinīṃ bhūyastvasaṃṅkocāṃ vikasvarām || 56 || śrayedbhrūbindunādāntaśaktisopānamālikām | tu -- śabdo bhinnakramo hetau | yataḥ prathamam "ekāṃ" durbhedyatvāt pradhānāṃ bhruvi binduḥ "bhrūbinduḥ" ityanena bhrūpṛṣṭhādārabhya bindunādanādāntaśaktivyāpinīsamanā evaṃ ūrdhvordhvapadārohopāyatvāt śopānāni" teṣāṃ "mālikāṃ śrayet" ūrdhvakuṇḍalinīpadasamāsādanautsukyāt uddhātakrameṇākrāmedityarthaḥ | nanu - śamanāntaṃ varārohe pāśajālamanantakam |" (svaṭaṃ. 4|27) ityādinītyā bindvādīnāṃ saṅkucitameva rūpaṃ saṃbhavet, tat kathaṃ nāmaitat nityoditatvāt satatameva vikasvarāmānandasaṃpadamavāptumupāyatāṃ yāyāt ? -- ityāśaṅkyoktaṃ - - "vikāsinīm" ityādi | anena hi eṣāṃ yathāyathaṃ vikāsatāratamyasadbhāvāt nityavikasvare'pi pade yuktamupāyatvam -- ityuktaṃ syāt || 56 || nanūrdhvakuṇḍalinīpadasamāsādanenāpi kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tatrordhvakuṇḍalībhūmau spandanodarasundaraḥ || 5-57 || visargastatra viśrāmyenmatsyodaradaśājuṣi | yatastatra aunmanase pade śpandanasya" svātmocchalattāyā "udaram" ananyasphuraṇātmā sārastena śundaraḥ" spṛhaṇīyo "visargo" visisṛkṣātmakaṃ paraṃ pārameśvaraṃ rūpaṃ bindudvayaṃ cāstīti, "tatra" visarge "viśrāmyet" tadaikātmyena prasphuredityarthaḥ | śpandanodarasundaraḥ" ityanenaiva asyokte'pi svarūpe "matsyodaradaśājuṣi" ityanena sarvadaiva ayaṃ spandadaśādhiśāyī na tu kadācideva -- ityuktaṃ syāt || 57 || nanu tatrāpi viśrāntyā kiṃ syāt ? ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntapradarśanena upaśamayati -- rāsabhī vaḍavā yadvatsvadhāmānandamandiram || 5-58 || vikāsasaṅkocamayaṃ praviśya hṛdi hṛṣyati | tadvanmuhurlīnasṛṣṭabhāvavrātasunirbharām || 5-59 || śrayedvikāsasaṅkocarūḍhabhairavayāmalām | yathā rāsabhī vaḍavā vā mūtrādikāle "vikāsasaṅkocamayaṃ" bahirantarmukhatayānavarataṃ spandamānaṃ varāṅgalakṣaṇaṃ śvamānandamandiraṃ dhāma praviśya" tadekamanā bhūtvā "hṛdi hṛṣyati" svātmanyānandātiśayamanubhavati, tathā "muhurlīnāḥ" svātmanyupasaṃhṛtāḥ śṛṣṭāḥ" bahirullāsitāśca pramātṛprameyādyātmānaḥ sarve "bhāvāḥ" taiḥ suṣṭhu ṅirbharām" ananyākāṅkṣām, ata eva yathāyogaṃ "vikāsasaṅkocayoḥ" sṛṣṭisaṃhārayoḥ "rūḍhaṃ" tathātvena sphuritaṃ "pumān striyā" (pāṣū. 1|2|67) ityekaśeṣe "bhairavasya bhairavyāśca yāmalaṃ" dvandvaṃ yasyāmevaṃvidhāṃ visargabhuvaṃ "śrayet" svānandasaṃvittinimittaṃ samāviśedityarthaḥ | tadeva hi nāma asya parasya prakāśasyānanyasāradhāraṇaṃ rūpaṃ, yat sadaiva sṛṣṭisaṃhārakāritvam -- iti, anyathā hi asya jaḍebhyo vailakṣaṇyaṃ na syāt, ityupapāditaṃ bahuśaḥ | evaṃ sṛṣṭau śakteḥ prarohaḥ, saṃhāre tu śaktimataḥ | yaduktam -- svaśaktipracayo'sya viśvam | (śiṣū. 3|30) iti | tritayabhoktā vīreśaḥ | (śiṣū. 1|11) iti ca || 59 || etadeva saṅkalayati - ekīkṛtamahāmūlaśūlavaisargike hṛdi || 60 || parasminneti viśrāntiṃ sarvāpūraṇayogataḥ | "ekīkṛtaṃ" saṃvinmātrātmanāvasthāpitaṃ piṇḍībhūtaṃ ca "mahāmūlaṃ" paramakāraṇatvāt māyā "tata eva sakāre'smin sphuṭaṃ viśvaṃ prakāśate |" (taṃ. 3|165) ityādyuktyā viśvapratiṣṭhāsthānatvāt sakāraśca "śūlam" icchādiśaktitrayamaukāraśca "vaisargikam" ūrdhvakuṇḍalinīsthānaṃ bindudvayaṃ ca yatraivaṃvidhe "parasmin" parapramātrātmani saṃhārahṛdādivilakṣaṇe ca "hṛdi" bodhe parābīje ca sarvasyāntarbahirvā yat "āpūraṇaṃ" svātmasātkāro bhedollāsaśca, tasya "yogo" yuktistasmāt "viśrāntimeti" parāhaṃbhāvarūpatayā svātmamātraniṣṭhastiṣṭhedityarthaḥ | ahaṃparāmarśamātrarūpatvameva hi garbhīkṛtāśeṣaviśvatayā paraṃ viśrāntidhāma -- iti naḥ siddhānta || 60 || ata āha -- atra tatpūrṇavṛttyaiva viśvāveśamayaṃ sthitam || 5-61 || prakāśasyātmaviśrāntāvahamityeva dṛśyatām | "atra" ūrdhvakuṇḍalinībhūmāvaśeṣaviśvakroḍīkāreṇa pūrṇayā vṛttyā "tadeva" ahaṃparāmarśātma paraṃ hṛdayaṃ viśrāntidhāmatayāvasthitaṃ, yataḥ prakāśasyātmani na tu prakāśye dehādau viśrāntidhāmatayāvasthitaṃ, yataḥ prakāśasyātmani na tu prakāśye dehādau viśrāntāvahamityeva parāmarśo dṛśyatāṃ nirūpyatāmityarthaḥ | nahi atra prakāśātiriktamanyat kiñcidapohyamapi sambhavet -- iti kā kathā parāmarśāntarasyeti bhāvaḥ || 61 || nanvanuttaraṃ śāntaṃ paraṃ brahmaivāsti -- iti tatra ko nāmāyam ahaṃparāmarśo yasyāpi viśrāntidhāmatā syāt ? -- ityāśaṅkāṃ śamayitaṃ prāṇatattvasamuccārānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭaṃ cidātmanoccāramavatārayati -- anuttaravimarśe prāgvyāpārādivivarjite || 5-62 || cidvimarśaparāhaṃkṛt prathamollāsinī sphuret | "prāk" pūrvakoṭau ullilasiṣādyātmabhirvyāpārairanupahite nistaraṅgajaladhiprakhye "anuttarātmani vimarśe" parasmin prakāśe prathamamullasanaśīlā, ata eva vyatiriktavimṛśyābhāvāt "cidvimarśaparā" svātmamātraparāmarśanatatparā "ahaṃkṛt" ahaṃ parāmarśaḥ sphuret yenāsya sarvatraiva svātantryamudiyāt; svasvātantryamāhātmyādeva hi anuttaraprakāśātmā parameśvaraḥ svaṃ svarūpaṃ gopayitvā pramāṇādidaśāmadhiśayānaḥ pṛthagbhāvajātamābhāsayet || 62 || tadāha - tata udyogasaktena sa dvādaśakalātmanā || 63 || sūryeṇābhāsayedbhāvaṃ pūrayedatha carcayet | "tato" 'haṃparāmarśasphuraṇāddhetoḥ sa paraḥ prakāśaḥ saṅkucitapramātṛbhūmikāvabhāsanapurassaram "udyogaḥ" arthāvabibhāsayiṣā, tatra śaktena" sadaiva bahirmukhena "dvādaśa" ṣaṇṭhavarjamakārādivisargāntā yāḥ "kalāḥ" parāmarśāstatsvabhāvena prāptaparipūrṇasvarūpeṇa pramāṇātmanā śūryeṇa" ekaikaṃ bhāvam ā īṣatsaṅkucitena nīlasukhādinā rūpeṇa "bhāsayet" bahiḥ sṛjet, "pūrayet" tathātvenaiva kañcitkālaṃ sthāpayet, "carcayet" svātmasātkāreṇa saṃharedityarthaḥ | yaḥ kaścanārthakriyārthī hi pramātā pramāṇopārūḍhamevārthajātaṃ prathamamālocayet, anantaram "idamittham" iti vikalpayet, tadanu "jñāto'yaṃ mayārthaḥ" iti saṃtoṣābhimānād bahīrūpatāvilāpanena svātmanyeva viśramayet -- ityanubhavasākṣiko'yamarthaḥ || 63 || nanveva mavabhāsanādirūpatāmāpannaṃ bhāvajātaṃ kiṃ kuryāt ? -- ityāśaṅkyāha -- athenduḥ ṣoḍaśakalo visargagrāsamantharaḥ || 5-64 || sañjīvanyamṛtaṃ bodhavahnau visṛjati sphuran | icchājñānakriyāśaktisūkṣmarandhrasrugagragam || 5-65 || tadevama(tada)mṛtaṃ divyaṃ saṃviddevīṣu tarpakam | "atha" pramopārohānantaraṃ śphuran" svena rūpeṇāvabhāsamāno'ta eva "ṣoḍaśa" akārādyā buddhīndriyādyāśca "kalā" yasyāsau prāptanijapūrṇasvarūpo'ta eva ucchūnarūpatāpattyā "visargasya grāsaḥ" tadrūpatiraskārātmāntaḥ, tena "mantharo" visrabdho dehādimeyarūpa induḥ, śañjīvanī" -- "puruṣe ṣoḍaśakale tāmāhuramṛtāṃ kalām |" ityādyuktyā viśvasañjīvanaheturamākhyā saptadaśī kalā kalāṣoḍaśakāpyāyakāridhātuviśeṣātmakam "amṛtaṃ bodhavahnau" parimite pramātari "visṛjati" pramātṛprameyādyātmanā sthūlena rūpeṇa samullasatītyarthaḥ | taduktena prakāreṇollasitam etannīlasukhādyātmanā cirasya labdhaprarohamamṛtam, icchādaya eva sruk, tadagragaṃ divyaṃ kṛtvā śaṃviddevīṣu tarpakaṃ" rūpādiviṣayarasāsvādena dṛgādidevīḥ sarvātmamātraviśrāntā vidadhyādityarthaḥ | sūkṣmāṇi randhraṇi golakarūpāṇīndriyadvārāṇi | idamuktaṃ bhavati -- yatkiñcidbhāvajātaṃ tadeṣaṇīyatāsamāsādanapurassaram indriyadvāropāroheṇa jñeyatāmāsādya tattadarthakriyākāritayā sarvātmamātraviśrāntyupajananena saṃvidaḥ pūrṇatāmāvahatīti || 65 || nanvevaṃ saṃviddevītarpaṇena ko'rthaḥ -- ityāśaṅkyāha -- visargāmṛtametāvad bodhākhye hutabhojini || 5-66 || visṛṣṭaṃ cedbhavetsarvaṃ hutaṃ ṣoḍhādhvamaṇḍalam | yad guruvaraḥ -- śarvabhāvamayabhāvamaṇḍalaṃ viśvaśaktimayaśaktibarhiṣi | juhvato mama samo'sti ko'paro viśvamedhamayayajñayājinaḥ ||" iti | atrāmṛtabījādyuddhāraḥ prāgvyākhyayaiva gatārthaḥ -- ityatirahasyatvāt neha punarāyastam || 66 || nanu yadi nāmaitāvat visargāmṛtaṃ parapramātrātmanā parāmṛṣṭaṃ, tāvatā ṣaḍvadhasyādhvamaṇḍalasya kimāyātaṃ yadevamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- yato'nuttaranāthasya visargaḥ kulanāyikā | tatkṣobhaḥ kādihāntaṃ tatprasarastattvapaddhatiḥ || 5-67 || "kulanāyikā" iti kaulikī śaktiḥ | yaduktaṃ prāk -- "anuttaraṃ paraṃ dhāma tadevākulamucyate | visargastasya nāthasya kaulikī śaktirucyate ||" (3|144) "kādihāntamidaṃ prāhuḥ kṣobhādhāratayā budhāḥ |" (3|180) iti | "tatkṣobha" iti tasya visargasya kṣobhaḥ, kṣobhādhāra ityarthaḥ | yaduktam -- iti | "tatprasara" iti tasya kādihāntasya kṣobhādhārasya "prasaraḥ" prapañca ityarthaḥ | yaduktam - "pṛthivyādīni tattvāni puruṣāntāni pañcasu | kramāt kādiṣu vargeṣu makārānteṣu subrate || vāyvagnisalilendrāṇāṃ dhāraṇānāṃ catuṣṭayam | tadūrdhvaṃ śādivikhyātaṃ purastādbhmapañcakam || amūlā tatkramājjñeyā kṣāntā sṛṣṭirudāhṛtā |" (paṭrī. 7) iti || 67 || nanu yadi nāmananuttaranāthasya visargaḥ kaulikī śaktiḥ, tanmātṛkodaye kimevaṃ pradarśitaṃ na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- aṃa iti kuleśvaryā sahito hi kuleśitā | yaduktam - "atra prakāśamātraṃ yatsthite dhāmatraye sati | uktaṃ bindutayā śāstre śivabindurasau mataḥ ||" (taṃ.ā. 3|134) iti | "asyāntarvisisṛkṣāsau yā proktā kaulikī parā | saiva kṣobhavaśādeti visargātmakatāṃ dhurvam ||" (taṃ. 3|137) iti ca || nanu "śaktimataḥ khalu śaktirananyā" ityādyuktayuktyā śaktimataḥ śakteśca viśleṣo nāsti -- iti kathamanayorbhedenodayaḥ pradarśitaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- paro visargaviśleṣastanmayaṃ viśvamucyate || 5-68 || visargasya "viśleṣo" viśliṣṭo visarga ityarthaḥ | ata eva śaktimato bheditvāt paraḥ -- ityuktam | tatsphāra eva ca viśvamityuktaṃ "tanmayaṃ viśvamucyate" iti | taduktam -- "śaktiśca śaktimāṃśceti padārthadvayamucyate | śaktayo'sya jagat kṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ ||" iti | evaṃ visargāmṛte parapramātrātmatayā parāmṛṣṭe ṣaḍvidho'pi adhvā tatsādeva bhavet -- iti yuktamuktaṃ "hutaṃ ṣoḍhādhvamaṇḍalaṃ bhavet" iti || 68 || ataśca tadadhikāreṇaiva sarvamidaṃ bāhyamarcanādi vidheyam ? -- ityāha -- vitprāṇaguṇadehāntarbahirdravyamayīmimām | arcayejjuhuyāddhyāyeditthaṃ sañjīvanīṃ kalām || 5-69 || "ittham" uktena prakāreṇemāmeva nikhilajagadāpyāyakāriṇīmamākhyāṃ sañjīvanīkalāmāśritya sārvātmyapratipattitattvamarcanādi vidadhyāt; yato vidyājyā parā saṃvit, prāṇabuddhidehātmānaḥ pramātāraśca yājakāḥ, tadapekṣayā antarbahīrūpāṇi ratnapañcakatatpratinidhirūpakuṅakumādyātmakāni yāgasādhanabhūtāni dravyāṇi ca prakṛtiryasyāstāṃ tatsphārasārāmityarthaḥ || 69 || nanvevamarcanādi siddhyet yadyeṣā visargabhūrāsādyeta, tadāsādana eva hi mahān saṃrambho yo yugasahasrairapi pāraṃ na yāyāt -- ityaparyavasitameva śāstrārthānuṣṭhānaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- ānandanāḍīyugalaspandanāvahitau sthitaḥ | enāṃ visarganiḥṣyandasaudhabhūmiṃ prapadyate || 5-70 || ānandapradhānaṃ yat siddhayoginīsaṃbandhi varāṅgalakṣaṇaṃ ṅāḍīyugalaṃ" tasya yat śpandanaṃ" īraṃsayā parasparaunmukhyaṃ tatra "avahitiḥ" ṣaḍaramudrāpraveśādikrameṇa tadekāgratā tatra śthitaḥ" prarohaṃ prāptaḥ san enāṃ sañjīvanīṃ kalāṃ "visargasya" visisṛkṣātmakasya pārameśvarasya rūpasya caramadhātośca ṅiḥṣyandaḥ" prasarastasya śaudhabhūmiṃ" viśrāntisthānaṃ sa eva ānandātiśayakāritvāt śaudhaṃ" sudhāsamūhastasya "bhūmim" ākarasthānaṃ prapadyate, tadaikātmyamāsādayedityarthaḥ | etaduktaṃ bhavati -- iha khalu sarveṣāṃ grāmyadharmasevanaṃ tāvadanuktasiddhaṃ, tatraiva yuktileśamāśritya avadhānamātrameva cet kṛtaṃ tadayatnenaiva visargabhūḥ samāsāditā bhavet -- iti ko nāmātra saṃrambho yadasiddhyā śāstrarthānuṣṭhānamapyaparyavasitaṃ syāditi || 70 || nanvastu nāma asyopāyasya sukhasādhanatvaṃ, kintu yatropāyajālamapi bhagnaśakti saṃvṛttaṃ, tatra kimanenaikakenaiva kāryam ? -- ityāśaṅkyāha -- śākte kṣobhe kulāveśe sarvanāḍyagragocare | vyāptau sarvātmasaṅkoce hṛdayaṃ praviśetsudhī || 5-71 || "śākte kṣobhe" iti bāhyaśaktisaṃbhoge | yaduktam -- "śaktisaṅgamasaṃkṣubdhaśaktyāveśāvasānikam | yatsukhaṃ brahmatattvasya tatsukhaṃ svākyamucyate ||" (vi.bhai. 69 ślo.) iti | "kulāveśa" iti bāhyaśaktyabhāve'pi "kulasya" śāktasya svarūpasya "āveśe" smaraṇapurassaraṃ bhāvanātiśayāt tanmayībhāve ityarthaḥ | taduktam -- "lehanāmanthanākoṭaiḥ strīsukhasya bharāt smṛteḥ | śaktyabhāve'pi deveśi bhavedānandasaṃplavaḥ ||" (vi. bhai. 70 ślo.) iti | śarvanāḍīnāmagragocare" pradhāne pāryantike vā viṣaye dvādaśānte | yaduktam -- "yathā yathā yatra tatra dvādaśānte manaḥ kṣipet | pratikṣaṇaṃ kṣīṇavṛttervailakṣaṇyaṃ dinairbhavet ||" (vi.bhai. 51 ślo.) iti | yadvā "agragocare" prāntadeśe yatra kakṣādāvivāṅgulībhirmṛdupracodanena mahānānando jāyate | yaduktam -- "kuhanena prayogena sadya eva mṛgekṣaṇe | samudeti mahānando yena tattvaṃ vibhāvyate ||" (vi.bhai. 66 ślo.) iti | "vyāptau" iti sārvātmyapratipattyā sarvākṣepakāriṇi vikāsasamādhāvityarthaḥ | yaduktam -- śarvajñaḥ sarvakartā ca vyāpakaḥ parameśvaraḥ | sa evāhaṃ śaivadharmā iti dārḍhyācchivo bhavet ||" (vi.bhai. 109 ślo.) iti | "jalasyevormayo vahnerjvālābhaṅgā prabhā raveḥ | mamaiva bhairavasyaitā viśvabhaṅgyo vibheditāḥ ||" (vi.bhai. 110 ślo.) iti ca | śarvātmasaṅkoca" iti sarveṇātmanā bāhyasya saṅkoce ṅaitadvastu sat kiñcit" iti bhāvanāyāmityarthaḥ | yaduktam -- ṅirādhāraṃ bhavejjñānaṃ nirnimittaṃ bhramātmakam | tattvataḥ kasyacinnaitadevaṃ-bhāvī śivaḥ priye ||" (vi.bhai. 99 ślo.) iti | tathā "indrajālamayaṃ viśvaṃ nyastaṃ vā citrakarmavat | bhramādvā dhyāyataḥ sarvaṃ paśyataśca sukhodayaḥ ||" (vi.bhai. 102 ślo.) iti | evamādau viṣaye śudhīḥ" pūrṇajñāno yaḥ kaścidapaścimajanmā sa "hṛdayaṃ praviśet" visargabhuvamadhiśeta ityarthaḥ || 71 || nanu yadyevamatrāneke upāyāḥ saṃbhavanti tat kathaṃ śāktasyaiva kṣobhasya prādhānyena nirdeśaḥ kṛtaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- somasūryakalājālaparasparanigharṣataḥ | agnīṣomātmake dhāmni visargānanda unmiṣet || 5-72 || śomasūryayoḥ" meyamānayoryacchabdādyātma śrotrādirūpaṃ ca "kalājālaṃ" tasya yo'sau grāhyagrāhakabhāvātmā parasparaṃ saṅghaṭṭaḥ, tatastadubhayakroḍīkārāt cakrānucakradevīrūpaṃ "kalājālaṃ" tasya parasparaṃ melanātmā saṅgharṣaḥ, tataḥ -- "śucirnāmāgnirudbhūtaḥ saṅgharṣāt somasūryayoḥ |" ityādyuktyā agnīṣomātmake madhyame dhāmni anupraveśena "visargānanda unmiṣet" mukhyayā vṛttyā caramadhātuprakṣepātma paraṃ sāmarasyamudiyāt, yadanukalpatayā punaranyatrānanda upacaryate yena tadapi parasaṃvidanupraveśe nimittatāṃ yāyāt || 72 || etadevopasaṃharati - alaṃ rahasyakathayā guptametatsvabhāvataḥ | yoginīhṛdayaṃ tatra viśrāntaḥ syātkṛtī budhaḥ || 5-73 || yata etadyoginīnāṃ "hṛdayaṃ" paramaṃ viśrāntisthānam, ata eva svabhāvato guptamityabhihitam, yadabhiprāyeṇaiva - "etannāyoginījāto nārudraścāpi vindati |" (paṭrī. 10 ślo.) ityādyanyatroktam | "tatra" iti yoginīhṛdayātmani visargonmeṣe, "budha" ityanenātra jñānitvasyaiva prādhānyam -- iti kaṭākṣitam || 73 || nanvatra viśrāntasya kiṃ nāmābhijñānam ? -- ityāśaṅkyāha -- hānādānatiraskāravṛttau rūḍhimupāgataḥ | abhedavṛttitaḥ paśyedviśvaṃ citicamatkṛteḥ || 5-74 || heyopādeyaviṣayayorhānādānayoḥ "mā kiñcittyaja mā gṛhāṇa |" (anu. 7 ślo.) ityādyuktivaśāt yastiraskāraḥ, tatra yeyaṃ nirvikalpātmikā vṛttiḥ, tatra "citicamatkṛteḥ cidaikātmyavimarśāt prarohaṃ prāptaḥ san viśvamabhedavṛttitaḥ "paśyet" svātmaikātmyena jānīyādityarthaḥ | tenedamevāsya mukhyaṃ lakṣaṇaṃ paratattvāntaḥpraveśe yat hānādānatiraskāreṇa svātmamātra evāvasthānamiti | ata evānena cidātmoccārānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭaḥ paratattvāntaḥpraveśo'pi nirṇetumupakrāntaḥ | bhede'pi hi sati heyopādeyavibhāgaḥ, sa eva yasya vigalitastasya kiṃ nāma heyaṃ kiṃ vopādeyam -- iti pūrṇaivāsya parā saṃvidullaset || 74 || tadāha - arthakriyārthitādainyaṃ tyaktvā bāhyāntarātmani | svarūpe nirvṛtiṃ prāpya phullāṃ nādadaśāṃ śrayet || 5-75 || iha khalu tattvāntaranupraviṣṭo yogī bāhyāntarasvabhāve nīlasukhādāvarthajāte heyopādeyavibhāgābhāvāt tattatpratiniyatārthakriyākāṅkṣādainyamapahāya sarvabhāvānāṃ saṃhniyamāṇatvāt ākāśabījasyoddhāraḥ | tadanu tasyaiva prarohādvikasvarāṃ ṅādadaśāṃ śrayet" iti vimarśātmikāṃ viśvottīrṇāṃ saṃvidamāsādayedityarthaḥ | evaṃ ca prathamaṃ viśvasaṃhārasyopakrāntatvāt ākāśabījasyodayaḥ, tadanu tasyaiva prarohāt saṃhārakuṇḍalinībījasya - iti śrīpiṇḍanāthasaṃbandhyādyavarṇadvayamapi anenoddhṛtam || 75 || nanvevamāsāditayāpi anayā ko'rthaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- vakramantastayā samyak saṃvidaḥ pravikāsayet | saṃvidakṣamaruccakraṃ jñeyābhinnaṃ tato bhavet || 5-76 || "tayā" viśvottīrṇasaṃvidrūpayā nādadaśayā samyak viśvopasaṃhārapurassaraṃ bhedatiraskāreṇa mārgaśuddhimādadhānayā viśvottīrṇatve'pi viśvamayyāḥ parasyāḥ saṃvido "antarvaktram" antarmukhaṃ rūpam evaṃvidho yogī "pravikāsayet" vikāsayogyaṃ vidadhātītyarthaḥ | "tataḥ" saṃvido vikāsayogyatādhānāddhetoḥ śaṃvidāṃ" nīlādijñānānām "akṣāṇāṃ" tadutpattinimittabhūtānāmindriyāṇāṃ "marutāṃ" tatsāmānyavṛttyātmanāṃ prāṇādirūpāṇāṃ yat mātṛmānameyasvabhāvaṃ cakraṃ, tat śūnyapramātrapekṣayā viśva bhāvarūpaṃ yajjñeyaṃ, tadabhinnamakiñcidrūpaṃ bhavet || 76 || nanvevamapi bhāvasaṃskārasya vidyamānatvāt ekāntato bhedavigalanaṃ na vṛttam -- iti kathaṃ saṃvinmātrātmanyanupraveśaḥ siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- tajjñeyaṃ saṃvidākhyena vahninā pravilīyate | vilīnaṃ tat trikoṇe'smiñśaktivahnau vilīyate || 5-77 || "tat" abhāvātma jñeyaṃ parapramātrātmanā saṃvidākhyena vahninā prakarṣeṇa niḥsaṃskāraṃ "vilīyate" vigalati, saṃvidagnirevāvaśiṣyata ityarthaḥ | anenābhāvasyāpi vilāpanādagnibījasyoddhāraḥ kṛtaḥ | evaṃ "vilīnaṃ" saṃvinmātrātmatāmāpannamapi tajjñeyaṃ saṃvittvānyathānupapattyā asmin icchādiśaktitrayātmani "trikoṇe śaktivahnau" sarvaśaktikroḍīkāriṇyāṃ svātantryaśaktau "vilīyate" tanmātrasāratayā prasphuratītyarthaḥ | evamanena saṃvinmātra eva viśrānteḥ śaktibījasyāpyuddhāraḥ kṛtaḥ | iha khalu idameva saṃvidaḥ saṃvittvaṃ yat paramraṣṭṛtvaṃ nāma, yasya vimarśaḥ spando hṛdayaṃ visargaḥ -- ityādayaḥ sahasraśo vyapadeśāḥ | yaduktam -- "tasya devātidevasya parabodhasvarūpiṇaḥ | vimarśaḥ paramā śaktiḥ sarvajñā jñānaśālinī ||" iti || 77 || ataśca mukhyayā vṛttyā tatraiva viśramaṇīyaṃ yena sākṣāt paratattvāntaranuprarveśaḥ siddhyet ? -- ityāha - tatra saṃvedanodārabindusattāsunirvṛtaḥ | saṃhārabījaviśrānto yogī paramayo bhavet || 5-78 || tatraivaṃ sthite sati parapramātrātmanaḥ śaṃvedanasya" saṃvedakatvādhānāt "udārā" mahatī yeyaṃ "bindusattā" vidikriyākartṛtvātmikā parā parāmarśadaśā, tayā suṣṭhu nairākāṅkṣyeṇa ṅirvṛtaḥ" svātmacamatkārātiśayaśālī, ata eva śaṃhārabīje" parapramātrātmani bindorapi udayāt śrīpiṇḍanāthe ca "viśrāntaḥ" tadaikātmyamāpanno'ta eva "paramayo yogī bhavet" paratattvaikyabhāk bhavatītyarthaḥ || 78 || nanu saṃvidapekṣayāpi vimarśasyaiva viśrāntisthānatvaṃ prādhānyena kasmāduktam ? ityāśaṅkyāha - antarbāhye dvaye vāpi sāmānyetarasundaraḥ | saṃvitspandastriśaktyātmā saṅkocapravikāsavān || 5-79 || sa eva hi saṃvitspando "antaḥ" parapramātrātmani śivatattve sarvaviśeṣasvīkārāt sāmānyātmā, ata eva pravikāsavān ahamiti, "bāhye" māyātaḥ kṣityantaṃ bhedollāsādviśeṣātmā, ata evānyonyavyāvṛttyā saṅkocavān idamiti; "dvaye" antarbahīrūpe vidyāpade samadhṛtatulāpuṭanyāyena "ahamidam" iti sāmānyaviśeṣātmā, ata eva saṅkocapravikāsavān, ata evāśeṣaviśvollāsakāritvāt icchādiśaktitrayātmā -- iti sa eva paraṃ viśrāntisthānam -- iti tatraivāvadheyam || 79 || nanu yadyevaṃ tarhyasya saṅkocavikāsavattvena nānātvāt jāḍyamāpatet -- iti samāptaṃ viśrāntisthānatvam ? -- ityāśaṅkyāha -- asaṅkocavikāso'pi tadābhāsanatastathā | vastutaḥ saṃvidekasvabhāvatvāt asaṅkocavikāso'pi asau saṃvitsapandaḥ svasvātantryeṇa tathā saṅkocādirūpatayā avabhāsate, iti tathā śaṅkocavikāsavān" ityucyate na tu vastutastathā samastīti bhāvaḥ || nanu yadi nāma saṅkocavikāsādyasya vastuto nāsti, tat tadavabhāsane kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha - antarlakṣyo bahirdṛṣṭiḥ paramaṃ padamaśnute || 80 || iha hi "bahiḥ" idantāparāmṛśye dehaghaṭādau "tattadrūpatayā jñānaṃ bahirantaḥ prakāśate | jñānādṛte nārthasattā jñānarūpaṃ tato jagat || nahi jñānādṛte bhāvāḥ kenacidviṣayīkṛtāḥ | jñānaṃ tadātmatāṃ yātametasmādavasīyate ||" ityādiśrīkālikākramoktyā saṃvitsphārasārā evaite, ityevamātmadṛṣṭiḥ ata eva "antaḥ" ahaṃparāmarśātmani saṃvittattve sāvadhāno bāhyaviṣayāsaṅge'pi svarūpaparāmarśaparatvāt bhairavamudrānupraviṣṭo yogī "paramaṃ padamaśnute" vimarśadaśāmadhiśete ityarthaḥ | tena "avidyaiva vidyopāyaḥ" ityādinyāyena saṅkucitamapi bāhyaṃ rūpaṃ vikasvarasvarūpāpattau nimittatāṃ yāyāt -- ityuktaṃ syāt | tatra cocitena vimarśena bhāvyam -- iti viśeṣātmana idamiti parāmarśasyāpi ullāsaḥ -- iti yuktamuktaṃ "tathābhāsanatastathā" iti || 80 || ata āha -- tataḥ svātantryanirmeye vicitrārthakriyākṛti | vimarśanaṃ viśeṣākhyaḥ spanda aunmukhyasaṃjñitaḥ || 5-81 || "tataḥ" samanantaroktāddhetoḥ svasvātantryotthāpite tattadarthakriyākāriṇi bhāvajāte yadidamiti vimarśanaṃ sa viśeṣākhyaḥ spandastattadarthakriyārthitātāratamyena pravṛtteḥ "aunmukhyasaṃjñitaḥ" aunmukhyaśabdavyapadeśyaḥ syādityarthaḥ || 81 || na ca atraiva viśramaṇīyam -- ityāha -- tatra viśrāntimāgacchedyadvīryaṃ mantramaṇḍale | śāntyādisiddhayastattadūrpatādātmyato yataḥ || 5-82 || tatra - "idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | yā svasvarūpe viśrāntirvimarśaḥ so'hamityayam ||" (a.praṣi. 15 śloka) ityādyuktyā idaṃvimarśaviśrāntidhāmani ahaṃparāmarśe viśrāntiṃ kuryāt, yat na kevalamatra yāvanmantramaṇḍale'pi vīryaṃ, yato'haṃparāmarśānuviddhamantramaṇḍalaikātmyādeva tatphalabhūtā vicitretikartavyatākāḥ śāntyādisiddhayo bhaveyurityarthaḥ | saṃvidviśrāntimantareṇa hi na kiñcideva bhavediti bhāvaḥ | yadvakṣyati - - "yattatra nahi viśrānta tannabhaḥkusumāyate |" (taṃ. 8|3) iti || 82 || na kevalametadevaṃ yāvadindriyāṇyapi -- ityāha -- divyo yaścākṣasaṅgho'yaṃ bodhasvātantryasaṃjñakaḥ | so'nimīlita evaitat kuryātsvātmamayaṃ jagat || 5-83 || iha khalu bāhyarthaunmukhye'pi antarlakṣyatvāddivyo'ta eva śuddhabodhaikarūpatvāt bodhasvātantryaśabdābhyāṃ na tu buddhīndriyakarmendriyaśabdābhyāṃ vyapadeśyo yo'yamindriyasamūhaḥ sa bahiḥ "animīlito" vyāpṛta eva san bhairavamudrānupraveśakrameṇa etajjagat śvātmamayaṃ kuryāt" saṃvinmātrasāratayā parāmṛśedityarthaḥ || 83 || nanu kathamevaṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- mahāsāhasasaṃyogavilīnākhilavṛttikaḥ | puñjībhūte svaraśmyoghe nirbharībhūya tiṣṭhati || 5-84 || akiciccintakastatra spaṣṭadṛgyāti saṃvidam | yadvisphuliṅgāḥ saṃsārabhasmadāhaikahetavaḥ || 5-85 || mahāsāhasaśabdābhidheyacakitamudrānupraveśena "vilīnā" bāhyādvigalitāḥ pratyāvṛttā nikhilā indriyavṛttayo yasya sa tathā, ata eva "akiñciccintako" bahiraunmukhyābhāvāt niravadhāno'ta eva śvaraśmyoghe" tattadindriyamarīcicakre "puñjībhūte" bhedavigalanāt svātmanyeva saṅghaṭite'ta eva ṅirbharībhūya" pūrṇatāmāsādya tiṣṭhati sati, tatra antarahaṃparāmarśātmani pramātṛtattve śpaṣṭadṛk" prasphuṭāvabodhaḥ śaṃvidaṃ yāti" paratattvāntaranupraviśet yatsphāramātrādayatnata eva saṃsārāpakṛtiḥ siddhyet || 84-85 || na caivamasmābhiḥ svotprekṣitamevoktamityāha -- taduktaṃ parameśena triśirobhairavāgame | tadeva paṭhati - śṛṇu devi pravakṣyāmi mantrabhūmyāṃ praveśanam || 5-86 || "mantrabhūmyām" iti paratattvāntaḥ || 86 || kiṃ tat ? -- ityāśaṅkyāha -- madhyanāḍyordhvagamanaṃ taddharmaprāptilakṣaṇam | visargāntapadātītaṃ prāntakoṭinirūpitam || 5-87 || yannāma "visargāntapadaṃ" dvādaśāntapadamatiśayena itaṃ prāptaṃ tadavadhikaṃ "madhyanāḍyā" udānavāhakrameṇa "ūrdhvagamanaṃ" tanmantrabhūmyāṃ praveśanamucyate -- ityarthākṣiptam | yatastasyāḥ saṃvittattvātmikāyā mantrabhūmerye nirāvaraṇatvanirvikalpatvādayo "dharmāḥ" teṣāṃ "prāptiḥ" tadaikātmyena spharattā tadrūpam, ata eva prāntakoṭitvena nirūpitaṃ sarvatraiva parā kāṣṭhā -- ityudghoṣyate ityarthaḥ | yaduktam -- "yannirāvaraṇaṃ saṃvitsatattvaṃ kalpanojjhitam | tat paraṃ putri kathitaṃ sā kāṣṭhā sā parā gatiḥ ||" iti || 87 || tacca kathaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- adhaḥpravāhasaṃrodhādūrdhvakṣepavivarjanāt | mahāprakāśamudayajñānavyaktipradāyakam || 88 || anubhūya pare dhāmni mātrāvṛttyā puraṃ viśet | "adhaḥpravāhasya" apānasya "ūrdhvakṣepasya" prāṇasya cāpahastanāt tadubhayaghaṭṭanena pare madhyame dhāmni -- "pītvākulāmṛtaṃ divyaṃ punareva viśet kule | punarevākulaṃ gacchenmātrāyogena pārvati || sā ca prāṇavahā khyātā tantre'smin pārameśvare |" ityādinā nirūpitasvarūpā yā mātrā tasyā "āvṛttyā" āvartanena punaḥpunargaṇanayā "udgacchantīṃ taḍidrūpaṃ praticakraṃ kramātkramam | ūrdhvaṃ muṣṭitrayaṃ yāvattāvadante mahodayaḥ ||" (vi.bhai. 29 ślo.) ityādyuktayuktyā tattaccakrollaṅghanakrameṇa dvādaśāntabhuvi śakṛdvibhāto'yamātmā" iti nyāyena avabhāsanakriyāvicchedābhāvāt udayapradhānaṃ nityoditaṃ yadātmajñānaṃ tasya "vyaktipradāyakaṃ" tadūrpatayāvabhāsamānaṃ parapramātṛrūpaṃ "mahāprakāśamanubhūya" puraṃ viśet" mantrabhūmirūpāṃ pūrṇāṃ svātmavṛttimāsādayedityarthaḥ || 88 || sā ca kiṃvidhā ? -- ityāśaṅkyāha -- nistaraṅgāvatīrṇā sā vṛttirekā śivātmikā || 5-89 || catuṣṣaḍdvirdviguṇitacakraṣaṭkasamujjvalā | tatsthaṃ(tstho) vicārayet khaṃ khaṃ khasthaṃ khasthena saṃviśet || 5-90 || khaṃ khaṃ tyaktvā khamāruhya khasthaṃ khaṃ coccarediti | khamadhyāsyādhikāreṇa padasthāścinmarīcayaḥ || 5-91 || sā ca svātmarūpā vṛttirniḥśeṣaviśvopaśamāt ṅistaraṅgā" svātmamātraviśrāntyā śāntarūpetyarthaḥ | ata evaiketyuktam | na caivamasyā viśvottīrṇameva rūpaṃ saṃbhavati, apitu tathātve'pi viśvamayītyāha -- "avatīrṇā" iti, tattadūrpatayā bahirullasitetyarthaḥ | ata eva tatratyabahugranthārthamarbhīkāreṇāha -- "catuṣṣaḍdvirdviguṇitacakraṣaṭkasamujjvalā" iti | yaduktaṃ prāk -- "catuṣṣaḍdvirdvigaṇanāyogāt traiśirase mate | ṣaṭcakreśvaratā nāthasyoktā citranijākṛteḥ ||" (1|114) iti | evamapi nāsyāḥ svasvarūpāt pracyāvaḥ -- ityuktaṃ "śivātmikā" iti | tenāsyā bahīrūpatayā sphurattāyāmapi parapramātrātmani svasvarūpe eva viśrāntiḥ -- ityuktaṃ syāt, yadabhiprāyeṇaiva bhairavamudrāyā abhidhānam | etacca atirahasyatvāt gopanīyam -- ityāśayena bhagavānnigūḍhārthatayābhidhatte -- "khastham" ityādinā | iha khalu yogī bhūtiśabdavācyamaiśvaryātmasvātantryalakṣaṇaṃ "khamāruhya" avalambya svasvarūpaṃ gopayitvā dikkālādinā saṅkucattāmavabhāsya aṇuśabdavyapadeśye khe sthitaṃ saṅkucitatātmatayā sphuritaṃ "kham" - "paramātmasvarūpaṃ tu sarvopādhivivarjitam | caitanyamātmano rūpaṃ sarvaśāstreṣu paṭhyate ||" (neṭaṃ. 8|28) ityādyuktyā pūrṇaprathātmakamavaśyajñeyamātmānaṃ "vicārayet" kimasya saṅkucitameva tāttvikaṃ rūpaṃ na veti vimarśapadavīṃ nayedityarthaḥ | evaṃ hi pāramārthikasya rūpasya lābho bhavediti bhāvaḥ | taduktaṃ tatraiva -- "khaṃ hi yadbhairavaṃ jñeyaṃ sarvamārgāntamantagam | vicārayettu yo dhīmān karaṇavyāptimadhyagaḥ || bhūmikāstho hi cakrastho vindate paramārthataḥ |" iti | tacca katham ? -- ityāśaṅkyoktaṃ -- "khasthena khasthaṃ khaṃ coccarediti" | ca śabdo hetau | "khe" ratāvavatiṣṭhamānena tadāsaktena sāvadhānena cetasā "khe" kulamūle śaktyutpattyātmani janmādhāre sthitaṃ "khaṃ" prāṇarūpāṃ śaktimuccaret -- "āmūlāt kiraṇābhāsāṃ sūkṣmasūkṣmaparātmikām | cintayettāṃ dviṣaṭkānte śāmyantīṃ bhairavodayaḥ ||" (vi.bhai. 28 ślo.) ityādyuktyā madhyadhāmapraveśakrameṇa ūrdhvaṃ dvādaśāntaṃ nayet yena kriyāśaktyātmani "khe" gataṃ dṛśyaṃ taduparaktāṃ kriyāśaktiṃ prameyabhuvaṃ tathā "khe" jñānaśaktāvavasthitaṃ draṣṭāraṃ taduparaktāṃ jñānaśaktiṃ pramāṇabhuvaṃ tvaktvā pramāṇaprameyātmavyavahāraparatve'pi tadāsaṅgamapahāyetyarthaḥ | yadyapi atrobhayatrāpi draṣṭṛdṛśyoparāgaḥ saṃbhavati tathāpi prādhānyādevamuktam | tathā "khaṃ" draṣṭṛdṛśyādyupādhivarjitāṃ svavimarśamātrarūpāmicchāśaktim, "adhikāreṇa adhyāsya svāvaṣṭambhabalenākramya citiśabdābhidheyaṃ "khaṃ" -- "vimarśadhāma turyaṃ ca vyāpakaṃ cordhvamadhyamaḥ | suśiraṃ tattvarājānaṃ parākāśaṃ prakīrtitam ||" ityādinītyā śrītriśirobhairavoktyā nirūpitasvarūpaṃ paratattvalakṣaṇaṃ turyātītapadaṃ samyagbhairavamudrānupraveśakrameṇa "viśet samāveśabhāk bhavedityarthaḥ | evaṃ ca "cinmarīcayaḥ" tattadindriyavṛttayo bahiraunmukhyābhāvāt" "padasthāḥ" turyātītadaśāmadhiśayānā eva bhavantītyarthaḥ || 91 || evamapyatrāpramattena bhāvyam -- ityāha -- bhāvayedbhāvamantaḥsthaṃ bhāvastho bhāvaniḥspṛhaḥ | bhāvābhāvagatī ruddhā bhāvābhāvāvarodhadṛk || 5-92 || evamapi "bhāvābhāvagatīruddhā" prāṇāpānakṣobhamapahāya "antaḥsthaṃ bhāvam" āntarīṃ sattāṃ, yogī "bhāvayet" madhyadhāmānupraveśakrameṇa paunaḥpunyena tatraiva āsaktiṃ kuryāt yena vyutthāne'pi ataḥ pracyāvo na syāt, ata eva sa "bhāvastho" grāhyagrāhakasaṃkṣobhe'pi bāhyāntaḥkaraṇavargeṇāluptasaṃvittiḥ svātmamātrapariniṣṭhita evetyarthaḥ | yaduktaṃ tatraiva "ūrdhvādhogamavikṣeparahitaḥ karaṇecchayā | rūpaṃ yasya na hīyeta bhāvastho bhāvabhāsakaḥ || svarūpapratipanno'sāvantaḥkaraṇavarjitaḥ | bhāvasthaṃ taṃ vijānīyād grāhyagrāhakaviplave ||" iti | ata eva "bhāvābhāvayoḥ" prāṇāpānayormadhyadhāmānupraveśena nistaraṅgatayā sāmyātmā yo'sau "avarodhaḥ" taṃ paśyati sākṣātkarotītyarthaḥ | yaduktaṃ tatraiva "prāṇāpānau samau yasya sāmyāvasthānamāgatau | nistaraṅgaprakāreṇa bhāvābhāvāvarodhadṛk ||" iti | ata eva bahiraunmukhyābhāvāt "bhāvaniḥspṛhaḥ" svasvarūpaniṣṭha evetyarthaḥ | yaduktaṃ tatraiva - śvarūpasthitisaṃyogalakṣavṛttiratasya ca | bhāvaniḥspṛhametaddhi tatpadatyāgavartinaḥ ||" iti || 92 || nanu khaśabdasya svarūpāviśeṣe'pi kutastyo'yaṃ daśadhā bhinno'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- ātmāṇukulamūlāni śaktibhūtiścitī ratiḥ | śaktitrayaṃ draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ tadvivarjitam || 5-93 || etatkhaṃ daśadhā proktamuccāroccāralakṣaṇam | ātmā paramātmā, aṇuḥ saṅkucita ātmā, kulamūlaṃ prāṇaśakteḥ prabhavasthānaṃ janmādhāraḥ, śaktirmadhyamaprāṇavāhinī, bhūtiḥ svātantryalakṣaṇamaiśvaryam, citisturyātītapadātmikā parasaṃvit, ratirāsaktiḥ, śaktitrayaṃ draṣṭṛuparaktā jñānaśaktirdṛśyoparaktā kriyāśaktistadvivarjitecchāśaktiḥ, proktamiti śrītriśirobhairave | yaduktam -- "khamātmā kevalaṃ vidyāt khamaṇuḥ sarvadikkataḥ | kulamūlaṃ tu khaṃ jñeyaṃ khaṃ śaktiḥ paripaṭhyate || ekaṃ tu khamihodbhāvyaṃ khadvayaṃ bhūticidratiḥ | draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ ca śaktitritayaṃ khaṃ viduḥ |" niṣpannapariṇāmena khamabhūttattvalakṣaṇam |" iti uccāroccāralakṣaṇamiti yathāyathaṃ bhāvanāprakarṣeṇa parasaṃvidāsādakamityarthaḥ || 93-94 || na kevalamatra khaśabdenaiva daśadhā bhinno'yamartha ucyate yāvacchabdāntareṇāpi -- ityāha -- dhāmasthaṃ dhāmamadhyasthaṃ dhāmodarapuṭīkṛtam || 5-94 || dhāmnā tu bodhayeddhāma dhāma dhāmāntagaṃ kuru | taddhāma dhāmagatyā tu bhedyaṃ dhāmāntamāntaram || 5-95 || iha khalu yogī "dhāmno" bhūteḥ svātantryasya yat "udaraṃ" satattvaṃ tena "puṭīkṛtaṃ" sarvataḥ saṃvalitaṃ nityāviyuktam, ata eva "dhāmni" aṇau sthitaṃ saṅkucitātmatayā sphuritaṃ "dhāma" ātmānaṃ bodhayet tadbodhe samarthamācaredityarthaḥ | tatsamarthācaraṇamevāha -- "dhāmamadhyasthaṃ dhāma dhāmnā dhāmāntagaṃ kuru" iti | "dhāmnaḥ" kulamūlasya janmādhārasya madhye sthitaṃ "dhāma" prāṇaśaktiṃ "dhāmnā" ratyā tadāsaktyā "dhāmnaḥ" citesturyātītapadasya "antaḥ" parākāṣṭhā tadgataṃ kuru tadekarūpatayā sākṣātkuryādityarthaḥ | "tat" tasmāt paratattvasākṣātkārāddhetoḥ "dhāmno" dṛśyoparaktāyāḥ kriyāśakteḥ prameyabhuvo gatyā "dhāma" dṛṣṭruparaktā jñānaśaktiḥ "bhedyaṃ" bhedanīyaṃ tyājyamityarthaḥ | yathāhi prameyabhūḥ sarvavādiṣu tyājyatvena siddhā tathā pramāṇabhūtamapi jñānaṃ tyājyameveti bhāvaḥ | tuśabdo bhinnakramo hetau | tataśca "āntaraṃ" pramātraikātmyamāpannaṃ "dhāmāntam" antyaṃ dhāma draṣṭṛdṛśyādyupādhiśūnyāṃ svavimarśamātrarūpāmicchāśaktim arthāt āśrayet yena tatraiva prarohamiyāt -- iti śabdārthasaṅgatiḥ | vākyārthastu prāgvat svayamevābhyūhyaḥ || 95 || nanvanye'pi paratattvāntaḥpraveśe bahava upāyāḥ saṃbhavanti tatkathamasyaiva rahasyatvaṃ yena gopanīyatvena nigūḍhārthatayaivamupadeśaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- bhedopabhedabhedena bhedaḥ kāryastu madhyataḥ | yaḥ punaranyo bhedopabhedātmopāyabhedaḥ saṃbhavati sa madhyataḥ kāryo madhyamo naivaṃvidha uttama ityarthaḥ || etadevopasaṃharati -- iti praveśopāyo'yamāṇavaḥ parikīrtitaḥ || 5-96 || śrīmaheśvaranāthena yo hṛtsthena mamoditaḥ | na kevalametadihaivoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- śrībrahmayāmale coktaṃ śrīmān rāvo daśātmakaḥ || 5-97 || sthūlaḥ sūkṣmaḥ paro hṛdyaḥ kaṇṭhyastālavya eva ca | sarvataśca vibhuryo'sau vibhutvapadadāyakaḥ || 5-98 || śrīmāniti vimarśarūpatayā prakāśasyāpi jīvitabhūtatvāt | ihāsya paravāgrūpasya ahaṃvimarśātmano rāvasya prathamaṃ tāvaddhṛdādibhavatvāt paśyantīmadhyamāvaikharīrūpatayā traividhyaṃ, pratyekaṃ ca sthūlasūkṣmaparatvena traividhye navadhātvam, eṣāṃ navānāmapi bhittibhūtaḥ paravāgātmā daśamaḥ, sa eva hi svasvātantryādevamavabhāsayet | ata uktaṃ śarvataśca vibhuḥ" iti | sa eva ca viśrāntisthānam -- ityuktaṃ "vibhutvapadadāyakaḥ" iti | etacca prāk "tasya pratyavamarśo yaḥ paripūrṇo'hamātmakaḥ | sa svātmani svatantratvādvibhāgamavabhāsayet || vibhāgābhāsane cāsya tridhā vapurudāhṛtam | paśyantī madhyamā sthūlā vaikharītyabhiśabditam || tāsāmapi tridhā rūpaṃ sthūlasūkṣmaparatvataḥ |" (3|237) ityādinā -- "tatparaṃ tritayaṃ tatra śivaḥ paracidātmakaḥ |" (3|248) ityantena nirṇītaprāyam -- iti tata evaitatsatattvamavadhāraṇīyam || 98 || tadevamatraiva paramavadhātavyaṃ yena paramārthikasvarūpalābho bhavet -- ityāha -- jitarāvo mahāyogī saṃkrāmetparadehagaḥ | parāṃ ca vindati vyāptiṃ pratyahaṃ hyabhyaseta tam || 5-99 || tāvadyāvadarāve sā rāvāllīyeta rāviṇī | "jita" ākrānto vaśīkṛta uttarottaro rāvo yenāsāvevaṃvidho mahāyogī arthāduttarottaratyāgenordhvamūrdhvaṃ rāvaṃ saṃkrāmet yena "paradehago" yathāyathamutkṛṣṭotkṛṣṭarāvasvarūpaniṣṭhaḥ "parāṃ vyāptiṃ vindati" pāramārthikaṃ svarūpaṃ labhate ityarthaḥ | yaduktam -- ṅadate daśadhā sā tu divyānandapradāyikā | cinīti prathamaḥ śabdaściñcinīti dvitīyakaḥ || cīravākī tṛtīyastu śaṅkhaśabdaścaturthakaḥ | tantrīghoṣaḥ pañcamaśca ṣaṣṭho vaṃśaravastathā || saptamaḥ kāṃsyatālastu meghaśabdaravastathā | navamo dāvanirghoṣo daśamo dundubhisvanaḥ || nava śabdān parityajya daśamo mokṣadāyakaḥ | anena vidhinā yena vyāhareddaśadhā ravam ||" iti | ataśca tāvadatra pratidinamabhyāsaḥ kāryo yāvat sā paravāgātmā vimarśaśaktistattadrāvarūpatayā prasphuraṇāt rāviṇī rāvādekamekaṃ rāvaṃ vilāpya vibhāgavigalanāt "arāve"'haṃparāmarśarūpe svātmani "līyeta" viśrāmyatītyarthaḥ || 99 || evaṃ paratattvāntaḥpraveśaṃ nirṇīya tadānantaryoddaṣṭāni tatpathalakṣaṇānyapi lakṣayitumāha -- atra bhāvanayā dehagatopāyaiḥ pare pathi || 5-100|| vivikṣoḥ pūrṇatāsparśātprāgānandaḥ prajāyate | tato'pi vidyudāpātasadṛśe dehavarjite || 5-101 || dhāmni kṣaṇaṃ samāveśādudbhavaḥ prasphuṭaṃ plutiḥ | jalapāṃsuvadabhyastasaṃviddehaikyahānitaḥ || 5-102 || svabalākramaṇāddehaśaithilyāt kampamāpnuyāt | galite dehatādātmyaniścaye'ntarmukhatvataḥ || 5-103 || nidrāyate purā yāvannarūḍhaḥ saṃvidātmani | atra samanantarokte upāyaviśeṣe yā "bhāvanā" abhyāsastayā tathoktavakṣyamāṇairuccārakaraṇādibhiḥ "dehagatairupāyaiḥ pare pathi" paratattvāntarveṣṭumicchorna tu tatra praviṣṭasya, tasya hi pūrṇataiva bhavediti bhāvaḥ pūrṇatāyāḥ śparśāt" aunmukhyamātrāt na tu tadāveśāt prathamam "ānandaḥ" camatkāraviśeṣaḥ prakarṣeṇa svātmaviṣayīkāreṇa "jāyate" anubhavapadavīmāsādayedityarthaḥ | tata ānandādapyanantaraṃ "vidyudāpātasadṛśe" yathā vidyuti patitāyāṃ sarvaṃ svarūpatyāgena tanmayībhavati, evaṃ "dhāmni" pare tattve samāveśāt prasphuṭaṃ kṛtvā dehādāvātmagrahavigalanenādhastanadaśāviśleṣāt paradhāmādhirohātmakaḥ "udbhavaḥ plutiḥ" ūrdhvaṃ gamanaṃ bhavedityarthaḥ | ata eva "dehavarjite" ityuktam | kṣaṇamiti, cirasya hi samāveśe pāripūrṇyameva bhavediti bhāvaḥ | evaṃ pāṃsūdakavadanekajanmābhyastasya saṃviddehaikyasya yā "hāniḥ" vibhāgena jñaptiḥ, tataḥ kṣaṇaṃ saṃvidātmanaḥ svasya yat "balam" ahantālakṣaṇaṃ vīryaṃ tasya "ākramaṇāt" ātmanyevābhimānodayāt anātmanyātmābhimānaḥ śithilībhavet -- iti dehādīnāṃ bhaṅgurāyamāṇatvāt "kampamāpnuyāt" tatra dārḍhyaṃ jahyādityarthaḥ | evaṃ "purā" pūrvaṃ prathamaṃ dehasya saṃvidaikyābhiniveśe nivṛtte sati saṃvidaunmukhyamātrāt ṅidrāyate" bāhyavṛttivyuparamāt āntarasya ca kasyacidanubhavasya sphuṭamanudayāt nidrāyamāṇa āste ityarthaḥ | kiyatkālamevamāste, ityāha "yāvanna rūḍhaḥ saṃvidātmani" iti | tatrāsya prarohe hi lakṣaṇāntaramudiyāditi bhāvaḥ || 103 || tadāha -- tataḥ satyapade rūḍho viśvātmatvena saṃvidam || 5-104 || saṃvidan ghūrṇate ghūrṇirmahāvyāptiryataḥ smṛtā | "tato" anantaraṃ parasaṃvidātmani śatyapade" prāptaprarohaḥ san nikhilasyāsya dehaghaṭādyātmano jagataḥ saṃvideva satattvaṃ na punastadatiriktaṃ nāmaitat kiñcit -- iti sākṣātkurvan "ghūrṇate" bhramati, calati spandadaśādhiśāyī bhavedityarthaḥ | etaddaśādhiśāyino hi yoginaḥ sadaiva sṛṣṭisaṃhārakāritvena paraṃ pārameśvaryamudiyāt -- ityuktaṃ "ghūrṇirmahāvyāptiryataḥ smṛtā" iti || 104 || nanu -- "daśāvasthāścinotyantaḥ śaktitejopavṛṃhitaḥ | kampo bhramastathā ghūrṇiḥ plavanaṃ sthiratāpi ca || citprakāśastathānando divyadṛṣṭiścamatkṛtiḥ | avācyo daśamo bhāvaḥ śivatattve praveśanāt || saṃsparśaḥ prāpyate yāvattāvanmukto bhavārṇavāt |" ityādyuktyā paratattvāntarvivikṣorlakṣaṇāntarāṇyapi saṃbhavanti - iti yāvat tāni noditāni tāvatkathametāvataiva tadanupraveśo bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- ātmanyanātmābhimatau satyāmeva hyanātmani || 5-105 || ātmābhimāno dehādau bandho muktistu tallayaḥ | iha khalu dvidhā bandha ātmanyanātmābhimāno'nātmanyātmābhimānaśca -- iti tadeva cāṇavaṃ malamucyate | yadāhuḥ - śvātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ ||" (ri.pra. 3|2|4) iti | tadeva ca kārmamāyīyahetutvāt iyataḥ saṃsārasya mūlabhūtam | yaduktam -- "malaḥ karma nimittaṃ tu naimittikamataḥ param |" (svaṭaṃ. 3|176) iti | ataśca śa eṣa mūle nihitaḥ kuṭhāraḥ" itivat tatraiva yaditavyaṃ yenāśeṣabandhavyuparamo bhavediti bhāvaḥ | tadeveha prādhānyenoktam, ataśca mukhyayā vṛttyā sa eva bandhastallaya eva ca muktiriti saṃkṣepārthaḥ || 105 || tallaśca kimakrameṇaiva bhavedutānyatā ? -- ityāśaṅkyāha -- ādāvanātmanyātmatve līne labdhe nijātmani || 5-106 || ātmanyanātmatānāśe mahāvyāptiḥ pravarttate | prathamaṃ hi "anātmani" dehādāvātmābhimānasya vilaye sati ātmanyanātmatvābhimānasya nāśo bhavet yena saṃvillakṣaṇe svasminnevātmanyabhimānodaye sati mahāvyāptiḥ pravarttate, paraṃ pārameśvaryamudiyādityarthaḥ || 106 || evaṃ prathamaṃ viśiṣṭāpūrvasparśodayāt ānandamātrānubhavo na tu dvividhasyāpi bandhasya vyuparamaḥ | tadanu dehādāvātmābhimānavigalanena ātmanyevātmābhimāna udeti kiṃ tu kṣaṇamātraṃ, punarapi vyutthānādau tādavasthyādanantaraṃ dehādāvātmābhimānasya sākṣādvilayaḥ, tadanu tatsaṃskārasyāpi yāvadante yathāyathamātmanyevātmābhimānasya prarohānmahatī vyāptiḥ pravartate -- iti pañcabhireva lakṣaṇaiḥ paryāptam -- iti tānyevopāttāni na punaranyāni teṣāmatraivāntarbhāvāt || 106 || yadabhiprāyeṇaivāgamo'pi -- ityāha -- ānanda udbhavaḥ kampo nindrā ghūrṇiśca pañcakam || 5-107 || ityuktamata eva śrīmālinīvijayottare | yaduktaṃ tatra - "anayā śodhyamānasya śiṣyasyāsya mahāmatiḥ | lakṣayeccihnasaṅghātamānandādikamādarāt || ānanda udbhavaḥ kampo nidrā ghūrṇiśca pañcakam |" (mā.vi. 11|35) iti || 107 || nanu yoginaḥ samagralakṣaṇodaye mahāvyāptirbhavet -- ityuktaṃ, yadā punarekaikameva lakṣaṇamudiyāt tadāsya kiṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- pradarśite'sminnānandaprabhṛtau pañcake yadā || 5-108 || yogī viśettadā tattaccakreśatvaṃ haṭhād vrajet | yadā punarānandaprabhṛtau samanantarokte pañcake yogī "viśet" yugapattatpraveśavirodhāt ekaikameva lakṣaṇamanubhavet tadāsya haṭhāt svarasata eva tatra tatra niyate caker trikoṇādāvīśatvaṃ bhavet, tattaccakrajayo jāyate ityarthaḥ || 108 || nanu pūrṇatāsparśādevamanubhavodayaḥ -- iti pūrṇe sarvasya bhāvāt kathaṃ naiyatyenaivaṃ bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- yathā sarveśinā bodhenākrāntāpi tanuḥ kvacit || 5-109 || kiñcitkartaṃ prabhavati cakṣuṣā rūpasaṃvidam | tathaiva cakre kutrāpi praveśātko'pi saṃbhavet || 5-110 || yadvat sarvavyāpinā bodhena "ākrāntā" tadabhedamāpannāpi tanuḥ kvacideva kiñcideva kartuṃ prabhavati cakṣuṣā rūpasyeva na tu gandhādeḥ, arthāt saṃnikṛṣṭa eva deśe na tu viprakṛṣṭe saṃvidam; evaṃ kutrāpi trikoṇādau pratiniyate caker praveśāt ko'pi ānandādirekaika evānubhavaviśeṣaḥ saṃbhavet na tu sarvaḥ -- iti yuktamuktaṃ "tattaccakreśatvaṃ haṭhāddrajet" iti || 110 || nanu kiṃ kasya cakram ? -- ityāśaṅkyāha -- ānandacakraṃ vahnyaśri kanda udbhava ucyate | kampo hṛttālu nidrā ca ghūrṇiḥ syādūrdhvakuṇḍalī || 5-111 || "vahnyaśri" iti trikoṇaṃ yoginīvaktramityarthaḥ | "ūrdhvaṃkuṇḍalī" iti dvādaśāntaḥ | eṣāṃ cābhedopacārāt sāmānādhikaraṇyena nirdeśaḥ || 111 || nanveṣāmevaṃ pratiniyame kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- etacca sphuṭamevoktaṃ śrīmantraiśirase mate | tatra caitat ṣaṣṭhasaptamayorevānantaprameyapuraḥsarīkāreṇa bahunā granthena kaṭākṣitam, iti granthavistarabhayāt na saṃvāditam -- iti tata evāvadhāryam || tadevamiyatopāyajātena samāsādanīyasya parasya tattvasya naimittikaṃ vyapadeśāntaramapyasti -- ityāha -- evaṃ pradarśitoccāraviśrāntihṛdayaṃ param || 5-112 || yattadavyaktaliṅgaṃ nṛśivaśaktyavibhāgavat | "evam" uktena prakāreṇa pradarśitā yeyamuccārādīnāṃ viśrāntiḥ, tasyā yat "paraṃ hṛdayaṃ" yoginīhṛdayādiśabdavyapadeśyamahaṃparāmarśamayaṃ saṃvitspandātmakaṃ prakṛṣṭaṃ satattvaṃ tannaraśaktiśivāvibhāgavattvādavyaktaliṅgamucyate -- ityarthaḥ || 112 || nanvevaṃ vyapadeśasya kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- atra viśvamidaṃ līnamatrāntaḥsthaṃ ca gamyate || 5-113 || idaṃ tallakṣaṇaṃ pūrṇaśaktibhairavasaṃvidaḥ | caśabdo bhinnakramo hetau | yato "tra" ahaṃparāmarśamaye parasmin hṛdaye naraśaktiśivātmakam "idaṃ viśvaṃ līnam" avibhāgenāvasthitam -- iti yāvat | na caitajjatukāṣṭhavat api tu kṣīranīravadityuktam "atrāntaḥsthaṃ ca gamyate" iti, ekātmyamāpannaṃ sat pratīyate ityarthaḥ | idameva hi tannirūpitasvarūpāyāḥ parasyāḥ saṃvido lakṣaṇaṃ yat tata eva viśvamudeti tatraiva ca vilīyate iti | yaduktam -- "liṅgaśabdena vidvāṃsaḥ sṛṣṭisaṃhārakāraṇam | layādāgamanāccāhurbhāvanāṃ padamavyayam ||" iti || 113 || nanviha trividhaṃ liṅgamuktaṃ vyaktaṃ vyaktāvyaktamavyaktaṃ ca -- iti, tatrāvyaktaṃ paraiva saṃvit -- ityuktam | anyad dvayaṃ punaḥ kiṃ tasyā eva sphāro na vā ? ityāśaṅkyāha -- dehagādhvasamunmeṣe samāveśastu yaḥ sphuṭaḥ || 5-114 || ahantācchāditonmeṣibhāvedaṃbhāvayuk sa ca | vyaktāvyaktamidaṃ liṅgaṃ mantravīryaṃ parāparam || 5-115 || naraśaktisamunmeṣi śivarūpādvibheditam | "dehagādhvasamunmeṣe" dehādāvātmābhimāne satyapi yaḥ punaraparimlānaḥ paratattvāntaḥsamāveśaḥ tadidaṃ vyaktāvyaktaṃ liṅgam -- iti saṃbandhaḥ | nanu yadyevaṃ tadavyaktādasya ko viśeṣa ? ityāśaṅkyāha -- ahantetyādi | ahantācchādita "unmeṣiṣu" bahirullasatsu bhāveṣu yo'sau "idaṃbhāva" idantā tena yujyate, idamahamitipratītirūpa ityarthaḥ | ata evāsya vidyādaśāvadahantedantayoḥ sāmānādhikaraṇyāt vyaktāvyaktatvam, ata eva śuddhāhaṃparāmarśarūpatvābhāvāt śivarūpādvibheditaṃ sat naraśaktibhyāṃ samunmeṣaṇaśīlaṃ, naraśaktirūpamiti yāvat | evamapi parāparaṃ śaktipradhānamityarthaḥ | narapradhānaṃ hi vyaktaṃ liṅgaṃ bhaviṣyatītyāśayaḥ | ata eva mantravīryam | etaddaśāmadhiśayāno hi mantraḥ svocitaphaladānasāmarthyabhāgbhavatīti bhāvaḥ | yaduktam - na puṃsi na pare tattve śaktau mantraṃ niyojayet | puṃstattve jaḍatāmeti pare tattve tu niṣphalaḥ || śaktau mantro niyuktastu sarvakarmaphalapradaḥ | iti || 115 || na kevalaṃ vyaktāvyaktameva liṅgamasyāḥ sphāro yāvat vyaktamapi -- ityāha -- yannyakkṛtaśivāhantāsamāveśaṃ vibhedavat || 5-116 || viśeṣaspandarūpaṃ tad vyaktaṃ liṅgaṃ cidātmakam | yannāma guṇīkṛtaparādvayarūpāhantāparāmarśam, ata eva "vibhedavat" bahīrūpatayā sphurat viśeṣaspandarūpam -- iti vimarśanaṃ tad vyaktaṃ liṅgamucyata ityarthaḥ | evamapi cidātmakam, anyathā hi etanna kiñcidbhavediti bhāvaḥ || 116 || na kevalameṣāṃ svarūpata eva bhedo yāvat phalato'pi -- ityāha -- vyaktātsiddhiprasavo vyaktāvyaktād dvayaṃ vimokṣaśca | avyaktād balamādyaṃ parasya nānuttare tviyaṃ carcā || 5-117 || yaduktam - "pratimāpūjanādbhuktirmuktirliṅgārcanāt sadā | mukhaliṅgārcanātpuṃsāṃ bhuktimuktī prasiddhyataḥ ||" iti | "balamādyaṃ parasya" iti avyaktaṃ vyaktāvyaktasya tad vyaktasya | nanu yadyevaṃ tadetadbhattibhūte sarvasarvātmake'nuttare dhāmni punaḥ kā vārtā ? -- ityāśaṅkyāha -- ṅānuttare tviyaṃ carcā" iti | tatra hi pāripūrṇyena nairākāṅkṣyotpādāt ko nāma siddhyādipravibhāgaḥ -- iti bhāvaḥ || 117 || nanvādyameva parasya viśrāntisthānaṃ na tu viparyayaḥ -- ityatra kiṃ nibandhanam ? -- ityāśaṅkyāha -- ātmākhyaṃ yad vyaktaṃ naraliṅgaṃ tatra viśvamarpayataḥ | vyaktāvyaktaṃ tasmād galite tasmiṃstadavyaktam || 5-118 || yannāma samanantaroktasvarūpaṃ narapradhānatvāt ātmākhyamidaṃvimarśāspadaṃ vyaktaṃ liṅgaṃ tatra ātmākhye liṅge "yadidaṃ tadahameva" ityevaṃrūpatayā viśvaṃ vilāpayato yogino'hantedantayoḥ sāmānādhikaraṇyena sphuraṇāt vyaktāvyaktaṃ liṅgaṃ, tasmāvyaktāvyaktādapi liṅgāt tasmin viśvasmin "galite" ahaṃparāmarśaśeṣatāmāpanne tadavyaktaṃ liṅga bhavedityarthaḥ || 118 || nanvanena kimuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- tenātmaliṅgametat parame śivaśaktyaṇusvabhāvamaye | avyakte viśrāmyati nānuttaradhāmagā tviyaṃ carcā || 5-119 || ittham "etat" narapradhānaṃ vyaktamātmaliṅgam arthāt naraśaktipradhāne vyaktāvyakte liṅge viśrāntimāsādya, śivaprādhānye'pi garbhīkṛtāvāntararūpatvāt naraśaktiśivātmani, ata eva "parame" liṅgāntaravailakṣaṇyādutkarṣabhāji avyakte liṅge "viśrāmyati" tattādātmyena prasphuratītyarthaḥ | nanu yathā vyaktādiliṅgadvayamavyakte viśrāmyati tathaiva tadapyanuttare dhāmni -- iti kasmānnoktam ? -- ityāśaṅkyāha -- ṅānuttaradhāmagā tviyaṃ carcā" -- iti | taddhi anuttarameva dhāmāvyaktādiliṅgatrayātmanā prasphurati -- iti sadaiva tatra tadviśrāntamanyathā hyasya bhavanameva na syāt || 119 || ata evāha - ekasya spandanasyaiṣā traidhaṃ bhedavyavasthitiḥ | iha khalu "ekasya" pradhānasyānuttarātmano yoginīhṛdayādiśabdavyapadeśyasya śpandanasyaiṣā" vyaktādiliṅgātmikā trividhena bhedena "vyavasthitiḥ" parisphuraṇaṃ na tu tadatiriktametat kiñcidityarthaḥ || ataśca vyaktādiliṅgaparihāreṇātraiva viśrāntiḥ kāryā -- ityāha -- atra liṅge sadā tiṣṭhet pūjāviśrāntitatparaḥ || 5-120 || yaduktam - "mṛcchailadhāturatnādibhavaṃ liṅgaṃ na pūjayet | yajedādhyātmikaṃ liṅgaṃ yatra līnaṃ carācaram || barhirliṅgasya liṅgatvamanenādhiṣṭhitaṃ yataḥ |" (mā.vi.18|42) iti || 120 || nanvatra viśrāntyā kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yoginīhṛdayaṃ liṅgamidamānandasundaram | bījayonisamāpattyā sūte kāmapi saṃvidam || 5-121 || idaṃ spandanātma yoginīhṛdayābhidheyamānandamayaṃ liṅgaṃ bījayonyātmakaśivaśaktyaikātmyena "kāmapi saṃvidaṃ sūte" parasaṃvidāveśamāviṣkuryādityarthaḥ| atha ca caryākrameṇāpyevaṃ parasaṃvidanupraveśo bhavedityapi kaṭākṣitam | yaduktam -- "trikoṇamaṇḍalaṃ pūjyaṃ śaktitrayasamantivam | tanmadhye cetanaṃ cintyaṃ liṅgaṃ vai paścimāmukham ||" iti yathā "ānandasyandi yad gītaṃ sarvaprasavakāraṇam | upasthākhyeyametattu sauṣumnaṃ rūpamucyate ||" iti ||121 || nanvatraiva viśrāntyā kathamevaṃ syāt? ityāśaṅkyāha -- atra prayāsavirahāt sarvo'sau devatāgaṇaḥ | ānandapūrṇe dhāmnyāste nityoditacidātmakaḥ || 5-122 || yaduktam - "trikoṇe devatāḥ sarvā brahmaviṣṇumaheśvarāḥ |" iti || 122 || na kevalamatra sarva eva devatāgaṇa āste yāvat pārameśvarī śaktirapi -- ityāha -- atra bhairavanāthasya sasaṅkocavikāsikā | bhāsate durghaṭā śaktirasaṅkocavikāsinaḥ || 5-123 || atrānandapūrṇe dhāmni "asaṅkocavikāsino" nistaraṅgajaladhiprakhyasya pūrṇasya prakāśasya śasaṅkocavikāsikā" sadaiva sṛṣṭisaṃhāramayī, ata eva durghaṭakāriṇī svātantryākhyā śaktiḥ "bhāsate svātmaikātmyena prathate yanmāhātmyādiyān viśvasphāraḥ sadaiva sṛṣṭisaṃhāradaśādhiśāyitāmetītyarthaḥ || 123 || tadāha -- etalliṅgasamāpattivisargānandadhārayā | siktaṃ tadeva sadviśvaṃ śaśvannavanavāyate || 5-124 || etasminnanuttaradhāmātmani samanantarokte "liṅge samāpattiḥ" ekātmyaṃ yasyaivaṃvidho yo "visargaḥ" svātantryākhyā kaulikī śaktistasya yā "ānandadhārā" -- "visargagatā ca saivāsyā yadānandodayakramāt | spaṣṭībhūtakriyāśaktiparyantā procchalatsthitiḥ ||" (taṃ. 3|144) ityādyuktyānandodayakrameṇocchalattā tayā śiktaṃ" bahirucchūnatāmāpāditaṃ sat tatkālameva śaśvadviśvaṃ ṅavanavāyate" sadaiva sṛṣṭisaṃhārapātratāmāsādayatītyarthaḥ | atha ca caryākrameṇa etayorvajrapadmādiśabdavyapadeśrūpayorliṅgayoḥ śamāpattyā" saṃbhogena visargarūpā yeyamānandadhārā tayā śiktaṃ" dattabījaṃ sat strīpumādyātma viśvamanavaratamutpadyata ityarthaḥ || 124 || nanu bhedaprāṇavikalpasaṃskārādhāyitvād buddhidhyānādīnāṃ spaṣṭamevāṇavopāyatvam -- iti yuktamatra tadabhidhānaṃ, paratattvāntaḥpraveśalakṣaṇaḥ punarayamupāyo nirvikalpasvarūpatvānna tathā -- iti kathamasyātrābhidhānam? ityāśaṅkyāha -- anuttare'bhyupāyo'tra tādūrpyādeva varṇitaḥ | jvaliteṣvapi dīpeṣu gharmāṃśuḥ kiṃ na bhāsate || 5-125 || "atra" āṇavopāyaprakāśanapare'pyāhnike sākṣādanuttaranimittaṃ paratattvāntaḥpraveśātmāyam "abhyupāyastādrūpyāt" anuttarābhyupāyarūpatvādevoktaḥ | atra dṛṣṭāntaḥ, yathā tattadarthaprakāśanāya parimitaprakāśeṣu dīpādiṣu satsvapi mahāprakāśasya gharmāṃśoravasthāne na kaściddoṣaḥ, evamatrāpīti tātparyārthaḥ || 125 || nanvevaṃ trayāṇāmapyāṇavādīnāmupāyānāṃ sāṅkaryeṇaivopadeśaḥ kāryaḥ -- iti kiṃ pṛthak pṛthagāhnikaparikalpanena ? -- ityāśaṅkyāha - - artheṣu tadbhogavidhau tadutthe duḥkhe sukhe vā galitābhiśaṅkam | anāviśanto'pi nimagnacittā jānanti vṛttikṣayasaukhyamantaḥ || 126 || "artheṣu" nīlādiṣu "tadbhogavidhau" nīlādibuddhau "tadutthe" nīlādikṛte duḥkhe sukhe vetyevamarthakriyāparyantaṃ prāptapratiṣṭhāne bāhye'rthajāte ṅimagnacittāḥ" tattaddhānādānādi kurvāṇā api tatra "galitābhiśaṅkamanāviśantaḥ" svapnārthavadasadevedamiti niḥsaṃdehaṃ tadvaivaśyamabhajamānā yogino vṛttikṣayasaukhyamantarjānanti -- "antarlakṣyo bahirdṛṣṭiḥ paramaṃ padamaśnute |" ityādyuktayuktyā bahistattadadvyavahāraparatve'pi svātmamātraviśrāntyā paraṃ camatkārātiśayamanubhavantītyarthaḥ | ataśca bhedamayatve'pyabhedarūpatvamasya ityāmukhe bhedasyāvasthānādihaitadabhidhānam -- iti na kaściddoṣaḥ | etadeva hi yoginaḥ paraṃ visphūrjitaṃ yad bhedamayatve'pyabhedarūpatayāvasthānamiti || 126 || tadāha -- satyevātmani citsvabhāvamahasi svānte tathopakriyāṃ tasmai kurvati tatpracāravivaśe satyakṣavarge'pi ca | satsvartheṣu sukhādiṣu sphuṭataraṃ yad bhedavandhyodayaṃ yogī tiṣṭhati pūrṇaraśmivibhavastattattvamācīyatām || 127 || iha khalu citsvabhāvatvādarkādiprakāśavilakṣaṇe parapramātṛrūpe pūrṇe ātmanyeva sati svātmasākṣātkārāvasare cidekarūpatvādavibhāgatayā tathā "tasmai" nirūpitasvarūpāyātmane saṅkucattāvabhāsanena niyatajñatvakartṛtvalakṣaṇām "upakriyāṃ" kurvati śvānte"'ntaḥkaraṇavarge sati buddhipramātṛdaśāyāmāsūtritavibhāgatayā tathā "tasya" svāntasya yo'sau "pracāra" itthamahamidaṃ vedmītyādyātma prakṛṣṭaṃ caraṇaṃ "tadvivaśe" tadāyatte ityarthaḥ | yannāma na hi buddhyādāvupārūḍhaṃ tatra bāhyendriyāṇi kiṃ vidadhyurityabhiprāyaḥ | evaṃrūpe cakṣurādīndriyakalāpe sati dehādipramātṛdaśāyāṃ vibhaktatayā vidyamāneṣu sukhādiṣu iṣṭāniṣṭarūpeṣvartheṣu -- ityevamabhedabhedābhedabhedātmani kakṣyātraye'pi sphuṭataraṃ kṛtvā "bhedavandhyodayaṃ" nirviśeṣaṃ yadyogī tiṣṭhati tadeva nāma bhairavamudrānupraveśātma "tattvaṃ" pāramārthikaṃ rūpamācīyatāṃ, grāhyagrāhakādyātmakabāhyakṣobhamayatve'pi tadāsaṅgamapahāya svātmamātraniṣṭha evāvatiṣṭhedityarthaḥ | ata eva bāhyākāṅkṣāsaṃkṣayāt sadaiva prakṣīṇanikhilendriyavṛttitayā "pūrṇaraśmivibhava" ityuktam | yadgītam - "bāhyasparśeṣvasaktātmā vindatyātmani yatsukham | sa brahmayogayuktātmā sukhamavyayamaśnute ||" (bha.gī. 5|21) iti || 127 || evametadupasaṃhṛtya tadānantaryeṇoddiṣṭasya karaṇasya pravivecanaṃ pratijānīte -- ityuccāravidhiḥ proktaḥ karaṇaṃ pravivicyate | uccāra eva hi prāṇacidātmanā prathamaṃ dvividhaḥ | tatra cidātmāpi citprādhānyena vimarśaprādhānyena ca bhavan dvidhā bhavati -- iti sa eva trividhaḥ | tat paratattvāntaḥpraveśātmano'pyupāyasya tadbhedatvāduccārātmakatvameva -- iti yuktamupasaṃhṛtam -- "uccāravidhiḥ proktaḥ" iti || tacca karaṇaṃ na svopajñamevāsmābhiḥ kriyate -- ityāha -- taccetthaṃ triśiraḥśāstre parameśena bhāṣitam || 5-128 || grāhyagrāhakacidvyāptityāgākṣepaniveśanaiḥ | karaṇaṃ saptadhā prāhurabhyāsaṃ bodhapūrvakam || 5-129 || tadvyāptipūrvamākṣepe karaṇaṃ svapratiṣṭhatā | "cit" saṃvittiḥ ṅiveśanaṃ" saṃniveśaḥ | iha grāhyādibhiḥ saptabhiḥ prakārairbhinnaṃ karaṇaṃ nāma bodhapūrvakamabhyāsaṃ prāhuḥ, bodhyanyagbhāvena svātmaikatānatāmāpannaṃ bodhameva kathitavanta ityarthaḥ | taddhi karaṇaṃ -- śo'haṃ (sarvo) mamāyaṃ vibhava ityevaṃ parijānataḥ | viśvātmano vikalpānāṃ prasare'pi maheśatā ||" (ri.pra. 4|3|12) ityādyuktanītyā vyāptipūrvaṃ viśvasyākṣepe śvapratiṣṭhatā" svātmanyeva viśrāntirityarthaḥ | yaduktaṃ tatra - "grāhyaṃ ca grahakaṃ caiva saṃvittiṃ ca tṛtīyikām | saṃniveśaṃ tathā vyāptimākṣepaṃ tyāgameva ca || karaṇaṃ saptadhā khyātamabhyāsaṃ bodhapūrvakam | tadvyāptipūrvamākṣepe karaṇaṃ svapratiṣṭhatā ||" iti | grāhyādīnāṃ ca tatraiva -- "grāhyasvarūpavijñānaṃ dravyatve yadvyavasthitam | vyaktiniṣṭhaṃ tu mantavyaṃ grāhakaṃ tu sphuṭārthakam || grāhayeccitsvarūpaṃ tu vyaktāvyaktavicārakam | pratyakṣādipramāṇaiśca grahītā golakasthitiḥ || golakaṃ dvāramityuktaṃ manasā bāhyatāṃ tataḥ | na jahāti na gṛhṇāti grahītā grāhakaḥ smṛtaḥ | lakṣyalakṣasamāyogāt pratijñāvastuyogataḥ | ubhayornānyaviśleṣaṃ yathaivānubhavaṃ smṛtam || vicāryamāṇaṃ yatkiñcitsvarūpavibhavātmakam | saṃniveśaṃ tu tajjñeyaṃ tadvyāptirabhidhīyate || svarūpasthitibhāvasya ekadeśagatasya ca | ghoṇārciḥpravikāsaṃ tu sthānātsthānapadakramāt || jñāyate vastubodhajñastriprakāreṇa vastuni | vyāptistu kathitā sā tu sarvajñā sarvagā parā || anubhūya svarūpaṃ tu nivṛttiṃ naiva gacchati | jñānabhedapadaprāptyā atyākṣepagamātmanaḥ || svarūpaṃ cintyamāno'pi grāhyaprākāradharmadhīḥ | tyajetpūrvapadādbhedāt tyāgaṃ tu parikīrtitam || padasthastyāgabhāgī ca saṃvṛtātmaparasya ca | ākṣepaṃ taṃ vijānīyātsarvatrāvasthitaṃ priye | ityādinā svarūpamuktam || 129 || nanvihaitannirbhajya kasmānnoktaṃ kimāgamapāṭhamātreṇa ? -- ityāśaṅkyāha -- guruvaktrācca boddhavyaṃ karaṇaṃ yadyapi sphuṭam || 5-130 || tathāpyāgamarakṣāthraṃ tadagre varṇayiṣyate | iha yadyapyanubhavaikagocaratvāt karaṇasvarūpaṃ gurumukhādeva sphuṭamavagantavyaṃ tathāpyāgamārtho mā vicchedītyetadager "varṇayiṣyate" antarāntarā purastāccarcayiṣyateityarthaḥ | tathāhi -- "arthasya pratipattiryā grāhyagrāhakarūpiṇī | sā eva mantraśaktistu vitatā mantrasaṃtatau ||" (taṃ. 16|256) ityādinā ṣoḍaśāhnike grāhyagrāhakayoḥ | "yattu sarvāvibhāgātma svatantraṃ bodhasundaram | saptatriṃśaṃ tu tatprāhustattvaṃ paraśivābhidham ||" (taṃ. 11|21) ityādinaikādaśāhnike saṃvitteḥ | "iha kila dṛkkarmecchāḥ śiva uktāstāstu vedyakhaṇḍalake |" (taṃ. 15|338) ityādinā pañcadaśāhnike vyāpteḥ | "evaṃ trividhavisargāveśasamāpattidhāmni ya udeti | saṃvinparāmarśātmā dhvanistadeva mantravīryaṃ syāt ||" (taṃ. 29 |140) ityādinā -- "yatra sarve layaṃ yānti dahyante tattvasañcayāḥ | tāṃ citiṃ paśya kāyasthāṃ kālānalasamaprabhām ||" (taṃ. 25|172) ityādinā caikānnatriṃśāhnike tyāgasyākṣepasya ca tattanmudrāsvarūpanirūpaṇadvāreṇa dvātriṃśāhnike saṃniveśasya svarūpaṃ vakṣyati -- iti tata evaitatsatattvaṃ svayamevāvadhāraṇīyam | evaṃ ca vyāvarṇane'syāyamabhiprāyo yadekapraghaṭṭakenaiva rahasyārthopadeśo na nyāya iti | yaduktamanenaivānyatra -- ṅātirahasyamekatra khyāpyaṃ na ca sarvathā gopyam iti hi asmadguravaḥ |" iti | tadasmākamapi evaṃ-vyākhyāne śrīmadabhinavaguptapādā eva pramāṇam -- iti nātra vidvadbhirasmabhyamasūyitavyam || 130 || evaṃ karaṇasvarūpamuṭṭaṅkya tadanantaroddiṣṭaṃ varṇatattvaṃ vaktumupakramate -- ukto ya eṣa uccārastatra yo'sau sphuran sthitaḥ || 5-131 || avyaktānukṛtiprāyo dhvanirvarṇaḥ sa kathyate | ya eṣa prāṇātmā prāguccāra uktastatra sphuran sthitaḥ -- ṅāsyoccārayitā kaścitpratihantā na vidyate | svayamuccarate devaḥ prāṇināmurasi sthitaḥ ||" (svaṭaṃ. 7|57) ityādyuktyā svarasata evoccaran | tathā "eko nādātmako varṇaḥ sarvavarṇāvibhāgavān | so'nastamitarūpatvādanāhata ihoditaḥ ||" (taṃ. 6|216) ityādivakṣyamāṇayuktyā sarvavarṇāvibhāgasvabhāvatvādavyaktaprāyo yo'sāvanāhatarūpo nādaḥ sa varṇotpattinimittatvādvarṇa ucyate varṇaśabdābhidheyo bhavedityarthaḥ || 131 || nanvevaṃvidho'yaṃ varṇaḥ kutropalabhyate ? -- ityāśaṅkyāha -- sṛṣṭisaṃhārabījaṃ ca tasya mukhyaṃ vapurviduḥ || 5-132 || tasya ca sṛṣṭibījaṃ saṃhārabījaṃ ceti bījadvayaṃ "mukhyaṃ vapuḥ" pradhānamabhivyaktisthānamityarthaḥ || 132 || nanvevamasya parijñānena kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tadabhyāsavaśādyāti kramādyogī cidātmatām | tacchabdena sṛṣṭibījādāvabhivyajyamāno nādaḥ parāmṛṣṭaḥ || tadevopapādayati - tathā hyanacke sācke vā kādau sānte punaḥpunaḥ || 5-133 || smṛte proccārite vāpi sā sā saṃvitprasūyate | iha hi - "......................ḍvijamādyamajīvakam |" (mā. vi. 17|29) ityādyukteḥ "anacke" svararahite "vāmajaṅghānvito jīvaḥ........................|" (mā. vi. 3|54) ityādyuktyā śācke" svarasahite ca kakārādisakārānte varṇakalāpe punaḥpunaruccārite smṛte'pi vā sā sā marmanikṛntanāpyāyanādirūpā parasparavilakṣaṇā śaṃvit" anubhavo jāyate| tena sṛṣṭibījādāvabhivyajyamānaṃ nādaṃ paunaḥpunyenoccārayan smaran vāpi yogī cidaikātmyamanubhavet -- iti yuktamuktaṃ "tadabhyāsavaśādyāti kramādyogī cidātmatām" iti || 133 || na kevalaṃ vācyārthāvyatirekiṇo lokottarā māntrā varṇā evaṃ yāvallaukikā api -- ityāha -- bāhyārthasamayāpekṣā ghaṭādyā dhvanayo'pi ye || 5-134 || te'pyarthabhāvanāṃ kuryurmanorājyavadātmani | vastuvṛttenāsaṃbhāvinaṃ bāhyaṃ pṛthubudhnodarādirūpam "artham" uttamavṛddhādinā kalpitamidamasyābhidheyamityevamātmakaṃ śamayaṃ" cāpekṣamāṇā api ye ghaṭādyāḥ śabdāste svavācyārthavārtāmātrānabhijñā api ātmanyarthāduccāritāḥ smṛtā vā pṛthubudhnodarāderarthasya "bhāvanāṃ" sākṣātkāraṃ, manorājyavaditi, yathā svotperkṣāvikalpādau kāntādiśabdāḥ kāmaśokādinā bhāvyamānāstatrāsaṃnihitasyāpi kāntāderarthasya kuryuḥ, evaṃ saṃbhāvyate ityarthaḥ | evaṃ samayādinirapekṣāṇāṃ saṃvidaikātmyena vartamānānāṃ māntrāṇāṃ varṇānāṃ punarevaṃsaṃbhāvane kā nāma śaṅkā bhavediti bhāvaḥ || 134 || āgamo'pyevamityarthadvāreṇāha -- taduktaṃ parameśena bhairavo vyāpako'khile || 5-135 || iti bhairavaśabdasya saṃtatoccāraṇācchivaḥ | "bhairava" iti niruktadṛṣṭyā sarvaṃ bhiryāddhārayati puṣṇāti racayati antarbahirvā karoti sṛṣṭisthitisaṃhārakṛt akhile vyāpakaḥ sakalajagatkroḍīkāreṇa bharitatvāt pūrṇaḥ -- ityevamātmavyāptigarbhīkāreṇa bhairavaśabdasya paunaḥpunyena "uccāraṇāt" madhyadhāmni hṛdayāt dvādaśāntaṃ yāvatparāmarśanācchivo bhavet, bhairavaikātmyamanubhavedityarthaḥ | uktamiti -- śrīvijñānabhairave | yaduktaṃ tatra -- "bhiryātsarvaṃ racayati sarvado vyāpako'khile | iti bhairavaśabdasya saṃtatoccāraṇācchivaḥ ||" (vi.bhai. 113 ślo.) iti || 135 || nanu yadi nāmaivamuccāraṇādbhavet tadastu, smaraṇāt punaretat katham? ityāśaṅkyāha -- śrīmattraiśirase'pyuktaṃ mantroddhārasya pūrvataḥ || 5-136 || mantroddhārasya pūrvata iti, "adhunā śrotumicchāmi mantroddhārasya lakṣaṇam |" iti bhagavatyā praśne kṛte hi tatsamādhānamārabhamāṇena bhagavataitatsmaraṇasvarūpaṃ prathamataramevoktamityarthaḥ | etadeva hi vicāryamāṇaṃ mantrāṇāṃ paraṃ vīryamiti bhāvaḥ | yaduktamanenaiva sūtravimarśinyām -- "tata eva sakalasiddhivitaraṇacaturacintāmaṇiprakhya- māgamikāḥ smaraṇameva mantrādiprāṇitaṃ manyate |" (ri.pra.vi. 1|4|1) iti || 136 || tadeva paṭhati -- smṛtiśca smaraṇaṃ pūrvaṃ sarvabhāveṣu vastutaḥ | mantrasvarūpaṃ tadbhāvyasvarūpāpattiyojakam || 5-137 || iha anubhavapratyabhijñādipratyayāntaravailakṣaṇyenojjṛmbhamāṇaṃ śa" iti pratyavamarśanātmakamanubhūtārthaprakāśasaṃpramoṣaṇarūpaṃ śmaraṇaṃ smṛtiḥ" tadrūpā pārameśvarī śaktirityarthaḥ | tacca vācyavācakātmakeṣu sphuratsu bhāveṣu "pūrvam" upāditsādipūrvakoṭāvavaśyabhāvi, anyathā hi -- śmaraṇādabhilāṣeṇa(pena) vyavahāraḥ pravartate |" ityādinītyā tanmūlaḥ samagra eva vyavahāra utsīdet | pūrvamanubhūto'rtha idānīṃ nāstīti nirviṣayatvāt smṛtireva nollaset; astitve vā tasyānubhava eva bhavet -- iti kathaṃ tanmūlo'yaṃ vyavahāraḥ siddhyedityāśaṅkyoktaṃ -- "vastuto mantrasvarūpam" iti | taddhi smaraṇaṃ vastuvṛttena mantrayati svābhedena viśvaṃ parāmṛśati -- iti "mantraḥ" paraḥ pramātā tasya svarūpaṃ tadekaviśrāntamityarthaḥ | nanvemapi kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- "tadbhāvyasvarūpāpattiyojakam" iti | yatastatparapramātrātma mantrasvarūpaṃ "bhāvyasya" anubhavanīyasya ghaṭāderarthasya śvarūpāpattiḥ" svātmasātkārastatra yojayati, tathātvena vyavasthāpayatītyarthaḥ | yadi nāma hi tadavibhāgena nikhilamidamanubhūtaṃ vastu na saṃbhavet tat smaraṇameva na bhavediti bhāvaḥ | yaduktam -- śarve'nubhūtā yadi nāntararthāstvadātmasātkārasurakṣitāḥ syuḥ | vijñātavastvapratimoṣarūpā kācit smṛtirnāma na saṃbhavettat ||" iti || 137 || tāmeva viśinaṣṭi -- smṛtiḥ svarūpajanikā sarvabhāveṣu rañjikā | anekākārarūpeṇa sarvatrāvasthitena tu || 5-138 || svasvabhāvasya saṃprāptiḥ saṃvittiḥ paramārthataḥ | vyaktiniṣṭhā tato viddhi sattā sā kīrtitā parā || 5-139 || yataḥ sā smṛtiḥ "vyaktiḥ" arthaprakaṭanātmā prācyo'nubhavaḥ "tanniṣṭhā" tadabhedamāpannā satī svasyedānīntanakālāvacchinnasya rūpasya "janikā" smaryamāṇārthāvabhāsiketyarthaḥ | prācyasyaiva hyanubhavasyedānīntanakālāvacchedena punarunmeṣo nāma smaraṇam, ata eva pūrvāparobhayakālāvalambanenaucityopanataḥ śa" iti parāmarśo'sya paramārthaḥ | nanvevamapi smṛtervikalpaviśeṣatvāt nirviṣayatvena kathamarthāvabhāsakatvamityuktaṃ śarvabhāveṣu rañjikā" iti | "anekākārarūpeṇa sarvatrāvasthitena tu" iti | sā hi śarvatra" sarveṣu pūrvāvabhāteṣu ghaṭādiṣu bhāveṣvarthitādivaśād ghaṭakāñcanadravyatvādyātmakena "anekenaivākāreṇa" kadācidapi svālakṣaṇyāt svasvarūpa evāvasthitena ghaṭābhāsamātrādyātmanā "rañjikā" svakāle sphuṭamevāvabhāsiketyarthaḥ | yaduktam - "bhāsayecca svakāle'rthānpūrvābhāsitamāmṛśan | svalakṣaṇaṃ ghaṭābhāsamātreṇāthākhilātmanā ||" (ri.pra. 1|4|2) iti | evaṃ prācyasyānubhavasya smṛtyabhedenaivāvabhāsāt smṛtyanubhavayoraikyaṃ siddham -- iti sā smṛtireva svātmanaḥ saṃprāptiḥ, pāramārthikī ca saṃvittirityuktaṃ śvasvabhāvasya saṃprāptiḥ saṃvittiḥ paramārthataḥ" iti | yaduktam -- ṅa ca yuktaṃ smṛterbhede smaryamāṇasya bhāsanam | tenaikyaṃ bhinnakālānāṃ saṃvidāṃ veditaiṣa saḥ ||" (ri.pra. 1|4|3) ataeva ca - śā sphurattā mahāsattā deśakālāviśeṣiṇī | saiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ ||" (ri.pra. 1|5|14) ityādinā nirūpitasvarūpā parākṛttrimāhantāparāmarśātmikā māntrī vīryabhūmiriyam, atraivāvadhātavyamityuktaṃ "viddhi sattā sā kīrtitā parā" iti | viddhītyatra vākyārthasya karmatvam || 139 || tadevaṃ laukikānāṃ ghaṭādīnāṃ śabdānāmevamuccāraṇāt smaraṇādvā yatra saṃvidaikātmyāvāptāvupāyatvaṃ tatra sṛṣṭibījādīnāṃ kā vārtā ? -- ityāha -- kiṃ punaḥ samayāpekṣāṃ vinā ye bījapiṇḍakāḥ | saṃvidaṃ spandayantyete neyuḥ saṃvidupāyatām || 5-140 || ete saṃvidupāyatāṃ neyuriti kākvā vyākhyeyam || 140 || nanu samayānapekṣameva kathamevamete kurvanti ? -- ityāśaṅkyāha -- vācyābhāvādudāsīnasaṃvitspandātsvadhāmataḥ | prāṇollāsanirodhābhyāṃ bījapiṇḍeṣu pūrṇatā || 5-141 || saṃvidaikātmyena sphuraṇāt vyatiriktasya vācyasyābhāvāt, tathā "udāsīnaḥ" svātmamātraviśrānterabahirmukho yo'sau saṃvitspandastadūrpāt śvadhāmataḥ" svasphārāt, tathā pramāṇātmanaḥ "prāṇasyollāsāt" prameyonmukhaṃ prasaraṇāt, tathā ṅirodhāt" antarmukharūpe viśramāt sṛṣṭisaṃhārakāritvāt sṛṣṭibījādirūpeṣu "bījapiṇḍeṣu pūrṇatā" ananyonmukhatvāt nairākāṅkṣyamityarthaḥ | ghaṭādiṣu laukikeṣu punaḥ śabdeṣu vācyasadbhāvāderapūrṇatvāt samayādyapekṣatvamityarthasiddham || 141 || evametat sāmānyenābhidhāya viśeṣamukhenāpi darśayati -- sukhasītkārasatsamyaksāmyaprathamasaṃvidaḥ | saṃvedanaṃ hi prathamaṃ sparśo'nuttarasaṃvidaḥ || 142 || hṛtkaṇṭhyoṣṭhyatridhāmāntarnitarāṃ pravikāsini | caturdaśaḥ praveśo ya ekīkṛtatadātmakaḥ || 143 || tato visargoccārāṃśe dvādaśāntapathāvubhau | hṛdayena sahaikadhyaṃ nayate japatatparaḥ || 144 || sukhādisaṃbandhinyāḥ "prathamāyāḥ" ādyāyāḥ saṃvido yat "prathamam" ādyameva saṃvedanam, anantaraṃ hi saṃvedyādyāruṣitatvamapi bhavediti bhāvaḥ | sa nāma anuttarasaṃvidaḥ śparśaḥ" parasaṃvitsākṣātkāraḥ ityarthaḥ | śukhaṃ" camatkārātiśayaḥ, śītkāraḥ" tatkāraṇaṃ śat" ramaṇīyaṃ bāhyaṃ stryādi vastu, samyagaramaṇīyamapi svocitena saṃniveśenāvasthitaṃ, śāmyaṃ" rāgadveṣādidvandvaparihāraḥ | atha ca sukhādīnāmādyā sakāramātrarūpā yā saṃvit tasyāḥ saṃvedanādapyevam -- iti parabījagatasyāmṛtavarṇasyāpi tattvaṃ pradarśitam | yaduktaṃ prāk -- "kṣobhādyantavirāmeṣu tadeva paramāmṛtam | sītkārasukhasadbhāvasamāveśasamādhiṣu ||" (taṃ. 3|167) iti | asya ca dantyatve'pi kande viśrāntiriti -- "kandahṛtkaṇṭhatālvagra......................|" (taṃ. 5|145) ityādivakṣyamāṇārthabalādavagantavyam | tato'pi "antaḥ" madhyadhāmni nāḍītrayasyāpi saṃmilitatayātyantaṃ vikasvare brahmarandhrerdhvavartini nāḍyādhārābhidhe parasminnādhāre yaḥ praveśaḥ sa caturdaśaḥ, tasyedaṃ viśrāntisthānamityarthaḥ | nanvatra kimasau kevalatayaiva viśrāmyatyutānyathā ? ityāśaṅkyoktam -- "ekīkṛtatadātmakaḥ" iti | "ekīkṛtaḥ" svābhedenāsthāpitaḥ -- "oṃtatsaditi nirdeśo brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ |" (bha.gī. 17|23) ityādinītyā tasya parasya brahmaṇa ātmā yenāsāvamṛtavarṇasaṃbhinna ityarthaḥ | nanu yadyetadasya viśrāntisthānam udayasthānaṃ punaḥ kim ? -- ityāśaṅkyāha - "hṛtkaṇṭhyauṣṭhyatridhāmā" iti tātsthyāt hṛdakāraḥ kaṇṭhyauṣṭhyaśca aukārastayoḥ saṃhatatvāt hṛtkaṇṭhauṣṭhāni trīṇi "dhāmāni" udayasthānāni yasyāsāvevaṃvidhaḥ, tena hṛdayādyudayakrameṇa triśūlabhūmau viśrāmyati -- iti śūlavarṇatattvam | tadanantaramapi visargoccārāṃśe sāvadhāno japatatparo yogī ubhau "dvādaśāntapathau" nāsikyaśivadvādaśāntau sṛṣṭyātmanā "hṛdayena sahaikadhyaṃ nayate" śaktyādisāmarasyena dvādaśāntaparyantaṃ parābījamuccārayedityarthaḥ || 144 || etadeva saṅkalayati -- kandahṛtkaṇṭhatālvagrakauṇḍilīprakriyāntataḥ | ānandamadhyanāḍyantaḥ spandanaṃ bījamāvahet || 5-145 || "kauṇḍilī" śaktidvādaśāntaḥ "prakriyāntaḥ" śivadvādaśāntaḥ | evaṃ kandāt prabhṛti tattadādhārollaṅghanakrameṇa dvādaśāntaparyantaṃ madhyadhāmāntaridaṃ sṛṣṭibījaṃ śpandanamāvahet" anuttarasaṃvidāmarśātmanā prasphuredityarthaḥ || 145 || evametadvarṇaṃtattvaṃ saṃhārabījānusāreṇāpi abhidhatte -- saṃhārabījaṃ khaṃ hṛtsthamoṣṭhyaṃ phullaṃ svamūrdhani | tejastryaśraṃ tālukaṇṭhe bindurūrdhvapade sthitaḥ || 5-146 || tatra khasya kaṇṭhyatve'pyurasyatodrekeṇa hṛtsthatvaṃ, "phullaṃ" phakārastaccauṣṭhyam, oṣṭhata evoccārāt, "tejo" rephastasya mūrdhanyatvānmūrdhanyevāvasthānam | tryaśramekārastasyāpi kaṇṭhatālavyatvāt tālukaṇṭha evāvasthitiḥ | "ūrdhvapade" iti śaktiśivadvādaśāntarūpe | evaṃ hṛdādisthānaviśrāntipurassaramevoccāro bhavediti bhāvaḥ | yastu "kharūpe nirvṛtiṃ prāpya.......................|" (taṃ. 5|75) ityādinā saṃvitkrameṇa prāguccāra uktaḥ so'pyatrānusaṃdheyaḥ, saṃvitkramasya sarvatraiva bhāvāt || 146 || nanvevamuktena varṇatattvena kiṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- ityenayā budho yuktyā varṇajapyaparāyaṇaḥ | anuttaraṃ paraṃ dhāma praviśedacirāt sudhīḥ || 5-147 || budhaḥ sudhīrityatra "jñānitvasyātra prādhānyamuktam" iti darśitam || 147 || tadevaṃ varṇatattvamabhidhāya bhaṅgyantareṇāpyāha -- varṇaśabdena nīlādi yadvā dīkṣottare yathā | nanu kimetat svamanīṣikayaivoktamuta nibandhāntaraṃ kiñcidatrāsti? ityāśaṅkyāha -- "dīkṣottare yathā" iti | arthāddīkṣottarākhye granthe yathoktamiti || tadevāha -- saṃhāranragnimaruto rudrabinduyutānsmaret || 5-148 || hṛdaye tanmayo lakṣyaṃ paśyetsaptadinādatha | visphuliṅgāgnivannīlapītaraktādicitritam || 5-149 || jājvalīti hṛdambhoje bījadīpaprabodhitam | dīpavajjvalito bindurbhāsate vighanārkavat || 5-150 || śaṃhāraḥ" kṣakāro ṅā" pumān makāraḥ "agniḥ" rephaḥ "marut" yakāraḥ, etān piṇḍībhūtān rudreṇai(ṇo)kāreṇa bindvardhacandrādinā ca yutān tāvaddhṛdaye smaret yāvattadekatānaḥ san saptadinādūrdhvaṃ "lakṣyaṃ paśyet" dhyeyaṃ kiñcit prakaṭībhavedityarthaḥ | taddhi asya lakṣyamuktasvarūpaṃ, yadbījaṃ tadeva prakāśatādātmyāt dīpastena "prabodhitam" abhivyañjitaṃ sat visphuliṅgapradhānāgninyāyena nīlapītādyanekavarṇacitrīkṛtaṃ hṛdambhoje "jājvalīti" spaṣṭanirīkṣaṇīyatāmetītyarthaḥ | evamatrāpyekatānasya sato'sya bhāvanātāratamyena dīpavad grīṣmārkavacca yathāyathaṃ dīpto "binduḥ" vedayitā svātmā bhāsate, "ātmānamata evāyaṃ jñeyīkuryāt |" (ri.pra. 1|5|15) ityādyuktayuktyā lakṣyatāmetītyarthaḥ || 150 || nanvevaṃ lakṣyatāmāptenātmanāsya kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha - svayaṃbhāsātmanānena tādātmyaṃ yātyananyadhīḥ | śivena hematāṃ yadvattāmraṃ sūtena vedhitam || 5-151 || aneneti ātmanā | śiveneti, svātmaiva hi parameśvaraḥ śivaḥ -- iti naḥ siddhāntaḥ ityabhiprāyaḥ || 151 || na caivamasyaiva mantrasya vīryaṃ yannīlapītādyanekavarṇodayadvāreṇa svātmasākṣātkāraḥ api tu sarveṣām -- ityāha -- upalakṣaṇametacca sarvamantreṣu lakṣayet | nanu sarveṣāṃ mantrāṇāṃ pratiniyatameva phalaṃ saṃbhavet -- ityavivādaḥ | na hi amṛtabījaṃ māraṇādi kartumutsahate krūrabījaṃ vāpyāyanādi -- iti kathaṃ mantrāntaranirvartyaṃ karma mantrāntareṣvapi bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- yadyatsaṅkalpasaṃbhūtaṃ varṇajālaṃ hi bhautikam || 5-152 || tat saṃvidādhikyavaśādabhautikamiva sthitam | yadyannāma hi - "vikalpayonayaḥ śabdā...................|" ityādinītyā saṅkalpasaṃbhūtatvāt "bhautikaṃ" bhedānuprāṇitaṃ māyīyaṃ varṇajātaṃ tatsarvameva saṃvidādhikyavaśāt bhautikatvanyagbhāvanena saṃvida evodrekādabhautikamiva sthitaṃ, bhedarūpatve'pi saṃvidadvaitaparamārthamevetyarthaḥ | idamuktaṃ bhavati -- yadyapi saṃvida evāyaṃ sakalaḥ sphāraḥ, tathāpi tasyā ādhikyenāpratītau bhedamayatvāt eṣāṃ pratiniyatārthakriyākāritvam; ādhikyena pratītau punaḥ sarveṣāṃ svātmasākṣātkāralakṣaṇamaviśiṣṭameva phalamiti | yaduktam -- "evameṣāṃ svarūpāṃśasparśe śivamayī sthitiḥ | tadanācchuraṇe bhinnasaṃsārasthitivartanam ||" iti || 152 || ataśca sarveṣāmeva mantrāṇāṃ saṃvidātmanyanupādhau rūpe viśrāntastādrūpyamevāsādayet -- ityāha - atastathāvidhe rūpe rūḍho rohati saṃvidi || 5-153 || anācchāditarūpāyāmanupādhau prasannadhīḥ | nanviha sarvamantrāṇāṃ svarūpe tāvadavivādasiddha eva bhedaḥ -- iti sa phale'pyavaśyamāpatet kāraṇabhedādhīnatvāt tasya, tat kathamevamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- nīle pīte sukhe duḥkhe saṃvidūrpamakhaṇḍitam || 5-154 || gurubhirbhāṣitaṃ tasmādupāyeṣu vicitratā | "gurubhiḥ" vāmanadattācāryeṇa, bhāṣitamiti saṃvitprakāśe | anenedamuktaṃ bhavati - nīlādervācyavācakātmano viśvasya saṃvidrūpatvāviśeṣāt na kaścidvāstavo bhedaḥ saṃbhavediti | nanu yadyevaṃ tat kathamidaṃ vācyavācakātmavaicitryamapahnūyatāṃ, nahi bhātamabhātaṃ bhavet, tadatra kiṃ pratipattavyam ? -- ityāśaṅkyāha -- "tasmādupāyeṣu vicitratā" iti | evaṃ saṃvitsvātantryollasitaṃ yannāmedaṃ vaicitryaṃ tadupāyamātraviṣayameva paryavasyet, na tūpeyaviṣayamapītyarthaḥ | yadabhiprāyeṇaiva -- śaṃvittiphalabhedo'tra na prakalpyo manīṣibhiḥ |" (mā.vi. 2|25) ityādyuktam || 154 || evamekasminnevopeye prāptavye paramiyadūpāyajātamupadiṣṭam -- ityāha -- uccārakaraṇadhyānavarṇairebhiḥ pradarśitaḥ || 5-155 || anuttarapadaprāptāvabhyupāyavidhikramaḥ | nanūccārādīnāmāgame'pyanenaiva krameṇa pāṭhaḥ -- iti kathamiha tadullaṅghanena dhyānoprakamameṣāṃ nirdeśaḥ kṛtaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- akiñciccintanaṃ vīryaṃ bhāvanāyāṃ ca sā punaḥ || 5-156 || dhyāne tadapi coccāre karaṇe so'pi tad dhvanau | sa sthānakalpane bāhyamiti kramamupāśrayet || 5-157 || "akiñciccintanaṃ" śāṃbhavaḥ | "bhāvanā" śāktaḥ | seti bhāvanā | taditi karaṇaṃ | sthānakalpana iti ṣaṣṭhādāhnikāt prabhṛti vakṣyamāṇe | evaṃ pūrvaṃ pūrvamuttaratrottaratra vīryamiti pāṭhakramamapahāya -- "yo hi yasmād guṇotkṛṣṭaḥ sa tasmādūrdhvamiṣyate |" (mā.vi. 2|60) ityādinītyārthakramāvalambanenānyathaivaṃ nirdeśaḥ kṛtaḥ -- iti balīyastvādayameva kramaḥ samāśrayaṇīya ityarthaḥ || 157 || nanu yadyevaṃ tat kimanenaiva krameṇopeyaprāptirbhavedutānyathāpi ? -- ityāśaṅkyāha -- laṅghanena paro yogī mandabuddhiḥ krameṇa tu | "para" iti tīvraśaktipātānuviddhaḥ | yogīti, paratattvaikyabhāgbhavedityarthaḥ || nanu pūrvaṃ pūrvamuttarasyottarasya vīryamityuktena kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- vīyarṃṃ vinā yathā ṣaṇṭhastasyāpyastyatha vā balam | mṛtadeha iveyaṃ syād bāhyāntaḥparikalpanā || 5-158 || yathā puṃstvāpādakaṃ vīryaṃ vinā puruṣo'pi "ṣaṇṭhaḥ" svakarmaṇyakiñcitkaraḥ, athavā tasyāpi ceṣṭādyanyathānupapattyā kiñcidvīryamasti -- ityatyantaṃ jaḍaprāyatvāt yathā śavaśarīramakiñcitkaram, evaṃ sthānakalpanādirūpā bāhyāntarupāyakalpanāpi nirvīryā satyakiñcitkaryeva bhavedityarthaḥ || 158 || idānīmāhnikārthameva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- ityāṇave'nuttaratābhyupāyaḥ prokto nayaḥ spaṣṭapathena bāhyaḥ | || iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke āṇavopāyaprakāśanaṃ nāma pañcamamāhnikam || 5 || bāhyo naya iti uccārādi, iti śivam || guruvaracaraṇaprasādapradhvastasamastadurvikalpaughaḥ | vivaraṇametadaracayajjayaratha iti pañcamāhnike kaścit || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete āṇavopāyaprakāśanaṃ nāma pañcamamāhnikaṃ samāptam || 5 || ṣaṣṭhamāhnikam " viveka " kavalayituṃ kila kālaṃ kalayati yo vyāyatāsyatāṃ satatam | jayati sa sujayaḥ sākṣātsaṃsāraparākṛtau sajayaḥ || idānīmāṇavopāyasyaivāṅgabhūtamuccārādiprameyacatuṣṭayānantaroddiṣ. taṃ sthānakalpanākhyaṃ paramaṃ prameyaṃ dvitīyārdhenāvatārayitumupakramate -- sthānaprakalpākhyatayā sphuṭastu bāhyo'bhyupāyaḥ pravivicyate'tha || 6- 1 || athaśabdo'dhikāre | tenetaḥ prabhṛtyādvādaśāhnikaṃ yatkiṃciducyate tatsarvaṃ sthānakalpanādhikāreṇa, iti pañcadaśāhnikātprabhṛti punaretadeva bāhyasthaṇḍilamaṇḍalādyadhikṛtyābhidhīyate -- ityāgranthaparisamāpteḥ prādhānyāt sthānakalpanasyaiva sakalo'yaṃ prapañca iti || 1 || tadevāha - sthānabhedastridhā proktaḥ prāṇe dehe bahistathā | eṣāmapi bhedāntarāṇi santi -- ityāha -- prāṇaśca pañcadhā dehe dvidhā bāhyāntaratvataḥ || 6-2 || maṇḍalaṃ sthaṇḍilaṃ pātramakṣasūtraṃ sapustakam | liṅgaṃ tūraṃ paṭaḥ pustaṃ pratimā mūrtireva ca || 6-3 || ityekādaśadhā bāhyaṃ punastad bahudhā bhavet | "pustaṃ" lepādinirmitākṛtiḥ | mūrtirgurvādisaṃbandhinī | tadityānantaryād bāhyaṃ, punarityekādaśavidhatve'pi | bahudheti maṇḍalādīnāmapyekaśūlatritriśūlādikrameṇa nānātvāt || 3 || evaṃ svarūpataḥ sthānabhedamabhidhāya tadgataṃ vidhimapyupadeṣṭuṃ pratijānīte -- tatra prāṇāśrayaṃ tāvadvidhānamupadiśyate || 6-4 || tadevāha - adhvā samasta evāyaṃ ṣaḍvadho'pyativistṛtaḥ | yo vakṣyate sa ekatra prāṇe tāvatpratiṣṭhitaḥ || 6-5 || vakṣyata iti bhuvanādhvaprakāśanādau | "prāṇa" iti sāmānyaspandanātmani | yaduktam -- "ṣaṅvadhādhvavibhāgastu prāṇaikatra yathā sthitaḥ |" (svaṭaṃ. 4|232) iti | viśiṣṭe punaḥ padamantravarṇātmā trividha eva | yadvakṣyati "ṣaḍvadhādadhvanaḥ prācyaṃ yadetattritayaṃ punaḥ | eṣa eva sa kālādhvā prāṇe spaṣṭaṃ pratiṣṭhitaḥ ||" (taṃ.ā. 6|37) iti || 5 || tadevopapādayati - adhvanaḥ kalanaṃ yattatkramākramatayā sthitam | kramākramau hi citraikakalanā bhāvagocare || 6-6 || nanvetatkramākramātmatayaiva kasmātsthitamityāśaṅkyāha -- "krametyādi" | iha dvidhaiva bhāvānāmavabhāsaḥ krameṇākrameṇa ca; tatra krameṇa yathā kāryakāraṇādau, akrameṇa yathā citrajñānādau | sa ca citre yadaikasyaivaikadaiva ca kaṃcitpūrvakālabhāvinaṃ samānakālabhāvinaṃ ca bhāvamapekṣya krameṇākrameṇa cāvabhāsaḥ -- iti | tadyā nāma bhāvānāmevaṃ "kalanā" paricchittiḥ sa eva kramākramātmā iti || 6 || nanu sarvamidaṃ jagatsaṃvillagnamevāvabhāsate'nyathā hyasya bhānameva na bhavet, saṃvidi ca nityatvātkālayogo nāsti, iti kathamasau tadanuṣaktasya bhāvajātasyāpi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- kramākramātmā kālaśca paraḥ saṃvidi vartate | nanvevaṃ "kramākramakathātītaṃ saṃvittattvaṃ sunirmalam" ityādyuktaṃ vyāhanyeta, saugatamatāntaḥpātaśca syāt -- ityāśaṅkyāha -- kālī nāma parā śaktiḥ saiva devasya gīyate || 7 || yannāma parasya prakāśasya kālena yogaḥ sāsya "śaktiḥ" svecchāvabhāsitasya pramātṛprameyādyātmano jagatastattadrūpatayā kalane sāmarthyaṃ na punaḥ svātmani kaścidakramaḥ kramo vā iti na hyagnerdāhaśaktiyoge svātmani sphoṭādyāvirbhāvaḥ || 7 || tadāha - saiva saṃvid bahiḥ svātmagarbhībhūtau kramākramau | sphuṭayantī praroheṇa prāṇavṛttiriti sthitā || 6-8 || saiva kālaśaktiyoginī saṃvitsvāvibhāgenāvasthitau kramākramau bahiḥ prarūḍhatayāvabhāsayantī prāṇavṛttiriti sthitā, prāṇanātmatayā prasphuritetyarthaḥ || 8 || nanu kathaṃ nāmeyaṃ prāṇavṛttyātmanā prasphuritā -- ityāśaṅkyāha -- saṃvinmātraṃ hi yacchuddhaṃ prakāśaparamārthakam | tanmeyamātmanaḥ projjhya viviktaṃ bhāsate nabhaḥ || 6-9 || yannāma hīdaṃ pramātṛprameyātmano viśvasya svāvibhāgenaivāvabhāsanātprakāśaparamārthakam, ata eva tadārūṣaṇāyā abhāvācchuddhaṃ saṃvinmātraṃ tatsvasvātantryāt svātmanyapūrṇatvāvabibhāsayiṣayā svāvibhāgenāvasthitaṃ viśvātma "meyaṃ" ātmanaḥ sakāśāt "projjhya" pṛthakkṛtya "viśvasmāduttīrṇo'ham" ityāmṛśya "viviktaṃ nabho'vabhāsate" sakalabhāvaśūnyatvānnirāvaraṇarūpatayā prasphuratītyarthaḥ || 9 || ata evāha -- tadeva śūnyarūpatvaṃ saṃvidaḥ parigīyate | "śūnyarūpatvam" iti śūnyapramātṛtvamityarthaḥ | śūnyatvaṃ cāsya sarvasya saṃvedyasya saṃkṣayāt na tu saṃvido'pi, tathātve hi nikhilamidamanelamūkaprāyaṃ syāt | yaduktam -- "aśūnyaṃ śūnyamityuktaṃ śūnyaṃ cābhāva ucyate | abhāvaḥ sa samuddṣṭo yatra bhāvāḥ kṣayaṃ gatāḥ ||" (sva. 4|291) iti | śarvālambanadharmaiśca sarvasattvairaśeṣataḥ | sarvakleśāśayaiḥ śūnyaṃ na śūnyaṃ paramārthataḥ ||" iti ca || etacca paramupeyamito bāhyānāmityāha -- neti neti vimarśena yogināṃ sā parā daśā || 10 || seyaṃ - ṅa bhāvo nāpi cābhāvo madhyamāpratipattitaḥ |" ityādyuktayuktyā bhāvābhāvaviṣayeṇa neti neti parāmarśadvayena madhyamapadāveśaśālināṃ "yogināṃ" "parā" śūnyātiśūnyarūpā "daśā" viśrāntisthānamityarthaḥ | yadāhuḥ -- "śūnyatāvasthitaḥ paścātsaṃvedanavivarjitaḥ | nirvāṇaḥ kṛṣṇavartmeva nirupākhyo bhavatyasau ||" iti || 10 || sa eva ca śūnyapramātā bahirmukhībhavanprāṇapramātṛtāmāsādayati -- ityāha -- sa eva khātmā meye'sminbhedite svīkriyonmukhaḥ | patansamucchalattvena prāṇaspandormisaṃjñitaḥ || 6-11 || sa eva ca "khātmā" śūnyapramātā -- "...................'bhilāṣo malo'tra tu |" (svaṭaṃ. 4-104) ityādyukterapūrṇammanyatātmakāṇavamalayogātsākāṅkṣatayā punastatsvīkaraṇonmukhaḥ san svasmāt "bhedite" pṛthakkṛte'smin nīlasukhādirūpe "meye samucchalattvena patan" bahirmukhībhavan prāṇādiśabdavyapadeśyo bhavedityarthaḥ | kiṃciccalanātmanaḥ svavimarśarūpasya spandanasyaivāyamādyaḥ prasaraḥ -- ityupacārāttacchabdavyapadeśyo na tu sa evāyaṃ, tasya śūnyapramātrullāsādapyūrdhvabhāvāt | evamūrmiśabdādāvuttaratrāpi jñeyam || 11 || yadabhiprāyeṇaiva bhaṭṭaśrīkallaṭādayo'pyevamūcuḥ -- ityāha -- tenāhuḥ kila saṃvitprākprāṇe pariṇatā tathā | antaḥkaraṇatattvasya vāyurāśrayatāṃ gataḥ || 6-12 || yadyapi śūnyatāvabhāsanapuraḥsaraṃ saṃvitprāṇarūpatayā parisphuritā tathāpi tadavabhāsane'syā na kaścidrūpāntaropagrahaḥ -- ityuktaṃ "prāk saṃvitprāṇe pariṇatā" iti | tairapyetannirmūlameva noktam -- ityāgamo'pi saṃvāditaḥ "antaḥkaraṇetyādinā" | antaḥkaraṇānāṃ "tattvaṃ" sārabhūtā buddhistasya buddhipramāturityarthaḥ | tena buddhipramāturityarthaḥ | tena buddhipramātuḥ pūrvaṃ prāṇollāsaḥ -- iti siddham | anyathā kathaṃ sa tasyāśrayaḥ syāt || 12 || evamayameva parasyāḥ saṃvidaḥ prathamaḥ parispandaḥ - iti tadabhedavṛttyaiva sarvatrāsya vyavahāraḥ -- ityāha -- iyaṃ sā prāṇanāśaktirāntarodyogadohadā | spandaḥ sphurattā viśrāntirjīvo hṛtpratibhā matā || 6-13 || "āntara" ādyo yo'sau "udyoga" udyantṛtātmā parispandastatra "dohado"'bhilāṣo yasyāḥ sā tadekaniṣṭhetyarthaḥ || 13 || nanvevamullasitāyā asyāḥ kiṃ prayojanam ? -- ityāśaṅkyāha -- sā prāṇavṛttiḥ prāṇādyai rūpaiḥ pañcabhirātmasāt | dehaṃ yatkurute saṃvitpūrṇastenaiṣa bhāsate || 6-14 || seyaṃ sāmānyaparispandātmā prāṇavṛttiḥ, pañcabhiḥ prāṇāpānādyai rūpairyattadantarbahiṣkaraṇādyākrāntaṃ pāñcabhautikaṃ "dehamātmasātkurute" vyāpyāvatiṣṭhate tenaiṣa deho ghaṭādivatsaṃvedyatve'pi saṃvitpūrṇo bhāsate saṃvettṛtayā prathata ityarthaḥ | ata eva mūḍhānāmayaṃ bhramo yaccaitanyaviśiṣṭātkāyādanyaḥ kaścinnāsti iti | yaduktam -- "caitanyakhacitātkāyānnātmānyo'stīti manvate |" iti || 14 || tadāha - prāṇanāvṛttitādātmyasaṃvitkhacitadehajām | ceṣṭāṃ paśyantyato mugdhā nāstyanyaditi manvate || 15 || "mugdhā" iti dehātmanorvivekamajānānāḥ | ayameṣāṃ bhāvaḥ -- bhūtānyeva hi mṛdādyavasthāyāmacetanānyapi surākāratayā pariṇatā guḍapiṣṭādaya iva madaśaktiṃ, śarīrākārapariṇatāni caitanyaṃ pratipadyante, kālāntare ca pariṇāmaviśeṣabhāktvācca tacchūnyatāmupagacchanti, tāvantaṃ ca kālaṃ caitanyānapāyātsmṛtyanusandhānādivyavahāranipuṇatayā ceṣṭante -- iti kimanyena tadatiriktenātmaneti || 15 || etadadhiśayānā eva "cārvākā" ityucyante -- ityāha -- tāmeva bālamūrkhastrīprāyaveditṛsaṃśritām | matiṃ pramāṇīkurvantaścārvākāstattvadarśinaḥ || 6-16 || tāmeva matimiti, "caitanyaviśiṣṭaḥ kāyaḥ puruṣaḥ" ityādyuktyā caitanyakhacito deha evātmā na punastadatiriktaḥ kaścit -- ityevaṃrūpām | bālādisaṃśrayeṇāsyā mahājanānupasevyatvaṃ darśitam | pramāṇīkurvanta iti, dehādūrdhvamapi yadi kaścittadatirikta ātmā saṃbhavettattasya pūrvaśarīramapahāya śarīrāntaramadhitiṣṭhata etaccharīraśaiśavādidaśānubhūtārthasmaraṇavat pūrvapūrvaśarīrānubhūtārthasmaraṇamapi bhavet | na hi tasya śarīrabhede'pi nityatvātsmaraṇaviśeṣe kāraṇaṃ kiṃcidutpaśyāmo yeneha janmanyevānubhūtaṃ smarati nānyajanmānubhūtam -- iti tasmādūrdhvamanyaḥ kaścinnātmāstītyeva yuktam | yacchrutirapi -- "vijñānaghana evaitebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānu- vinaśyati na pretya saṃjñāsti" (bṛ.ā.u. 4|5|13) iti | ataśca paralokādicintāmapāsya yāvajjīvaṃ sukhamevāsitavyam -- ityeṣāṃ tattvamityuktaṃ "tattvadarśina" iti | yadāhuḥ -- "yāvajjīvaṃ sukhaṃ jīvennāsti mṛtyuragocaraḥ | bhasmībhūtasya śāntasya punarāgamanaṃ kutaḥ ||" iti || 16 || nanvevaṃ tattvamanuśīlayatāmeṣāṃ kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- teṣāṃ tathā bhāvanā ceddārḍhyameti nirantaram | taddehabhaṅge suptāḥ syurātādṛgvāsanākṣayāt || 6-17 || śuptā" iti apavedyapralayākalaprāyā ityarthaḥ || 17 || tadvāsanākṣaye tveṣāṃ kiṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- tadvāsanākṣaye tveṣāmakṣīṇaṃ vāsanāntaram | buddhaṃ kutaścitsaṃsūte vicitrāṃ phalasampadam || 6-18 || nanveṣāṃ sāṃkhyādibhirapi sāmyaṃ yatteṣāmapyevaṃprāyaiva muktiḥ, punarapi tattadvāsanānusāraṃ vicitraphalopabhogasyodayāt | yadvakṣyati -- śāṃkhyavedādisaṃsiddhāñchīrkaṇṭhastadaharmukhe | sṛjatyeva punastena na samyaṅmuktirīdṛśī ||" (taṃ. 6|153) iti | tatsarvatrāsyaiva kathamavaratayā nirdeśaḥ | yadāhuḥ -- "cārvākāstu varākāḥ pratikṣeptavyā eva kaḥ kṣudratarkasya tadīyasyeha gaṇanāvasaraḥ" iti | tatkimetat ? -- ityāśaṅkyāha -- adārḍhyaśaṅkanātprācyavāsanātādavasthyataḥ | anyakartavyaśaithilyātsaṃbhāvyānuśayatvataḥ || 6-19 || atadrūḍhānyajanatākartavyaparilopanāt | nāstikyavāsanāmāhuḥ pāpātpāpīyasīmimām || 6-20 || yadapyasmadapekṣayā darśanāntarāṇāṃ tulyameva pāpatvaṃ tathāpi nāstikyavāsanāyāstato'pyatiśayena pāpatvaṃ, yataḥ "prācyā" aniṣedhyatvātpūrvabhāvinī yeyamāstikyavāsanā tasyāstādavasthyaṃ | nahi nāstikyavāsanāyā dārḍhyena praroho'sti yenaitaduparamo bhavennirmūlatvenādārḍhyasyātrāśaṅkyamānatvāt | yathā paraṃ brahma mūlatvenāvalambya prapañco mithyā -- ityādyucyamānaṃ dārḍhyena prarohamiyānnaivametat; ātmano hi nāstitve kimanyadavaśiṣyate yannāmājaḍaṃ mūlabhūtamadhikṛtya sarvamidaṃ suvyavasthitaṃ syāt; jaḍānāmeva ca pariṇāmo bhavediti na cetanatvenāsau yujyate -- ityanyairbahūktamiti tata evāvadhāryam | ata evāstikyavāsanāyāstādavasthyena "anyeṣāṃ" darśanāntarasthānām "agnihotraṃ juhuyāt", ṅa hiṃsyātsarvabhūtāni" ityādyātmanā vidhiniṣedharūpeṇa "kartavyena" śaithilyamasyā jāyate | yadātmano'stitve yadi kaiścitpāralaukikaṃ kiṃcidanuṣṭhīyate tadyāvaddūre āstām; ātmanaḥ punarnāstitve'pyanyaiḥ kuśalapravṛttirakuśalaviratiśca kriyate -- ityatra nimittaṃ kiṃcitsaṃbhavet, anyathā sarva eva kimevaṃ kuryaḥ | asmākaṃ ca kiṃcidapi kartavyaṃ nāsti -- ityasthāna evāsmābhirbhrantaṃ, kimidaṃ vyāmūḍhairivāsitam -- ityevamātmā paścāttāpo'pyatra saṃbhāvanīyastasminnutpanne sati sukhameva nyāyopanyāsakadarthanāṃ parihṛtya - śandigdhe'pi pare loke tyājyamevāśubhaṃ budhaiḥ | yadi nāsti tataḥ kiṃ syādasti cennāstiko hataḥ ||" ityādinā mitrasaṃmatenāpyupadeśena tasyāmāstikyavāsanāyā rūḍhayānyayā darśanāntarasthayā janatayāvaśyamevāsyāḥ parilopaḥ kāryaḥ -- iti || 20 || tadevamatra prasaktānuprasaktikayā paradarśanakathā mā prasāṅkṣīt iti prakṛtamevānusarati -- alamaprastutenātha prakṛtaṃ pravivicyate | tadevāha - yāvānsamasta evāyamadhvā prāṇe pratiṣṭhitaḥ || 6-21 || dvidhā ca so'dhvā kriyayā mūrtyā ca pravibhajyate | dvidheti deśakālabhedena | tatra kriyayā kālādhvā pravibhajyate mūrtyā ca deśādhvā | yaduktam - "mūrtivaicitryato deśakramamābhāsayatyasau | kriyāvaicitryanirbhāsātkālakramamapīśvaraḥ ||" (ri. pra. 2|1|5) iti || 21 || nanu - "adhvā samasta evāyaṃ cinmātre saṃpratiṣṭhitaḥ | yattatra nahi viśrāntaṃ tannabhaḥkusumāyate ||" (8|3) ityādivakṣyamāṇanītyāsya saṃvidi pratiṣṭhitatvaṃ yuktaṃ na jaḍātmani prāṇe ? -- ityāśaṅkyāha -- prāṇa eva śikhā śrīmattriśirasyuditā hi sā || 6-22 || baddhā yāgādikāle tu niṣkalatvācchivātmikā | "śikhā parimitā śaktirbhairavasya tu kathyate | kriyāśaktiriti khyātā....................... ||" iti || 22 || nanu ko nāmāsyā bandho yena yāgādau niṣkalatvācchivātmikeyaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yato'horātramadhye'syāścaturviṃśatidhā gatiḥ || 6-23 || prāṇavikṣeparandhrakhyaśataiścitraphalapradā | yatṣaṣṭighaṭikāsaṃkhyākasya bāhyasyāhorātrasya madhye'syāḥ prāṇarūpāyāḥ pārameśvaryāḥ kriyāśakteḥ prāṇacārāṇāṃ randhrakhyairdvārasaṃkhyākairnavabhiḥ śatairupalakṣitā, ata eva caturviṃśatibhiḥ saṃkrāntilakṣaṇaiḥ prakārairaihikāmutrikabhedāccitraphalapradā gatirūrdhvādharavāhalakṣaṇaścāro bhavedityarthaḥ | ayamatrābhiprāyaḥ -- iha khalu sarvaprāṇināṃ -- "mano'pyanyatra nikṣiptaṃ cakṣuranyatra pātitam | tathā pravartate prāṇastvayatnādeva sarvadā ||" (svaṭaṃ. 7|57) ityādyuktyā svarasata eva madhyamaḥ prāṇo vahati -- iti bāhyenāhorātreṇa -- "ṣaṭśatāni varārohe sahasrāṇyekaviṃśatiḥ | ahorātreṇa bāhyena adhyātmaṃ tu surādhipe ||" (svaṭaṃ. 7|53) ityādyuktyāntaḥ saṣaṭśatā sahasraikaviṃśatiḥ prāṇacārāṇāṃ bhavet | tatra pratighaṭikaṃ -- "śatāni trīṇyahorātrāḥ ṣaṣṭireva tathādhikāḥ | varṣametatsamākhyātaṃ bāhye vaighaṭikā ca sā ||" (svaṭaṃ. 7|51) ityādyuktyā prāṇacārāṇāṃ saṣaṣṭistriśatī -- iti sārdhena ghaṭikādvayena navaśatāni bhavanti, sa eva ca saṃkrāntīnāṃ pratyekamudayaḥ | yaduktam -- "caturviṃśatisaṃkrāntyaḥ samadhātoḥ svabhāvataḥ | śatāni nava vai haṃsa ekāmekāṃ vahetsadā ||" (svaṭaṃ. 7|168) iti | sārdhaṃ ca ghaṭikādvayaṃ caturviṃśatidhā guṇitaṃ ṣaṣṭirghaṭikā bhavanti -- ityahorātramadhye tatsaṃkhyākānāmudayaḥ | yaduktam -- "bāhye caiva tvahorātre adhyātmaṃ tu varānane | caturviṃśatisaṃkrāntīḥ prāṇahaṃsastu saṃkramet || ahani dvādaśa proktā rātrau vai dvādaśa smṛtāḥ |" (svaṭaṃ. 7|166) iti | yadyapīyantaḥ prāṇacārā ahorātramadhye bhavanti -- ityetāvadatra vaktavyaṃ, tathāpi tathātve teṣāṃ gaṇanāmātraṃ pradarśitaṃ bhavet na tu tattadvicitraphalodayanimittatvamapītyevamuktam || 23 || nanvevaṃvidhaḥ śikhāyā bandhaḥ -- iti vaktuṃ prastute kimidamaprastutamabhidhīyate yatprāṇacārāṇāmiyatī gatiriti | naitat, ayameva hi śikhābandho yatprāṇaśakteḥ praticāramādimadhyānteṣvavadhānena punaḥ punaḥ parāmarśanaṃ nāma | yadabhiprāyeṇaiva -- "ṣaṭ śātāni divā rātrau sahasrāṇyekaviṃśatiḥ | japo devyāḥ samuddiṣṭaḥ sulabho durlabho jaḍaiḥ ||" (vi. bhai. 156) ityādyanyatroktaṃ, tadāha -- kṣapā śaśī tathāpāno nāda ekatra tiṣṭhati || 6-24 || jīvādityo na codgacchettuṭyardhaṃ sāndhyamīdṛśam | ūrdhvavaktro raviścandro'dhomukho vahnirantare || 6-25 || mādhyāhnikī mokṣadā syād vyomamadhyasthito raviḥ | anantamitasāro hi jantucakraprabodhakaḥ || 6-26 || binduḥ prāṇo hyahaścaiva ravirekatra tiṣṭhati | mahāsandhyā tṛtīyā tu supraśāntātmikā sthitā || 6-27 || yadātraikatra vāmapārśve dvādaśāntāddhṛdantaṃ carankṣapāśaśī tiṣṭhati hṛdaye nivṛttagatirbhavati prāṇādityaśca tato nodgacchati tadedṛśamapānīyamantyaṃ tuṭyardhaṃ sāndhyaṃ vakṣyamāṇanītyodgacchatprāṇārkādyatuṭyardhasaṃmīlanayā sa caturbhāgāṅguladvayapramāṇaprāṇacārarūpā prābhātikī sandhyā bhavedityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- śa candro vidyamāno'pi apāno hṛdi madhyataḥ | yadā tūtsannatāṃ yāti jīvādityo na codgamet || prābhātikīti vijñeyā ātmatattvaprabodhinī | kṣapā śaśī tathāpāno nāda ekatra tiṣṭhati || tuṭyardhaṃ jñānamahasā sandhyā vai samudāhṛtā |" iti | tadanantaraṃ ca yadā prāṇātmā ravirūrdhvamukhatvena caraṃstālvādyātmanyantare sthitaścandraścāpānātmādhomukhatvena -- iti tayoḥ pramāṇaprameyātmanoḥ saṅghaṭṭātpramātṛrūpo vahnirudiyāttadeyaṃ mādhyāhnikī sandhyā mokṣadā syāt; yato madhyanāḍīsaṃbandhino "vyomnaḥ" suṣirasya "madhye" tālusthāne sthito bahirmukhatvena pramāṇatve'pi pramātṛrūpasyānapāyādanastamitasāro ravirjantucakrasya prakarṣeṇa "bodhakaḥ" pramāṇaprameyamayatve'pi pramātṛrūpatayāvabhāsaka ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "ūrddhavaktraḥ sthito bhānuścandraścādhomukhaḥ sthitaḥ |" ityupakramya - "tadantarāle uditastālvākāśāntagocare | pramāṇarahito bhāvyaḥ suśāntaḥ śāntabodhanāt || vyomavad vyomavahnistu tuṭyardhaṃ kālakalpanāt | mādhyāhnikī tu vijñeyā saṃdhyā mokṣapradāyikā || vyomamadhyasthitaḥ sūryaḥ parādityeti kathyate | anastamitasāro hi jantucakraprabodhakaḥ ||" iti | tadanantaraṃ ca bindvādyātmanā raviryadaikatra dvādaśānte "tiṣṭhati" nivṛttagatirbhavati, arthāccāpānacandraśca nodgacchati tadā niḥśeṣaviśvopaśamātsvapraśāntātmikā, ata eveyaṃ mahatī sandhyā tṛtīyā śthitā" svarasoditatvena vartamānetyarthaḥ | yaduktam tatra -- "binduḥ prāṇo'pyahaścaiva ravirekatra tiṣṭhati | supraśāntaṃ tu saṃtiṣṭhenmanovyāvṛttivarjitaḥ || kṛtvā praśāntabhūmau ca svarūpaṃ sandhideśataḥ | mahāsandhyā tu vijñeyā tṛtīyā parikīrtitā ||" iti || 27 || etaccopasaṃhāradvāreṇa prakṛte yojayati -- evaṃ baddhā śikhā yatra tattatphalaniyojikā | evamuktena prakāreṇa krameṇa yatra yāgādau prāṇaśaktyātmikā śikhā baddhā mārgāntarakhilīkāreṇa madhyadhāmanyeva niścalatvamāpāditā tatra tasya tasya mantrasaṃnidhānādeḥ phalasya niyojikā bhavedityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "tayā nibaddhayā dehe saṃnidhānaṃ guṇeśvarāḥ | vidadhyuḥ sādhakendrāṇāṃ devi nāstyatra saṃśayaḥ ||" iti || evaṃ prāṇaḥ pārameśvarī śaktiriti tatra yadadhvanaḥ pratiṣṭhānamuktaṃ tatsaṃvidyeva paryavasyet -- ityāha - ataḥ saṃvidi sarvo'yamadhvā viśramya tiṣṭhati || 6-28 || nanvamūrtāyāṃ niṣkriyāyāṃ ca saṃvidi mūrtaḥ kramikaścādhvā kathamāste ? -- ityāśaṅkyāha -- amūrtāyāḥ sarvagatvānniṣkriyāyāśca saṃvidaḥ | mūrtikriyābhāsanaṃ yatsa evādhvā maheśituḥ || 6-29 || evamevaṃvidhāyāḥ saṃvido yannāma mūrtikriyātmanāvabhāsanaṃ sa eva bhuvanādirūpo mantrādirūpo vā'dhvā na tvatiriktaḥ kaścidādheyo yenaivamāśaṅkā syāt || 29 || nanvatrādhvaśabdasya pravṛttau kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- adhvā krameṇa yātavye pade saṃprāptikāraṇam | dvaitināṃ bhogyabhāvāttu prabuddhānāṃ yato'dyate || 6-30 || "yātavye pade" iti śivatattvātmani | bhedadaśāyāṃ hi tattattattvollaṅghanakrameṇa ṣaṭtriṃśaṃ śivatattvaṃ prāpyatvenoktam | bhogyabhāvādityadanīyatvāt; adhigatasaṃvittattvā hi sarvaṃ svātmasātkurvantīti bhāvaḥ | tenādhvaivādhvā, adyata ityadhvā ceti || 30 || nanu sarvaśabdānāṃ samayamātrādevārthapratipādanaṃ siddhyet -- iti kimatrānvarthasmaraṇena nahi sarvatraivaitatsaṃbhavet ? -- ityāśaṅkyāha - - iha sarvatra śabdānāmanvarthaṃ carcayedyataḥ | yadyapyarthābhidhāne śabdānāṃ trayī gatiryaugikī rūḍhā yogarūḍhā ca | tatrāpi yaugikyā eva prādhānyaṃ, sanimittaṃ tatra tasyāḥ pravṛtteḥ, ata evānyaddvayamatraiva yathākathaṃcidantarbhāvanīyaṃ yena sarvatraivānvarthacarcā pāraṃ yāyāt || tadāha - uktaṃ śrīmanniśācāre saṃjñātra trividhā matā || 6-31 || naimittikī prasiddhā ca tathānyā pāribhāṣikī | pūrvatve vā pradhānaṃ syāttatrāntarbhāvayettataḥ || 6-32 || ato'dhvaśabdasyokteyaṃ niruktirnoditāpi cet | kvacitsvabuddhyā sāpyūhyā kiyallekhyaṃ hi pustake || 6-33 || prasiddheti, sanimittatve'pi kvacideva rūḍheḥ | yaduktaṃ tatra -- śaṃjñā hi trividhā jñeyā śivaśāstreṣu sarvadā | pāribhāṣikanaimittī siddhā cāsau prasiddhibhāk || iha naimittikī saṃjñā nimittāttu samāgatā |" iti | evamiha sarvasaṃjñānāṃ nimittatāpyavaśyaṃ vācyetyatraivamuktamityāha -- "ato" iti | nanu yadyevaṃ tatsarvatraiva kasmādevaṃ noktamityāśaṅkyāha ? -- noditetyādi | kiyaditi, nahyatra śabdavyutpādanaṃ prastutamiti bhāvaḥ || 33 || nanu parasyāḥ saṃvido mūrtikriyābhāsanamadhvetyuktaṃ tatra kriyāvabhāsane kataro'dhvā mūrtyavabhāsane ca kataraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tatra kriyābhāsanaṃ yatso'dhvā kālāhva ucyate | varṇamantrapadābhikhyamatrāste'dhvatrayaṃ sphuṭam || 6-34 || yastu mūrtyavabhāsāṃśaḥ sa deśādhvā nigadyate | kalātattvapurābhikhyamantarbhūtamiha trayam || 6-35 || nanu yadi nāma mūrtikriyayorvaicitryāvabhāsāddeśakālabhedenādhvano dvaividhyamucyate tadāstāṃ, tatrāpi pratyekaṃ traividhye kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- trikadvaye'tra pratyekaṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ vapuḥ | yato'sti tena sarvo'yamadhvā ṣaḍvadha ucyate || 6-36 || teneti, sthūlasūkṣmaparatvena padavarṇamantrātmatayā bhuvanatattvakalātmatayā ca pratyekaṃ traividhyena hetunetyarthaḥ | yaduktam -- "padāni mantrārabdhāni mantrā varṇaikavigrahāḥ | varṇāḥ svaniṣṭhā ityeṣāṃ sthūlasūkṣmaparātmatā ||" iti | tathā "bhuvanavyāpitā tattveṣvanantādiśivāntake |" (sva. 4|96) iti | tathā kalāntarbhāvinaste vai nivṛttyādyāstu tāḥ kalāḥ || (svaṭaṃ. 4|97) iti || 36 || tatra prastutaṃ kālādhvānaṃ tāvadavatārayati -- ṣaḍvadhādadhvanaḥ prācyaṃ yadetat tritayaṃ punaḥ | eṣa eva sa kālādhvā prāṇe spaṣṭaṃ pratiṣṭhitaḥ || 6-37 || prācyamiti pūrvoddiṣṭaṃ padamantravarṇākhyam | "prāṇa" ityupalakṣaṇaṃ, tenāpānādāvapyevameva || 37 || nanvevaṃ kramākramātmā kāla uktaḥ sa eva kiṃ tattvānāmantaḥ parigaṇito na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- tattvamadhyasthitātkālādanyo'yaṃ kāla ucyate | anyastadvailakṣaṇyāt || tadevāha -- eṣa kālo hi devasya viśvābhāsanakāriṇī || 6-38 || kriyāśaktiḥ samastānāṃ tattvānāṃ ca paraṃ vapuḥ | "paraṃ vapuḥ" ityutpattisthānam, ata eva "viśvāvabhāsanakāriṇī" ityuktam || 38 || nanu parasyāḥ saṃvido viśvāvabhāsakāritvaṃ nāma bahirunmeṣa ucyate tadevamasyeśvararūpatvamuktaṃ syādityāha -- etadīśvaratattvaṃ tacchivasya vapurucyate || 39 || udriktābhogakāryātmaviśvaikātmyamidaṃ yataḥ | "tat" tasmād bahirunmeṣalakṣaṇādviśvāvabhāsakāritvāddhetoretadīśvaratattvamucyate, kālātmanaḥ kriyāśakterevaitadviśvakalanātmakatvaṃ bahirmukhaṃ rūpamityarthaḥ | nanu māyādīnāmapyevaṃ rūpaṃ saṃbhāvyate, ityetadeva kathamuktamityāśaṅkyāha -- "śivasya vapuḥ" iti | bahiraunmukhye'pi svātmanyeva viśrāntaṃ, yata idaṃ bahirmukhatvasya dhārādhirūḍhatvādudriktābhogam, ata eva kāryātma yadviśvaṃ tasya "idamaham" iti pratīteḥ "ekātmyaṃ" svātmasātkāra ityarthaḥ | ata eva bhedābhedadaśeyamiti sarvairudghoṣyate || 39 || nanvevamanenaiva vikalanātkālatattvasya pṛthak parigaṇanaṃ na prāptamiti, "evaṃ kālaḥ prasartavyastacca tattvamaninditam |" ityādiśrutivirodha āpatediti kimetat ? -- ityāśaṅkyāha -- etadīśvararūpatvaṃ paramātmani yatkila || 6-40 || tatpramātari māyīye kālatattvaṃ nigadyate | nanu māyāpramātari kimevaṃ kālatattvamevota tattvāntarāṇyapi -- ityāśaṅkyāha -- śivādiśuddhavidyāntaṃ yacchivasya svakaṃ vapuḥ || 6-41 || tadeva paṃso māyādirāgāntaṃ kañcukībhavet | śivādītyanena śivaśabdenānāśritabhaṭṭāraka uktaḥ | svakaṃ vapurityā nandādiśaktirūpatvāt | "puṃsaḥ" iti śivasyaiva svasvātantryād gṛhītapaśubhāvasyetyarthaḥ || 41 || etadeva vibhajate - anāśritaṃ yato māyā kalāvidye sadāśivaḥ || 6-42 || īśvaraḥ kālaniyatī sadvidyā rāga ucyate | yaduktam - "śaktyādistattvavargastu kañcukatvena vai paśoḥ | śaktirmāyā kalā vidyā kālo niyatireva ca || sadāśiveśvarau vidyā rāgastu varavarṇini |" iti || 42 || na kevalameṣāmevaṃrūpatvameva yāvatpramātṛtvamapi -- ityāha -- anāśritaḥ śūnyamātā buddhimātā sadāśivaḥ || 6-43 || īśvaraḥ prāṇamātā ca vidyā dehapramātṛtā | nanveṣāṃ śūnyādipramātṛtve kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- anāśrayo hi śūnyatvaṃ jñānameva hi buddhitā || 6-44 || viśvātmatā ca prāṇatvaṃ dehe vedyaikatānatā | śūnyamiti, viśvocchedāt | jñānamiti, sadāśivasya jñānaśaktiprādhānyāt | "viśvātmatā" iti bahirunmeṣarūpatvāt | vedyaikatānateti, tatraivābhiṣvaṅgāt || 44 || evaṃ prāṇe viśvātmatvamasti -- iti tadevātra saṃpratyabhidhīyate -- ityāha -- tena prāṇapathe viśvākalaneyaṃ virājate || 6-45 || yena rūpeṇa tadvacmaḥ sadbhistadavadhīyatām | yena rūpeṇeti, kālātmanā || 45 || nanu prāṇasya sarvaśarīvyāpakatvenāvaśyamavasthānamasti, anyathā hi kānicidaṅgāni stambhādivatstabdhānyeva bhaveyuḥ, tadasya śrīsvacchandaśāstrādau hṛdayādārabhyaiva cāraḥ kasmādukta ? -- ityāśaṅkyāha - dvādaśāntāvadhāvasmindehe yadyapi sarvataḥ || 6-46 || otaprotātmakaḥ prāṇastathāpītthaṃ na susphuṭaḥ | itthamiti, otaprotatvena | na susphuṭa iti -- sarvatraiva dehe; kvaciddhi śarīre susphuṭatvena prāṇo'vabhāsate kvaciccāsphuṭatveneti || 46 || ata evāha - yatno jīvanamātrātmā tatparaśca dvidhā mataḥ || 6-47 || saṃvedyaścāpyasaṃvedyo dvidhetthaṃ bhidyate punaḥ | sphuṭāsphuṭatvād dvaividhyaṃ pratyekaṃ paribhāvayet || 6-48 || "yatna" iti prāṇīyaḥ spandaḥ | jīvanamātrātmeti, svārasiko yenāvayavānāṃ stabdhataiva na syāt | tatpara icchāpūrvakaḥ | pratyekamiti, caturṇāṃ dvaividhye'ṣṭadhā prāṇīyo yatna iti siddham || 48 || tatra svārasikaḥ prāṇīyo yatnaḥ kandātprabhṛtyeva saṃvedyate kiṃtvasphuṭatvena -- ityāha -- saṃvedyajīvanābhikhyaprayatnaspandasundaraḥ | prāṇaḥ kandātprabhṛtyeva tathāpyatra na susphuṭaḥ || 6-49 || yadabhiprāyeṇaiva śrīsvacchandaśāstre tataḥ prabhṛti prāṇāderavasthānamuktam -- ityāha -- kandādhārātprabhṛtyeva vyavasthā tena kathyate | svacchandaśāstre nāḍīnāṃ vāyvādhāratayā sphuṭam || 6-50 || teneti, prāṇasya saṃvedyatvena hetunetyarthaḥ | yaduktaṃ tatra - ṅābhyadho meḍhrakande ca sthitā vai nābhimadhyataḥ | tasmādvinirgatā nāḍyastiryagūrdhvamadhaḥ priye ||" (svaṭaṃ. 7|8) iti || 50 || nanu yadyevaṃ tattatraiva -- "hṛccaker tu samākhyātāḥ sādhakānāṃ hitāvahāḥ | prāṇo vai carate tāsu ahorātravibhāgataḥ || tathā te kathayiṣyāmi pravibhajya yathā sphuṭam |" (svaṭaṃ. 7|21) ityādinā hṛdayātprabhṛti vitatya punaḥ prāṇacāraḥ kasmādukta ? -- ityāśaṅkyāha -- tatrāpi tu prayatno'sau na saṃvedyatayā sthitaḥ | "tatra" kandādhāre hyasāvapīcchāpūrvakaḥ prayatno na sphuṭaṃ saṃvadyate -- iti na tatra vitatya prāṇacāra uktaḥ | na hi svārasikena prāṇacāreṇoktena kiṃcitphalaṃ, svecchayā hi cāritaḥ prāṇastattatsiddhinimittaṃ yogināṃ syāt yadarthamevamupadeśaḥ | tacca hṛdayātprabhṛtyeva bhavet -- iti tatraivāsau tathā nirdiṣṭaḥ || etaccāsmābhirapyevamevocyate -- ityāha -- vedyayatnāttu hṛdayātprāṇacāro vibhajyate || 51 || vedyayatnāditi, arthādicchāpūrvakasya | "vibhajyate" iti tuṭyādyātmanā vibhāgenocyata ityarthaḥ || 51 || nanu vyāpakatvātsarvatrāviśeṣe'pi prāṇanasya kvacitsphuṭaṃ tadīyo yatnaḥ saṃvedyate, kvaciccānyathetyatra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha - - prabhoḥ śivasya yā śaktirvāmā jyeṣṭhā ca raudrikā | satadanyatamāvātmaprāṇau yatnavidhāyinau || 6-52 || iha khalu parameśvarasaṃbandhinyā tāsāṃ vāmādīnāṃ madhyādanyatamayā śaktyā sahabhūtāvātmaprāṇau yatnavidhāyinau, prabhuśaktirātmā prāṇaśceti trayaḥ saṃmilitāḥ prāṇaspandaṃ vidadhatītyarthaḥ | yaduktam -- "tatrātmā prabhuśaktiśca vāyurvai nāḍibhiścaran |" (sva.7|7) iti || 52 || evameṣāṃ samāne'pi yatnavidhāyitve kvacitkasyacinmukhyatvam -- ityāha -- prabhuśaktiḥ kvacitkandasaṅkocaspandane yathā | prāṇaśaktiḥ kvacinmukhyā yathāṅgamarudīraṇe || 6-53 || ātmaśaktiḥ kkacitprāṇacāre hārde yathā sphuṭam | trayaṃ dvayaṃ vā mukhyaṃ syādyogināmavadhāninām || 6-54 || "aṅgamarudīraṇe" cakṣuḥsphuraṇādau | atra hi bhāviśakunāśakunaprakāśanādyarthaṃ prabhuśaktereva prādhānyena prāṇaspandane kartṛtvam | "kandasya" ānandendriyasya saṅkoce vikāsātmani spandane cātmana eva prādhānyaṃ, tatra hi tadicchaiva nibandhanam | hṛdi ca prādhānyena prāṇasyaiva svarasavāhitvātspandane kartṛtvam, etad dvayaṃ punaḥ sarvatraiva guṇabhāvena sthitamanyathaivaṃbhāvābhāvāt | evameṣāṃ svārasikatvena gauṇamukhyabhāvamuktvā prāyatnikatvenāpyabhidhatte "trayam" ityādinā | yogino hi tattatphalepsavo yatraivāvadhānātiśayātprāṇaṃ yojayanti, tatraivātmānaṃ prabhuśaktiṃ tadanyatamaṃ veti || 54 || na kevalameṣāṃ gauṇamukhyabhāvo bhavedyāvadanyathāpi -- ityāha -- avadhānādadṛṣṭāṃśād balavattvādatheraṇāt | viparyaryo'pi prāṇātmaśaktīnāṃ mukhyatāṃ prati || 6-55 || avadhānādyathā yogyapi svāvadhānenaiva cakṣuḥ sphārayet -- ityatrātmanaḥ prādhānyam| adṛṣṭāṃśādyathā gavāmapi janmāntarīyasaṃskāravaśāt svārasikyaiva prāṇaśaktyā niyatamaṅgaṃ sphuret yenātra tasyā eva prādhānyam | balavattvādyathā mallādīnāṃ śramādyabhyāsādāyattīkṛtayā prāṇaśaktyaiva tattatplutyādisiddhiḥ | īraṇādyathā vātābhibhūtānāṃ prāṇasya balavattve'pi prabhuśaktyaiva tattadaṅgaparispando bhavet -- iti tasyā eva mukhyatvam | evameṣāṃ yatraivodriktatvenāvasthānaṃ tatraiva prāṇīyasyāpi yatnasya sphuṭatayā saṃvedyatvamanyathā punaratathātvamiti siddham || 55 || nanu prabhuśaktiryadyātmaprāṇābhyāṃ saha prāṇīyaṃ yatnaṃ vidadhāti tadastu, tasyāstu traividhyaṃ kimarthamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- vāmā saṃsāriṇāmīśā prabhuśaktirvidhāyinī | jyeṣṭhā tu suprabuddhānāṃ bubhutsūnāṃ ca raudrikā || 6-56 || "vidhāyinī" ityarthātprāṇīyaṃ yatnaṃ vidadhātīti || 56 || atra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- vāmā saṃsāravamanā jyeṣṭhā śivamayī yataḥ | drāvayitrī rujāṃ raudrī roddhrī cākhilakarmaṇām || 57 || vāmādyā kiṃ prābhavyaḥ śaktayaḥ sṛṣṭisaṃhārasthityātmikāḥ -- iti tathaiṣāṃ prāṇīyaṃ yatnaṃ vidadhati yathā saṃsāriṇāmadhodhaḥpāto bhavet, suprabuddhānāṃ śivībhāvāpattirbubhutsūnāṃ ca śivībhāvaunmukhyena saṃsāra evāvasthānamiti | taduktam -- "aṇuṃ svarūpadṛśvānaṃ vāmādho vinipātayet | raudrī sāṃsārikānandaṃ kadācidvitaredapi || jyeṣṭhā svātantryaleśaṃ tu tanute jñānakarmaṇoḥ |" iti || 57 || nanvetatsvarasata eva siddhyediti kimanenaivamupadiṣṭena ? -- ityāśaṅkyāha -- sṛṣṭyāditattvamajñātvā na mukto nāpi mocayet | nanvatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca śrīyogacāre mokṣaḥ sarvaprakāśanāt || 6-58 || sarvaprakāśanāditi, sarvasya sṛṣṭyāderyathātattvaṃ parijñānādityarthaḥ | nahi tadatiriktamanyatkiṃcitsaṃbhavediti bhāvaḥ || 58 || ata evāha -- utpattisthitisaṃhārān ye na jānanti yoginaḥ | na muktāste tadajñānabandhanaikādhivāsitāḥ || 6-59 || "tadajñānaṃ" sṛṣṭyāditattvāsaṃvittiḥ || 59 || tataśca prakṛte kim ? -- ityāśaṅkyāha -- sṛṣṭyādayaśca te sarve kālādhīnā na saṃśayaḥ | sa ca prāṇātmakastasmāduccāraḥ kathyate sphuṭaḥ || 6-60 || kālādhīnā iti, sṛṣṭiḥ sthitiḥ saṃhāraśceti kramātmakatvāt | "uccāraḥ" iti prāṇacāraḥ, tatkathanena hi sṛṣṭyādīnāṃ yathātattvaṃ parijñānaṃ bhavediti bhāvaḥ || 60 || tadāha - hṛdayātprāṇacāraśca nāsikyadvādaśāntaḥ | ṣaṭtriṃśadaṅgulo jantoḥ sarvasya svāṅgulakramāt || 6-61 || nasate kuṭilaṃ gacchatīti nāsikā śaktiḥ, tasyā idaṃ (ayaṃ) ṅāsikyaḥ" śākto dvādaśāntaḥ | taduktam - "ṣaṭtriṃśāṅgulaścāro hṛtpadmādyāvaśaktitaḥ |" (svaṭaṃ. 4|235) iti || 61 || nanu yadyevaṃ tadatikṣudre maśakādisaṃbandhinyatimahati vā hastyādisatke dehe kathametatsaṅgacchate? -- ityāśaṅkyāha -- kṣodiṣṭhe vā mahiṣṭhe vā dehe tādṛśa eva hi | "tādṛśaḥ" ṣaṭtriṃśadaṅgula eva kintu svāṅgulāpekṣayā || na ca sarvasya jantoḥ prāṇacāra eva samo yāvadvīryādayo'pi -- ityāha -- vīryamojo balaṃ spandaḥ prāṇacāraḥ samaṃ tataḥ || 6-62 || ayamatrāśayaḥ -- saṃvida eva hyayaṃ sphāro yatkṣodiṣṭho mahiṣṭho vā jantuvargaḥ samujjṛmbhate, na ca tasyāḥ kvacitkaścidviśeṣaḥ | yaduktam - - "yaiva cid gaganābhogabhūṣaṇe bhāti bhāsvati | dharāvivarakośasthe saiva citkīṭakodare ||" (vāsiṣṭhe) iti | tadāhitāśca vīryādayaḥ -- iti teṣāmapi viśeṣe na kiṃcinnimittamutpaśyāmaḥ | yatpunareṣāṃ tāratamyamabhilakṣyate tatra karmavaicitryamaparādhyati, yatpuṃsāmapyanyonyāpekṣayā vīryādyatiśāyayatīti || 62 || evaṃ sapīṭhikābandhaṃ prāṇasya cāramānamabhidhāya tadānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭamahorātrādyapi vibhaktumapakramate -- ṣaṭtriṃśadaṅgule cāre yad gamāgamayugmakam | nālikātithimāsābdatatsaṅgho'tra sphuṭaṃ sthitaḥ || 6-63 || "gamāgamau" prāṇāpānārūpāvārohāvarohau | tacchabdena nālikādīnāṃ sarveṣāmeva parāmarśaḥ || 63 || etadeva krameṇa vibhajate -- tuṭiḥ sapādāṅgulayukprāṇastāḥ ṣoḍaśocchvasan | niḥśvasaṃścātra caṣakaḥ sapañcāṃśe'ṅgule'ṅgule || 6-64 || śvāsapraśvāsayornālī proktāhorātra ucyate | navāṅgulāmbudhituṭau praharāste'bdhayo dinam || 6-65 || nirgame'ntarniśenendū tayāḥ saṃdhye tuṭerdale | sacaturbhāgamaṅgulayugmaṃ tuṭirucyate -- iti tatṣoḍaśadhā guṇitaṃ ṣaṭtriṃśadaṅgulāni bhavantītyuktaṃ "prāṇastāḥ ṣoḍaśocchvasan" iti | apānavāhe'pyevamityuktam ṅiśvasaṃśceti" tenobhayatra dvātriṃśattuṭayaḥ | yaduktam - "prāṇāpānāśrite vāhe dvātriṃśattuṭayaḥ sthitāḥ |" iti | tathātra ṣaṭtriṃśadaṅgulātmani prāṇacāre sapañcabhāgamaṅgulaṃ prati caṣakaḥ -- iti triṃśaddhā vibhakte prāṇavāhe triṃśaccaṣakā bhavanti, evamapānavāhe'pi - iti prāṇāpānobhayamīlanena caṣakaṣaṣṭyātmano ghaṭikāyā udayaḥ -- ityuktaṃ "śvāsapraśvāsayornāḍī proktā" iti | ṅirgame" prāṇasya bahirullāse, ṅavāṅgulāmbudhituṭau" navāṅgulisthānāsu catasṛṣu tuṭiṣu praharo, navasvaṅgulīṣvasāvudetītyarthaḥ | yaduktam -- "................... praharaḥ syānnavāṅgulaḥ |" iti | "te" iti navāṅgulimānāḥ praharāḥ "abdhayaḥ" catvāraḥ, antarityarthādapānasyodaye| evaṃ niśāpi catvāraḥ praharāḥ | taduktam -- "ahorātrastvatho'ṣṭabhiḥ.................|" (svaṭaṃ. 7|28) iti | tāveva ca prāṇāpānau "inendū" sūryācandramasau bhavata ityarthaḥ | yaduktam -- "vāsare tu caretsūryo dhārāyāṃ sañcarañchaśī | candrasūryodayo hyeṣa............................. ||" (svaṭaṃ. 7|40) iti | tayoḥ prāṇāpānarūpayo rātridinayorarthāddvādaśānte hṛdi ca tuṭerdale saṃdhye | sāyaṃprātaḥsaṃdhyayoḥ pratyekaṃ prāṇīyasyāpānīyasya cāntyasyāntyasya ca tuṭyardhasya saṃmelanayā sakalaiva tuṭirudayasthānamityarthaḥ | ata eva saṃdhyayostuṭidvayamahorātrasya ca triṃśattuṭayaḥ | yadāhuḥ -- śaṃdhyākālaṃ vinā triṃśattuṭiko'horātraḥ |" iti | yattu - "caturthānte ca deveśi prāṇasūryaḥ sadāstagaḥ | tato'stamayasaṃdhyātra tuṭyadharṃ tu bhavetpriye ||" (svaṭaṃ. 7|36) iti | tathā "hṛtpadmaṃ tu yadā prāptaḥ prabhātasamayastadā | tuṭyardhaṃ tu varārohe pūrvasaṃdhyā bhavettataḥ ||" (svaṭaṃ. 7|39) ityādyuktaṃ tatkevalameva prāṇavāhamadhikṛtyāpānavāhaṃ cetyadhigantavyam | evaṃ "śaktermadhyordhvabhāge tu tuṭyardhaṃ yatprakīrtitam | pakṣasandhistvasau jñeyaḥ.......................... ||" (svaṭaṃ. 7|68) ityādau pakṣasandhigranthe'pyayamevāśayo yojyaḥ | anyathā hyekā tuṭirakṛtaviniyogā syāt || 65 || na kevalamatra sūryācandramasorevodayo yāvad grahāntarāṇāmapi -- ityāha -- ketuḥ sūrye vidhau rāhurbhaumādervārabhāginaḥ || 6-66 || praharadvayamanyeṣāṃ grahāṇāmudayo'ntarā | ketuḥ sūrye'ntarbhavati, evaṃ vidhau rāhuḥ | tena ya eva sūryācandramasorudayaḥ sa evānayorityarthaḥ | yaduktam -- "rāhuścarati somena ketuścarati bhāsvatā |" (svaṭaṃ. 7|42) iti | vārabhāginaḥ punarbhaumādergrahasya praharadvayamudayastasya pratyahorātrāmādyantārdhapraharacatuṣṭayopabhogāt, anyeṣāṃ ṣaṣṭhapañcamānāṃ grahāṇāmantarā praharaṃ praharaṃ pratyekamudayaḥ pratyahorātramardhapraharadvayopabhogāt | taduktam - "pūrvo'ṣṭabhāgo divasādhipasya tathaiva cānte divasasya vidyāt | śeṣāḥ grahāḥ ṣaṭparivartanena bhuñjanti horāṃ niśi pañcamena ||" iti || 66 || atraiva prathamārdhapraharādārabhya krameṇa phalaṃ nirdiśati -- siddhirdavīyasī mokṣo'bhicāraḥ pāralaukikī || 6-67 || ehikī dūranaikaṭyātiśayā praharāṣṭake | siddhirdavīyasītyādinā sapta bhedāḥ || 67 || nanu saṃdhyāyāścaturdhodayo'pi kathaṃ dvidhaivokta ? -- ityāśaṅkyāha - - madhyāhnamadhyaniśayorabhijinmokṣabhogadā || 6-68 || abhijayati sarvānvighnānityabhijinnakṣatraviśeṣaḥ | yaduktam -- "madhyāhne cārdharātre ca udayo'bhijito bhavet | abhīpsitaṃ phalaṃ tatra sādhakānāṃ bhavediha ||" (svaṭaṃ. 7|47) iti | sa ca tāluni, ityadhigantavyam | yaduktam -- "..............ṃadhyāhnastālumadhyataḥ |" (7|33) iti || 68 || na kevalamatrābhijita evodayo yāvadaśvinyādīnāmapi -- ityāha -- nakṣatrāṇāṃ tadanyeṣāmudayo madhyataḥ kramāt | "tadanyeṣām" iti rāśitārādīnām | yaduktam "ṛkṣāṇirāśayaścaiva tārāstvaṃśāstathaiva ca | prāṇe vai udayantyete ahorātreṇa suvrate ||" (svaṭaṃ. 7|31) iti | atra ca nakṣatrāṇāṃ satribhāgamaṅgulamudayasthānam, evamanyeṣāmapi saṃkhyānusāramudayasthānaṃ parikalpanīyam | praharāṣṭake ca na nakṣatrāṇāmevodayo'pi tvanyeṣāmapi -- ityāha -- nāgā lokeśamūrtīśā gaṇeśā jalatattvataḥ || 6-69 || pradhānāntaṃ nāyakāśca vidyātattvādhināyakāḥ | sakalādyāśca kaṇṭhyoṣṭhyaparyantā bhairavāstathā || 6-70 || śaktayaḥ pārameśvaryo vāmeśā vīranāyakāḥ | aṣṭāvaṣṭau ye ya itthaṃ vyāpyavyāpakatājuṣaḥ || 6-71 || sthūlasūkṣmāḥ kramātteṣāmudayaḥ praharāṣṭake | ṅāgā" ityanantādyāḥ | yaduktam -- "inastvananta ityuktaḥ somo vāsukirucyate | takṣakaḥ kuja ityuktaḥ kārkoṭaḥ somajo bhavet || sarojo gururākhyāto mahābjaḥ śukra ucyate | śaṅkho mandagatirjñeyaḥ sapta nāgā grahāḥ kramāt || aṣṭamaḥ kuliko nāma rāhuḥ krūragraho bhavet |" iti | eṣāṃ ca grahavadeva ṣaṭparivṛttyādikrameṇodayaḥ kintu kulikasya śaṅkhavanmandagatinaiva sahodayaḥ | yaduktam - "śanaiścarasya yaḥ kālastaṃ bhuṅkte kulikaḥ priye | so'pi duṣṭaḥ samākhyātaḥ sarvakarmasvasiddhidaḥ ||" iti | lokeśvarādīnāṃ punarādyārdhapraharakrameṇaivodayo'nyathā saptānāṃ grahāṇāmaṣṭakaiḥ saha saṅgatyayogāt | ete ca sarva evāṣṭakā bhuvanādhvani vakṣyantaṃ -- iti tata evāvadhāryāḥ - iti kiṃ tadvyāvarṇanagranthavistareṇa | vyāpyavyāpakatve sthūlasūkṣmatvaṃ hetuḥ, hi sūkṣmeṇa vyāpyata iti bhāvaḥ | yathā grahāṇāṃ nāgā vyāpakāsteṣāmapi lokeśvarāḥ ityādyuttarottaram ata eva kramādityuktam | taduktam - "ye grahāste ca vai nāgā lokapālāṣṭakaṃ ca te | mūrtayaścaiva te cāṣṭāvaṣṭau te ca gaṇeśvarāḥ ||" (svaṭaṃ. 7|43) ityādi | evamanena "tena prāṇapathe viśvākalaneyaṃ virājate ||" (taṃ. 6|45) ityādi yaduktaṃ tatsmāritamityavaseyam || 71 || nanu yatra praharāṣṭake phalabheda uktastatra dinaniśayoḥ kathaṃ na ? -- ityāśaṅkyāha -- dine krūrāṇi saumyāni rātrau karmāṇyasaṃśayam || 6-72 || nanu "vāsanābhedataḥ prāptiḥ saṃdhyamantrapracoditā |" ityādidṛśānusandhānabhedena phalamapi bhidyate -- iti kathamevaṃ niyama eva bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- krūratā saumyatā vābhisandherapi nirūpitā | tena kadācidvyatyayo'pi bhavediti bhāvaḥ || nanu saṃdhyādvayasya phalaṃ nirdiṣṭaṃ sāyaṃprātaḥsaṃdhyayoḥ punaḥ kiṃ na ? -- ityāśaṅkyāha -- dinarātrikṣaye muktiḥ sā vyāptidhyānayogataḥ || 6-73 || te coktāḥ parameśena śrīmadvīrāvalīkule | "dinarātrikṣaye" iti sāyaṃprātaḥsandhyayoḥ | "te" iti vyāptidhyānādayaḥ || 73 || tadeva paṭhati - sitāsitau dīrghahrasvau dharmādharmau dinakṣape || 6-74 || kṣīyete yadi taddīkṣā vyāptyā dhyānena yogataḥ | ahorātraḥ prāṇacāre kathito māsa ucyate || 6-75 || yadi nāma prāṇāpānarūpau sitāsitau parasparavyāvṛttyā vartamānau dīrghahrasvādiśabdavyapadeśyau śubhāśubhau pakṣau "kṣīyete" apohātmavikalparūpatāghaṭṭanena nirvikalpātmaparasaṃvidrūpatvena parisphuratastadeva vyāptyā dhyānena yogena ca dīkṣā, jñānayogakriyātmikayā dīkṣayā niryantraṇameva muktirbhavedityarthaḥ | etadeva hi vyāptidhyānayogānāṃ mukhyaṃ rūpaṃ yatsitāsitādipakṣayoḥ prakṣayo nāmeti | taduktaṃ tatra -- śitāsitau ca yau pakṣau dīghahrasvau ca kīrtitau | dharmādharmamayau pāśau mahāghorau bhayānakau || dvayoryatra bhavecchedaḥ kṣayenmāyā tu yoginī | kṣaye śūnyaṃ paraṃ jñeyaṃ dīkṣā hyeṣā prakīrtitā || nānyathā bhavate dīkṣā rajasāṃ pātane na tu | naiva śāstrairbhavenmuktiryajane naiva yājane || eṣā brahmavidāṃ dīkṣā nānyathā tu vadāmyaham |" iti | tathā śitāsitau kathiṣyāmi (vadiṣyāmi) nāmaparyāyavācakaiḥ |" ityupakramya "ahaḥ śuklastathā prāṇaḥ....................|" iti | "adharmaśca kṣapā caiva..........................|" iti evamahorātramupasaṃhṛtya māsamavatārayati "ahorātra" ityādinā || 75 || tamevāha - dinaṃ kṛṣṇo niśā śuklaḥ pakṣau karmasu pūrvavat | pūvarvaditi, rātrindinavat | tena kṛṣṇapakṣe krūrāṇi karmāṇyanyatra ca saumyānīti | taduktam - "krūrakarmāṇi tatraiva kurvansiddhimavāpnuyāt | śubhakarmāṇi kṛṣṇe ca na ca siddhyanti suvrate ||" iti | tathā "tadārabhya ca karmāṇi śubhānyābhyudayāni ca | dhyānamantrābhiyuktasya siddhyante nātra saṃśayaḥ ||" iti || tattraiva tithibhāgamāha -- yāḥ ṣoḍaśoktāstithayastāsu ye pūrvapaścime || 6-76 || tayostu viśramo'rdhe'rdhe tithyaḥ pañcadaśetarāḥ | uktā iti, prāṇavāhe'pānavāhe vā | tayoriti, pūrvapaścimayostuṭyoḥ | viśrama iti, pakṣasaṃdhitvena vakṣyamāṇaḥ | ardhe'rdha iti, prāṇīye'pānīye ca | tayośca saṃmelanāttuṭirviśramasthānaṃ syānnatu tuṭyardham | "itarā" iti hṛdi dvādaśānte ca viśramasthānatvenārdhārdhikayoktāyāḥ ṣoḍaśyāstuṭeranyā ityarthaḥ | yaduktam -- "tuṭyardhaṃ cāpyadhaścordhvaṃ viśramaḥ parikīrtitaḥ | madhye pañcadaśoktā yāstithayastāḥ prakīrtitāḥ ||" (7|61) iti || 76 || atrāpyahorātravibhāgamāha -- sapāde dvyaṅgule tithyā ahorātro vibhajyate || 6-77 || prakāśaviśramavaśāttāveva hi dinakṣape | "vibhajyata" iti prakāśaviśramātmanā vibhāgena vyavasthāpyata ityarthaḥ | kvacit hyatra prakāśasya prādhānyaṃ, kvacicca viśramātmana ānandasya; tatra prakāśaprādhānye dinamanyathā tu rātrirityuktaṃ "tāveva hi dinakṣape" iti | tenaikakasyāstuṭeḥ sāṣṭabhāgāṅgulaparīmāṇamādyamardhaṃ prakāśarūpaṃ dinaṃ, paraṃ tu viśrāntyātmā rātririti | taduktam -- "prathamodaye hṛtpadmāttuṭyardhaṃ tu dinaṃ bhavet | dvitīye caiva tuṭyardhe yadā carati śarvarī ||" (svaṭaṃ. 7|62) iti || 77 || nanu yadahorātrasya prakāśaviśrāntitāratamyena dinaniśāvibhāga uktastadāstāṃ ko doṣaḥ, yatpunarbāhyāhorātrakramātikrameṇāpyuktamantaḥ prāṇāpānarūpaṃ dinaniśāvibhāgamullaṅghya tuṭyantaramitayoravasthānamucyate tadapūrvamiva naḥ pratibhāti? -- ityāśaṅkyāha -- saṃvitpratikṣaṇaṃ yasmātprakāśānandayoginī || 6-78 || tau kḷptau yāvati tayā tāvatyeva dinakṣape | pratikṣaṇamiti, sadaiva prakāśānandamayītyarthaḥ | ataśca tathā saṃvida udayaḥ pramātṝṇāṃ vedyagrahaṇaparatvādestāratamyātkasyacitkṣaṇaḥ kasyacitkalpaḥ kasyacinnimeṣo'pi vā syāt || 78 || ata evāha -- yāvatyeva hi saṃvittiruditoditasusphuṭā || 6-79 || tāvāneva kṣaṇaḥ kalpo nimeṣo vā tadastvapi | nanvevamapi bhavatu ko doṣastatrāpyasyā vedyagrahaṇaparatvaṃ svātmani viśrāntiparatvaṃ vā kiṃ tulyakakṣyatayaiva bhavedutānyathāpi ? -- ityāśaṅkyāha -- yāvānevodayo vittervedyaikagrahatatparaḥ || 6-80 || tāvadevāstamayanaṃ veditṛsvātmacarvaṇam | "vitteḥ" iti saṃvidaḥ | astamayanamiti, vedyaprakāśasya nyagbhāvāt | "carvaṇam" iti viśrāntiḥ | evakārābhyāṃ ca sāmyameva dyotitam || 80 || nanu svātmaviśrāntiparatve'pyantārūpāṇāṃ sukhādīnāṃ vedyānāṃ sadbhāvāt tadgrahaṇaparatvaṃ na hīyet -- iti kathamanayostulyakakṣyatvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- vedye ca bahirantarvā dvaye vātha dvayojjhite || 6-81 || sarvathā tanmayībhūtirdinaṃ vettṛsthatā niśā | vedyaṃ nāma bahirastvantarvā, mā vā bhūtkimanena prayojanaṃ, yāvatā hi tanmayībhāvo nāma sarvathā dinaṃ vettṛsthatā svātmaviśrāntiśca niśā, ityasmākaṃ vivakṣitaṃ; tena yāvadvedyagrahastāvaddinamanyathā tu rātririti | yadāhuḥ -- "tato yatra yāvattāvadanayā vedyagrahavedakaviśrāntibhūmau prakāśānandāvābhāsyete tatra tāvadrūpe eva dinaniśe" iti | ataśca dinaniśayostulyakakṣyatvameva bhavati, iti na kaścinniyamaḥ | "dvayojjhite" ityanena vedyasyānavakḷptirevopodbalitā na tvevamasya saṃbhavo darśitaḥ, nahyanantarbahīrūpaṃ vedyaṃ kiṃcitsaṃbhavet || 81 || nanu yo'yaṃ saṃvidaḥ prakāśavimarśayorekataraprādhānyādviśeṣa uktaḥ sa kiṃ pramātṝṇāmapi saṃbhavenna vā ? -- ityāśaṅkyāha - veditā vedyaviśrānto vettā tvantarmukhasthitiḥ || 6-82 || "veditā" iti jñātā, "vettā" iti vicārayitā vimraṣṭetyarthaḥ | tenaikatra prakāśaprādhānyamanyatra tu vimarśasya -- iti pramāturapi dvaividhyam || 82 || vettāpi dvidhā -- ityāha -- purā vicārayanpaścātsattāmātrasvarūpakaḥ | vimarśanāntarīyaka eva hi svarūpalābho bhavediti bhāvaḥ | evamatra jñānavicārasattārthatayā trividho'pi vidhirāśrayaṇīyo yena pramātustraividhyaṃ sidhyediti bhāvaḥ || atraiva prasaṅgājjāgradādisvarūpamapi nirūpayati -- jāgradveditṛtā svapno vettṛbhāvaḥ purātanaḥ || 6-83 || paraḥ suptaṃ kṣaye rātridinayosturyamadvayam | jāgraditi, vedyaviśrāntereva prādhānyāt | purātana iti, vimraṣṭṛtātmakaḥ | svapna iti, vedyasya kathaṃcidaprādhānyāt | para iti, sattāmātraniṣṭhaḥ | suptamiti, vedyakṣobhaprakṣayāt | advayamiti, pramātṛbhedasyāpi vigalanāt | anena ca "viśvātmatā ca prāṇatvam" ityādyuktaṃ smāritam || 83 || nanu rātridinayorbahiḥ kadācitsāmyaṃ bhavet kadācicca vaiṣamyamityatra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha - kadācidvastuviśrāntisāmyenātmani carvaṇam || 6-84 || vedyavedakasāmyaṃ tat sā rātridinatulyatā | yannāma kadācidvedye svātmani ca tulyakakṣyatayā viśrāntirbhavet tadeva vedyavedakayoḥ sāmyaṃ bhavet, tadanuprāṇitaṃ ca rātridinayostulyatvaṃ, yatsarva eva yogino mahāpuṇyaṃ viṣuvatkālamācakṣate -- yaduktam -- "vedyavedakasāmyena vastuviśramacarvaṇam | yadā kadācidbhavati sā rātridinatulyatā || viṣuvatkālayogo'sau yogibhiḥ samudāhṛtaḥ |" iti || 84 || evaṃ ca vedyasya vedakasya ca viśrānterādhikye dinasya niśāyāśca daighyarṃ bhavedanyathā tvapacayaḥ, tadāha - vedye viśrāntiradhikā dinadairghyāya tatra tu || 6-85 || nyūnā syātsvātmaviśrāntirviparīte viparyayaḥ | svātmautsukye prabuddhe hi vedyaviśrāntiralpikā || 6-86 || nyūneti, anyathā hi vedyaviśrānterādhikyameva na syāt | syādityarthādrātryapacayanimittam, "viparīta" iti svātmano viśrānterādhikye vedyasya cānyathātve; yataḥ svātmanyautsukye viśrāntyabhilāṣe vikasvaratāmupeyuṣi vedyaviśrāntiralpīyasī bhavet, yena niśāyā dairghyaṃ dinasyāpacayaḥ | taduktam -- "drāghīyasī vedyavṛttirdinadairghyāya kalpate | tathaiva svātmaviśrāntivṛttiḥ syādrātrivistaraḥ ||" iti || 86 || ayameva cātra pakṣo yuktaḥ -- ityāha -- itthameva divārātrinyūnādhikyakramaṃ vadet | nanvantarbahiśca rātridinayoḥ sthite'pyautsargike krame yathāntarasāvuktayuktyā prakāśavimarśayorekataraprādhānyātpratipramātṛ viśiṣyate, tathā bahirapi pratibhuvanaṃ kiṃ viśiṣyate na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā deheṣvahorātranyūnādhikyādi no samam || 6-87 || tathā pureṣvapītyevaṃ tadviśeṣeṇa noditam | viśeṣeṇeti dehamadhikṛtya, tathātvena hi tatkathitaṃ tattatphalasaṃpattinimittaṃ syādityāśayaḥ || 87 || nanvevaṃ rātridinavibhajane kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- śrītraiyambakasantānavitatāmbarabhāskaraḥ || 6-88 || dinarātrikramaṃ me śrīśaṃbhuritthamapaprathat | ata evānyathānyairyattadvibhajanaṃ kṛtaṃ tadagrāhyameva -- ityāha -- śrīsantānagurustvāha sthānaṃ buddhāprabuddhayoḥ || 6-89 || hṛda ārabhya yattena rātrindivavibhājanam | tadasatsitapakṣe'ntaḥ praveśollāsabhāgini || 6-90 || abuddhasthānamevaitaddinatvena kathaṃ bhavet | yannāma prācyairhṛdayādārabhya dvādaśāntaṃ yāvattuṭyardhaparīmāṇaṃ prāṇīyamādyaṃ sthānaṃ buddhasya paraṃ tvabuddhasya -- ityuktaṃ, tenaiva buddhābuddhāsthānavadanena samākhyaucityādrātridinayorapi vibhāgaḥ kṛto yadbuddhasthānaṃ dinamabuddhasthānaṃ tu rātririti, tattvayuktaṃ; yadantaḥpraveśātmanyapānavāhe sthānasyāviśeṣādrātritvena parikalpitamabuddhasthānameva dinaṃ syāt -- iti pūrvāparavyāhatatvam || 90 || na caitadvidveṣapūrvamasmābhiruktamiti na śiṣṭanindā kṛtā syāt -- ityāha -- alaṃ vānena nedaṃ vā mama prāṅmatamatsaraḥ || 6-91 || heye tu darśite śiṣyāḥ satpathaikāntadarśinaḥ | idānīṃ prakṛtamevāvatārayati -- vyākhyātaḥ kṛṣṇapakṣo yastatra prāṇagataḥ śaśī || 6-92 || āpyāyanātmanaikaikāṃ kalāṃ pratitithita tyajet | dvādaśāntasamīpe tu yāsau pañcadaśī tuṭiḥ || 6-93 || sāmāvasyātra sa kṣīṇaścandraḥ prāṇārkamāviśet | prāṇagata iti, tatrāsya prādhānyāt | tena tuṭisthānāvasthitāṃ yāṃ (yāṃ) tithiṃ prāṇāditya ākramate tasyāṃ tasyāmapānacandraḥ surādīnāmapānarūpeṇa hetunā "ekaikāṃ kalāṃ tyajet" ekaikakalāhrāsakrameṇa kṣaiṇyamāsādayet; yāvatsa eva kalāmātraśeṣatvātkṣīṇaḥ san dvādaśāntasamīpasthāyāṃ pañcadaśatuṭyātmikāyāmamāvāsyāyāṃ "prāṇārkamāviśet" tadantarlīno bhavet, yadevāsya bahirastamaya ityucyate || 93 || na caitannirmūlamevoktam -- ityāha -- uktaṃ śrīkāmikāyāṃ ca nordhve'dhaḥ prakṛtiḥ parā | ardhārdhe kramate māyā dvikhaṇḍā śivarūpiṇī || 6-94 || candrasūryātmanā dehaṃ pūrayetpravilāpayet | iha khalu "parā" pūrṇā, ata eva "śivarūpiṇī" śaktimadaviyuktā "prakṛtiḥ, viśvotpattibhūḥ saṃvit "māyā" svarūpagopanaśīlā prathamaṃ prāṇātmatayā samucchalantī dvikhaṇḍā prāṇāpānātmatayā dvaidhyamāpannā satī nordhva eva nādha eva api tūrdhvādhaḥpravāhātmanā "ardhārdhe kramate" dakṣavāmanāḍyorantaḥ" samapravibhāgena pravahatītyarthaḥ | ata eva prāṇāpānadaśāmadhiśayānā parā saṃviccandrātmanāpyāyakāritayā dehaṃ prapūrayet sūryātmanā ca cāndrīṇāmeva kalānāmapacayāt "pravilāpayet" śoṣayedityarthaḥ || 94 || nanu cāndrīṇāṃ kalānāmapacaye kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- amṛtaṃ candrarūpeṇa dvidhā ṣoḍaśadhā punaḥ || 6-95 || pibanti ca surāḥ sarve daśapañca parāḥ kalāḥ | amā śeṣaguhāntaḥsthāmāvāsyā viśvatarpiṇī || 6-96 || yaccandrarūpeṇa ṣoḍaśadhā bhinnamamṛtaṃ sthitaṃ tatpunardvidhā dṛśyamānasitarūpapañcadaśakalātmanā tadbhittibhūtātisvacchābūrpakalātmanā cetyarthaḥ | tatra pañcadaśa kalāḥ sarva eva bahiḥ surādayo'nta karaṇāniḥkāryāṇi cāpyāyalipsayā pibanti yenāsāṃ pratidinamapacayaḥ syāt | yadabhiprāyeṇaiva -- "yasminsomaḥ surapitṛnarairanvahaṃ pīyamānaḥ kṣīṇaḥ kṣīṇaḥ praviśati.................. |" (sāmba paṃ. 8 śloka) ityādyanyatroktam | amākhyā ṣoḍaśī punaḥ kalā surādyupasaṃhṛtakalā pañcadaśakāvaśiṣṭasvabhāvatvāccheṣarūpā, ata eva guhāntariva sthitaṃ vastu surakṣitatvādakṣīṇaṃ syāttathaiveyamapītyarthaḥ | yataḥ sā viśvasya pañcadaśakalākroḍīkāritayāpyāyakāriṇī, ata eva yeyamamā saha yaugapadyena pañcadaśānāṃ kalānāṃ vasanāt "amāvāsyā" tadvyapadeśyetyarthaḥ | tithau punastadadhiṣṭhitatvādaupacārikastadvyāpadeśa ityāśayaḥ || 96 || etadeva prakṛte yojayati evaṃ kalāḥ pañcadaśa kṣīyante śaśinaḥ kramāt | āpyāyinyamṛtābūrpatādātmyātṣoḍaśī na tu || 6-97 || ṣoḍaśī na tu kṣīyate, yadabūrpatādātmyādarkastaṃ kṣapayitumakṣama ityabhi prāyaḥ || 97 || idānīmetadanantarabhāvinaṃ kṛṣṇasya śuklasya ca pakṣasya sandhiṃ darśayati -- tatra pañcadaśī yāsau tuṭiḥ prakṣīṇacandramāḥ | tadūrdhvagaṃ yattuṭyardhaṃ pakṣasaṃdhiḥ sa kīrtitaḥ || 6-98 || pañcadaśī tuṭirityamāvāsyodayasthānam, ata eva "prakṣīṇacandramā" ityuktam | yaditi, prāṇīyaṃ ṣoḍaśatuṭisaṃbandhi || 98 || nanu saṃdhirhyubhayorbhavati, tatkathamekasyaiva prāṇīyasya tṛṭyardhasyāsau syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tasmādviśramatuṭyardhādāmāvasyaṃ purādalam | paraṃ prātipadaṃ cārdhamiti saṃdhiḥ sa kalpyate || 6-99 || tatprāṇīyamantyaṃ viśramatuṭyardhamavalambya "purādalaṃ" prathamamardhamāmāvasyaṃ tatsaṃlagnaṃ "paraṃ" dvitīyaṃ cāpānīyamādyaṃ tuṭyardhaṃ prātipadaṃ tatsaṃlagnam, ityanayorubhayorardhayoḥ saṃmelanātpratipadamāmāvasyāntarālabhūto'sāvekatuṭyātmā śandhiḥ kalpyate" tathā vyapadiśyata ityarthaḥ | taduktam -- śa pakṣasandhiḥ pratipatpañcadaśyoryadantaram |" (a. ko. 1|4|7) iti | idamevānyatra pradhānatayā pūjākālatvenoktam | yaduktam -- ṅa divā pūjayeddevaṃ rātrau naiva ca naiva ca | arcayeddevadeveśaṃ dinarātriparikṣaye ||" iti | atra viśramatuṭyardha evārdhārdhikayā vibhakte yadi sandhirvyākhyāyate tatsandhidvayasyāpyekaiva tuṭirardhārdhikayā syāt -- ityekasyāstuṭerviniyogābhāvādāsamañjasyaṃ paryavasyedityalaṃ bahunā || 99 || evaṃ prāṇe pakṣodayaṃ pradarśya sūryagrahaṇamapi darśayati -- tatra prātipade tasmiṃstuṭyardhārdhe purādalam | āmāvasyaṃ tithicchedātkuryātsūryagrahaṃ viśat || 6-100 || ardhaṃ cārdhaṃ ca ardhārdhaṃ, tuṭerardhārdhaṃ tuṭyardhārdhaṃ, tasmin sandhitvena parikalpite tuṭyardhadvaya ityarthaḥ | tatraivaṃ sthite sati tuṭyardhadvayamadhyādāmāvasyaṃ pūrvamardham arthātparasminprātipade'rdhe vakṣyamāṇādṛṇaśabdābhidheyāt tithicchedādviśat sat sūryagrahaṇaṃ kuryāt, pratipadamāvāsyāsaṅghaṭṭātsūryagrahaṇaṃ bhavedityarthaḥ || 100 || nanvetāvanmātrātsūryagrahaṇaṃ bhavedityatra ka ivāśayaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tatrārkamaṇḍale līnaḥ śaśī sravati yanmadhu | taptatvāttatpibedindusahabhūḥ siṃhikāsutaḥ || 6-101 || madhvityamṛtaṃ | taptatvāditi, yathāyathamarkeṇa saṃnikarṣāt | indusahabhūriti "vidhau rāhuḥ" ityādyuktyā tatsahacāritvāt, anyathaiṣāṃ trayāṇāmapi saṅghaṭṭo na bhavediti bhāvaḥ | yaduktam -- "ravibimbāntare devi candrabimbaṃ tadā bhavet | tadantare bhavedrāhuramṛtārthī varānane || amṛtaṃ sravate candro rāhuśca grasate tu tat | pītvā tyajati tad bimbaṃ tadā muktaḥ sa ucyate |" (svaṭaṃ. 7|70) iti || 101 || nanu trayāṇāmapyeṣāṃ saṅghaṭṭe kiṃ satattvam ? -- ityāśaṅkyāha -- arkaḥ pramāṇaṃ somastu meyaṃ jñānakriyātmakau | rāhurmāyāpramātā syāttadācchādanakovidaḥ || 6-102 || tata eva tamorūpo vilāpayitumakṣamaḥ | "tayoḥ" pramāṇaprameyayoḥ "ācchādanaṃ" svātmasātkāreṇa tirodhānaṃ na punaratyantameva vilayaḥ, saṃskārātmanā punarapi bodhakamāhātmyāttadudayasya bhāvāt, ata evoktaṃ "vilāpayitumakṣamaḥ" iti | "tata" ityācchādakatvāt, tamaso hyāvarakatvameva tattvam || 102 || nanvevametadvilāpane kaḥ kṣama ? -- ityāśaṅkyāha -- tatsaṅghaṭṭādvayollāso mukhyo mātā vilāpakaḥ || 6-103 || teṣāṃ mātṛmānameyānāṃ śaṅghaṭṭaḥ" sāmarasyaṃ tataḥ samullasitamadvayameva mukhyaḥ pramātā vilāpakastattrayasaṅghaṭṭanena parasaṃvinmātrasāra evetyarthaḥ | yadāhuḥ -- "prāṇārkamānahaṭhaghaṭṭitameyacandra vidrāvitāmṛtarasotsukitaḥ khamātā | svarbhānurāvṛṇuta eva raviṃ rasaṃ tu puṇye grahe'tra rasayettrayaghaṭṭanajñaḥ ||" iti || 103 || ata eva cāyaṃ kālo mahāpuṇyaḥ -- ityāha -- arkendurāhusaṅghaṭṭāt pramāṇaṃ vedyavedakau | advayena tatastena puṇya eṣa mahāgrahaḥ || 6-104 || "advayena" cinmātrātmanā bhavantītyarthaḥ | taduktam -- "rāhurādityacandrau ca traya ete grahā yadā | dṛśyante samavāyena tanmahāgrahaṇaṃ bhavet || sa kālaḥ sarvalokānāṃ mahāpuṇyatamo bhavet ||" (sva. 7|73) iti || 104 || nanvayaṃ sūryādīnāṃ saṅghaṭṭaḥ kiṃ pratipadamāvasyāsaṃbheda eva bhavedutānyathāpi? -- ityāśaṅkyāha -- amāvasyāṃ vināpyeṣa saṅghaṭṭaścenmahāgrahaḥ | yathārke meṣage rāhāvaśvinīsthe'śvinīdine || 6-105 || amāvasyāṃ vināpi śuddhāyāmeva pratipadi yadyeṣa saṅghaṭṭaḥ syāt tadāpīdaṃ mahad grahaṇaṃ bhavedeva | yathā bahiścandrārkarāhūṇāmaśvinyāmevāvasthānādekarkṣeṇa vaiśākhāmāvasyāyāṃ praharadvayādūrdhvaṃ śuddhāyāmeva pratipadi sūryasya grahaṇaṃ saṃbhavet, lambanasya dhanagatatvād grahaṇasthityardhasya lambanādūnatvāt | evaṃ yatra pratipadamāmāvāsyāsaṃbhedena sūryagrahaṇaṃ bhavet tatrāmāvasyāyāṃ pragrahaṇaṃ mokṣastu pratipadi, anyathā tūbhayamapi pratipadyevetyarthasiddham || 105 || tadevāha - āmāvāsyaṃ yadā tvardhaṃ līnaṃ prātipade dale | pratipacca viśuddhā syāttanmokṣo dūrage vidhau || 6-106 || tanmokṣe ca vidhudūrībhāvo heturityuktaṃ "dūrage vidhau" iti | tasmin hi dūrībhūte tatsahacārī rāhurapi tathā bhavediti bhāvaḥ || 106 || asya ca grahaṇasya mahattve nimittaṃ darśayati -- grāsamokṣāntare snānadhyānahomajapādikam | laukikālaukikaṃ bhūyaḥphalaṃ syātpāralaukikam || 6-107 || bhūyaḥphalamityantaphalam | yaduktam -- "tatra snānaṃ tathā dānaṃ pūjāhomajapādikam | yatkṛtaṃ sādhakairdevi tadantaphalaṃ bhavet ||" (svaṭaṃ. 7|74) iti || 107 || pāralaukikatve nimittamāha -- grāsyagrāsakatākṣobhaprakṣaye kṣaṇamāviśan | mokṣabhāgdhyānapūjādi kūvarṃścaṃndrārkayorgrahe || 6-108 || iha khalu yogī candrārkayorgrahe sūryagrahaṇe "grāsyagrāsakayoḥ" prameyapramātroryaḥ saṃbandhastadrūpo yaḥ "kṣobhaḥ" tatprakṣayātmani parasminpramātaryāviśan parāṃ vṛttimavalambya kṣaṇamātraṃ dhyānādi kurvan mokṣabhāgapavṛjyata evetyarthaḥ | yaduktam -- "pakṣadvayaṃ parityajya pūrvoktakaraṇena ca | unmanyante sthito nityaṃ paravṛttyavalambakaḥ || parityajya tvadhaḥ sarvaṃ dhyānāmāsthāya yojayet | tasya muktirna sandehastvanyathā siddhibhāgbhavet ||" iti || 108 || tithicchedādityuktamadhikāvāpena lakṣayati -- tithiccheda ṛṇaṃ kāso vṛddhirniḥśvasanaṃ dhanam | ayatnajaṃ yatnajaṃ tu recanādatha rodhanāt || 6-109 || yannāma kāsavaśena śīghrameva prāṇasya prasaraṇāt sahasaivāmāvāsyo bhāgaḥ pratipadbhāgamanupraviśati taducyate ṛṇaṃ, tithicchedayoḥ kāryakāraṇayorabhedopacārātkāsaśceti | yannāma ca niḥśvāsavaśādapānavāhasya cireṇa prasaraṇāt titheradhikībhāvena pūrṇatayā paurṇamāsyudayastaducyate vṛddhirdhanaṃ niḥśvasanaṃ ca, ityetaccobhayaṃ sarveṣāmayogināmapi kāsaśvāsādinā svarasata evotpadyate -- ityuktam "ayatnajam" iti, yadvaśādantarā candrasūryoparāgo bhavannapi tairanavadhānānna paraṃ lakṣyate | yogināṃ punaścandrasūryoparāgayogye tatprāṇasya recakapūrakādyātmanā yatnena bhavedityuktaṃ "yatnajam" iti | yaduktam -- "tithiccheda ṛṇaṃ jñeyaṃ vṛddhau caiva dhanaṃ bhavet | ṛṇaṃ caiva bhavetkāso niḥśvāso dhanamucyate ||" (svaṭaṃ. 7|64) iti | tathā "tithicchedastathā vṛddhiḥ kāsaśvāsādi vā bhavet | ayatnajo yatnajastu prāṇavṛttinirodhataḥ ||" iti || 109 || etadevāpānavāhe'pyatideṣṭumāha -- evaṃ prāṇe viśati citsūrya induṃ sudhāmayam | ekaikadhyena bodhāṃśukalayā paripūrayet || 6-110 || kramasaṃpūraṇāśāliśaśāṅkāmṛtasundarāḥ | tuṭyaḥ pañcadaśaitāḥ syustithayaḥ sitapakṣagāḥ || 6-111 || "evaṃ" pūrvoktayaiva gatyā prāṇe "viśati" śakterhṛdantamavarohati cidātmā prāṇasūryaḥ pratituṭyaikaikadhyena prabuddhāṃśujālayā kalayā sudhāmayaminduṃ paripūrayet, yena pratipadyekakalo dvitīyasyāṃ dvikalaḥ -- ityādyātmanā krameṇa saṃpūraṇāśālinaḥ śaśāṅkasyāmṛtena sundarā etāḥ pañcadaśa tuṭya eva sitapakṣagāstithayo bhaveyuḥ | yaduktam -- "prāṇahaṃso yadā prāptastvadhastātprathamāṃ tuṭim | pūrvamardhaṃ tvahaḥ proktaṃ tuṭyardhamaparaṃ niśā ||" (7|77) ityupakramya "pratipatsā tu vijñeyā candraścaikakalo bhavet | dvitīyāyāṃ dvitīyā tu vṛddhimeti krameṇa tu || tithayaścaivamārabhya yāvatpañcadaśī tuṭiḥ |" (svaṭaṃ. 7|79) iti || 111 || atraiva ca pakṣasandhitādyapyatidiśati -- antyāyāṃ pūrṇamastuṭyāṃ pūrvavatpakṣasandhitā | indugrahaśca pratipatsandhau pūrvapraveśataḥ || 6-112 || ehikaṃ grahaṇe cātra sādhakānāṃ mahāphalam | prāgvadanyadayaṃ māsaḥ prāṇacāre'bda ucyate || 6-113 || pūrṇo māścandro yasyāmevaṃvidhāyāṃ pañcadaśyāṃ tuṭyāṃ pūrvavaditi, tuṭyardhadvayasaṃmelanayā | pūrveti, pūrvaṃ paurṇamāsaṃ sandhilakṣaṇaṃ tuṭyardhaṃ tatpraveśāt | etacca yadyapi pūrvavadityatideśād gatārthameva tathāpi pūrṇimāpratipatsaṃbhedenaivendugraho bhavet na tu śuddhāyāmeva pratipadyapi -- iti darśayituṃ sākṣāduktam | ehikamiti, sṛṣṭiprādhānyāt | prāgvadanyaditi, mātṛmeyasaṃghaṭṭādi | yadāhuḥ -- "śaktisaṃsnutasudhārasakramāt pūrṇamindumaṇurāhurāharan | chādayediha mahāśubhe grahe drāvitaṃ pibati taṃ mahāmuniḥ ||" iti | idānīṃ māsamupasaṃharannabdamavatārayati ayamityādinā || 113 || tamevāha - ṣaṭsu ṣaṭsvaṅguleṣvarko hṛdayānmakarādiṣu | tiṣṭhanmāghādikaṃ ṣaṭkaṃ kuryāttaccottarāyaṇam || 6-114 || makarādiṣvarthānmithunānteṣu, tena ṣaḍbhiraṅgulaiḥ ṣaḍguṇitāni ṣaṭtriṃśadbhavantīti bhāvaḥ | māghe hi makarasyodayo yāvadāṣāḍhe mithunasya | yaduktam -- "ṣaḍaṅgulaṃ ca saṃkrāmo makarādiṣu rāśiṣu | bhānormāghādyāṣāḍhāntaṃ bhavettaccottarāyaṇam ||" iti || 114 || atraiva viṣuvatsaṅkrāntiṃ darśayati -- saṃkrāntitritaye vṛtte bhuṃkte cāṣṭādaśāṅgule | meṣaṃ prāpte ravau puṇyaṃ viṣuvatpāralaukikam || 6-115 || aṣṭādaśāṅgula iti -- pratisaṃkrāntyaṅgulaṣaṭkasya bhogāt | "hṛdayādudayasthānātsaṅkrāntirmakare smṛtā | ṣaḍaṅgulānyadhastyaktvā kumbhe saṅkramate punaḥ || kaṇṭhordhvaṃ dvyaṅgulaṃ tyaktvā mīne saṃkramate punaḥ | galordhvādyāvattālvantaṃ tyaktvā meṣe'tha saṃkramet || nāsāntaṃ yāvatsaṃkrāntiraṅgulāni ṣaḍeva hi | eṣā vai viṣusaṃkrāntiruttare saṃvyavasthitā ||" (sva. taṃ. 7|94) iti | viṣuṃ vyāptiṃ sāmyamarhati iti viṣuvat | "viṣuvatpāralaukikam" ityetacca yadyapi nikhilasyaivottarāyaṇasya saṃbhavati tathāpyatra viśeṣeṇeti svakaṇṭhenaitaduktam | yaduktam -- "makarācca samārabhya mithunāntaṃ ca suvrate | uttarāyaṇamatraitadaihikīsiddhivarjitam ||" (sva. taṃ. 7|97) iti || 115 || nanu yadyetadviṣuvatpāralaukikaṃ dakṣiṇāyanaṃ punaḥ kīdṛk ? -- ityāśaṅkyāha -- praveśe tu tulāsthe'rke tadava viṣuvadbhavet | iha siddhipradaṃ caitaddakṣiṇāyanagaṃ tataḥ || 6-116 || "praveśe" iti śaktito hṛdantam | "tadeva" ityaṣṭādaśāṅgulopabhogātmasaṃkrāntitrayānantarabhāvītyarthaḥ | yaduktam - "śaktyadho hṛdaye haṃsaḥ saṃkrāmetkarkaṭe priye | ṣaḍaṅgulāni saṃtyajya siṃhe vai saṃkrametpunaḥ || ṣaḍaṅgulaiḥ punastyaktaiḥ kanyāṃ saṃkramate punaḥ | nāsikāgrāttu tālvantaṃ tyakte vai viṣuvadbhavet || tulāsaṃkrāntireṣoktā dakṣiṇaṃ viṣuvadbhavet ||" (svaṭaṃ. 7|113) iti | iha siddhipradamiti, yaduktam -- śādhanaṃ yatkṛtaṃ tatra iha janmani siddhidam |" iti || 116 || nanu makarāde rāśidvādaśakasya sāmānyena pāralaukikaihalaukikatve'pi pratyekamasti kaścidviśeṣo na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- garbhatā prodbubhūṣiṣyadbhāvaścāthodbubhūṣutā | udbhaviṣyattvamudbhūtiprārambho'pyudbhavasthitiḥ || 6-117 || janma sattā pariṇatirvṛddhirhrāsaḥ kṣayaḥ kramāt | makarādīni tenātra kriyā sūte sadṛkphalam || 6-118 || "garbhatā" ādhānaṃ, prodbhavitumeṣiṣyan "bhāvaḥ" sattā yasyāsau tathā ādya icchāparispandaḥ | udbhavitumicchurudbubhūṣustasya bhāvastattvaṃ, udbhavanātmakaiṣaṇīyasaṃyuktamicchāmātramityarthaḥ | "udbhaviṣyattvam" udbhavanāya svātmanyevocchalattvenāvasthānam | "udbhūtiprārambhaḥ" tatraiva naiviḍyam | "udbhavasthitiḥ" tatraivaunmukhyam | evaṃ makarādirāśidvādaśakaṃ kramāditi, garbhatādirūpaṃ yato bhavati tena hetunātra bāhyabījādivajjapādi kriyāpi garbhatādyanuguṇameva phalaṃ śūte" dadātītyarthaḥ | yaduktam -- "ādhānamicchā saṃyoga ānando ghanatā sthitiḥ | janma sattā pariṇatirvṛddhirhāsaḥ kṣayaḥ kramāt || māghānmāsātsamārabhya sthitayaḥ parikīrtitāḥ | sādhakānāṃ siddhividhau bhāvānāṃ cāpi saṃbhave ||" iti || 118 || atrāpyavāntaro'sti viśeṣaḥ -- ityāha -- āmutrike jhaṣaḥ kumbho mantrādeḥ pūrvasevane | catuṣkaṃ kila mīnādyamantikaṃ cottarottaram || 6-119 || praveśe khalu tatraiva śāntipuṣṭyādisundaram | karma syādaihikaṃ tacca dūradūraphalaṃ kramāt || 6-120 || "jhaṣo" makaraḥ | etau cārthātsiddhamantrasya, asiddhamantrasya tu mantrādisevānimittaṃ mīnādicatuṣkaṃ; "praveśe" ityapānavāhe | yaduktam -- "tasmādārabhya makarāddhyānahomajapādikam | paralokanimittāya tadanantaphalaṃ bhavet || puraścaryānimittāya mantragrahavrataṃ ca yat | mīnādāvārabhetsarvaṃ mantrasiddhyarthamātmanaḥ ||" (svaṭaṃ. 7|103) iti | tathā "tasmādihātmasiddhyarrathaṃ puṣṭyarthaṃ caiva sādhayet | dakṣiṇāyanaje kāle yasmātsṛṣṭiḥ prajāyate ||" (svaṭaṃ. 7|110) iti | evamuttarāyaṇasya vedyagrahaṇaparatvam -- iti yathāyathaṃ phaladāne'pyāsannatvaṃ; dakṣiṇāyanasya tvantarviśrāntiparatvam -- iti phaladāne yathāyathaṃ dūratvam | ata evottarāyaṇe dinasya vṛddhirniśāyā hrāso'tra tvanyathā || 120 || tadāha - nirgame dinavṛddhiḥ syādviparīte viparyayaḥ | varṣe'smiṃstithayaḥ pañca pratyaṅgulamiti kramaḥ || 6-121 || tatrāpyahorātravidhiriti sarvaṃ hi pūrvavat | nanu māsārabdho varṣaḥ -- iti teṣāṃ pratyaṅgulaṣaṭke udaya uktaḥ; te ca tithyārabdhā -- iti kathamatra na tāsām ? -- ityāśaṅkyāha -- "pratyaṅgulaṃ pañca tithaya" iti | tatṣaṭke triṃśadbhavanti yena tatra māsodaya uktaḥ | "tatrāpi" ityaṅgulapañcāṃśe tena pratyaṅguladaśāṃśaṃ dinaṃ niśā ca | śarvaṃ" pakṣādi, tena pūrvasminnaṅgulatraye kṛṣṇapakṣo'nyatra tu paraḥ | taduktam -- "aṅgule hyaṅgule hyatra tithayaḥ pañca saṃsthitāḥ | tasyāpyardhaṃ dinaṃ pūrvamaparārdhaṃ niśā bhavet || ṣaṭpañcakāstithīnāṃ ye te'horātrāstu māsikāḥ | triṃśatā tairahorātrairdvipakṣo māsa ucyate ||" (svaṭaṃ. 7|91) iti || 121 || nanu praharāṣṭakanyāyena māsadvādaśakasyāpi kimadhiṣṭhātāraḥ kecitsaṃbhavanti na vā ? -- ityāśaṅkyāha - prāṇīye varṣa etasminkārtikādiṣu dakṣataḥ || 6-122 || pitāmahāntaṃ rudrāḥ syurdvādaśāgre'tra bhāvinaḥ | yaduktam - "dakṣanāmā tu yo rudraḥ kathito'tra maheśvari | kārtikaṃ māsamakhilaṃ sa tu bhuṅkte maheśvari || caṇḍo mārgaśiromāsi haraḥ pauṣe tu kīrtitaḥ | śauṇḍī tu māghamāse ca pramathaḥ phālgune tathā || bhīmaścaitre samākhyāto vaiśākhe manmathaḥ smṛtaḥ | śakunirjyeṣṭhamāse tu āṣāḍhe sumatistathā || nando'tha śrāvaṇe māsi bhādre gopālakastathā | pitāmahaśca vīreśo māsasyāśvayujasya ca ||" iti | agra ityekīkāraprakāśanāhnike || 122 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- prāṇe varṣodayaḥ prokto dvādaśābdodayo'dhunā || 6-123 || kharasāstithya ekasminnekasminnaṅgule kramāt | dvādaśābdodaye te ca caitrādyā dvādaśoditāḥ || 6-124 || kharasā iti | kheti, śūnyaṃ "rasāḥ" ṣaṭ, evaṃ ṣaṣṭiḥ | tena pratyaṅgulamṛturaṅgulānāṃ traye'yanaṃ ṣaṭke varṣaḥ | evamekasminneva prāṇacāre varṣodaye yathā pratyaṅgulaṣaṭkaṃ dvādaśānāṃ saṃkrāntīnāmudayaḥ evamihābdānāmityabhiprāyaḥ | yaduktam -- śaṃkrāntayo dvādaśātra yadvadabde prakīrtitāḥ | dvādaśābdodaye prāṇe vatsarāste prakīrtitāḥ ||" (svaṭaṃ. 7|126) iti || 124 || nanu caitrasya prāk tālunyudayaḥ, iti tataḥ prabhṛti mantrasevādi kāryamityuktam, iha tu hṛdi tasyaivodaya uktaḥ; tadidānīṃ sādhakaḥ kutra mantrādisevāṃ kuryāt ? -- ityāśaṅkyāha -- caitre mantroditiḥ so'pi tālunyukto'dhunā punaḥ | hṛdi caitroditistena tatra mantrodayo'pi hi || 6-125 || ukta ityabdodaye | adhuneti, dvādaśābdodaye || 125 || evaṃ dvādaśābdodayamabhidhāya ṣaṣṭyabdodayamapyabhidhatte -- pratyaṅgulaṃ tithīnāṃ tu triśate parikalpite | sapañcāṃśāṅgule'bdaḥ syātprāṇe ṣaṣṭyabdatā punaḥ || 6-126 || pratyaṅgulaṃ tithiśatatrayamityaṅgulapañcabhāge ṣaṣṭirahorātrāḥ | evaṃ sapañcabhāge'ṅgule ṣaṣṭyadhikaśatatrayātmābda udiyāt | tataḥ sapañcāṃśāṅgule'bdasyodayātprāguktacaṣakodayasthityā prāṇāpānavāhātmani prāṇe ṣaṣṭyabdatā, ṣaṣṭirabdā bhavantītyarthaḥ | yaduktam -- "hṛtpadmādyāva śaktyantaṃ triṃśadabdodayo bhavet |" (svaṭaṃ. 7|134) iti || 126 || atraivāhorātrāṇāṃ saṅkalanāṃ darśayati -- śatāni ṣaṭ sahasrāṇi caikaviṃśatirityayam | vibhāgaḥ prāṇagaḥ ṣaṣṭivarṣāhorātra ucyate || 6-127 || anena cātra śrotṝṇāmapūrvadarśanāt saṃmoho mā bhūt -- iti bāhyāhorātragataprāṇacārasaṃkhyāsājātyamudbhāvitam | taduktam -- "viṃśatistu sahasrāṇi sahasraṃ ṣaṭśatādhikam | ahorātrāstu ṣaṣṭyabde saṃkhyātāstu varānane ||" (svaṭaṃ. 6|136) iti || 127 || nanvevaṃ tithivibhājane'sya kiṃ prayojanam ? -- ityāśaṅkyāha -- praharāharniśāmāsaṛtvabdaraviṣaṣṭigaḥ | yaśchedastatra yaḥ sandhiḥ sa puṇyo dhyānapūjane || 6-128 || abdaravītyabdadvādaśakaṃ "chedaḥ" samāptiḥ, śandhiḥ" saṃdhyā | ayamatrāśayaḥ -- yannāma hi nityanaimittikādi bāhye prayatnaśatairapi puruṣāyuṣeṇa niṣpattiṃ yāyāt na vā, tadantarekasminneva prāṇacāre praharāharniśādikrameṇa kṣaṇamātramavadhānātsukhameva yoginaḥ sidhyediti | yaduktam -- "candrasūryoparāge ca pakṣamāsāyaneṣu ca | yugādiṣu yugānteṣu yacca saṃvatsare'pyatha || varṣadvādaśake caiva ṣaṣṭyabde'tha varānane | snānadānena yajñaiśca pūjāhomajapena ca || dhyānayogatapobhiśca bāhye kāle'tha yatkṛtam | amunokte varārohe tatphalaṃ labhate mahat || prāṇahaṃsagatiṃ cāre jñātvaikasmiṃstu tadbhajet |" (svaṭaṃ. 7|140) iti | yadabhiprāyeṇaivāha - "yā agnihotrāhutayaḥ sahasradvāsaptatiḥ syuḥ puruṣāyuṣeṇa | nāḍyaṃśayuktyā sakṛdāśu juhvat saṃpādayedyastava mārgavitsaḥ ||" ityādyanyairuktam | nanu bhavatu nāmaitadyadantaḥ kṣaṇamavadhānamātrādyogino janmakṛtyaṃ siddhyediti, idaṃ tu na naḥ pratibhāti yadantaḥprāṇacāre nālikādyabdāntaṃ krameṇābhidhāya dvitricaturabdādikramavyatikrameṇa niṣkāraṇameva dvādaśābdādyabhihitamiti | tatrāpi dvādaśānāmevābdānāmudayo na trayodaśānāṃ, ṣaṣṭireva na punarekonaṣaṣṭiriti, tadadhikasya codayānabhidhānamiti na kiṃcidatra nimittamutpaśyāmaḥ - iti kimetaditi na jānīmaḥ | atrocyate -- iha tāvadyogināṃ prāṇe jite satyetadbhavet na tvanyathā, prāṇajayaśca yogaśāsrādyuktyā krameṇaiva bhavet; ata eva tatra "krāmedajitāṃ mātrām" ityādyuktam | tataścātra tuṭyādikrameṇaiva yathāyathaṃ tāratamyādabdaparyantaṃ tadudaya uktaḥ | evaṃ jitaprāṇaḥ kaścidyogī yadi kramamapahāya tatra dvādaśānāmabdānāmudayamasaṃdadhyāt, tattasya nimittatāmiyāt atyantameva prāṇasya jitatvāt; na ceha jyotiḥśāsravat saṃvatsarāṇāṃ kramaḥ kaścidvivakṣito yenāsyātikramaḥ syāt; yāvatā hi jitaprāṇo yogī yannāma tatrānusandhatte tattasya sākṣātkṛtaṃ bhavet -- ityabhidhānīyaṃ, taccaivamastu naivaṃ vā ko viśeṣaḥ| na cātra yogināṃ prāṇaṃ jetuṃ kiṃcidapekṣāntaramasti yena kramo'vaśyasvīkāryaḥ syāt | na ca sahasaivātyantaṃ vidūre'pyanusandhānaṃ kāryam -- ityantarā sopānakalpatayā dvādaśābdodaya uktaḥ | evaṃ ṣaṣṭyabdodaye'pi vācyam | tasmādyathāṃśāṃśikākrameṇa viṣaṃ bhakṣayan kaścijjīrṇaviṣaḥ san akrameṇa bahvapi viṣaṃ bhakṣayan jarayedevamihāpi jñeyam | etadeva ca tadadhikasyāpyudayānabhidhāne nimittam | evaṃ parāṃ kāṣṭhāṃ prāpto yogī yatkiṃcittatrānusaṃdadhyāt tadeva sākṣātkuryāt -- ityānantyātkiyadanyadabhidhīyate iti | na hyato'dhikenoktena kiṃcitprayojanāntaramutpaśyāmaḥ | yaduktamanenānyatra - ṅa ṣaṣṭyabdodayādadhikaṃ parīkṣyate ānantyāt |" (taṃṣā. 6ā.) iti | yatpunaranyatra viṃśatyadhikottarābdaśatodayo'pyuktastadapyevaṃ pradarśanaparamevetyekasminneva prāṇacāre kalpo'pyanupasaṃhitaḥ sākṣātkṛto bhavedeva ko nāmātra virodhaḥ | yattu dvādaśānāmevābdānāṃ ṣaṣṭereva vā kathamabhyudayo'bhihitaḥ ityuktaṃ tadyadyapi śiṃśapācodyaṃ tadanyābhidhāne'pyevañcodyāvakāśāt, tathāpi atyantamevāpūrvārthadarśanena śrotṝṇāmatra saṃmoho mā bhūt iti kāruṇyādbhagavatā prācyagaṇanākramasajātīyamevaitaduktamiti na kaściddoṣaḥ || 128 || evamantaḥkālasya svarūpaṃ nirūpya bahirapi nirūpayati -- iti prāṇodaye yo'yaṃ kālaḥ śaktyekavigrahaḥ | viśvātmāntaḥsthitastasya bāhye rūpaṃ nirūpyate || 6-129 || prāṇodaya ityarthādapānodaye'pi viśvātmatve hetuḥ "śaktyekavigraha" iti || tadevāha - ṣaṭ prāṇāścaṣakasteṣāṃ ṣaṣṭirnālī ca tāstathā | tithistattriṃśatā māsaste dvādaśa tu vatsaraḥ || 130 || abdaṃ pitryastvahorātra udagdakṣiṇato'yanāt | pitṝṇāṃ yatsvamāne varṣaṃ taddivyamucyate || 131 || ṣaṣṭyadhikaṃ ca triśataṃ varṣāṇāmatra mānuṣam | tatheti ṣaṣṭireva | svamāneneti mānuṣātmakasvakāhorātrakalpanayetyarthaḥ | yatpitryaṃ varṣaṃ tadeva divyamucyate, yena pitṝṇāṃ devānāmapyahorātrādi samānameveti bhāvaḥ | tasya ca pitryasya divyasya vā varṣasya kiyanmānamityuktaṃ "mānuṣaṃ ṣaṣṭyadhikaṃ varṣaśatatrayam" iti || 131 || etadeva vibhajati - tacca dvādaśabhirhatvā māsasaṃkhyātra labhyate || 6-132 || tāṃ punastriṃśatā hatvāhorātrakalpanā vadet | hatvā tāṃ caikaviṃśatyā sahasraiḥ ṣaṭśatena ca || 6-133 || prāṇasaṃkhyāṃ vadettatra ṣaṣṭyādyabdodayaṃ punaḥ | taditi, divyaṃ varṣaṃ "dvādaśabhirhatvā, iti dvādaśabhirvibhajya, tenātra mānuṣavarṣatriṃśadātmā dvādaśo bhāgo māsaḥ | tāmiti, māsasaṃkhyāṃ "triṃśatā hatvā" triṃśaddhā kṛtvā, tenātra mānuṣavarṣātmā triṃśo bhāgo divyo'horātraḥ | tāmiti, mānuṣaṣaṣṭyadhikaśatatrayadinātmikāmahorātrakalpanām "ekaviṃśatyā sahasraiḥ ṣaṭśatena ca hatvā" iti tathātvena bhāgaśaḥ kṛtvetyarthaḥ | evaṃ hi prati mānuṣīṃ nālikāṃ divyaḥ prāṇacāro bhavediti bhāvaḥ | evamaviśiṣṭaiva sarvatra pratyahaṃ prāṇacāre saṃkhyetyākhyātaṃ syāt | tatraiti prāṇasaṃkhyāyāṃ, punarityādāvivetyarthaḥ || 133 || nanvanye pitryameva varṣaṃ devānāṃ dinamityuktavantastatkathamiha tayoḥ sāmyamuktaṃ, kimatra kiṃcitsādhakaṃ pramāṇamasti ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca gurubhiḥ śrīmadrauravādisvavṛttiṣu || 6-134 || tadeva paṭhati - devānāṃ yadahorātraṃ mānuṣāṇāṃ sa hāyanaḥ | śatatrayeṇa ṣaṣṭyā ca nṝṇāṃ vibudhavatsaraḥ || 6-135 || pitryaṃ dinaṃ mānuṣāṇāṃ hāyana ityavivādaḥ | devānāmapyevamityukteranayoḥ sāmyameva -- ityarthasiddham | nṝṇāmityatra hāyanānāmiti śeṣaḥ || na kevalametad gurubhirevoktaṃ yāvadāgamo'pyevameva -- ityāha -- śrīmatsvacchandaśāstre ca tadeva matamīkṣyate | pitṝṇāṃ tadahorātramityupakramya pṛṣṭhataḥ || 6-136 || evaṃ daivastvahorātra iti hyaikyopasaṃhṛtiḥ | pṛṣṭhata iti paścāt | yaduktam tatra -- "dakṣiṇaṃ cāyanaṃ rātriruttaraṃ cāyanaṃ dinam | pitṝṇāṃ tadahorātramanenābdastu pūrvavat || evaṃ daivastvahorātrastatrāpyabdādi pūrvavat |" (svaṭaṃ. 11|208) iti || 136 || evaṃ pitryaṃ varṣaṃ devānāṃ dinamiti yadanyairuktaṃ tadayuktameva -- ityāha -- tena ye guravaḥ śrīmatsvacchandoktidvayāditaḥ || 6-137 || pitryaṃ varṣaṃ divyadinamūcurbhrantā hi te mudhā | "bhrantā" ityatra hetuḥ "uktidvayāditaḥ" iti | pitṝṇāmityekoktiḥ, evaṃ daiva iti dvitīyā, ādiśabdādruruvṛttikāroktiḥ || 137 || idānīmetadupajīvanenaiva yugādivyavasthāmapyāha -- divyārkābdasahasrāṇi yugeṣu caturāditaḥ || 6-138 || ekaikahānyā tāvadbhiḥ śataisteṣvaṣṭa saṃdhayaḥ | caturyugaikasaptatyā manvantaste caturdaśa || 6-139 || brahmaṇo'hastatra cendrāḥ kramādyānti caturdaśa | "arkā" dvādaśa | yugeṣu caturṣvapi caturādita ekaikahānyetyeṣāṃ vibhāgaḥ; tena kṛte catvāri sahasrāṇi, tretāyāṃ trīṇi, dvāpare dve, kalāvekam -- iti divyānāṃ varṣāṇāṃ daśasahasrāṇi caturṣu yugeṣu mānam | avaśiṣṭasya sahasradvayasya vibhāgamāha "tāvadbhirityādinā" | tāvadbhiścatustryādibhirevāṣṭa sandhaya iti caturṇāṃ yugānāmādyantayorbhāvāt, ubhayamīlanayā tu catvāraḥ | evaṃ kalerantagaṃ śataṃ kṛtasyādau catvāri śatānīti kalikṛtayugasaṃdhyā pañcaśatāni evaṃ kṛtatretayoḥ saṃdhyā saptaśatāni, tretādvāparayoḥ pañca, dvāparakaliyugayostrīṇi gaṇayitvā sahasradvayam, -- ityubhayato divyaṃ varṣasahasradvādaśakaṃ caturyugam | taduktam -- "dvādaśābdasahasrāṇi vijñeyaṃ tu caturyugam | caturbhistu kṛtaṃ devi sahasraistu yathākramam || tretā jñeyā tribhirdevi dvābhyāṃ vai dvāparaḥ smṛtaḥ | sahasreṇaiva varṣāṇāṃ vijñeyastu kaliḥ priye ||" (svaṭaṃ. 11|210) iti | tathā "śatāni catvāri kṛte tvādirantaśca kīrtyate | trete śatatrayaṃ jñeyaṃ dvāpare tu śatadvayam || kalau cāpi śataṃ jñeyaṃ saṃdhyāmānamidaṃ smṛtam |" (svaṭaṃ. 11|212) iti | ta iti manvantāḥ | tatreti brahme'hni, caturdaśeti tena pratimanvantaramekaika indraḥ saṃhāraṃ yātītyarthaḥ | taduktam -- "dinenaikena brahmeṇa indrāścaiva caturdaśa | rājyaṃ kṛtvā kramādyānti manvantaravyavasthayā ||" (svaṭaṃ. 11|229) iti | ata evānena saṃhāracitratāyā apyavakāśo dattaḥ || 139 || tadāha - brahmāho'nte kālavahnerjvālā yojanalakṣiṇī || 6-140 || dagdhvā lokatrayaṃ dhūmāttvanyatprasvāpayettrayam | lokatrayamiti, nirayebhyaḥ prabhṛti bhūrbhavaḥsvaparyantamityarthaḥ | yaduktam -- śā dahennarakāndevi pātālāni samantataḥ | trīṃllokāṃścaiva dahati bhūrbhuvaḥsvaḥpadāntakān ||" (svaṭaṃ. 11|237) iti | anyaditi, mahojanastapaḥsaṃjñam || 140 || nanu sarveṣāṃ bhuvaneśvarāṇāmadho'dha eva sarvatra sṛṣṭisaṃhārakāritvaṃ śrūyate; vakṣyate ca purastāttadidaṃ punaḥ kasmādanyathoktam -- ityāśaṅkyāha -- nirayebhyaḥ purā kālavahnervyaktiryatastataḥ || 6-141 || vibhuradhaḥsthito'pīśa iti śrīrauravaṃ matam | asya khalu nirayebhyaḥ pūrvaṃ sṛṣṭiriti tadadho'vasthānaṃ na tu tadapakarṣāt; ataśca tadadhaḥsthito'pi vibhurvyāpakatvādūrdhvamapi saṃhārādau svāmītyarthaḥ | na caitadasmābhiḥ svopajñamevoktamityāha -- "iti śrīrauravaṃ matam" iti | taduktam tatra -- ṅarakāṇāmadhaḥ pūrvaṃ vyaktirasyopajāyate | sarvasthāno'pi saṃstasmādadhaḥstha iva lakṣyate ||" iti || 141 || na kevalamevaṃ viśvamāste yāvadekārṇavībhāve'pi -- ityāha -- brahmaniḥśvāsanirdhūte bhasmani svedavāriṇā || 6-142 || tadīyenāplutaṃ viśvaṃ tiṣṭhettāvanniśāgame | nanu yadyevaṃ tattadā teṣāṃ bhuvanānāmīśvarāstadvāsino vā jīvāḥ kutrāsate? -- ityāśaṅkyāha -- tasminniśāvadhau sarve pudgalāḥ sūkṣmadehagāḥ || 6-143 || agnivegeritā loke jane syurlayakevalāḥ | kūṣmāṇḍahāṭakādyāstu krīḍanti mahadālaye || 6-144 || śūkṣmadehagāḥ" puryaṣṭakarūpāḥ | tuśabdo vyatireke | ata eva krīḍantītyuktam || 144 || niśākṣaye punaḥ kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- niśākṣaye punaḥ sṛṣṭiṃ kurute tāmasāditaḥ | tāmasādita iti, yaduktam -- "prathamaṃ tāmasīṃ sṛṣṭiṃ karoti tamasotkaṭām |" (svaṭaṃ. 11|244) ityupakramya "tamorajaḥsamāveśānmānavānsa sṛjetpunaḥ | rajaḥsattvasamāviṣṭaḥ sṛjenmunivareśvarān || gatanidraḥ prabuddhaḥ sa sattvāviṣṭo jagatpatiḥ | sṛjeddevānsalokāṃśca pūrvayaiva vyavasthayā ||" (svaṭaṃ. 11|246) iti || evaṃ pratyahaṃ kurvato manvantarāṣṭāviṃśatyātmakāhorātrakalanayā svakavarṣaśatānte'sya saṃhāraḥ -- ityāha - svakavarṣaśatānte'sya kṣayastadvaiṣṇavaṃ dinam || 145 || rātriśca tāvatītyevaṃ viṣṇurudraśatābhidhāḥ | kramātsvasvaśatānteṣu naśyantyatrāṇḍalopataḥ || 146 || etadeva yathottaramatidiśati "tadityādinā" | tad brahmaṃ varṣaśatam | "aṇḍalopataḥ" ityaṇḍalopamavadhiṃ kṛtvā, tena tannāśādbrahmāṇḍo'pi naśyatītyarthaḥ| taduktam -- "viṣṇośca taddinaṃ proktaṃ rātrirvai tatsamā bhavet | anena parimāṇena tasyābdaṃ tu vidhīyate || varṣāṇāṃ ca śate pūrṇe so'pi yāti pare layam | viṣṇorāyuryadevoktaṃ rudrasyaitaddinaṃ priye ||" (svaṭaṃ. 11|263) iti | "vatsarāṇāṃ śate pūrṇe śatarudradinakṣayāt | so'pi yāti paraṃ sthānaṃ...................... ||" (svaṭaṃ. 11|271) iti | "śatarudrāśca deveśi svābdānāṃ tu śatātyaye | te prayānti paraṃ tattvaṃ tato'ṇḍaṃ ca vinaśyati ||" (svaṭaṃ. 11|273) iti ca | aṇḍanāśācca kālāgnirudrasyāpi nāśaḥ -- ityarthasiddham | yaduktam -- "tataḥ kālāgnirudraśca kālatattve layaṃ vrajet |" (svaṭaṃ. 11|277) iti || 146 || avyaktāntamapīyameva vyavasthā -- ityāha -- abādyavyaktatattvānteṣvitthaṃ varṣaśataṃ kramāt | dinarātrivibhāgaḥ syāt svasvāyuḥśatamānataḥ || 6-147 || evaṃ vyavasthayāvyaktasthānāṃ kiyanmānaṃ dinaṃ bhavet -- ityāśaṅkyāha -- brahmaṇaḥ pralayollāsasahasraistu rasāgnibhiḥ | avyaktastheṣu rudreṣu dinaṃ rātriśca tāvatī || 6-148 || rasāgnibhiriti, ṣaṭtriṃśatā | brahmaṇa iti, buddhitattvasthasya na tu satyalokasthasya; nahi tadāyuṣkalanayaitatkalayitumeva śakyamiti bhāvaḥ | tena buddhitattvasthasya brahmaṇo guṇatattvaśatarudradinānte saṃhārastaddinārambhe ca sṛṣṭiḥ -- iti tadīye'bde tasya saṣaṣṭiśatatrayaṃ pralayollāsā bhavanti, te ca śatena guṇitāḥ ṣaṭtriṃśatsahasrasaṃkhyākā bhaveyurityuktaṃ "rasāgnibhiḥ pralayollāsasahasrairiti | tāvadguṇaparīmāṇaṃ ca guṇatattvavāsināṃ rudrāṇāmāyuryadavyaktasthānāṃ dinamityuktam "avyaktastheṣu dinaṃ rātriśca tāvatī" iti | yaduktam -- "ṣaṭtriṃśattu sahasrāṇi brahmaṇāṃ pralayodbhavāḥ | avyakte ca dinaṃ proktaṃ rudrāṇāṃ tannivāsinām ||" (svaṭaṃ. 11|289) iti | asyāśca vyavasthāyāḥ śaktitattvāntamaviśeṣe'pyavyaktāntamevamatideśasyeda meva prayojanaṃ yadatra guṇatattvavartirudrāyurapekṣayā dinamānasya saṃkhyānaiyatyamutpanna miti || 148 || atra ca sṛṣṭisaṃhārādau kasyādhikāraḥ -- ityāśaṅkyāha -- tadā śrīkaṇṭha eva syātsākṣātsaṃhārakṛtprabhuḥ | sarve rudrāstathā mūle māyāgarbhādhikāriṇaḥ || 6-149 || avyaktākhye hyāviriñcācchrīkaṇṭhena sahāsate | sākṣānna tu viriñcādimukhena, yatastadānīṃ viriñcātprabhṛti prakṛtigarbhādhikāriṇaḥ sarva eva tattadbhuvaneśvararūpā rudrā avyaktākhye mūle prakṛtitattve śrīkaṇṭhena sahāsate, arthācchrīkaṇṭhanāthameva nāyakatayā pradhānīkṛtya tiṣṭhantītyarthaḥ | yaduktam -- "prajāḥ prajānāṃ patayaḥ pitaro mānavaiḥ saha | sāṃkhyajñānena ye siddhā vedena brahmavādinaḥ || chandaḥsāmāni coṅkāro buddhistaddevatāḥ priye | ahni tiṣṭhanti te sarve parameśasya dhīmataḥ ||" iti || 149 || nanu "mahākalpasya paryante brahmā yāti pare layam |" (sva. 11|261) ityādyuktyā tasya paraśive laya uktastatkathamasāvāste ? -- ityāśaṅkyāha -- nivṛttādhaḥsthakarmā hi brahmā tatrādhare dhiyaḥ || 6-150 || na bhoktā jño'dhikāre tu vṛtta eva śivībhavet | sa eṣo'vāntaralayastatkṣaye sṛṣṭirucyate || 6-151 || yadyasāvavṛttaparaśaktipātastadbudhyadhonivṛttakarmatayā bhogābhāvāttatra bhoktā na bhavet -- ityatraivāste, anyathā punaryadi jñānī sākṣātkṛtātmatattvaḥ syāt adhikāranivṛttyanantaraṃ sa "śivībhavet" tadaikātmyenaiva prasphuredityarthaḥ | evamanyeṣāmapi jñeyam | avāntaralaya iti, brahmāṇḍalayasyoktatvātprakṛtyaṇḍalayasya ca vakṣyamāṇatvāt || 151 || nanvatra "buddhitattve sthitā bauddhā guṇeṣvapyārhatāḥ sthitāḥ | sthitā vedavidaḥ puṃsi tvavyakte pāñcarātrikāḥ ||" ityādyuktyā kecidātmāno muktāḥ saṃbhavanti, kecicca baddhāstatkathamaviśeṣeṇaivoktaṃ "tatkṣaye sṛṣṭirucyate" iti | nahi muktātmanāṃ punaḥ saṃsṛtiḥ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- sāṃkhyavedādisaṃsiddhāñchrīkaṇṭhastadaharmukhe | sṛjatyeva punastena na samyaṅ muktirīdṛśī || 6-152 || idānīṃ pūrvoktayaiva nītyā yathottaraṃ vṛddhikrameṇa dinādivyavasthāmatideśadvāreṇa darśayati "pradhāne" ityādinā śāmanase pade" ityantam -- pradhāne yadahorātraṃ tajjaṃ varṣaśataṃ vibhoḥ | śrīkaṇṭhasyāyuretacca dinaṃ kañcukavāsinām || 6-153 || tatkramānniyatiḥ kālo rāgo vidyā kaletyamī | yāntyanyonyaṃ layaṃ teṣāmāyurgāhanikaṃ dinam || 6-154 || taddinaprakṣaye viśvaṃ māyāyāṃ pravilīyate | kṣīṇāyāṃ niśi tāvatyāṃ gahaneśaḥ sṛjetpunaḥ || 6-155 || evamavyaktakālaṃ tu parārdhairdaśabhirjahi | māyāhastāvatī rātrirbhavetpralaya eṣa saḥ || 6-156 || māyākālaṃ parārdhānāṃ guṇayitvā śatena tu | eśvaro divaso nādaḥ prāṇātmātra sṛjejjagat || 6-157 || tāvatī caiśvarī rātriryatra prāṇaḥ praśāmyati | ahorātramiti, guṇatattvavartirudrāyurapekṣayā brahmapralayollāsadvāsaptatisahasrasaṃkhyākam | tajjamiti, ṣaṣṭyadhikena śatatrayeṇa guṇayitvā ityarthaḥ | etaditi, varṣaśataparīmāṇaṃ śrīkaṇṭhīyamāyuḥ | kañcukavāsināmityarthānniyatitattvasthānāṃ vāmadevādīnāṃ na tu kālatattvādigatānāmapi; tadapekṣayā hi kālatattvādau yathottaraṃ vṛddhyādivyavasthā saṃbhavet, ata eva "kramādanyonyaṃ layaṃ yānti" ityuktam | āgamo'pyevaṃ -- "tato niyatikālau ca rāgo vidyā kalā tathā | parasparaṃ layaṃ yānti kramātsarve svamānataḥ ||" (svaṭaṃ. 11 |292) iti | teṣāmiti, kalātattvasthānāṃ mahādevādīnāṃ na tu sarveṣāṃ kañcukavāsināṃ; tathātve hi gāhanikaṃ dinamavyaktakālasaṃkhyāmapekṣya pañcadaśasthānāvasthitena daśaguṇena parārdhena vakṣyamāṇaṃ guṇanaṃ saṅgatimiyāt | tatsarveṣāmeva kañcukavāsināṃ yathottaramāyuṣo vṛddhayā gāhanikasya dinasyānavacchinnasaṃkhyāpratipādanārthamevaṃ vakṣyamāṇaṃ saṅgacchate -- ityalaṃ bahunā | gaṇanā tu granthavistarabhayānna likhitā -- iti svayamevābhyūhyā | tāvatyāmiti, vakṣyamāṇadinasamānāyām | jahīti guṇayetyarthaḥ | yaduktam -- "prādhānikaparārdhena daśadhā guṇitena ca | māyā saṃharate sarvaṃ punaścaiva sṛjejjagat || māyākālaparārdhasya śatadhā guṇitasya ca | riśvaraḥ kurute sṛṣṭiṃ saṃharecca punaḥ sṛjet ||" (svaṭaṃ. 11|297) iti | anena cātrottarottaraṃ kālaḥ prakṛṣyate -- ityuktaṃ syāt; evamuttaratrāpi jñeyam | ṅāda" iti bahirunmeṣarūpatayā nadanasvabhāva īśvaraḥ | prāṇātmeti, prāṇapramātṛtvāt | praśāmyatīti, ata ūrdhvaṃ prāṇasya prādhānyābhāvāt, viśvamiti tasyāpyahantāyāṃ viśrānteḥ || 157 || na kevalamātra nādātmanaḥ prāṇasyaiva praśamo yāvad bindvādyātmikāyāḥ saṃvido'pi bhaviṣyati -- ityāha -- prāṇagarbhasthamapyatra viśvaṃ sauṣumnavartmanā || 6-158 || prāṇe brahmavile śānte saṃvidyāpyavaśiṣyate | aṃśāṃśikāto'pyetasyāḥ sūkṣmasūkṣmataro layaḥ || 6-159 || guṇayitvaiśvaraṃ kālaṃ parārdhānāṃ śatena tu | sadāśivaṃ dinaṃ rātrirmahāpralaya eva ca || 6-160 || sadāśivaḥ svakālānte bindvardhendunirodhikāḥ | ākramya nāde līyeta gṛhītvā sacarācaram || 6-161 || nādo nādāntavṛttyā tu bhittvā brahmabilaṃ haṭhāt | śaktitattve layaṃ yāti nijakālaparikṣaye || 6-162 || etāvacchaktitattve tu vijñeyaṃ khalvaharniśam | śaktiḥ svakālavilaye vyāpinyāṃ līyate punaḥ || 6-163 || vyāpinyā taddivārātraṃ līyate sāpyanāśrite | parārdhakoṭyā hatvāpi śaktikālamanāśrite || 6-164 || dinaṃ rātriśca tatkāle parārdhaguṇite'pi ca | so'pi yāti layaṃ sāmyasaṃjñe sāmanase pade || 6-165 || mahāpralaya iti, śuddhādhvano'pi saṃharaṇāt | taduktam -- "tataḥ sadāśivo devaḥ svamānena ca saṃharet | sṛjate ca punarbhūya ātmīye devyaharmukhe || mahāpralaya evoktaḥ sādākhye tu dinakṣaye |" (svaṭaṃ. 11|298) iti | "binduṃ caivārdhacandraṃ ca bhittvā caiva nirodhikām | nādatattve layaṃ yāti gṛhītvā sacarācaram ||" (svaṭaṃ. 11|300) iti | nādānuvṛttyeti, nādāntabhūmikāmāsādyetyarthaḥ | yaduktam -- ṅādaḥ sauṣumnamārgeṇa bhittvā brahmabilaṃ priye | śaktitattve layaṃ yāti śaktitattvadinakṣaye ||" (svaṭaṃ. 11|301) iti | etāvaditi, sadāśivāyuḥsaṃkhyātam | taditi, yaḥ śaktilayakālaḥ | parārdhakoṭyeti, yaduktam - "śaktikālaparārdhasya koṭidhā guṇitasya tu | anāśritasya devasya dinamekaṃ prakīrtitam ||" (svaṭaṃ. 11|303) so'pītyanāśritaḥ | taduktam -- "anena parimāṇena parārdhaguṇitena ca | so'pi yāti paraṃ sthānaṃ kāraṇaṃ samanāśrayam ||" (svaṭaṃ. 11|304) iti || 165 || nanvevaṃ samanāyā api layaḥ kasmānnocyate -- ityāśaṅkyāha -- sa kālaḥ sāmyasaṃjñaḥ syānnityo'kalyaḥ kalātmakaḥ | yattatsāmanasaṃ rūpaṃ tatsāmyaṃ brahma viśvagam || 6-166 || yataḥ sa viśvakalanākārī kālaḥ samanākhyā yeyaṃ kalāśaktistadātmako'ta eva nityo, na hyasyāḥ samanākhyāyāḥ śaktermahāpralaye'pi nāśaḥ -- ityāśayaḥ | yadabhiprāyeṇaivānyaiḥ "śaṃbhuḥ puruṣo māyā nityam" ityādyuktam | ata eva pṛthivyāderanāśritāntasya viśvasyābhedātmanā sāmyenāvasthānātsāmyaśabdābhidheyaḥ | ata eva bhedaprathāyā abhāvāt "akalyaḥ" kalayitumaśakya ityarthaḥ | śaktyantaṃ hi viśvasaṃhāre vṛtte sakalo'yamaṇuvargaḥ saṃbhūya samanāyāmevāste -- ityāha -- "yattatsāmanasaṃ rūpaṃ tadviśvagaṃ sāmyam" iti | na caivamapi bhedavādivadidaṃ parasmād brahmaṇo'tiriktamityuktaṃ "brahma" iti, parabrahmarūpamityarthaḥ | taduktam -- śa kālaḥ sāmyasaṃjñaśca janmamṛtyubhayāpahaḥ | tasyāpyūrdhvamameyastu kālaḥ syātparamāvadhiḥ || nityo nityodito devi akalyaśca na kalyate |" (svaṭaṃ. 11|346) iti || 166 || na kevalamatra pralayāvasare viśvasyāvasthānameva yāvatsṛṣṭira(ṣṭāva)pi -- ityāha -- ataḥ sāmanasātkālānnimeṣonmeṣamātrataḥ | tuṭyādikaṃ parārdhāntaṃ sūte saivātra niṣṭhitam || 6-167 || nimeṣonmeṣamātrata iti, sadāśiveśvaradaśāmadhiśayānādityarthaḥ | yaduktam -- śa cādhaḥ kalayetsarvaṃ vyāpinyādyaṃ dharāvadhi | tuṭyādibhiḥ kalābhiśca devyadhvānaṃ carācaram ||" (svaṭaṃ. 11|307) iti | ata eva cānyairasmacchāstraprakriyāmajānānaiḥ "śaktyantaṃ mahāpralaye vṛtte sakalo'yamaṇuvargaḥ pralayānta ūrdhvordhvamavasthiterabhidhānātpariśiṣṭaṃ śivatattvamevāsādayet | tadāsādanameva ca muktiḥ; tadakrameṇa sarveṣāmanāyāsameva sā siddhyediti kiṃ śāstrānuṣṭhānādinā" ityādi yaccoditaṃ tadutthānopahatameva | na hi śaktyantaṃ pralaye'pyeṣāṃ śivatatva evāvasthānaṃ samanāyāmevamabhidhānāt śamanāntaṃ varārohe pāśajālamanantakam |" (svaṭaṃ. 4|429) ityādyuktyā tadantaṃ ca bandha eva -- iti ko nāma tatra mukteravakāśaḥ | na caivamapi śaṃbhuvatsamanāyā api nityatvādabhedavādakṣatiḥ, bhedamevādhikṛtya sṛṣṭipralayādivyavahārasyotthānāt; vastutaḥ punarabhedavādacarcā pratipadamiha darśitā darśayiṣyate ca -- ityalaṃ bahunā || 167 || evamuktavakṣyamāṇaparimāṇopayoginyāḥ saṃkhyāyāḥ krameṇa rūpaṃ darśayati -- daśaśatasahasramayutaṃ lakṣaniyutakoṭi sārbudaṃ vṛndam | kharvanikharve śaṅkhābjajaladhimadhyāntamatha parārdhaṃ ca || 6-168 || abjeti padmaṃ, jaladhīti sāgaraḥ || 168 || nanvevamavasthānameṣāṃ kathaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- ityekasmātprabhṛti hi daśadhā daśadhā krameṇa kalayitvā | ekādiparārdhānteṣvaṣṭādaśasu sthitiṃ būryāt || 6-169 || yaduktam - "ekaṃ daśaguṇaṃ pūrvaṃ śataṃ daśaguṇaṃ tu tat | śataṃ daśaguṇaṃ kṛtvā sahasraṃ parikīrtitam || sahasraṃ daśadhā caivamayutaṃ taddhi kīrtitam | daśāyutāni lakṣaṃ tu niyutaṃ daśa tāni tu || daśa tāni ca koṭiḥ syāddaśa koṭyastadarbudam | abudairdaśabhirvṛndaṃ kharvaṃ daśabhireva taiḥ || daśabhistannikharvaṃ tu śaṅkuḥ syāddaśa tāni tu | śaṅkubhirdaśabhiḥ padmaṃ daśa padmāni sāgaraḥ || sāgarairdaśabhirmadhyamantastairdaśabhiḥ smṛtaḥ | antaṃ daśāhataṃ kṛtvā parārdhaṃ tu prakīrtitam || evamaṣṭādaśaitāni sthānāni gaṇitasya tu |" iti || 169 || evamatra sṛṣṭipralayānāmānantye'pi gauṇamukhyabhāvaṃ darśayitumāha - - catvāra ete pralayā mukhyāḥ sargāśca tatkalāḥ | bhūmūlanaiśaśaktisthāstadevāṇḍacatuṣṭayam || 6-170 || mukhyā ityavāntarāṇāmanantānāṃ pralayānāṃ sargāṇāṃ cātraivāntarbhāvāt | "tatkalā" iti teṣāṃ pralayānāṃ sargāṇāṃ ca "kalā" pṛthivyādibhedacatuṣṭayarūpā aṃśā ityarthaḥ | tadeveti, bhūmūlādi | taduktam - ṅijaśaktivaibhavabharādaṇḍacatuṣṭayamidaṃ vibhāgena | śaktirmāyā prakṛtiḥ pṛthvī ceti prabhāvitaṃ prabhuṇā ||" (pa. sā. 4 śloka) iti || 170 || atraiva sraṣṭṭasaṃhartṛvibhāgamapi darśayati -- kālāgnirbhuvi saṃhartā māyānte kālatattvarāṭ | śrīkaṇṭho mūla ekatra sṛṣṭisaṃhārakārakaḥ || 6-171 || tallayo vāntarastasmādekaḥ sṛṣṭilayeśitā | śrīmānaghoraḥ śaktyante saṃhartā sṛṣṭikṛcca saḥ || 6-172 || saṃhartā na punaḥ sraṣṭā taddhi brahmādīnāmeva hi pūrvamuktaṃ, kālatattvarāḍiti kālatattvādhipaḥ śrīkaṇṭhaḥ | yaduktam -- "ekavīraḥ śikhodaśca śrīkaṇṭhaḥ kālamāśritaḥ |" (mā.vi. 5|27) iti | śrīkaṇṭha ityavyaktasthaḥ | ekatreti triṣvapi yojyam | tallaya iti śrīkaṇṭhakarttṛkaḥ saṃhāraḥ | yadvā triṣvapi pṛthivyādiṣu sthāneṣu parāpararūpatāmadhiśayānaḥ śrīkaṇṭhanātha ekakaḥ sṛṣṭisaṃhārakārakaḥ | yaduktam - "śrīkaṇṭha eva parayā mūrtyā kālāgnirucyate |" iti | tathā "triṣveva saṃsthito rudraḥ kālarūpī maheśvaraḥ |" iti | "śaktyante" iti śuddhādhvani | taduktam -- "tadūrdhve śuddhamadhvānaṃ yāvacchakyantagocaram | tatsarvaṃ saṃhared ghoramaghoro ghoranāśanaḥ ||" iti || 172 || na kevalaṃ śaktyantaṃ pralayasyaiva mahattvaṃ yāvatsṛṣṭerapītyāha -- tatsṛṣṭau sṛṣṭisaṃhārā niḥsaṃkhyā jagatāṃ yataḥ | antarbhūtāstataḥ śāktī mahāsṛṣṭirudāhṛtā || 6-173 || nanu pṛthivyāditattvapralaye yaiva tannivāsināmaṇūnāṃ vyavasthā saiva kiṃ tattveśvaraṇāṃ na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- laye brahmā harī rudraśatānyaṣṭakapañcakam | ityanyonyaṃ kramādyānti layaṃ māyāntake'dhvani || 6-174 || māyātattvalaye tvete prayānti paramaṃ padam | śuddhādhvavyavasthitānāṃ punaḥ kiṃ paramaṃ padam ? -- ityāśaṅkyāha - - māyordhve ye sitādhvasthāsteṣāṃ paraśive layaḥ || 6-175 || tatrāpyaupādhikādbhedāllaye bhedaṃ pare viduḥ | tatrāpīti, paraśive | pare viduriti, na punarasmākamidaṃ mata mityāśayaḥ || 175 || nanvevamapavṛkteṣu punaḥ sṛṣṭau tatra keṣāmadhikāraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ tāttveśvare varge līne sṛṣṭau punaḥ pare || 6-176 || tatsādhakāḥ śiveṣṭā vā tatsthānamadhiśerate | tatsādhakā iti - "lokadharmiṇamāropya mate bhuvanabhartari |" ityādinā nirūpitāścaryādikrameṇa prepsitatattadbhuvanaiśvaryāḥ | śiveṣṭā iti, tadicchāmātrānugṛhītāḥ || 176 || nanvevamapyeṣāṃ brahmādiśabdapravṛttau kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- brahmī nāma parasyeva śaktistāṃ yatra pātayet || 6-177 || sa brahmā viṣṇurudrādyā vaiṣṇavyāderataḥ kramāt | "ata" iti śakteḥ | taduktam -- "brahmī ca vaiṣṇavī śaktiradhikārapadaṃ gatā | yaṃ cādhitiṣṭhatyātmānaṃ tatsaṃjñāṃ sa prapadyate || tadādhikāraṃ kurute icchayā paramātmanaḥ |" (svaṭaṃ. 11|265) iti || 177 || nanu brahmī nāma yadi śivasyaiva śaktistatkathamasāvanyaṃ yāyādyenāyaṃ brahmetyucyate, na hyanyadīyadharmasyānyatrānvayaḥ saṃbhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- śaktimantaṃ vihāyānyaṃ śaktiḥ kiṃ yāti nedṛśam || 6-178 || chāditaprathitāśeṣaśaktirekaḥ śivastathā | na hyetacchivalakṣaṇaṃ śaktimantaṃ vihāyānyaṃ brahmādilakṣaṇaṃ śaktiryāti" ityevaṃvidhamuktaṃ, kiṃ tvanantaśaktikhacitatve'pi kāṃcicchaktiṃ pracchādya kāṃcicca prakaṭīkṛtyaika eva śivastathā brahmaviṣṇvādyātmanāvabhāsata iti || 178 || nanu prāṇasya paraṃ tattvaṃ pratyupāyatvamastīti prāgupakrāntaṃ tattadanabhidhāya tadāśrayeṇa sṛṣṭisaṃhārādīnāmeva svarūpamucyate - - iti kimetat ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ visṛṣṭipralayāḥ prāṇa ekatra niṣṭhitāḥ || 6-179 || so'pi saṃvidi saṃvicca cinmātre jñeyavarjite | cinmātrameva devī ca sā parā parameśvarī || 6-180 || aṣṭātriṃśaṃ ca tattattvaṃ hṛdayaṃ tatparāparam | saṃvidīti, tattannīlādyābhāsasaṃbhinnāyāṃ parimitātmarūpāyām | cinmātrameva cāṣṭātriṃśaṃ tattvamityetadagra evopapādayiṣyate -- iti nehāyastam | tatsthitamevāsya cinmātraviśrāntatvaṃ yadvaśādevātra nālikādiṣaṣṭyabdodayāntaṃ layodayayorvaicitrya miti || 180 || tadāha - tena saṃvittvamevaitatspandamānaṃ svabhāvataḥ || 181 || layodayā iti prāṇe ṣaṣṭyabdodayakīrtanam | saṃvittvamiti -- ye nāma layodayāstatsaṃvitsvātantryam -- ityevaṃ saṃvidadhīnameva sarvametatkālīyaṃ vaicitryaṃ, na punarasvādhīnaṃ kiñcidrūpaṃ bahirastītyuktaṃ syāt || 181 || ata āha - icchāmātrapratiṣṭheyaṃ kriyāvaicitryacarcanā || 6-182 || kālaśaktistato bāhye naitasyā niyataṃ vapuḥ | naitasyā niyataṃ vapuriti, tathātve hi yatraikacaṣakodayasyatraivābdodayaḥ kathaṃ bhavediti bhāvaḥ || 182 || nanu kathamatiparimitasyāpi kālāṃśasya vaitatyenāvabhāso bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- svapnasvapne tathā svapne supte saṅkalpagocare || 6-183 || samādhau viśvasaṃhārasṛṣṭikramavivecane | mito'pi kila kālāṃśo vitatatvena bhāsate || 6-184 || yatrādyāṃ svāpnīmeva daśāṃ jāgraddaśātvena parikalpya dvitīyāṃ svapnatvena kaścidabhimanyate sa svapnasvapna uccate | evaṃ svapne kṣaṇenaiva hariścandrasyevānekakāliko'pyanubhavo'bhavaditi yuktamuktaṃ - - "mite'pi kāle vaitatyenāvabhāsaḥ" iti | śupte" iti suṣuptadaśāyāmḥ tatra hi kṣaṇamātramapi mohādau "cirasya gāḍhamūḍho'hamāsam" ityādyabhimānodayaḥ | śaṅkalpagocare" iti svatantravikalpādau; tatra hi kṣaṇenaiva kalpaparikalpanamapi śakyam | śamādhau" iti viśvasākṣātkārātmani | viśvasaṃhārasṛṣṭikramasya "vivecane" samanantaroktakālīyaprameyasaṅkalanābuddhāvityarthaḥ | etacca kālīyaṃ vaitatyaṃ svaparadṛṣṭatvenāpi vaicitryamiyāt -- ityāha -- pramātrabhede bhede'tha citro vitatimāpyasau | anenaitatsvapnādāvanubhūtam -- iti pramātrantaraikīkāreṇa vitatimno'vabhāsaḥ; mayaivaitadasādhāraṇyenānubhūtam -- iti vā || idānīṃ prāṇīyameva kālavibhāgamapāne'pyatidiśati -- evaṃ prāṇe yathā kālaḥ kriyāvaicitryaśaktijaḥ || 6-185 || tathāpāne'pi hṛdayānmūlapīṭhavisarpiṇī | yadyapi dvādaśāntāddhṛdantamapāne kālavaicitryamuktaṃ tathāpi hṛdayānmattagandhaparyantaṃ prasaraṇe'syaiva prādhānyamityevamuktam | taduktam -- "apānasyāpi sañcāre sarpiteyaṃ suvistṛtā | gudaṃ yāvattato vāyuradhastādupayāti hi ||" iti || 185 || nanvatrāpi prāṇavatkālavaicitryaṃ kiṃ sañcetyate na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- mūlābhidhamahāpīṭhasaṅkocapravikāsayoḥ || 6-186 || brahmādyanāśritāntānāṃ cinute sṛṣṭisaṃhṛtī | "rāsabhī vaḍavā yadvat" (taṃ. 5|58) ityādiprāguktayuktyā janmādhāroditāyāḥ śakteryau saṅkocavikāsau tau brahmādyanāśritāntasya viśvasya sṛṣṭisaṃhārādau yogināmanubhavasiddhāvityuktaṃ -- "cinute sṛṣṭisaṃhṛtī" iti || 186 || nanu yadyevaṃ tatsarvatra prāṇodaya eva prādhānyenaitatkasmānnirdiṣṭam ? -- ityāśaṅkyāha -- śaśvadyadyapyapāno'yamitthaṃ vahati kiṃtvasau || 6-187 || avedyayatno yatnena yogibhiḥ samupāsyate | nanu yadyatra brahmādīnāṃ kāraṇānāṃ sṛṣṭyādi saṃbhavet tatkutra kasyāvasthānam ? -- ityāśaṅkyāha -- hṛtkandānandasaṅkocavikāsadvādaśāntagāḥ || 6-188 || brahmādayo'nāśritāntāḥ sevyante'tra suyogibhiḥ | "dvādaśāntaḥ" śakterudayaviśrāntisthānam | suyogibhirityantaḥprāṇe sāvadhānairna sāmānyaisteṣāmapānasyāvedyayatnatayā tatsevanasya yatnasādhyatvāt || 188 || nanu vyāpakatvādeṣāṃ svarasata eva sarvatrāvasthānaṃ siddhamityatra viśeṣābhidhāne kiṃ prayojanam ? -- ityāśaṅkyāha - ete ca parameśānaśaktitvādviśvavartinaḥ || 6-189 || dehamapyaśnuvānāstatkāraṇānīti kāmike | tatkāraṇānīti, tasya dehasya kāraṇāni tattadadhiṣṭhānadvāreṇotpattinimittamityarthaḥ || 189 || kāmikīyameva granthaṃ paṭhati -- bālyayauvanavṛddhatvanidhaneṣu punarbhave || 6-190 || muktau ca dehe brahmādyāḥ ṣaḍadhiṣṭhānakāriṇaḥ | tadbālye brahmaṇo'dhiṣṭhānakāritvaṃ, yāvanmuktāvanāśritasyeti || 190 || nanvasmaddarśane mukteḥ kimanāśritādhiṣṭhānaṃ yuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- tasyānte tu parā devī yatra yukto na jāyate || 6-191 || anena jñātamātreṇa dīkṣānugrahakṛdbhavet | anta iti, yaduktam - "ṣaṭtyāgātsaptame layaḥ |" (svaṭaṃ. 4|267) iti | "yukta"ityarthād guruṇā yojitaḥ || 191 || nanvapānasya kālavaicitryābhidhāne prakrānte kimanenopadiṣṭena ? -- ityāśaṅkyāha -- samastakāraṇollāsapade suvidite yataḥ || 6-192 || akāraṇaṃ śivaṃ vindedyattadviśvasya kāraṇam | heye hi suṣṭhu jñāte sukhamupādeye viśrāntirbhavediti bhāvaḥ || 192 || nanu prāṇakrameṇa "dvādaśānte paraḥ śivaḥ" ityādyuktyā tattatkāraṇollaṅghanena tatra śive viśrāntiḥ syādiha punaḥ sā kutra yatraivaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- adhovaktraṃ tvidaṃ dvaitakalaṅkaikāntaśātanam || 6-93 || kṣīyate tadupāsāyāṃ yenordhvādharaḍambaraḥ | yatra nāmāpānasya viśrāntistadidaṃ dvaitakalaṅkāpaham "adhovaktraṃ" ṣaṣṭhasrotorūpaṃ yoginīvaktramityucyate; yato'yamadvaitārthopadeśināṃ rahasyaśāstrāṇāmudayo, yena dvaitāpahatatvena hetunā tatra viśrāntibhājām "ūrdhvādharaḍambaraḥ" śāmyet cidānandaikaghanaparaśivaikātmyamullasedityarthaḥ || 193 || nanvatraivaṃ viśrāntiḥ kiṃ prāṇavattuṭyādikrameṇaiva bhavedutānyathāpi ? ityāśaṅkyāha -- atrāpānodaye prāgvatṣaṣṭyabdodayayojanām || 6-194 || yāvatkurvīta tuṭyāderyuktāṃgulavibhāgataḥ | yuktaṃ tuṭyanuguṇamaṃgulavibhāgamāśritya tuṭyāderārabhya ṣaṣṭyabdodayayojanāṃ yāvat prāgvadatrāpānodaye'rthādyojanāṃ kurvīta, yenaivaṃ viśrāntiḥ syāt || 194 || na kevalametadapāne yāvatsamāne'pi ityāha -- evaṃ samāne'pi vidhiḥ sa hi hārdīṣu nāḍiṣu || 6-195 || sañcaransarvatodikkaṃ daśadhaiva vibhāvyate | hārdīṣu, hṛdi tāsāmabhivyakteḥ, vastutastvāsāṃ nābherudayaḥ | yaduktam -- ṅābhyadho meḍhrakande ca sthitā vai nābhimadhyataḥ | tasmādvinirgatā nāḍyastiryagūrdhvamadhaḥ priye || cakravatsaṃsthitāstatra pradhānā daśa nāḍayaḥ |" (svaṭaṃ. 7|8) iti | samānasyāpi mukhyayā vṛttyā nābhireva sthānam | yaduktam -- "hṛdgude nābhikaṇṭhe ca sarvasandhau tathaiva ca | prāṇādyāḥ saṃsthitā hyete....................... ||" (svaṭaṃ. 7|301) iti || 195 || nanvevaṃ vyapadeśasya kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- daśa mukhyā mahānāḍīḥ pūrayanneṣa tadgatāḥ || 6-196 || nāḍyantarāśritā nāḍīḥ krāmandehe samasthitiḥ | mukhyā iti pradhānāḥ | taduktam -- "iḍā ca piṅgalā caiva suṣumnā ca tṛtīyikā | gāndhārī hastijihvā ca pūṣā caivāryamā tathā || alambusā kuhūścaiva śaṅkhinī daśamī smṛtā | etāḥ prāṇavahāḥ proktāḥ pradhānā daśa nāḍayaḥ ||" (svaṭaṃ. 7|16) iti | "tadgatāḥ" iti tadbhedarūpadvāsaptatisahasrasaṃkhyākāḥ | nāḍyantaretitadupabhedarūpāṇi | yaduktam - "dvāsaptatisahasrāṇi nāḍyastābhyo vinirgatāḥ | punarvinirgatāścānyā ābhyo'pyanyāḥ punaḥ punaḥ ||" (svaṭaṃ. 7|9) iti | ata eva dehe samananātsamānanāmāyamityuktaṃ śamasthitiḥ" iti || 196 || nanu yadi nāmāyaṃ daśa nāḍīrākramya vartate tāvatāsya kimāyātaṃ yena daśadhātvamucyate ? -- ityāśaṅkyāha - aṣṭāsu digdaleṣveṣa krāmaṃstaddikpateḥ kramāt || 6-197 || ceṣṭitānyanukurvāṇo raudraḥ saumyaśca bhāsate | taddikpateriti, indrādeḥ | ceṣṭitānīti, stambhādirūpāṇi | raudro yāmyādau, saumyaśca vāruṇyādau; ata eva puṃsāṃ pratikṣaṇaṃ krodhaharṣādyāvirbhāvaḥ | yaduktam -- "padmasyāṣṭadalasyetthaṃ tanmadhye bhogabhuksadā | saṃsthitaḥ sarvago'pyasmātkāraṇātsupratīyate || yenāśu viṣayāndṛṣṭvā vicārayati sādaram | śokaḥ krodho viṣādo vā vismayastāpa eva ca || harṣo vāpyatha saṃcintya hṛdayenaiva bhāvyate |" iti || 197 || evamasya sarvatra sāmyenāvasthāne'pi mukhyayā vṛttyā nāḍītraya eva cāraḥ -- ityāha -- sa eva nāḍītritaye vāmadakṣiṇamadhyage || 6-198 || indvarkāgnimaye mukhye caraṃstiṣṭhatyaharniśam | nāḍītritaye iti, iḍāpiṅgalāsuṣumnātmake | yaduktam -- "dakṣiṇe tu sthitaḥ sūryo vāme somo virājate | pāke prakāśakatve ca madhyasthaścaiva pāvakaḥ ||" (svaṭaṃ. 7|52) iti yaduktam - "daśānāṃ tu paraṃ devi nāḍītrayamudāhṛtam | bindunādātmike dve vai madhye śaktyātmikā smṛtā ||" iti | nanvatra kathamasāvaharniśaṃ carannāste ? -- ityāśaṅkyāha -- sārdhanālīdvayaṃ prāṇaśatāni nava yatsthitam || 6-199 || tāvadvahannahorātraṃ caturviṃśatidhā caret | "ṣaṭprāṇāścaṣakasteṣāṃ ṣaṣṭirnālī tathā tithiḥ |" ityādyuktyā bāhyāyāṃ ghaṭikāyāmantaḥprāṇacārāṇāṃ saṣaṣṭiśatatrayamudiyāt, iti bāhyena sārdhena ghaṭikādvayena navaśatāni vahan ṣaṣṭighaṭikātma bāhyamahorātraṃ caturviṃśatibhiḥ prakārairarthāt sa eva samānaścaret, yenātra saṣaṭśatasahasraikaviṃśatyātmakaprāṇacārāśrayeṇa caturviṃśatiḥ saṃkrāntīnāmudiyāt | yaduktam -- "caturviṃśatisaṃkrāntyaḥ samadhātoḥ svabhāvataḥ | śatāni nava vai haṃsa ekāmekāṃ vahetsadā ||" (svaṭaṃ. 7|168) iti | "bāhye caiva tvahorātre adhyātmaṃ tu varānane | caturviṃśatisaṃkrāntīḥ prāṇahaṃsastu saṃkramet || ahani dvādaśa proktā rātrau vai dvādaśa smṛtāḥ |" (svaṭaṃ. 7|166) iti ca || 199 || etadeva vibhajate - viṣuvadvāsare prātaḥ sāṃśāṃ nālīṃ sa madhyagaḥ || 6-200 || vāmetarodaksavyānyairyāvatsaṃkrāntipañcakam | evaṃ kṣīṇāsu pādonacaturdaśasu nāliṣu || 6-201 || madhyāhne dakṣaviṣuvannavaprāṇaśatīṃ vahet | dakṣodaganyodagdakṣaiḥ punaḥ saṃkrāntipañcakam || 6-202 || navāsuśatamekaikaṃ tato viṣuvaduttaram | pañcake pañcake'tīte saṃkrānterviṣuvadbahiḥ || 6-203 || yadvattathāntaḥ saṅkrāntirnavaprāṇaśatāni sā | "viṣuvadvāsare" rātrindinasāmyātmani meṣasaṃkrāntidine prātaḥ sārdhaśatacatuṣṭayaprāṇacārātmikāṃ sacaturbhāgāṃ ghaṭikāṃ madhyagaḥ sauṣumnamārgāvasthitaḥ san sa samānastāvadvāmetarodaksavyānyairvāmadakṣanāḍyoḥ pratyekaṃ sārdhaṃnālīdvayaṃ pañcadhā gamāgamaiścaret yāvadvṛṣādikanyāntaṃ saṃkrāntipañcakaṃ bhavet, yena sabhāgatrayāsu trayodaśasu ghaṭikāsu vyatītāsu madhyanāḍyāṃ madhyāhnasamaye dakṣaviṣuvattulāsaṃkrāntirnavaprāṇaśatīṃ vahet, sārdhaṃghaṭikādvayamudiyādityarthaḥ | tato'pi dakṣodaganyodagdakṣairdakṣavāmanāḍyoḥ samānasya pañcadhā gamāgamaiḥ punarekaikaṃ navāsuśataṃ pratyekaṃ sārdhaṃnālīdvayaṃ vṛścikādimīnāntaṃ saṅkrātipañcakamudetītyarthaḥ | tadanantaraṃ ca madhyanāḍyāṃ sāyamuttaraṃ meṣasaṅkrāntirūpaṃ viṣuvat prāgvatsārdhaśatacatuṣṭayaprāṇacārātma sacaturbhāgaikaghaṭikodayaṃ bhavedyena triṃśaddyaṭikātmani dine saṅkrāntidvādaśakamudiyāt | tatra saṅkrāntīnāmekādaśakamakhaṇḍam, ekā tu sāyaṃprātarardhārdhikayā, tasya cārdhadvayasya pakṣasandhivadrātrīyārdhadvayasaṃmelane'pyakhaṇḍatvam, iti sāyaṃprātaruttaraviṣuvaddvayaṃ madhyāhnārdharātrayośca dakṣaviṣuvaddvayamiti | yadvakṣyati -- "rātryantadinapūrvāṃśau madhyāhno divasakṣayaḥ | sa śarvaryudayo madhyamudakto viṣutedṛśī ||" (taṃ. 6|205) iti | etacca dakṣaviṣuvaddinodayābhiprāyeṇa -- "dakṣiṇāduttaraṃ yāti uttarāddakṣiṇaṃ yadā | dakṣiṇottarasaṃkrāntiḥ sā caivaṃ saṃvidhīyate || dakṣiṇasyāṃ yadā nāḍyāṃ saṃkrāmettu yadottaram | yāvadardhaṃ tu tatrasthaṃ madhyenottarato vahet || tāvattu viṣuvatproktamuttaraṃ tūttarāyaṇe | uttarāddakṣiṇāyāṃ tu saṃkrāmansa varānane || yāvadardhaṃ vahettatra ardhaṃ dakṣiṇato vahet | viṣuvaddakṣiṇaṃ tāvaddakṣiṇāyanajaṃ priye ||" (svaṭaṃ. 7|163) ityādi śrīsvacchandaśāstre'bhihitam | na cāntarapūrva evāyaṃ saṃkrāntīnāmudaya ityāha -- "pañcaka" ityādi | saṅkrāntiriti, viṣuvadrūpā | ṅavaprāṇaśatāni sā" ityanena yathoktameva mānaṃ smāritam || 203 || etadevānyatrāpyatidiśati -- evaṃ rātrāvapītyevaṃ viṣuvaddivasātsamāt || 6-204 || ārabhyāharniśāvṛddhihrāsasaṅkrāntigo'pyasau | ityevaṃ bāhyenāhorātreṇa saṃkrānticaturviṃśaterudayādi sarvaṃ samāt triṃśadghaṭikādviṣuvaddivasādārabhyoktam, anyathā hyaharniśayorvṛddhihrāsau na syātāṃ, yena saṃkrāntiṣvapi cayāpacayābhyām ahani dvādaśa saṃkrāntayo rātrau ca, ityevaṃ vibhāganiyamo noktaḥ syāt || 204 || atra ca viṣuvatsaṃkrāntīnāṃ vibhāgaṃ sphuṭayati -- rātryantadinapūrvāṃśau madhyāhno divasakṣayaḥ || 6-205 || sa śarvaryudayo madhyamudakto viṣutedṛśī | madhyamityarthāccharvaryāḥ | "udaktaḥ" iti uttarādviṣuvata ārabhyetyarthaḥ | yaduktam -- "pūrvāhṇe viṣuvattvekaṃ madhyāhne tu dvitīyakam | tṛtīyaṃ cāparāhṇe vai ardharātre caturthakam || caturdhā viṣuvatproktamahorātreṇa muktidam ||" (svaṭaṃ. 7|167) iti || 205 || nānvāsāṃ catasṛṇāṃ saṃkrāntīnāmevaṃ vyapadeśe kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- vyāptau viṣeryato vṛttiḥ sāmyaṃ ca vyāptirucyate || 6-206 || tadarhati ca yaḥ kālo viṣuvattadihoditaḥ | vṛttiriti, "viṣḷ vyāptau" iti pāṭhāt | "arhati" ityarhe'rthe vateḥ prayogāt || 206 || nanu viṣuvatsaṃkrāntau yadyevaṃ niyamastattaditarāsu kā vyavasthā ? -- ityāśaṅkyāha -- viṣuvatprabhṛti hrāsavṛddhī ye dinarātrige || 6-207 || tatkrameṇaiva saṃkrāntihrāsavṛddhī divāniśoḥ | tatkrameṇeti, rātridinavṛddhihrāsyaparipāṭyā tena pañcatriṃśadghaṭike dine caturdaśa saṃkrāntayaḥ, pañcaviṃśatighaṭikāyāṃ rātrau daśeti || 207 || tadevopasaṃharati - itthaṃ samānamaruto varṣadvayavikalpanam || 6-208 || cāra ekatra nahyatra śvāsapraśvāsacarcanam | varṣadvaya iti, saṃkrānticaturviṃśaterudayāt | ekatreti, na tu prāgvatprāṇāpānātmani cāradvaye || 208 || nanu kimatra varṣadvayamevodiyādutānyadapi ? -- ityāśaṅkyāha -- samāne'pi tuṭeḥ pūrvaṃ yāvatṣaṣṭyabdagocaram || 6-209 || kālasaṃkhyā susūkṣmaikacāragā gaṇyate budhaiḥ | susūkṣmatve hetuḥ "ekacāragā" iti | pūrvaṃ hi tuṭyādyudayaścāradvaye proktaḥ -- ityetadapekṣayā tatra sthaulyaṃ saṃbhāvyamiti bhāvaḥ || 209 || nanvatrāpyevaṃ vibhāgena ko'rtha ? -- ityāśaṅkyāha -- saṃdhyāpūrvāhṇamadhyāhnamadhyarātrādi yatkila || 6-210 || antaḥsaṃkrāntigaṃ grāhyaṃ tanmukhyaṃ tatphaloditeḥ | etadupasaṃharannanyadavatārayati -- uktaḥ samānagaḥ kāla udāne tu nirūpyate || 6-211 || tadevāha - prāṇavyāptau yaduktaṃ tadudāne'pyatra kevalam | nāsāśaktyantayoḥ sthāne brahmarandhrerdhvadhāmanī || 6-212 || tenodāne'tra hṛdayānmūrdhanyadvādaśāntagam | tuṭyādiṣaṣṭhivarṣāntaṃ viśvaṃ kāle vicārayet || 6-213 || yadi paramatrānayoḥ prāṇodānayoriyānviśeṣo yatprāṇasya brahmarandhravartināsikyadvādaśāntamudayasthānamasya tu ūrdhvadhāmavartiśaktidvādaśāntamiti | teneti, śaktidvādaśāntaṃ yāvadudānavyāpteḥ || 213 || nanvevaṃ kālīyo vibhāgaḥ kiṃ vyāne saṃbhavenna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- vyāne tu viśvātmamaye vyāpake kramavarjite | sūkṣmasūkṣmocchaladrūpamātraḥ kālo vyavasthitaḥ || 6-214 || sūkṣmasūkṣmeti, spandamātrātmetyarthaḥ | atraiva viśvātmamayatvādiviśeṣaṇadvāreṇa hetutrayam; ata eva cāsya vyāpakatvātmanā viśeṣeṇānanād vyānatvam || 214 || eṣāṃ ca krameṇa sṛṣṭyādipañcakṛtyakāritvamasti -- ityāha -- sṛṣṭiḥ pravilayaḥ sthemā saṃhāro'nugraho yataḥ | kramātprāṇādike kāle taṃ taṃ tatrāśrayettataḥ || 6-215 || taṃ tamiti, prāṇādikam | tatreti, sṛṣṭyādikāritve || 215 || evaṃ prāṇe cāramānādi sarvamabhidhāya tadānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭaṃ varṇodayaṃ vaktumupakramate - prāṇacāre'tra yo varṇapadamantrodayaḥ sthitaḥ | yatnajo'yatnajaḥ sūkṣmaḥ paraḥ sthūlaḥ sa kathyate || 6-216 || iha tāvatprāṇacāre varṇānāṃ padānāṃ mantrāṇāṃ codaya iti sthitam | sa tu dvidhā -- svārasikaḥ prāyatnikaśceti | tatrādyo varṇānāṃ, teṣāṃ naiyatyena sarvatraivāviśeṣāt; dvitīyastu padānāṃ mantrāṇāṃ ca | te hi varṇavadaparigaṇitatvādaniyatāḥ, iti yogīcchānibandhana evaiṣāmudayaḥ | yo hi yasyābhipreto mantrādiḥ sa tasyodayaṃ kārayet; ataśca parecchādhīnatvādeṣāṃ prāyatnika evodayaḥ, sa ca samanantarāhnike pratipādayiṣyate | yadvakṣyati -- "ityayatnajamākhyātaṃ yatnajaṃ tu nigadyate |" (taṃ. 7|2) iti || 216 || iha punarvarṇodaya evāyatnajaḥ parasūkṣmasthūlātmatayā triprakāro'bhidhīyate | tatra parasyāpi varṇodayasya taratamabhāvena dvaividhyamiti paratamaṃ tadudayamabhidhātumupakramate -- eko nādātmako varṇaḥ sarvavarṇāvibhāgavān | so'nastamitarūpatvādanāhata ihoditaḥ || 6-217 || iha khalveka eva sarvavarṇasāmānyātmā satatoccaradrūpatvādanāhataśabdābhidheyo nādātmako varṇa "uditaḥ" satatamevodayamāna āsta ityarthaḥ || 217 || sa eva ca paramupeyaḥ -- ityāha -- sa tu bhairavasadbhāvo mātṛsadbhāva eṣa saḥ | parā saikākṣarā devī yatra līnaṃ carācaram || 6-218 || dvitīyaṃ paratamapi eṣāmudayamabhidhātumāha -- hrasvārṇatrayamekaikaṃ ravyaṃgulamathetarat | praveśa iti ṣaḍvarṇāḥ sūryendupathagāḥ kramāt || 6-219 || ikārokārayorādisandhau saṃdhyakṣaradvayam | eo iti praveśe tu eau itidvayaṃ viduḥ || 6-220 || ṣaṇṭhārṇāni praveśe tu dvādaśāntalalāṭayoḥ | gale hṛdi ca bindvarṇavisargau paritaḥ sthitau || 6-221 || "ravyaṃgulam" iti dvādaśāṅgulam; ata evākārāderhrasvatrayasyodayātprāṇavāhe ṣaṭtriṃśadaṃgulāni bhavanti | itaraditi, dīrghatrayam | ṣaḍvarṇā iti, akārādyukārāntāḥ | kramāditi -- sūryapathe hrasvānāṃ trayamindupathe ca dīrghāṇāmiti | ādisaṃdhāviti, akāreṇākāreṇa ca śaṃdhau" saṃdhikārye kṛte satītyarthaḥ | asyaiva saṃdhyakṣaradvayasyādisaṃdhāvitaratsaṃdhyakṣaradvayam | eṣāṃ ca pratyekamaṣṭādaśāṃgulamudayo yena prāṇāpānavāhayorvyāptiḥ siddhyet | praveśa iti na tu nirgame'pi | dvādaśānteti na tu samacaturbhāgakalanayā, tena dvādaśānte ṛkāraḥ, ityādi kramaḥ | "paritaḥ" iti sarvataḥ | tena prāṇe bindoḥ ṣaṭtriṃśadaṅgulātmanyabhyudayo visargasya tvapāne, dvayorapi bindunādātmakatvāt || 221 || etadevānyatrāpyatidiśati -- kādipañcakamādyasya varṇasyāntaḥ sadoditam | evaṃ sasthānavarṇānāmantaḥ sā sārṇasantatiḥ || 6-222 || antariti, tena yadevākārasyodayasthānaṃ tadeva kavargasyeti | sasthānavarṇānāmitīkārādīnāṃ sā seti cavargādikā, tadikārodayasthāne cavargasya yakāraśakārayoścodaya ityādikramaḥ || 222 || nanu sarvatrāyaṃ niyamaḥ kiṃ saṃbhavenna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- hṛdyeṣa prāṇarūpastu sakāro jīvanātmakaḥ | binduḥ prakāśo hārṇaśca pūraṇātmatayā sthitaḥ || 6-223 || yadyapi sasthānatayā sakārasya dantā udayasthānaṃ hakārasya ca kaṇṭha stathāpi prāṇātmajīvanarūpatvātsakāro hṛdyudeti hakāraśca prakāśātmakatvātsarvata iti || 223 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- uktaḥ paro'yamudayo varṇānāṃ sūkṣma ucyate | sūkṣmaśca tridheti | tatra sūkṣmasūkṣmaṃ tāvadudayamāha -- praveśe ṣoḍaśaunmukhye ravayaḥ ṣaṇṭhavarjitāḥ || 6-224 || tadevendvarkamatrānye varṇāḥ sūkṣmodayastvayam | ṣoḍaśeti, apānavāhasyānandaprādhānyāt; ata eva parodaye'pyapānavāha eva ṣaṇṭhavarṇānāmudaya uktaḥ | "aunmukhye" iti nirgame | tenāpāne pratyekaṃ sacaturbhāgamaṃguladvayamudayaḥ prāṇe punaraṃgulatrayamiti | tadeva varṇānāṃ ṣoḍaśakaṃ dvādaśakaṃ vāvalambyānye sasthānāḥ kavargādyā indvarkaprāṇāpānaviṣaye samudayanti -- ityatra sūkṣme'pi varṇodaye sūkṣmo'yamudaya ityarthaḥ || 224 || evaṃ sūkṣmasūkṣmaṃ varṇodayamabhidhāya sūkṣmasthūlamapyāha -- kālo'rdhamātraḥ kādīnāṃ trayastriṃśata ucyate || 225 || mātrā hrasvāḥ pañca dīrghāṣṭakaṃ dvistriḥplutaṃ tu ḹ | dīrghāṣṭakamiti, saṃdhyakṣaraiḥ saha | dviriti, dvimātraṃ, tririti trimātraṃ, dīrghāṇāṃ ca plutatve'pi tannoktaṃ tasyoccāraṇāpekṣatvāt; nahyeṣāṃ dīrghatvavatplutatvamapi svābhāvikamiti bhāvaḥ | evaṃ ḹkārasyāpi plutatvameva svabhāvaḥ -- iti dīrghatvāparigaṇanena tadevehāsya prādhānyenoktamiti na kaściddoṣaḥ | tena kādīnāṃ trayastriṃśadardhamātrāḥ hrasvānāṃ daśa, dīrghāṇāṃ dvātriṃśat, plutasya ṣaḍityekāśītirardhamātrāṇā miti || 225 || nanvevaṃ vibhājane kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- ekāśītimimāmardhamātrāṇāmāha no guruḥ || 226 || tasyāpyevamabhidhāne ka ivāśayaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- yadvaśādbhagavānekāśītikaṃ mantramabhyadhāt | yadvaśāditi, asyāḥ parasyā mantramāturekāśītimātrāsadbhāvāt | ekāśītikamiti, tāvatsaṃkhyākapadārabdhatvāt || nanu bhagavato vyomavyāpyabhidhāne'pyetannimittamityatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- ekāśītipadā devī śaktiḥ proktā śivātmikā || 6-227 || śrīmātaṅge tathā dharmasaṅghātātmā śivo yataḥ | śaktiriti, vyomavyāpirūpā | prokteti śrīmātaṅge | yaduktam tatra -- "ekāśītipadā devī yā sā śaktiḥ śivātmikā |" (ma. taṃ. 1|7|31) iti | tathā "mantrāśca śaktigarbhasthāḥ śaktirvai pārameśvarī | kālānalāntamadhvānaṃ śivād vyāptaṃ yayā mune || ekāśītidopetā vidyāpāde mayoditā |" (ma. taṃ.) iti | nanvasyā vyomavyāpirūpiṇyāḥ pārameśvaryāḥ śaktestattaddhṛdādimantrātmakatve'pi kathaṃ śivātmakatvamapi syāt ? -- ityāśaṅkyoktaṃ -- "tathetyādi" | yattathoktena prakāreṇa dharmāṇāṃ "patyurdharmāḥ śaktayastu........................... |" (maṭaṃ. 1|20) ityādyuktyā śaktīnāmekāśītyātmā yaḥ saṅghātastadātmā śivaḥ -- iti sāmastyenāsyāstadātmakatvam | taduktaṃ tatra - "ekatraiva samastāni ekāśītipadāni tu | aṣṭaṣaṣṭhyadhikaṃ proktaṃ varṇānāṃ tu śatatrayam || arcā tu devadevasya samastavyastarūpiṇī |" iti | "eko'pi varṇo devānāṃ vācakaḥ parikīrtitaḥ | sarve'pyekasya yujyante yataste viśvamūrtayaḥ ||" iti ca || na caitadāgamenaiva siddhaṃ yāvadyuktito'pi -- ityāha -- tathā tathā parāmarśaśakticakreśvaraḥ prabhuḥ || 6-228 || sthūlaikāśītipadajaparāmarśairvibhāvyate | "śaktimataḥ khalu śaktirananyā" ityādyuktayuktyā vastutaḥ sarvaśaktyavibhinnasvabhāvo'pi "prabhuḥ" parameśvaraḥ śivastattadvarṇārabdhatvāt sthūlāni yānyekāśītipadāni tajjā ye praṇavādyāḥ parāmarśāstaistathā tathā sarvātmānantāditayā parāmarśe yasyaivaṃvidho yaddhṛdādiśakticakraṃ tasya "riśvaraḥ" saṃyojanaviyojanakārī "vibhāvyate" evaṃ yasya jñaptiḥ kriyate ityarthaḥ | ata eva cātra sarvātmādīnāṃ yāvatā parāmarśaḥ siddhyet tāvatyeva padatvaṃ, yenaikāśītitvaṃ syāt || 228 || tadāha - tata eva parāmarśo yāvatyekaḥ samāpyate || 6-229 || tāvattatpadamuktaṃ no suptiṅniyamayantritam | no suptiṅniyamaḥ, tathātve hi ṅamaḥ śivāyeti padaṃ ṣaḍarṇaṃ praṇavādikam |" ityādyuktyaikatve'pyasya padasya tripadatvamāpatediti gaṇanā visaṃvadet ||229|| nanu yadyevaṃ tadekāśītyardhamātrātmikeyameva bhagavatī parā śaktiravasthiteti kimanenaitatsamavyāptikena vyomavyāpinopadiṣṭena ? -- ityāśaṅkyāha -- ekāśītipadodāravimarśakramabṛṃhitaḥ || 6-230 || sthūlopāyaḥ paropāyastveṣa mātrākṛto layaḥ | "layaḥ" iti svātmamātraviśrāntiḥ | śthūlopāyaḥ" ityanenopadeśyabhedādupadeśasyāpi bhedaḥ -- iti prakāśitam || 230 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevānusarati -- ardhamātrā nava nava syuścaturṣu caturṣu yat || 6-231 || aṃguleṣviti ṣaṭtriṃśatyekāśītipadodayaḥ | pratyaṃgulacatuṣṭayaṃ navārdhamātrāḥ -- ityaṃgulaṣaṭtriṃśadātmani prāṇacāre'rdhamātrāṇāmekāśītirudiyāt || 231 || āsāṃ codaye vibhāgāntaramasti -- ityāha -- aṅgule navabhāgena vibhakte navamāṃśakāḥ || 6-232 || vedā mātrārdhamanyattu dvicatuḥṣaḍguṇaṃ trayam | ekaikasminnaṃgule navadhā vibhājite ṣaṭtriṃśatoaṃgulānāṃ sacaturviṃśatiśatatrayaṃ mānaṃ bhavet | bhāgānāṃ tatraikaikasyārdhamātrātmano vyañjanasya catvāro nava bhāgā udayasthānamityuktaṃ ṅavamāṃśakā vedāḥ mātrārdham" iti | anyatpunahrasvadīrghaplutalakṣaṇaṃ trayaṃ dvicatuḥṣaḍguṇaṃ, hrasvasyaikamātratvādaṣṭau nava bhāgā udayasthānaṃ, dīrghasya dvimātratvātṣoḍaśa, plutasya trimātratvāccaturviṃśatiḥ || etadeva saṅkalayati - evamaṅgularandhraṃśacatuṣkadvayagaṃ laghu || 233 || dīrghaṃ plutaṃ kramād dvitriguṇamardhaṃ tato'pi hal | "randhraṃśānāṃ" navabhāgānāṃ "catuṣkadvayam" aṣṭau navabhāgā ityarthaḥ | laghviti, hrasvaṃ "tato" laghorapītyarthaḥ | tena pañcānāṃ hrasvānāṃ pratyekamaṣṭasu bhāgeṣūdayāccatvāriṃśannava nava bhāgā bhavanti, dīrghāṇāmaṣṭānāṃ pratyekaṃ ṣoḍaśabhāgakalanayā sāṣṭāviṃśatiśatam iti | plutasya caturviṃśatistrayastriṃśatāṃ halāṃ pratyekaṃ bhāgacatuṣṭayakalanayā dvātriṃśadadhikaṃ śatamiti | yadyapyekāśīterardhamātrāṇāṃ pratyekamaṅgulīyāścatvāro nava bhāgā udayasthānamityeva spaṣṭamabhidhātavyaṃ, tathāpyevamabhidhāne'yamāśayo yadādau hrasvānāmudayastadanantaraṃ dīrghāṇāṃ plutasya vyañjanānāṃ ca, iti kramaḥ pradarśito bhavediti || 233 || nanvetanmadhye kṣakāraśced gaṇyate tadā kiyatyo'rdhamātrā adhikībhavanti, tathātve vāsāṃ kathamudayaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- kṣakārastryardhamātrātmā mātrikaḥ sa tathāntarā || 6-34 || viśrāntāvardhamātrāsya tasmiṃstu kalite sati | aṅgulārdhe'dribhāgena tvardhamātrā purā punaḥ || 6-235 || kṣakāraḥ sarvasaṃyogagrahaṇātmā tu sarvagaḥ | sarvavarṇodayādyantasandhiṣūdayabhāgvibhuḥ || 6-236 || kathamasya tryardhamātrātmakatvamityāśaṅkyoktaṃ -- "mātrikaḥ" ityādi | kakārasakārātmakārdhamātrādvayārabdhatvāt | antarā viśrāntāviti, kakārāntaramardhamātrīyaṃ kālaṃ viśramya sakārasyoccārāt | "kalite" ityekāśītyā, tenārdhamātrāṇāṃ caturaśītiriti | "adri" iti sapta | aṅgulārdhe hi saptadhā vibhakte pratyaṅgulaṃ caturdaśa bhāgāḥ -- iti ṣaṭtriṃśato'ṅgulānāṃ sacatuṣṭayaṃ śatapañcakaṃ bhāgānāṃ bhavet | tenārdhāṅgulīyeṣu ṣaṭsu saptabhāgeṣvardhamātreti ṣaṭtriṃśadaṅgulātmani prāṇacāre caturaśīterardhamātrāṇāmudaya iti | nanvevamekāśītikalodayapakṣe kṣakārasya nāstyevodayaḥ-ityuktaṃ syādityāśaṅkyāha -- puretyādi | sarvasaṃyogagrahaṇātmeti, saṃyogāntalakṣaṇaparatvāt | yaduktaṃ prāk - "yonirūpeṇa tasyāpi yoge kṣobhāntaraṃ viduḥ | tannidarśanayogena pañcāśattamavarṇatā ||" (taṃ. 3|189) iti | anuttaravisargānuprāṇitayoḥ kakārasakārayoḥ pratyāhāratayopādāne nikhilasya varṇajātasya garbhīkārāt | ata evāyaṃ sarvavarṇānāmādāvante parasparaṃ saṃmelanātmani śaṃdhau" codayabhāksarvavarṇānusyūtatayodiyāt, yato'yaṃ vibhuḥ" vyāpaka ityarthaḥ || 236 || nanvevaṃ varṇodayenābhihitena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- itthaṃ ṣaṭtriṃśake cāre varṇānāmudayaḥ phale | krūre saumye vilomena hādi yāvadapaścimam || 6-237 || "varṇānām" ityakārādīnāṃ, udaya ityarthāddhṛdayāddvādaśāntam | "krūre" iti muktilakṣaṇe, śaumye" iti tattatsiddhyātmani bhogalakṣaṇe | "vilomena" ityarthādapānodaye | vilomamevāha -- "hādi yāvadapaścimam" iti | taduktam - "adhaḥ pravahaṇe siddhirhṛtpadmaṃ yāvadāgataḥ | muktiścaiva bhavedūrdhve paratattve tu suvrate ||" (svaṭaṃ. 7|56) iti | vastutastvakārasya hṛdyudayasthānaṃ, hakārasya tu dvādaśānta iti || 237 || evametadupajīvanenaiva sūkṣmaparamapi varṇānāmudayamāha -- hṛdyakāro dvādaśānte hakārastadidaṃ viduḥ | ahamātmakamadvaitaṃ yaḥ prakāśātmaviśramaḥ || 6-238 || advaitamiti, pratyāhārakrameṇāśeṣavarṇāntaḥkārāt | prakāśeti, yaduktam -- "prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ |" (a.praṣi. 22) iti || 238 || etaccāpānodaye'pyetideṣṭumāha -- śivaśaktyavibhāgena mātraikāśītikā tviyam | dvāsaptatāvaṅguleṣu dviguṇatvena saṃsaret || 6-239 || śivaśaktyoravibhāga iti, bindunādātmaprāṇāpānobhayamelanāyāmityarthaḥ | ekāśītirityupalakṣaṇaṃ, tena caturaśītirapi | dviguṇatveneti, ṣaṭtriṃśatoaṃgulānām || 239 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- uktaḥ sūkṣmodayastraidhaṃ dvidhoktastu parodayaḥ | atha sthūlodayo'rṇānāṃ bhaṇyate guruṇoditaḥ || 6-240 || atha ityānantarye | guruṇodita iti sarvaśeṣaḥ || tatra vargakrameṇa tāvadvarṇānāṃ sthūlamudayamāha -- ekaikamardhapraharaṃ dine vargāṣṭakodayaḥ | rātrau ca hrāsavṛddhyatra kecidāhurna ke'pi tu || 6-241 || hrāsavṛddhīti, bāhyamahorātramapekṣyānapekṣya vā || 241 || tatra bāhyāhorātrānapekṣimate sāmyenaivaiṣāmudayaḥ -- ityāha -- eṣa vargodayo rātrau divā cāpyardhayāmagaḥ | "ardhayāmaga" iti, prativargaṃ sārdhacaturaṅgulamudaya ityarthaḥ || evaṃ bāhyāhorātrānapekṣimatamabhidhāya taditareṣomapi darśayati -- prāṇatrayodaśaśatī pañcāśadadhikā ca sā || 6-242 || adhyardhā kila saṃkrāntirvarge varge divāniśoḥ | seti prāṇacārīyā sārdhatrayodaśaśatī | "adhyardhā" iti sārdhā, pratisaṃkrānti navānāṃ prāṇacāraśatānāmabhidhānāt | tena dine dvādaśānāṃ saṃkrāntīnāmudayaḥ, iti sāṣṭaśataṃ sahasradaśakaṃ prāṇacārāṇāṃ bhavet | rātrāvapyevaṃ saṣaṭśatasahasraika viṃśatiḥ || 242 || ahorātramelanāyāṃ punaḥ pratisaṃkrāntitrayamekaikasya vargasyodayaḥ -- ityāha -- tadaikye tūdayaścāraśatānāṃ saptaviṃśatiḥ || 6-243 || evaṃ prāguktasaṃkrāntidvayavad bāhyāhorātrahrāsavṛddhyanusāraṃ vargāṣṭakodayasyāpi hrāsavṛddhī bhavataḥ -- iti siddham, anyathā prativargodayaṃ prāṇacārāṇāṃ naiyatyaṃ na syāt || 243 || nanu kṣakāreṇa saha nava vargāḥ -- iti yeṣāṃ mataṃ tatraiṣāmudaye prāṇacārāṇāṃ kīdṛgvibhāgaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- nava vargāṃstu ye prāhusteṣāṃ prāṇaśatī ravīn (viḥ) || satribhāgaiva saṃkrāntirvarge pratyekamucyate || 6-244 || aharniśaṃ tadaikye tu śatānāṃ śruticakṣuṣī | ravīniti -- dvādaśa | satribhāgeti -- prāṇaśatatrayasyādhikyenopadānāt | tena prativarga prāṇacārāṇāṃ śatadvādaśakam -- iti varganavake sāṣṭaśataṃ sahasradaśakaṃ bhavet "tadaikye" ityaharniśamelane | "śruticakṣuṣī" iti caturviṃśatiḥ || evaṃ varṇānāṃ vargakrameṇa sthūlamudayamabhidhāya kramāntareṇāpyāha -- sthūlo vargodayaḥ so'yamathārṇodaya ucyate || 6-245 || tadāha -- ekaikavarṇe prāṇānāṃ dviśataṃ ṣoḍaśādhikam | bahiścaṣakaṣaṭtriṃśaddina itthaṃ tathā niśi || 6-246 || caṣakaṣaṭtriṃśaditi, praticaṣakaṃ ṣaṇṇāṃ prāṇacārāṇāmudayāt | tena pañcāśato varṇānāṃ sāṣṭaśataṃ sahasradaśakaṃ prāṇacārāṇāṃ syāt || 246 || atra codaye viśeṣaṃ darśayati -- śatamaṣṭottaraṃ tatra raudraṃ śāktamathottaram | yāmalasthitiyoge tu rudraśaktyavibhāgitā || 6-247 || "yāmalasthitiyoge" ityubhayasaṃmelanāyām || 247 || etadeva cāhorātrasaṃmelanāyāṃ dviguṇī bhavet -- ityāha -- dinarātryavibhāge tu dṛgvahnyabdhyasucāraṇāḥ | sapañcamāṃśā nāḍī ca bahirvarṇodayaḥ smṛtaḥ || 6-248 || dṛgvahnyabdhiriti, dvātriṃśadadhikaṃ śatacatuṣṭayam "asucāraṇāḥ" iti prāṇasañcāraṇāḥ | sapañcamāṃśā nāḍīti, caṣakaṣaṭtriṃśato dvaiguṇyāt || 248 || etadupasaṃharannanyadatārayati -- iti pañcāśikā seyaṃ varṇānāṃ paricarcitā | ekonāṃ ye tu tāmāhustanmataṃ saṃpracakṣmahe || 6-249 || tadāha - vedāścārāḥ pañcamāṃśanyūnaṃ cārārdhamekaśaḥ | varṇe'dhikaṃ taddviguṇamavibhāge divāniśoḥ || 6-250 || "vedā"ścatvāraḥ | pañcamāṃśenārthātkiṃcidaṃśena ṅyūnaṃ" rahitam | adhikamiti, ṣoḍaśādhikaśatadvayasyoparītyarthaḥ | tenaikonapañcāśato varṇānāṃ pratyekaṃ ṣoḍaśādhikaśatadvayātmakatvāt caturaśītiśatapañcakādhikaṃ sahasradaśakaṃ prāṇacārā bhavanti, adhikaiśca pratyekaṃ caturbhiḥ saṣaṇṇavatiśatam | anena ca cārāṇāṃ sārdhacaturviṃśateḥ kiṃcidaṃśanyūnaṃ pañcabhāgaṃ viṃśati (?) sāṣṭaśataṃ sahasradaśakam || 250 || etadevopasaṃharati -- sthūlo varṇodayaḥ so'yaṃ purā sūkṣmo nigadyate | sūkṣma ityarthātparo'pi purā nigadita ityarthaḥ || 6-251 || idānīmāhnikārthamāryāyāḥ prathamārdhenopasaṃharati -- iti kālatattvamuditaṃ śāstramukhāgamanijānubhavasiddham | iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke kālatattvaprakāśanaṃ nāma ṣaṣṭhamāhnikam || 6 || mukhāgameti - "śaivī mukhamihocyate" (vi.bhai. 20 śloka) ityādinyāyena paratattvapraveśopāyatvād gurustasya "āgamo" vacanamityarthaḥ | siddhamiti -- "yataḥ śāstrakramāttajjñaguruprajñānuśīlanāt | ātmapratyayitaṃ jñānaṃ pūrṇatvādbhairavāyate ||" (taṃ. 4|77) ityādyuktayuktyā pāripūrṇyena labdhasiddhīti śivam || prāṇāpānasamāśrayacārapravicāracāturīniṣṭhaḥ | ṣaṣṭhāhnike variṣṭhāṃ vivṛttimimāṃ jayarathaścakre || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete kālatatvaprakāśanaṃ nāma ṣaṣṭhamāhnikaṃ samāptam || 6 || saptamamāhnikam " viveka " tattanmantrābhyudayapraguṇīkṛtacaṇḍabhairavāveśaḥ | vidrāvitabhavamudro draḍhayatu bhadrāṇi jayarudraḥ || idānīṃ kālatattvānuṣaktameva dvitīyārdhena cakrodayaṃ vaktumupakramate -- atha paramarahasyo'yaṃ cakrāṇāṃ bhaṇyate'bhyudayaḥ || 7-1 || cakrāṇāmiti mantrādyātmanām || 1 || nanu sarvamantrasāmānyabhūtāyā bhagavatyā mātṛkāyāḥ samanantaramevodaya uktaḥ, tattadviśeṣarūpāṇāṃ mantrādyātmanāṃ cakrāṇāmapyudayābhidhāne kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- ityayatnajamākhyāta yatnajaṃ tu nigadyate | nanvetannigadanena ko'rthaḥ -- ityāśaṅkyāha -- bījapiṇḍātmakaṃ sarvaṃ saṃvidaḥ spandanātmatām || 7-2 || vidadhatparasaṃvittāvupāya iti varṇitam | sarvamidaṃ bījapiṇḍātmakaṃ mantrajātam arthātprāṇāntarudayat saṃvidaḥ spandanātmatāṃ śāktasvarūpāveśaṃ vidadhat parasaṃvittāvupāyaḥ pāramparyeṇa śāmbhavamapi rūpamāviśet, -- ityāṇavopāye varṇatattvāntarvarṇitaṃ tannāsyānarthakyamityarthaḥ || 2 || nanviha mantrāṇāṃ prāṇāntarevamudayaḥ, -- ityabhidhātu prakrāntaṃ, sa ca yatnajaḥ, iti tatra yatne kriyamāṇe tadeva siddhayet nānyaditi kathamatraiva parasaṃvidupāyatvamapyeṣāṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yathāraghaṭṭacakrāgraghaṭīyantraughavāhanam || 7-3 || ekānusaṃdhiyatnena citraṃ yantrodayaṃ bhajet | ekānusaṃdhānabalājjāte mantrodaye'niśam || 7-4 || tanmantradevatā yatnāttādātmyena prasīdati | ihāraghaṭṭavāhakasya yantramātravāhanakriyāviṣayatvāt ekenaivānusaṃdhānena araghaṭṭacakrāgragataghaṭīsaṃbandhino yantrasyaughena nairantaryeṇa vāhanaṃ yathā "citraṃ yantrodayaṃ bhajet" ūrdhvādhomukhariktapūrṇaghaṭīcakrātmanā vaicitryeṇa niṣpattimiyāt, tathā sādhakasyāniśaṃ mantrodayaviṣayeṇaikenaivānusaṃdhānena na kevalametadudaya eva sidhyet yāvattannāntarīyakatayā prayatnāntaramantareṇa etanmantradevatāpi tādātmyena prasīdatīti | idamatra tātparyam -- yathā hi yantraṃ vāhayan araghaṭṭavāhakastatra vaicitryāntaramapi prayatnāntaranirapekṣamāsādayet, evaṃ sādhako'pi mantrodaya eva prayatamānaḥ parasaṃvidaikātmyamiti | evaṃ cakrodayaḥ parasaṃvidāsādane nimittamityāvaśyābhidheyaḥ, -- ityuktaṃ syāt || 4 || tadāha -- khe rasaikākṣi nityotthe tadardhaṃ dvikapiṇḍake || 7-5 || trike sapta sahasrāṇi dviśatītyudayo mataḥ | catuṣke tu sahasrāṇi pañca caiva catuḥśatī || 7-6 || pañcārṇe'bdhisahasrāṇi triśatī viṃśatistathā | ṣaṭke sahasratritayaṃ ṣaṭśatī codayo bhavet || 7-7 || saptake trisahasraṃ tu ṣaḍaśītyadhikaṃ smṛtam | śataistu saptaviṃśatyā varṇāṣṭakavikalpite || 7-8 || caturviṃśatiśatyā tu navārṇeṣūdayo bhavet | adhiṣaṣṭhyekaviṃśatyā śatānāṃ daśavarṇake || 7-9 || ekānnaviṃśatiśataṃ catuḥṣaṣṭhiḥ śivārṇake | aṣṭādaśa śatāni syurudayo dvādaśārṇake || 7-10 || trayodaśārṇe dvāṣaṣṭhyā śatāni kila ṣoḍaśa | tricatvāriṃśatā pañcadaśeti bhuvanārṇake || 7-11 || caturdaśaśatī khābdhiḥ syātpañcadaśavarṇake | trayodaśaśatī sārdhā ṣoḍaśārṇe tu kathyate || 7-12 || śatadvādaśikā saptadaśārṇe saikasaptatiḥ | aṣṭādaśārṇe vijñeyā śatadvādaśikā budhaiḥ || 7-13 || caturviṃśatisaṃkhyāke cakre navaśatī bhavet | saptaviṃśatisaṃkhyāte tūdayo'ṣṭaśatātmakaḥ || 7-14 || dvātriṃśake mahācakre ṣaṭśatī pañcasaptatiḥ | dvicaturviṃśake cakre sārdhāṃ śatacatuṣṭayīm || 7-15 || udayaṃ piṇḍayogajñaḥ piṇḍamantreṣu lakṣayet | catuṣpañcāśake cakre śatānāṃ tu catuṣṭayam || 7-16 || saptatriṃśatsahārdhena triśatyaṣṭāṣṭake bhavet | ardhamardhatribhāgaśca ṣaṭṣaṣṭhirdviśatī bhavet || 7-17 || ekāśītipade cakre udayaḥ prāṇacāragaḥ | cakre tu ṣaṇṇavatyākhye sapādā dviśatī bhavet || 7-18 || aṣṭottaraśate cakre dviśatastūdayo bhavet |" khe iti dve śūnye, rasāḥ ṣaṭ, akṣīti dvayaṃ, nityottha iti svarasata eva hi satataṃ pravahataḥ prāṇasya saṣaṭśatasahasraikaviṃśatyā (tiḥ) cārāṇāṃ bhavediti bhāvaḥ | evamekapiṇḍātmano mantrasya pratiprāṇacāraṃ tadānuguṇyāt tatsaṃkhyāka evodayaḥ; tena pratiprāṇacāramekaikasya piṇḍasya varṇasya vodayāt dvyādipiṇḍavarṇātmanāṃ mantrāṇāṃ nityoditaprāṇācārārdhatribhāgakrameṇa nyūnasaṃkhyāka udayaḥ, -- ityāha -- "tadardhaṃ dvikapiṇḍake" iti | tasyāḥ saṣaṭśatāyāḥ sahasraikaviṃśaterardhaṃ sāṣṭaśataṃ sahasradaśakam | atra hi svārasikaprāṇacāradvayakālasyaikaprāṇacāratayodayasya cikīrṣitatvaṃ; "japaḥ prāṇasamaḥ kāryaḥ" iti hi sarvatrāviśeṣeṇoddhoṣyate, ata eveha yatnajatvamuktam | sapta sahasrāṇi dviśatīti, svārasikaprāṇacāratrayakālasyaikaprāṇacāratayodayasya kartumabhipretatvāt | evamuttaratrāpi avaseyam | abdhīti catvāraḥ | ṣaḍaśītyadhikamiti bhūmnā, evaṃ hi cāradvayamadhikaṃ bhavet, tenātra praticāraṃ kiṃcidaṃśanyūnatā kāryā yena gaṇanāsāmyaṃ syāt | na caitadasmābhiḥ svotprekṣitamuktamiti sākṣādāgama eva paṭhitaḥ | asmābhirapyatra gaṇanā vibhajya na darśitā granthavistarabhayādanupayogācca| adhikaṣaṣṭhirekaviṃśatiśatī tayā daśavarṇaga ityudayaḥ | "śivāḥ" rudrā ekādaśa, catuḥṣaṣṭiriti bhūmnā, evaṃ hi cāracatuṣṭayamadhikaṃ bhavet | dvāṣaṣṭyeti bhūmnā, ṣaṇṇāṃ prāṇacārāṇāmatirekāt | tricatvāriṃśateti bhūmnā, cāradvayādhikyāt | pañcadaśeti śatāni | bhuvaneti caturdaśa | khābdhiriti catvāriṃśat | saikasaptatiriti bhūmnā cārasaptakātirekāt | na cātra saṃkhyāyāḥ kaścitkramo vivakṣitaḥ, -- ityekonaviṃśādīnāṃ cakrāṇāmantarānupadeśe na kaściddoṣo, yāvatā hi atra pratiprāṇacāramekaikasya cakrasyodaye yatnaḥ kāryaḥ, -- ityabhidhitsitaṃ taccaivamapi siddhyediti | "dvicaturviṃśake" ityaṣṭācatvāriṃśadātmaka ityarthaḥ | "aṣṭāṣṭake" iti catuḥṣaṣṭhyātmake | sahārdheneti yenāvaśiṣṭā dvātriṃśatprāṇacārā bhavanti | ardhamiti ardhatribhāga iti, yena sārdhāścatvāriṃśatprāṇacārā bhaveyuḥ sārdhāstrayodaśa cetyubhayathā catuḥpañcāśaditi gaṇanāsāmyaṃ syāt | taduktaṃ śrīyoginīkaule -- ṅityodite sahasrāṇi ekaviṃśacchatāni ṣaṭ | dvike daśa sahasrāṇi tathāṣṭau ca śatāni tu || trike sapta sahasrāṇi dviśatītyudayaḥ smṛtaḥ | catuṣke tu sahasrāṇi pañca turyaśatāni tu || pañcākṣare sahasrāṇi catvāri triśatodayaḥ | viṃśādhikaḥ samākhyāto jñeyaścodayavāhibhiḥ || ṣaṭke tu trisahasrākhyaḥ ṣaṭ śatāntodayaḥ smṛtaḥ | saptake trisahasraṃ tu ṣaḍaśītyadhikaṃ smṛtam ||" ityādi | "aṣṭottaraśate cakre mantrapiṇḍākṣarātmake | dviśatātmā punaḥ prokta udayaḥ sarvasiddhidaḥ ||" ityantam || 5-18 || na caitāvataiva virantavyamityāha -- krameṇetthamidaṃ cakraṃ ṣaṭkṛtvo dviguṇaṃ yadā || 7-19 || tato'pi dviguṇe'ṣṭāṃśasyārdhamadhyardhamekakam | tato'pi sūkṣmakuśalairardhārdhādiprakalpane || 7-20 || bhāgaṣoḍaśakasthityā sūkṣmaścāro'bhilakṣyate | "itthaṃ" vakṣyamāṇena prakāreṇedamaṣṭottaraśatātmakaṃ cakraṃ krameṇa ṣaṭkṛtvo dviguṇaṃ prathamaṃ ṣoḍaśādhikaśatadvayātmakaṃ yāvadante sadvādaśaśatanavakādhikaṣaṭsahasrātmakaṃ yadā bhavet tadā tasminnapi dviguṇe sacaturviṃśatiśatāṣṭakādhikasahasratrayodaśātmake cakre'dhyardhamatreti kṛtvā sārdhamekakaṃ prāṇasya caraṇamaṣṭāṃśasyārdhaṃ ṣoḍaśo bhāgaścodayo bhavedityarthaḥ | tadanantaramapi bhāgaṣoḍaśakasthityārdhārdhādikalpane kṛte sati śūkṣmakuśalaiḥ" paradhārādhirūḍhairyogibhiḥ śūkṣmo"atiparimitaḥ prāṇīyaścārāṃśoa"bhilakṣyate" jñāyate ityarthaḥ | idamatra tātparyam -- evaṃkalanāyāṃ hi prāṇacārīyaḥ ṣoḍaśo bhāgaḥ saṣaṭśatapañcacatvāriṃśatsahasrādhikalakṣatrayātmanaścakrasyodayaḥ syāt; tasyāpyardhakalpane saśatadvayaikanavatisahasrādhikalakṣaṣaṭkātmanaścakrasya dvātriṃśo bhāgaḥ; tasyāpyevaṃ kalpane sacatuḥśatadvyaśītisahasrādhikatrayodaśalakṣātmanaścakrasya catuḥṣaṣṭitamo bhāgaḥ, -- ityantameva parimitaḥ prāṇacārīyo bhāgo yogināmabhilakṣyo bhavatīti ||19-20|| nanvevamabhilakṣaṇena yogināṃ kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ prayatnasaṃruddhaprāṇacārasya yoginaḥ || 7-21 || krameṇa prāṇacārasya grāsa evopajāyate | grāsa iti viruddhatayā punaranudayāt || ato'pyasya kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- prāṇagrāsakramāvāptakālasaṅkarṣaṇasthitiḥ || 7-22 || saṃvidekaiva pūrṇā syājjñānabhedavyapohanāt | jñānabhedāpohanamevopapādayati -- tathā hi prāṇacārasya navasyānudaye sati || 7-23 || na kālabhedajanito jñānabhedaḥ prakalpate | kālasya hi sākṣāt prāṇo'dhiṣṭhānamiti prāṇasyānudaye kālo'pi nodiyāt, iti tasyābhāvāt tajjanito'pi jñānasya bhedo na bhavet, -- iti yuktamuktam -- "ekaiva pūrṇā saṃvitsyāt" iti || 23 || nanu prāṇagrāsakrameṇa kālasyāpi grāso vṛttaḥ, -- iti tadāhitaścetsaṃvidi bhedo nāsti tajjñeyāhito bhaviṣyati yenedaṃ nīlajñānamidaṃ pītajñānamiti vibhāgaḥ, ityetāvataiva kathamekatvamasyāḥ siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- saṃvedyabhedānna jñānaṃ bhinnaṃ śikharivṛttavat || 7-24 || nahi ekāntataḥ saṃvedyabhedaḥ saṃvidaṃ bhindyāt | evaṃ hi tattadgṛhāṇāṃ nāmādivedyabhede'pi kathamekameva nagarādijñānaṃ syādityuktaṃ "śikharivṛttavat" iti | unnatapradeśāvasthitasya hi puṃsastattadābhāsamaya eka eva prakāśo bhavediti bhāvaḥ | yadāhuḥ -- "tasmātsatyapi bāhye'rthe dhīrekānekavedanāt | anekasadṛśākārā nānekeva prasajyate ||" iti | tasmādasya kāla eva bhedakaḥ, sa cātisūkṣmakṣaṇātmābhimato yena jñānasyotpādānantaraṃ nirodho bhavet || 24 || tadāha -- kālastu bhedakastasya sa tu sūkṣmaḥ kṣaṇo mataḥ | tuśabdo hetau | sa iti kālaḥ || nanu cāsya saukṣmye ko'vadhiḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- saukṣmyasya cāvadhirjñānaṃ yāvattiṣṭhati sa kṣaṇaḥ || 7-25 || tena niyatobhayāntaparicchinnā jñānīyaiva sattāsya sattetyarthaḥ || 25 || nanvasya paropādhikaḥ kasmādevaṃ nirdeśaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- anyathā na sa nirvaktuṃ nipuṇairapi pāryate | anyatheti "abhedyo niraṃśaḥ kālalavakṣaṇaḥ" ityādinā sākṣāllakṣaṇenetyarthaḥ | evaṃ hi utpādānantaraṃ nirodha ityevamucyamāne tasyādyantau kathitau syātāṃ tatsadbhāve ca madhyamapyavaśyasaṃbhāvyam, -- ityasyādimadhyāvasānaistryaṃśatvamāpatediti niraṃśatve'bhidhitsite sāṃśatvamabhihitaṃ syāt | yadāhuḥ -- "yathānto'sti kṣaṇasyaivamādirmadhyaṃ ca cintyatām | ātmakatvātkṣaṇasyaivaṃ na lokasya kṣaṇe sthitiḥ ||" iti | ittham -- "ādimadhyāvasānāni cintyāni kṣaṇavatpunaḥ |" ityādyuktayuktyādimadhyāntarūpāṇāṃ tadaṃśānāmapyevaṃvicāre kriyamāṇe sa eva paryanuyogaḥ, -- ityanavasthānāt na kiṃcitsiddhyet, -- ityatinipuṇairapi tasya lakṣaṇaṃ kartuṃ na śakyaṃ, kṛtaṃ vā na prarohamiyāt || nanu yadyevaṃ tajjñānasyāpi ko'vadhiryenaitannirūpitaṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- jñānaṃ kiyadbhavettāvattadabhāvo na bhāsate || 7-26 || kiyaditi, kṣaṇikatve'pi kiṃparimāṇamityarthaḥ | "tadabhāvaḥ" iti jñānābhāvaḥ, tena yāvattadabhāvo na vṛttastāvadekameva tajjñānaṃ bhavediti bhāvaḥ | abhāvaśca pratyakṣagrāhyaḥ kāryaśceti anyatropapāditamiti tata evāvadhāryam || 26 || nanu yadyevaṃ tattadabhāvo'pi kadā jāyate yena jñānasyāpyavadhiḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tadabhāvaśca no tāvadyāvattatrākṣavartmani | arthe vātmapradeśe vā na saṃyogavibhāgitā || 7-27 || jñānasya ca tāvadabhāvo na jāyate yāvadindriyāṇāmarthasya pramāturvā saṃyogavibhāgau na syātāṃ, tadaviratendriyavyāpārasya pramāturnīlādiviṣaye jñāne jāyamāne yadā nīlādinā vibhāga utpadyate, pītādinā vā saṃyogastadā tadabhāva iti | nanu pradīpādivat pratikṣaṇaṃ karaṇopayogāt jñānasya kṣaṇikatve sarveṣāṃ tāvadavivādo'nyathā vitatakaraṇavyāpārasyāpi pramāturnīlādijñānaṃ na syāt, tatkimetaduktaṃ yadindriyāṇāṃ yāvanna saṃyogavibhāgodayastāvadekameva jñānamiti; evaṃ hi dhārāvāhināṃ vijñānānāmabhāvo'bhihito bhavet | satyaṃ, kintu bhavadabhirucitaṃ niranvayavināśātma kṣaṇikatvaṃ jñānasya na syāt, ityabhidadhmaḥ | anantaraṃ hi tricaturādikṣaṇāvasthāyi jñānaṃ bhavediti samanantaraṃ kṣaṇanirṇayenaivopapāditam | tasmādekarase'pi nīlādiviṣaye vijñāne'ntarā cakṣurādīndriyavibhāgādinā tadabhāvādi sthitameva kiṃtu na tathā sañcetyate; tena dhārāvāhināṃ vijñānānāmapyabhāvo na syāditi na kaścidvirodhaḥ || 27 || nanu saṃyogavibhāgitāpi kiṃ sakāraṇikā bhavet na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- sā cedudayate spandamayī tatprāṇagā dhruvam | bhavedeva tataḥ prāṇaspandābhāve na sā bhavet || 7-28 || spandamayīti, spandaḥ prakṛtirmūlakāraṇaṃ yasyāḥ sā spandādhīnaiva ityarthaḥ | deśāddeśāntaraṃ hi caladvastu vastvantareṇa saṃyujyate viyujyate vetyabhiprāyaḥ | spandaśca prāṇāśrayaḥ, iti pāramparyeṇa saṃyogavibhāgitāpi prāṇagataiva niścitaṃ bhavet, iti prāṇaspandābhāve sā na bhavet; nimittābhāve naimittikasyāpyabhāvaḥ -- itinītyā tadbhāvo'pi kutastya ityarthaḥ || 28 || nanu bhavatu nāma saṃyogavibhāgitā mā vā bhūt kimanayā naścintayā, yāvatā hyatra prāṇagrāsakrameṇa kālagrāse vṛtte ekaiva pūrṇā saṃvitsyādityupakrāntaṃ tadeva kathaṃ nirvahet ityucyatām ? -- ityāśaṅkyāha -- tadabhāvānna vijñānābhāvaḥ saivaṃ tu saiva dhīḥ | tasyāḥ saṃyogavibhāgitāyā abhāvādvijñānasyāpyabhāvo na syāt, yaddhi yadanvayavyatirekānuvidhāyi tattatkāryaṃ bhavediti bhāvaḥ | evaṃ hi sati sā prācyā yā dhīḥ saṃvitsaiveyaṃ natu saṃvidantaramekaiva pūrṇā saṃvitsyādityarthaḥ || nanvevamekasyā eva saṃvidaḥ kiṃ pūrvāparaikīkārādvaitatyenāvabhāso bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- na cāsau vastuto dīrghā kālabhedavyapohanāt || 7-29 || asāviti dhīḥ, dīrghetyarthānna sūkṣmāpi, dairghyādi hi kālādhīnaṃ, na cāsyāstatsparśa evāsti akālakalitatvāt || 29 || tadāha - vastuto hyata eveyaṃ kālaṃ saṃvinna saṃspṛśet | evaṃ vastuto nityatvamapyasyā na saṃbhavet, taddhi kālatrayānugāmitvamucyate natu sadābhāsamānatvam, evaṃ hi triṣu kāleṣu bhāsamānatvamuktaṃ syāt | yadāhuḥ -- ṅa sadā na tadā na caikadetyapi sā yatra na kāladhīrbhavet | tadidaṃ bhavadīyadarśanaṃ na ca nityaṃ na ca kathyate'nyathā ||" (u. sto. 12|5) nanu yadyevamakālakalitā vastuta ekaiva saṃvidasti tatkathamayaṃ bahirbhedaniṣṭho vyavahāraḥ siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- ata ekaiva saṃvittirnānārūpe tathā tathā || 7-30 || vindānā nirvikalpāpi vikalpo bhāvagocare | ataḥ kālasaṃsparśābhāvāt ekaiva nirvikalpāpi saṃvittirnānārūpe'nekābhāsasaṃmūrchanātmani bhāvaviṣaye tathā tathā nīlānīlādirūpatayā vindānā vimṛśantī vikalpa ityucyate, iti na bāhyasyāpi vyavahārasya vipralopaḥ || 30 || nanu tathā tathā vimarśe'pyasyāḥ kathamekatvameva ? -- ityāśaṃkyāha -- spandāntaraṃ na yāvattaduditaṃ tāvadeva saḥ || 7-31 || tāvāneko vikalpaḥ syādvividhaṃ vastu kalpayan | tattasmātpūrvoktāttattadarthādisaṃyogavibhāgotpādalakṣaṇāt hetoryāvadvikalpyavastvantaraviṣayaṃ spandāntaraṃ noditaṃ tāvannānāprakāraṃ vastu kalpayannapi tāvāndīrghadīrgha eka eva vikalpaḥ syāt na punaraneka ityarthaḥ | yattadanekābhāsasaṃmūrchanātmatayā vikalpyamāne'pi nīlādau vikalpasyaikyameva tāvat ekasyaivānusaṃdhānasya bhāvāt anyathā punarasya svarūpalābha eva na bhavediti bhāvaḥ || 31 || tadāha ye tvitthaṃ ca vidusteṣāṃ vikalpo nopapadyate || 7-32 || sa hyeko na bhavetkaścit trijagatyapi jātucit | ye iti bauddhāḥ | itthamiti spandāntarodaya eva vikalpāntarāṇāmudayo natvekasminneva spande ityarthaḥ | eka iti, yena smṛtyapalāpādyanekāśrayanibandhano bāhyo vyavahāraḥ siddhyet | etadeva darśayati -- śabdārūṣaṇayā jñānaṃ vikalpaḥ kila kathyate || 33 || sā ca syātkramikaivetthaṃ kiṃ kathaṃ ko vikalpayet | ghaṭa ityapi neyānsyādvikalpaḥ kā kathā sthitau || 7-34 || na vikalpaśca ko'pyasti yo mātrāmātraniṣṭhitaḥ | kathyate iti bhavadbhiḥ | yaduktaṃ -- "abhilāpasaṃsargayogyapratibhāsā pratītiḥ kalpanā" iti | seti -- śabdārūṣaṇā, kramiketi -- vācaḥ kramabhāvitvāt, itthaṃ kramikatvādvikalpasyoditānāṃ tatkṣaṇānāṃ pradhvastatvānnavānāṃ cānudayāt ko na kaścitkalpito'pi vikalpātmā pramātā kimutpanna pradhvastaprakalpyaṃ pūrvāparānusaṃdhānāderabhāvācca kathaṃ vikalpayet vikalpasya svarūpalābha eva na bhavedityarthaḥ | ata eva ghakāroccārakāle ṭakārasyābhāvāttaduccārakāle ca tasya pradhvastatvāt yatra "ghaṭa" ityetāvanmātro'pi vikalpo na sidhyet tatra vyavahārādicintā dūra evāstāṃ, tadavasthānamātre'pi kā vārtetyarthaḥ | nahi tanmate ko'pyevaṃvidho vikalpo'sti yasyāṃśamātre'pi pariniṣṭhitatvaṃ, tathātve hyeṣāṃ kṣaṇabhaṅgavratavilopo bhavediti bhāvaḥ || 33-34 || nanvekameva mālāsūtravatsarvatrānuyāyi jñānaṃ kiṃcinnāsti, ityasmākaṃ mataṃ natu kṣaṇabhaṅgurāṇyanekāni jñānāni na santīti; tattānyeva samuditāni bāhyavyavahāranaipuṇyabhāñji bhaviṣyanti, iti ko doṣaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- na ca jñānasamūho'sti teṣāmayugapatsthiteḥ || 7-35 || ayugapatsthiteriti, utpādānantaraṃ tannirodhasyābhidhānāt || 35 || tasmādvaikalpikaḥ sakala evāyaṃ vyavahārastanmate na siddhayet, ityāha -- tenāstaṅgata evaiṣa vyavahāro vikalpajaḥ | tenāsmatpakṣa eva jyāyānityāha -- tasmātspandāntaraṃ yāvannodiyāttāvadekakam || 7-36 || vijñānaṃ tadvikalpātmadharmakoṭīrapi spṛśet | tadyāvadvikalpāntaraniṣṭhaṃ spandāntaraṃ nodeti tāvad gotvaśuklatvacalatvādyātmakaṃ dharmaughamapi vikalpayet ekamevaitadvaikalpikaṃ jñānaṃ syāt yenaikānusaṃdhyanuprāṇitaḥ samagra evāyaṃ vyavahāraḥ sidhyet || 36 || na caitadapūrvatayā svopajñamevoktamityāha -- ekāśītipadodāraśaktyāmarśātmakastataḥ || 7-37 || vikalpaḥ śivatādāyī pūrvameva nirūpitaḥ | tata uktānekadharmaparāmarśakatve'pyekatvalakṣaṇāddhetorvyomavyāpirūpaḥ śuddhavidyātmā vikalpastattadanekahṛdādiśaktyāmarśakatve'pyekatvāt pāryantikaphalarūpāṃ śivatāmeva dadātīti pūrvamevāsmābhiruktam || 37 || nanvevamekasminneva prāṇacāre ekapiṇḍātmakāccakrādārabhya sacatuḥśatadvyaśītisahasrādhikatrayodaśalakṣātmakacakrādyantaṃ yāvaccakrāṇāṃ svārasika evodayo vartate, -- iti yogināṃ pratiniyatacakraviṣayaḥ kathamavagamo bhavet ? -- ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntopadarśanenopaśamayati -- yathā - karṇau nartayāmītyevaṃ yatnāttathā bhavet || 7-38 || cakracāragatādyatnāttadvattaccakragaiva dhīḥ | karṇau nartayāmītyevamicchāpūrvakātprāṇīyādyatnāt yadvadyoginastathā bhavet, gosphuritādinyāyena karṇadvayameva nṛtyatsyāt tadvadekapiṇḍādicakrapradhāno yaḥ prāṇīyaścārastadgatādapi yatnāttaccakragaiva dhīḥ prāripsitodayapratiniyatacakraniṣṭha evāvabodho bhavedityarthaḥ | ayamatra bhāvaḥ -- iha khalu yoginā yatra kvāpi karmaṇi yasya kasyacinmantrasyāvaśyaṃ prāṇasāmyenoccāraḥ kāryaḥ anyathā hi na kāryasiddhiḥ syāt | taduktam -- "japettu prāṇasāmyena tataḥ siddhirbhaved dhruvam | nānyathā siddhimāpnoti hāsyamāpnoti sundari ||" iti | tataścaikapiṇḍātmano'nyasya vā cakrasyodaye tulya eva vidhiḥ prāṇasāmyasya sarvatrāviśeṣāt || 38 || tadāha -- japahomārcanādīnāṃ prāṇasāmyamato vidhiḥ || 7-39 || hometi, tatrāpi mantroccārasya bhāvāt | ata ityuktāccakrodayāddheteḥ, saṃkhyāyāstu svārasikaprāṇacārābhiprāyeṇa varṇabhūyastvābhūyastvanibandhanaṃ tathātvamiti na kaścidvirodhaḥ || 39 || kimatra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- siddhāmate kuṇḍalinīśaktiḥ prāṇasamonmanā | uktaṃ ca yoginīkaule tadetatparameśinā || 7-40 || tadetatparameśinā śrīsiddhayogīśvarīmate śrīyoginīkaule coktamiti saṃbandhaḥ | tattadekapiṇḍādyātmakamantrarūpatayā bahirullasantī varṇakuṇḍalinyākhyā pārameśvarī śaktiryadi nāma prāṇasamā prāṇasāmyenodayamiyāt tadunmanā śivaikātmyena prasphuredityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "kuryātprāṇasamaṃ japyaṃ homaṃ prāṇasamaṃ kuru | evaṃ prāṇasamā śaktiḥ kuṇḍalākhyā manonmanī ||" iti || 40 || śrīyoginīkaulagranthaṃ paṭhati -- padamantrākṣare cakre vibhāgaṃ śaktitattvagam | padeṣu kṛtvā mantrajño japādau phalabhāgbhavet || 7-41 || padapradhānāni mantrākṣarāṇi yatraivaṃvidhe cakre padeṣu śaktitattvagaṃ vibhāgaṃ kṛtvā ekaikaṃ padaṃ pratiprāṇacāraṃ pravibhāgenodayaṃ kārayitvā japahomādau mantrodayaṃ jānāno yogī phalabhāgbhavet, yathocitaṃ phalamāpnuyādityarthaḥ || 41 || nanu ko'sau vibhāgaḥ kiṃ vā phalam ? -- ityāśaṅkyāha -- dvitrisaptāṣṭasaṃkhyātaṃ lopayecchatikodayam | iha cakrāṇāṃ prāguktavadekadvitrisaptāṣṭādipadapiṇḍasaṃkhyātam, arthāt śatikodayamanekapadapiṇḍātmakacakraparyantaṃ vibhāgamāśritya, arthāt prāṇacāraṃ lopayet prāṇagrāsaṃ kuryādityarthaḥ | etadeva hi mukhyaṃ phalaṃ yogināṃ yadakālakalitāyāṃ parasyāṃ saṃvidyanupraveśa iti | evaṃ cātraivāvadhātavyamityāha -- iti śaktisthitā mantrā vidyā vā cakranāyakāḥ || 7-42 || padapiṇḍasvarūpeṇa jñātvā yojyāḥ sadā priye | nityodaye mahātattve udayasthe sadāśive || 7-43 || ayuktāḥ śaktimārge tu na japtāścodayena ye | te na siddhyanti yatnena japtāḥ koṭiśatairapi || 7-44 || iti prāguktaṃ sarvaṃ jñātvā cakrapradhānā mantrā vidyā vā padapiṇḍasvarūpeṇa samanantaroktapadapiṇḍādigatyā "śaktisthitāḥ" prāṇasāmyenoditāḥ sarvakālaṃ japādau yojyā yena yathocitā yogināṃ siddhiḥ syāt | anyathā hi nityodaye'ta eva paramupeyatvānmahātattve, sṛṣṭiprādhānyādudayasthe'ta eva tatsiddhipradāyitvāt sadaiva śreyorūpe śaktirūpe madhyadhāmnyayojitāḥ, tathā prāṇasyodayena nirgamane arthātpraveśenāpi ye mantrādayo na japtāste koṭiśatairyatnenāpi japtā na siddhyanti, tāṃ pūrṇāṃ dātuṃ na śaktā ityarthaḥ | yaduktam -- ṅa vindati yadā mantrī sṛṣṭisaṃhāravartmanī | udayāstamarūpeṇa mantrā alpaphalapradāḥ || bhogaṃ mokṣaṃ na yacchanti japtā dhyātāstu pūjitāḥ | riṣatphalaṃ prayacchanti śivājñāsaṃpracoditāḥ ||" iti | mantrā vidyā vetyanenānujoddeśoddiṣṭo mantravidyābhedo'pyāsūtritaḥ || 44 || nanu sarveṣāṃ mantrādīnāmaviśeṣeṇaiva kimiyaṃ vyavasthā kimanyathā vā ? -- ityāśaṅkyāha -- mālāmantreṣu sarveṣu mānaso japa ucyate | upāṃśurvā śaktyudayaṃ teṣāṃ na parikalpayet || 7-45 || sarveṣviti vidyāsvapi, mānasa iti | taduktam - "ātmā na śṛṇute yaṃ sa mānaso japa ucyate | ātmanā śṛṇute yastu tamupāṃśaṃ vijānate || pare śṛṇvanti yaṃ devi saśabdaḥ sa udāhṛtaḥ |" (svaṭaṃ. 2|147) iti | veti vikalpe | saśabdasyārthasiddho niṣedhaḥ || nanu samanantaramevoktaṃ yacchaktivartmanyayojitā mantrā na siddhyantīti tatkathamidamucyate -- "śaktyudayaṃ teṣāṃ na parikalpayet" ? -- ityāśaṅkyāha -- padamantreṣu sarveṣu yāvattatpadaśaktigam | śakyate satataṃ yuktaistāvajjapyaṃ tu sādhakaiḥ || 7-46 || tāvatī teṣu vai saṃkhyā padeṣu padasaṃjñitā | tāvantamudayaṃ kṛtvā tripadoktyāditaḥ kramāt || 7-47 || dvādaśākhye dvādaśite cakre sārdhaṃ śataṃ bhavet | udayastaddhi sacatuścatvāriṃśacchataṃ bhavet || 7-48 || ṣoḍaśākhye dvādaśite dvānavatyadhike śate | cārārdhena samaṃ proktaṃ śataṃ dvādaśakādhikam || 7-49 || ṣoḍaśākhye ṣoḍaśite bhaveccaturaśītigaḥ | udayo dviśataṃ taddhi ṣaṭpañcāśatsamuttaram || 7-50 || cārāṣṭabhāgāṃstrīnatra kathayantyadhikānbudhāḥ | aṣṭāṣṭake dvādaśite pādārdhaṃ viṃśatiṃ vasūn || 7-51 || udayaḥ saptaśatikā sāṣṭā ṣaṣṭiryato hi saḥ | padapradhāneṣu sarveṣu vidyādirūpeṣu mantreṣu padānāṃ prāṇāśakteśca sāmyaṃ gataṃ tajjapādi abhiyuktaiḥ sādhakairyāvatkartuṃ śakyate tāvadeva sarvakālaṃ japanīyaṃ, yena teṣu padeṣu tripadoktyādikaṃ kramamavalambya "triṣu bahutvaṃ parisamāpyate" ityādinītyā krameṇaikaikaṃ padaṃ bahupadatayā vibhajya samastasya parasya prāṇacārasāmyena sakṛduccārayitumaśakyatvāt tāvantaṃ padāṃśaparīmāṇaṃ prāṇaśaktāvudayaṃ kṛtvā tāvatī padāṃśaparimāṇaiva padasaṃjñitā japasya saṃkhyā syāditi | ayamatra bhāvaḥ -- na kevalamanekapadasya mantrasya prāṇaśaktau sakṛduccāriyatumaśakyatvaṃ yāvad bahvarṇatayā tatpadasyāpīti tasyāpyaṃśāṃśikayā vibhāgaḥ kāryo yena śanaiḥ śanairekamekaṃ tadaṃśe prāṇasāmyenoccārayatāṃ yogināṃ lakṣajapādi siddhayediti | taduktaṃ tatra -- "padamantrākṣare cakre vibhāgaṃ śaktitattvagam | padeṣu kṛtvā mantrajño japaṃ nityaṃ tu kārayet || dvitrisaptāṣṭasaṃkhyātaṃ lopayecchatikodayam | iti śaktisthitā mantrā vidyā vā cakranāyakāḥ || padapiṇḍasvarūpeṇa jñātvā yojyāḥ sadā priye | nityodaye mahātattve udayasthe sadāśive || ayuktaḥ śaktimārge tu ajaptāścodayena tu | naiva siddhyanti yatnena........................... ||" iti | tathā -- "mālāmantreṣu sarveṣu mānaso japa ucyate | śaktyodayaṃ tu vai teṣu na kadācitprakalpayet || yatasteṣāṃ varārohe mānasastu japaḥ smṛtaḥ | kvaciccaiva upāṃśuḥ syājjapaḥ śāstreṣu kīrtitaḥ || mahāmantreṣu sarveṣu yāvattatpadaśaktigam | śakyate satataṃ yuktaiḥ prajaptuṃ sādhakottamaiḥ || tāvatī teṣu vai saṃkhyā padeṣu padasaṃjñitā | tāvantamudayaṃ kṛtvā tripadoktyāditaḥ kramāt ||" iti | ataśca sāmastyena mālāmantrādīnāṃ prāṇaśaktāvudayaṃ kartuṃ na śakyate -- ityuktameṣāṃ śaktyudayaṃ na parikalpayediti | na tu sarvaṃsarvikayā, tathātve hi japasyālpaphalapradatvādadhamatvaṃ syāt | yaduktam -- "adhamastu japaḥ proktaḥ prāṇasaṃkhyāvivarjitaḥ |" iti | padavibhāgameva darśayati dvādaśetyādinā | "dvādaśākhye" dvādaśapadātmake mālāmantrādyātmani cakre "dvādaśite" sañjātadvādaśasaṃkhyāke pratyekaṃ padadvādaśakasya dvādaśadhā vibhāge kṛte sati dvādaśānāṃ catuścatvāriṃśadadhikaṃ śataṃ bhavet yena tasyāpi pratyekaṃ sārdhaṃ śataṃ prāṇacārāṇāmudayaḥ, -- iti saṣaṭśatā sahasraikaviṃśatiḥ prāṇacāraṇāṃ syāt | tathā ṣoḍaśapadātmake cakre dvādaśadhā kṛte tadaṃśānāṃ dvānavatyadhikaṃ śataṃ ṣaṇṇavateravaśiṣṭatvādayaṃ codayaḥ | tathā ṣoḍaśākhye eva cakre ṣoḍaśadhā kṛte ṣoḍaśāṃśānāṃ ṣaṭpañcāśadadhikaṃ śatadvayaṃ bhavediti bhāvaḥ | tasya pratyekaṃ prāṇacārāṇāṃ caturaśītiḥ ṣaṇṇavaterevāvaśiṣṭatvāt cārāṣṭabhāgairayamudayo bhavet | tathāṣṭāṣṭake catuṣṣaṣṭipadātmake cakre dvādaśadhā kṛte pratipadaṃ dvādaśakaṃ prāṇacārāṇāṃ viṃśativasūnaṣṭāviṃśatiṃ tathā ṣaṇṇavaterardhāvaśiṣṭatvāt pādārdhamaṣṭabhāgamudayo yataścatuḥṣaṣṭyātmanaścakrasya dvādaśabhirguṇanāt aṣṭaṣaṣṭyadhikaśatasaptakalakṣaṇā sā saṃkhyā bhavedityevamatra sarvatra prāṇacārāṇāṃ saṣaṭśatā sahasraikaviṃśatireva bhavet || etadevopasaṃharati - eṣa cakrodayaḥ proktaḥ sādhakānāṃ hitāvahaḥ || 7-52 || nanu prāṇacārodayānusāraṃ cakrāṇāmudaya iti sa eva kīdṛk yena so'pi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- niruddhya mānasīrvṛttīścakre viśrāntimāgataḥ | vyutthāya yāvadviśrāmyettāvaccārodayo hyayam || 7-53 || iha khalu yogī saṅkalpātmikā mānasīrvṛttīḥ ṅiruddhya" antarmukhīkṛtya "cakrasya" ekapiṇḍādyātmano mantrasya "viśrāntiṃ" madhyadhāmaikātmyamāgataḥ san yāvadutthāya hṛda ārambhya dvādaśāntaparyantaṃ nirgamya punarantaḥ praviśya hṛdyeva viśrāmyet tāvadayaṃ prāṇasyodayo bhavedityarthaḥ || 53 || atraiva trairūpyaṃ nirūpayan siddhyādivibhāgamapyāha -- pūrṇe samudaye tvatra praveśaikātmanirgamāḥ | traya ityata evoktaḥ siddhau madhyodayo varaḥ || 7-54 || atra punaḥ samyak madhyadhāmaikātmyena praveśaparyantaṃ prāṇasyodaye nirgame "pūrṇe" yathoktagatyā paripūrtiṃ prāpte praveśaikātmyanirgamalakṣaṇāstrayaḥ prakārāḥ santītyataḥ prakāratrayamadhyātsiddhinimittamaikātmyalakṣaṇo madhyodaya eva praveśādapi "varaḥ" śreṣṭha ukta ityarthaḥ || 54 || nanvevaṃvacane kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- ādyantodayanirmuktā madhyamodayasaṃyutāḥ | mantravidyācakragaṇāḥ siddhibhājo bhavanti hi || 7-55 || mantracakrodayajñastu vidyācakrodayārthavit | kṣipraṃ siddheyediti proktaṃ śrīmadviṃśatike trike || 7-56 || "ādyantodayau" nirgamapraveśau, "madhyamodayo" madhyadhāmaikātmyam | hirhetau | tenaivaṃ mantravidyācakrodayaṃ jānāno yogī nirvilambameva siddhibhāgbhavedityarthaḥ || 56 || nanu jitaprāṇasyārūḍhasya yoginaḥ kiṃ nāmāsādhyaṃ yanna prāṇagaṃ kuryāt, prāṇaṃ jayataḥ punarārurukṣoḥ kathametatsidhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- dvistriścaturvā mātrābhirvidyāṃ vā cakrameva vā | tattvodayayutaṃ nityaṃ pṛthagbhūtaṃ japetsadā || 7-57 || piṇḍākṣarapadairmantramekaikaṃ śaktitattvagam | bahvakṣarastu yo mantro vidyā vā cakrameva vā || 7-58 || śaktisthaṃ naiva taṃ tatra vibhāgastvoṃnamontagaḥ | ārurukṣuḥ punaryogī nityaṃ dviḥtriścaturvābhyāsatāratamyānusāramekadvyādikrameṇa "trirjānuveṣṭanānmātrā triguṇacchoṭikātrayāt |" (mā. vi. 17|12) iti lakṣitābhirmātrābhiranekākṣarāṃ vidyāmanekapiṇḍaṃ vā cakramanekapadaṃ vā mantramekaikaṃ piṇḍākṣarapadaiḥ pṛthagbhūtamekameva piṇḍamakṣaraṃ padaṃ vā pūrvoktayuktyā prāṇaśaktitattvagataṃ kṛtvā tattvodayayutaṃ madhyadhāmaikātmyena sadā japet, lakṣajapādi kuryādityarthaḥ | ata eva padādivibhāgaśūnyo bahvakṣara eva yaḥ punarmantrādistamārurukṣuryogī tāvataḥ prāṇanirodhasyāśakyatvāt śaktisthaṃ naiva kuryāt śaktyudayameṣāṃ na parikalpayedityarthaḥ | nanu yadyeṣāṃ bahvakṣaratayā sāmastyena prāṇaśaktāvudayaṃ kartuṃ na śakyate tatsamanantaroktakrameṇa vyastatayaitadastu -- ityāśaṅkyoktaṃ -- tatretyādi | āṃnamontaga iti, natu mantrāntaravat padapiṇḍādikrameṇaiṣāṃ vibhāgo'sti yenāṃśāṃśikayāpi śaktāvudayaḥ siddhyet; ataścārurukṣubhirevaṃvidhānāṃ mantrāṇāṃ japa eva na kāryaḥ -- ityuktaṃ syāt || 59 || ārūḍhasya punaryogino na kevalaṃ pūrṇa eva samudaye praveśāditraividhyaṃ yāvattadaṃśeṣvapītyāha -- asmiṃstattvodaye tasmādahorātrastriśastriśaḥ || 7-59 || vibhajyate vibhāgaśca punareva triśastriśaḥ | tasmātpūrvoktāddhetoḥ, asmin prakrānte "tattvodaye" kāryakāraṇayorabhedopacārāt cakrodaye prāṇāpānatmāhorātrastriśastriśo vibhajyate, kevala eva prāṇo'pāno vā praveśaikātmyanirgamātmanā prakāratrayeṇa vibhāgamāpadyate ityarthaḥ | tena ṣaṭtriṃśadātmanorubhayorapi prāṇāpānavāhayoḥ pratyekaṃ praveśāditraividhyamiti praveśādeḥ pratyaṅguladvādaśakamudayaḥ | evamātmā vibhāgo'pi punastriśastriśa eva, praveśādyapi praveśaṣnirgamaikātmyalakṣaṇaprakāratrayabhāgbhavedityarthaḥ, | tena pratyaṅgulacatuṣṭayamapi praveśādīnāmudayaḥ, -- iti siddham; tadārūḍhasya yoginaḥ parimite prāṇacārīye'pyaṃśe'pyevaṃ cakrodayaḥ siddheyedityabhiprāyaḥ || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevānusarati -- pūrvodaye tu viśramya dvitīyenollasedyadā || 7-60 || viśeccārdhārdhikāyogāttadoktārdhodayo bhavet | yadā pūrṇodayātmā tu samaḥ kālastrike sphuret || 7-61 || praveśaviśrāntyullāse syātsvatryaṃśodayastadā | tasmāt "pūrvasmin" pradhāne madhyadhāmātmani "udaye viśramya" tadaikātmyena sthitvā "yadā dvitīyena" nirgamātmanā prakāreṇa "ullaset" prāṇakrameṇordhvaṃ gacchet, arthāttṛtīyenāpi praveśātmanā prakāreṇa "viśet" apānakrameṇa hṛdantaṃ praveśaṃ kuryāt tadā prāṇāpānayoḥ pratyekamardhārdhikayā saṃbandhāt saṣaṭśatasahasraikaviṃśatyātmana uktasya kālasyārdhena prāṇacārāṇāṃ sāṣṭaśataṃ sahasradaśakamudayo bhavet | yadā punaḥ "pūrṇaḥ" saṣaṭchatasahasraikaviṃśatirūpo yo'sāvudayastadātmā kālaḥ praveśaviśrāntyullāsākhye trike sāmyena sphuret tadā praveśādīnāṃ pratyekaṃ śvaḥ" ātmīyo yaḥ saśatadvayasahasrasaptakātmā "tryaṃśaḥ" tasyodayo bhavedityarthaḥ || nanu prāk -- "antaḥ saṃvidi sarvo'yamadhvā viśramya tiṣṭhati |" (taṃ. 6|28) iti pratijñātaṃ tatkathamiha kālādhvanaḥ prāṇa evaivaṃ pratiṣṭhitatvamucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- ityeṣa kālavibhavaḥ prāṇa eva pratiṣṭhitaḥ || 7-62 || sa spande khe sa taccityāṃ tenāsyāṃ viśvaniṣṭhitiḥ | "prāṇa" iti prādhānyāt tenāpānādāvapi | sa iti prāṇaḥ | śpande" iti sāmānyātmikāyāmādyaprasararūpāyāṃ prāṇanāvṛttau | "khe" iti śūnyapramātari | sa iti meyautsukyena bahiḥsamucchalanprāṇaspandādiśabdavyapadeśyo bhavediti bhāvaḥ | taditi khaṃ, cita eva svātantryācchūnyarūpatvena parisphuraṇāt | tenetyuktena pāramparyeṇa hetunā, viśveti ṣaḍvidhasyādhvanaḥ | yadvakṣyati -- "adhvā samasta evāyaṃ cinmātre saṃpratiṣṭhitaḥ | yattatra na hi viśrāntaṃ tannabhaḥkusumāyate || saṃviddvāreṇa tatsṛṣṭe śūnye dhiyi marutsu ca | nāḍīcakrānucakreṣu bahirdehe'dhvasaṃsthitiḥ |"(taṃ. 8|4) iti || evaṃ saṃvidadhīnāveva viśvasya sṛṣṭisaṃhārāvityāha -- ataḥ saṃvitpratiṣṭhānau yato viśvalayodayau || 7-63 || śaktyante'dhvani tatspandāsaṃkhyātā vāstavī tataḥ | ataḥ kālasya pāramparyeṇa saṃvidyeva niṣṭhitatvāt saṃvitkartṛkāveva yato viśvasya sṛṣṭisaṃhārau, tataḥ śaktyante'dhvani teṣāṃ prāguktānāṃ sṛṣṭisaṃhārādyātmanāṃ spandānāṃ "tatsṛṣṭau sṛṣṭisaṃhārā niḥsaṃkhyā jagatāṃ yataḥ | anturbhūtā tataḥ śāktī mahāsṛṣṭirudāhṛtā ||" ityādyuktayuktyāvāntarāṇāṃ spandānāmantarbhāvāt asaṃkhyātāpi vāstavī sanmātraikarūpatvāt pāramārthikītyarthaḥ | yā hi nāma bahiḥ kaścana parispandaḥ sa saṃvitsatattva eva -- ityabhiprāyaḥ || na caitadasmadupajñameva, yāvadāgame'pi evamityāha -- uktaṃ śrīmālinītantre gātre yatraiva kutracit || 7-64 || vikāra upajāyeta tattattvaṃ tattvamuttamam | iha khalu parasaṃvidāveśaśālino yogino yatraiva kutraciccakṣurādau gātre śarvo mamāyaṃ vibhavaḥ" ityādisaṅkalpapūrvaka upajāyamāno yo vikāraḥ spandastasya yattattvaṃ sarvabhāvānāṃ svāvibhāgenāvabhāsanaṃ taduttamaṃ tattvaṃ, saṃvidanatirekātparaḥ paramārtha ityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "yatraiva kutracid gātre vikāra upajāyate | saṅkalpapūrvako devi tattattvaṃ tattvamuttamam ||" iti | (mā.vi. 18|42) nanu bhavatu nāmaitat tatrāpyasya prāṇasya dehaniṣṭhatvena kasmādrūpamucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- prāṇe pratiṣṭhitaḥ kālastadāviṣṭā ca yattanuḥ || 7-65 || dehe pratiṣṭhitasyāsya tato rūpaṃ nirūpyate | tadāviṣṭeti, tacchabdena prāṇaparāmarśaḥ | tata iti, prāṇasya tanāvāviṣṭatvāt || nanu kathaṃ nāma dehasya tadāveśaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- citspandaprāṇavṛttīnāmantyā yā sthūlatā suṣiḥ || 7-66 || sā nāḍīrūpatāmetya dehaṃ saṃtānayedimam | prāṅnirūpitasvarūpāṇāṃ cidādīnāṃ kāryajananaunmukhyādantyā, ata eva cidāderantaḥkaraṇāt suṣiśabdavyapadeśyā yā sthūlatā bahīrūpatayā śyānībhāvaḥ sā -- "pādāṅguṣṭhāgrato vyaktā nābhito hṛdayaṃ gatā | suṣumnā nāma sā jñeyā brahmarandhrabjanirgatā | prāṇināṃ prāṇasañcāre nirmitā parameṣṭhinā ||" ityādyuktyā prathamaṃ madhyasthūṇānyāyena madhyanāḍīrūpatāmāśritya vakṣyamāṇapramāṇamimaṃ dehaṃ saṃtānayet sarvato bhedopabhedarūpatayā nāḍyantaropajananāt jālavat saṃtānavantaṃ kuryādityarthaḥ || ataścāgamo'pyevamityāha -- śrīsvacchande'ta evoktaṃ yathā parṇaṃ svatantubhiḥ || 7-67 || vyāptaṃ tadvattanurdvāradvāribhāvena nāḍibhiḥ | yathā palāśapatraṃ madhyatantvavalambibhirātmīyaistantvantaraiḥ sarvatra vyāptaṃ tathā śarīramapi bhedopabhedarūpatvena dvāradvārikayā madhyanāḍisaṃlagnābhirguṇapradhānabhāvenāvasthitābhirnāḍībhiriti vākyārthaḥ | yaduktaṃ tatra -- ṅābhyadho meḍhrakande ca sthitā vai nābhimadhyataḥ | tasmādvinirgatā nāḍyastiryagūrdhvamadhaḥ priye || cakravatsaṃsthitāstatra pradhānā daśa nāḍayaḥ | dvāsaptatisahasrāṇi nāḍyastābhyo vinirgatāḥ || punarvinirgatāścānyāḥ ābhyo'pyanyāḥ punaḥ punaḥ | yāvatyo romakoṭyastu tāvasyo nāḍayaḥ smṛtāḥ | yathā parṇaṃ palāśasya vyāptaṃ sarvatra tantubhiḥ |" (svaṭaṃ. 7|11) iti | nanu "mārutāpūritāḥ sarvāḥ" ityādyuktyā sarvā eva tāvannāḍayaḥ prāṇavahāḥ, tābhiśca nikhilameva śarīraṃ vyāptamiti nāstyatra vimatiḥ, tatkathaṃ hṛdayād dvādaśāntaṃ mattagandhasthānaṃ vā yāvatṣaṭtriṃśadaṅgula eva prāṇacāra uktaḥ ? -- ityāśaṅkyāha - - pādāṅguṣṭhādikordhvasthabrahmakuṇḍalikāntagaḥ || 7-68 || kālaḥ samastaścaturaśītāvevāṅguleṣvitaḥ | dvādaśāntāvadhiṃ kiṃcitsūkṣmakālasthitiṃ viduḥ || 7-69 || ṣaṇṇavatyāmadhaḥ ṣaḍdvikramāccāṣṭottaraṃ śatam | urdhvasthā brahmakuṇḍalikā brahmabilaṃ, samastaḥ prāguktaḥ kālaścaturaśītāvaṅguleṣviti sārdhatrihastātmakatvāt dehasya | ita iti, gataḥ sthita ityarthaḥ | ṣaṇṇavatyāmaṅguleṣviti pūrvato yojyam | tathātve ca dvādaśānāmaṅgulānāmādhikyenopādānāt sūkṣmaśabdasannidheḥ pūrvāparayormānayoḥ sthūlatvaṃ paratvaṃ cārthasiddham | adha iti pādāṅguṣṭhāt | ṣaḍdvikramāditi, ṣaṇṇāṃ dviryo'sau dvādaśāṅgulātmā kramastasmādyadūrdhva ivādho'pi dvādaśāntaḥ saṃbhavediti bhāvaḥ || nanvevaṃ dehasya mānavaicitrye prāṇāderapi kaścidatiśayo na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- atra madhyamasañcāriprāṇodayalayāntare || 7-70 || viśve sṛṣṭilayāste tu citrā vāyvantarakramāt | atra triprakārapramāṇāvacchinne dehe prādhānyānmadhyavāhinaḥ prāṇasya ye udayalayā nirgamapraveśāstadantarāle viśve prāguktakalanā eva sarve sṛṣṭisaṃhārā bhavanti, kiṃtveṣāmapānavāyvantarakramādeva prāgvadvaicitryaṃ natu dehavaicitryādityarthaḥ || idānīmāhnikārthameva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- ityeṣa sūkṣmaparimarśanaśīlanīyaścakrodayo'nubhavaśāstradṛśā mayoktaḥ || 71 || iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke cakrodayaprakāśanaṃ nāma saptamamāhnikam || 7 || sūkṣmaparimarśanetyanena atyantamasyāvadhānagamyatvamuktamiti śivam || pratiniyatamantrasamudayacārabhidanubhavanibhālanodyuktaḥ | saptamamāhnikametadvyākṛtāvāñjayarathābhikhyaḥ || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete cakrodayaprakāśanaṃ nāma saptamamāhnikaṃ samāptam || 7 || aṣṭamamāhnikam " viveka " jayakīrtirayaṃ jayatājjagadambhojaṃ vibhaktabhuvanadalam | raviriva vikāsayati yaścidekanālāśrayatvena || idānīṃ dvitīyārdhena deśādhvanaḥ svarūpaṃ saṃgiritumupakramate -- deśādhvano'pyatha samāsavikāsayogātsaṅgīyate vidhirayaṃ śivaśāstradṛṣṭaḥ || 1 || nanvavāntarāṇāṃ prameyāṇāmanantānāṃ pratipādyatve'pi kathamiha asyaiva nirdeśaḥ, ityāśaṅkyāha - vicārito'yaṃ kālādhvā kriyāśaktimayaḥ prabhoḥ | mūrtivaicitryajastajjo deśādhvā'tha nirūpyate || 8-2 || "atha" ityānantarye | tat padamantravarṇātmanā triprakāraḥ kālādhvā vicāritaḥ -- iti tadānantaryeṇa yuktaṃ deśādhvano'pyatra nirūpaṇam, -- ityata eva krameṇa bhuvanatattvakalāpratipādakaṃ vakṣyamāṇamāhnikacatuṣṭayam | "tajjaḥ" iti tasmāt prabhoreva jātaḥ, sa eva tathā tathā bahiḥsphurita -- ityarthaḥ | yadāhuḥ -- "āśyānaṃ cidrasasyaughaṃ sākāratvamupāgatam | jagadrūpatayā vande pratyakṣaṃ bhairavaṃ vapuḥ ||" iti || 2 || nanu yadyevaṃ, ṣaḍvidho'pi ayamadhvā kiṃ cidekarūpāt tasmādatirikto na vā? ityāśaṅkyāha -- adhvā samasta evāyaṃ cinmātre saṃpratiṣṭhitaḥ | yattatra nahi viśrāntaṃ tannabhaḥkusumāyate || 8-3 || śaṃpratiṣṭhitaḥ" iti tadanatiriktaḥ -- ityarthaḥ | atra vyatirekamukhena dvitīyārdhaṃ hetuḥ | ṅabhaḥkusumāyate" iti na kiñcit syāditi yāvat || 3 || nanu yadi nāma saṃvidanatirikta evāyamadhvā, tat kathaṃ sarvatra barhirbhedena bhāyāt ? -- ityāśaṅkyāha - saṃviddvāreṇa tatsṛṣṭe śūnye dhiyi marutsu ca | nāḍīcakrānucakreṣu bahirdehe'dhvasaṃsthitiḥ || 8-4 || saṃvideva hi svasvātantryāt svaṃ svarūpaṃ gopayitvā svasamullāsite śūnyaprāṇabuddhidehātmani pramātari, bahiḥprameye ca anatiriktatve'pyatiriktamiva ṣaḍvidhamapi adhvānamavabhāsayati, -- ityuktaṃ śaṃviddvāreṇa tatsṛṣṭe śūnyādāvadhvasaṃsthitiḥ" iti | ṅāḍīcakrānucakreṣu" iti marutsāmānādhikaraṇyena yojyam || 4 || nanu yadyevaṃ tadastu, ko doṣastannirūpaṇena punaḥ ko'rthaḥ? ityāśaṅkyāha -- tatrādhvaivaṃ nirūpyo'yaṃ yatastatprakriyākramam | anusandadhadeva drāg yogī bhairavatāṃ vrajet || 5 || "prakriyākramam" iti kālāgnyāderanāśritaparyantaṃ tathātathā'nupūrvyeṇa avasthānam | "anusandadhat" iti śarvamaham" iti vimarśanena svātmaviśrāntimayatāmāpādayan yogī śīghrameva parasaṃvidaikātmyamiyāt || 5 || nacaitadasmadupajñameva, ityāha -- didṛkṣayaiva sarvārthān yadā vyāpyāvatiṣṭhate | tadā kiṃ bahunoktena ityuktaṃ spandaśāsane || 8-6 || yathā didṛkṣāvasare svasākṣitayaiva arthastathā sphurati, tathaiva yogī dharādiśivāntatattvāntarbhāvinaḥ sarvānarthān yadā śarvamaham" ityanusaṃdhānapūrvaṃ svātmani kroḍīkṛtyāvatiṣṭhate tadā niḥśeṣavedyavigalanena parabhairavadaśāveśacamatkārarūpaṃ yat phalam, tat svasaṃvidevānubhaviṣyati -- ityatra bahunoktena kim? na kaścidartha -- ityarthaḥ | śvayamevāvabhotsyate" iti cātra turyaḥ pādaḥ || 6 || nanu adhvaprakriyājñānamātrādeva kimevaṃ bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- jñātvā samastamadhvānaṃ tadīśeṣu vilāpayet | tān dehaprāṇadhīcakre pūrvavad gālayetkramāt || 8-7 || tatsamastaṃ svasaṃvittau sā saṃvidbharitātmikā | upāsyamānā saṃsārasāgarapralayānalaḥ || 8-8 || "tadīśeṣu" iti brahmādiṣu | "tān" tadīśānapi dehabuddhiprāṇaśūnyātmani kalpite rūpe "pūrvavat" kālādhvanirūpitanītyā "gālayet" dehādārabhya yathottaraṃ viśramayet, yāvat "kramāt" prāptāvasaraṃ "tat samastam" dehādi svasaṃvitsātkuryāt, yenāsya sā saṃvidaśeṣavedyagrāsīkāreṇa pūrṇā satī "upāsyamānā" bhūyobhūyastathā pariśīlyamānā dvayādyavabhāsatiraskāreṇa paramādvayamayatayā prasphuredityarthaḥ || 8 || nanu "atha kālāgnirudrādhaḥ kaṭāhaḥ saṃvyavasthitaḥ | koṭiyojanabāhulyastasyordhve bhuvanāni tu || navanavatikoṭyaścāpyaṇḍānāṃ tu sahasrakam | koṭīnāṃ saptatiṃ lakṣāṇyayutānāṃ sahasrakam || arbudānyatha vṛndāni kharvāṇi ca tathaiva ca | padmāni cāpyasaṃkhyānītyevamādīnyanekaśaḥ ||" (sva. 10|4) ityādyuktyā bhuvanānāmānantye tadadhīśānāmapi ānantyam, -- iti teṣāṃ pratyekamevamanusaṃdhāne janmasahasrairapi na kaścit pāraṃ yāyāt -- ityetadaśakyānuṣṭhānam -- ityāśaṅkyāha -- śrīmaddīkṣottare caitānadhveśān gururabravīt | "guruḥ" ityādyaḥ śrīkaṇṭhanāthaḥ | abravīditi naiyatyena || tatratyameva granthaṃ paṭhati -- brahmānantātpradhānāntaṃ viṣṇuḥ paṃsaḥ kalāntagam || 8-9 || rudro granthau ca māyāyāmīśaḥ sādākhyagocare | anāśritaḥ śivastasmādvyāptā tadvyāpakaḥ paraḥ || 8-10 || brahmāṇḍakarparikādhovartino'nantātprabhṛti pradhānāntaṃ brahmā vyāptā -- iti saṃbandhaḥ | evamuttaratrāpi yojanīyam | granthau ceti, caśabdena tadgatarūpāyāmapi māyāyāṃ rudro vyāptetyarthaḥ | "riśaḥ" itīśvaraḥ | śādākhyagocaraḥ" iti śuddhavidyāditattvatrayāni | "tasmāt" iti sādākhyagocarāt arthādūrdhvaṃ śaktitattvasthāne tu "tadvyāpakaḥ" iti teṣāṃ brahmādyanāśritāntānāṃ pañcānāmapi kāraṇānāṃ vyāpakaḥ paraḥ śivaḥ -- ityarthaḥ | ataśca niyatatvāttadīśānāṃ pratyutaitat sukhopāyam, ityataḥ paramanyajjñānaṃ nāstītyuktaprāyam || 10 || yadabhiprāyeṇaiva śrīsvacchandaśāstramapyevamāha -- evaṃ śivatvamāpannamiti matvā nyarūpyata | na prakriyāparaṃ jñānamiti svacchandaśāsane || 8-11 || yaduktaṃ tatra - ṅāsti dīkṣāsamo mokṣo na vidyā mātṛkāparā | na prakriyāparaṃ jñānaṃ nāsti yogastvalakṣakaḥ ||" (11|198) iti || 11 || nanvevamadhvano'nusaṃdhāne kathaṃ bodhasya sākṣātkāro bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- triśiraḥśāsane bodho mūlamadhyāgrakalpitaḥ | ṣaṭtriṃśattattvasaṃrambhaḥ smṛtirbhedavikalpanā || 8-12 || avyāhatavibhāgo'smibhāvo mūlaṃ tu bodhagam | samastatattvabhāvo'yaṃ svātmanyevāvibhāgakaḥ || 8-13 || bodhamadhyaṃ bhavetkiṃcidādhārādheyalakṣaṇam | tattvabhedavibhāgena svabhāvasthitilakṣaṇam || 8-14 || bodhāgraṃ tattu cidbodhaṃ nistaraṅgaṃ bṛhatsukham | śrītriśirobhairave hi bodha eva mūlamadhyāgrakalpitaḥ san ṣaṭtriṃśattattvasaṃrambhastathollasitaḥ, -- ityarthāduktam, yena tadanusaṃdhānādbodhasākṣātkāraḥ syāt | tadevārthadvāreṇa paṭhati -- śmṛtiḥ" ityādi | iha khalu yo nāma "asmibhāvaḥ" "buddhyasmitāsusaṃrūḍho guṇānpūrvaṃ vibhedya ca | vicārayedbhūtadharmān pṛthivyādikrameṇa tu ||" ityāditatratyoktyā anātmarūpabuddhyādiniṣṭhāhaṃbhāvaḥ saṃkucitaḥ pramātā sa smṛtirbhedavikalpanā ca tatsvabhāva -- ityarthaḥ | sa hi "idamahaṃ jānāmi" iti bhedenaiva viśvaṃ vikalpayet | na kevalaṃ sadrūpamevārthamevaṃ vikalpayet, yāvaddagdhapitrādiviṣaye smṛtivikalpādāvasadapi, -- ityuktaṃ śmṛtiḥ" iti | ata evedantāyāḥ prādhānyādavyāhatavibhāgaḥ susphuṭabhedātmaka -- ityarthaḥ | tacca bodhagaṃ mūlaṃ bodhasya parāṃ koṭiṃ prāptaṃ sthaulyamucyate, -- ityarthaḥ | tathā ayaṃ bhedenollasitaḥ śamastatattvabhāvo" bhūtabhāvādiḥ "idamaham" iti nyāyena bodharūpe śvātmanyeva" viśrānto'ta eva "avibhāgako" vigalitabhedo bodhamadhyaṃ bhavet natu bodhāgram; yatastadahantedantayoḥ sāmānādhikaraṇyāt āmukhe bhedapratibhāsāt "kiṃcidādhārādheyalakṣaṇam" kiṃcitpadena bodhamūlavanna bhedapradhānaṃ nāpi bodhāgravadabhedapradhānam, -- iti prakāśitam; ata eva antarālavartitvāt "madhyam" -- ityuktam | tathā tattvānāṃ bhedasya "vibhāgena" mūlata eva śātanena yat "aham" ityāmarśarūpe svātmanyevāvasthānaṃ tat "bodhāgram" sakalabhāvāvibhāgasvabhāvaḥ, parāṃ kāṣṭhāṃ prāpto bodhaḥ -- ityarthaḥ | ata eva taccidbodharūpaṃ na tu aṇubodharūpam, nistaraṅgaṃ na tu kṣubdham, "bṛhat sukham" jagadānandarūpaṃ na tu anānandādirūpamityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "ṣaṭtriṃśattattvaviṣaye yadbhedena vikalpanā | smṛtiḥ susphuṭabhedātmā mitamātā taducyate || prāntāvasthitivijñānaṃ sthaulyaṃ bodhasya bhairavi | samastatattvabhāvo'yaṃ nāvalokyo vibhāgaśaḥ || svātmani saṃsthitaṃ vindyād bodhamadhyaṃ taducyate | ādhārādheyabhāvo'yamubhayāvasthitasya ca || tattvabhedavibhāgena svabhāvasthitilakṣaṇam | tatpadastho na vindeta cidvyomāntaravartinaḥ || tadatītaṃ vijānīyānmadhyamaṃ prāptyavasthitam | prāntāvasthitivijñeyaṃ bodhāgraṃ tadihocyate || śaktijñānaṃ vijānīyātparamānandalakṣaṇam | nityoditaṃ sukhaṃ viddhi nistaraṅgaṃ tu kathyate || bṛhatsukheti kathitaṃ cidbodhaṃ tu nigadyate |" iti || 14 || evaṃ ṣaḍvadhe'pyadhvani saṃvidaikātmyaṃ pariśīlayato yogino bhairavībhāva eva bhavet -- ityāha -- saṃvidekātmatānītabhūtabhāvapurādikaḥ ||8-15 || avyavacchinnasaṃvittirbhairavaḥ parameśvaraḥ | na kevalametadatraivoktaṃ yāvadanyatrāpi, -- ityāha -- śrīdevyāyāmale coktaṃ ṣaṭtriṃśattattvasundaram || 8-16 || adhvānaṃ ṣaḍvidhaṃ dhyāyansadyaḥ śivamayo bhavet | "dhyāyan" iti svasaṃvidabhedena parāmṛśannityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "adhvānaṃ nikhilaṃ devi tattvaṣaṭtriṃśadujjvalam | cintayan sadya āpnoti padaṃ śāśvatamuttamam ||" iti || 16 || nanu yadi nāma bodhātmaiva ṣaḍvidho'pi ayamadhvā, tadbodhasya deśādyanavacchinnatvāt kathamasyordhvādivyavasthā syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yadyapyamuṣya nāthasya saṃvittyanatirekiṇaḥ || 8-17 || pūrṇasyordhvādimadhyāntavyavasthā nāsti vāstavī | tathāpi pratipattṝṇāṃ pratipādayitustathā || 8-18 || svasvarūpānusāreṇa madhyāditvādikalpanāḥ | pratipatrādayo hi saṃkucitarūpatvāt gṛhītadehādyabhimānāḥ - iti tadanusāreṇordhvādivyavasthāṃ kalpayeyuḥ, na tu vastutaḥ sā saṃbhavet; ata evordhvamapyanyāpekṣayādhaḥ syāt | tasmāt pratipatrādyapekṣayaiveyaṃ vyavasthā -- yat pṛthivītattvaṃ sarvatattvāntarvarti tattvāntarāṇi ca tadbahiriti || 18 || tadāha - tataḥ pramātṛsaṅkalpaniyamāt pārthivaṃ viduḥ || 8-19 || tattvaṃ sarvāntarālasthaṃ yatsarvāvaraṇairvṛtam | pṛthivītattvameva ca sthaulyasya parā koṭiḥ, iti tadupakramaṃ sukhenāvabodhāt tatraiva prathamaṃ bhuvanasthitirucyate, -- ityāha -- tadatra pārthive tattve kathyate bhuvanasthitiḥ || 8-20 || tāmevāha -- netā kaṭāharudrāṇāmanantaḥ kāmasevinām | potārūḍho jalasyāntarmadyapānavighūrṇitaḥ || 8-21 || sa devaṃ bhairavaṃ dhyāyan nāgaiśca parivāritaḥ || jalasyāntarityarthāt tadupari saṃsthitaḥ | yaduktam -- śaṃsthitaḥ so'mbhasāṃ ramūdhni śaktyādhārastu hūhukaḥ |" iti | ata eva cāsya aptattvasaṃnikarṣeṇa kaṭāhasyādho bahirdeśe'vasthānaṃ na tvantaḥ, -- iti siddham | yaduktaṃ śrīnandiśākhāyām -- "koṭiyojanataḥ sthaulyaṃ brahmāṇḍasya kaṭāhake | tathaivordhvaṃ sthitaṃ jñeyamantaraṃ kathyate priye || aṣṭānavatikoṭīrbhibrahmāṇḍaṃ samudāhṛtam |" ityupakramya "kaṭāhādhaḥ sthitaṃ devi hūhukaṃ bhuvaneśvaram | śaktyādhāraṃ tu jānīyādanantaṃ varavarṇini ||" iti | śrītriśirobhairave'pi -- "brahmāṇḍabāhyato'nanto viśvādhārastu kathyate |" iti | antaravasthāne cāsya "daśakoṭimitaṃ tattu potaiḥ sarvatra tatsamam | ūrdhvaṃ tasya sureśāni koṭimātraṃ tamaḥ param ||" ityādyuktaṃ bhuvanādimānaṃ vakṣyamāṇabrahmāṇḍāntarvartibhuvanamānasaṃkhyāto'tiricyeta, -- iti tatsaṃkhyāyā āsamañjasyaṃ syāt | nanu yadyevaṃ tadanantasya -- "brahmāṇḍamaṇḍapasyāntarbhuvanāni viśodhayet | ādāvanantabhuvanaṃ kauṣmāṇḍaṃ hāṭakeśvaram || anantabhuvanasyānu kālāgnibhuvanaṃ mahat | śārvaṃ brahmaṃ vaiṣṇavaṃ ca raudraṃ bhuvanamuttamam || brahmāṇḍodaramadhye tu aṣṭāvete prakīrtitāḥ |" ityādīnāmantaḥsthitividhāyakānāṃ vākyānāṃ ko'rthaḥ syāt | kiñca "brahmaṇo'ṇḍasya śakalaṃ koṭimātraṃ pramāṇataḥ | tadūrdhvaṃ kālarudrastu daśeśānasamanvitaḥ || koṭimātraṃ puraṃ tasya tajjvālā daśakoṭayaḥ | ananto'dhaḥ padma ūrdhve anye tu kramaśaḥ sthitāḥ ||" iti | tathā "adhaḥ kālāntago rudro daśeśasthānamadhyagaḥ | padmaścordhvamadho'nantastathānye kramavartinaḥ ||" ityādyuktyā kālāgnibhuvanāntareva asya bhuvanaṃ na tu pṛthak -- iti vakṣyamāṇāyā bhuvanasaṃkhyāyā api na kiṃcidāsamañjasyam | iha ca anantasya śrīsiddhātantroktaṃ bhuvanamānaṃ na grāhyameva, "kriyādibhedabhedena tantrabhedo yataḥ smṛtaḥ | tasmādyatra yadevoktaṃ tatkāryaṃ nānyatantrataḥ ||" ityādyuktyā tatprakriyāyā bhinnatvāt | tathā ca iha narakāṇāṃ dvātriṃśatkoṭayo mānaṃ tatraikaviṃśatiḥ | yaduktam -- "tasyordhvaṃ narakā ghorā ekaviṃśatikoṭayaḥ |" iti | ihāpi "aṇḍasyāntaranantaḥ........................ |" (8|393) iti, "aṣṭāvantaḥ sākaṃ śarveṇa................. |" (8|397) iti ca vakṣyamāṇaṃ vyāhanyeta -- iti kimatra pratipattavyam? idamatra pratipattavyaṃ yadanantasya bahiravasthānamiti | tathāhi -- śrītantrarājabhaṭṭārake "brahmāṇḍamaṇḍapāntar........................... |" ityādikamanantasya nāntaḥsthitervidhāyakam, kintvevaṃ śuddhikramasya tadavasthiteḥ pūrvamuktatvāt, etāvanmātrasyaivātra vivakṣitatvāt | yaduktaṃ tatra -- "ato" bhuvanadīkṣānyā śṛṇu pārvati tattvataḥ | ādiṣṭke purā proktametannikhilato mayā || tathāpi tava vakṣyāmi saṃkṣepādiha bhāmini | ityupakramya "teṣāṃ vibhāgamadhunā śṛṇu vīrendravandite |" iti | tatra ca asyādiṣaṭkebahirevāvasthānaṃ vihitam | yaduktam -- "yattadbhūmyaṇḍakaṃ bhāti pītamambujajanmanaḥ | tasyādhobhāgagā bhānti pūrvadṛṣṭāntakārakāḥ || śeṣāhiphaṇamāṇikyaviśvakarmmaprasādataḥ |" ityupakramya "anantaśakticandrāṃśupīyūṣormibhirulvaṇaiḥ | āliṅgitamataścoccairaptatvādhaḥ pathocchalat || bhuvanaṃ tasya vīrasya bhātyanantasya svaśriyā | anantavanitāvaktrapadmaṣaṇḍasaraḥ sadā ||" iti viśeṣya "tato hūhukarudrasya cūḍāmaṇinabha (viva) svataḥ | tviṣā pradhvastatimiraṃ puraṃ vīragaṇākulam ||" ityādinā hūhukarudrāṇāṃ bhuvanāni, "bhairavīyamahārajjuprabaddhāni maheśvari | etānyapsu purāṇyatra nibhṛtāni śivātmanā || lakṣocchirtāni sarvāṇi salilāvartagāni ca |" ityādinā ca teṣāṃ deśaṃ mānaṃ cābhidhāya śamantād brahmaṇo'ṇḍaṃ tu śatakoṭipravistaram | kaṭāhaṃ ca smṛtaṃ koṭiḥ śatarudraiḥ samanvitam ||" iti | yatpunaḥ "......................'ntarbhuvanāni viśodhayet |" ityādyuktaṃ tanmallagrāmavadbhūmnā vyākhyeyam, anyathā hi pūrvāparavyāghātaḥ syāt | evamatra anantapūrvakaṃ śatarudraparyantaṃ bhuvanānāṃ śuddhau yaugapadyena tadasaṃpatteḥ kramamātramevābhidhitsitaṃ na tvantarbahīrūpatvamapi, tathātve tacchuddhāvaviśeṣāt | evaṃ "eteṣāṃ tu adhastādvai kālāgnibhuvanaṃ tataḥ | hūhukāśca tathā devi brahmāṇḍodaravartinaḥ ||" ityādāvapi vyākhyeyam | etaccottānatayaiva gṛhītvā saṃgrahakārāḥ pravṛttāḥ -- iti tatra tatra tathābhyadhuḥ, yenāsya antaravasthāne bhrantibījatvaṃ prarūḍham | tathā ca somaśaṃbhuḥ -- "atha hūhukakālāgnirudrau hāṭaka eva ca | kūṣmāṇḍaścātha śarvaśca brahmā viṣṇuśca saptamaḥ || rudraścāṣṭāvime rudrāḥ kaṭāhasyāntare sthitāḥ |" iti | gurubhiretannānā vikalpitam, -- iti tanmatapradarśanāśayena "aṇḍasyāntarananta............................... | (8|393) iti, aṣṭāvantaḥ sākaṃ śarveṇa....................... | (8|397) iti ca purastādiha vakṣyati, -- iti na pūrvāparavyāhatatvam | yadvakṣyati -- atha sakalabhuvanamānaṃ yatpūrvaṃ nigaditaṃ nijairgurubhiḥ | tadvakṣyate samāsād buddhau yenāśu saṃkrāmet ||" (8|392) iti | yattu kālāgnibhuvanāntarevāsya bhuvanaṃ na pṛthak, -- ityuktaṃ tadayuktam; ayaṃ hi hūhukarudrādhipaterbahiravasthitāt pṛthakśodhyādanantāt kālāgnerbhuvanāntarvatīṃ tatparivārabhūto'nyaḥ | etasyaiva hi tattve pṛthakśodhyatvamanabhidhānīyam, kālāgnirudraśuddhyaiva tacchuddheḥ; anyathā padmādīnāmapi tadāpatet -- iti antaranekerudrāḥ śodhanīyāḥ syuḥ -- iti vṛttāvaṣṭottarādapi śatādadhikāni prasajyeran | evamanyaiśca yadasya bahirdeśāvasthāne'pi adhaḥsthaśatarudradaśakānyataratvamuktaṃ tadapyayuktam; evaṃ hi asya tanmadhyapāṭhenaiva gatārthatvāditarameva pṛthagabhidhānaṃ syāt | yacca śrīsiddhātantroktaṃ bhuvanamānamiha na grāhyam -- ityuktaṃ tadapyayuktam; yato yadi nāma narakādivadanantabhuvanasyeha mānaṃ kiṃciducyeta tatprakriyābhedādanyatantroktamagrāhyameva -- iti syāt | bhuvanasya mānamavaśyabhāvi, tacceha noktam -- iti tadākāṅkṣāyāmeva avaśyamevānyataḥ kutaścidapekṣaṇīyam -- iti ko nāma śrīsiddhātantre pradveṣaḥ | yadvā śrītantrarājabhaṭṭārake'pi asya lakṣocchirtatvamuktam, -- iti tadapekṣyatām, ko nāma no nirbandhaḥ; yāvatā hi asmākamantarbhuvanamānasaṃkhyāyā āsamañjasyamabhidhānīyaṃ tacca ubhayathāpi siddhyet -- ityalaṃ bahunā | "kaṭāharudrāṇām" - iti kaṭāhādhovartināṃ hūhukarudrāṇām; ataśca tacchuddhyaiva etacchuddhirbhavediti bhāvaḥ | yaduktam -- "tena śuddhena śuddhāni tvaṇḍānyatrohakaiḥ saha |" (sva. 10|6) iti | evamuttaratrāpi tattadbhuvaneśvaradvāreṇaiva tattadbhuvanaśuddhiriti mantavyam | yaduktam - ṅa tatra duḥkhitaḥ kaścinmuktvā duḥkhamanaṅgajam | ramante tatra vai vīrā nārībhiḥ saha līlayā ||" (sva. 10|8) iti | potārūḍha iti, yaduktam -- "anantaḥ saṃsthito'dhastātpotārūḍho jalāntare |" iti | madyapānavighūrṇita iti, yaduktam -- "mahāpānarataḥ śrīmānmahāmattaḥ sadāmbhasi |" iti | bhairavaṃ dhyāyannityanena asya tadekapravaṇatayā "bhuvaneśa tvayā nāsya sādhakasya śivājñayā | pratibandhaḥ prakartavyo yātuḥ padamanāmayam ||" (mā.vi. 9|64) ityādi tadājñānuvidhāyitvamasti, -- iti prathamata eva sarvākṣepeṇa prakāśitam | nāgairiti, yaduktam - "padmaścaiva mahāpadmaḥ śaṅkhapālo'tha vajriṇaḥ | kārkoṭaśca niṣādaśca kambalāśvatarāvubhau || ebhiścaiva mahānāgaiḥ samantātparivāritaḥ |" iti | evaṃ ca svayamapi nāgarūpatvameva, iti siddham | yaduktam -- "ūrdhvabāhurmahākāyo nāgarūpī mahābalaḥ | phaṇānāṃ tu sahasreṇa ghārayitvā jagatsthitaḥ ||" iti | ata eva śrītantrarājabhaṭṭārakeśeṣāhitvenāyamuktaḥ || 21 || idānīṃ brahmāṇḍasyāntarbhuvanāni vaktumupakramate -- kālāgnerbhuvanaṃ cordhve koṭiyojanamucchirtam || 8-22 || lokānāṃ bhasmasādbhāvabhayānnordhvaṃ sa vīkṣate | ūrdhvaṃ ityarthāt kaṭāhasya, sa ca koṭiyojanānāṃ ghanaḥ | yadvakṣyati -- "adhaścordhvaṃ kaṭāho'ṇḍe sa ghanaḥ koṭiyojanaḥ |" (sva. 10|162) iti | nordhvaṃ sa vīkṣate iti, yaduktam -- nordhvaṃ nirīkṣate devo medaṃ bhūdbhasmasājjagat | iti | ata evāsyordhvavaktramanunmīlitam -- iti caturvaktratvameva sarvatroktam | yaduktam -- "trinetraḥ sa caturvaktro vahnijvālāvalīdharaḥ |" iti || 22 || nanu "yo hi yasmād guṇotkṛṣṭaḥ sa tasmādūrdhvamiṣyate |" (mā.vi. 2|60) ityādyuktyā narakordhvamasyāvasthānaṃ yuktam, tat kathaṃ tadadha uktam? -- ityāśaṅkyāha -- sa ca vyāptāpi viśvasya yasmātpluṣyannimāṃ bhuvam || 8-23 || narakebhyaḥ purā vyaktastenāsau tadadho mataḥ | uktaṃ ca prāk - ṅirayebhyaḥ purā kālavahnervyaktiryatastataḥ | vibhurapyeṣa tadadhaḥ............................ || (taṃ ā. 6|142) iti || 23 || daśa koṭyo vibhorjvālā tadardhaṃ śūnyamūrdhvataḥ || 8-24 || tadūrdhve narakādhīśāḥ kramād duḥkhaikavedanāḥ | adho madhye tadūrdhve ca sthitā bhedāntarairvṛtāḥ || 8-25 || avīcikumbhīpākākhyarauravāsteṣvanukramāt | ekādaśaikādaśa ca daśetyantaḥ śarāgni tat || 8-26 || pratyekameṣāmekonā koṭirucchirtirantaram | lakṣamatra khavedāsyasaṃkhyānāmantarā sthitiḥ || 8-27 || kūṣmāṇḍa ūrdhve lakṣonakoṭisthānastadīśitā | "tadardhaṃ" pañca koṭayaḥ | "śūnyam" dhūmoṣmādibhayājjanarahitam | yaduktam -- "asyopariṣṭāddeveśi pañca koṭyo varānane | na kaścinnivasatyatra dhūmoṣmaparitāpitaḥ ||" (sva. 10|30) iti | "tadūrdhve" śūnyopari | anukramāditi saṃhārātmanaḥ, tena raurave kumbhīpākecaikādaśāntarbhavanti avīcau ca daśa, -- ityātmanā saha tannarakatrayaṃ "śarāgni" pañcatriṃśatsaṃkhyāvacchinnaṃ bhavatītyarthaḥ | yaduktam - ṅarakaikādaśagatamavīciṃ śodhayetpriye | ātmanā dvādaśaṃ devi kumbhīpākaṃ viśodhayet || mahārauravasaṃjñaṃ cāpyevameva viśodhayet | pañcatriṃśatpravakṣyāmi samāsena varānane || avīciḥ kṛminicayo nadī vaitaraṇī tathā | lohaśca śālmaliścaivāpyasiparvata eva ca || socchravāsaśca nirucchavāsaḥ pūtimāṃsaḥ parastathā | taptatrapuḥ kṣārakūpo jatulepastathaiva ca || antarbhūtā avīcau tu kumbhīpākasya śrūyatām | asthibhaṅgaḥ krakacacchedakūpaścāpi kaṭaṅkaṭaḥ || vasāmiśro hyayastuṇḍastrapulepaśca kīrtitaḥ | kumbhīpākaśca vijñeyastīkṣṇāsiśca tathaiva ca || taptalohaśca vijñeyaḥ kṣuradhārapathastathā | aśaniśca sutaptaśca dvādaśaite prakīrtitāḥ || ekādaśāntarvijñeyāḥ kumbhīpākasya dāruṇāḥ | mahārauravarāje ca ata ūrdhvaṃ nibodha me || kālasūtro mahāpadmaḥ kumbhaḥ sañjīvanekṣukau | pāśo'mbarīśakaścaiva ayaḥpaṭṭastathaiva ca || daṇḍayantrastvamedhyaśca ghorarūpastathāparaḥ | mahāraurava eteṣāmupariṣṭādvyavasthitaḥ ||" (sva. 10|81-90) iti | "eṣām" iti trayāntarbhūtānāṃ dvātriṃśato narakāṇām "ekonā koṭiḥ" iti navanavatirlakṣāṇi | "antaram" iti pratyekaṃ śūnyarūpam, tena dvātriṃśat koṭayaḥ | tatra sacatvāriṃśacchataṃ pradhānam, tatrāpi dvātriṃśat, tatrāpi trayamityuktaṃ syāt | yaduktam -- "ataḥ paraṃ varārohe narakāḥ parikīrtitāḥ | pañcāśat koṭayo devi..................... ||"(sva.10|31) iti| tathā, "teṣu madhye śataṃ śreṣṭhaṃ catvāriṃśādhikaṃ priye | teṣāmapi varāścānye dvātriṃśannarakādhipāḥ || rājarājeśvarāstrīṇi.............................. ||" iti | evamupadeśe ca ayamāśayo yat dīkṣyasya pāpabhūyastve tāratamyena niścite vitatya narakāṇāṃ śuddhiḥ anyathā tu saṃkṣepeṇeti | ūrdhva iti, narakāṇām ||27|| nanvevaṃvidheṣu narakeṣu kenāma vasanti, kevā na? -- ityāśaṅkyāha -- śāstraviruddhācaraṇāt kṛṣṇaṃ ye karma vidadhate || 8-28 || tatra bhīmairlokapuruṣaiḥ pīḍyante bhogaparyantam | ye sakṛdapi parameśaṃ śivamekāgreṇa cetasā śaraṇam || 8-29 || yānti na te narakayujaḥ kṛṣṇaṃ teṣāṃ sukhālpatādāyi || "śāstraviruddhācaraṇāt" iti vihitasyākaraṇāt niṣiddhasya ca karaṇāt | sukhālpatādāyīti, pramādādapariniṣpannatvāt | taduktam -- "ete'tighorā narakāstrikoṇāḥ parikīrtitāḥ | asatkarmaratānāṃ tu prāṇināṃ pātanāya vai || nistriṃśakarmakartṝṇāṃ śaṭhānāṃ pāpakarmaṇām | nirdayādhamajātīnāṃ parahiṃsāratātmanām || paradāraratānāṃ ca śivaśāstrasya dūṣiṇām | devadravyāpahārāṇāṃ brahmaghnapitṛghātinām || goghnānāṃ ca kṛtaghnānāṃ mitravisrambhaghātinām | suvarṇabhūmihartṝṇāṃ śaucācāranivartinām || dayādākṣiṇyahīnānāṃ paiśunyānṛtacetasām | narakāśca samākhyātāstvakarmapathavartinām || śubhakarmaratā lokā narakena patanti hi | tat samāsena vakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ || satyaṃ kṣāntirahiṃsā ca śaucaṃ snānamakalkatā | dayā laulyaṃ ca yasyāsau narakānnādhigacchati || śānto dāntaḥ suhṛṣṭātmā tvanahaṅkāravānsamaḥ | adrohī cānasūyaśca paraiśvarye ca niḥspṛhaḥ || amātsaryamamānitvaṃ śivabhaktiracāpalam | japadhyānaratiḥ sthairyaṃ kārpaṇyasya ca varjanam || vratāni niyamāścaiva svādhyāyaśca trisandhyatā | sarvatra śraddadhānatvamārjavaṃ hnīrmanasvitā || ojaḥ praśāntiḥ saṃtoṣo'priyavākyavivarjanam | parīkṣyakāritā nityaṃ mano'haṅkāranigrahaḥ || adambhitvamamānitvamakalko jñānaśīlatā | pitṛdevārcane bhaktirgobrahmaṇaśaraṇyatā || agnau homo gurau dānaṃ jñānināṃ paryupāsanam | ekānte ca ratirdhyānamātmanyeva ca tuṣṭatā || avyāpāraḥ parārtheṣu audāsīnyamanāgasaḥ | akrodhitvamanālasyamiti dharmāḥ prakīrtitāḥ || yastvetānbhajate dharmān so'mṛtatvāya kalpate | naśyanti pauruṣāḥ pāśā ye'pyanantāḥ prakīrtitāḥ || śivācāraratānāṃ tu dhārmikāṇāṃ hi dehinām | tasmādevaṃ tu vijñāya mano dharme niyojayet || yasya cittamasaṃbhrantaṃ nirvikalpamakalmaṣam | sa yāti paramāṃllokānnarakāṃśca na paśyati || yasya buddhirasaṃmūḍhā sarvabhūteṣvapātakī | akalkavānsatyavānyonarakān sa na paśyati ||" (sva. 10|53-71) iti || 29 || sahasranavakotsedhamekāntaramatha kramāt || 8-30 || pātālāṣṭakamekaikamaṣṭame hāṭakaḥ prabhuḥ | sahasraśabdasaṃnidherekaṃ sahasraṃ, tadeṣāmaśītisahasrāṇi mānaṃ siddham | pātālāṣṭakamiti, -- yaduktam -- "ābhāsaṃ varatālaṃ ca śarkaraṃ ca gabhastimat | mahātalaṃ ca sutalaṃ rasātalamataḥ param || sauvarṇamaṣṭamaṃ jñeyaṃ sarvakāmasamanvitam |" (sva. 10|96) iti | aṣṭama iti, sauvarṇākhye | yaduktam -- "tadūrdhva caiva sauvarṇaṃ pātālaṃ parikīrtitam | tatrāvasatyasau devo hāṭakaḥ parameśvaraḥ ||" (sva. 10|116) iti | yadyapi cātra pātālasaptake "trayo'surāstathā nāgā rākṣasāścāvibhāgataḥ | ekaikatra ca pātāle kathitāste varānane || pātālasaptakejñeyāstathānye bhuvanādhipāḥ | balo hyatibalaścaiva balavānbalavikramaḥ || subalo balabhadraśca balādhyakṣaśca kīrtitāḥ |" (sva. 10|114) ityādyuktyā pratyekaṃ pṛthak bhuvanādhipāḥ saṃbhavanti, tathāpyeṣāṃ "hāṭakena viśuddhena sarveṣāṃ śuddhiriṣyate |" ityādyuktyā hāṭakarudraśuddhyaiva śuddhiḥ, -- ityānarthakyādiha tadupadeśo na kṛtaḥ || 30 || asya caivamabhidhāne kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- pratilokaṃ niyuktātmā śrīkaṇṭho haṭhato bahūḥ || 8-31 || siddhīrdadātyasāvevaṃ śrīmadrauravaśāsane | śiddhīḥ" iti sālokyādirūpāḥ | yaduktaṃ tatra -- "pratilokeniyuktātmā śrīkaṇṭho bhagavānasau | karoti hāṭako bhūtvā pātāladvārapālanam || haṭhena bhaṅktvā yantrāṇi pātāleṣu mahodayāḥ | siddhīrabhyastasanmantrān sādhakāṃllambhayatyasau ||" iti || 31 || nanvasāvevaṃ siddhīḥ keṣāṃ dadāti? -- ityāśaṅkyāha -- vratino ye vikarmasthā niṣiddhācārakāriṇaḥ || 8-32 || dīkṣitā api ye luptasamayā na ca kurvate | prāyaścittāṃstathā tatsthā vāmācārasya dūṣakāḥ || 8-33 || devāgnidravyavṛttyaṃśajīvinaścottamasthitāḥ | adhaḥsthagāruḍādyanyamantrasevāparāyaṇāḥ || 34 || te hāṭakavibhoragre kiṅkarā vividhātmakāḥ || vikarmasthatve niṣiddhācārakāritvaṃ hetuḥ | luptasamayā iti, caṇḍadravyādisaṃsparśāt | ata eva prāyaścittākaraṇād bhraṣṭadīkṣāphalāḥ | yaduktam -- "prāyaścittamakurvāṇo mantrī vidhivilaṅghane | siddhibhraṃśamavāpnoti........................ ||" iti | "tatsthaḥ" iti vāmācāraniṣṭhāḥ, tena tatkāriṇastaddveṣiṇaśca -- ityuktaṃ syāt | teṣāmeva ca viśeṣaṇaṃ "devetyādi" | anyeṣāṃ hi evaṃ nārakitvameva bhavet | yathoktam -- "yadīcchennarakaṃ gantuṃ saputrapaśubāndhavaḥ | deveṣvadhikṛtiṃ kuryād goṣu ca brahmaṇeṣu ca ||" iti | "uttamasthitāḥ" iti "vedādibhyaḥ paraṃ śaivam.......................... |" ityādyukteḥ, ūrdhvordhvaśāsanasthāḥ | "vividhātmakā" iti tattatkarmānusāreṇottamādibhinnāḥ -- ityarthaḥ | etaccaiṣāṃ niḥṣyandaphalavat na tu sākṣāt | tathātve hi "brahmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā śūdrā vā vīravandite | ācāryatve niyuktā ye te sarve tu śivāḥ smṛtāḥ || anyathā prāksvarūpeṇa ye paśyanti narādhamāḥ | narake te prapacyante sādākhyaṃ vatsaratrayam ||" (sva-4|411) iti | tathā, "prāgjātyudīraṇāddevi prāyaścittī bhavennaraḥ | dinatrayaṃ tu rudrasya pañcāhaṃ keśavasya ca | pitāmahasya pakṣaikaṃ narakepacyate tu saḥ ||" (sva. 4|542) ityādiśrutivirodhaḥ syāt || 34 || evaṃ bhogoparame punareṣāṃ kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- te tu tatrāpi deveśaṃ bhaktyā cetparyupāsate || 8-35 || tadīśatattve līyante kramācca parame śive | anyathā ye tu vartante tadbhoganiratātmakāḥ || 8-36 || te kālavahnisaṃtāpadīnākrandaparāyaṇāḥ | guṇatattve nilīyante tataḥ sṛṣṭimukhe punaḥ || 8-37 || pātyante mātṛbhirghorayātanaughapurassaram | adhamādhamadeheṣu nijakarmānurūpataḥ || 8-38 || mānuṣānteṣu tatrāpi kecinmantravidaḥ kramāt | mucyante'nye tu badhyante pūrvakṛtyānusārataḥ || 8-39 || ityeṣa gaṇavṛttānto nāmnā hulahulādinā | proktaṃ bhagavatā śrīmadānandādhikaśāsane || 8-40 || pātālordhve sahasrāṇi viṃśatirbhūkaṭāhakaḥ | siddhātantre tu pātālapṛṣṭhe yakṣīsamāvṛtam || 8-41 || bhadrakālyāḥ puraṃ yatra tābhiḥ krīḍanti sādhakāḥ | "deveśam" iti hāṭakam | "anyathā" iti tatparyupāsāvaimukhyena | "mātṛbhiḥ" ityaparāśaktibhiḥ | yaduktam - "viṣayeṣveva saṃlīnānadho'dhaḥ pātayantyaṇūn | yāḥ samāliṅgya rudrāṇūn ghorataryo'parāḥ smṛtāḥ ||" (mā.vi. 3|31) iti | "tatrāpi" iti mānuṣatve | taddhīnā (anye) ityamantravidastattatsvakarmaucityena tattajjātyādyanubhavanti -- ityarthaḥ | nacaitadasmābhiḥ svopajñamevoktam -- ityāha -- "proktamityādi" | yaduktaṃ tatra -- "mātaṅgā hulahulāścānye hetukā divyarūpiṇaḥ | kāpālikāśca kaṅkālā mahocchuṣmāśca śobhanāḥ ||" ityupakramya "evaṃ saṃkhyāvihīnāstu mahācaṇḍeśvareraṇāt | caṇḍadravyaviluptāstu dīkṣitāḥ śivaśāsane || caṇḍadravyeṇa jīvanti te smṛtā brahmarākṣasāḥ ||" iti | tathā "ramante vividhairbhogaiste'pi pātālavāsinaḥ | pātāle bhūtarājāno bhavanti baladarpitāḥ ||" iti "bhūkaṭāhaka" iti manuṣyādhārabhūḥ | evamiyadantaṃ brahmāṇḍasyārdham tatkaṭāhaḥ koṭiḥ, kālāgnipuraṃ koṭiḥ, tajjvālā daśakoṭayaḥ, dhūmaḥ pañca, narakā dvātriṃśat, kūṣmāṇḍapuraṃ navanavatilakṣāṇi, pātālāṣṭakamaśītisahasrāṇi, bhūkaṭāho viṃśatiḥ, -- ityevaṃ pañcāśat koṭayaḥ | atraiva śrīsiddhayogīśvarīmatoktaṃ viśeṣaṃ darśayati śiddhātantre" ityādinā | yaduktaṃ tatra -- "pātālordhve bhavedbhadraṃ bhadrakālīgṛhaṃ śubham | yakṣiṇīnāṃ tu sarvāsāṃ nāyikā saṃprakīrtitā || catuṣṣaṣṭiḥ sahasrāṇi yakṣiṇīnāṃ purāṇi tu | tatra koṭiśataṃ yāvatkanyānāṃ tu pure pure || krīḍanti sādhakāstatra taiḥ sārdhaṃ tu malā(hā)balāḥ | jñātvā tu yakṣiṇīkalpaṃ siddhayogīśvarīmate ||" iti | "tasyordhve ca punarlakṣaṃ tamaścaivātidussaham | taptāṅgāranibhā bhūmistaptapāṣāṇadīpitā ||" iti | "tasyordhve ca na kiṃcitsyādyāvallakṣāścaturdaśa | punarnāgālayaṃ caivamanantabhayakārakam || kṛṣṇanāgasahasrastu lakṣadhā parivāritam |" iti | "mātṛdrohī pitṛdrohī gurudrohī ca bhrūṇahā | bālahantā vrajatyatra strīvyaṅge ca mahāpaśuḥ || tiṣṭhate yāvatpātāle mantramārgasya dūṣakaḥ ||" iti || 41 || evaṃ brahmāṇḍasya bhūkaṭāhāntamekamardhamabhidhāya tadūrdhvamapi bhuvanādi darśayati -- tatastamastaptabhūmistataḥ śūnyaṃ tato'hayaḥ || 8-42 || etāni yātanāsthānaṃ gurumantrādidūṣiṇām | tato bhūmyūrdhva(madhya) to meruḥ sahasrāṇi sa ṣoḍaśa || 8-43 || magnastanmūlavistārastaddvayenordhvavistṛtiḥ | sahasrābdhivaducchrayo haimaḥ sarvāmarālayaḥ || 8-44 || sahasrāṇīti, yojanānām | "magnaḥ" ityarthādbhūkaṭāhe | tanmūlavistāra iti, tacchabdena ṣoḍaśānāṃ sahasrāṇāṃ parāmarśaḥ | "taddvayena" dvātriṃśatā sahasraiḥ | śahasrābdhivasūcchraya" iti caturaśītisahasrocchirtiḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "tasyā madhye mahāmeruḥ sauvarṇa............. |" (sva. 10|121) ityādyupakramya "yojanānāṃ sahasrāṇi caturaśītirucchirtaḥ | ṣoḍaśaiva sahasrāṇi adhobhāge praropitaḥ || tānyeva mūlavistāro dviguṇo mūrdhavistaraḥ |" (sva 10|123) iti || 44 || nanvevaṃmānatve'pi asya kīdṛgākāraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- madhyordhvādhaḥsamudvṛttaśarāvacaturaśrakaḥ | śamudvṛtta" iti samyagaṣṭāśratāpattipūrvaṃ udūrdhvaṃ vṛttaḥ, tenādho brahmabhāge caturaśro, madhye viṣṇubhāge'ṣṭāśro rudrabhāge ca vṛtta ūrdhve mastakeca śarāvākṛtirityarthaḥ || nanvevamākāratvam "avyaktaṃ caturaṣṭāśravṛttabhāgopalakṣitam |" iti, tathā "tacchratraṃ kukkuṭāṇḍaṃ ca........................ |" ityādyuktyā pārameśvarasya liṅgasya saṃbhavet tatkatham ? -- ityāśaṅkyāha -- bhairavīyaṃ ca talliṅgaṃ dharaṇī cāsya pīṭhikā || 8-45 || sarve devā nilīnā hi tatra tatpūjitaṃ sadā | madhye merusabhā dhātustadīśadiśi ketanam || 8-46 || jyotiṣkaśikharaṃ śaṃbhoḥ śrīkaṇṭhāṃśaśca sa prabhuḥ | avaruhya sahasrāṇi manovatyāścaturdaśa || 8-47 || cakravāṭaścaturdikko meruratra tu lokapāḥ | amarāvatikendrasya pūrvasyāṃ dakṣiṇena tām || 8-48 || apsaraḥ siddhasādhyāstāmuttareṇa vināyakāḥ | tejovatī svadiśyagneḥ purī tāṃ paścimena tu || 8-49 || viśvedevā viśvakarmā kramāttadanugāśca ye | yāmyāṃ saṃyamanī tāṃ tu paścimena kramāt sthitāḥ || 8-50 || mātṛnandāḥ svasaṃkhyātā rudrāstatsādhakāstathā | kṛṣṇāṅgārā nirṛtiśca tāṃ pūrveṇa piśācakāḥ || 8-51 || rakṣāṃsi siddhagandharvāstūttareṇottareṇa tām | vāruṇī śuddhavatyākhyā bhūtaugho dakṣiṇena tām || 8-52 || uttareṇottareṇaināṃ vasuvidyādharāḥ kramāt | vāyorgandhavatī tasyā dakṣiṇe kinnarāḥ punaḥ || 8-53 || vīṇāsarasvatī devī nāradastumburustathā | mahodayendorguhyāḥ syuḥ paścime'syāḥ punaḥ punaḥ || 8-54 || kuberaḥ karmadevāśca tathā tatsādhakā api | yaśasvinī maheśasya tasyāḥ paścimato hariḥ || 8-55 || dakṣiṇe dakṣiṇe brahmāśvinau dhanvantariḥ kramāt | caśabdadvayaṃ hetau | pūjitamityarthāt triṣu lokeṣu | taduktam -- "liṅgarūpī bhavenmeruḥ............................ |" ityupakramya "caturaśramadho brahmā.............................. |" iti, "madhye aṣṭāśrako viṣṇuḥ...................... |" iti, "ūrdhvaṃ tu bhavati rudro vṛttākāraḥ samantataḥ | meruḥ sañjāyate liṅgaṃ dharaṇī cāsya pīṭhikā || ālayaḥ sarvadevānāṃ tena liṅgatvamāgatam | līnamasya jagatsarvaṃ brahmādyaṃ sacarācaram ||" iti | "evaṃ te bhāṣitaṃ liṅgaṃ triṣu lokeṣu pūjitam |" iti | śumerurhemasaṃpṛktaḥ śarāvākṛtimastakaḥ |" iti || "dhātuḥ" iti brahmaṇaḥ | yaduktam -- "tasyordhve tu sabhā divyā nāmnā caiva manovatī |" (sva. 10|123) ityupakramya śarvabhogaguṇopetā brahmaṇastu mahātmanaḥ |" (sva. 10|124) iti | tadīśadiśīti, tacchabdena sabhāparāmarśaḥ | atra ca yadyapi śṛṅgatrayamasti tathāpyetadiha prādhānyāduktam | yaduktaṃ kiraṇāyām - - "tribhiḥ śṛṅgaiḥ samāyukto rukmakāñcanaratnajaiḥ | ratnajaṃ tryambakasyoktaṃ rājataṃ tu trivikrame || sauvarṇaṃ kanakāṇḍasya.......................... |" iti | lokapā iti, bhūmnā | "dakṣiṇena tām" iti tasyā dakṣiṇe | tena taddakṣiṇe'psaraḥpurī, taddakṣiṇe ca siddhapurītyādikramaḥ | apsaraḥprabhṛtibhiścātra kāmavatyākhyāḥ svapuryo lakṣyante | evamuttaratrāpi jñeyam | atra ca "bahuvacanādādyartho labhyate" iti nītyā''dityānāmapi grahaṇam, -- ityasminnantarāle catasraḥ puryo'nyathā ṣaḍviṃśatirna syāt | "tām" iti amarāvatīm | tena tasyā eva vāme vināyakāḥ, -- iti jñeyam | śvadiśi" ityagnikoṇe | taccottaratrāpi yojyam | "tāṃ paścimena" iti tasyāḥ paścime | tadanugā iti, uttaratrāpi yojyam | etacca purīdvayaṃ vakṣyamāṇāyāḥ saṃyamanyabhidhāyāḥ puryāḥ purastāt -- ityarthasiddham | etā hi sarvā eva puryaḥ pūrvābhimukhāḥ, yenāsyāṃ pūrvapaścimādivibhāgaḥ | "mātṛnandā" iti puryabhidhānam | śvasaṃkhyātāḥ" ityekādaśa | "tatsādhakāḥ" iti yamaparicārakāḥ | rudrā iti, kākākṣivat | "kramāt" iti mātṛnandānantaraṃ yamaparicārakāṇāṃ rudrāṇāṃ purī, tadanantaramekādaśānāmiti | "rakṣāṃsi" iti nistriṃśābhidhānāni | "tasyā dakṣiṇe" ityarthāt śuddhavatyā uttareṇa | "puraḥ" iti purastāt | vīṇāsarasvatī, gāndharvavedavatī -- ityarthaḥ | "tatsādhakāḥ" iti kuberaparicārakā yakṣāḥ | dakṣiṇe ityarthādamarāvatyāḥ | "uttare dakṣiṇe" iti dvivacanādaśvinordhanvantareścaikaiva purīti jñeyam || 55 || tadevopasaṃharati -- bhairave cakravāṭe'sminnevaṃ mukhyāḥ puro'ṣṭadhā || 56 || antarālagatāstvanyāḥ punaḥ ṣaḍviṃśatiḥ smṛtāḥ | "mukhyā" iti, lokapālasaṃbandhitvāt | "anyā" iti gauṇyaḥ | taduktam -- śabhāyā brahmaṇo'dhastādyojanānāṃ caturdaśa | sahasrāṇi parityajya cakravāṭaḥ samantataḥ || svargāṣṭakaṃ taduddiṣṭaṃ tatra tiṣṭhanti lokapāḥ | pūrveṇendrasya vikhyātā purī nāmnāmarāvatī || tejovatī tathāgneyyāṃ citrabhānoḥ prakīrtitā | dakṣiṇe yamarājasya nāmnā saṃyamanī purī || kṛṣṇāṅgārā tu nairṛtyāṃ rākṣaseśasya kīrtitā | paścimena jaleśasya purī śuddhavatī smṛtā || vāyavyāṃ tu purī vāyornāmnā gandhavahā priye | uttareṇāpi somasya purī nāmnā mahodayā || eśānyāmīśarājasya purī nāmnā yaśovatī | etāsāmantare devi śṛṇu ṣaḍviṃśatiṃ purīḥ || dakṣiṇenāmarāvatyāḥ kāmavatyapsaraḥpurī | sauvaṇīṃ siddhasaṅghānāṃ tasyā vai dakṣiṇena tu || tasyā vai dakṣiṇenānyā padmarāgopaśobhitā | ādityānāṃ purī khyātā nāmnā cāṃśumatī śubhā || sādhyānāṃ rājate divyā khyātā vai kusumāvatī | vahneḥ paścimadigbhāge viśveṣāṃ revatī purī || tasyāstu paścime devi divyā vai viśvakarmaṇaḥ | paścime dharmarājasya mātṛnandā purī smṛtā || krīḍanti mātarastatra madhupānavighūrṇitāḥ | rudrāṇāṃ paścime tasyā rohitā nāma kāñcanī || tatra śūladharā rudrā yamasya paricārakāḥ | tasya paścimato jñeyā nāmnā guṇavatī purī || ekādaśānāṃ rudrāṇāṃ vajraprākāratoraṇā | nirṛteḥ pūrvabhāge tu piṅgalā nāma vai purī || sukarmasaṃjñā deveśi piśācāstatra saṃsthitāḥ | nairṛtyuttarasāmīpye purī kṛṣṇavatī śubhā || nistriṃśā nāma tatraiva vasanti rākṣasāḥ sadā | tasyā apyuttare bhāge purī haimī sukhāvatī || mitro vasati tatraiva bahubhṛtyajanāvṛtaḥ | asyā apyuttare haimī gāndhavīṃ nāma viśrutā || vasanti tatra gandharvā divyakanyāsamāvṛtāḥ |" (sva. 10|130-145) iti | tathā "bhūtānāṃ siddhasenā tu varuṇasya tu dakṣiṇe | hemasaṃjñā vasūnāṃ tu varuṇasyāpi cottare || tasyāstūttarato devi nāmnā siddhavatī purī | sarvavidyādharāṇāṃ tu sā purī parikīrtitā || vāyordakṣiṇato devi siddhā nāma purī sthitā | vasanti kinnarāstatra purairhemārkasaṃnibhaiḥ || vāyoḥ pūrveṇa gāndhavīṃ haimī citrarathasya tu | gandharvarājamukhyasya divyagandharvanāditā || āste bhagavatī sākṣāt saptasvaravibhūṣaṇā | grāmatrayaparīdhānā jātimekhalamaṇḍitā || mūrchanātānacitrāṅgī nānātānakalodayā | lakṣaṇavyañjanopetā madhyamenāvaguṇṭhitā || gandharvairgīyamānā sā tatra devī sarasvatī | tasyāḥ pūrveṇa citrā vai tumburornāradasya ca || somasya paścātpramadā guhyakānāṃ prakīrtitā || pūrveṇa vai tu somasya nāmnā citravatī purī | sarvadhātumayī citrā kuberasya mahātmanaḥ || ṣaḍviṃśatisahasraistu koṭīnāṃ parivāritaḥ | yakṣāṇāmuttamaḥ śrīmānāste bhogairanuttamaiḥ || tasyāḥ pūrve śubhā nāmnā jāmbūnadamayī purī | tatra vai karmadevāstu devatvaṃ karmaṇā gatāḥ || paścimeneśarājasya viṣṇorvai śrīmatī purī | tatrāste śrīpatiḥ śrīmānatasīpuṣpasaṃnibhaḥ | śaṅkhacakragadāpāṇiḥ pītavāsā janārdanaḥ || riśasya dakṣiṇe bhāge nāmnā padmāvatī purī || mahāpadmopaviṣṭasya padmamālādharasya tu | padmapatrāyatākṣasya brahmaṇaḥ padmajanmanaḥ | tasyā dakṣiṇato devi nāmnā kāmasukhā purī || aśvinau tatra deveśi tathā dhanvantariḥ smṛtaḥ | uttare tvamarāvatyā mahāmegheti viśrutā || vināyakānāṃ sā divyā vasatistatra kalpitā |" (svaṭaṃ. 10|146-161) iti ca || 56 || etacca puṇyakarmaṇāṃ bhogasthānam -- ityāha -- iṣṭāpūrtaratāḥ puṇye varṣe ye bhārate narāḥ || 8-57 || te merugāḥ sakṛcchambhuṃ ye vārcanti yathocitam | "puṇye" iti varṣāntarebhyo vailakṣaṇyaṃ kaṭākṣitam | yathocitamiti, paurāṇikyā prakriyayā -- ityarthaḥ | taduktam - "iṣṭāpūrtaratā devi ye narāḥ puṇyabhārate | tryambakaṃ sakṛdarcanti meruṃ gacchanti te narāḥ ||" (sva. 10|169) iti || 57 || idānīṃ mervadho varṣādi vibhaktumupakramate -- meroḥ pradakṣiṇāpyodagdikṣu viṣkambhaparvatāḥ || 8-58 || mandaro gandhamādaśca vipulo'tha supārśvakaḥ | sitapītanīlaraktāste kramātpādaparvatāḥ || 8-59 || viṣkambheti, bhuvo'vaṣṭambhakatvāt || 59 || tadāha -- etairbhuvamavaṣṭabhya merustiṣṭhati niścalaḥ | eṣāṃ ca pṛthaṅmānasyānuktatvāt vakṣyamāṇelāvṛtākhyavarṣaikadeśatvamavagantavyam, tacca mervāsannamanyathaiṣāṃ pādaparvatatvaṃ na syāt || eṣu ca caturṣvapi acaleṣu pratyekamudyānasaraḥkalpavṛkṣāḥ saṃbhavanti -- ityāha -- caitrarathanandanākhye vaibhrajaṃ pitṛvanaṃ vanānyāhuḥ || 8-60 || raktodamānasasitaṃ bhadraṃ caitaccatuṣṭayaṃ sarasām | vṛkṣāḥ kadambajambvaśvatthanyagrodhakāḥ kramaśaḥ || 8-61 || eṣu ca caturṣvacaleṣu trayaṃ trayaṃ kramaśa etadāmnātam | atra ca jambūrasotthā jambunadī saṃbhavatīti śeṣaḥ | taduktam -- "kadambo mandare jñeyo jambūrvai gandhamādane | aśvattho vipule jñeyo nyagrodhaśca supārśvake || sarāṃsyupavanānyatra aruṇodaṃ tu pūrvataḥ | mānasaṃ dakṣiṇe jñeyaṃ sitodaṃ paścimena tu || mahābhadramuttaratastataścaitrarathaṃ vanam | nandanaṃ tu savaibhrajaṃ pitṛsaṃjñaṃ kramātsthitam ||" iti | "tatpramāṇā smṛtā jambūrgandhamādanamūrdhani | tasyāḥ phalasamūhottho raso jñeyo'mṛtopamaḥ || tena jambūnadī jātā priye vegavatī bhṛśam | meruṃ pradakṣiṇīkṛtya jambūmūlaṃ viśetsvakam || tatsaṃparkāt samutpannaṃ kanakaṃ devabhūṣaṇam | tena jāmbūnadaṃ loke jāyate bhūṣaṇottamam ||" (sva. 10|191) iti || 61 || mervadho lavaṇābdhyantaṃ jambudvīpaḥ samantataḥ || 8-62 || lakṣamātraḥ sa navadhā jāto maryādaparvataiḥ | samantata iti, valayākāratvena | taduktam -- "mervadho valayākāro jambudvīpo vyavasthitaḥ | lakṣayojanavistāraḥ ......................... ||" iti || 63 || navadhā jātatvameva asya darśayati -- niṣadho hemakūṭaśca himavāndakṣiṇe trayaḥ || 8-63 || lakṣaṃ sahasranavatistadaśītiriti kramāt | nīlaḥ śvetastriśṛṅgaśca tāvantaḥ savyataḥ punaḥ || 8-64 || meroḥ ṣaḍete maryādācalāḥ pūrvāparāyatāḥ | pūrvato mālyavānpaścādgandhamādanasaṃjñitaḥ || 8-65 || savyottarāyatau tau tu catustriṃśatsahasrakau | aṣṭāvete tato'pyanyau dvau dvau pūrvādiṣu kramāt || 8-66 || jāṭharaḥ kūṭahimavadyātrajārudhiśṛṅgiṇaḥ | evaṃ sthito vibhāgo'tra varṣasiddhyai nirūpyate || 8-67 || "dakṣiṇata" iti pūrvābhimukhasya meroḥ | lakṣamiti, jambudvīpasya tāvatparimāṇatvāt | evaṃ sakaladvīpāyatatve'pi eṣāṃ bahiryathāyathaṃ tadvartulatānupātato hemakūṭahimavatorāyāmamānahrāsaḥ, vistarastveṣāmaviśiṣṭa eva | yaduktam -- "lavaṇodadhiparyantāḥ sahasradvayavistṛtāḥ |" (sva. 10|201) iti | "tāvanta" iti lakṣādimānāḥ | catustriṃśatsahasrakāviti, nīlaniṣadhābhyāṃ sīmantitvenaivaṃmānasyelāvṛtasya vakṣyamāṇatvāt, vistaratastu sahasram | yaduktam -- "pūrveṇa mālyavānmeroḥ parvatastu virājate | catustriṃśatsahasrāṇi yojanānāṃ sureśvari || yāmyottarāyato bhāti sahasraṃ tasya vistṛtiḥ | tathaivāparadigbhāge tattulyo gandhamādanaḥ ||" (sva. 10|204) iti | atra ca nīlaniṣadhamālyavadgandhamādanākhyānāṃ caturṇāṃ parvatānāṃ catvāriṃśat sahasrāṇi yojanānāmutsedho'nyeṣāṃ tu daśa -- iti jñeyam | yaduktam -- ṅīlaśca niṣadhaścaiva mālyavān gandhamādanaḥ | catvāriṃśatsahasrāṇi yojanānāṃ samucchirtaḥ ||" (sva. 10|205) iti | tathā śrīmṛgendrottare ........................"daśotsedhā navāntarāḥ |" iti | evaṃ dakṣiṇottarasthaistribhistribhiḥ, pūrvapaścātsthena caikaikena -- ityaṣṭabhiḥ parvatairvibhakto jambūdvīpo navadhā jātaḥ | "tataḥ" ityaṣṭābhyaḥ | "kūṭo" hemakūṭaḥ | himavānarthāt sakailāsaḥ | "yātraḥ" pāriyātraḥ, sa ca arthānniṣadhayuktaḥ | taduktam -- "jaṭharo hemakūṭaśca pūrvabhāge vyavasthitau | kailāso himavāṃścaiva dakṣabhāge vyavasthitau || niṣadhaḥ pāriyātraśca apareṇa mahīdharau | jārudhiḥ śṛṅgavāṃścaiva uttareṇa vyavasthitau ||" (sva. 10|208) iti | ete ca viṣkambhaparvatā niyatadeśasthāḥ -- iti nātra vibhāgāntaranimittaṃ vibhāgo navakhaṇḍātmā || 67 || tadevāha -- samantāccakravāṭādho'narkendu caturaśrakam | sahasranavavistīrṇamilākhyaṃ trimukhāyuṣam || 8-68 || meroḥ paścimato gandhamādo yastasya paścime | ketumālaṃ kulādrīṇāṃ saptakena vibhūṣitam || 8-69 || meroḥ pūrvaṃ mālyavānyo bhadrāśvastasya pūrvataḥ | sahasradaśakāyustatsapañcakulaparvatam || 8-70 || pūrvapaścimataḥ savyottarataśca kramādime | dvātriṃśacca catustriṃśatsahasrāṇi nirūpite || 8-71 || merorudak śṛṅgavānyastadbahiḥ kuruvarṣakam | cāpavannavasāhasramāyustatra trayodaśa || 8-72 || kuruvarṣasyottare'tha vāyavye'bdhau kramāccharāḥ | daśa ceti sahasrāṇi dvīpau candro'tha bhadrakaḥ || 8-73 || yau śvetaśṛṅgiṇau merorvāme madhye hiraṇmayam | tayornavakavistīrṇamāyuścārdhatrayodaśa || 8-74 || tatra vai vāmataḥ śvetanīlayo ramyako'ntare | sahasranavavistīrṇamāyurdvādaśa tāni ca || 8-75 || merordakṣiṇato hemaniṣadhau yau tadantare | haryākhyaṃ navasāhasraṃ tatsahasrādhikāyuṣam || 8-76 || tatraiva dakṣiṇe hemahimavaddvitayāntare | kainnaraṃ navasāhasraṃ tatsahasrādhikāyuṣam || 8-77 || tatraiva dakṣiṇe merorhimavānyasya dakṣiṇe | bhārataṃ navasāhasraṃ cāpavatkarmabhogabhūḥ || 8-78 || "ilākhyam" iti ilāvṛtākhyasvāmyadhiṣṭhitatvāt ilāvṛtābhidhānaṃ varṣam -- ityarthaḥ | etacca purastādeva sphuṭībhaviṣyati -- iti nehāyastam | evaṃ varṣāntareṣvapi tadabhidhānapravṛttau nimittaṃ jñeyam | tacca samantānmeroścaturdikkaṃ navasahasraṃ vistīrṇamiti | madhye merumūlīyāni ṣoḍaśasahasrāṇyākalayya catustriṃśatsahasram, ata eva mālyavadgandhamādanayordairghyādiyadeva mānamuktam, ata eva sarvatodikkaṃ sāmyāccaturaśraṃ na tu varṣāntaravadāyatacaturaśram | anarkendutve cakravāṭādhovartitvaṃ hetuḥ | "trimukhāyuṣam" iti sahasraśabdasaṃnidhestrayodaśasahasrāyurityarthaḥ | yaduktam -- "meroḥ samantato ramyamilāvṛtamudāhṛtam | adhastāccakravāṭasya navasāhasravistṛtam || yojanānāṃ caturdikṣu caturaśraṃ samantataḥ | nātapo bhānujastatra na ca somasya raśmayaḥ || prabhavanti hi lokānāṃ merorbhāsā prabhāsitam |" (sva. 10|211) iti | "trayodaśābdasāhasramāyusteṣāṃ prakīrtitam |" (sva. 10|213) iti ca | paścimata iti, na tu dakṣiṇato'vasthito viṣkambhaparvataḥ | saptenati, yaduktam -- "jayanto varghamānaśca aśoko hariparvataḥ | viśālaḥ kambalaḥ kṛṣṇastatra sapta kulādrayaḥ ||" (sva. 10|218) iti | sahasradaśakāyuriti, ketumālaśeṣatayāpi vyākhyeyam | uktaṃ hi -- "................................jīvantyayutameva ca |" iti | sapañcakulaparvatamiti, yaduktam -- "kaurañjaḥ śvetaparṇaśca nīlo mālāgrakastathā | padmaścaiva samākhyātāstatra pañca kulādrayaḥ ||" (sva. 10|220) iti | "ime" iti ketumālabhadrāśvākhye varṣe | "kramāt" iti yathāsaṃkhyena | tena pūrvapaścimato bhadrāśvaketumāle dvātriṃśaddvātriṃśatsahasrāṇi, mālyavān gandhamādanaścaikamekaṃ sahasram, ubhayapārśvābhyāmilāvṛtamaṣṭādaśa, meruḥ ṣoḍaśa -- ityevaṃ pūrvāparāyatajambudvīpaṃ yojanānāṃ lakṣam, savyottarataśca catustriṃśat, ityetadilāvṛtamānanirūpaṇādeva gatārtham | śṛṅgavāstṛtīyaḥ parvataḥ, "tadbahiḥ" tasyāpi udagityarthaḥ | "cāpavat" iti valayākāram, kṣārābdhisāmīpyāt | yaduktam -- ṅavayojanasāhasraṃ dhanvākāraṃ prakīrtitam |" (sva. 10|225) iti | āyāmamānāvacane cātrāyamāśayo yat śṛṅgavanmānanirūpaṇādeva gatārthametat -- iti | evamuttaratrāpi jñeyam | trayodaśeti, arthāt sahasrāṇi | yaduktam -- "tridaśābdasahasrāyuḥ kuruvṛkṣaphalāśanaḥ | yugmaprasūtiḥ kuruṣu śyāmāpuṣpadyutirjanaḥ ||" iti | "abdhau" iti abdhimadhye | taduktam -- "tasya cottaradigbhāge praviśya lavaṇodadhim | yojanānāṃ sahasrāṇi catvāryeva varānane || ekādhikāni vistīrṇaṃ candradvīpaṃ prakīrtitam | daśayojanasāhasraṃ dvīpaṃ bhadraṃ prakīrtitam ||" (sva. 20|229) iti | "tayoḥ" iti meruvāmārdhasthitayoḥ śvetaśṛṅgiṇoḥ | tena śṛṅgavato dakṣiṇe, śvetasya vāme, -- ityarthasiddham | "ardhatrayodaśa" iti -- ardhena trayodaśa dvādaśasahasrāṇi sārdhāṇīti yāvat | yaduktam -- "adhyardhāni sahasrāṇi dvādaśāyurhiraṇmaye |" iti | "antare" ityarthāt śvetasya dakṣiṇe, nīlasya tu vāme | tānīti, sahasrāṇi | "tadantare" ityarthāt niṣadhasya dakṣiṇe, hemakūṭasya vāme | taduktam -- "hemakūṭasya saumyena niṣadhasya ca dakṣiṇe | harivarṣaṃ samākhyātaṃ ........................ || (sva. 10|236) iti | dvādaśeti, sahasrāṇi | "kainnaram" iti kiṃpuruṣasaṃjñam | yaduktam -- "hemakūṭasya yāmyena himavataścatathottare | varṣaṃ kiṃpuruṣaṃ nāma.......................... ||" (sva. 10|238) iti | "tatsahasrādhikāyuṣam" iti tebhyo navasahasrebhyaḥ sahasreṇādhikamāyuryatra taddaśasahasrāyuḥ -- ityarthaḥ | asya "dakṣiṇe" ityarthāt kṣārābdheruttare | taduktam -- "yāmye himācalendrasya uttare lavaṇodadheḥ | bhārataṃ nāma varṣaṃ tu tatra cālpaṃ sukhaṃ smṛtam" || (sva. 10|240) iti | ata eva lavaṇodadhervalayākāratvāt cāpavadityuktam | asya ca varṣāntaravadbhogabhūmitve'pi karmabhūmitvamapi asti -- ityāha -- "karmabhūḥ" iti | yaduktam -- "guṇastvekaḥ sthitastatra śubhāśubhaphalārjanam |" (sva. 10|246) iti || 78 || varṣāntarāṇāṃ hi bhogabhūmitvamevāsti, na tu karmabhūmitvamapi -- ityāha -- ilāvṛtaṃ ketubhadraṃ kuruhairaṇyaramyakam | harikinnaravarṣe ca bhogabhūrna tu karmabhūḥ || 8-79 || nanu kvacidbhogabhūmāvapi karmabhūmitvaṃ saṃbhavet yaduktaṃ prāk -- "te tu tatrāpi deveśaṃ bhaktyā cetparyupāsate | tadīśatattve līyante kramācca parame śive || anyathā ye tu vartante tadbhoganiratātmakāḥ | te kālavahnisantāpadīnākrandaparāyaṇāḥ || guṇatattve nilīyante tataḥ sṛṣṭimukhe punaḥ | pātyante mātṛbhirghorayātanaughapurassaram || 79 ||" iti, tat kathametaduktaṃ yadbhāratāt anyadbhogabhūreva ? -- ityāśaṅkyāha -- atra bāhulyataḥ karmabhūbhāvo'trāpyakarmaṇām | paśūnāṃ karmasaṃskāraḥ syāttādṛgdṛḍhasaṃskṛteḥ || 8-80 || "karmabhūbhāvaḥ" karmabhūmitvam -- ityarthaḥ | nanvatra bhūmnāpi karmabhūmitvaṃ nāsti, yat tiryagādayaḥ prākkarmopabhogameva atra vidadhati na tvabhinavakarmārjanamapi? -- ityāśaṅkyāha -- "atrāpi" iti, apirbhinnakramaḥ | tenākarmaṇāmapīti yojyam | akarmatvaṃ caiṣāmanyavatpratītivṛttenāyogyatvāt vastuvṛttena punastattadvāsanādārḍhyādastyeva eṣāṃ karmasaṃskāraḥ, tadeṣāmapi tatkāryaṃ śubhāśubhaṃ bhavedeva -- iti bhāvaḥ || 80 || nanvevamapyatra karmabhūmitvaṃ na siddhyet, anyatra ca bhogabhūmitvam, yadatra keṣāmapi karma na syādanyatra ca syāt -- ityāśaṅkyāha -- saṃbhavantyapyasaṃskārā bhārate'nyatra cāpi hi | dṛḍhaprāktanasaṃskārādīśecchātaḥ śubhāśubham || 8-81 || sthānāntare'pi karmāsti dṛṣṭaṃ tacca purātane | tatra tretā sadā kālo bhārate tu caturyugam || 8-82 || "asaṃskārāḥ" iti karmaṇaḥ saṃnyastatvāt | "anyatra sthānāntare" iti svargādisthānamadhye ityarthaḥ | eko'piśabdo bhinnakramaḥ, tena śubhāśubhamapīti yojyam | nanvatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyoktam -- "dṛṣṭaṃ tacca purātane" iti | "purātane" iti bhāratarāmāyaṇādyātmani purāṇādau | tatra hi janakasya bhāratavarṣe'pi akarmitvam, nahuṣasya svarge'pi aśubhakarmayogitvamuktam; ataśca yuktamuktam - yadbhārate bhūmnā karmabhūmitvamanyatra ca bhogabhūmitvamiti | tatreti, ilāvṛtādau | taduktam -- ṅāṣṭāsu vidyate kācidyugatrayavatī sthitiḥ | caturyugavatī jñeyā bhāratākhye varānane ||" (sva. 10|247) iti || 82 || bhāratamapi varṣaṃ jambudvīpavannavakhaṇḍameva, -- ityāha -- bhārate navakhaṇḍaṃ ca sāmudreṇāmbhasātra ca | sthalaṃ pañcaśatī tadvajjalaṃ ceti vibhajyate || 8-83 || sāmudreṇāmbhaseti, arthādaṣṭadhā prasṛtena, tathātvenaiva navadhātvasya saṃpatteḥ | yathā hi jambudvīpaḥ parvatairaṣṭabhirvibhakto navadhā jātaḥ, tathaitadapi samudraiḥ, kiṃtu ete pūrvāparāyatā eva sarve iti | taduktam -- ṅava bhedāḥ smṛtāstatra sāgarāntaritāḥ priye | ekaikasya tu dvīpasya sahasraṃ parikīrtitam || śatāni pañca vijñeyaṃ sthalaṃ pañca jalaṃ tathā | (sva. 10|251) iti | yattu śrīmṛgendre ṅavābdhisrotasi dvīpā navaivātrārdhakasthale |" ityādyuktaṃ tat kṣarābdhyapekṣayā, anyathātra daśābdhisrotāṃsi syuḥ | ataśca sarveṣāṃ dvīpānāṃ pārśvadvaye'pi sāmudramambhaḥ kanyākhyasya tu dakṣiṇa eva, vāruṇenaiva pañcaśatikena samudreṇāsya vibhaktatvāt | tenāsya vāmato himavāneva na tu samudrāntare, tathātve hi samudrāntaritatvāt dvīpāntaravat tannivāsināmapi himavānagamyaḥ syātḥ ataśca himavatsaṃnikarṣeṇaiva etanmitamiti siddham | taduktaṃ tatra -- "dvīpaṃ kumārikākhyaṃ tu himavannikaṭe matam |" iti | evaṃ cāsya sahasramapi yojanānāṃ sthalaikarūpatvameva, -- ityarthalabhyam | ata evāsya śrītantrarājabhaṭṭārakādau himavatsakāśāt sīmāntavibhāgaṃ darśayituṃ tatpādāvasthitādvindusaronāmnaḥ saroviśeṣādārabhya sahasrayojanaparimāṇatvena nirdeśaḥ kṛtaḥ | taduktaṃ tatra -- "prāleyarodhaso yāmye saumye vai vīcimālinaḥ | kārmukākārasaṃsthānaṃ varṣaṃ tatkurumānagam ||" ityupakramya "śītasānoḥ samāśliṣṭaṃ nāmnā bindusaraḥ saraḥ | tadārabhya khaṇḍamekaṃ sarvataḥ sajjanākulam || vāriluptaṃ na yanmānaṃ duhitre taddadau bhuvaḥ | kumāryai bharato rājā sapatnendunabhograhaḥ || dvīpaṃ kumārikāsaṃjñamato hyetatpragīyate | yojanānāṃ sahasraṃ tu nānāvarṇāśramānvitam ||" iti | śrīsvacchande'pi - "bindusaraḥ prabhṛtyeva kumāryāhvaṃ prakīrtitam | yojanānāṃ sahasraṃ tu nānāvarṇāśramānvitam ||" (sva. 10|254) iti || 83 || eṣāṃ ca navānāmapi khaṇḍānāṃ nāmavibhāgamāha -- indraḥ kaśerustāmrabho nāgīyaḥ prāggabhastimān | saumyagāndharvavārāhāḥ kanyākhyaṃ cāsamudrataḥ || 8-84 || "āsamudrataḥ" iti samudrādārabhya, tena kṣārābdhinikaṭe indradvīpaṃ yāvatparyante himavannikaṭe kanyādvīpam | "tāmrabhaḥ" iti tāmravarṇaḥ | prāgiti, gabhastimān ādau paścānnāgīyaḥ | "vārāhoḥ" vāruṇaḥ | taduktam - "indradvīpaṃ kaśeruṃ ca tāmravarṇaṃ gabhastimat | nāgadvīpaṃ ca saumyaṃ ca gāndharvaṃ vāruṇaṃ tathā || dvīpaṃ kumārikākhyaṃ ca navamaṃ parikīrtitam |" (sva. 10|253) iti || 84 || kanyādvīpe ca navame dakṣiṇenābdhimadhyagāḥ | upadvīpāḥ ṣaṭ kulādrisaptakena vibhūṣite || 8-85 || aṅgayavamalayaśaṅkuḥ kumudavarāhau ca malayago'gastyaḥ | tatraiva ca trikūṭe laṅkā ṣaḍamī hyupadvīpāḥ || 8-86 || dakṣiṇenābdhimadhyagā iti, vāruṇodadhermadhyasthā -- ityarthaḥ | taduktam -- "kumāryākhyasya nikaṭe madhyasthā vāruṇodadheḥ | atītya yojanaśatamanudvīpāśca ṣaṭ smṛtāḥ || aṅgadvīpo yavadvīpo malayadvīpa eva ca | dvīpo'nyaḥ śaṅkusaṃjñaśca kumudaśca tato'nyataḥ || varāhaścaiva ṣaṣṭhaḥ syāt............................ |" iti | kulādrisaptakeneti, yaduktam -- "mahendro malayaḥ sahyaḥ śuktimānṛkṣaparvataḥ | vindhyaśca pāriyātraśca bhāntyete kulapavartāḥ ||" (sva. 10|257) iti | malayago'gastya iti, taduktam -- "kathito malayadvīpe malayo nāma parvataḥ | tasya pāde trikūṭo vai laṅkā tasyopari sthitā ||" (sva. 10|259) iti | "agastyaśikharaṃ tatra malaye bhūdharottame | tatrāśramo mahāpuṇya āgastyaḥ sphaṭikaprabhaḥ ||" (sva. 10|262) iti ca || 86 || atra ca kīdṛglokaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- dvīpopadvīpagāḥ prāyo mlecchā nānāvidhā janāḥ | muktāḥ kāñcanaratnāḍhyā iti śrīruruśāsane || 8-87 || "mlecchā" iti varṇāśramācārabahiṣkṛtāḥ -- ityarthaḥ | prāyaḥśabdena ca kvacitsadācārā api saṃbhavanti, ityuktam | nanvatra kiṃ pramāṇam? -- ityāśaṅkyoktam -- "iti śrīruruśāsane" iti | taduktaṃ tatra -- yuktā varṇāśramācāraiḥ kumāryākhye paraṃ prajāḥ | itare mlecchabhūyiṣṭhāḥ prabhūtamaṇikāñcanāḥ ||" iti || 87 || nanvevamatra śubhāśubhārjanena ko'rthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- bhārate yatkṛtaṃ karma kṣapitaṃ vāpyavīcitaḥ | śivāntaṃ tena muktirvā kanyākhye tu viśeṣataḥ || 8-88 || "karma" iti śubhāśubham | kṣapitamiti, kriyājñānādinā | tenātra karmaṇā kṛtena kṣapitena vā pṛthivyādiṣu śivānteṣu teṣu teṣu tattveṣu bhuktistato vā muktirbhavet -- ityarthaḥ | yaduktam -- "tatraiva yatkṛtaṃ karma śubhaṃ vā yadi va'śubham | vasanti tena lokāśca śivādyāvīcimadhyagāḥ ||" (sva. 10|248) iti | tathā, "kanyākhye yatkṛtaṃ karma jantubhistu sitāsitam | svarnārakāpavargeṣu tadbījaṃ phalabhogadam ||" iti 88 || nanvetat kanyādvīpe viśeṣeṇa bhavet, -- ityatra kiṃ nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- mahākālādikā rudrakoṭiratraiva bhārate | gaṅgādipañcaśatikā janma tenātra durlabham || 8-89 || atraiveti kanyākhye dvīpe | yaduktam -- "tatra madhye mahaddvīpaṃ kumārīdvīpasaṃjñitam | tatra rudrāyutaṃ pūrṇamavatīrṇaṃ śubhaṅkaram || paśūnāṃ hetubhūtaṃ ca smaraṇātpāpanāśanam |" iti | tathā "mahākālastathaikāmramevamādi varānane | tīrthānāṃ koṭiruddiṣṭā mahākāmaphalodayā || gaṅgādīnāṃ nadīnāṃ ca tatra pañca śatāni ca |" (sva. 10|249) iti | tena tīrthabhūyiṣṭhatvādineti || 89 || nanu varṣāntareṣu "pratyagrāmbujapatrābhā janāścātīva komalāḥ | jambūphalarasāhārā jarāmṛtyuvivarjitāḥ ||" (sva. 10|213) ityādyuktyā sukhabhūyiṣṭhā janāḥ, iha ca "janā rogabhayagrastā duḥkhitā mandasampadaḥ |" (sva. 10|240) ityādyuktyā duḥkhabhūyiṣṭhāḥ, -- ityatra "janma durlabham" iti kena nimittenoktam? ityāśaṅkyāha -- anyavarṣeṣu paśuvad bhogātkarmātivāhanam | prāpyaṃ manorathātītamapi bhāratajanmanām || 8-90 || manorathātītamiti, bhogāpavargādermahīyastvāt || 90 || nanvevaṃ cedaviśeṣeṇa bhāratajanmanāṃ siddhyet tat "kanyākhye tu viśeṣataḥ" iti kasmāduktam? -- ityāśaṅkyāha -- nānāvarṇāśramācārasukhaduḥkhavicitratā | kanyādvīpe yatastena karmabhūḥ seyamuttamā || 8-91 || yaduktam - "ye pūrvoktā guṇā lokebhārate varavarṇini | te tatraiva sthitā lokekumārīsaṃjñakepriye ||" (sva. 10|255) iti | ataśca etannivāsināmeva śubhāśubhakarmānuṣṭhānāt svarnirayāvāptiḥ syāt ||91|| tadāha - puṃsāṃ sitāsitānyatra kurvatāṃ kila siddhyataḥ | parāparau svarnirayāviti rauravavārtike || 8-92 || kimatra pramāṇam? -- ityuktam -- "rauravavārtike" iti | taduktaṃ tatra -- "puṃsāṃ sitāni karmāṇi kurvatāmasitāni ca | siddhyataḥ svarganirayāvatra kṣipraṃ parāparau |" iti || 92 || etadeva upasaṃharati -- evaṃ meroradho jambūrabhito yaḥ sa vistarāt | syāt saptadaśadhā khaṇḍairnavabhistu samāsataḥ || 8-93 || saptadaśadheti, ilāvṛtādyānyaṣṭau, indradvīpādīni ca naveti | navabhiriti, bhāratena sahelāvṛtādyaiḥ || 93 || nanvevaṅkhaṇḍatve'sya kiṃ nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- manoḥ svāyaṃbhuvasyāsan sutā daśa tatastrayaḥ | prāvrajannatha jambvākhye rājā yo'gnīdhranāmakaḥ || 8-94 || tasyābhavannava sutāstato'yaṃ navakhaṇḍakaḥ | nābhiryo navamastasya naptā bharata ārṣabhiḥ || 8-95 || tasyāṣṭau tanayāḥ sākaṃ kanyayā navamoṃ'śakaḥ | bhuktaistairnavadhā tasmāllakṣayojanamātrakāt || 8-96 || śutāḥ" iti pautrāḥ | jambvākhye rājeti, arthāt etanmadhyāt | ṛṣabhasyāpatyamārṣabhiḥ, ata eva naptetyuktam | aṣṭau tanayā iti, prāguktā indrādyāḥ | taduktam -- śvāyaṃbhuvo manurnāma tasya putraḥ priyavrataḥ | tasyātha daśa putrā vai jātā vīryabalotkaṭāḥ || agnīdhraścāgnibāhuśca medhā medhātithirvapuḥ | jyotiṣmāndyutimān havyaḥ sāvanaḥ satra eva ca || medhā satro'gnibāhuśca ete pravrajitāstrayaḥ | saptadvīpeṣu ye śeṣā abhiṣiktā mahābalāḥ || jambudvīpe tathāgnīdhrastasya putrā nava smṛtāḥ | nābhiḥ kiṃpuruṣaścaiva hariścaiva ilāvṛtaḥ || bhadrāśvaḥ ketumālaśca ramyakaśca hiraṇmayaḥ | navamastu kururnāma navavarṣādhipāḥ smṛtāḥ || agnīdhratastu jātā vai śūrāścātibalotkaṭāḥ | teṣāṃ nāmāṅkitānīha nava varṣāṇi pārvati || nābheḥ putro mahāvīrya ṛṣabho dharmatatparaḥ | tasyāpi hi suto jñeyo bharatastu pratāpavān || tannāmnaiva tu vijñeyaṃ bhārataṃ varṣamuttamam | tasyāpyaṣṭau punaḥ putrā jātāḥ kanyāparā priye || bhārate tvaṣṭadvīpe'tra aṣṭau putrā niveśitāḥ | navamastu kumāryāhvaḥ kanyāyāḥ pratipāditaḥ || teṣāṃ nāmnā tu te dvīpā bharatena prakīrtitāḥ ||" (sva. 10|283) iti | tasmāditi, jambudvīpāt lakṣayojanamātrakāditi | tatrāsya pūrvapaścimato lakṣayojanatvaṃ prāk pradarśitam, dakṣiṇottaratastu idānīmucyate | tatra bhāratādīni ṣaḍvarṣāṇi pratyekaṃ navasāhasrāṇi -- iti catuṣpañcāśat, himavadādayaśca pratyekaṃ dvisāhasrā -- iti dvādaśa, merumūlīyasahasraṣoḍaśakena saha ilāvṛtaṃ catustriṃśat sahasrāṇi -- ityevaṃ yojanānāṃ lakṣaṃ jambudvīpam || 96 || idānīṃ tadbahirapi saṃsthānaviśeṣaṃ darśayati -- lakṣaikamātro lavaṇastadbāhye'sya puro'drayaḥ | ṛṣabho dundubhirdhūmraḥ kaṅkadroṇendavo hyudak || 8-97 || varāhanandanāśokāḥ paścāt sahabalāhakau | dakṣiṇe cakramainākau vāḍavo'ntastayoḥ sthitaḥ || 8-98 || abdherdakṣiṇataḥ khākṣisahasrātikramād giriḥ | vidyutvāṃstrisahasrocchirdāyāmo'tra phalāśinaḥ || 8-99 || maladigdhā dīrghakeśaśmaśravo gosadharmakāḥ | nagnāḥ saṃvatsarāśītijīvinastṛṇabhojinaḥ || 8-100 || niryantrāṇi sadā tatra dvārāṇi bilasiddhaye | ityetad gurubhirgītaṃ śrīmadrauravaśāsane || 8-101 || itthaṃ ya eṣa lavaṇasamudraḥ pratipāditaḥ | tadbahiḥ ṣaḍamī dvīpāḥ pratyekaṃ svārṇavairvṛtāḥ || 8-102 || kramadviguṇitāḥ ṣaḍbhirmanuputrairadhiṣṭhitāḥ | śākakuśakrauñcāḥ śālmaligomedhābjamiti ṣaḍdvīpāḥ | kṣīradadhisarpiraikṣavamadirāmadhurāmbukāḥ ṣaḍambudhayaḥ || 8-103 || medhātithirvapuṣmāñjyotiṣmāndyutimatā havī rājā | saṃvara iti śākādiṣu jambudvīpe nyarūpi cāgnīdhraḥ || 8-104 || "lavaṇa" iti lavaṇāmbhaḥ kṣārasamudra -- ityarthaḥ | "induḥ" candraḥ | yaduktam -- "vṛtrāribhayasaṃtrastāḥ praviṣṭāstatra parvatāḥ | dvādaśaiva mahāvīrāstānbravīmi samāsataḥ ||" ṛṣabho dundubhirdhūmraḥ praviṣṭaḥ pūrvabhāgataḥ | candraḥ kaṅkastathā droṇaḥ praviṣṭa uttareṇa tu || aśoko'tha varāhaśca nandanaśca tṛtīyakaḥ | apareṇa nagāstatra praviṣṭā lavaṇodadhim || cakro mainākasaṃjñaśca tṛtīyaśca balāhakaḥ | dakṣiṇena varārohe praviṣṭāścaiva bhūdharāḥ || cakramainākayormadhye tiṣṭhedvai vaḍavānalaḥ | (sva. 10|273) iti | dakṣiṇata iti, cakramainākādisaṃnikarṣeṇa, "khākṣi" iti viṃśatiḥ | gurubhiriti, bṛhaspatipādaiḥ | yaduktaṃ tatra -- "yojanānāṃ sahasrāṇi samatikramya viṃśatim | vidyutvāniti vikhyātaḥ samudre dakṣiṇe sthitaḥ || sahasrāṇyāyatastrīṇi tāvānevocchirto'calaḥ | sahasravipulastatra tṛṇaparṇaphalāśanāḥ || malopacitadigdhāṅgā dīrghaśmaśruśiroruhāḥ | godharmāṇo janā nagnā vatsarāśītijīvinaḥ || tatrāyantrabiladvārapraveśāḥ purasaṃpadaḥ |" iti | kramadviguṇitā iti, tena śākadvīpe dve lakṣe, kuśadvīpe catvāri - - ityarthakramaḥ | "abjaḥ" puṣkaraḥ | ikṣureva ekṣavaḥ | "madhurāmbukaḥ" svādūdaḥ | dyutimatetyarthāt saha, "haviḥ" havyaḥ | taduktam -- "jambudvīpaṃ ca śākaṃ ca kuśaṃ krauñcaṃ saśālmalim | gomedhaṃ puṣkarākhyaṃ ca sapta dvīpāni pārvati" || (sva.10|284) iti | "kṣāraḥ kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ tathā cekṣuraso'pi ca | madirodaśca svādūdaḥ samudrāḥ sapta kīrtitāḥ || jambudvīpaṃ smṛtaṃ lakṣaṃ yojanānāṃ pramāṇataḥ | parimaṇḍalato jñeyaḥ kṣārodastatsamo bahiḥ || evaṃ dviguṇavṛddhyā tu samudrā dvīpasaṃsthitāḥ | (sva.21|287) iti | agnīdhrastu samākhyāto jambudvīpe varānane | śāke medhātithirnāma vapuṣmān kuśasaṃjñake || rājā krauñce'tha jyotiṣmāñchālmalau dyutimān smṛtaḥ | gomedhe havyanāmā ca saṃvaraḥ puṣkare tathā || (sva. 10|290) iti ca || 104 || dvīpaṣaṭkameva ca vibhajati -- girisaptakaparikalpitatāvatkhaṇḍāstu pañca śākādyāḥ | puṣkarasaṃjño dvidalo hariyamavaruṇendavo'tra pūrvādau || 8-105 || "tāvantaḥ" saptaiva, girisaptakasya pārśvagatyāvasthitatvāt | "dvidala" iti ekena valayākāreṇa parvatena madhyato vibhaktatvāt | "pūrvādau" iti caturdikṣu -- taduktam -- "medhātitheḥ sapta putrāḥ śākadvīpe'bhiṣecitāḥ | śāntobhayastu śiśiraḥ sukhado nandakaḥ śivaḥ || kṣemakaśca dhruvaśceti varṣanāmnā tu te'ṅkitāḥ | varṣāṇi sapta khyātāni parvatāṃśca nibodha me || gomedhaścandrasaṃjñaśca nārado dundubhistathā | ṛṣabhaḥ somakaścaiva vaibhrajaśca kulādrayaḥ ||" (sva. 10|294) iti | "kuśe vapuṣmatā pūrvaṃ sapta putrā niveśitāḥ | śvetalohitajīmūtā harito vaidyutastathā || mānasaḥ suvrataśceti varṣanāmnaiva cāṅkitāḥ | kumudaścorvadaścaiva varāho droṇakaṅkatau || mahiṣaḥ kumudaścaiva sapta sīmāntaparvatāḥ |" (sva. 10|300) iti | "jyotiṣmatā sapta putrāḥ krauñcadvīpe niveśitāḥ | udbhijjaśca samākhyāto veṇurmaṇḍala eva ca || rathakāraśca lavaṇo dhṛtimānsupratārakaḥ || kapilaśceti rājāno varṣanāmnā tu te'ṅkitāḥ || vaidrumo hemanābhaśca dyutimānpuṣpadantakaḥ | kuśalo harimardaśca saptaite tu kulādrayaḥ ||" (sva. 10|305) iti | śapta dyutimatā putrāḥ śalmalāvabhiṣecitāḥ | mano'nugastathoṣṇaśca pāvano hyandhakārakaḥ || munirdundubhināmā ca kuśalaśceti te smṛtāḥ |" (sva. 10|309) iti | "krauñco'tha vāmanaścaivāpyandhakāro divākṛtiḥ | dvibinduḥ puṇḍarīkaśca dundubhiśca kulādrayaḥ ||" (sva. 10|311) iti | "havyarājaḥ sutānsapta gomedhe cābhyaṣecayat | jaladaśca kumāraśca sukumāro marīcakaḥ || kumudaśconnataścaiva mahābhadra iti smṛtāḥ |" (sva. 10|315) iti | "udayaḥ kesaraścaiva jaṭharo'tha suraivataḥ | śyāmo'mbikeyo meruśca śailāḥ sīmāntagāstvime ||" (sva. 10|317) iti | "ataśca puṣkarākhye ca saṃvarastatra nāyakaḥ | dvau putrau tena vikhyātau puṣkarākhye niveśitau || parvato valayākāro mānasottarasaṃjñakaḥ |" (sva. 10|323) iti | "dhātakī madhyame rājā mahāvīto bahirnṛpaḥ | (sva. 10|324) iti | "caturṇāṃ lokapālānāṃ purīścātra nibodha me | harervasvekasārākhyā yāmyā saṃyamanī purī || sukhāhvā vāruṇī caiva somasya tu vibhāvarī |" (sva. 10|327) iti ca || 105 || iyadantaṃ saṅkalayati -- tripañcāśacca lakṣāṇi dvikoṭyayutapañcakam | svādvarṇavāntaṃ mervardhādyojananāmiyaṃ pramā || 8-106 || tatra jambudvīpīyāni arthāt pañcāśatsahasrāṇi, kṣārābdhirlakṣam, śākadvīpaṃ dve kṣīrābdhiśca, kuśaścatvāri dadhyabdhiśca, krauñco'ṣṭau ghṛtābdhiśca, śalmaliḥ ṣoḍaśa ikṣurasābdhiśca, gomedho dvātriṃśat madirābdhiśca, puṣkaraścatuḥṣaṣṭiḥ svādūdaśca, -- ityevaṃ mervardhādārabhya svādūdāntaṃ sasahasrapañcāśattripañcāśallakṣādhikaṃ koṭidvayaṃ yojanānāṃ pramāṇaṃ bhavet | taduktam -- "koṭidvayaṃ tripañcāśallakṣāṇi ca tataḥ param | pañcāśacca sahasrāṇi sapta dvīpāḥ sasāgarāḥ ||" iti || 106 || saptamajaladherbāhye haimī bhūḥ koṭidaśakamatha lakṣam | ucchirtyā vistārādayutaṃ loketarācalaḥ kathitaḥ || 8-107 || lokālokadigaṣṭakasaṃsthaṃ rudrāṣṭakaṃ salokeśam | kevalamityapi kecillokālokāntare ravirna bahiḥ || 8-108 || haimī bhūriti, arthāddevānāṃ krīḍārtham | "loketarācalaḥ" iti lokālokaparvataḥ | yaduktam - "tato hemamayī bhūmirdaśakoṭyo varānane | devānāṃ krīḍanārthāya lokālokastvataḥ param || parvato valayākāro yojanāyutavistṛtaḥ | lakṣamātrasamutsedho yojanānāṃ varānane ||" (sva. 10|331) iti | salokeśamiti, yaduktam -- "lokapālāḥ sthitāstatra rudrāścāmoghaśaktayaḥ |" (sva. 10|333) iti | keciditi, līlākārādayaḥ | etaddhi taiḥ samastalokapālatvāt rudrā eva lokapālāstatra sthitāḥ -- ityanyathā vyākhyātam | "lokālokamato devi tatra rudrā vyavasthitāḥ | amoghaśaktayaḥ sarve virajā vasudhāmakāḥ || kardamaḥ śaṅkhapālaśca parjanyaḥ svarṇalomakaḥ | ketumānrajanaścaiva pūrvādīśāntamāsthitāḥ || lokapālāstato bāhye vyāpya sarvamidaṃ sthitāḥ |" ityādīnāmetadviruddhānāṃ śrutīnāṃ sambhavāt | na bahiriti, raverlokālokasamānocchrayatvāt merutadantarālavartitvācca; ata evāntaḥsthitānāmeva lokānāmāloko yatra, tathā ālokaḥ prakāśo'lokaśca tamo'ntarbahiśca yasyeti sa lokāloka iti | taduktam -- "tasyāntarbhāsate bhānurna bahiḥ surasundari |" iti || 108 || evaṃ lokālokamervantarālavartitve'sya bhānorgativaicitryaṃ darśayati -- pitṛdevapathāvasyodagdakṣiṇagau svajātpare vīthyau | bhānoruttaradakṣiṇamayanadvayametadeva kathayanti || 8-109 || tatrāsya bhānormerusaṃnikarṣeṇa gacchata uttaro mārgo, lokālokasannikarṣeṇa tu dakṣiṇaḥ, tau ca mārgau śvajātpare vīthyau" suvīthi-ajavīthiśabdābhyāṃ vyapadeśyau -- ityarthaḥ | yaduktam -- śuvīthī uttare tasya ajavīthī tu dakṣiṇe |" (sva. 10|339) iti | tāveva ca pitṝṇāṃ devānāṃ ca mārgaḥ -- ityuktaṃ "pitṛdevapathau" iti (mārgau) | tatra ajavīthī pitṝṇāṃ mārgaḥ, suvīthī tu devānām | taduktam -- "ajavīthī dakṣiṇaṃ tu suvīthī cottarāyaṇam | pitṛmārgastathā divyaḥ kathito'nukrameṇa tu ||" iti | etadeva mārgadvayamuttarāyaṇaṃ dakṣiṇāyanaṃ ca -- ityuktam - "uttaradakṣiṇamayanadvayametadeva" iti | taduktam -- "lokālokopariṣṭāttu saviturdakṣiṇāyanam | tathottarāyaṇaṃ tatra uttareṇa prakīrtitam ||" (sva. 10|337) iti || 109 || nanu bhānormerusannikarṣeṇottaro mārgo lokālokasannikarṣeṇa tu dakṣiṇaḥ -- ityatra kiṃ pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- śarveṣāmuttaro merurlokālokaśca dakṣiṇaḥ |" sarveṣāmiti, varṣāṣṭakādinivāsinām | ilāvṛte hi bhānureva na pratapati, -- iti kastadgativaicitrye'pi avakāśaḥ; bhānureva hi bhagavān merumadhikṛtya dakṣiṇadigavasthite bhāratādau varṣatraye pūrvataḥ paścātsthite ketumāle dakṣiṇāt, uttaradigavasthite kurvādau varṣatraye paścātprācye bhadrāśve'pi udaktaḥ samudayan svodayānusāreṇa pūrvadigavasthāpanāt sarveṣāmuttarayati lokālokaṃ ca dakṣiṇayati, yena asya tatsannikarṣaviprakarṣābhyāmuttarāyaṇadakṣiṇāyanādi syāt || na kevalamasyaivaṃ gatāveva vaicitryamasti yāvadudayāstamayayorapi -- ityāha -- udayāstamayāvitthaṃ sūryasya paribhāvayet || 8-110 || "ittham" iti dakṣiṇāvartabhaṅgyā, meroḥ paribhramaṇena -- ityarthaḥ || 110 || tadāha - ardharātro'marāvatyāṃ yāmyāyāmastameva ca | madhyandinaṃ tadvāruṇyāṃ saumye sūryodayaḥ smṛtaḥ || 8-111 || udayo yo'marāvatyāṃ so'rdharātro yamālaye | ke'staṃ saumye ca madhyāhna itthaṃ sūryagatāgate || 8-112 || iha khalu śaumye" meroruttare bhāge mahodayākhyāyāṃ nagaryāṃ yadā vāruṇyā āgacchataḥ sūryasyodayadarśanaṃ bhavet tadā praharadvayasya vyatītatvāt vāruṇyāṃ gandhavatyākhyāyāṃ nagaryāṃ madhyāhno yāmyāyāṃ dakṣiṇadigavasthitāyāṃ saṃyamanyākhyāyāṃ nagaryāṃ ca sūryo'stameti, praharacatuṣṭayātikrameṇa parvatacchāyāntaritatvāt prakāśo na dṛśyate -- ityarthaḥ | pūrvadiṅnagaryāmamarāvatyākhyāyāṃ cārdharātrastadvāruṇyudayāvasare'stamayatvāt praharadvayena codayasya bhaviṣyattvāt | yaśca amarāvatyāṃ sūryodayaḥ saumyāyā āgacchato darśanaṃ sa yamālaye'rdharātraḥ praharadvayena sūryasyodeṣyamāṇatvāt, kevāruṇe cāstamayaḥ saumyodayavelāyāṃ tatra madhyāhnasya vṛttatvāt idānīṃ praharacatuṣṭayasya atikrāntatvāt, saumye ca praharadvayasya atītatvāt madhyāhnaḥ -- ityanenaiva krameṇa pūrvapaścimayorvidikṣu codayāstamayāvapi sūryasya cintyau -- ityuktam -- "itthaṃ bhānorgatāgate" iti | yaduktam -- "ardharātro'marāvatyāmastameti yamasya ca |" (sva. 10|338) iti | tathā "yadaiva cāmarāvatyāmudayastasya dṛśyate | tadāstameti vāruṇyāmityādityagatāgatam ||" iti | etacca dvīpāntareṣvapi yojyaṃ sūryodayasya sarvatra samānatvāt || 112 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevānusarati -- pañcatriṃśatkoṭisaṃkhyā lakṣāṇyekonaviṃśatiḥ | catvāriṃśatsahasrāṇi dhvāntaṃ lokācalādbahiḥ || 8-113 || saptasāgaramānastu garbhodākhyaḥ samudrarāṭ | lokālokasya parato yadgarbhe nikhilaiva bhūḥ || 8-114 || taduktam -- "tasya bāhye tamo ghoraṃ duṣprekṣyaṃ jīvavarjitam | pañcatriṃśatsmṛtāḥ koṭyo lakṣāṇyekonaviṃśatiḥ || catvāriṃśatsahasrāṇi yojanānāṃ varānane | (sva. 10|341) iti | saptānāṃ kṣārādīnāṃ lakṣātprabhṛti dviguṇadviguṇayā vṛddhyā saptaviṃśatilakṣaikakoṭyātma yanmānaṃ tattulyamānaḥ -- ityarthaḥ | samudrarāḍiti, kṣārādisamudrasaptakagarbhīkārāt | taduktam -- "gaditā ye'bdhayaḥ sapta te'tra garbhe yataḥ smṛtāḥ | kathitastena garbhodaḥ samastābdhirasodvahaḥ ||" (mṛgendrā.) iti || 114 || atra ca tamaḥsthāne śrīsiddhayogīśvaramatoktaṃ viśadayati -- siddhātantre'tra garbhābdhestīre kauśeyasaṃjñitam | maṇḍalaṃ garuḍastatra siddhapakṣasamāvṛtaḥ || 8-115 || krīḍanti parvatāgre te nava cātra kulādrayaḥ | tata uṣṇodakāstriṃśannadyaḥpātālagāstataḥ || 8-116 || caturdiṅnaimirodyānaṃ yoginīsevitaṃ sadā | tato merustato nāgā meghā hemāṇḍakaṃ tataḥ || 8-117 || tīre iti, asmātparasmin | tatra hi lokālokasannikarṣe garbhodaḥ | ṅaimirodyānam" iti naimirapuṣpasaṃjñakamityarthaḥ | nāgā ityarthādratnamayyāṃ bhuvi | meghā ityarthāddharicandraparvatopari | "hemāṇḍakam" iti haimāṇḍīyā karparikā -- ityarthaḥ | taduktaṃ tatra - - "garbhodasya pare tīre kauśeyaṃ nāma maṇḍalam | tatra tiṣṭhati deveśo garutmāṃśca samāvṛtaḥ || siddhapakṣasahasraistu tattulyabaladarpitaiḥ | tiṣṭhanti parvatāgre te krīḍamānā muhurmuhuḥ ||" iti | "hulahālavarakrodhāḥ koṭako mūlaparvataḥ | rodhako vāmanaḥ kāṇḍo vijñeyāḥ kulaparvatāḥ ||" iti | "parvatānte punastriṃśannadyo yojanavistarāḥ | uṣṇodakāḥ smṛtāstāstu pātālatalanimnagāḥ ||" iti | "punastadāpagātīre vanaṃ naimerapuṣpakam | tatra krīḍanti deveśi yoginyo baladarpitāḥ ||" iti | "vanasya bāhyasya bhūmiḥ sarvataḥ saṃvyavasthitā | śuṣkā jalavihīnā tu punarbhūmistu ratnajā || diṅmātaṅgasamākīrṇā samantātpariśodhitā | vāraṇā bahavo yatra merumandarasannibhāḥ ||" iti | "tatastānapyatikramya utthitastu mahā'calaḥ | hariścandra iti khyāto valayākārasaṃsthitaḥ ||" iti | "tatra sannihitā meghāḥ saṃvartādyā mahāravāḥ |" iti | "punastad dṛśyate cāṇḍaṃ kāñcanaṃ cātibhāsvaram |" iti || 117 || tadeva saṅkalayati - brahmaṇo'ṇḍakaṭāhena merorardhena koṭayaḥ | pañcāśadevaṃ daśasu dikṣu bhūrlokasaṃjñitam || 8-118 || tatra merorārabhya svādūdakāntaṃ prākkalitaṃ sasahasrapañcāśattripañcāśallakṣādhikaṃ koṭidvayaṃ haimī bhūḥ, koṭidaśakaṃ lokālokaviṣkambhaḥ, sahasradaśakaṃ tamaḥ, sahasracatvāriṃśadekonaviṃśatilakṣādhikaṃ koṭipañcatriṃśakaṃ garbhodaśca, sasaptaviṃśatilakṣā koṭirityevaṃ koṭiparimāṇena brahmāṇḍakaṭāhena saha arthātpañcāśatkoṭayo bhavanti -- ityevaṃ "daśasu dikṣu" iti sarvataḥ koṭiśataṃ bhūrloko bhavet || 118 || eṣa ca bhūrlokaḥ caturdaśavidhasyāpi bhūtasargasyāspadam -- ityāha -- paśukhagamṛgatarumānuṣasarīsṛpaiḥ ṣaḍbhireṣa bhūrlokaḥ | vyāptaḥ piśācarakṣogandharvāṇāṃ sayakṣāṇām || 8-119 || vidyābhṛtāṃ ca kiṃ vā bahunā sarvasya bhūtasargasya | abhimānato yatheṣṭaṃ bhogasthānaṃ nivāsaśca || 8-120 || "taru" iti sthāvaram | "vidyābhṛtām" iti endraprakārabhūtānām | kiṃ vā bahunā iti, eṣāṃ hi prakāraprakāribhāvena vacanamānantyāya bhavediti bhāvaḥ | sarvasyeti, caturdaśavidhasya | "abhimānataḥ" ityanena "etadbhogasthānāditvamabhimānamātrasārameva na tu vāstavaṃ kiñcit" iti darśitam | nivāsa iti, vināpi bhogaṃ keṣāñcit; ataścaitadatraiva śodhanīyam -- ityāśayaḥ | taduktam -- "paiśācaṃ rākṣasaṃ yākṣaṃ gāndharvaṃ tvaindrameva ca | saumyaṃ tathā ca prājeśaṃ brahmaṃ caivāṣṭamaṃ viduḥ ||" (sva. 10|351) iti | "paśupakṣimṛgāścaiva tathānye ca sarīsṛpāḥ | sthāvaraṃ pañcamaṃ caiva ṣaṣṭhaṃ mānuṣayonikam || devayonisamāyuktaṃ proktaṃ saṃsāramaṇḍalam | caturdaśavidhaṃ caiva bhūrloketu viśodhayet ||" (sva. 10|353) iti || 120 || idānīṃ bhuvarlokādyabhidhatte -- bhuvarlokastathā tvārkāllakṣamekaṃ tadantare | daśa vāyupathāste ca pratyekamayutāntarāḥ || 8-121 || ādyo vāyupathastatra vitataḥ paricarcyate | "ā arkāt" iti arkaṃ yāvadityarthaḥ | taduktam -- "bhūpṛṣṭhādyāvadādityaṃ lakṣamekaṃ pramāṇataḥ |" (sva. 10|422) iti | "ayutāntarā" iti daśasahasraprasthānāḥ -- ityarthaḥ | tatreti, vāyupathadaśakamadhyāt || 121 || tadāha - pañcāśadyojanordhve syādṛtarddhirnāma mārutaḥ || 8-122 || āpyāyakaḥ sa jantūnāṃ tataḥ prācetaso bhavet | pañcāśadyojanādūrdhvaṃ tasmādūrdhvaṃśatena tu || 8-123 || senānīvāyuratraite mūkameghāstaḍinmucaḥ | ye mahyāḥ krośamātreṇa tiṣṭhanti jalavarṣiṇaḥ || 8-124 || tebhya ūrdhvaṃ śatānmeghā bhekādiprāṇivarṣiṇaḥ | pañcāśadūrdhvamogho'tra viṣavāripravarṣiṇaḥ || 8-125 || meghāḥ skandodbhavāścānye piśācā oghamārute | tataḥ pañcāśadūrdhvaṃ syurmeghā mārakasaṃjñakāḥ || 8-126 || tatra sthāne mahādevajanmānaste vināyakāḥ | ye haranti kṛtaṃ karma narāṇāmakṛtātmanām || 8-127 || pañcāśadūrdhvaṃ vajrāṅko vāyuratropalāmbudāḥ | vidyādharādhamāścātra vajrāṅke saṃpratiṣṭhitāḥ || 8-128 || pañcāśadyojanordhve iti, bhūpṛṣṭhāt | āpyāyaka iti, yaduktam -- "yo vivardhayate puṣṭimoṣadhīnāṃ balaṃ tathā | bṛṃhayecca mahīṃ sarvāmāpyāyayati cāvyayaḥ || (sva. 10|424) iti | pañcāśadyojanādūrdhvamiti, yathā bhūpṛṣṭhāt pañcāśadyojanāni parivarjya ūrdhvamṛtarddhiḥ sthitaḥ, tathā tadūrdhvamapi pañcāśadyojanānyantarālatvena paristhāpya ayam -- ityarthaḥ | "prācetasaḥ" iti pracetobhirnirmitatvāt, tadākhyena cāgninā saha nivāsāt; ata evāpyāyakatvaṃ dāhakatvaṃ ca | taduktam - "prācetaso nāma vāyuḥ pracetobhirvinirmitaḥ | sa vai nāśayate vṛkṣānkadācitsaṃpravartayet || agniḥ prācetaso nāma tenaiva saha tiṣṭhati |" (sva. 10|427) iti | "tasmādūrdhvaṃ śatena" iti prācetasādapyūrdhvaṃ yojanānāṃ śatamatikramya -- ityarthaḥ | evamuttaratrāpi vyākhyeyam | tathābhidhāyitvābhāvāt bhekādiprāṇivarṣitvādeva ca sattvavahā ityuktāḥ | taduktam -- "yojanānāṃ śatādūrdhvaṃ meghāḥ sattvavahāḥ smṛtāḥ | matsyamaṇḍūkakūrmāṃśca varṣante durdine ca te ||" (sva. 10|430) iti | viṣavārivarṣitvādeva copasargādikāriṇaḥ | taduktam -- "pañcāśadyojanādūrdhvaṃ vāyurodhaḥ prakīrtitaḥ || tasmiṃstu rogadā meghā varṣanti ca viṣodakam | tenopasargā jāyante mārakāḥ sarvadehinām ||" (sva. 10|432) iti | "oghe vasanti vai divyāḥ piśācāḥ skandadehajāḥ | triṃśatkoṭisahasrāṇi skandasyānucarāḥ smṛtāḥ || te vai divyaiśca kusumairarcayanti harātmajam |" (sva. 10|442) iti | "tatra sthāne" iti amoghākhye maruti | "akṛtātmanām" saṃśayānānām | taduktam -- "tasmādūrdhvaṃ tu tāvadbhyo devyamoghaḥ sthito marut | tasmiṃste mārakā meghā amoghe saṃpratiṣṭhitāḥ ||" (sva. 10|433) iti | "amoghe vināyakā ghorā mahādevasamudbhavāḥ | triṃśatkoṭisahasrāṇi tasminvāyau pratiṣṭhitāḥ || ye haranti kṛtaṃ karma narāṇāmakṛtātmanām | (sva. 10|444) iti ca | "upalāmbudāḥ" iti upalavarṣitvāt tadākhyāḥ | vidyādharādhamā iti, vakṣyamāṇavidyādharāpekṣayā alpasiddhitvāt; ata evaiṣāṃ tatratyamātaṅgārohādeva tattadgatibhāktvam || 128 || etatpadaprāptau caiṣāṃ nimittamāha -- ye vidyāpauruṣe ye ca śmaśānādiprasādhane | mṛtāstatsiddhasiddhāste vajrāṅke maruti sthitāḥ || 8-129 || "vidyāpauruṣe" gāruḍavidyādispardhāyām | mṛtā ityarthādetadante | taduktam -- "vajrāṅko nāma vai vāyuḥ pañcāśadyojane sthitaḥ | tasmiṃścopalakā nāma meghāstūpalavarṣiṇaḥ ||" (sva. 10|434) iti | "vajrāṅke'pi tathā vāyau mātaṅgāḥ krūrakarmiṇaḥ | bhinnāñjananibhā ghorāstāpanā nāma viśrutāḥ || vidyādharāṇāmadhamā manaḥpavanagāminaḥ | ye vidyāpauruṣe ye ca vetālādīñśmaśānataḥ || sādhayitvā tataḥ siddhāste'sminvāyau pratiṣṭhitāḥ | (sva. 10|446) iti ca || 129 || pañcāśadūrdhvaṃ vajrāṅkādvaidyuto'śanivarṣiṇaḥ | abdā apsarasaścātra ye ca puṇyakṛto narāḥ || 8-130 || bhṛgau vahnau jale ye ca saṃgrāme cānivartinaḥ | gograhe vadhyamokṣe vā mṛtāste vaidyute sthitāḥ || 8-131 || puṇyakṛttvameva vyācaṣṭe "bhṛgāvityādinā" | bhṛgvādau mṛtāstathāmnātatvāt tacca luptasmṛtyādīnām | yaduktam - "bhṛgau ca smṛterlupta.......................... |" iti | tathā, "parāṃ kāṣṭhāmanuprāpto bhiṣagbhiḥ parivarjitaḥ | rasāsvādaparityakto vyādhibhiḥ paripīḍitaḥ || vimukhaḥ svajanatyakto dehatyāgodyato naraḥ | āruhedbhairavaṃ yo hi sa tatphalamavāpnuyāt || anyathā pātayeddehaṃ brahmahatyāphalaṃ labheta |" iti | śaṃgrāme" ityarthāccharaṇāgatādinimittam, anyathā hi ātmaghātina ete bhaveyuḥ -- iti kathametatpadaprāptiḥ syāt | yaduktam -- "asuryā nāma te lokā andhena tamasā vṛtāḥ | tāṃste pretyābhigacchanti ye kecātmahano janāḥ || (ri.u. 3 ṛ.) iti | sthitā iti, arthādvimānaiḥ | taduktam -- "tāvadbhiryojanaireva tato vai vaidyuto'nilaḥ | meghāstu vaidyutāstasminnivasanti tu vaidyutāḥ || aśanirvāyusaṃkṣobhātteṣvasau jāyate mahān |" (sva. 10|435) iti | "vaidyute'psarasastasminvāsavena prayojitāḥ | tiṣṭhanti sarvadā tatra pṛthivīpurapālane || bhṛgau vahnau jale vātha saṃgrāmeṣvanivartakāḥ | gograhe vandimokṣe ca miryante puruṣottamāḥ | te vrajanti tatastūrdhvaṃ vimānairmaṇicihnitaiḥ ||" (sva. 10|449) iti || 131 || vaidyutādraivatastāvāṃstatra puṣṭivahāmbudāḥ | ūrdhvaṃ ca rogāmbumucaḥ saṃvartāstadanantare || 8-132 || rocanāñjanabhasmādisiddhāstatraiva raivate | krodhodakamucāṃ sthānaṃ viṣāvartaḥ sa mārutaḥ || 8-133 || pañcāśadūrdhvaṃ tatraiva durdinābdā hutāśajāḥ | vidyādharaviśeṣāśca tathā ye parameśvaram || 8-134 || gāndharveṇa sadārcanti viṣāvarte'tha te sthitāḥ | viṣāvartācchatādūrdhvaṃ durjayaḥ śvāsasaṃbhavaḥ || 8-135 || brahmaṇo'tra sthitā meghāḥ pralaye vātakāriṇaḥ | puṣkarābdā vāyugamā gandharvāśca parāvahe || 8-136 || jīmūtameghāstatsaṃjñāstathā vidyādharottamāḥ | ye ca rūpavratā lokā āvahe te pratiṣṭhitāḥ || 8-137 || mahāvahe tvīśakṛtāḥ prajāhitakarāmbudāḥ | mahāparivahe meghāḥ kapālotthā maheśituḥ || 8-138 || "bhasmādi" ityādigrahaṇāt pādukādi | taduktam -- "tadūrdhvaṃ yojanānāṃ tu pañcāśadraivataḥ smṛtaḥ | tasminpuṣṭivaho nāma puṣṭiṃ varṣati dehinām ||" (sva. 10|436) iti | "raivate tu mahātmānaḥ siddhā vai supratiṣṭhitāḥ | gorocanāñjane bhasma pāduke ajinādi ca || sādhayitvā mahātmānaḥ siddhāste kāmarūpiṇaḥ |" (sva. 10|451) iti ca | ūrdhvamiti, raivatāt | "tadantare" iti tānyeva pañcāśadyojanānyantaraṃ śūnyarūpaṃ yatra -- ityarthaḥ | taduktam -- śaṃvarte rogadā meghāste rogodakavarṣiṇaḥ | pañcāśadyojane te vai tasmiṃstiṣṭhanti toyadāḥ ||" (sva. 10|437) iti durdinābdā iti, durdinakāritvāt | "gāndharveṇa" iti vaṃśīvīṇādinā | taduktam -- "viṣāvarto nāma vāyuḥ pañcāśadupari sthitaḥ | tasminkrodhodakā nāma meghā vai saṃpratiṣṭhitāḥ || te krodharāgabahulaṃ saṃgrāmabahulaṃ tathā | rājñāṃ kṣayakaraṃ caiva prajānāṃ kṣayadaṃ tathā || varṣaṃ caiva prakurvanti yadā varṣanti te ghanāḥ |" (sva. 10|440) iti | "viṣāvarte mahāvāyau vidyādharagaṇāḥ smṛtāḥ | daśa triṃśacca koṭyaste divyābharaṇabhūṣitāḥ ||" (sva 10|453) iti | "āgneyā dhūmajā meghāḥ śītadurdinadāḥ smṛtāḥ | viṣāvartaṃ nāvamiva te vāyuṃ yānti saṃśritāḥ || tatra gāndharvakuśalā gandharvasahadharmiṇaḥ | vaṃśavīṇāvidhijñāśca pakṣiṇaḥ kāmarūpiṇaḥ ||" (sva. 10|455) iti ca | atra ca saṃvarte'pi mahāvāyāviti uddyotakāravyākhyāpāṭhānna bhramaṇīyam -- yatsaṃvarte kathaṃ vidyādharā noktā viṣāvarte tu uktā iti, asmattarkita eva hi pāṭhaḥ sādhuḥ, mahājanaparigṛhītatvāt | evam - - "yojanānāṃ śatādūrdhvaṃ vāyurodhaḥ prakīrtitaḥ |" (sva. 10|431) ityādāvapi asmattarkita eva pāṭho grāhyaḥ, anyathā hi "tasmādūrdhvaṃ tu tāvadbhyaḥ.................... |" (sva. 10|432) ityādau tāvadarthastanmate'pi na saṅgataḥ syāt | "durjayaḥ" iti tannāmā vāyuḥ | taduktam -- "brahmajā nāma vai meghā brahmaniḥśvāsasambhavāḥ | upariṣṭādyojanaśatāddurjayasyopari sthitāḥ ||" (sva. 10|456) iti | gandharvāśca iti, caśabdād durjayākhyameghādīnāmapi grahaṇam | taduktam -- "tatraiva durjayā nāma indrasya parirakṣakāḥ | parāvahābhidhaṃ vāyuṃ te samāśritya saṃsthitāḥ || mahāvīryabalopetā daśa koṭyaḥ prakīrtitāḥ | puṣkarāvartakā nāma meghā vai padmajodbhavāḥ || śakreṇa pakṣā ye cchinnāḥ parvatānāṃ mahātmanām | parāvahastānvahati manujāniva vāraṇaḥ || tasminvāyugamā nāma gandharvā gaganālayāḥ |" (sva.10|461) iti | tadāprabhṛti eṣāṃ nairantaryeṇāvasthānamavasātavyamantarālavidhāyinyāḥ śruterabhāvāt | "tatsaṃjñāḥ" iti jīmūtasaṃjñāḥ | taduktam -- "jīmūtā nāma ye meghā devebhyo jīvasambhavāḥ | dvitīyamāvahaṃ vāyuṃ meghāste ca samāśritāḥ || tasmiñjīmūtakā nāma vidyādharagaṇā daśa |" (sva. 10|462) iti | "rūpavratā" iti rūpaviḍambakavad rūpavidhānaṃ na tu vastuniṣṭhaṃ vastu yeṣāṃ tena vrata(tā) jīvina -- ityarthaḥ | taduktaṃ śrīsvacchande -- "ye ca rūpavratā lokāsteṣāṃ tatra samāśrayaḥ |" iti | etadardhaṃ ca uddyotakṛtā na dṛṣṭam, -- iti na bhramaṇīyam | īśakṛtā iti umāpatinirmitāḥ | taduktam - "mahāvahastato vāyuryatra droṇāḥ samāśritāḥ | tasmindroṇāḥ samākhyātā meghānāṃ parirakṣakāḥ || hitārthaṃ tu prajānāṃ vai nirmitāste mayā purā |" (sva. 10|463) iti | meghāḥ" iti saṃvartādyāḥ | taduktam -- "upariṣṭātkapālotthāḥ saṃvartā nāma vai ghanāḥ | mahāparivaho nāma vāyusteṣāṃ samāśrayaḥ ||" (sva. 10|464) iti || 138 || etadeva upasaṃharati -- mahāparivahānto'yamṛtarddheḥ prāṅmarutpathaḥ | evamatra yojanānāṃ sahasradaśakāt ṛtarddherārabhya mahāparivahāntaṃ ṣoḍaśānāṃ vāyūnāmantarāleṣu yathoktakrameṇa sārdhaṃ śatasaptakaṃ parisaṃkhyāya śiṣṭaṃ viśeṣaśrutyabhāvāt samameva vibhajanīyam, yena pratyekaṃ śatapañcakaṃ sārdhakrośā cāṣṭasaptatirmānaṃ syāt || agnikanyā mātaraśca rudraśaktyā tvadhiṣṭhitāḥ || 8-139 || dvitīye tatpare siddhacāraṇā nijakarmajāḥ | turye devāyudhānyaṣṭau diggajāḥ pañcame punaḥ || 8-140 || ṣaṣṭhe garutmānanyasmiṅgaṅgānyatra vṛṣo vibhuḥ | dakṣastu navame brahmaśaktyā samadhiti (ni)ṣṭhitaḥ || 8-141 || daśame vasavo rudrā ādityāśca marutpathe | navayojanasāhasro vigraho'rkasya maṇḍalam || 8-142 || triguṇaṃ jñānaśaktiḥ sā tapatyarkatayā prabhoḥ | svarlokastu bhuvarlokād dhruvāntaṃ paribhāṣyate || 8-143 || sūryāllakṣeṇa śītāṃśuḥ kriyāśaktiḥ śivasya sā | candrāllakṣeṇa nākṣatraṃ tato lakṣadvayena tu || 8-144 || pratyekaṃ bhaumataḥ sūryasutānte pañcakaṃ viduḥ | saurāllakṣeṇa saptarṣivargastasmād dhruvastathā || 8-145 || brahmaivāpararūpeṇa brahmasthāne dhruvo'calaḥ | meghībhūto vimānānāṃ sarveṣāmupari dhruvaḥ || 8-146 || "mātaro" brahmyādyāḥ | dvitīya iti, vāyupathe | tatpara iti, tṛtīye | aṣṭāviti, nārācādīni | taduktam -- "caturthe pathi caivātra vasantyāyudhadevatāḥ | nārācacāpacakrarṣṭiśūlaśaktīṣumudgarāḥ ||" (sva. 10|468) iti | "diggajā" iti erāvatādayaḥ | taduktam -- "pañcame pathi deveśi vasantyairāvatādayaḥ | erāvato'ñjanaścaiva vāmanaśca mahāgajaḥ || supratīkaḥ karīndraśca puṣpadantastathaiva ca | kumudaḥ puṇḍarīkaśca sārvabhaumo'pi cāṣṭamaḥ || diggajā iti vikhyātāḥ svāsu dikṣu vyavasthitāḥ |" (sva. 10|471) iti | anyasminniti, saptame | anyatreti, aṣṭame | vasavo'ṣṭau, rudrā ekādaśa, ādityā dvādaśa | taduktam - "atra cāṅgārakaḥ sarpirnairṛtaḥ sadasatpatiḥ | budhaśca dhūmaketuśca vikhyātaśca jvarastathā || ajaśca bhuvaneśaśca mṛtyuḥ kāpālikastathā | ekādaśa smṛtā rudrāḥ sarvakāmaphalodayāḥ | dhātā dhruvaśca somaśca varuṇaścānilo'nalaḥ || pratyūṣaśca pradoṣaśca vasavo'ṣṭau prakīrtitāḥ || vasavaḥ kathitā hyete ādityāṃśca nibodha me | aryamā indravaruṇau pūṣā viṣṇurgabhastimān || mitraścaiva samākhyātastvajaghanyo jaghanyakaḥ | vivasvāṃścaiva parjanyo dhātā vai dvādaśa smṛtāḥ || (sva. 10|499) iti | triguṇamiti, saptaviṃśatisahasrāṇi | "tapati" viśvaṃ prakāśayati -- ityarthaḥ | jñānasya hi prakāśakatvameva svabhāva -- iti bhāvaḥ | taduktam -- "jñānaśaktiḥ parasyaiṣā tapatyādityavigrahā |" (sva. 10|498) iti | bhuvarlokādityārabhya sūryāditi, bhuvarlokānte sthitāt | kriyāśaktiriti, jagadāpyāyakāritvāt | taduktam - "candrarūpeṇa tapati kriyāśaktiḥ śivasya tu |" (sva. 10|501) iti | nākṣatramiti, maṇḍalam | taduktam -- "indūrdhve lakṣamātreṇa sthitaṃ nakṣatramaṇḍalam |" (sva. 10|501) iti | lakṣadvayena ityūrdhvam; tena nakṣatramaṇḍalādūrdhvaṃ lakṣadvayena bhaumaḥ, tato'pi budho yāvadante sauraḥ | lakṣeṇa ityūrdhvam | taduktam -- "atriścaiva vasiṣṭhaśca pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ | bhṛgvaṅgirā marīciśca ṛṣayaḥ sapta kīrtitāḥ ||" (sva. 10|505) iti | tatheti, lakṣeṇordhvam -- ityarthaḥ | "medhībhūtaḥ" iti bandhanasthānatāmāptaḥ -- ityarthaḥ | vimānānāmiti, grahādisambandhinām | taduktam -- "brahmaivāpararūpeṇa dhruvasthāne niyojitaḥ | tasya jyotirgaṇo devi nibaddho bhramate sadā || niścalaḥ sa tu vijñeyaḥ śivaśaktyā tvadhiṣṭhitaḥ |" (sva. 10|510) iti || 146 || atra baddhatve'pi eṣāmādhāraḥ kaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- atra baddhāni sarvāṇyapyūhyante nilamaṇḍale | anilamaṇḍalāni ca kiyanti ? -- ityāśaṅkyāha -- svassapta mārutaskandhā āmeghādyāḥ pradhānataḥ || 8-147 || svariti, svargaloke| "āmeghādyā" iti āmeghādāmeghaṃ tadādyo yeṣām | taduktam -- "āmeghādbhāskarātsomānnakṣatrād grahamaṇḍalāt | ṛṣisaptakanirdeśādādhruvāntaṃ ca saptamaḥ ||" (sva. 10|512) iti | tathā "pṛthivyāḥ prathamaḥ skandha āmeghebhyo ya āvahaḥ | dvitīyaścāpi meghebhya āsūryātpravahaśca yaḥ || sūryādūrdhvaṃ tathā somādudvaho yastu vai smṛtaḥ | somādūrdhvaṃ tatharkṣebhyaścaturthaḥ saṃvahastu saḥ || ṛkṣebhyaśca tathaivordhvamāgrahādvivahastu saḥ | ūrdhvaṃ grahādṛṣibhyastu ṣaṣṭho yo'sau parāvahaḥ || saptarṣibhyastathaivordhvamādhruvātsaptamastu saḥ | vātaskandhaḥ parivahaḥ.................................. ||" (purā.) iti || 147 || keṣāṃ cātra nivāsaḥ ? -- ityāha -- itaśca kratuhotrādi kṛtvā jñānavivarjitāḥ | svaryānti tatkṣaye lokaṃ mānuṣyaṃ puṇyaśeṣataḥ || 8-148 || etatsaṅkalayannanyadavatārayati -- evaṃ bhūmerdhruvāntaṃ syāllakṣāṇi daśa pañca ca | dve koṭī pañca cāśītirlakṣāṇi svargato mahān || 8-149 || mārkaṇḍādyā ṛṣimunisiddhāstatra pratiṣṭhitāḥ | nivartitādhikārāśca devā mahati saṃsthitāḥ || 8-150 || mahāntarāle tatrānye tvadhikārabhujo janāḥ | aṣṭau koṭyo mahallokājjano'tra kapilādayaḥ || 8-151 || tiṣṭhanti sādhyāstatraiva bahavaḥ sukhabhāginaḥ | janāttaporkakoṭyo'tra sanakādyā mahādhiyaḥ || 8-152 || prajāpatīnāṃ tatrādhikāro brahmātmajanmanām | brahmālayastu tapasaḥ satyaḥ ṣoḍaśa koṭayaḥ || 8-153 || tatra sthitaḥ sa svayambhūrviśvamāviṣkarotyadaḥ | satye vedāstathā cānye karmadhyānena bhāvitāḥ || 8-154 || ānandaniṣṭhāstatrordhve koṭirvairiñcamāsanam | brahmāsanātkoṭiyugmaṃ puraṃ viṣṇornirūpitam || 8-155 || dhyānapūjājapairviṣṇaurbhaktā gacchanti tatpadam | vaiṣṇavātsaptakoṭībhirbhuvanaṃ parameśituḥ || 8-156 || rudrasya sṛṣṭisaṃhārakarratubrahmāṇḍavartmani | tatra bhuvarloko lakṣeṇa, tataḥ somastato'pi nakṣatramaṇḍalam - iti trīṇi lakṣāṇi | tato bhaumātsaurāntaṃ pratyekaṃ lakṣadvayena daśa, tataḥ saptarṣayo lakṣeṇa, tato dhruvaḥ -- iti pañcadaśa bhūmerdhruvāntaṃ bhavet | śvargataḥ" iti svarlokādārabhyetyarthaḥ | "devāḥ" iti tattallokavāsinaḥ saṅkrandanādyāḥ, "ye nivṛttādhikārāstu lokatrayanivāsinaḥ | saṅkrandanādayasteṣāṃ mahallokelayaḥ smṛtaḥ ||" yadabhiprāyeṇaiva pūrvaṃ "kūṣmāṇḍahāṭakādyāstu krīḍanti mahadāhvaye |" ityādyuktam | "anye" iti tattadyajñānuṣṭhātāraḥ kapilādaya iti | taduktam -- "ekapādo'tha jahnuśca kapilaścāsuristathā | bhautiko vāḍvaliścaiva janalokanivāsinaḥ ||" (sva. 10|508) iti | tathā śādhyā nāma surāstasminvasanti sukhinaḥ sadā |" iti | arkakoṭyo dvādaśa | brahmātmajanmanāmityarthānmānasānām | taduktam -- śanakaśca sanandaśca sanatkumāraḥ sanandanaḥ | śaṅkuścaiva triśaṅkuśca tapolokanivāsinaḥ ||" (sva. 10|520) iti tathā "prajānāṃ patayastatra mānasā brahmaṇa......... |" iti | "āviṣkaroti" iti sṛjati -- ityarthaḥ | "anye" iti śikṣākalpādayaḥ | "āsanam" iti āsyate'sminniti bhuvanam | taduktam - "karmajñānena saṃsiddhā advaitapariniṣṭhitāḥ | ānandapadasaṃprāptā ānandapadamāgatāḥ || ṛgvedo mūrtimāṃstasminnindranīlasamadyutiḥ |" (sva. 10|525) iti | "uttareṇa yajurvedaḥ śuddhasphaṭikasannibhaḥ |" (sva. 10|526) iti | śthitaḥ paścimadigbhāge sāmavedaḥ sanātanaḥ |" (sva. 10|527) iti | "atharvāñjanavacchyāmaḥ sthito dakṣiṇatastathā |" (sva. 10|529) iti | "ṣaḍaṅgānītihāsāśca purāṇānyakhilāni tu | vedopaniṣadaścaiva mīmāṃsāraṇyakaṃ tathā || svāhākāravaṣaṭkārau rahasyāni tathaiva ca | gāyatrī ca sthitā yatra yatra devaścaturmukhaḥ ||" (sva. 10|530) iti "koṭiyojanamānena satyalokordhvataḥ priye | brahmāsanamiti khyātam...................... ||" (sva. 10|533) iti ca | "tatpadam" iti viṣṇupadam | vaiṣṇavāditi, tadūrdhvam -- ityarthaḥ || 156 || keṣāṃ cātra nivāsaḥ ? -- ityāha -- dīkṣājñānavihīnā ye liṅgārādhanatatparāḥ || 8-157 || te yāntyaṇḍāntare raudraṃ puraṃ nādhaḥ kadācana | liṅgārādhanatatparā iti, śivadharmottarādiprakriyayā || 157 || nanu yadyevaṃ tatkimete tatraivāsate kimuta tato'pyūrdhvaṃ yānti ? -- ityāśaṅkyāha - tatsthāḥ sarve śivaṃ yānti rudrāḥ śrīkaṇṭhadīkṣitāḥ || 8-158 || adhikārakṣaye sākaṃ rudrakanyāgaṇena te | śivamiti param, "yānti" iti tadaikātmyāpattyā mucyante -- ityarthaḥ || nanvevaṃ māhātmyavatkimetadeva bhuvanamasti uta bhuvanāntarāṇyapi ? -- ityāha -- puraṃ puraṃ ca rudrordhvamuttarottaravṛddhitaḥ || 8-159 || tadāha - brahmāṇḍādhaśca rudrordhvaṃ daṇḍapāṇeḥ puraṃ sa ca | śivecchayā dṛṇātyaṇḍaṃ mokṣamārgaṃ karoti ca || 8-160 || sarvarudrau bhīmabhavāvugro devo mahānatha | īśāna iti bhūrlokāt sapta lokeśvarāḥ śivāḥ || 8-161 || "brahmāṇḍa" iti tatkarparikādhaḥ -- ityarthaḥ | "dṛṇāti" iti khaṇḍayati vigatāvaraṇaṃ karoti -- ityarthaḥ | "devo mahān" iti mahādevaḥ | bhūrlokādityārabhya, tena bhūrlokeśarvo'dhipatiryāvatsatyalokeriśānaḥ, iti -- kramaḥ | paśupatistu rudraloke'dhipatirityarthasiddham || 161 || atra ca lokānāṃ parāparatvamapyastītyāha -- sthūlairviśeṣairārabdhāḥ sapta lokāḥ pare punaḥ | sūkṣmairiti guruścaiva rurau samyaṅnyarūpayat || 8-162 || viśeṣairiti bhūtaiḥ, sūkṣmairiti aviśeṣaistanmātraiḥ | tadāhuḥ -- "tanmātrāṇyaviśeṣāstebhyo bhūtāni pañca pañcabhyaḥ | ete smṛtā viśeṣā............................... ||" (sāṃ.kā. 38) kimatra pramāṇam -- ityāśaṅkyoktam -- "iti guruścaiva rurau samyaṅnyarūpayat" iti || 162 || tadāha - ye brahmaṇādisarge svaśarīrānnirmitāḥ prabhūtākhyāḥ | sthūlāḥ pañca viśeṣāḥ saptāmī tanmayā lokāḥ || 8-163 || parato liṅgādhāraiḥ sūkṣmaistanmātrajairmahābhūtaiḥ | lokānāmāvaraṇairviṣṭabhya paraspareṇa gandhādyaiḥ || 8-164 || liṅgādhāraiḥ śarīrāśrayaiḥ; ata eva lokāvaraṇai kāraṇabhūtaiḥ -- ityarthaḥ | "viṣṭabhya paraspareṇa" iti sāmānyaviśeṣarūpatayā parasparāvaṣṭambhena avasthitaiḥ -- ityarthaḥ || 164 || etadeva saṅkalayati -- kālāgnerdaṇḍapāṇyantamaṣṭānavatikoṭayaḥ | ata ūrdhvaṃ kaṭāho'ṇḍe sa ghanaḥ koṭiyojanam || 8-165 || pañcāśatkoṭayaścordhvaṃ bhūpṛṣṭhādadharaṃ tathā | tatra adhastād bhūkaṭāhāntaṃ pañcāśatkoṭayaḥ saṅkalitāḥ, ūrdhvaṃ tu bhūpṛṣṭhād dhruvāntaṃ pañcadaśa lakṣāṇi, mahān sapañcāśītilakṣe dve koṭī, jano'ṣṭau, tapo dvādaśa, satyaḥ ṣoḍaśa, brahmaṃ bhuvanamekam, vaiṣṇavaṃ dve, raudraṃ sapta, kaṭāha ekaḥ, -- ityevaṃ pañcāśatkoṭayaḥ || 165 || etadeva upasaṃharati -- evaṃ koṭiśataṃ bhūḥ syāt sauvarṇastaṇḍulastataḥ || 8-166 || śatarudrāvadhirhuṃphaṭ bhedayettattu duḥśamam | taṇḍula iti vartulākāratvāt sa eva -- ityarthaḥ | "tataḥ" iti vistīrṇaḥ; ata eva śatarudrāvadhiḥ -- ityuktam | duḥśamamiti, vajrasārādhikasāratvāt devairapi durbhedyamityarthaḥ | taduktam -- "evaṃ koṭiśataṃ jñeyaṃ pārthivaṃ tattvamucyate | śatarudrāvadhi jñeyaṃ sauvarṇaṃ parivartulam || vajrasārādhikasāraṃ durbhedyaṃ tridaśairapi | huṃphaṭkāraprayogeṇa bhedayettu varānane ||" (sva. 10|621) iti || 166 || nanu śatarudrāḥ kutrāvasthitā -- yadavadhikatvamapi asyocyate -- ityāśaṅkyāha -- pratidikkaṃ daśa daśetyevaṃ rudraśataṃ bahiḥ || 8-167 || brahmāṇḍādhārakaṃ tacca svaprabhāveṇa sarvataḥ | yaduktam - "daśa daśa krameṇaiva daśadikṣu samantataḥ | pūrvādikramayogena kathayāmyanupūrvaśaḥ || kapālīśo hyajo budhno vajradehaḥ pramardanaḥ | vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ ||" (sva. 10|623) iti | "agnirudro hutāśī ca piṅgalaḥ khādako haraḥ | jvalano dahano babhrurbhasmāntakakṣayāntakau ||" (sva. 10|625) iti | "yāmyo mṛtyurharo dhātā vidhātā kartṛsaṃjñakaḥ | saṃyoktā ca viyoktā ca dharmo dharmapatistathā ||" (sva. 10|627) iti | ṅairṛto dāruṇo hantā krūradṛṣṭirbhayānakaḥ | ūrdhvakeśo virūpākṣo dhūmre lohitadaṃṣṭrakau ||" (sva. 10|629) iti | "balo hyatibalaścaiva pāśahasto mahābalaḥ | śveto'tha jayabhadraśca dīrghabāhurjanāntakaḥ || meghanādī sunādī ca ........................|" (sva. 10|632) iti | śīghre laghurvāyuvegaḥ sūkṣmastīkṣṇo bhayānakaḥ | pañcāntakaḥ pañcaśikhī karpadī meghavāhanaḥ ||" (sva. 10|634) iti | ṅidhīśo rūpavāndhanyaḥ saumyadeho jaṭādharaḥ | lakṣmīratnadharau kāmī prasādaśca prabhāsakaḥ ||" (sva. 10|636) iti | "vidyādhipo'tha sarvajño jñānadṛgvedapāragaḥ | śarvaḥ sureśo jyeṣṭhaśca bhūtapālo baliḥ priyaḥ ||" (sva. 10|638) iti | "vṛṣo vṛṣadharo'nanto'krodhano mārutāśanaḥ | grasano ḍambareśau ca phaṇīndro vajradaṃṣṭrakaḥ ||" (sva. 10|640) iti | "śambhurvibhurgaṇādhyakṣastryakṣastu tridaśeśvaraḥ | saṃvāhaśca vivāhaśca nabho lipsusrilocanaḥ ||" (sva. 10|642) iti | "śatarudrā iti khyātā brahmāṇḍaṃ vyāpya saṃsthitāḥ |" (sva. 10|644) iti | śvaprabhāveṇa" iti svavīryamāhātmyād -- ityarthaḥ || nanu aṇḍaṃ nāma kimucyate yadapi brahmasambandhi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- aṇḍasvarūpaṃ gurubhiścoktaṃ śrīrauravādiṣu || 8-168 || tadgranthameva paṭhati -- vyakterabhimukhībhūtaḥ pracyutaḥ śaktirūpataḥ | āvāpavānanirbhakto vastupiṇḍo'ṇḍa ucyate || 8-169 || tamoleśānuviddhasya kapālaṃ sattvamuttaram | rajo'nuviddhaṃ nirmṛṣṭaṃ sattvamasyādharaṃ tamaḥ || 8-170 || tatrādyaṃ ślokaṃ viṣamatvātsvayameva vyācaṣṭe -- vastupiṇḍa iti proktaṃ śivaśaktisamūhabhāk | aṇḍaḥ syāditi tadvyaktau saṃmukhībhāva ucyate || 8-171 || tathāpi śivamagnānāṃ śaktīnāmaṇḍatā bhavet | tadarthaṃ vākyamaparaṃ tā hi na cyutaśaktitaḥ || 8-172 || tanvakṣādau mā prasāṅkṣīdaṇḍateti padāntaram | tanvakṣādiṣu naivāste kasyāpyāvāpanaṃ yataḥ || 8-173 || tanvakṣasamudāyatve kathamekatvamityataḥ | anirbhakta iti proktaṃ sājātyaparidarśakam || 8-174 || aṇḍo hi nāma "vastūnāṃ" tanvakṣādīnāṃ "piṇḍaḥ" samudāya ucyate, tadasya lakṣaṇam -- ityarthaḥ | evamukte hi śivasyāpi "śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ..................... |" ityādyuktyā tanvādiśaktisamudāyabhāktvāt tattvaṃ prasajyate - iti tasyāṇḍasya vyaktau saṃmukhībhāva idaṃprathamatayā bahiravabhāso na tu pūrvamapi -- iti "vyakterabhimukhībhūtaḥ" ityanenocyate yenaivamativyāptirna syāt, sa hi śakṛdvibhāto'yamātmā" iti nyāyāt sarvadaivāvabhāsamānaḥ | evamapi śaktimadaikātmyabhājaḥ śaktisamūhasyāṇḍatvaṃ prasaktaṃ bhavet | tāsāṃ hi śaktīnāṃ tattadarthātmanā kādācitka eva bahirabhivyaktau saṃmukhībhāvaḥ, tannivṛttyarthaṃ vākyāntarasyopādānaṃ "pracyutaḥ śaktirūpataḥ" iti | sa hi vyaktyabhimukhībhūtatvādeva śaktyātmanaḥ sūkṣmādrūpāt "pracyutaḥ" sthūlatayā vyakterātmanā bahiḥ prathitaḥ -- ityarthaḥ | śaktīnāṃ tu vyaktāvabhimukhībhāve'pi na śaktirūpataḥ pracyāvaḥ svarūpavipralopaprasaṅgāt | evamapi tanvakṣādāvaṇḍatā mā prasaktā bhūditi padāntaramupāttam "āvāpavān" iti | āvāpo vastvantaraprakṣepo vidyate yasya sa tathā, caturdaśavidhasya bhūtajātasya tāsu tāsu yoniṣvāvāpanāt; tanvādau punaretannāsti anyāśritatvāt, tathātve cānyāśrayatvānupapatteḥ | nanu evamapi tanvādīnāmānaikyāt samudāyarūpatayā kathamasyaikatvena nirdeśaḥ syāt? - ityuktam "anirbhaktaḥ" iti | tadvibhāgāpratipatterekatvānuprāṇakaṃ sājātyameva paridarśayati yenāsya nagarādijñānavadekatvameva nyāyyaṃ syāt || 174 || nanu yadyevaṃ tatpratitattvamaṇḍatvaṃ syāt - ityetadvyāvartanāya vastupiṇḍapadasyāpyupādānam, -- ityāha -- vināpi vastupiṇḍākhyapadenaikaikaśo bhavet | tattveṣvaṇḍasvabhāvatvaṃ nanvevamapi kiṃ na tat || 8-175 || guṇatanmātrabhūtaughamaye tattve prasṛjyate | ucyate vastuśabdena tanvakṣabhuvanātmakam || 8-176 || rūpamuktaṃ yatastena tatsamūho'ṇḍa ucyate | vastuśabdena hi tanvādivat tattvānyapi ucyante, tatteṣāmapi piṇḍo'ṇḍaḥ -- iti tatkathaṃ syāt; evaṃ tarhi pṛthvītattvasyāpi ekakasyāṇḍatvamanabhidhānīyam, abhidhāne vā pratyekamapi tathātvam - iti vyarthameva vastupiṇḍapadopādānam | satyam kintu pṛthvītattvaṃ sthaulyasya parā koṭiḥ, iti tatra tattvāntarāṇyapi antaravasthitāni pratyakṣamabhilakṣyante -- ityekatve'pi asya anekatattvamayatvamivāsti ityuktam | yadāhuḥ -- "brahmāṇḍaṃ ca pañcabhūtātmakam" iti | evaṃ tarhi sarvatra sarvamasti -- iti pṛthvītattvasyāpi tattvāntareṣu sadbhāvaḥ -- iti punarapi tadavastha eva sa doṣaḥ | satyam, tathāpi pṛthvyādīnāmūrdhvatattvāntareṣu sūkṣmeṇa rūpeṇāvasthitiḥ, atra tu teṣāṃ sthūleneti śeṣaḥ | nanvevamapi anekāni vastūni saṃbhavanti -- iti vastuśabdena sattvādayaḥ śabdādayo vā guṇā api ucyante -- iti tatpiṇḍātmani prakṛtyādau tattve'pi aṇḍatvaṃ syāt? -- ityāśaṅkāṃ darśayati -- ṅanvevamityādinā" | guṇeti prakṛtiḥ | idamatra pratisamādhānaṃ yad vastuśabdasya viśeṣeṇa dharmarūpe pratiniyate tanvādāveva vācakatvamatra vivakṣitaṃ na tu sāmānyena -- iti tatsamudāya eva na tu sattvādisamudāyo'pi aṇḍa ucyate iti || 176 || atra ca yathāsaṃbhavamāśaṅkā nirākṛtaiva -- ityāha -- bhavecca tatsamūhatvaṃ patyurviśvavapurbhṛtaḥ || 8-177 || tadarthaṃ bhedakānyanyānyupāttānīti darśitam | patyuśca tatsamūhatvasadbhāve viśvavapurdhāritvaṃ hetuḥ | "bhedakāni" iti, vyāvartakāni || 177 || anye punaretadanyathā vyācakhyuḥ -- ityāha -- tāvanmātrāsvavasthāsu māyādhīne'dhvamaṇḍale || 8-178 || mā bhūdaṇḍatvamityāhuranye bhedakayojanam | "tāvanmātrāsu" iti tanvādiṣu | dvitīyastu sugamatvāt svayaṃ na vyākṛtaḥ -- iti vyākhyāyate -- tasya cāṇḍasya tamoleśānuviddhasya yaduttaramuparitanaṃ kapālaṃ tadrajo'nuviddhaṃ sattvam, guṇāntarānuvedhe'pi tattvākhyaguṇaśūnyaṃ rajo'nuviddham, tamaḥsaṃbhede'pi tatpradhānamevetyarthaḥ | madhyaṃ tu rajaḥpradhānamityarthasiddham | yadāhuḥ -- "ūrdhvaṃ sattvaviśālastamoviśālastu mūlataḥ sargaḥ | madhye rajoviśālo brahmādistambaparyantaḥ ||" (sāṃ. 55 kā.) iti || 178 || evaṃ prakaraṇādaṇḍasvarūpaṃ vyākhyāya prakṛtamevānusarati -- itthamuktaviriñcāṇḍabhṛto rudrāḥ śataṃ hi yat || 8-179 || teṣāṃ sve patayo rudrā ekādaśa mahārciṣaḥ | ekādaśeti, pratidiśamekaḥ sarveṣāṃ caikaḥ, iti | taduktam -- śthito vai pūrvato'ṇḍasya śvetaḥ........|" (sva.10|646) iti | "āgneyyāmagnisaṅkāśo vaidyutaḥ..........|" (sva.10|648) iti | "yāmye'ṇḍasya mahākālaḥ ..............|" (sva.10|649) iti | ṅairṛte bikaṭo nāma....................|" (sva.10|650) iti | "paścime'ṇḍasya yo rudro mahāvīrya iti smṛtaḥ |" (sva.10|651) iti | "vāyavyāṃ diśi cāṇḍasya vāyuvegaḥ..... |" (sva.10|652) iti | śubhadranāmottarataḥ.........................|" (sva.10|653) iti | "vidyādharo nāma rudra eśānyām.........|" (sva. 10|654) iti | "adhaḥ kālāgnirudro'nyaḥ...............|" (sva. 10|656) iti | "etaiḥ samāvṛto rudro....................|" (sva. 10|657) iti | "vīrabhadro vṛto rudrairuparyaṇḍasya saṃsthitaḥ |" "ekādaśo mahākāyaiḥ...............|" (sva. 10|658) iti ca | śrīpūrvaśāstre punariyānviśeṣo yat tatraiṣāṃ pratidaśakaṃ tanmadhyādeva eka ekaḥ patiḥ, iti | vīrabhadrastu ubhayathāpyaviśiṣṭaḥ || 179 || tadāha -- ananto'tha kapālyagniryamanairṛtakau balaḥ || 8-180 || śīghre nidhīśo vidyeśaḥ śambhuḥ savīrabhadrakaḥ | śrīvīrabhadrasya sattvaṃ sarvādhipatyāt | taduktaṃ tatra -- "anantaḥ prathamasteṣāṃ kapālīśastathā paraḥ | agnirudro yamaścaiva nairṛto bala eva ca || śīghre nidhīśvaraścaiva sarvavidyādhipo'paraḥ | śambhuśca vīrabhadraśca vidhūmajvalanaprabhāḥ ||" (mā. vi. 5|14) iti || 180 || kathaṃ caiṣāmatrāvasthānam? -- ityāha - madhu madhukṛtaḥ kadambaṃ kesarajālāni yadvadāvṛṇute || 8-181 || tadvatte śivarudrā brahmāṇḍamasaṃkhyaparivārāḥ | śarāṣṭaniyutaṃ koṭirityeṣāṃ sanniveśanam || 8-182 || śrīkaṇṭhādhiṣṭhitāste ca sṛjanti saṃharanti ca | īśvaratvaṃ diviṣadāmiti rauravavārtike || 8-183 || taduktam -- "āvṛtyāṇḍaṃ sthitā hyete madhu yadvanmadhuvratāḥ | kadambakusumaṃ yadvatkesaraiḥ parivāritam ||" iti | śarāḥ" pañca, ṅiyutam" daśa lakṣāṇi | tena pañcāśītiḥ sahastrāṇi daśa lakṣāṇi koṭiścaikā tadbhuvanānāṃ pratyekaṃ pramāṇamiti | atra ca kiṃ pramāṇam -- ityuktam "iti rauravavārtike" iti | taduktaṃ tatra -- "pañcāśītiryojanānāṃ niyutānāṃ tathā parā | koṭiśca tanniveśasya vistāraḥ parikīrtitaḥ ||" iti | "śrīkaṇṭhādhiṣṭhitāste ca devānāṃ manasepsitam | aiśvaryaṃ saṃprayacchanti haranti ca mahaujasaḥ ||" iti ca || 183 || atra ceyānanyatra viśeṣaḥ -- ityāha -- siddhātantre tu hemāṇḍācchatakoṭerbahiḥ śatam | aṇḍānāṃ kramaśo dvidviguṇaṃ rūpyādiyojitam || 8-184 || teṣu krameṇa brahmāṇaḥ saṃsyurdviguṇajīvitāḥ | kṣīyante kramaśaste ca tadante tattvamammayam ++ || 8-185 || śatamiti, saṃkhyopalakṣaṇaparameṣāmasaṃkhyatvāt | yaduktam -- "pṛthagdvayamasaṃkhyātamekaikaṃ ca pṛthagdvayam |" (mā.vi. 2|50) iti | "dvidviguṇam" iti dviśatakoṭicatuḥśatakoṭyādi | "rūpyādi" ityādiśabdāttāmradiyojitatvam | dviguṇajīvitā ityādyabrahmāpekṣayā | taduktaṃ tatra -- ūrdhvaṃ kālānalaṃ nāma brahmāṇḍaṃ dviguṇaṃ sthitam | tāvadyāvacchataṃ pūrṇamaṇḍānāṃ brahmaṇāṃ tathā || vṛddhisteṣu smṛtā devi dviguṇā vīravandite | dviguṇaṃ ca bhavedāyuḥ prathamāt padmajanmanaḥ || adhunā saṃpravakṣyāmi aṇḍānāṃ nāmagocaram | kāñcanaṃ kālasaṃjñaṃ ca vetālaṃ ca mahodaram ||" ityādi | "gahvaraṃ śatatamaṃ viddhi sarveṣāmupari sthitam | ityantam | tathā -- "prathamaṃ kāñcanaṃ proktaṃ raukmaṃ caiva dvitīyakam | tāmraṃ ca lohajaṃ caiva kramādevaṃ vyavasthitāḥ || mahākalpe kṣayaṃ yānti sadevāḥ sapitāmahāḥ | antarakṣīyate hyekaṃ mahākalpaśate śate || tāvadyāvatsthitaṃ śeṣaṃ gahvaraṃ tu mahāṇḍakam | mahākṣaye kṣayastasya sāmānyenaiva lupyate ||" iti || 185 || evaṃ tattvāntarāṇāmapi uttarottaravṛddhyā mānaṃ samasti -- ityāha -- dharāto'tra jalādi syāduttarottarataḥ kramāt | daśadhāhaṅkṛtāntaṃ dhīstasyāḥ syācchatadhā tataḥ || 8-186 || sahasradhā vyaktamataḥ pauṃsnaṃ daśasahasradhā | niyatirlakṣadhā tasmāttasyāstu daśalakṣadhā || 8-187 || kalāntaṃ koṭidhā tasmānmāyā viddaśakoṭidhā | īśvaraḥ śatakoṭiḥ syāttasmātkoṭisahasradhā || 8-188 || sādākhyaṃ vyaśnute tañca śaktirvṛndena saṃkhyayā | vyāpinī sarvamadhvānaṃ vyāpya devī vyavasthitā || 8-189 || aprameyaṃ tataḥ śuddhaṃ śivatattvaṃ paraṃ viduḥ | uttarottarata iti, yathā dharāto jalaṃ daśaguṇam, tato'pi tejo yāvadante'haṅkāraḥ | "tasyā" iti ahaṅkriyāyāḥ | "vit" iti vidyā | "vyaśnute" vyāpnotītyarthaḥ | sarvamiti, śaktyādidharāntam | taduktam -- "athopariṣṭāttattvāni udakādiśivāntakam | uttarottarayogena daśadhā saṃsthitāni tu || ahaṅkārastadūrdhvaṃ tu buddhistu śatadhā sthitā | ūrdhvaṃ sahasradhā jñeyaṃ pradhānaṃ varavarṇini || pauruṣaṃ daśasāhasraṃ niyatirlakṣadhā smṛtā | tadūrdhvaṃ daśa lakṣāṇi kalā yāvattu suvrate || māyā tu koṭidhā vyāpya sthitā sarvaṃ carācaram | daśakoṭiguṇā vidyā māyāṃ vyāpya vyavasthitā || śatakoṭiguṇenaiva vyāptāsāvīśvareṇa tu | sādākhyaṃ koṭisāhasraṃ bindunādaṃ tadūrdhvataḥ || yojanānāṃ tu vṛndaṃ vai śaktirvyāpya vyavasthitā | vyāpinī sarvamadhvānaṃ vyāpya devī vyavasthitā || aprameyaṃ tato jñeyaṃ śivatattvaṃ varānane |" (sva. 1|673) iti || 189 || etaccānyatra na kvacidapi dṛṣṭam -- ityataḥ paraṃ mokṣasya na kāraṇam - - ityāha - jalādeḥ śivatattvāntaṃ na dṛṣṭaṃ kenacicchivāt || 8-190 || ṛte tataḥ śivajñānaṃ paramaṃ mokṣakāraṇam | kimatra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- tathā cāha mahādevaḥ śrīmatsvacchandaśāsane || 8-191 || tadeva arthadvāreṇa paṭhati -- nānyathā mokṣamāyāti paśurjñānaśatairapi | śivajñānaṃ na bhavati dīkṣāmaprāpya śāṅkarīm || 8-192 || prāktanī pārameśī sā pauruṣeyī ca sā punaḥ | dīkṣāmaprāpyeti, yaduktam -- ṅa cādhikāritā dīkṣāṃ vinā yoge'sti śāṅkare |" (mā.vi. 4|6) iti | prāktanīti, tattajjanmāntarīyābhyāsabalād anupāyarūpatāmāptetyarthaḥ | "pārameśī" iti vidyeśvarādivat sākṣātparameśvarakartṛkā | "pauruṣeyī" iti śāstrakrameṇācāryakartṛkā | taduktaṃ tatra - "yatra dṛṣṭaṃ paśujñānaiḥ kupathabhrantadṛṣṭibhiḥ |" (sva. 10|674) ityādyupakramya "vinā prasādādīśasya jñānametanna labhyate | na cāpi bhāvo bhavati dīkṣāmaprāpya dehinām || yadā tu kāraṇācchaktirbhavennirvāṇakārikā | śivecchayā prapadyeta dīkṣāṃ jñānamayīṃ śubhām || mantrayogātmikāṃ divyāṃ tato mokṣaṃ vrajetpaśuḥ | nānyathā mokṣamāproti paśurjñānaśatairapi || yasya prakāśitaṃ sarvaṃ śivenānantarūpiṇā | sa eva mokṣaṃ vrajati śivaḥ sākṣānmaheśvaraḥ || tenedaṃ jñānamukhyaṃ tu purā proktaṃ mayā tava |" (sva. 10|706) iti || 192 || idānīmaptattve bhuvanāni vaktumupakramate -- śatarudrordhvato bhadrakālyā nīlaprabhaṃ jayam || 8-193 || na yajñadānatapasā prāpyaṃ kālyāḥ puraṃ jayam | tadbhaktāstatra gacchanti tanmaṇḍalasudīkṣitāḥ || 8-194 || ṅīla" iti indranīlam | tanmaṇḍalasudīkṣitā iti, "ato bhuvanabhartari" ityādyuktyā tadbhuvanaṃ prāptum -- ityarthaḥ || 194 || nanu kiṃ tatprāptyā? -- ityāśaṅkyāha -- nirbījadīkṣayā mokṣaṃ dadāti parameśvarī | nanvaptattvāvasthitaitadbhuvanamātraprāptyā kathamevam? -- ityāśaṅkyāha -- vidyeśāvaraṇe dīkṣāṃ yāvatīṃ kurute nṛṇām || 8-195 || tāvatīṃ gatimāyānti bhuvane'tra niveśitāḥ | iyaṃ hi bhagavatī śā devī sarvadevīnāṃ nāmarūpaiśca tiṣṭhati | yogamāyāpraticchannā kumārī lokabhāvanī || acintyā cāprameyā ca...................... |" (sva. 10|727) ityuktyā sarvotkṛṣṭā, yenaivamatra māhātmyamuktam || 195 || tataḥ koṭyā vīrabhadro yugāntāgnisamaprabhaḥ || 8-196 || vijayākhyaṃ puraṃ cāsya ye smaranto maheśvaram | jaleṣu maruṣu cāgnau śiraśchedena vā mṛtāḥ || 8-197 || te yānti bodhamaiśānaṃ vīrabhadraṃ mahādyutim | vairabhadrordhvataḥ koṭirviṣkambhādvistṛtaṃ tridhā || 8-198 || rudrāṇḍaṃ sālilaṃ tvaṇḍaṃ śakracāpākṛti sthitam | "maruṣu" iti mahāpathe maheśvaraṃ smaranto mṛtāḥ -- iti sarvatra saṃbandhaḥ | anyathā hi vaidyutaṃ yānti, -- iti pūrvamuktam | "eśvaraṃ bodham" raudraṃ tejaḥ, sa hi rudrakrodhādudbhūtaḥ -- iti bhāvaḥ | "vairabhadrordhvataḥ" iti vīrabhadrasaṃbandhino vijayākhyātpurādūrdhvam - - ityarthaḥ | śālilamaṇḍam" ammayamāvaraṇam, tatpradhānaṃ bhuvanamiti yāvat | ata evāptattvīyānāṃ samastānāṃ bhuvanānāmūrdhvaṃ tejastattvasya cādhaḥsthitaṃ tañcāṇḍaṃ "rudrāṇḍam" tacchabdavyapadeśyam | atrāpi ca vīrabhadrākhya evāsau bhagavānmahātmā rudraḥ sūkṣmarūpeṇāste -- ityabhiprāyaḥ | tacca viṣkambhātkoṭiḥ, ūrdhvametanmānam -- ityarthaḥ | vistṛtaṃ tridheti, tiryakkoṭitrayaparīmāṇamityarthaḥ | etacca nikhilāptattvāpekṣayā na vyākhyeyam, tanmānasya dharāpekṣayā daśaguṇatvena prāgevoktatvāt | yaduktam -- "bhuvanasyāsya deveśi hyuparyāvaraṇaṃ mahat | ammayaṃ tu ghanaṃ cāti śakracāpākṛti sthitam || vitānamiva tadbhadramantare samavasthitam | tatra cāste mahātmāsāvaṅguṣṭhāgrapramāṇakaḥ | tatra yojanakoṭirvai viṣkambhādūrdhvamucyate | tiryaktriguṇavistāramāpyamāvaraṇaṃ priye ||" (sva. 10|758) iti | "rudrāṇḍa iti vikhyātaṃ rudraloka iti priye |" (sva. 10|759) iti ca | evamiti siddham -- yadaptattvasyārambha eva bhadrakālyā bhuvanam, ata eva tatra "śatarudrordhvataḥ" ityuktam, prānte tu vīrabhadrasya sthūlasūkṣmatayā puradvayamiti || 198 || tanmadhye tu bhuvanāntarāṇi kiṃ sthitāni na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- ā vīrabhadrabhuvanādbhadrakālyālayāttathā || 8-199 || trayodaśabhiranyaiśca bhuvanairūpaśobhitam | āṅśabdo maryādāyām, tena bhadrakālyālayādārabhya vīrabhadrabhuvanaṃ yāvat arthāt bhadrakālyālayena saha trayodaśa bhuvanānyavasthitāni -- ityarthaḥ | upaśobhitamiti, arthādaptattvam, evaṃ-pāṭha eva ca āgama iti uddyotakāravyākhyayā na bhramitavyam || 199 || tānyevāha - tato bhuvaḥ sahādreḥ pūrgandhatanmātradhāraṇāt || 8-200 || mṛtā gacchanti tāṃ bhūmiṃ dharitryāḥ paramāṃ budhāḥ | abdheḥ puraṃ tatastvāpyaṃ rasatanmātradhāraṇāt || 8-201 || tataḥ śriyaḥ puraṃ rudrakrīḍāvataraṇeṣvatha | prayāgādau śrīgirau ca viśeṣānmaraṇena tat || 8-202 || sārasvataṃ puraṃ tasmācchabdabrahmavidāṃ padam | rudrocitāstā mukhyatvādrudrebhyo'nyāstathā sthitāḥ || 8-203 || pureṣu bahudhā gaṅgā devādau śrīḥ sarasvatī | lakulādyamareśāntā aṣṭāvapsu surādhipāḥ || 8-204 || śahādreḥ" iti mervādiprāguktaparvatayuktāyāḥ -- ityarthaḥ | "rasatanmātradhāraṇāt" iti rasatanmātradhāraṇayetyarthaḥ | mṛtā gacchanti -- iti prācyena saṃbandhaḥ | rudrasya krīḍayāvataraṇeṣu na tu anujighṛkṣayā, tatra hi naitāvanmātraprāptirbhavet -- iti bhāvaḥ | etaccāgrata eva vyaktībhaviṣyati -- iti nehāyastam | "tat" śriyaḥ puram, gacchantīti prācyena saṃbandhaḥ | "śabdabrahmavidām" iti gītajñānāṃ vāktattvadhāraṇāniṣṭhānāṃ ca | taduktam -- "hāhā hūhūścitrarathastumbururnāradastathā | viśvāvasurviśvaratho divyagītavicakṣaṇāḥ || saṃyojya manasātmānaṃ tyaktvā karmaphalaspṛhām | te vai sārasvataṃ sthānaṃ prāptā vai surapūjite || ye ca vāgdhāraṇāṃ dhyātvā prāṇānmuñcanti dehinaḥ | te vai sārasvataṃ lokaṃ prāpnuvanti narottamāḥ ||" (sva. 10|843) iti | "apsu" ityanena tattvayojanākhyamapi prameyamuṭṭaṅkitam, evamuttaratrāpi jñeyam | aṣṭāvityanena bhadrakālyā bhuvo'bdheḥ śriyaḥ sarasvatyāśca bhuvanānāṃ pañcakena saha trayodaśa bhavanti iti prāgupakrāntāyāḥ saṃkhyāyā api saṅkalanaṃ smāritam | taduktam -- "lakulī bhārabhūtiśca diṇḍyāṣāḍhī ca puṣkaraḥ | naimiṣaśca prabhāsaśca amareśastathāṣṭamaḥ || etatpatyaṣṭakaṃ proktam........................... |" (mā. vi. 5|17) iti | śrīsvacchandaśāstre punareṣām "amareśaṃ prabhāsaṃ ca naimiṣaṃ puṣkaraṃ tathā | āṣāḍhiṃ diṇḍimuṇḍaṃ ca bhārabhūtiṃ ca lākulam || guhyāṣṭakamiti khyātaṃ jalāvaraṇagaṃ priye |" (sva. 10|854) ityādinā'nyathā pāṭhaḥ | iha śrīsvacchandaśāstrānusāraṃ prakrame'pi sarvatra pūrvaśāstraprakriyayaiṣāṃ pāṭhe'yamāśayo yadetadeva bhuvaneśāṣṭakamaptattve sarvāgameṣu pradhānatayoktamityata eva pratiṣṭhāyāmetadādyaṣṭakasaptakasvīkāreṇaiva sarvatra bhuvanānāṃ saṅkalanam || 204 || tatastu taijasaṃ tattvaṃ śivāgneratra saṃsthitiḥ | te cainaṃ vahnimāyānti vāhnīṃ ye dhāraṇāṃ śritāḥ || 8-205 || bhairavādiharīndvantaṃ taijase nāyakāṣṭakam | prāṇasya bhuvanaṃ vāyordaśadhā daśadhā tu tat || 8-206 || dhyātvā tyaktvā'tha vā prāṇān kṛtvā tatraiva dhāraṇām | taṃ viśanti mahātmāno vāyubhūtāḥ khamūrtayaḥ || 8-207 || bhīmādigayaparyantamaṣṭakaṃ vāyutattvagam | khatattve bhuvanaṃ vyomnaḥ prāpyaṃ tadvyomadhāraṇāt || 8-208 || vastrāpadāntaṃ sthāṇvādi vyomatattve surāṣṭakam | "tataḥ" ityaptattvāt | taduktam -- "tatra bhairavakedāramahākālāḥ samadhyamāḥ | āmratakeśajalpeśaśrīśailāḥ saharīndavaḥ ||" (mā. vi. 5|18) iti | śrīsvacchande tu -- "hariścandraṃ ca śrīśailaṃ jalpamāmratakeśvaram | mahākālaṃ madhyamaṃ ca kedāraṃ bhairavaṃ tathā || atiguhyaṃ samākhyātam....................... | (sva. 10|873) iti | "vāyau" iti vāyutattve | daśadheti, prāṇādināgādibhedāt | dhyānādyapyevamiti punardaśadheti | bhīmādīti, taduktam -- "bhīmeśvaramahendrāṭṭahāsāḥ savimaleśvarāḥ | kanakhalaṃ nākhalaṃ ca kurukṣetraṃ gayā tathā ||" (mā. vi. 5|19) iti | śrīsvacchande tu -- "gayāṃ caiva kurukṣetraṃ nākhalaṃ kanakhalaṃ tathā | vimalaṃ cāṭṭahāsaṃ ca māhendraṃ bhīmamaṣṭamam || guhyādguhyataraṃ hyetat ..................... |" (sva. 10|884) iti | "vyomnaḥ" ityākāśasya | taduktam -- śthāṇusvarṇākṣakāvādyau rudragokarṇakau parau | mahālayāvimukteśarudrakoṭyambarāpadāḥ ||" (mā. vi. 5|20) iti | śrīsvacchande tu -- "vastrāpadaṃ rudrakoṭimavimuktaṃ mahālayam | gokarṇaṃ bhadrakarṇaṃ ca svarṇākṣaṃ sthāṇumaṣṭamam || pavitrāṣṭakametat................................. | (sva. 10|887) iti || 208 || nanu ṅa cādhikāritā dīkṣāṃ vinā yoge'sti śāṅkare |" (mā. vi. 4|6) ityādyuktayuktyā dīkṣāmantareṇādhikāra eva śāṅkare yoge nāsti -- iti kā kathā tadabhyāsādervṛttāyāṃ ca dīkṣāyāṃ nirvyūḍhe ca yogābhyāse jīvata eva muktirbhavet -- iti kastatra śarīrānte sandehaḥ | gandhatanmātradhāraṇādyabhyasyanto yoginaḥ śarīrānte dharādibhuvanānyāsādayanti -- iti kathamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- adīkṣitā ye bhūteṣu śivatattvābhimāninaḥ || 8-209 || jñānahīnā api prauḍhadhāraṇāste'ṇḍato bahiḥ | dharābdhitejo'nilakhapuragā dīkṣitāśca vā || 8-210 || tāvatsaṃskārayogārthaṃ na paraṃ padamīhitum | tathāvidhāvatāreṣu mṛtāścāyataneṣu ye || 8-211 || tatpadaṃ te samāsādya kramādyānti śivātmatām | bhūteṣviti, pṛthivyā eva prādhānyād bahuvacanena nirdeśaḥ | yadvā tanmadhyāt "prauḍhadhāraṇā" iti pātañjalādipāśavayogābhyāsāt | dīkṣitā iti, "yo yatrābhilaṣedbhogānsa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāk.................................... ||" ityādyuktayuktyā dharādipadāptaye eva kṛtalokadharmisādhakadīkṣāḥ -- ityarthaḥ | tadāha -- "tāvatsaṃskāretyādi" | tathāvidhāvatāreṣviti, bhūmaṇḍalagateṣvamareśādyāyataneṣu || 211 || kimatra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- punaḥ punaridaṃ coktaṃ śrīmaddevyākhyayāmale || 8-212 || punaḥ punariti, pratyaṣṭakam | taduktaṃ tatra -- "ye mṛtā jantavastatra te vrajantīha tatpadam |" iti | "eteṣvapi mṛtāḥ samyagghitvā lokānaśeṣataḥ | dīpyamānāstu gacchanti sthāneṣveteṣu te priye ||" iti || 212 || na kevalametadatraivoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- śrīkāmikāyāṃ kaśmīravarṇane coktavānvibhuḥ | tadgranthameva paṭhati -- sureśvarīmahādhāmni ye miryante ca tatpure || 8-213 || brahmaṇādyāḥ saṅkarāntāḥ paśavaḥ sthāvarāntagāḥ | rudrajātaya evaite ityāha bhagavāñchivaḥ || 8-214 || ākāśāvaraṇādūrdhvamahaṅkārādadhaḥ priye | tanmātrādimano'ntānāṃ purāṇi śivaśāsane || 8-215 || śivaśāsane iti, uktānīti śeṣaḥ | taduktam -- ākāśāvaraṇādūrdhvamahaṅkārādadhaḥ priye | bhuvanāni pravakṣyāmi........................ ||" (sva. 10|895) iti || 215 || tānyevāha - pañcavarṇayutaṃ gandhatanmātramaṇḍalaṃ mahat | ācchādya yojanānekakoṭibhiḥ sthitamantarā || 8-216 || evaṃ rasādimātrāṇāṃ maṇḍalāni svavarṇataḥ | śarvo bhavaḥ paśupatirīśo bhīma iti kramāt || 8-217 || tanmātreśā yadicchātaḥ śabdādyāḥ khādikāriṇaḥ | tataḥ sūryenduvedānāṃ maṇḍalāni vibhurmahān || 8-218 || ugraścetyeṣu patayastebhyo'rkendū sayājakau | ityaṣṭau tanavaḥ śaṃbhoryāḥ parāḥ parikīrtitāḥ || 8-219 || aparā brahmaṇo'ṇḍe tā vyāpya sarvaṃ vyavasthitāḥ | kalpe kalpe prasūyante dharādyāstābhya eva tu || 8-220 || tato vāgādikarmākṣayuktaṃ karaṇamaṇḍalam | agnīndraviṣṇumitrāḥ sabrahmāṇasteṣu nāyakāḥ || 8-221 || prakāśamaṇḍalaṃ tasmācchrutaṃ buddhyakṣapañcakam | digvidyudarkavaruṇabhuvaḥ śrotrādidevatāḥ || 8-222 || prakāśamaṇḍalādūrdhvaṃ sthitaṃ pañcārthamaṇḍalam | manomaṇḍalametasmāt somenādhiṣṭhitaṃ yataḥ || 8-223 || bāhyadeveṣvadhiṣṭhātā sāmyaiśvaryasukhātmakaḥ | manodevastato divyaḥ somo vibhurudīritaḥ || 8-224 || pañcavarṇayutamiti, taduktam -- "śuklapītasitaraktaharitaṃ sphaṭikaprabham | pañcavarṇasamāyuktaśakracāpasamaprabham ||" (sva. 10|897) iti | "antarācchādya" iti vitānavadākāśādisarvamantargarbhīkṛtya -- ityarthaḥ| taduktam -- "ādau tu gandhatanmātraṃ vistīrṇaṃ maṇḍalaṃ mahat | sthitaṃ vitānavad devi yojanānekakoṭayaḥ ||" (sva. 10|896) iti | "śarvo hyadhipatistatra eka eva varānane | tasmāttu jāyate pṛthvī śarveśena pracoditā ||" (sva. 10|898) iti | yadicchāta iti, anyathā kathameṣāṃ jaḍānāṃ kāraṇatā bhavet -- iti bhāvaḥ | evamiti, gandhatanmātramaṇḍalavat -- iti bhāvaḥ | taduktam - - "tasmāttu maṇḍalādūrdhvaṃ rasatanmātramaṇḍalam | haritaṃ marakataśyāmaṃ cāṣapakṣanibhaṃ priye || bhavo hyadhipatistatra eka eva varānane | tasmādāpo viniṣkrāntā bhaveśena pracoditāḥ || tasmāttu maṇḍalādūrdhvaṃ rūpatanmātramaṇḍalam | sphuratsūryāṃśudīptābhaṃ padmarāgasamaprabham || rudraḥ paśupatistatra eka evāvatiṣṭhate | tasmāttejo viniṣkrāntaṃ tadvai paśupatīcchayā ||" (sva. 10|902) iti | tasmāttu maṇḍalādūrdhvaṃ sparśatanmātramaṇḍalam | sandhyāruṇasamacchāyaṃ............................ || (sva. 10|904) iti | "tatraiva maṇḍale devi īśānaḥ saṃvyavasthitaḥ | tasmādvāyurviniṣkrānta īśecchāperritaḥ priye || (sva. 10|905) iti | "tasmāttu maṇḍalādūrdhvaṃ śabdatanmātramaṇḍalam | nīlotpaladalaśyāmaṃ svacchodakasamaprabham ||" (sva. 10|907) iti | "bhīmastatrādhipatyena eka evāvatiṣṭhate | tasmānnabho viniṣkrāntaṃ bhīmecchācoditaṃ mahat || (sva. 10|909) iti | "tataḥ" iti tattanmātramaṇḍalamāśrityetyarthaḥ | tena ca śabdatanmātrasyoparitane bhāge maṇḍalatrayametadvartate, iti | "vibhuḥ" iti rudraḥ | "mahān" iti mahādevaḥ | "tebhya" iti nijanijarudrādhipaticoditebhyaḥ sūryādimaṇḍalebhyaḥ | yaduktam -- "tat ūrdhvaṃ sūryasaṃjñaṃ yatra rudro vibhuḥ sthitaḥ | tata ūrdhvaṃ somasaṃjñaṃ mahādevaśca tatpatiḥ || ugreśādhiṣṭhitaṃ tasmādūrdhvaṃ vai vedamaṇḍalam | ebhyaḥ sūryastathā somo yajamāno vinirgatāḥ || kalpe kalpe hyasaṃkhyātāḥ......................... | iti | "parā" iti tanmātrādīnāṃ sūkṣmarūpatvāt | "tābhyaḥ" iti parābhyastanubhyaḥ | "tata" iti tanmātrebhyo'nantaraṃ "karaṇamaṇḍalam" iti, tattacchabdodīraṇādivyāpārātmakatvāt karaṇapradhānaṃ pañcānāṃ tattvānāṃ maṇḍalaṃ samūha -- ityarthaḥ | tacca vāgādibhiḥ karmendriyaiḥ sambaddhaṃ na tu buddhīndriyairityuktaṃ -- "vāgādikarmākṣayuktam" iti | taduktam -- "ebhyaḥ parataraṃ cāpi maṇḍalaṃ karaṇātmakam |" (sva. 10|919) ityupakramya "karmadevāḥ pravartante tasmādvai sarvadehinām | vākpāṇipādapāyuśca upasthaśceti pañcamaḥ ||" (sva. 10|921) iti | "teṣu" iti vāgādiṣu pañcasu tattveṣu | tena vāktattve vahnirnāyako yāvadupasthatattve brahmā | taduktam -- "karmendriyāṇāṃ patayo vahnīndraharivedhasaḥ | mitraśca...................................... ||" iti | tasmātkaraṇamaṇḍalādūrdhvaṃ tattacchabdādyarthaprakāśatvāt prakāśapradhānaṃ tattvānāṃ maṇḍalaṃ buddhyakṣapañcakaṃ "śrutam" tattvena vikhyātam -- ityarthaḥ | taduktam -- "tebhyaḥ prakāśakaṃ nāma paritaḥ sūryasannibham | tasmādvai saṃpravartante pañca buddhīndriyāṇi tu || śrotraṃ tvakcakṣuṣī jihvā nāsikā ca yathākramam |" (sva. 10|923) iti | śrotrādīti, tena śrotre diśāṃ devatātvaṃ yāvadghraṇe pṛthivyā iti | taduktam -- "ghraṇādiśrotraparyantā pṛthivī ca apāṃ patiḥ | ravirvidyuddiśo hyevaṃ sthitā buddhīndriyeṣu te ||" iti | prakāśamaṇḍalādūrdhvamiti, manastattve tatraiva pañcānāmapi śabdādīnāmarthānāmavasthānamucitam, yattadviṣayatvenaiva manastāni tānīndriyāṇi pravartayatīti | tadatraiṣāṃ pareṇa rūpeṇaitadbhuvanamiti bhāvaḥ | yaduktam -- "ebhyaḥ parataraṃ cāsti candramaṇḍalasannibham | vistārātpariṇāhācca sarvato raśmimaṇḍalam | tasmādvai saṃpravartante pañcārthāḥ sarvadehinām ||" (sva. 10|925) iti | manomaṇḍalamiti, manasaḥ pradhānaṃ bhuvanamityarthaḥ | etasmāditi prakāśamaṇḍalādapyūrdhvam | atra ca somasyādhiṣṭhātṛtve kiṃ nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- "yataḥ" ityādi | yataḥ sāmyenāviśeṣeṇa sarvendriyāṇāṃ tattadviṣayaunmukhyena pravartakatvātmakaṃ yat "eśvaryasukham" svātantryacamatkārastadātmakaḥ saṃstattatsaṅkalpātmavyavahārarūpatvāt mana eva devo "bāhyadeveṣu" bahīrūpatayā dyotamāneṣu buddhīndriyādiṣvadhiṣṭhātā, tato'sya "divyaḥ" sarvadevānāmāpyāyakāritayā dive hitaḥ somo vibhuruktaḥ -- ityarthaḥ || 224 || tato'pi sakalākṣāṇāṃ yonerbuddhyakṣajanmanaḥ | sthūlādicchagalāntāṣṭayuktaṃ cāhaṅkṛteḥ puram || 8-225 || buddhitattvaṃ tato devayonyaṣṭakapurādhipam | paiśācaprabhṛtibrahmaparyantaṃ tacca kīrtitam || 8-226 || etāni devayonīnāṃ sthānānyeva purāṇyataḥ | avatīryātmajanmānaṃ dhyāyantaḥ saṃbhavanti te || 8-227 || uktam -- "tato'pi" iti manaso'pyanantaram | "ahaṅkṛteḥ" iti ahaṅkārasya | nanu kimiti nāmāsya manasa ūrdhvaṃ buddheścādho'vasthānam? -- ityāśaṅkyoktam śakalākṣāṇāṃ yonerbuddhyakṣajanmanaḥ" iti | śthūla" iti sthūleśvaraḥ | "chagala" iti chagalāṇḍaḥ | taduktam - - śthūlasthaleśvarau śaṃkukarṇakālañjarāvapi | maṇḍaleśvaramākoṭaduraṇḍacchagalāṇḍakāḥ ||" (mā. vi. 5|21) iti | śrīsvacchande ca -- "chagalāṇḍaṃ duraṇḍaṃ ca mākoṭaṃ maṇḍaleśvaram | kālañjaraṃ śaṃkukarṇaṃ sthūleśvarasthaleśvarau || sthāṇvaṣṭakaṃ samākhyātaṃ..................... |" (sva. 10|889) iti | devayonyaṣṭakameva "purādhipam" bhuvaneśvaraṃ yatra tattathā | "tat" iti devayonyaṣṭakam | taduktam - "paiśācaṃ rākṣasaṃ yākṣaṃ gāndharvaṃ tvaindrameva ca | saumyaṃ tathā ca prājeśaṃ brahmamaṣṭamamucyate ||" (mā. vi. 5|23) iti | etānyeva buddhigatāni kakubhādīni purāṇi āsāṃ devayonīnāṃ śthānāni" mukhyāni avasthiterdhāmāni -- ityarthaḥ | adhaḥ pañcāṣṭakādirūpatayā'vasthitānāṃ punarāsāmamukhyāni bhuvanānīti bhāvaḥ | "avatīrya" ityarthādadho brahmāṇḍādau, śaṃbhavanti" iti punaḥ-punaḥ sṛṣṭimāsādayanti -- ityarthaḥ || 227 || atraiva nimittamāha - parameśaniyogācca codyamānāśca māyayā | niyāmitā niyatyā ca brahmaṇo'vyaktajanmanaḥ || 8-228 || vyajyante tena sargādau nāmarūpairanekadhā | brahmaṇaḥ sargādau "vyajyante" tathā tathā sthūlena rūpeṇa vyaktībhavanti -- ityarthaḥ | anekadheti, tāratamyādibhedāt || 228 || na caivamapi āsāṃ buddhāvavasthitebhyo bhuvanebhyaḥ pracyāvaḥ -- ityāha -- svāṃśenaiva mahātmāno na tyajanti svaketanam || 8-229 || etacca bṛhaspatipādaireva svagranthe vyākṛtam -- ityāha -- uktaṃ ca śivatanāvidamadhikārapadasthitena guruṇā naḥ | aṣṭānāṃ devānāṃ śaktyāvirbhāvayonayo hyetāḥ || 8-230 || "devānāṃ" piśācādīnām "āvirbhāvoḥ" vyaktistena śaktivyaktirūpād vividhā yonayaḥ -- ityarthaḥ | tatra buddhau śaktyātmanā āsāmavasthitiradhastu vyaktyātmaneti || 8-230 || tadāha - tanubhogāḥ punareṣāmadhaḥ prabhūtātmakāḥ proktāḥ | "prabhūtātmakāḥ" sthūlarūpāḥ || tadeva darśayati - catvāriṃśattulyopabhogadeśādhikāni bhuvanāni || 8-231 || catvāriṃśaditi, lakulyādibhedāt || 231 || nanu yadyeṣāṃ tulyopabhogāditvamasti tatkathaṃ guhyāṣṭakādyaṣṭakapañcakatayā bhedaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- sādhanabhedātkevalamaṣṭakapañcakatayoktāni | sādhanabhedamevāha - etāni bhaktiyogaprāṇatyāgādigamyāni || 8-232 || teṣūmāpatireva prabhuḥ svatantrendriyo vikaraṇātmā | taratamayogena tato'pi devayonyaṣṭakaṃ lakṣyaṃ tu || 8-233 || prāṇatyāga etatkṣetrādau, ādiśabdāllokadharmisādhakadīkṣādi | eṣāṃ caivaṃ vyaktībhāvaḥ kiṃ svayamuta kasyāpi adhiṣṭhānena? -- ityāśaṅkyāha -- "teṣvityādi" piśācādiṣu | svatantrendriyatvādeva "vikaraṇātmā" svecchādhīnendriyavṛttiḥ -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatraiva -- "icchādhīnāni punarvikaraṇasaṃjñāni |" iti | nanvāsāmaviśeṣeṇaiva kiṃ sarvatrāvasthānaṃ na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- "taratametyādi" | "tataḥ" iti buddheḥ | apirbhinnakramaḥ, tena aṣṭāvapīti yojyam || 233 || na kevalamāsāmeva taratamabhāvo yāvadakṣāṇāmapi -- ityāha -- lokānāmakṣāṇi ca viṣayaparicchittikaraṇāni | piśācādayo hi vyavahitamapi cakṣuṣā paśyanti -- ityāśayaḥ || na kevalamāsāṃ pratitattvameva taratamabhāvo yāvadanyonyamapi -- ityāha -- gandhādermahadantādekādhikyena jātamaiśvaryam || 8-234 || aṇimādyātmakamasminpaiśācādye viriñcānte | gandhaśabdenātra pṛthvyā abhidhānam, kāryakāraṇayorabhedopacārāt | ekādhikyena iti, tatpaiśāce yādṛśamaiśvaryaṃ tato'pi dviguṇaṃ rākṣase, yāvad brahme'ṣṭaguṇam -- ityarthaḥ || 234 || ata eva ca dīkṣāyāmetacchuddhau yatitavyam -- ityāha -- jñātvaivaṃ śodhayed buddhiṃ sārdhaṃ puryaṣṭakendriyaiḥ || 8-235 || evamiti, buddherevedaṃ nikhilaṃ jagadvijṛmbhitam -- ityata evoktaṃ "puryaṣṭakendriyaiḥ sārdham" iti || 235 || na kevalamatra devayonyaṣṭakamevāsti yāvadanyadapi -- ityāha -- krodheśāṣṭakamānīlaṃ saṃvartādyaṃ tato viduḥ | tejoṣṭakaṃ balādhyakṣaprabhṛtikrodhanāṣṭakāt || 8-236 || akṛtādi tato buddhau yogāṣṭakamudāhṛtam | svacchandaśāsane tattu mūle śrīpūrvaśāsane || 8-237 || yogāṣṭakapade yattu some śraikaṇṭhameva ca | tato māyāpuraṃ bhūyaḥ śrīkaṇṭhasya ca kathyate || 8-238 || tena dvitīyaṃ bhuvanaṃ tayoḥ pratyekamucyate | tatra māyāpuraṃ devyā yayā viśvamadhiṣṭhitam || 8-239 || pratikalpaṃ nāmabhedairbhaṇyate sā maheśvarī | umāpate puraṃ paścānmātṛbhiḥ parivāritam || 8-240 || śrīkaṇṭha eva parayā mūrtyomāpatirucyate | "ānīlam" iti nīlotpalābham | taduktam -- śaṃvartastvekavīraśca kṛtānto jananāśanaḥ | mṛtyuhartā ca raktākṣo mahākrodhaśca durjayaḥ || nīlotpaladalābhāni teṣāṃ vai bhuvanāni tu |" (sva. 10|976) iti | krodhanāṣṭakāditi, tadūrdhvam -- ityarthaḥ | taduktam -- "krodheśvarāṣṭakādūrdhvaṃ sthitaṃ tejo'ṣṭakaṃ mahat | balādhyakṣo gaṇādhyakṣastridaśastripurāntakaḥ || sarvarūpaśca śāntaśca nimeṣonmeṣa eva ca |" (sva. 10|978) iti | "tataḥ" iti tejoṣṭakādanantaram | taduktam -- "akṛtaṃ ca kṛtaṃ caiva vaibhavaṃ brahmameva ca | vaiṣṇavaṃ tvatha kaumāramaumaṃ śraikaṇṭhameva ca ||" (sva. 10|981) iti | tuśabdo vyatireke"mūla" iti prakṛtau | yaduktaṃ tatra -- "yogāṣṭakaṃ pradhānaṃ ca........................ |" iti | "yogāṣṭakapade" ityapareṇa rūpeṇoktam, bhūya iti pareṇa rūpeṇa, tayoriti umāpatiśrīkaṇṭhayoḥ, tatreti dvayanirdhāraṇe | puramiti, arthād dvitīyam | evaṃ viśvādhiṣṭhāne heturbhaṇyate śā maheśvarī" iti | taduktam -- "tataḥ sākṣādbhagavatī jaganmātā vyavasthitā | umā tvameyā viśvasya viśvayoniḥ svayaṃbhavā ||" (sva. 10|983) ityādi | "kalpe pūrve jaganmātā jagadyonirdvitīyake | tṛtīye śāmbhavī nāma caturthe viśvarūpiṇī ||" (sva. 10|992) ityādi | madhye "kātyāyanīti durgeti vividhairnāmaparyāyaiḥ | mānuṣāṇāṃ tu bhaktānāṃ varadā bhaktavatsalā || pūrvamevāvatīrṇāsi vindhyaparvatamūrdhani |" (sva 10|1003) ityantam | "paścāt" ityumāpurānantaram | nanu śrīkaṇṭhasya "bhūyaḥ puraṃ kathyate" ityupakramya kathamumāpaterityuktam? -- ityāśaṅkyāha -- "śrīkaṇṭha eva" ityādi || 240 || kāstā mātaraḥ? -- ityāśaṅkyāha -- brahmyaiśī skandajā hārī vārāhyaindrī saviccikā (carcikā) || 8-241 || pītā śuklā pītanīle nīlā śuklāruṇā kramāt | agnīśasaumyayāmyāpyapūrvanairṛtagāstu tāḥ || 8-242 || aṃśena mānuṣe lokedhātrā tā hyavatāritāḥ | taduktam "brahmī kamalapatrābhā divyābharaṇabhūṣitā | āgneyyāṃ diśi.......................... |" (sva. 10|1017) iti | "śaṅkhagokṣīrasaṅkāśā tvaiśānyāṃ tu varānane | māheśvarī....................................... ||" (sva. 10|1018) iti | "kaumārī padmagarbhābhā hārakeyūrabhūṣitā | diśyuttarasyāṃ............................... ||" (sva. 10|1019) iti | śnigdhanīlotpalanibhā hārakuṇḍalamaṇḍitā | dakṣiṇasyāṃ diśi tu sā upāste parameśvaram || vaiṣṇavīti ca vikhyātā ........................ |" (sva. 10|1020) iti | ṅīlajīmūtasaṅkāśā sarvābharaṇābhūṣitā | vāruṇyāṃ diśi vārāhī.................... ||" (sva. 10|1021) iti | "śaṅkhakundendudhavalā hārakuṇḍalamaṇḍitā | endryāṃ diśi tu caindrāṇī................. ||" (sva. 10|1022) iti | karālavadanā dīptā sarvābharaṇabhūṣitā | nairṛtyāṃ diśi cāmuṇḍā................. ||" (sva. 10|1023) iti ca | aṃśeneti, na tu sarvasarvikayā | taduktam -- ṅa tyajanti hi tā devaṃ sarvabhāvasamanvitam | aṃśena mānuṣaṃ lokaṃ brahmaṇā cāvatāritāḥ || asurāṇāṃ vadhārthāya mānuṣāṇāṃ hitāya ca |" (sva. 10|1025) iti || 242 || na ceyadantamevāsāṃ vyāptiḥ -- ityāha -- svacchandāstāḥ parāścānyāḥ pare vyomni vyavasthitāḥ || 8-243 || svacchandaṃ tā niṣevante saptadheyamumā yataḥ | "pare vyomni" iti unmanādhāmni | "umā" iti paraśivābhinnā parā pārameśvarī śaktiḥ | taduktam - śvacchandāśca parāścānyāḥ pare vyomni vyavasthitāḥ | svacchandaṃ paryupāsīnāḥ parāparavibhāgataḥ || umā vai saptadhā bhūtvā nāmarūpaviparyayaiḥ |" (sva. 10|1027) iti || 243 || umāpatipurasyordhvaṃ sthitaṃ mūrtyaṣṭakaṃ param || 8-244 || śarvādikaṃ yasya sṛṣṭirdharādyā yājakāntataḥ | tābhya īśānamūrtiryā sā merau saṃpratiṣṭhitā || 8-245 || śrīkaṇṭhaḥ sphaṭikādrau sā vyāptā tanvaṣṭakairjagat | ye yogaṃ saguṇaṃ śambhoḥ saṃyatāḥ paryupāsate || 8-246 || tanmaṇḍalaṃ vā dṛṣṭvaiva muktadvaitā hṛtatrayāḥ | mūrtyaṣṭakamiti, tadadhiṣṭhātṛ paramiti, aparasya parāparasya ca pūrvamuktatvāt | "yasya" iti mūrtyaṣṭakādhiṣṭhātuḥ śarvādeḥ | "tābhyaḥ" iti aṣṭābhyo mūrtibhyo madhyāt śaguṇam" iti sattvādivṛttipradhānaṃ na tu parādvayarūpam | tanmaṇḍalamiti, śrīśrīkaṇṭhādyuktam | "muktadvaitāḥ" iti sāṃkhyādikrameṇa labdhakaivalyāḥ || 246 || nanu yadi nāma yogasyeyadantaṃ prāptau sāmarthyamasti tatkathamasya adharādharatattvaprāptirapyuktā ? -- ityāśaṅkyāha -- guṇānāmādharauttaryācchuddhāśuddhatvasaṃsthiteḥ || 8-247 || tāratamyācca yogasya bhedātphalavicitratā | tato bhogaphalāvāptibhedādbhedo'yamucyate || 8-248 || "ādharauttaryāt" iti guṇapradhānabhāvāt | śuddhatvam, nirbījatvāt | aśuddhatvam, sabījatvāt | "tāratamyāt" iti mṛdumadhyādhimātrarūpatvāt | phalavicitrateti, tattattvaprāptirūpā yenāyaṃ bhedaḥ | kasyacidyogasyordhvordhvaṃ tattveṣu prāptinimittatvam, anyasya ca adharādhareṣviti || 248 || mūrtyaṣṭakopariṣṭāttu suśivā dvādaśoditāḥ | vāmādyekaśivāntāste kuṅkumābhāḥ sutejasaḥ || 8-249 || tadūrdhvaṃ vīrabhadrākhyo maṇḍalādhipatiḥ sthitiḥ | yatta(sta) tsāyujyamāpannaḥ sa tena saha modate || 8-250 || tato'pyaṅguṣṭhamātrāntaṃ mahādevāṣṭakaṃ bhavet | śutejasaḥ" iti sūryakoṭisamaprabhāḥ | taduktam -- "vāmo bhīmastathograśca śivaḥ śarvastathaiva ca | vidyānāmadhipaścaiva ekavīraḥ pracaṇḍadhṛt || riśānaścāpyumābhartā ajeśo'nanta eva ca | tathā ekaśivaścaiva suśivā dvādaśa smṛtāḥ || sarve kuṅkumasaṅkāśāḥ sūryakoṭisamaprabhāḥ |" (sva. 10|1038) iti | tadūrdhvamiti, tacchabdena suśivaparāmarśaḥ | "tataḥ" iti vīrabhadramaṇḍalādapyanantaram | taduktam - "mahādevo mahātejā vāmadevabhavodbhavau | ekapiṅgekṣaṇeśānabhuvaneśapuraḥsarāḥ || aṅguṣṭhamātrasahitā mahādevāṣṭakeśivāḥ |" (sva. 10|1042) iti || 250 || etadevopasaṃharati - buddhitattvamidaṃ proktaṃ devayonyaṣṭakāditaḥ || 8-251 || mahādevāṣṭakānte tad yogāṣṭakamihoditam | tatra śraikaṇṭhamuktaṃ yat tasyaivomāpatistathā || 8-252 || mūrtayaḥ suśivā vīro mahādevāṣṭakaṃ vapuḥ | evaṃvidhe ca buddhitattve yogāṣṭakamadhye yadaṣṭamaṃ śraikaṇṭhaṃ bhuvanamuktaṃ tadadhiṣṭhātā ca yaḥ śrīkaṇṭhanātha uktaḥ, tasyaivāyamumāpaterārabhya sarvaḥ prapañcaḥ -- ityuktam -- "tasyaivetyādi" | "vīro" vīrabhadraḥ | taduktam -- śarveśvarānadhiṣṭhāya śrīkaṇṭhaḥ kāraṇecchayā | ekaḥ sa bahubhī rūpairāste pratiniketanam ||" iti || 252 || upariṣṭāddhiyo'dhaśca prakṛterguṇasaṃjñitam || 8-253 || tattvaṃ tatra tu saṃkṣubdhā guṇāḥ prasuvate dhiyam | "guṇasaṃjñitaṃ tattvam" guṇatattvam -- ityarthaḥ | nanu "praṃkṛtermahān" (sāṃ.kā. 22) ityuktyā prakṛtyanantaraṃ tatkāryabhūtaṃ buddhitattvamanyairuktam -- iti kathamihāntarā guṇatattvamucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- "tatra tu" ityādi | tuśabdo hetau | śaṃkṣubdhāḥ" iti parasparāṅgāṅgibhāvena vaiṣamyāpattyā kāryajananonmukhāḥ -- ityarthaḥ | prakṛtau hi teṣāmaviśeṣeṇāvasthānam | yadāhuḥ -- "śattvarajastamasāṃ sāmyāvasthā prakṛtiḥ |"" (sā. sū. 1|61) iti || na ca vaiṣamyamanāpannaṃ kāraṇaṃ kāryaṃ janayet, bījaṃ hi jalādisaṃparkāducchūnatāmāpannaṃ sat aṅkurādi utpādayet nānyathā, tathātve hi mūlādapi tadutpādaḥ syāt, tadāha -- na vaiṣamyamanāpannaṃ kāraṇaṃ kāryasūtaye || 8-254 || ata eva vaiṣamyamanāpannā prakṛti kathaṃ buddhijanmani kāraṇaṃ syāt ? ityāha -- guṇasāmyātmikā tena prakṛtiḥ kāraṇaṃ bhavet | "tena" iti vaiṣamyāpattibhāvena | tadavaśyaṃ prakṛtikāryaṃ tatkṣobharūpaṃ guṇatattvamantarāṅgīkāryaṃ yena buddhijanma syāt || nanu yadyevaṃ tad guṇatattvamapi prakṛtiḥ kiṃ kṣobhaṃ vinā janayenna vā ? tatrādye pakṣe buddhitattvameva tathā janayatu kimantarākalpitena guṇatattvena | atha sati kṣobhe tat so'pi kṣobhaḥ kiṃ kṣobhāntare satyasati vā ? ityanavasthā syāt, yena na guṇānāṃ nāpi buddherjanma siddheyat; tadāha -- nanvevaṃ sāpi saṃkṣobhaṃ vinā tānviṣamānguṇān || 255 || kathaṃ suvīta tatrādye kṣobhe syādanavasthitiḥ | nanu bhavedayaṃ doṣaḥ kiṃtu sāṃkhyasya na punarasmākam, na hi nāma jaḍaṃ kāraṇaṃ kṣobhaṃ vinā kāryameva janayitumalam lokebījāṅkurādau tathā darśanāt, tadāha -- sāṃkhyasya doṣa evāyaṃ...................... evakāro bhinnakramaḥ | tena sāṃkhyasyaiveti | yadvā tasyāpi nāyaṃ doṣo yattena svata eva kṣubdhāste guṇā avyaktasya rūpamiṣṭam, anyathā kathaṃ tatkāryotpādaḥ syāt; ata eva "prasavadharmi" (sāṃ. kā. 11) ityuktam || tadāha -- .................yadi vā tena te guṇāḥ || 8-256 || avyaktamiṣṭāḥ nanu yadyevaṃ tattasya śattvarajastamasāṃ sāmyāvasthā prakṛtiḥ" iti kathaṃ saṅgacchet ? -- ityāśaṅkyāha -- sāmyaṃ tu saṅgamātraṃ na cetarat | sāmyaṃ punaratra guṇānāṃ saṅgamātratvam, kṣubdhatve'pi samaspardhitayā samuditatvameva kevalaṃ vivakṣitaṃ na tvitarat, akṣubdhatvāt aviśeṣeṇāvasthānam, tathātve hi yathoktadoṣāvakāśātmā bādhaḥ syāt || tanna sāṃkhyānāṃ kaściddoṣa uktaḥ kintu guṇatattvavādināmeva ? -- ityāśaṅkyāha -- asmākaṃ tu svatantreśatathecchākṣobhasaṅgatam || 8-257 || avyaktaṃ buddhitattvasya kāraṇaṃ kṣobhitā guṇāḥ | iha tāvajjaḍaṃ kāraṇaṃ kṣubdhatāmanāpannaṃ sat kāryaṃ janayitumeva nālamityuktam, na cāsya kṣubdhatāpattāvapi kṣobhāntaramapekṣaṇīyam īśvarecchātastathābhāvāt, na ca tāmantareṇa kāryakāraṇabhāva eva syāt -- ityagre bhaviṣyati -- iti nehāyastam | ataśca asmaddarśane prakṛtitattvādhiṣṭhātuḥ svatantrasyeśvarasya tathā svatantraiveyamicchā, tayā kṣubdhamavyaktaṃ kṣobhitā guṇā guṇātmatattvātmatāṃ yātaṃ sat buddhitattvasya "kāraṇam" tatprasavasamartham -- ityarthaḥ || 257 || nanu yadyevaṃ tadīśvarecchātaḥ kṣubdhaṃ sadavyaktaṃ buddhitattvameva janayatu kimantarāparikalpitena pratipattigauravakāriṇā guṇatattvena? -- ityāha -- nanu tattveśvarecchāto yaḥ kṣobhaḥ prakṛteḥ purā || 8-258 || tadeva buddhitattvaṃ syāt kimanyaiḥ kalpitairguṇaiḥ | etadeva pratividhatte -- naitatkāraṇatārūpaparāmarśāvarodhi yat || 8-259 || kṣobhāntaraṃ tataḥ kāryaṃ bījocchūnāṅkurādivat | taddhi nāma kāraṇamucyate yatkṣobhāpattāvapi tadrūpatāparāmarśameva avarundhyāta, ucchūnamapi hi bījaṃ bījamevocyate, tena tatkṣobharūpamapi guṇatattvaṃ kāraṇatvaparāmarśamavaroddhumutsahate, tathātve'pi kathaṃcit prakṛtyaikyānapāyāt; ataśca guṇatattvaṃ nāma na prakṛtitattvātiriktaṃ tattvāntaraṃ kintu tasyaiva kāryajananonmukhaṃ kṣubdhaṃ rūpāntaramiti | tasya hi tattvāntaratve saptatriṃśattattvāni syuriti | "ṣaṭtriṃśattattvamukhyāni yathā śodhyāni pārvati | pṛthivyādiśivāntāni............................ || (sva. 5|2) ityādi duṣyet | "caturviṃśatitattvāni brahmā vyāpya vyavasthitaḥ | pradhānāntaṃ....................................... || (sva. 11|46) iti | tathā "............................puruṣaḥ pañcaviṃśakaḥ |" ityādyapi viruddhyeta, evaṃ hi pradhānaṃ pañcaviṃśaṃ syāt puruṣaśca ṣaḍviṃśakaḥ iti | tasmāt yathā māyāyā granthitattvātmanā dvaividhyaṃ tathā prakṛterapi kṣubdhākṣubdharūpatayā, -- ityavagantavyaṃ yena sarvaṃ samañjasaṃ syāt | buddhitattvaṃ tu sarvasyaivodrekādatyantameva tato vilakṣaṇaṃ bījādivāṅkuraḥ, -- iti tatkāryameva na tu kāraṇamapi, -- ityavaśyamantarā buddhikāraṇaṃ guṇatattvamaṅgīkāryam | evaṃ śvataḥ kṣubdhā eva guṇāḥ prakṛtiḥ? -- ityabhidadhato'pi sāṃkhyasya na doṣāvakāśaḥ, -- iti prakāśitam | tathātve hi guṇānāmakṣubdhamapi rūpaṃ pūrvaṃ vaktavyam anyathā kṣubdhatvaṃ kimapekṣaṃ syāt; ata evātra "bījocchūnāṅkurādivat" ityavasthātrayameva darśitam || 259 || evaṃ guṇatattvaṃ sādhayitvā tadantarvarti bhuvanajātamapi darśayati -- kramāttamorajaḥsattve gurūṇāṃ paṅktayaḥ sthitāḥ || 8-260 || tisro dvātriṃśadekātastriṃśadapyekaviṃśatiḥ | svajñānayogabalataḥ krīḍanto daiśikottamāḥ || 8-261 || trinetrāḥ pāśanirmuktāste'trānugrahakāriṇaḥ | "tamorajaḥsattve" iti samāhāraḥ | taduktam -- "prathamā tamasaḥ paṅktirupariṣṭād vyavasthitā | teṣāṃ nāmāni kathyante yathāvadanupūrvaśaḥ || śivaḥ prabhurvāmadevaścaṇḍaścaiva pratāpavān | prahlādaścottamo bhīmaḥ karālaḥ piṅgalastathā || mahendro dinakṛccaiva pratodo daśa eva ca | kaḍevaraśca vikhyātastathaiva ca kaṭaṅkaṭaḥ || ambuhartā ca nārīśaḥ śveta ṛgveda eva ca | yajurvedaḥ sāmavedastvatharvā suśivastathā || virūpākṣastathā jyeṣṭho vipro nārāyaṇastathā | gaṇḍodaro yamo mālī gahaneśaśca pīḍanaḥ || prathamā paṅktiruddiṣṭā rudrairdvātriṃśatā vṛtā | rajasaścopariṣṭāttu dvitīyā paṅktirucyate || śuklo dāsaḥ sudāsaśca lokākṣaḥ sūrya eva ca | suhotra ekapādaśca gṛddhraścaiva śiveśvaraḥ || gautamaścaiva yogīśo dadhibāhustathāparaḥ | ṛṣabhaścaiva gokarṇo devaścaiva guheśvaraḥ || guheśānaḥ śikhaṇḍī ca jaṭī mālī tathograkaḥ | bhṛguḥ śikhī tathā śūlī sugatiśca supālanaḥ || aṭṭahāso dārukaśca lāṅguliśca tridaṇḍakaḥ | bhāvanaśca tathā bhāvyo lakuleśastathā paraḥ || triṃśadrudrāḥ samākhyātā dvitīyā paṅktiruttamā | sattvasya copariṣṭāttu tṛtīyā paṅktirucyate || devāruṇo dīrghabāhurarirbhūtiśca sthāṇukaḥ | sadyojātastathā śaṇṭhī ṣaṇmukhaścaturānanaḥ || cakrapāṇiśca kūrmākṣastvardhanārīśa eva ca | saṃvartakaśca bhasmīśaḥ kāmanāśana eva ca || kapālī bhūrbhuvaścaiva vaṣaṭkārastathaiva ca | vauṣaṭkārastathā svāhā sudhā ca parikīrtitā || ekaviṃśatirudrāstu paṅktireṣā tṛtīyikā | (sva. 10|1058) iti || 261 || iyadantaṃ bhuvanāni saṅkalayati -- buddheśca guṇaparyantamubhe saptādhike śate || 8-262 || rudrāṇāṃ bhuvanānāṃ ca mukhyato'nye tadantare | buddheriti, kāryaprapañcarūpāyāḥ | tena pṛthvītattvādārabhya guṇatattvaparyantaṃ mukhyato'nyathā saṃkhyāyā ānantyāt bhuvanānāṃ saptādhikaṃ śatadvayaṃ bhavet | tathā hi pṛthivyāmadhastādanantasyaikaṃ bhuvanam, antaḥ kālāgnikūṣmāṇḍahāṭakabrahmaviṣṇurudrāṇāṃ ṣaṭ, bahiḥ śatarudrāṇāṃ śatam, tadadhiṣṭhāturvīrabhadrasya caikam -- ityaṣṭottaraṃ śatam | aptattve tadadhiṣṭhāturvīrabhadrasya guhyāṣṭakasya ca -- iti nava bhuvanāni | tejastattve śivāgneratiguhyāṣṭakasya ca -- iti nava | ākāśatattve ākāśasya pavitrāṣṭakasya ceti nava | tanmātreṣu mūrtīnāmaṣṭau, karmendriyādhipānāṃ pañca, jñānendriyādhipānāṃ pañca, manasi somasyaikam, ahaṅkāre'haṅkāreśasya sthāṇvaṣṭakasya ceti nava, buddhau devayonikrodhatejoyogākhyāni catvāryaṣṭakāni, iti dvātriṃśat, guṇatattve ca paṅktitrayamiti || 262 || anyatra punariyānviśeṣaḥ -- ityāha -- yogāṣṭakaṃ guṇaskandhe proktaṃ śivatanau punaḥ || 8-263 || "guṇaskandhe" guṇatattve || 263 || tadgranthameva paṭhati -- yonīratītya gauṇe skandhe syuryogadātāraḥ | akṛtakṛtavibhuviriñcā harirguhaḥ kramavaśāttato devī || 8-264 || karaṇānyaṇimādiguṇāḥ kāryāṇi pratyayaprapañcaśca | avyaktādutpannā guṇāśca sattvādayo'mīṣām || 8-265 || dharmajñānavirāgānaiśvaryaṃ tatphalāni vividhāni | yacchanti guṇebhyo'mī puruṣebhyo yogadātāraḥ || 8-266 || tebhyaḥ parato bhuvanaṃ sattvādiguṇāsanasya devasya | sakalajagadekamāturbhartuḥ śrīkaṇṭhanāthasya || 8-267 || "pratyayaprapañcaḥ" iti viparyayādiḥ pañcāśadādyaḥ | "amīṣām" akṛtādīnāṃ yogadātṝṇām | etaccaiṣāṃ dātṛtvaṃ yatparebhyo'pi dharmādi prayacchantīti | "parataḥ" ityūrdhvam || 267 || nanu ebhyo'pyūrdhvamavasthānena asya kiṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- yenomāguhanīlabrahmaṛbhukṣakṛtākṛtādibhuvaneṣu | graharūpiṇyā śaktyā prābhvyādhiṣṭhāni bhūtāni || 8-268 || ṅīlo" viṣṇuḥ, graharūpiṇyeti, avaṣṭambhātmikayā -- ityarthaḥ | "adhiṣṭhāni" adhiṣṭhitāni || 268 || tattadadhiṣṭhānameva vyācaṣṭe -- upasaṃjihīrṣuriha yaścaturānanapaṅkajaṃ samāviśya | dagdhvā caturo lokāñjanalokānnirmiṇoti punaḥ || 8-269 || yasyecchātaḥ sattvādiguṇaśarīrā visṛjati rudrāṇī | anukalpo rudrāṇyā vedī tatrejyate'nukalpena || 8-270 || paśupatirindropendraviriñcairatha tadupalambhato devaiḥ | gandharvayakṣarākṣasapitṛmunibhiścitritāstathā yāgāḥ || 8-271 || śamāviśya" iti adhiṣṭhāya "dagdhvā" iti arthātkālāgnirūpatayā | "rudrāṇī" umādevī | "anukalpo" gauṇī mūrtiḥ, "vedī" kriyāśaktyātmā pīṭhikā | tatreti vedyām | paśupatiriti, arthād bāhyaliṅgarūpaḥ || 271 || guṇānāṃ yatparaṃ sāmyaṃ tadavyaktaṃ guṇordhvataḥ | krodheśacaṇḍasaṃvartā jyotiḥpiṅgalasūrakau || 8-272 || pañcāntakaikavīrau ca śikhodaścāṣṭa tatra te | "paraṃ sāmyam" iti akṣubdhatayāvasthānam, ata eva "avyaktam" -- ityuktam | iha sarvatra bhuvaneśvarāṇāmādigrahaṇenaiva prakrānte'pi saṃgrahe svakaṇṭhenaiva pāṭhe'yamāśayo yadatra bahūni śāstrāntareṣvasamañjasāni pāṭhāntarāṇi saṃbhavanti - iti śrotṝṇāṃ mā bhūtsaṃmohaḥ -- iti | taduktaṃ śrīrurau -- "krodheśacaṇḍasavaṃratajyotiḥpiṅgalasūrakāḥ | pañcāntakaikavīreśaśikhodākhyā maheśvarāḥ ||" iti | śrīnandiśikhāyāmapi - "aṣṭau bhuvanapālā ye krodheśaścaṇḍasaṃjñakaḥ | saṃvartaḥ piṅgalo jyotistathā pañcāntako vibhuḥ || ekavīraḥ śikhodaśca guṇānāṃ parataḥ sthitāḥ |" iti || 272 || atrāpi śivatanāvuktaṃ viśeṣaṃ darśayati -- gahanaṃ puruṣanidhānaṃ prakṛtirmūlaṃ pradhānamavyaktam || 8-273 || guṇakāraṇamityete māyāprabhavasya paryāyāḥ | nanvevamabhidhānānāmatra pravṛttau kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- yāvantaḥ kṣetrajñāḥ sahajāgantukamalopadigdhacitaḥ || 8-274 || te sarve'tra vinihitā rudrāśca tadutthabhogabhujaḥ | mūḍhavivṛttavilīnaiḥ karaṇaiḥ kecittu vikaraṇakāḥ || 8-275 || yato'tra sarva eva kṣetrajñā rudrā vā vinihitāḥ santaḥ kecinmūḍhādirūpaiḥ karaṇaistadutthaṃ bhogaṃ bhujjate, kecittu vikaraṇā eva -- iti | śahajaḥ" āṇavaḥ | "āgantukau" kārmamāyīyau || 275 || mūḍhaḍirūpatvameva vyācaṣṭe -- akṛtādhiṣṭhānatayā kṛtyāśaktāni mūḍhāni | pratiniyataviṣayabhāñji sphuṭāni śāstre vivṛttāni || 8-276 || bhagnāni mahāpralaye sṛṣṭau notpāditāni līnāni | icchādhīnāni punarvikaraṇasaṃjñāni kāryamapyevam || 8-277 || "kṛtyam" śabdādyālocanam; ata eva bādhiryādiviśiṣṭavṛttitve hetuḥ "pratiniyataviṣayabhāñji" iti | sṛṣṭāvanutpāda eva līnatve hetuḥ | "icchādhīnāni" iti svātmāyattāni -- ityarthaḥ | ata eva śrīkaṇṭhādīnāṃ svatantrendriyatvam | yaduktamatraiva -- "teṣūmāpatireva prabhuḥ svatantrendriyo vikaraṇātmā |" (taṃ. 8|229) evamiti, mūḍhādibhedāccaturdhā || 277 || paṃstattve tuṣṭinavakaṃ siddhayo'ṣṭau ca tatpuraḥ | tāvatya evāṇimādibhuvanāṣṭakameva ca || 8-278 || tāvatyoḥ, navāṣṭau ca | taduktam -- "ambā ca salilā oghā vṛṣṭiḥ sārdhaṃ ca tārayā | sutārā ca sunetrā ca kumārī ca tataḥ param || uttamāmbhasikā caiva tuṣṭayo nava kīrtitāḥ | tārā caiva sutārā ca tārayantī pramodikā || pramuditā modamānā ramyakā ca tataḥ param | sadāpramudikā caiva siddhyaṣṭakamudāhṛtam || aṇimā laghimā caiva mahimā prāptireva ca | prākāmyaṃ ca tatheśitvaṃ vaśitvaṃ yadudāhṛtam || yatrakāmāvasāyitvamaṇimādyaṣṭakaṃ smṛtam |" (sva. 10|1070) iti || 278 || tuṣṭyādīnāṃ ca kiṃ rūpam ? -- ityāśaṅkyāha -- atattve tattvabuddhyā yaḥ santoṣastuṣṭiratra sā | heye'pyādeyadhīḥ siddhiḥ na caitadasmadupajñamevetyāha -- tathā coktaṃ hi kāpilaiḥ || 8-279 || tadāha -- ādhyātmikyaścatasraḥ prakṛtyupādānakālabhāgyākhyāḥ | pañca viṣayoparamato'rjanarakṣāsaṅgasaṃkṣayavighātaiḥ || 8-280 || ūhaḥ śabdo'dhyayanaṃ duḥkhavighātāstrayaḥ suhṛtprāptiḥ | dānaṃ ca siddhayo'ṣṭau siddheḥ pūrvo'ṅkuśastrividhaḥ || 8-281 || "ādhyātmikyaḥ" iti anātmarūpe prakṛtyādau bhavanti -- ityarthaḥ | tatra pradhānamahadādirūpatayāṣṭavidhā prakṛtireva viśvotpattinimittaṃ nānyat -- iti tatraiva saṅgadveṣādinivṛttinimittaṃ bhoktṛtvādyadhyavasyato yoginaḥ prakṛtyākhyā tuṣṭiḥ | evaṃ ca prakṛteraviśeṣāt sarvadā sarvasmācca sarvasyotpattiḥ syāt -- iti yathāsvopādānaṃ bhāvānāmutpādo nyāyyaḥ -- iti | tadeva viśvakāraṇam -- iti pṛthivyādāvupādāna eva bhoktṛtvādyadhyavasyata upādānākhyā | evamapi kālamapekṣya bhāvanāmutpattiriti sa eva viśvakāraṇam - iti tatraiva bhoktṛtvādyadhyavasyataḥ kālākhyā | evamapi bhāgyaviśeṣātphalaviśeṣaḥ -- iti teṣāmeva viśvakāraṇatvamiti tatraiva bhoktṛtvādyadhyavasyato bhāgyākhyeti catasraḥ | pañceti, bāhyaviṣayoparamasya pañcahetutvāt, te cārjanādayaḥ, sarvasya sukhārthaṃ viṣayeṣu pravṛttiḥ na ca tebhyaḥ kadācidapi tadbhavet yadviṣayāṇāmarjanādau tritaye yatamānasya puṃsaḥ paraṃ kaṣṭameva, evamapi eṣāmākasmikaḥ svayameva saṃkṣayaḥ -- iti mahatkaṣṭam, na caitatparopaghātaṃ vinā siddhyet -- iti kaṣṭātkaṣṭataram | tadeṣāmevaṃ doṣadarśanānmādhyasthyamavalambamānasya yoginaḥ pañceti navāmbādyāstuṣṭayaḥ krameṇa uktāḥ | anena ca pāṭhenaivamīśvarakṛṣṇaḥ śikṣitaḥ -- yadanyathā navānāṃ tuṣṭīnāṃ svakaṇṭhenaivopādānaṃ na syāditi | ūhaḥ pratyakṣādipramāṇavyatirekeṇa svayameva tattadarthaviṣayaḥ pratyayaḥ, śabdaḥ svayamevamapratipattau tadviṣayaḥ sakṛdgurūpadeśaḥ, adhyayanamevamapratipattau tatraiva paunaḥpunyenābhyāsaḥ, eṣāṃ pañca pratyanīkā duḥkhatrayaṃ sandeho daurbhāgyaṃ ceti | tatra duḥkhatrayasya śāstrāntaradṛṣṭairupāyairvighātaṃ kṛtvā kalyāṇamitraparicayācca sandehaṃ vyudasya, dānena ca daurbhāgyamapākṛtya pūrveṣāṃ trayāṇāmanyatamena sādhayanti -- ityaṣṭau siddhayastārādyāḥ krameṇa uktāḥ | nanu sarveṣāmaviśeṣeṇaitāḥ siddhayaḥ kiṃ na syuḥ? -- ityāśaṅkyoktam śiddheḥ pūrvo'ṅkuśastrividhaḥ" iti | pūrvo viparyayāśaktyatuṣṭilakṣaṇo'ṅkuśo nirodhakāritvāt, tenāviśeṣeṇa sarvaprāṇiṣu siddhīnāmapravṛttiriti || 281 || aṇimādyūrdhvatastisraḥ paṅktayo guruśiṣyagāḥ | tatrāpi triguṇacchāyāyogāt tritvamudāhatam || 8-282 || nāḍīvidyāṣṭakaṃ cordhvaṃ paṅktīnāṃ syādiḍādikam | tatrāpīti, apiśabdena na kevalaṃ guṇatattve gurūṇāṃ guṇatrayayogitayā tritvamuktaṃ yāvadihāpi -- ityabhihitam | taduktam -- "yathordhvaṃ guruśiṣyāṇāṃ paṅktitrayamataḥ śṛṇu | maskarī pūraṇaḥ kṛtsraḥ kapilaḥ kāśa eva ca || sanatkumāragautamavasiṣṭhādyāṃśakāstathā | kāśyapo nāsiketuśca gālavo bhautikastathā || śākalyastu samākhyāto durvāsāḥ paramo muniḥ | vālmīkiśca guruśreṣṭhaḥ saparāśaragālavaḥ || pippalādaśca saumitro vāyuputro bhadantakaḥ | maskaryādibhadantāntā dṛṣṭādṛṣṭasya vādinaḥ || dvāviṃśatirguruvarāḥ prathamā paṅktiriṣyate | jahnuśca tṛṇabinduśca munistārkṣyastathaiva ca || dhyānāśrayo'tha dīrghaśca hotā'jagara eva ca | agastyo vasubhaumaśca upādhyāyaśca kīrtitaḥ || śukro bhṛgvaṅgirā rāmo jamadagnisutordhvagaḥ | sthūlaśirā bālakhilyo manujaśceti kīrtitaḥ || vajrātreyo viśuddhaśca śivaścārurathānugaḥ | jahnvādicāruparyantā dvitīyā paṅktiriṣyate || haro jaṇṭhī pratodaśca amareśaścaturthakaḥ | kṛṣṇapiṅgeśarudraśca indrajid vṛṣabhaḥ śivaḥ || yamaḥ krūraśca vikhyāto gaṅgādhara umāpatiḥ | bhūteśvaraḥ kapālīśaḥ śaṅkaraśca tathaiva ca || ardhanārīśvaraścaiva piṅgalaśca tathā paraḥ | mahākālaśca saṃvarto maṇḍalī tvekavīrakaḥ || tathā cānyaśca vikhyāto bhārabhūteśvaro dhruvaḥ | jahnvādicāruparyantā ṛṣayaḥ pañcaviṃśatiḥ || harādayo dhruvāntāśca guravo viṃśatiḥ smṛtāḥ |" (sva. 10|1083) iti | atra ca paṅktidvaye guruśabdopādānānmadhyamāyāṃ paṅktau śiṣyā eva -- ityarthasiddham | nāḍīrūpāśca tā vidyāstadadhiṣṭhātṛdevatāḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "iḍā ca candriṇī caiva śāntiḥ śāntikarī tathā | mālā ca mālinī caiva svāhā caiva sudhā tathā ||" (sva. 10|1085) iti || 282 || nanu nāṅyadhiṣṭhātṛdevatānāṃ puṃstattvāvasthāne kiṃ nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- paṃsi nādamayī śaktiḥ prasarākhyā ca yatsthitā || 8-283 || co'vadhāraṇe | yadyasmātpuṃstattvādhiṣṭhātari saṃkucitarūpatvāt aṇuśabdādivyapadeśye puṃsyeva, nadati svātmābhedena viśvaṃ parāmṛśati iti ṅādaḥ" svātantryātmaparakartṛtvalakṣaṇo vimarśaḥ, tanmayī śaktirbahīrūpatayā prasaraṇaśīlatvāt prasarākhyā sthitā, kriyāśaktiparyantena sthūlarūpeṇa sphurati -- ityarthaḥ | idamuktaṃ bhavati, cicchaktireva hi svasvātantryāt saṃkucitātmarūpatāmābhāsya dehādyātmatāmapi jighṛkṣuḥ prathamaṃ nāḍīrūpatāmiyāditi | yaduktaṃ prāk -- "citspandaprāṇavṛttīnāmantyā yā sthūlatā suṣiḥ | sā nāḍīrūpatāmetya dehaṃ santānayedidam" || (taṃ. 7|66) iti || 283 || nanu bhavedevaṃ yadi puṃsaḥ kartṛtvaṃ siddhyet, tadeva punaratidurlabhaṃ yat tathātve'sya kṣīrādivadacaitanyaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- na hyakartā pumānkartuḥ kāraṇatvaṃ ca saṃsthitam | evaṃ hi bhujikriyākartṛtvāyogāt bhoktṛtvamapi asya na syāt | nanu bhavadbhirjagatāṃ kāryatvaṃ sādhayituṃ puṃsaḥ kartṛtvamabhyupeyate, tacca asmākaṃ prakṛtireva udvoḍhumutsahate -- iti kiṃ tena acaitanyādhāyinā ? -- ityāśaṅkyoktam -- "kartuḥ kāraṇatvaṃ ca saṃsthitam" iti | karturiti na tu jaḍasya prakṛtyādeḥ | etacca samanantarāhnika eva sādhayiṣyate tata evāvadhāryam || nanu yadyacaitanyātpuṃsaḥ kartṛtvaṃ nābhyupeyeta tattathātve'pi tannoparamet -- ityāha -- akartaryapi vā puṃsi sahakāritayā sthite || 8-284 || śeṣakāryātmataiṣṭavyānyathā satkāryahānitaḥ | iha tāvadviśvotpattau prakṛtiḥ kāraṇaṃ sā ca puruṣamanapekṣya na kiñcidādhātuṃ śaknuyāt tatsaṃyogenaiva viśvotpādasyoktatvāt | yadāhuḥ -- puruṣasya darśanārthaṃ kaivalyārthaṃtathā pradhānasya | paṅgvandhavadubhayorapi saṃsargastatkṛtaḥ sargaḥ || (sāṃ. kā. 21) iti | tadanvayavyatirekānuvidhānāt pumānapi viśvotpattau kāraṇam, tacca viśvasya tadrūpānuvṛttyasaṃbhavāt nopādānarūpaṃ kiṃtu sahakārirūpam tathātve ca asyopādeyātiriktasahakāryātmatāvaśyameṣitavyā'nyathā satkāryavādo hīyeta -- ityevamapi asya viśvātmatāpariṇāmādacaitanyamevāpatet || 284 || tadevaṃ viśvotpattau puṃsa eva kartṛtvameṣṭavyaṃ yenāsya tattadrūpopagrahe'pi svasvarūpāpracyuteracaitanyaṃ na syāt, tadāha -- tasmāttathāvidhe kārye yā śaktiḥ puruṣasya sā || 8-285 || tāvanti rūpāṇyādāya pūrṇatāmadhigacchati | "tathāvidhe" iti kriyāśaktyātmani sthūlarūpe | tāvantīti, nāḍīvidyādirūpāṇi | pūrṇatāmityevamapi svātmamātraviśrāntatvāt || 285 || idānīṃ prakṛtamevānusarati -- nāṅyaṣṭakordhve kathitaṃ vigrahāṣṭakamucyate || 8-286 || kathitamiti -- sarvaśāstre || 286 || tadāha -- kāryaṃ heturduḥkhaṃ sukhaṃ ca vijñānasādhyakaraṇāni | sādhanamiti vigrahatāyugaṣṭakaṃ bhavati puṃstattve || 8-287 || kāryaṃ tanmātraṃ heturiti, vāgādīndriyadaśakātmakāraṇam | "vijñānasādhya" ityanena buddhikarmendriyābhivyaṅgyaṃ jñānamātraṃ vyāpāramātraṃ coktam | karaṇeti, antaḥkaraṇatrayam | sādhanamiti, sarvakāraṇaṃ pradhānamityarthaḥ | vigrahatāyugiti, sūkṣmaśarīrārambhakatvāt, bhavati -- iti sūkṣmeṇa rūpeṇa, sthūlena rūpeṇaiṣāmuktatvāt, pareṇa ca rūpeṇa māyāyā vakṣyamāṇatvāt || 287 || bhuvanaṃ dehadharmāṇāṃ daśānāṃ vigrahāṣṭakāt | ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmākalkākrudho guroḥ || 8-288 || śuśrūṣāśaucasantoṣā ṛjuteti daśoditāḥ | puṃstattva eva gandhāntaṃ sthitaṃ ṣoḍaśakaṃ punaḥ || 8-289 || ārabhya dehapāśākhyaṃ puraṃ buddhiguṇāstataḥ | tatraivāṣṭāvahaṅkārastridhā kāmādikāstathā || 8-290 || pāśā āgantukagāṇeśavaidyeśvarabheditāḥ | trividhāste sthitāḥ puṃsi mokṣamārgoparodhakāḥ || 8-291 || vigrahāṣṭakāditi, ūrdhvam | puṃstattva evetyarthāt, daśavidhasyāpi dharmasyordhvam | dehapāśetyādyāvṛtyāpi etadanantaraṃ dehapāśānāṃ sūkṣmadehārambhiṇāṃ viṣayaśabdavācyānāṃ śabdādīnāṃ pañcānāmapi puraṃ vyākhyeyam | taduktam -- "śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca pañcamaḥ | viṣayāstu samākhyātāḥ śodhanīyāḥ prayatnataḥ ||" (sva. 10|1096) iti | etacca yadyapi śrīsvacchande trividhādahaṅkārādantaramuktaṃ tathāpi iha vikāraṣoḍaśakasājātyenaivaṃ vyākhyātam | śabdādīnāmeva ca sarvatomukhaṃ paraṃ bandhakatvaṃ samasti -- iti parasūkṣmasthūlatayaiṣāṃ tatra tatra paunaḥpunyena śodhyatvenābhidhānam -- iti na kaściddoṣaḥ | kāmādikāḥ pāśāstrividhā uditā -- iti saṃbandhaḥ | eṣāṃ cātra avasthāne heturmokṣamārgoparodhakā iti | taduktam -- "kāmaḥ krodhaśca lobhaśca mohaḥ paiśunyameva ca | janmamṛtyujarāvyādhikṣuttṛṭtṛṣṇāstathaiva ca || viṣādaśca bhayaṃ caiva mado harṣaṇameva ca | rāgo dveṣaśca vaicittyaṃ kupitānṛtadrohitā || māyā mātsaryaṃ dharmaśca adharmaścāsvatantratā | āgantukāśca boddhavyā gaṇapāśānnibodha me || devī nandimahākālau gaṇeśo vṛṣabhastathā | bhṛṅgī caṇḍeśvaraścaiva kārtikeyo'ṣṭamaḥ smṛtaḥ || anantastritanuḥ sūkṣmaḥ śrīkaṇṭhaśca śivottamaḥ | śikhaṇḍī caikanetraśca ekarudrastathā paraḥ || vidyeśvarāṣṭakānpāśāndīkṣākāle viśodhayet |" (sva. 10|1101) iti || 291 || nanviha trividhāḥ pāśāḥ -- āṇavaḥ kārmo māyīyaśceti | tatra vikāraṣoḍaśakādeḥ pāśatvaṃ yadya(da)bhidhīyate tadāstām, sa hi māyīyasyaiva pāśasya prapañcaḥ; yatpunaridaṃ gaṇānāṃ vidyeśānāṃ ca pāśatvamucyate tadapūrvamiva naḥ pratibhāsate? -- ityāśaṅkyāha -- yatkiñcitparamādvaitasaṃvitsvātantryasundarāt | parācchivāduktarūpādanyattatpāśa ucyate || 8-292 || iha khalu pūrvamuktasvarūpātprakāśaikamātravapuṣaḥ "parāt" pūrṇācchivāt yatkiñcit na tu niyatameva "anyat" atiriktaṃ tannikhilameva pāśa ucyate, bandhakatayaiva abhimatam -- ityarthaḥ | nanu parasmātprakāśādanyannāma na kiñcideva sambhavet tadatirekeṇāsya bhānāyogāt, tathātve vā tadekamātrarūpatvāt tatkasya pāśatvena abhidhānam ? -- ityāśaṅkyoktam -- "paramādvaitasaṃvitsvātantryasundarāt" iti | sa hi paraḥ śivaḥ paramādvaitasaṃvidrūpatve'pi svātantryasundaro yena svaṃ (sva) rūpaṃ gopayitvā tena tena saṃkucitena rūpeṇa prasphuret, yato'yaṃ bhedaprathātmā māyīya eva malaḥ prabalatāmiyāt || 292 || nanvevaṃ vedakaikasvarūpāt parācchivādanye vedyaikarūpāstanukaraṇādayo jaḍā yadi pāśatveneṣyante tadāstām, kathaṃ punaḥ vedakaikasvabhāvāḥ pararūpāḥ pramātāro'pi ? -- ityāśaṅkyāha -- tadevaṃ puṃstvamāpanne pūrṇe'pi parameśvare | tatsvarūpāparijñānaṃ citraṃ hi puruṣāstataḥ || 8-293 || iha khalu pārameśvarādrūpāt bhedena prathanaṃ nāma bandho yadakhyātiriti sarvatroddhoṣyate tacca vedakānāṃ vedyānāṃ cāviśiṣṭam -- iti sarveṣāmapi pāśarūpatāyāṃ samānaḥ panthāḥ | evamapi tatsvarūpāparijñāne paṃsāmanyonyamatiśayaḥ saṃbhavet yenaiṣāmapi vaicitryam | tathā hi -- kasyacideka eva malaḥ kasyacit dvau, kasyacittrayo'pīti | evamapi pāśarūpatāyāmeṣāṃ na kaścidviśeṣaḥ, pārameśvarasya svarūpāparijñānasya tādavasthyāt | evaṃ ca vidyeśatvaṃ tvaparā muktiḥ -- ityādi yuktameva | ata eva śamanāntaṃ varārohe pāśajālamanantakam |" (sva. 4|429) ityādyuktam || 293 || evamihāpi anuktaṃ yatkiñcitparācchivādanyat tatsarvaṃ pāśatayaiva jñeyamityāha - uktānuktāstu ye pāśāḥ paratantroktalakṣaṇāḥ | te puṃsi sarve tāṃstatra śodhayanmucyate bhavāt || 8-294 || puṃsa ūrdhvaṃ tu niyatistatrasthāḥ śaṅkarā daśa | hemābhāḥ susitāḥ kālatattve tu daśa te śivāḥ || 8-295 || koṭiḥ ṣoḍaśasāhasraṃ pratyekaṃ parivāriṇaḥ | rāge vīreśabhuvanaṃ gurvantevāsināṃ puram || 8-296 || puraṃ cāśuddhavidyāyāṃ syācchaktinavakojjvalam | manonmanyantagāstāśca vāmādyāḥ parikīrtitāḥ || 8-297 || kalāyāṃ syānmahādevatrayasya puramuttamam | "śaṅkarāḥ" ityetatsaṃjñāḥ | "vāmadevastathā śarvastathā caiva bhavodbhavau | vajradehaḥ prabhuścaiva dātā ca kramavikramau || suprabhedaśca daśamo niyatyāṃ śaṅkarāḥ smṛtāḥ |" (sva. 10|1104) iti | hemābhā iti, śaṅkarāḥ | susitā iti, śivāḥ | taduktam -- "hemābhāḥ śaṅkarāḥ proktāḥ śivāḥ sphaṭikasaṃnibhāḥ |" (sva. 10|1108) iti | "śuddho buddhaḥ prabuddhaśca praśāntaḥ paramākṣaraḥ | śivaśca suśivaścaiva dhruvaścākṣaraśaṃbhurāṭ || daśaite kālatattve tu śivā jñeyā varānane |" (sva. 10|1107) iti ca | vīreśabhuvanamiti, arthādaṣṭasaṃkhyāvacchinnam | "param" iti anyat daśasaṃkhyāvacchinnam | taduktam - "ata ūrdhvaṃ hariharau rāgatattve nibodha me | saṃhṛṣṭaḥ suprahṛṣṭaśca surūpo rūpavardhanaḥ || manonmano mahāvīro vīreśāḥ parikīrtitāḥ |" (sva. 10|1112) iti | "kalyāṇaḥ piṅgalo babhruvīraśca prabhavastathā | meghātithiśchedakaśca dāhakaḥ śāstrakāriṇaḥ || pañca śiṣyāstathācāryā daśaite saṃvyavasthitāḥ |" (sva. 10|1114) iti ca | "tāḥ" iti śaktayaḥ | taduktam -- "vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca kālī vikaraṇī tathā | balavikaraṇī caiva balapramathanī tathā || sarvabhūtadamanī ca tathā caiva manonmanī |" (sva. 10|1114) iti ca | atra ca strīpāṭha eva sādhurmahājanaiḥ parigṛhītatvāt | uttamamiti, viśvasya parāyāṃ kāṣṭhāyāmadhirohāt | taduktam -- "mahādevo mahātejā mahājyoti.............. |" iti || 297 || idānīṃ granthitattvaśaktyātmanā triprakāraṃ māyāyāḥ svarūpaṃ nirūpayati -- tato māyā tripuṭikā mukhyato'nantakoṭibhiḥ || 8-298 || ākrāntā sā bhagabilaiḥ proktaṃ śaivyāṃ tanau punaḥ | aṅguṣṭhamātraparyantaṃ mahādevāṣṭakaṃ niśi || 8-299 || cakrāṣṭakādhipatyena tathā śrīmālinīmate | mukhyata iti, anyathā hi asyā vakṣyamāṇadṛśā puṭānāmānaikyam | "mahādevāṣṭakaṃ niśi" ityatrāpi "śaivyāṃ tanau" iti yojyam | taduktaṃ tatra -- "bhagabilasahasrakalitaṃ guhāśiro yatprapañcasarvagatam |" iti | "tatrānaghaprabhāvaḥ prathamaścakrādhipo mahātejāḥ | vāmo nāmnā balavān dvitīyacakrādhipo rudraḥ || cakraṃ bhavodbhavākhyastṛtīyamadhitiṣṭhati svavīryeṇa | prabhurekapiṅgacakṣuścakrasya patiścaturthasya || riśāna iti prathito yaccakraṃ pañcamaṃ pravartayati | ṣaṣṭhasyādhiṣṭhātā bhuvaneśo bhuvanacakrasya || prathitaḥ puraḥsarākhyo yaḥ saptamacakranāyako devaḥ | aṅguṣṭhamātranāmā patiraṣṭamabhuvanacakrasya ||" iti ca | na kevalamatraivaitaduktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- "tathā śrīmālinīmate" iti | yaduktaṃ tatra - "mahātejaḥprabhṛtayo maṇḍaleśānasaṃjñakāḥ | māyātattve sthitāstatra vāmadevabhavodbhavau || ekapiṅgekṣaṇeśānabhuvaneśapuraḥsarāḥ | aṅguṣṭhamātrasahitāḥ kālānalasamatviṣaḥ ||" (mā. vi. 5|29) iti || 299 || atra ca śrīpūrvaśāstrādapi viśeṣāntaramasti -- ityāha -- vāmādyāḥ puruṣādau ye proktāḥ śrīpūrvaśāsane || 8-300 || te māyātattva evoktāstanau śaivyāmanantataḥ | puruṣādāviti, ādiśabdādrāgatattvam | yaduktaṃ tatra -- "puruṣe vāmabhīmograbhaveśānaikavīrakāḥ | pracaṇḍo mādhavo'jaśca anantaikaśivāvatha ||" (mā. vi. 5|26) iti | "anantataḥ" iti anantaparyantam -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "vāmasya tato bhuvanaṃ tasmādbhaimaṃ tato'pi cograsya | tasmādbhavasya bhuvanaṃ tadupari sarvasya devasya ||" iti | "tasmādguṇairvicitrairbhuvanavaraṃ cakravīrasya |" iti | "aparimitaguṇanidhānaṃ bhuvanavaraṃ tadupari pracaṇḍasya | yatra pracaṇḍanāmā sthito'nuśāstyekavīrādīn ||" iti ca || 300 || atra caiṣāmupadeśena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- kapālavratinaḥ svāṅgahotāraḥ kaṣṭatāpasāḥ || 8-301 || sarvābhayāḥ khaṅgadhārāvratāstattattvavedinaḥ | "tattattvavedinaḥ" iti vāmādisāyujyabhājaḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "jñātajñeyā viprāḥ kāpālavratabhṛto vigatasaṅgāḥ | bhasmopalepaniṣṭhā vrajanti vāmasya sāyujyam || upalabdhavedanīyā atibhīmapadepsavo nijaśirobhiḥ | svayamullūnairiṣṭvā bhaumaṃ gacchanti taddhāma || vihitograyogavidhayo ye dhīrā duṣkare tapasyugre | dhyāyantyugramajasraṃ te'pi labhante guṇānaugrān || vijñāya bhavaṃ devaṃ bhītānāmabhayadānasaṃsiddhāḥ | bhavapadamārohanto dhyānāhitacetaso viprāḥ || stragvastrālaṅkārairabhirāmaṃ rūpamātmanaḥ kṛtvā | asidhārāvrataniṣṭhāḥ pūrvapadaṃ dhyāyino yānti ||" iti || 301 || nanveṣāmapi sṛṣṭyādikārī prabhurananto'sti - iti kimetāvatpadaprāptyā -- ityāśaṅkyāha -- kramāttattattvamāyānti yatreśo'nanta ucyate || 8-302 || "tattattvam" iti māyīyaṃ pradhānaṃ bhuvanam -- ityarthaḥ | īśa iti, arthādiyadantasyādhvanaḥ || 302 || kimatra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca tasya parataḥ sthānamanantādhipasya devasya | sthitivilayasargakarturguhābhagadvārapālasya || 8-303 || uktamiti, śivatanāveva | "parataḥ" ityūrdhvam | "guhā" iti māyā || 303|| sthityādikāritvamevāsya darśayati -- dharmānaṇimādiguṇāñjñānāni tapaḥsukhāni yogāṃśca | māyābilātpradatte puṃsāṃ niṣkṛṣya niṣkṛṣya || 8-304 || tacchaktīddhasvabalā guhādhikārāndhakāraguṇadīpāḥ | sarve'nantapramukhā dīpyante śatabhavapramukhāntāḥ || 8-305 || so'vyaktamadhiṣṭhāya prakaroti jaganniyogataḥ śambhoḥ | śuddhāśuddhasroto'dhikārahetuḥ śivo yasmāt || 8-306 || tacchaktīti, tacchabdena anantaparāmarśaḥ | anena ca na kevalamayaṃ kṣetrajñānāmeva sthitiṃ vidhatte yāvadrudrāṇāmapi -- ityuktam | "guṇāḥ" sarvajñatvādayaḥ | anantapramukhā iti, anantasvāmikāḥ -- ityarthaḥ | jagaditi, kāryakāraṇātmaniyogataḥ śambhoriti, na tu svecchāmātrāt | atra hetuḥ "śuddhetyādinā" | taduktaṃ tatra -- "avyaktamadhiṣṭhāya prakaroti jagadyataḥ sa deveśaḥ | saṃsāramahāvivare paryastāṃstrāyate ca yataḥ || śivayogabalopetastasmātpatyurniyoga āsīnaḥ | śuddhāśuddhasroto'dhikārahetuḥ śivo jñeyaḥ ||" iti ||306|| nanu ko nāma śuddhāśuddhayoḥ srotasoradhikāra ? -- ityāśaṅkyāha -- śivaguṇayoge tasmin mahati pade ye pratiṣṭhitāḥ prathamam | te'nantāderjagataḥ sargasthitivilayakartāraḥ || 8-307 || māyābilamidamuktaṃ paratastu guhā jagadyoniḥ | "mahati pade" iti śuddhe srotasi | tasya viśeṣaṇaṃ "śivaguṇayoge" iti, sarvajñatvādisaṃbhavāt | anantāderiti "anantoḥ" māyātattvādhiṣṭhātā | māyābilamiti, granthirūpā māyā, guheti, tattvarūpā | "parataḥ" iti aśuddhe srotasi -- ityarthaḥ | tena granthitattvarūpatayā dvividhāpi māyā jagadyoniriti saṃbandhaḥ | uktaṃ ca tatra -- "parato guhā bhagavatī jagatāmutpattikāraṇaṃ māyā | yasyāṃ sthitimanubhūya pravilīyante punarlokāḥ ||" iti || 307|| atra ca bhagasaṃjñāyāṃ pravṛttau kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha - utpattyā teṣvasyāḥ patiśaktikṣobhamanuvidhīyamāneṣu || 8-308 || yonivivareṣu nānākāmasamṛddheṣu bhagasaṃjñā | kāmayate patirenāmicchānuvidhāyinīṃ yadā devīm || 8-309 || pratibhagamavyaktādyāḥ prajāstadāsyāḥ prajāyante | "teṣu" iti sṛṣṭyādilābharūpeṣvityarthaḥ | "asyāḥ" iti granthirūpāyā māyāyāḥ | "enām" iti granthirūpāmeva māyām | "pratibhagam" iti bhage bhage ityarthaḥ | ata eva prakṛtyaṇḍāderasaṃkhyātatvam | etatsāmyanimitta eva cātra laukikaḥ strīpuṃsavṛttānto'pi kaṭākṣitaḥ || 309 || ete cānavacchinnā -- ityāha -- teṣāmatisūkṣmāṇāmetāvattvaṃ na varṇyate vidhiṣu || 8-310 || "vidhiṣu" śāstreṣu || 310 || etadeva dṛṣṭāntopadarśanena draḍhayati -- avavarakāṇyekasminyadvatsāle bahūni baddhāni | yonibilānyekasmiṃstadvanmāyāśiraḥsāle || 8-311 || māyāpaṭalaiḥ sūkṣmaiḥ kuṅyaiḥ pihitāḥ parasparamadṛśyāḥ | nivasanti tatra rudrāḥ sukhinaḥ pratibilamasaṃkhyātāḥ || 8-312 || sthāne sāyujyagatāḥ sāmīpyagatāḥ pare salokasthāḥ | "tatra sthāne" iti granthirūpāyāṃ māyāyām | asaṃkhyātatve nimittamāha śāyujya" ityādi || 8-312 || etadevānyatrāpi atidiśati -- pratibhuvanamevamayaṃ nivāsināṃ gurubhiruddiṣṭaḥ || 8-313 || eṣāṃ cādhiṣṭhātṛbhiḥ samamiyattākalane nimittābhāvaṃ darśayati -- api sarvasiddhavācaḥ kṣīyerandīrghakālamudgīrṇāḥ | na punaryonyānantyāducyante srotasāṃ saṃkhyāḥ || 8-314 || nanvasmātsrotasaḥ kiṃ srotontarāṇi vilakṣaṇāni na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- tasmānnirayādyekaṃ yatproktaṃ dvārapālaparyantam | srotastenānyānyapi tulyavidhānāni vedyāni || 8-315 || avyaktakale guhayā prakṛtikalābhyāṃ vikāra ātmīyaḥ | otaḥ proto vyāptaḥ kalitaḥ pūrṇaḥ parikṣiptaḥ || 8-316 || guhāyā hi avyaktaṃ kalā ca vikāraḥ, ataśca tayāvyaktakalayorotatvādi nyāyyam | kāraṇena hi svakāryāpūrakeṇa bhāvyam | yadāhuḥ -- "kāraṇamāpūrakaṃ ca tasyaiva |" iti | āpūraṇameva ca "otaḥ protaḥ" ityādinā vibhaktam | "ātmīyaḥ" iti mahadādiravidyādiśca || 316 || evamasyāḥ śāstrāntarebhyo viśeṣaṃ darśayitvā prakṛtamevāha -- madhye puṭatrayaṃ tasyā rudrāḥ ṣaḍadhare'ntare | eka ūrdhve ca pañceti dvādaśaite nirūpitāḥ || 8-317 || "adhare" iti puṭe | evamanyatra || 317 || tānyeva paṭhati - gahanāsādhyau hariharadaśeśvarau trikalagopatī ṣaḍime | madhye'nantaḥ kṣemo dvijeśavidyeśaviśvaśivāḥ || 8-318 || iti pañca teṣu pañcasu ṣaṭsu ca puṭageṣu tatparāvṛttyā | parivarttate sthitiḥ kila devo'nantastu sarvathā madhye || 8-319 || taduktam - "gahanaśca asādhyaśca tathā hariharaḥ prabhuḥ | daśeśānaśca deveśi trikalo gopatistathā || adhaḥpuṭe tu vijñeyā māyātattve varānane | kṣemeśo brahmaṇasvāmī vidyeśānastathaiva ca || viśveśaśca śivaścaiva anantaḥ ṣaṣṭha ucyate | ūrdhvaṃ māyāpuṭasthāstu rudrā ete prakīrtitāḥ || eṣāṃ madhye tu bhagavānananteśo jagatpatiḥ |(sva. 10|1125) iti | atra caiṣāṃ pareṇa rūpeṇānyathāvasthāne'pi anantasya na kaścidviśeṣaḥ -- ityāha "teṣu" ityādi | puṭageṣviti, arthādūrdhvādhaḥ | tatparāvṛttyeti, tacchabdena rudrāṇāṃ parāmarśaḥ, tena adhaḥpuṭe ūrdhvapuṭa eva ca uparyuparibhāvasya vyatyayādeṣāṃ sthitiḥ parivartate -- iti yāvat | taduktam -- prathamena tu bhedena rudrā dvādaśa kīrtitāḥ | asmiṃstu ye mahārudrā māyātattve vyavasthitāḥ || tānahaṃ saṃpravakṣyāmi bhedatrayavibhāgaśaḥ | gopatiśca tato devi adhogranthau vyavasthitaḥ || granthyūrdhvaṃ saṃsthito viśvastrikalaḥ kṣema eva ca | brahmaṇo'dhipatiścaiva śivaścaiva sa pañcamaḥ || adha ūrdhvamanantastu............................ |"(sva. 10|1130) iti | evamatra adhaḥpuṭe parāpararūpatayā sapta bhuvanāni, ūrdhvapuṭe ca daśa, madhyapuṭe ca punarekameva -- ityaṣṭādaśa || 319 || anyatra punariyānviśeṣaḥ -- ityāha -- ūrdhvādharagakapālakapuṭaṣaṭkayugena tatparāvṛttyā | madhyato'ṣṭābhirdiksthairvyāpto granthirmataṅgaśāstroktaḥ || 8-320 || ṣaṭkayugeneti, rudrāṇāṃ, tenordhvakapāle'vasthitaiḥ ṣaḍbhiranantādyai rudrairadhaśca gopatyādibhirmadhye ca vigraheśādyairaṣṭabhiḥ, -- iti viṃśatyā rudrāṇāṃ māyāgranthiradhiṣṭhitaḥ -- ityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "grantherūrdhvaṃ kapālāni ṣaṭsaṃkhyātāni suvrata | tāvantyadhastādramyāṇi racitānīha dhātubhiḥ ||" (mataṃ. 8|67) ityādyupakramya "ananto'nantavīryātmā sarveṣāṃ mūrdhni saṃsthitaḥ | tato'dhastācchivo nāma rudro bhuvanakṛt prabhuḥ || viśveśaśca mahātejā vidyeśānaḥ parastataḥ | tato'nyo brahmaṇasvāmī kṣemeśaścāpyanantaram || ete ṣaṭ bhuvaneśānāḥ............................. |" (mataṃ. 8|82) iti | "ebhyo'dhaḥ saṃsthito granthirdurbhedyaścātivistṛtaḥ | yatrāsau vigraheśānaḥ............................ ||" (mataṅga|8|84) iti | "yatra śarvo bhavaścaiva ugro bhīmaśca vīryavān | bhasmāntako dundubhiśca śrīvatsaśca mahābalaḥ || tasmād grantheradhaścakraṃ ṣaṭkapālamayaṃ mahat |" (mataṅga. 8|86) iti | "gopaterbhuvanaṃ divyaṃ trikalasyāpyanantaram | tadadhastāddaśeśasya bhuvanaṃ cāru nirmalam || harerharasya devasya tathā hariharasya ca |" (mataṅga. 8|88) iti ca || 320 || anyatra punarviśeṣāntaramapyasti -- ityāha -- śrīsāraśāsane punareṣā ṣaṭpuṭatayā vinirdiṣṭā | yaduktaṃ tatra - "tasyādhastānmahāmāyā ṣaṭpuṭā saṃvyavasthitā |" iti || evaṃ māyāyā granthirūpatāmupasaṃharaṃstattvarūpatāṃ vaktumupakramate -- granthyākhyamidaṃ tattvaṃ māyākāryaṃ tato māyā || 8-321 || māyākāryamiti, jananaunmukhyāt māyātattvameva vaiṣamyamāpannam -- ityarthaḥ | tasya punarakṣubdhameva rūpam || 321 || ata āha -- māyātattvaṃ vibhu kila gahanamarūpaṃ samastavilayapadam | "vibhu" vyāpakam, ata eva gahanam | arūpamiti, sūkṣmatvāt | samastavilayapadamiti, sūkṣmeṇa krameṇātra viśvasyāvasthānāt || ata eva na cātra kaścidbhauvanavibhāgaḥ -- ityāha -- tatra na bhuvanavibhāgo yukto granthāvasau tasmāt || 8-322 || granthāviti, tasyaiva sthūle rūpe ityarthaḥ || 322 || nanvevamapi asyā jāḍyāt kathamevaṃ kāryāvirbhāvane sāmarthyam ? -- ityāśaṅkyāha -- māyātattvādhipatiḥ so'nantaḥ samuditānvicāryāṇūn | yugapatkṣobhayati niśāṃ sā sūte saṃpuṭairanantaiḥ svaiḥ || 8-323 || kṣobhayatīti, kāryaprasavayogyāṃ karoti -- ityarthaḥ | saṃpuṭairiti, bhagākāraiḥ | eṣāṃ cānantyaṃ śivatanugranthenaiva uktam || 323 || ata eva kāryasyāpi ānantyamityāha -- tena kalādidharāntaṃ yaduktamāvaraṇajālamakhilaṃ tat | niḥsaṃkhyaṃ ca vicitraṃ māyaivaikā tvabhinneyam || 8-324 || nanu kāraṇasyaikye'pi kāryamanantamityatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ śrīpūrvaśāstre ca dharāvyaktātmakaṃ dvayam | asaṃkhyātaṃ niśāśaktisaṃjñaṃ tvekasvarūpakam || 8-325 || taduktaṃ tatra -- "pṛthagdvayamasaṃkhyātamekaikaṃ ca pṛthagdvayam |" (mā. vi. 2|50) iti || 325 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāvatārayati -- pāśāḥ puroktāḥ praṇavāḥ pañca mānāṣṭakaṃ muneḥ | kulaṃ yoniśca vāgīśī yasyāṃ jāto na jāyate || 8-326 || pureti puṃstattvaprakaraṇe | muneḥ kulamiti guruśiṣyādirūpatayā prāgeva uktam | yoniriti, "vāgeva viśvā bhuvanāni jajñe" iti sthityā viśvakāraṇam | jāta iti mantrādibalena | na jāyate iti, paraśive yojitatvāt || 326 || kiṃ bahunā yatkiñcitkalādāvadharādhvanyuktaṃ tatsarvamatraiva sthitam -- ityāha -- dīkṣākāle'dharādhvasthaśuddhau yaccādharādhvagam | anantasya samīpe tu tatsarvaṃ pariniṣṭhitam || 8-327 || kāraṇe hi kāryasya sūkṣmeṇa rūpeṇāvasthānamucitam -- iti bhāvaḥ || 327 || nanu bhavatu nāmaitat, praṇavādi punaḥ kimucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- sādhyo dātā damano dhyāno bhasmeti bindavaḥ pañca | pañcārthaguhyarudrāṅkuśahṛdayalakṣaṇaṃ ca savyūham || 8-328 || ākarṣādarśau cetyaṣṭakametatpramāṇānām | "bindavaḥ" praṇavāḥ || 328 || eṣāṃ ca sarveṣāmeva yathāsaṃbhavaṃ svarūpamabhidhātumāha -- aluptavibhavāḥ sarve māyātattvādhikāriṇaḥ || 8-329 || māyāmayaśarīrāste bhogaṃ svaṃ paribhuñjate | svamiti, svādhikārocitam -- ityarthaḥ || 329 || māyāmayaśarīratvameva vyācaṣṭe -- pralayānte hyanantena saṃhṛtāste tvaharmukhe || 8-330 || annyānantaprasādena vibudhā api taṃ param | suptabuddhaṃ manyamānāḥ svatantrammanyatājaḍāḥ || 8-331 || svātmānameva jānanti hetuṃ māyāntarālagāḥ | "aharmukhe" punaḥsṛṣṭau | anyānanteti, anyaśabdo māyādhikāryapekṣayā | taṃ paramanantaṃ hetuṃ na jānanti, api tu svātmānameva -- iti saṃbandhaḥ | atra ca evakārasāmarthyānniṣedhāvagamaḥ, tadaparijñāne ca hetudvayaṃ suptabuddhaṃ manyamānāḥ svatantraṃmanyatājaḍāśceti | svātmani ca tathāparijñāne hetuḥ "māyāntarālagā" iti | idamuktaṃ bhavati -- yadyapi eṣāṃ "śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ |" ityādyuktyā anantādīnāmeva sṛṣṭisaṃhārāḥ, tathāpyete māyāmohitatvāt eśvaryamadenaitanna jānate, pratyuta vayameva jagatāṃ sṛṣṭisaṃhārakāriṇo na punarasmadapyadhikaḥ kaścidasti -- iti; yata ete svātmani pāratantrye'pi svātantryābhiniveśāt suptaprabuddhanyāyena sṛṣṭiṃ pralayaṃ ca svātmādhīnameva manyante iti | taduktam -- "eśvaryamadamāviśya manyamānā mahodayāḥ | mattaḥ śreṣṭhataraṃ nānyatkāraṇaṃ jagatāṃ param || ahameva samastasya jagato'sya jagatpatiḥ |" (mataṅga. 8|73) iti | yato'dhodṛṣṭayaḥ sarve svasṛṣṭimadamohitāḥ | tasminnabhiratāḥ santaḥ krīḍābhogeṣvaninditāḥ || svakāryakaraṇaiḥ samyaksaṃhāre svāpamāgatāḥ | tataḥ kṣobhikayāviṣṭāḥ saṃprabuddhāḥ parasparam || tadvidhāmeva paśyanti svāṃ sṛṣṭiṃ racanojjvalām | suptotthitā vayaṃ kiṃ nu svanidrāvaśavartinaḥ || krīḍāmo vigatakleśāḥ svārjiteṣu bubhukṣavaḥ | sūkṣmapāśāvṛtāḥ sarve na ca sthūlaistiraskṛtāḥ ||" (mataṅga. 8|80) iti || 332 || evaṃ māyāyā granthitattvarūpatayā dvaividhyaṃ nirūpya śaktirūpatāmapi ākhyātumāha -- ataḥ paraṃ sthitā māyā devī jantuvimohinī || 8-332 || devadevasya sā śaktiratidurghaṭakāritā | nirvairaparipanthinyā tayā śramitabuddhayaḥ || 8-333 || idaṃ tattvamidaṃ neti vivadantīha vādinaḥ | gurudevāgniśāstreṣu ye na bhaktā narādhamāḥ || 8-334 || satpathaṃ tānparityājya sotpathaṃ nayati dhruvam | asadyuktivicārajñāñchuṣkatarkāvalambinaḥ || 8-335 || bhramayatyeva tānmāyā hyamokṣe mokṣalipsayā | devīti, devābhinnatvāt | atidurghaṭakāriteti, svātantryarūpatvāt "vivadanti, iti vimatiṃ kurvantītyarthaḥ | śuṣketi, vastuśūnyatvāt || 335 || nanvevaṃvidhāyā asyāḥ kathaṃ samucchedaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- śivadīkṣāsinā cchinnā śivajñānāsinā tathā || 8-336 || na prarohetpunarnānyo hetustacchedanaṃ prati | dīkṣeti, kriyā | nānyo heturiti, śāstrāntaroditaḥ || 8-336 || mahāmāyordhvataḥ śuddhā mahāvidyātha mātṛkā || 8-337 || vāgīśvarī ca tatrasthaṃ vāmādinavasatpuram | śuddhatvādeva ca asyā mahattvamityuktaṃ "mahāvidyā" iti || 337 || vāmādyā eva paṭhati - vāmā jyeṣṭhā raudrī kālī kalavikaraṇībalavikāriketathā || 8-338 || mathanī damanī manonmanī ca tridṛśaḥ pītāḥ samastāstāḥ | saptakoṭyo mukhyamantrā vidyātattve'tra saṃsthitāḥ || 8-339 || ekaikārbudalakṣāṃśāḥ padmākārapurā iha | vidyārājñyastriguṇyādyāḥ sapta saptārbudeśvarāḥ || 8-340 || "aṃśā" iti parivārāḥ śaptārbudeśvarā" iti, arbudaśabdenātra koṭirlakṣyate, tena saptakoṭisaṃkhyākānāṃ mantrāṇāmīśvarya -- ityarthaḥ | taduktam -- "triguṇī brahmavetālī sthāṇumatyambikā parā | rūpiṇī mardinī jvālā saptasaṃkhyāstadīśvarāḥ || vidyārājñyastathā khyātāḥ........................ |" (sva. 10|1149) iti || 340 || vidyātattvordhvamaiśaṃ tu tattvaṃ tatra kramordhvagam | śikhaṇṅyādyamanantāntaṃ purāṣṭakayutaṃ puram || 8-341 || śikhaṇḍī śrīgalo mūrtirekanetraikarudrakau | śivottamaḥ sūkṣmarudro'nanto vidyeśvarāṣṭakam || 8-342 || kramādūrdhvordhvasaṃsthānaṃ saptānāṃ nāyako vibhuḥ | ananta eva dhyeyaśca pūjyaścāpyuttarottaraḥ || 8-343 || "eśaṃ tattvam" īśvaratattvam, tatra puramapyaiśamityarthādyojyam, yatra bhagavānīśvaraḥ sākṣādasti | taduktam -- "bāhye tasyaiśvaraṃ tattvaṃ bhuvanānyatra me śṛṇu |" (sva. 10|1149) ityādyupakramya "tatrastha īśvaro devo varadaḥ sarvatomukhaḥ |" (sva. 10|1152) iti | purāṣṭakasya ca vṛticchannatve'pi viśeṣaṇaṃ "śikhaṇḍyādyamanantāntam" iti, tathā "kramordhvagam" iti | tattvaṃ caiṣāṃ yathāyathaṃ guṇādhikyāt | śikhaṇḍino hi sṛṣṭyādikāritve śrīkaṇṭho'dhikastasmācca trimūrtyādirapīti | yadāhuḥ -- "tataścānantātsūkṣmasya kalayā nyūnaṃ kartṛtvaṃ tataḥ śivottamasya" ityādi sarveṣāmatra siddhamiti doṣataḥ punaretanna vyākhyeyam | eṣāṃ pūrvādidigaṣṭakakrameṇa saṃsthānasya śrūyamāṇatvāt | yaduktam -- "vidyeśvarānato vakṣye pūrvādīśāntagānkramāt |" (sva. 10|1159) iti | evaṃ kramādūrdhvordhvasaṃsthānamityapi vyākhyeyam || 343 || eṣāṃ ca vidyeśvaratvābhidhāne kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- mukhyamantreśvarāṇāṃ yat sārdhaṃ koṭitrayaṃ sthitam | tannāyakā ime tena vidyeśāścakravartinaḥ || 8-344 || sārdhaṃ koṭitrayamityanyasya sārdhasya koṭitrayasya tatkālameva apavṛktatvāt | taduktam -- "brahmādistambaparyante jātamātre jagatyalam | mantrāṇāṃ koṭayastisraḥ sārdhāḥ śivaniyojitāḥ || anugṛhyāṇusaṅghātaṃ yātāḥ padamanāmayam | (mā. vi. 1|40) iti || 344 || nanvanantasyaiva prādhānye kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca gurubhiritthaṃ śivatanvādyeṣu śāsaneṣvetat | ādiśabdādruruvārtikādi || tadevāha - bhagabilaśatakalitaguhāmūrdhāsanago'ṣṭaśaktiyugdevaḥ || 8-345 || gahanādyaṃ nirayāntaṃ sṛjati ca rudrāṃśca viniyuṅkte | uddharati manonmanyā puṃsasteṣveva bhavati madhyasthaḥ || 8-346 || te tenodastacitaḥ paratattvālocane'bhiniviśante | sa punaradhaḥ pathavartiṣvadhikṛta evāṇuṣu śivena || 8-347 || avasitapativiniyogaḥ sārdhamanekātmamantrakoṭībhiḥ | nirvātyanantanāthastaddhāmāviśati sūkṣmarudrastu || 8-348 || anugṛhyāṇumapūrvaṃ sthāpayati patiḥ śikhaṇḍinaḥ sthāne | ityaṣṭau paripāṭyā yāvaddhāmāni yāti gururekaḥ || 8-349 || tāvadasaṃkhyātānāṃ jantūnāṃ nirvṛtiṃ kurute | te'ṣṭāvapi śaktyaṣṭakayogāmalajalaruhāsanāsīnāḥ || 8-350 || ālokayanti devaṃ hṛdayasthaṃ kāraṇaṃ paramam | taṃ bhagavantamanantaṃ dhyāyantaḥ svahṛdi kāraṇaṃ śāntam || 8-351 || saptānudhyāyantyapi mantrāṇāṃ koṭayaḥ śuddhāḥ | guhāmūrdheti, māyoparivartinī śuddhavidyā | aṣṭau śaktayo vāmādyāḥ | devā'nantaḥ, rudrānsūkṣmādīn, viniyuṅkte iti, sṛṣṭyādau | manonmanyeti, navamyā | āsāṃ hi navānāmapi śaktīnāṃ bhinna eva niyogaḥ, -- ityabhiprāyaḥ | taduktam -- ṅayate paramaṃ sthānamunmanyā parameśvaraḥ |" iti | "madhyasthaḥ" iti taṭasthaḥ, ata eva sarveṣāmeṣāṃ yathocitameva sṛṣṭyādi vidadhyāt | udasteti uttejitāḥ | evakāro bhinnakramaḥ, tena adhaḥpathavartiṣveveti | yaduktam -- ".......................prokto'nanto'site prabhuḥ |" iti | anekātmeti mantrakoṭīnāṃ viśeṣaṇam | taduktaṃ tatraiva -- "tasminnuditamudāraṃ śāṅkaramārohati prabhau dhāma | nirvānti mantrakoṭyo'nekāḥ parihārya kāryatvam ||" iti | nirvātīti, kṛtakṛtyatvād adhikārecchāyā apyuparamāt nirvāṇameti -- ityarthaḥ | na hi bhagavānanicchorbalādadhikāraṃ vidhatte -- ityāśayaḥ| "taddhāma" ityanantasthānam | sūkṣmarudro dvitīyaḥ | "aṇum" vijñānākalam | śikhaṇḍina iti, aṣṭamasya | sa hi tadānīṃ śraikaṇṭhaṃ padamadhitiṣṭhatīti bhāvaḥ | taduktaṃ tatraiva -- "tatroparate'nante paripāṭyā nāyakāstadadhikāram | kurvanti sañcarantaḥ padātpadaṃ śāsanātpatyuḥ || uparamati patiranantastatpadamadhitiṣṭhati prabhuḥ sūkṣmaḥ | sūkṣmapadamapi śivottama eṣa vidhiḥ sarvamantrāṇām || vāmādyānnava vibhavānbhagavānnijatejasaḥ samuddyotya | anugṛhyāṇumapūrvaṃ sthāpayati patiḥ śikhaṇḍinaḥ sthāne ||" iti | śrīmataṅge'pi - ṅirvāti kṛtakṛtyatvādananto'nantavīryavān | tatastasminsamārūḍhe pañcamantratanuḥ śivaḥ || dadātyanujñāṃ sūkṣmasya vidyeśasya mahātmanaḥ | sa ca prāptavaraḥ śrīmānbharturājñānuvartakaḥ || tattantraḥ padamānantamadhiṣṭhāya mahāyaśāḥ | nirvartayatyadhaścakraṃ yattanmāyātmakaṃ mahat || evaṃ śivottamasyāpi sūkṣmasyoparame śivaḥ | pradadātīśasaṅghasya kāraṇatvamaninditam || padātpadaṃ vicarato hyekaikasya mahātmanaḥ | yāvatsā paramā kāṣṭhā tāvaccakrasya kāraṇam || avyucchedāya rudrāṇuṃ kṛtvā śaktibalānvitam | niyunakti pade tasminyavīyasi śikhaṇḍinam ||" (mataṅga. 5|62) iti | yatpunaḥ "anantoparame teṣāṃ mahatāṃ cakravartinām | vihitaṃ sarvakartṛtvakāraṇaṃ paramaṃ padam ||" (raurave) ityādyuktaṃ tanmahāpralayaviṣayatvena yojyam | tatra hi yugapadeva sarveṣāmuparamaḥ -- ityuktaṃ prāk | śrīmataṅge'pi -- "śuddhādhvapatayo devā mahāntaścakravartinaḥ | samāpya svādhikāraṃ te prayānti padamuttamam ||" iti | "eka" iti eka ekaḥ -- ityarthaḥ | "paramaṃ devam" paramaśivam | apiśabdo bhinnakramaḥ, tena saptāpi mantrāṇāṃ koṭaya iti || 351 || nanvadhara evādhvanyananto'dhikṛtaḥ -- ityuktam, tatko'sāvadharo'nyo vādhvā ? -- ityāśaṅkyāha -- māyādiravīcyanto bhavastvanantādirucyate'pyabhavaḥ || 8-352 || śivaśuddhaguṇādhīkārāntaḥ so'pyeṣa heyaśca | anāśritānantādyadhikāraparyantaḥ -- ityarthaḥ || 8-352 || heyatve cātra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- atrāpi yato dṛṣṭānugrāhyāṇāṃ niyojyatā śaivī || 8-353 || iṣṭā ca tannivṛttirhyabhavastvadhare na bhūyate yasmāt | nanu yadyevaṃ tatkathamatrābhavaśabdasya pravṛttiḥ ? -- ityāśaṅkyoktam "hyabhavastvadhare na bhūyate yasmāt" iti || 353 || tannivṛttimeva vyācaṣṭe -- patyurapasarpati yataḥ kāraṇatā kāryatā ca siddhebhyaḥ || 8-354 || kañcukavacchivasiddhau tāvati bhavasaṃjñayātimadhyasthau | "kāraṇatā" niyoktṛtvam, "kāryatā" niyojyatvam, śiddhebhyaḥ" iti muktāṇubhyaḥ, "kañcukavat" iti māyīyāvaraṇavat | tadapi hi tathā nivartata eva -- iti bhāvaḥ | yatastau śivasiddhau atibhavarūpatvāt "atimadhyasthau" atyudāsīnau niyojyaniyoktṛtādikṣobhaśūnyau bhavataḥ -- ityarthaḥ || 354 || idānīṃ prakṛtamevāha -- dharmajñānavirāgaiśyacatuṣṭayapuraṃ tu yat || 8-355 || rūpāvaraṇasaṃjñaṃ tattattve'sminnaiśvare viduḥ | vāmā jyeṣṭhā ca raudrīti bhuvanatrayaśobhitam || 8-356 || sūkṣmāvaraṇamākhyātamīśatattve gurūttamaiḥ | "tattve'sminnaiśvara" iti, tathā "riśatattve" ityanenedamuktaṃ yadiyadeva bhuvanajātamīśvaratattve śodhanīyamiti | taduktam -- "daśa pañca ca śodhyāni bhuvanānyaiśvare kramāt |" iti | tatra vidyeśānāmaṣṭau bhuvanāni, rūpāvaraṇe catvāri, sūkṣmāvaraṇe trīṇīti pañcadaśa | ata eveyataivopasaṃhāragarbhīkāreṇa śrīsvacchandaśāstre -- "vrataṃ pāśupataṃ divyaṃ ye caranti jitendriyāḥ | bhasmaniṣṭhājapadhyānātte vrajantyaiśvaraṃ padam || tatreśvarastu bhagavān devadevo nirañjanaḥ | adhikāraṃ prakurute śivecchāvidhicoditaḥ ||"(sva.10|1169) ityādyuktam | śrīnandiśikhāyāmapi -- "atrādhikāravānevamīśvaraḥ śivacoditaḥ | tajjapadhyānaniṣṭhā ye te vrajantyaiśvaraṃ padam ||" iti || 356 || eśātsādāśivaṃ jñānakriyāyugalamaṇḍitam || 8-357 || śuddhāvaraṇamityāhuruktā śuddhāvṛteḥ param | vidyāvṛtistato bhāvābhāvaśaktidvayojjvalā || 8-358 || śaktyāvṛtiḥ pramāṇākhyā tataḥ śāstre nirūpitā | śaktyāvṛtestu tejasvidhruveśābhyāmalaṅkṛtam || 8-359 || tejasvyāvaraṇaṃ vedapurā mānāvṛtistataḥ | mānāvṛteḥ suśuddhāvṛtpuratritayaśobhitā || 8-360 || suśuddhāvaraṇādūrdhvaṃ śaivamekapuraṃ bhavet | śivāvṛterūrdhvamāhurmokṣāvaraṇasaṃjñitam || 8-361 || asyāṃ mokṣāvṛtau rudrā ekādaśa nirūpitāḥ | mokṣāvaraṇatastvekapuramāvaraṇaṃ dhruvam || 8-362 || ūrdhve dhruvāvṛtericchāvaraṇaṃ tatra te śivāḥ | īśvarecchāgṛhāntasthāstatpuraṃ caikamucyate || 8-363 || icchāvṛteḥ prabuddhākhyaṃ digrudrāṣṭakacarcitam | prabuddhāvaraṇādūrdhvaṃ samayāvaraṇaṃ mahat || 8-364 || bhuvanaiḥ pañcabhirgarbhīkṛtānantasamāvṛti | sāmayātsauśivaṃ tatra sādākhyaṃ bhuvanaṃ mahat || 8-365 || tasminsadāśivo devastasya savyāpasavyayoḥ | jñānakriye parecchā tu śaktirutsaṅgagāminī || 8-366 || sṛṣṭyādipañcakṛtyāni kurute sa tayecchayā | pañca brahmāṇyaṅgaṣaṭkaṃ sakalādyaṣṭakaṃ śivāḥ || 8-367 || daśāṣṭādaśa rudrāśca taireva suśivo vṛtaḥ | sādāśivamiti tattvam, arthāttatra śuddhāvaraṇamāhuḥ -- iti saṃbandhaḥ | "śuddhāvṛteḥ param" iti śuddhāvaraṇādūrdhvam -- ityarthaḥ | "vidyāvṛtiḥ" vidyāvaraṇamityarthaḥ taduktam -- "bhāvasaṃjñā tvabhāvākhyā tasmiñchaktidvayaṃ sthitam |" iti | "tataḥ" iti vidyāvaraṇāt, tena tadūrdhvaṃ śaktyāvṛtistadūrdhvamapi pramāṇāvṛtiriti | śāstra iti, viśeṣānupādānāt sarvatra | tatra śaktyāvṛtau rudradvayam | taduktam -- "tejasvīśo dhruveśaśca pramāṇānāṃ paraṃ padam |" (sva. 10|1172) iti | śaktyāvaraṇamūrdhvaṃ ceti pramāṇāvaraṇaṃ cordhvamityuddyotakāradṛṣṭaḥ pāṭhaḥ punarasādhuḥ,mahājanairaparigṛhītatvāt | śrīnandiśikhāyāmapi -- "tejeśvaro dhruveśaśca śaktyāvaraṇasaṃsthitau |" ityādirāsmāka eva pāṭhaḥ | pramāṇāvaraṇaśabdasya cātra pravṛttau kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyoktam -- "tejasvyāvaraṇam" iti | tejeśadhruveśau hi māyātattvāvasthitasya pramāṇāṣṭakasya paraṃ padam, tayorapīdaṃ dvitīyaṃ paramāvaraṇamiti | "vedapurā" iti caturbhuvanā | taduktam -- "brahmā rudraḥ pratodaśca anantaśca caturthakaḥ |" (sva. 10|1173) iti | śrīnandiśikhāyāmapi -- "brahmā rudraḥ pramāṇākhyaḥ pratodo'nantasaṃjñakaḥ | pramāṇāvaraṇe hyete catvāraḥ parikīrtitāḥ ||" iti | śuśuddhāvṛt" iti suśuddhāvaraṇam -- ityarthaḥ | taduktam -- śuśuddhāvaraṇaṃ cordhvaṃ tatra rudratrayaṃ viduḥ | ekākṣaḥ piṅgalo haṃsaḥ kathitaṃ tu samāsataḥ ||" (sva. 10|1174) iti | "śaivaṃ puram" śivāvaraṇam -- ityarthaḥ | taduktam -- "śivāvaraṇamūrdhve tu tatraiko dhruvasaṃjñakaḥ |" (sva. 10|1174) iti | ekādaśeti, brahmādayaḥ | taduktam - "brahmadankidiṇḍimuṇḍāḥ saurabhaśca tathaiva ca | janmamṛtyuharaścaiva praṇītaḥ sukhaduḥkhadaḥ || vijṛmbhitaḥ samākhyātāḥ..................... |" (sva. 10|1177) iti | "āvaraṇaṃ dhruvam" dhruvāvaraṇam -- ityarthaḥ | "te" iti itaḥ prabhṛti pṛthivīparyantamuktāḥ sarva eva -- ityarthaḥ | īśvarecchāgṛhāntaḥsthā iti, tadekarūpā iti yāvat | yadabhiprāyeṇaiva -- śvāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate ||" (ri.pra.1|5|10) ityādyanyatroktam | ekamiti, icchāśaktyaivādhiṣṭheyatvāt | prabuddhākhyamityāvaraṇam | taduktam - "prabuddhāvaraṇaṃ cordhve kathayāmi samāsataḥ | prītaḥ pramuditaścaiva pramodaśca pralambanaḥ || viṣṇurmadana evātha gahanaḥ prathitastathā | rudrāṣṭakaṃ samākhyātaṃ vijñeyaṃ prāgdiśaḥ kramāt ||" (sva. 10|1180) iti | pañcabhirbhuvanairyuktamiti śeṣaḥ | taduktam -- "prabhavaḥ samayaḥ kṣudro vimalaśca śivastathā | tato ghanaḥ samākhyāto nirañjana itaḥ param || rudroṅkārāstu pañcaite"............................. | (sva. 10|1182) iti | garbhīkṛtānantasamāvṛtīti, sarvaśeṣatvenoktaṃ yannāma hi kiṃciduparivarti tatsarvamadhastanaṃ garbhīkṛtya vartata iti | śauśivam" iti suśivāvaraṇam | śādākhyaṃ bhuvanam" iti sadāśivabhaṭṭārakasya sākṣādadhiṣṭhānasthānam -- ityarthaḥ | ata eva mahadityuktam | uddyotakṛtā punaḥ "riśvarasya tathordhve tu adhaścaiva sadāśivāt |" (sva. 10|1186) ityardhaṃ parikalpya itaḥ prabhṛti sādāśivaṃ tattvamiti yaduktaṃ tadayuktam, asyārdhasya mahājanairagṛhītatvāt | ata eva ca evamapi "ūrdhvam" iti punaruktam, "adhaścaiva sadāśivāt" ityapyasaṅgatam, tatraiva tasyoktatvāt; aparikalpitatve'pi etaditthaṃ yathākathañcidavyākhyeyaṃ yadīśvarasyeti rudroṅkārasya, sadāśivāditi adhiṣṭhātuḥ, adhiṣṭheyaṃ hi adhiṣṭhāturadha eva bhavediti | yattu śrīnandiśikhāyām -- "kathitaṃ tvaiśvaraṃ tattvamata ūrdhvaṃ sadāśivaḥ |" ityuktaṃ tadapyevamavagantavyaṃ yadaiśvaramiti sādāśivam, sadāśiva iti tatra sākṣātsthita iti | anyathā hi ubhayatrāpi īśvaratattvopasaṃhāragranthasya vyāghātaḥ syāt; tanmahājanakṣuṇṇa eva mārgo'nugantavyaḥ -- iti uddyotakāravyākhyayā na bhramitavyamityalaṃ bahunā | "tasmin" iti sadākhye bhuvane | śuśivaḥ" sadāśivaḥ | vṛtaścaturdhāvaraṇakrameṇa || 367 || etadeva krameṇa paṭhati -- sadyo vāmāghorau puruṣeśau brahmapañcakaṃ hṛdayam || 8-368 || mūrdhaśikhāvarmadṛgastramaṅgāni ṣaṭ prāhuḥ | sakalākalaśūnyaiḥ saha kalāḍhyakhamalaṅkṛte kṣapaṇamantyam || 8-369 || kaṇṭhyauṣṭhyamaṣṭamaṃ kila sakalāṣṭakametadāmnātam | oṅkāraśivau dīpto hetvīśadaśeśakau suśivakālau || 8-370 || sūkṣmasutejaḥśarvāḥ śivāḥ daśaite'tra pūrvādeḥ | vijayo niḥśvāsaśca svāyambhuvo vahnivīrarauravakāḥ || 8-371 || mukuṭavisarenduvinduprodgītā lalitasiddharudrau ca | santānaśivau parakiraṇāpārameśā iti smṛtā rudrāḥ || 8-372 || sarveṣāmeteṣāṃ jñānāni viduḥ svatulyanāmāni | "akalaḥ" iti niṣkalaḥ | antyamante bhavaṃ kṣayāntam, hetvīśaḥ kāraṇeśvaraḥ sūkṣmaḥ sūkṣmarūpaḥ, sarveṣāmiti śivānāṃ rudrāṇāṃ ca, ata eva daśāṣṭādaśabhedabhinnaṃ śaivamucyate || 372 || mantramunikoṭiparivṛtamatha vibhuvāmādirudratacchaktiyutam || 8-373 || tārādiśaktijuṣṭaṃ suśivāsanamatisitakajamasaṃkhyadalam | yaḥ śaktirudravargaḥ parivāre viṣṭare ca suśivasya || 8-374 || pratyekamasya nijanijaparivāre parārdhakoṭayo'saṃkhyāḥ | māyāmalanirmuktāḥ kevalamadhikāramātrasaṃrūḍhāḥ || 8-375 || suśivāvaraṇe rudrāḥ sarvajñāḥ sarvaśaktisampūrṇāḥ | adhikārabandhavilaye śāntāḥ śivarūpiṇo punarbhavinaḥ || 8-376 || munīti sapta | rudrā iti, āvaraṇādigatāḥ || 376 || ūrdhve bindvāvṛtirdīptā tatra tatra padmaṃ śaśiprabham | śāntyatītaḥ śivastatra tacchaktyutsaṅgabhūṣitaḥ || 8-377 || nivṛttyādikalāvargaparivārasamāvṛtaḥ | asaṃkhyarudratacchaktipurakoṭibhirāvṛtaḥ || 8-378 || ūrdhve iti, suśivāvaraṇāt | "tacchakti" iti śāntyatītā | taduktam -- ṅivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathaiva ca | parivāraḥ smṛtastasya śāntyatītasya suvrate || tasya vāme tu digbhāge śāntyatītā vyavasthitā ||" (sva. 10|1621) iti || 378 || etacca bhaṅgyantareṇoktam -- ityāha -- śrīmanmataṅgaśāstre ca layākhyaṃ tattvamuttamam | pāribhāṣikamityetannāmnā bindurihocyate || 8-379 || yannāma sarvakartṛtvādiguṇayogāduttamaṃ layākhyaṃ tattvaṃ tadevaitadbahirabhivyaktaṃ sadiha svaśāstraparibhāṣayā bindurucyate, śrīmataṅgapārameśvare'sya tathā samayaḥ kṛtaḥ -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra "tasmādeva paraṃ tattvamacalaṃ sarvatomukham | yasminprāptasya na punarjanmehāsti kadācana ||" iti | "itthaṃ guṇavatastasmāttattvāttattvamaninditam | sphuradraśmisahasrāḍhyamadhastādvyāpakaṃ mahat || pāribhāṣikamityetannāmnā bindurihocyate | caturdhāvasthitaṃ cedaṃ prerakaṃ sarvato'vyayam ||" iti || 379 || nanu iha patyuḥ "layabhogādhikārāhvatritattvoktinidarśanāt | padārthaḥ patināmāsau prathamaḥ parikīrtitaḥ ||" (mataṅga.) iti || .................(?) tadatrāsya yadyevaṃ tadbhogādirūpatvaṃ punaḥ kutra ? -- ityāśaṅkyāha -- caturmūrtimayaṃ śubhraṃ yattatsakalaniṣkalam | tasminbhogaḥ samuddiṣṭa ityatredaṃ ca varṇitam || 8-380 || yadetannivṛttyādyātmanā catūrūpaṃ tattve'pi taduttīrṇatvāt nirmalam, ata eva sakalatve'pi parasminneva tattve līnatvānniṣkalaṃ padam, tasminbhogaḥ samuddiṣṭaḥ sādāśivaṃ tattvamasya bhogasthānamityatra śrīmataṅgaśāstra evedamuktam | taduktaṃ tatra -- śadāśivasya devasya layastattve'tiniṣkale | caturmūrtimayaṃ śubhraṃ yattatsakalaniṣkalam || tasminbhogaḥ samuddiṣṭaḥ patyurviśvasya sarvadā |" (mataṅga. 1|3|23) iti | adhikārasthānaṃ purasya vidyādi -- ityarthasiddham | yaduktaṃ tatraiva -- "laye ca śivatattvākhyaṃ vyaktau bindvāhvayaṃ padam | bhogaḥ sadāśivasthāne īśvarākhye ca śāsanam || vidyātattve'dhikāro'sya yonerjñeyaḥ sadaiva hi |" (mataṅga. 1|7|33) iti || 380 || nanu sakalatvaṃ nāma kalādikṣityantadehayogyatvamucyate, taccet sadāśivabhaṭṭārakasya saṃbhavati tatkathamasyāpi asmadādivat kṣityādirūpatvaṃ na lakṣyate ? -- ityāśaṅkyāha -- nivṛttyādeḥ susūkṣmatvāddharādyārabdhadehatā | mātuḥ sphūrjanmahājñānalīnatvānna vibhāvyate || 8-381 || "mātuḥ" sadāśivabhaṭṭārakasya | nivṛttyādeḥ sūkṣmatve hetuḥ -- sphūrjanmahājñānalīnatvāditi || 381 || (nanvatra) sthitā ca dharādirūpatā na vibhāvyate -- ityetadvipratiṣiddham ? -- ityāśaṅkyāha -- udriktataijasatvena hemno bhūparamāṇavaḥ | yathā pṛthaṅna bhāntyevamūrdhvādhorudradehagāḥ || 8-382 || yathā suvarṇasya tejaḥparamāṇūnāmudriktatvātkāṭhinyādyanyathānupapattyā sthitā api bhūparamāṇavaḥ pṛthaṅna bhāsante tathātmajñānatiraskṛtatvāt śuddhāśuddhātmani sarge tattadbhuvaneśvaradehagā api -- iti vākyārthaḥ || 382 || idānīṃ prakṛtamevāha -- bindūrdhve'rdhenduretasya kalā jyotsnā ca tadvatī | kāntiḥ prabhā ca vimalā pañcaitā rodhikāstataḥ || 8-383 || rundhanī rodhanī roddhrī jñānabodhā tamopahā | etāḥ pañca kalāḥ prāhurnirodhinyāṃ gurūttamāḥ || 8-384 || "tadvatī" jyotsnāvatī, "tata" iti ardhendorapyūrdhvam || 384 || ardhacandrādeśca mantraprameyarūpatvāt taducitameva yathottaraṃ sūkṣmasūkṣmatarādirūpatvaṃ darśayati - ardhamātraḥ smṛto bindurvyomarūpī catuṣkalaḥ | tadardhamardhacandrastadaṣṭāṃśena nirodhikā || 8-385 || "tadardhaṃ" mātrācaturbhāgaḥ "tadaṣṭāṃśena" mātrāṣṭāṃśena || 385 || nirodhikāmeva nirvakti -- hetūnbrahmādikān runddhe-rodhikāṃ tāṃ tyajettataḥ | nirodhikāmimāṃ bhitvā sādākhyaṃ bhuvanaṃ param || 8-386 || pararūpeṇa yatrāste pañcamantramahātanuḥ | "hetūn" iti kāraṇāni | pararūpeṇeti, suśivāvaraṇe hi asyāḥ paraṃ rūpamityuktam || 386 || asyaiva sthānaṃ rūpaṃ ca nirūpayati -- ityardhendunirodhyantabindvāvṛtyūrdhvato mahān || 8-387 || nādaḥ kiñjalkasadṛśo mahadbhiḥ puruṣairvṛtaḥ | catvāri bhuvanānyatra dikṣu madhye ca pañcamam || 8-388 || indhikā dīpikā caiva rodhikā mocikordhvagā | madhye'tra padmaṃ tatrordhvagāmī tacchaktibhirvṛtaḥ || 8-389 || nādordhvatastu sauṣumnaṃ tatra tacchaktibhṛtprabhuḥ | tadīśaḥ piṅgalelābhyāṃ vṛtaḥ savyāpasavyayoḥ || 8-390 || yā prabhoraṅkagā devī suṣumnā śaśisaprabhā | grathito'dhvā tayā sarva ūrdhvaścādhastanastathā || 8-391 || nādaḥ suṣumnādhārastu bhittvā viśvamidaṃ jagat | adhaḥśaktyā virnigacchedūrdhvaśaktyā ca mūrdhataḥ || 8-392 || nāḍyā brahmabile līnaḥ so'vyaktadhvanirakṣaraḥ | nadansarveṣu bhūteṣu śivaśaktyā hyadhiṣṭhitaḥ || 8-393 || evamardhendurnirodhinī ca bindoreva prasaraḥ -- ityuktaṃ syāt | "mahadbhiḥ puruṣaiḥ" iti mantramaheśvararūpaiḥ | "tacchaktiḥ" ūrdhvagāminī | taduktam -- "tasminpadmaṃ suvistīrṇamūrdhvageśaḥ sthitaḥ prabhuḥ |" (sva. 10|1224) iti | "ūrdhvagā tu kalā tasya nityamutsaṅgagāminī |" (sva. 10|1226) iti ca | sauṣumnamiti bhuvanam | "tacchaktiḥ" suṣumnā | "tadīśaḥ" suṣumneśaḥ | "grathitaḥ" iti otaprotatvena vyāptaḥ | "ūrdhvaḥ" śaktiśivātmakaḥ "adhastano" nādāntādiḥ | asyāścordhvādharayoreva vyāpakatvaṃ darśayati ṅādaḥ suṣumnādhāraḥ" ityādinā | iha khalu nādaḥ suṣumnākhyāṃ madhyanāḍīmadhitiṣṭhannadhaḥśaktyotthāya mūlādhārāt prabodhamāsādya prāṇātmikayordhvaśaktyā nikhilamidaṃ jagat tattatkāraṇollaṅghanakrameṇa bhittvā tasyā eva suṣumnākhyāyā nāḍyā "mūrdhataḥ" upariṣṭānnirgacchet yenāsau brahmabile viśrāntaḥ san sarveṣu bhūteṣu ṅāsyoñcārayitā kaścitpratihantā na vidyate | svayamuccarate devaḥ prāṇināmurasi sthitaḥ ||" (sva. 7|58) ityādyuktyā nadan, ata eva ghoṣādisvabhāvāntarānudayāt avyaktadhvaniḥ, ata evāvicaladrūpatvād akṣaro yataḥ śivaśaktyā tvadhiṣṭhitaḥ parasaṃvinmātrātmakaḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- ṅāḍyādhārastu nādo vai bhittvā sarvamidaṃ jagat | adhaḥśaktyā vinirgatya yāvadbrahmāṇamūrdhvataḥ || nāḍyā brahmabile līnastvavyaktadhvanirakṣaraḥ | nadate sarvabhūteṣu śivaśaktyā tvadhiṣṭhitaḥ ||" (sva. 10|1233) iti || 393 || suṣumnordhve brahmabilasaṃjñayāvaraṇaṃ tridṛk | tatra brahmā sitaḥ śūlī pañcāsyaḥ śaśiśekharaḥ || 8-394 || tasyotsaṅge parā devī brahmāṇī mokṣamārgagā | roddhrī dātrī ca mokṣasya...................... "tatra" iti brahmabilāvaraṇe | "mokṣamārgagā" iti tanmārgāvasthitā -- ityarthaḥ | ata evāsyāstadrodhane taddāne ca sāmarthyamityuktaṃ "roddhrī dātrī ca mokṣasya" iti || 394 || ...................ṭāṃ bhittvā cordhvakuṇḍalī || 8-395 || śaktiḥ suptāhisadṛśī sā viśvādhāra ucyate | tasyāṃ sūkṣmā susūkṣmā ca tathānye amṛtāmite || 8-396 || madhyato vyāpinī tasyāṃ vyāpīśo vyāpinīdharaḥ | tāṃ bhittveti, tata ūrdhvam -- ityarthaḥ | ūrdhvakuṇḍalīti, nikhilasyāsya viśvasyānunmiṣitatvenāntargarbhīkārāt, ata eva śuptāhisadṛśī" ityuktam, ata eva svabhittāveva viśvollāsanāt "viśvādhāra ucyate" -- ityuktam | śaktirityanena itaḥ prabhṛti śaktitattvam -- ityāsūtritam | taduktaṃ śrīnandiśikhāyām -- "tata ūrdhve śaktitattvaṃ kathyamānaṃ nibodha me | prasuptabhujagākārā ūrṇātantusamaprabhā || ādhāraḥ sarvatattvānāṃ bhuvanānāṃ ca suvrate |" iti | "tasyām" iti śaktau | taduktam -- śūkṣmā caiva susūkṣmā ca tathā caivāmṛtāmitā | vyāpinī madhyato jñeyā śeṣāḥ pūrvāditaḥ kramāt ||" (sva. 10|1290) iti | "tasyām" iti vyāpinyām | vyāpīśa iti, yasyānāśritabhairavāpekṣayā pūrvasyāṃ diśi vyavasthānam || 396 || nanu vyāpinī śakteḥ pṛthagiti tāvadavivādaḥ, tatkiṃ tasyāḥ śaktitattve evāvasthānam uta na ? -- ityāśaṅkyāha - śaktitattvamidaṃ yasya prapañco'yaṃ dharāntakaḥ || 8-397 || śivatattvaṃ tatastatra caturdikkaṃ vyavasthitāḥ | vyāpī vyomātmako'nanto'nāthastacchaktibhāginaḥ || 8-398 || madhye tvanāśritaṃ tatra devadevo hyanāśritaḥ | tacchaktyutsaṅgabhṛtsūryaśatakoṭisamaprabhaḥ || 8-399 || "śaktitattvam" iti anāśritabhuvanam | "tataḥ" iti tacchaktitattvamevāśritya -- ityarthaḥ | taddhi śaktitattve eva vyāpinyāmavasthitam -- iti bhāvaḥ | "tatra" iti anāśritabhuvane | "tacchaktayo" vyāpinyādyāḥ | anāśritamiti, bhuvanam | "tacchaktiḥ" anāśritā | taduktam -- "vyāpinī vyomarūpā cānantānāthā tvanāśritā | (sva. 10|1250) iti | śivatattvamiti punaḥ svārthavṛttyā yadi vyākhyāyeta tatsarvaṃ vyāhanyeta | yataḥ "evaṃ vai śivatattvaṃ tu kathitaṃ tava suvrate | śodhayitvā tataścordhvaṃ śaktiścaiva parā smṛtā || samanā nāma sā jñeyā........................ || (sva. 10|1254) ityādyuktyā śivatattvādapi ūrdhvaṃ samanā vyāpnotīti | tatrāpi śamanāntaṃ varārohe pāśajālamanantakam |" (sva. 4|429) ityādyukteranantaṃ pāśajālaṃ prasaktaṃ syāt | evam "heyādhvānamadhaḥ kurvan recayettaṃ varānane | yāvatsā samanā śaktistadūrdhvaṃ conmanā smṛtā ||" (sva. 10|1271) ityādi vyāhataṃ syāt | "...................unmanyante paraḥ śivaḥ |" ityādyapi duṣyet samanādhastasyoktatvāt, tasyāpi tattvāntaratve ṣaṭtriṃśattattvāni -- iti pratijñāhāniḥ | nāsya śivatattvasya ūrdhvamantarvā samanāpi tvadhastasyāḥ śaktitattva evāmnānāt | taduktam -- "praṇavena tataḥ śaktirnyasitavyā varānane | vyāpinīṃ samanāṃ cordhve tatraiva tu viśodhayet ||" iti | anāśritādīnāṃ ca śivatattvāvasthāne tasyāpi kālakalitatvamāpatet te hi kṣayiṇaḥ | yaduktam prāk - "śaktiḥ svakālavilaye vyāpinyāṃ līyate punaḥ | vyāpinyāṃ taddivārātraṃ līyate sāpyanāśrite || parārdhakoṭyā hatvā tu śaktikālamanāśrite | dinaṃ rātriśca tatkāle parārdhaguṇite'pi ca || so'pi yāti layaṃ sāmyasaṃjñe sāmanase pade |" (taṃ. 6|166) iti | tataśca "ūrdhvamunmanaso yaśca tatra kālo na vidyate | na kalpaḥ kalpate kaścinniṣkalaḥ kālavarjitaḥ || yaḥ śāṅkaryunmanātītaḥ sa nityo vyāpako'vyayaḥ |" ityādyāḥ śrutayo viruddhāḥ syuḥ | na ca anāśritādīnāṃ śivatattve'vasthānamasti, api tu śaktitattve eva vyāpinyām | taduktam -- "adho brahmabilaṃ devi śaktitattvaṃ tataḥ param | pañcakāraṇasaṃyuktā vyāpinī tu tathā parā || samanā unmanā caiva prakriyāṇḍairyutā priye |" iti | tasmādasmaduktameva vyākhyānaṃ yuktamityanyadupekṣyam || 8-399 || śivatattvordhvataḥ śaktiḥ parā sā samanāhvayā | sarveṣāṃ kāraṇānāṃ sā kartṛbhūtā vyavasthitā || 8-400 || bibhartyaṇḍānyanekāni śivena samadhiṣṭhitā | "śivatattvordhvataḥ" iti vyāpinīpadāvasthitānāśritabhuvanādapyūrdhvam -- ityarthaḥ | na cātraiva apūrvatayā tattvaśabdasya bhuvanavācitvam "bindutattvaṃ samākhyātaṃ ................... |" (sva. 10|1217) ityādāvapi tathā prayogadarśanāt | kartṛbhūteti, kriyāśaktirūpatvāt || 400|| tadadhiṣṭhānameva sphuṭayati -- tadārūḍhaḥ śivaḥ kṛtyapañcakaṃ kurute prabhuḥ || 8-401 || śiva iti, yaḥ sarvatra ṣaṭtriṃśattattvatayoddhoṣyate || 401 || nanvayametadārūḍhaḥ san kasmāt sṛṣṭyādi vidadhyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- samanā karaṇaṃ tasya hetukarturmaheśituḥ | karaṇamiti, sṛṣṭyādikriyāyām || nanu sarvatra kriyāyāṃ kartrantarāpekṣitve karturhetutvaṃ bhavet -- iti maheśiturapi tathātve paratvonmukhatayā svātantryaṃ khaṇḍyeta, -- iti kimetaduktam ? -- ityāśaṅkyāha -- anāśritaṃ tu vyāpāre nimittaṃ heturucyate || 8-402 || "vyāpāre" iti sṛṣṭyādikriyāyām | iha hi sa eva paraḥ parameśvaraḥ svasvātantryāt prathamaṃ śūnyātmatāmavabhāsayan anāśritādirūpatayā prathitaḥ -- ityapekṣaṇīyasyaivābhāvāt asyaiva tāvat pāramārthikaṃ śuddhaṃ kartṛtvam, anāśritādīnāṃ tu tadadhiṣṭhānavaśādbhinnakāryaviṣayamaśuddhamupacaritaprāyaṃ kartṛtvam, ataścānāśritādistadicchayaiva sṛṣṭyādi karoti, iti tasya sākṣāt tadāveśāyogāt tatra nimittamātratvaṃ yathā vidyayā yaśaḥ, -- ityādāvityuktaṃ ṅimittaṃ hetuḥ" iti | yadāhuḥ -- "anāśritaṃ tu vyāpāre nimittaṃ heturiṣyate |" iti || 402 || tadadhiṣṭhāne'pi asya samanaiva karaṇam -- ityāha -- tayādhitiṣṭhati vibhuḥ kāraṇānāṃ tu pañcakam | adhitiṣṭhatīti, svasvātantryacchāyānuvedhena sṛṣṭyādikāritve yogyaṃ kuryādityarthaḥ || etacca katham ? -- ityāśaṅkyāha -- anāśrito'nāthamayamanantaṃ khavapuḥ sadā || 8-403 || sa vyāpinaṃ prerayati svaśaktyā karaṇena tu | karmarūpā sthitā māyā yadadhaḥ śaktikuṇḍalī || 8-404 || nādabindvādikaṃ kāryamityādijagadudbhavaḥ | "khavapuḥ" vyomātmā, svaśaktyeti | tathā hi śivasya sṛṣṭyādau samanā karaṇaṃ tathaiṣāmapi anāśritādyāḥ svāḥ śaktaya iti | karmarūpeti, sṛṣṭyādikriyāviśeṣakatvāt, māyāśaktireva hi pārameśvarī tattannādabindvātmaviśvarūpatayā prasphurati -- ityabhiprāyaḥ | śaktikuṇḍalīti, aśeṣasya viśvasya svatādātmyena garbhīkārāt || 404 || iyacca viśvaṃ heyameva -- ityāha -- yatsadāśivaparyantaṃ pārthivādyaṃ ca śāsane || 8-405 || tatsarvaṃ prākṛtaṃ proktaṃ vināśotpattisaṃyutam | sadāśivo'trānāśritaḥ, prakṛtiśca samanā, tasyā eva mūlaprakṛtitvāt ||405|| evaṃ puramānatattvayojanātma prameyadvayamabhidhāya purasaṃgrahākhyaṃ prameyamāsūtrayitumupakramate - atha sakalabhuvanamānaṃ yanmahyaṃ nigaditaṃ nijairgurubhiḥ || 8-406 || tadvakṣyate samāsād buddhau yenāśu saṅkrāmet | yeneti, samāsābhidhānena, ata evaitanniṣprayojanaṃ na -- ityāśayaḥ || 406 || tadevāha - aṇḍasyāntaranantaḥ kālaḥ kūṣmāṇḍahāṭakau brahmaharī || 8-407 || rudrāḥ śataṃ savīraṃ bahirnivṛttistu sāṣṭaśatabhuvanā syāt | jalatejaḥsamīranabho'haṃkṛddhīmūlasaptake pratyekam || 8-408 || aṣṭau ṣaṭpañcāśadbhuvanā tena pratiṣṭheti kalā kathitā | atra prāhuḥ śodhyānaṣṭau kecinnijāṣṭakādhipatīn || 8-409 || anye tu samastānāṃ śodhyatvaṃ varṇayanti bhuvanānām | śrībhūtirājamiśrā guravaḥ prāhuḥ punarbahī rudraśatam || 8-410 || aṣṭāvantaḥ sākaṃ sarveṇetīdṛśī nivṛttiriyaṃ syāt | rudrāḥ kālī vīro dharābdhilakṣmyaḥ sarasvatī guhyam || 8-411 || ityaṣṭakaṃ jale'gnau vahnyatiguhyadvayaṃ maruti vāyoḥ | svapuraṃ gayādi khe ca vyoma pavitrāṣṭakaṃ ca bhuvanayugam || 8-412 || abhimāne'haṅkāracchagalādyaṣṭakamathāntarā nabho'haṃkṛt | tanmātrārkenduśrutipurāṣṭakaṃ buddhikarmadevānām || 8-413 || daśa tanmātrasamūhe bhuvanaṃ punarakṣavargavinipatite | manasaścetyabhimāne dvāviṃśatireva bhuvanānām || 8-414 || dhiyi daivīnāmaṣṭau kruttejo yogasaṃjñakaṃ trayaṃ tadumā | tatpatiratha mūrtyaṣṭakasuśivadvādaśakavīrabhadrāḥ syuḥ || 8-415 || tadatha mahādevāṣṭakamiti buddhau saptadaśa saṃkhyā | guṇatattve paṅktitrayamiti ṣaṭpañcāśataṃ purāṇi viduḥ || 8-416 || aṇḍasyāntarbahiḥ sāṣṭaśatabhuvanā nivṛttiḥ syāditi saṃbandhaḥ | yadvā antaḥśabdaḥ prāgeva vyākhyātaḥ | taduktam -- ṅivṛttyabhyantare pṛthvī śatakoṭipravistarā | tasyāṃ ca bhuvanānāṃ tu śatamaṣṭottarāvadhi ||" (sva. 4|103) iti | aṣṭāviti, guhyāṣṭakādīni yogāṣṭakāntāni saptāṣṭakāni -- ityarthaḥ | teneti saptakasyāṣṭabhirguṇanāt | taduktam -- "pratiṣṭhāyā bhavedvyāptiścaturviṃśatitattvikā | ṣaṭpañcāśadbhuvanikā .......................... ||" (sva. 4|149) iti | atreti pratiṣṭhāyām | aṣṭāviti, krodhāṣṭakena saha | samastānāmiti ṣaṭpañcāśato'pi, miśrāḥ pradhānāḥ | śarveṇeti, bhūrlokādhipatinā, tena vīrabhadrasthāne'yamiti gaṇanāsāmyam | "rudrāḥ" ekādaśa | guhyamiti, guhyāṣṭakabhuvanam | antarā nabho'haṅkṛditi, ahaṅkāranabhasorantaḥ -- ityarthaḥ | tanmātreti pañca, buddhikarmadevānāmiti buddhikarmendriyadaśakasya -- ityarthaḥ | tanmātrasamūhe bhuvanamiti pañcārthamaṇḍalākhyam -- ityarthaḥ | nanveṣāmukte'pi bhuvanapañcakekasmātpunaretaducyate ? -- ityāśaṅkyoktam -- "akṣavarganipatitaḥ" iti | etaddhi eṣāṃ mano'dhiṣṭhānenaiva bhavediti atra punaḥ pareṇāpi rūpeṇāvasthānamiti bhāvaḥ | kruttejoyogasaṃjñakamiti arthātkrodhādyaṣṭakatrayādhiṣṭheyaṃ bhuvanatrayam, paṅktitrayamiti guruśiṣyaviṣayam | ṣaṭpañcāśataṃ purāṇīti, jalatattve'ṣṭau bhuvanāni, tejaḥprabhṛtau tattvatraye pratyekaṃ dvayamiti ṣaṭ, ahaṅkāre dvāviṃśatiḥ, buddhau saptadaśa, guṇeṣu ca trīṇīti || 416 || nanvatra jalādau saveṣu tattveṣu bhuvanāni śodhyatayoktāni prakṛtau punaḥ kasmānna ? -- ityāśaṅkyāha - yadyapi guṇasāmyātmani mūle krodheśvarāṣṭakaṃ tathāpi dhiyi | tacchodhitamiti gaṇanāṃ na punaḥ prāptaṃ pratiṣṭhāyām || 8-417 || iti jalatattvānmūlaṃ tattvacaturviṃśatiḥ pratiṣṭhāyām | ambādituṣṭivargastārādyāḥ siddhayo'ṇimādigaṇaḥ || 8-418 || guravo guruśiṣyā ṛṣivarga iḍādiśca vigrahāṣṭakayuk | gandhādivikārapuraṃ buddhiguṇāṣṭakamahaṃkriyā viṣayaguṇāḥ || 8-419 || kāmādisaptaviṃśakamāgantu tathā gaṇeśavidyeśamayau | iti pāśeṣu puratrayamitthaṃ puruṣe'tra bhuvanaṣoḍaśakam || 8-420 || niyatau śaṅkaradaśakaṃ kāle śivadaśakamiti puradvitayam | rāge suhṛṣṭabhuvanaṃ guruśiṣyapuraṃ ca vitkalāyugale || 8-421 || bhuvanaṃ bhuvanaṃ niśi puṭapuratrayaṃ vākpuraṃ pramāṇapuram | iti saptaviṃśatipurā vidyā puruṣāditattvasaptakayuk || 8-422 || vāmeśarūpasūkṣmaṃ śuddhaṃ vidyārtha śaktitejasvimitiḥ | suviśuddhiśivau mokṣa dhruveṣisaṃbuddhasamayasauśivasaṃjñāḥ || 8-423 || saptadaśapurā śāntā vidyeśasadāśivapuratritayayuktā | bindvardhendunirodhyaḥ parasauśivamindhikādipurasauṣumne || 8-424 || paranādo brahmabilaṃ sūkṣmādiyutordhvakuṇḍalī śaktiḥ | vyāpivyomānantānāthānāśritapurāṇi pañca tataḥ || 8-425 || ṣaṣṭhaṃ ca paramamanāśritamatha samanābhuvanaṣoḍaśī yadi vā | bindvāvaraṇaṃ parasauśivaṃ ca pañcendhikādibhuvanāni || 8-426 || sauṣumnaṃ brahmabilaṃ kuṇḍalinī vyāpipañcakaṃ samanā | iti ṣoḍaśabhuvaneyaṃ tattvayugaṃ śāntyatītā syāt || 8-427 || tattvacaturviṃśatiriti prakṛtitattvasya kṣubdhākṣubdhatayā dvaividhyāt | gurava iti, tatrāpi guruśiṣyaviṣayaṃ paṅktitrayamuktam | viṣayeti, vikāraṣoḍaśakānantaryeṇa vyākhyātāḥ śabdādayaḥ pañca, guṇā dehadharmatvena prāguktā ahiṃsādayaḥ | caḥ samuccaye, tena rāgatattve vīreśabhuvanaṃ guruśiṣyabhuvanaṃ ca, iti bhuvanadvayam | bhuvanaṃ bhuvanamiti vāmādiśaktinavakasya mahādevatrayasya ca | puṭapuratrayamiti tripuṭatvamasyāḥ | vākpuraṃ yonyākhyāyā vāgīśyā bhuvanam | saptaviṃśatipureti, taduktam - "puṃstattvādyāvanmāyāntaṃ vidyāyā vyāptiriṣyate | sapta tattvāni bhuvanasaptaviṃśatireva ca ||" (sva. 4|173) iti | vāmeti, vāmādyā nava śaktayaḥ | "riśaḥ" īśvaraḥ | rūpetyādi sarvamāvaraṇāntaṃ prāguktam | tejasvipradhānā cāsau mitirmānāvaraṇam -- ityarthaḥ | "iṣiḥ" icchā | saptadaśapureti, taduktam -- "....................... vidyātattvātsadāśivam | tattvānāṃ tritaye vyāptirvarṇānāṃ traya eva ca || padaikādaśikā jñeyā purāṇi daśa sapta ca | (sva. 4|185) iti | parasauśivamiti, yatra pareṇa rūpeṇa sadāśivaḥ | anāśritamiti sarvāśrayatvāt | "yadi vāṃ" iti pakṣāntare, ṣoḍaśabhuvaneti, taduktam -- padamekaṃ mantra eko varṇāḥ ṣoḍaśa kīrtitāḥ | bhuvanāni susūkṣmāṇi śāntyatīte vibhāvayet || (sva. 4|197) iti || 427 || evaṃ śrīsvacchandaprakriyayā vibhāgamabhidhāya śāstrāntaraprakrameṇāpyāha -- śrīmanmataṅgaśāstre ca kramo'yaṃ purapūgagaḥ | ayamiti vakṣyamāṇaḥ || tadāha -- kālāgnirnarakāḥ khābdhiyutaṃ mukhyatayā śatam || 8-428 || kūṣmāṇḍaḥ saptapātālī saptalokī maheśvaraḥ | ityaṇḍamadhyaṃ tadbāhye śataṃ rudrā iti sthitāḥ || 8-429 || sthānānāṃ dviśatī bhūmiḥ saptapañcāśatā yutā | pañcāṣṭakasya madhyād dvātriṃśadbhūtacatuṣṭaye || 8-430 || tanmātreṣu ca pañca syurviśvedevāstato'ṣṭakam | pañcamaṃ sendriye garve buddhau devāṣṭakaṃ guṇe || 8-431 || yogāṣṭakaṃ krodhasaṃjñaṃ mūle kāle sanaiyate | patadrugādyāścāṅguṣṭhamātrādyā rāgatattvagāḥ || 8-432 || dvādaśaikaśivādyāḥ syurvidyāyāṃ kalane daśa | vāmādyāstriśatī seyaṃ triparvaṇyabdhirasyayuk || 8-433 || khābdhīti catvāriṃśat | maheśvaro rudraḥ | pañcamamaṣṭakamiti sthāṇvākhyam | patadrugādyā aṣṭau | aṅguṣṭhamātrādyā api aṣṭau | kalane kalāyām | triparvaṇīti, tribhirbhūtabhāvatattvākhyaiḥ parvabhiryukte kalādikṣitiparyante patyādipadārthāpekṣayā tṛtīyasminpadārtheḥ | yaduktaṃ tatraiva -- "ye bhūtabhāvatattvākhyā māyātaḥ kṣaritāḥ sadā | sa padārthastriparvāyaṃ tṛtīyaḥ śivaśāsane ||" (mataṅga. 1 pa.) iti | abdhirasyayugiti, rasanīyā "rasyā" rasāḥ ṣaṭ tena catuḥṣaṣṭirityarthaḥ ||433|| bhuvaneśvarāścātra vicitrāḥ -- ityāha -- śaivāḥ kecidihānantāḥ śraikaṇṭhā iti saṃgrahaḥ | eṣāṃ ca śivādidīkṣitatvādevamabhidhānam | yadāhuḥ -- "kalāgnirnarakāṇāṃ tu catvāriṃśacchataṃ tataḥ | kūṣmāṇḍaḥ saha pātālaiḥ saptabhirlokasaptakam || rudraścetyaṇḍamadhye'yaṃ tato rudraśataṃ bahiḥ | sthānānāṃ dve śate kṣmaivaṃ saptapañcāśatā yutā || pañcāṣṭakānāṃ dvātriṃśattato bhūtacatuṣṭaye | tanmātreṣu tataḥ pañca viśvedevāstato'ṣṭakam || pañcāṣṭakānāṃ ṣaṣṭhaṃ yat sendriye garva eva tat | sthitaṃ buddhau tato devā aṣṭāvaṣṭau ca yoginaḥ || guṇeṣvaṣṭau tathā'vyakte krodhādyāḥ paratastataḥ | kāle niyatisaṃyukte patadrukpramukhāstataḥ || aṅguṣṭhādyāstu rāge'ṣṭau dvādaśaikaśivādayaḥ | vidyāyāṃ tu kalātattve vāmādyāḥ parato daśa || evaṃ triparvaṇi proktaṃ bhuvanānāṃ śatatrayam | catuḥṣaṣṭyadhikaṃ teṣu vicitrā bhuvaneśvarāḥ || śaivāḥ kecittathānantāḥ śraikaṇṭhāḥ kecideva tu | (maṭa.vṛ.) iti | atra ca sākṣādāgame saṃvādite granthavistaraḥ syāt -- iti tadvṛttikṛduktaṃ saṃvāditam || 433 || nanvevaṃ bhuvanavibhāgapradarśanena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- yatra yadā parabhogān bubhukṣate tatra yojanaṃ kāryam || 8-434 || śodhanamatha taddhānau śeṣaṃ tvantargataṃ kāryam | ityāgamaṃ prathayituṃ darśitametadvikalpitaṃ tena || 8-435 || yaduktam - "yo yatrābhilaṣedbhogān sa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāṅ mantrasāmarthyāt...................... ||" iti | atheti pakṣāntare | "taddhānau" iti bhogecchātyāge -- ityarthaḥ | antargatamiti, pradhānaśuddhyaiva tacchuddham | darśitamiti, anyathā hi kathamevaṃ parijñānaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | teneti -- tena tena guruṇā -- ityarthaḥ || 435 || nanvatra kimiyanta eva vikalpāḥ saṃbhavanti na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- anye'pi bahuvikalpāḥ svadhiyācāryaiḥ samabhyūhyāḥ | nanu yadyevamanekevikalpāḥ saṃbhavanti tadiha punaḥ kiṃ grāhyam ? -- ityāśaṅkyāha -- śrīpūrvaśāsane punaraṣṭādaśādhikaṃ śataṃ kathitam || 8-436 || tadiha pradhānamadhikaṃ saṃkṣepeṇocyate śodhyam | śatamiti bhuvanānām | taduktaṃ tatra -- "evaṃ tu sarvatattveṣu śatamaṣṭādaśottaram | bhuvanānāṃ parijñeyaṃ saṃkṣepānna tu vistarāt ||" (mā.vi. 5|33) pradhānamiti, tadadhikāreṇaivāsya granthasya pravṛtteḥ || 436 || tadevāha -- kālāgniḥ kūṣmāṇḍo narakeśo hāṭako'tha bhūtalapaḥ || 8-437 || brahmā munilokeśo rudrāḥ pañcāntarālasthāḥ | adhare'nantaḥ prācyāḥ kapālivahnyantanirṛtibalākhyāḥ || 8-438 || laghunidhipatividyādhipaśambhūrdhvāntaṃ savīrabhadrapati | ekādaśabhirbāhye brahmāṇḍaṃ pañcabhistathāntarikaiḥ || 8-439 || iti ṣoḍaśapurametannivṛttikalayeha kalanīyam | lakulīśabhārabhūtī diṇḍyāṣāḍhī ca puṣkaranimeṣau || 8-440 || prabhāsasureśāviti salile pratyātmakaṃ saparivāre | bhairavakedāramahākālā madhyāmrajalpākhyāḥ || 8-441 || śrīśailahariścandrāviti guhyāṣṭakamidaṃ mahasi | bhīmendrāṭṭahāsavimalakanakhalanākhalakurusthitigayākhyāḥ || 8-442 || atiguhyāṣṭakametanmaruti ca satanmātrakeca sākṣe ca | sthāṇusuvarṇākhyau kila bhadro gokarṇako mahālayakaḥ || 8-443 || avimuktarudrakoṭī vastrāpada ityadaḥ pavitraṃ khe | sthūlasthūleśaśaṅkuśrutikālañjarāśca maṇḍalabhṛt || 8-444 || mākoṭāṇḍadvitayacchagalāṇḍā aṣṭakaṃ hyahaṅkāre | munīti sapta | evamīśatvaviśeṣeṇaiṣāṃ tadantaḥkāraḥ prakāśitaḥ | prācyā ityārabhya | "antaḥ" iti antakāritvāt yamaḥ | "laghu" iti śīghrakāritvācchīghraḥ | yaduktam -- "ādau kālāgnibhuvanaṃ śodhitavyaṃ prayatnataḥ |" (mā. vi. 5|1) ityupakramya "kālāgnipūrvakairebhirbhuvanaiḥ pañcabhiḥ priye | śuddhaiḥ śuddhamidaṃ sarvaṃ brahmāṇḍāntarvyavasthitam || tadbahiḥ śatarudrāṇāṃ bhuvanāni pṛthak pṛthak | daśamaṃ śodhayetpaścādekaṃ tannāyakāvṛtam || anantaḥ prathamasteṣāṃ kapālīśastathāparaḥ | agnirudro yamaścaiva nairṛto bala eva ca || śīghre nidhīśvaraśceti sarvavidyādhipo'paraḥ | śambhuśca vīrabhadraśca vidhūmajvalanaprabhāḥ || ebhirdaśaikasaṃkhyātaiḥ śuddhaiḥ śuddhaṃ śataṃ matam |" (mā. vi. 5|15) iti | pratyātmakamiti nāmāntareṇa guhyāṣṭakameva atroktam | śatanmātrakeca sākṣe ca" iti khasya viśeṣaṇam | etadantaṃ hi anenaivāṣṭakena vyāptamiti keṣāñcinmatam | anyeṣāṃ punaḥ kāryasya kāraṇāntaravasthānaucityāt iyadahaṅkāreṇa vyāptamiti || 444 || ata evāha -- anye'haṅkārāntastanmātrāṇīndriyāṇi cāpyāhuḥ || 8-445 || dhiyi yonyaṣṭakamuktaṃ prakṛtau yogāṣṭakaṃ kilākṛtaprabhṛti | iti saptāṣṭakabhuvanā pratiṣṭhitiḥ salilato hi mūlāntā || 8-446 || nari vāmo bhīmograu bhaveśavīrāḥ pracaṇḍagaurīśau | ajasānantaikaśivau vidyāyāṃ krodhacaṇḍayugmaṃ syāt || 8-447 || saṃvarto jyotiratho kalāniyatyāṃ ca sūrapañcāntau | vīraśikhīśaśrīkaṇṭhasaṃjñametattrayaṃ ca kāle syāt || 8-448 || samahātejā vāmo bhavodbhavaścaikapiṅgaleśānau | bhuvaneśapuraḥsarakāvaṅguṣṭha ime niśi sthitā hyaṣṭau || 8-449 || aṣṭāviṃśatibhuvanā vidyā puruṣānniśāntamiyam | hālāhalarudrakrudambikāghorikāḥ savāmāḥ syuḥ || 8-450 || vidyāyāṃ vidyeśāstvaṣṭāvīśe sadāśive pañca | vāmā jyeṣṭhā raudrī śaktiḥ sakalā ca śānteyam || 8-451 || aṣṭādaśa bhuvanā syāt........................... atra ca keṣāñcit svakaṇṭhena anyeṣāṃ paryāyeṇa anyeṣāṃ ca padaikadeśenābhidhānam, -- iti svayamevābhyūhyam | etacca prāgeva saṃvāditam | narītyarthādantarbhāvitarāgatattve, tena puṃstattve vāmādayaḥ ṣaṭ, rāge ca pracaṇḍādayaḥ pañca | taduktam - "tato'pyardhāṅgulavyāptyā puraṣaṭkamanukramāt | catuṣkaṃ tu dvaye'nyasminnekamekatra cintayet ||" (mā. vi. 6|14) iti | sānanteti, anantasahita ekaśivaḥ -- ityarthaḥ | niśīti māyāyām | "riśe" iti īśvaratattve | evaṃ nivṛttau ṣoḍaśa, pratiṣṭhāyāṃ ṣaṭpañcāśat, vidyāyāmaṣṭāviṃśatiḥ, śāntāyāmaṣṭādaśa - iti bhuvanānāmaṣṭādaśottaraṃ śatam || 451 || nanu śāntyatītāyāmapyanyatra bhuvanavibhāga uktastatpunariha kasmāt na ? ityāśaṅkyāha -- ..................śāntyatītā tvabhuvanaiva | na hi atra deśādikalanā kācidbhavediti bhāvaḥ || etaccāryāyāḥ prathamārdhenopasaṃhariti -- iti deśādhvavibhāgaḥ kathitaḥ śrīśambhunā samādiṣṭaḥ || 8-452 || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke deśādhvaprakāśanaṃ nāmāṣṭamamāhnikam || 8 || śrīśambhuneti parameśvareṇa guruṇeti śivam || "jambudvīpe bhāratavarṣaṃ tatrāhitasthitirvidadhe | jayarathanāmā kaścidvivṛtimimāmaṣṭamāhnikespaṣṭām ||" iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtavivekākhyavyākhyopete śrītantrālokedeśādhvaprakāśanaṃ nāma aṣṭamamāhnikam || 8 || sphū navamamāhnikam " vivekaḥ " tattvakramāvabhāsanavibhāgavibhavo bhujaṅgamābharaṇaḥ | bhaktajanajayāvahatāṃ vahati jayāvaho jayati || idānīṃ dvitīyārdhena tattvapravibhāgaṃ kathayituṃ pratijānīte -- atha tattvapravibhāgo vistarataḥ kathyate kramaprāptaḥ || 9-1 || vistarata iti -- paraparikalpitasamāropāpasāraṇapuraḥsaraṃ yathātattvaṃ vyavasthāpanāt, kramaprāpta iti -- bhuvananirūpaṇānantaraṃ tadanuyāyināṃ tattvānāṃ nirūpaṇasya prāptāvasaratvāt || 1 || nanu tattvameva nāma kimucyate, yasya pravibhāgaḥ abhidhātavyo bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- yānyuktāni purāṇyamūni vividhairbhedairyadeṣvanvitaṃ rūpaṃ bhāti paraṃ prakāśaniviḍaṃ devaḥ sa ekaḥ śivaḥ idaṃ hi nāma pārameśvare darśane "tattvam" ityucyate -- yadekameva rūpamavyabhicāreṇa anekatra bhuvanādāvanugāmi syāt, tacca pṛthivyādyātmakamanekaprakāram, ata eva tasya -- pṛthivyāderbhāvaḥ "tattvam" tathā vyapadeśanimittamityuktam, tacca samanantarāhnikokteṣu nānāprakāreṣu bhuvaneṣu yadetatprakāśaikaghanaṃ paraṃ tattvaṃ prakāśamānatānyathānupapattyānuyāyi bhāsate sa nikhilaviśvakroḍīkāreṇa dyotamānaḥ, tasyaiva hyayaṃ sphāro yadidaṃ viśvaṃ nāmāvabhāsate | yadāhuḥ -- "pañcatriṃśattattvī śivanāthasyaiva śaktirukteyam |" iti | ata eva ca tanoti sarvamiti "tat" paraṃ rūpam, tasya bhāvastattvam -- ityarthaḥ || nanu yadyevaṃ prakāśaikaparamārthamevedaṃ viśvam, tat tattvasya pṛthaksattaiva nāsti, iti kā nāma pṛthivyādiparibhāṣāpi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tatsvātantryarasātpunaḥ śivapadādbhede vibhāte paraṃ | yadrūpaṃ bahudhānugāmi tadidaṃ tattvaṃ vibhoḥ śāsane || 2 || punarapi tasya śivasyaiva svātantryavaśena śivapadādevaṃvidhāt ṣaṭtriṃśādeva tattvāt paramatyarthaṃ pṛthivyādiparyantaṃ bhede samullasite yadrūpaṃ pṛthivītattvādi anekaiḥ prakārairanugāmi bhāti tadidaṃ "pṛthivyādi tattvam" -- ityucyate -- iti vākyārthaḥ ||2|| etadevopapādayati - tathāhi kālasadanādvīrabhadrapurāntagam | dhṛtikāṭhinyagarimādyavabhāsāddharātmatā || 3 || evaṃ vyāptighaṭanāya tathāhi iti nidarśanam, dhṛtyādayo hi pṛthivīguṇāḥ, tadabhinnarūpatvācca pṛthvyāstadgrahaṇenaiva grahaṇaṃ siddhyedityuktam -- "dhṛtyādyavabhāsāddharātmateti" tena sāsnādiyogāt yathā khaṇḍamuṇḍādau gotvamanugāmi tathā dhṛtyādiyogāt kālāgnibhuvanādāvapi pṛthvītvamiti || 3 || etadevānyatrāpi atidiśati -- evaṃ jalāditattveṣu vācyaṃ yāvatsadāśive | tena yathā dhṛtyādiyogāt sarvatrānvitaṃ pṛthvītvaṃ tathā sāṃsiddhikadravatvabhāsvara(śukla)tvādiyogāt jalāditvamiti || nanvevamanekatra piṇḍādau tathātvānugamāt dehabhuvanādāvapi tattvāntararūpatvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha - svasminkārye'tha dharmaughe yadvāpi svasadṛgguṇe || 9-4 || āste sāmānyakalpena tananādvyāptṛbhāvataḥ | tattattvaṃ kramaśaḥ pṛthvīpradhānaṃ puṃśivādayaḥ || 9-5 || dehānāṃ bhuvanānāṃ ca na prasaṅgastato bhavet | vāpi iti vikalpadyotakaṃ bhinnakramaṃ draṣṭavyam, tena svasadṛgguṇe'pi vā iti yojyam, evaṃ svasmin ghaṭaśarāvādau kārye, dharmāṇāṃ sattvādīnāṃ guṇānāmanyonyābhibhavavṛttyādinā'naikyāt, oghe svasadṛgguṇe saṃkucite pramātṛvarge prakāśaikaparamārthe vā viśvatra, yat pṛthvītvādikaṃ rūpamanugāmitayāste, tat tanotisvakāryādi vyāpnoti iti kṛtvā, kramaśo yathāsaṃkhyena pṛthvīpradhānaṃ puṃśivādayaśca tat "tattvam" -- ityucyate | tataśca dehabhuvanādau naiva prasaṅgaḥ, nahi svakārye ceṣṭādau tattadbhogādau ca dehāditvamanugāmitāmiyāt | ādiśabdaḥ prakāre, tenāhaṅkārādīnāṃ tattvāntarāṇāmapi indriyādyātmani svakāryādāvanugāmitvamastītyādyavaseyam | etadarthagarbhīkāreṇaiva cānyaiḥ "ā mahāpralayasthāyi sarvaprāṇyupabhogakṛt | tattvamityucyate tajjñairna śarīraghaṭādyataḥ ||" ityādyuktam || 4-5 || nanvevamabhidhāne kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- śrīmanmataṅgaśāstrādau taduktaṃ parameśinā || 9-6 || etacca tatra vidyāpādādāvanekaprakāramuktamiti kiyallikhyate, iti granthavistarabhayāt pratijñāmātrameva kṛtam | tathā ca tatra -- "tattvaṃ yadvasturūpaṃ syātsvadharmaprakaṭātmakam | tattvaṃ vastupadaṃ vyaktaṃ sphuṭamāmnāyadarśanāt || yadacyutaṃ svakād vṛttāttataṃ cātmavaśaṃ jagat | tatamanyena vā na syāttattattvaṃ tattvasaṃtatau ||" iti | tathā "pārthivāṇusamūhasya viprakīrṇasya sarvataḥ | kiṃ svarūpaṃ svakaṃ tatra pṛthivyāstattvasaṃjñakam ||" ityākṣepapūrvakam "mṛttvamasti mṛdastatra yenāsāvupadiśyate | tattvebhyo'pyaṇusaṅghebhyo viśiṣṭamavināśyatha ||" ityādi bahūktam || 6 || tadevamavasthite kāryakāraṇabhāvātmā tattvānāṃ pravibhāgo vaktavyaḥ - - ityāha -- tatraiṣāṃ darśyate dṛṣṭaḥ siddhayogīśvarīmate | kāryakāraṇabhāvo yaḥ śivecchāparikalpitaḥ || 9-7 || śiddhayogīśvarītantraṃ śatakoṭipravistaram | yattvayā kathitaṃ pūrvaṃ bhedatrayavisarpitam || mālinīvijaye tantre koṭitritayalakṣite | yogamārgastvayā proktaḥ suvistīrṇo maheśvara || bhūyastasyopasaṃhāraḥ prokto dvādaśabhistvataḥ | sahasraiḥ so'pi vistīrṇo gṛhyate nālpabuddhibhiḥ || atastadupasaṃhṛtya samāsādalpadhīhitam | sarvasiddhikaraṃ brūhi prasādātparameśvara || evamuktastadā devyā prahasyovāca viśvarāṭ | śṛṇu devi pravakṣyāmi siddhayogīśvarīmate | yanna kasyacidākhyātaṃ mālinīvijayottaram ||" (mā.vi. 8-13) iti | vakṣyati ca "kāryakāraṇabhāvīye tattve itthaṃ vyavasthite | śrīpūrvaśāstre kathitāṃ vacmaḥ kāraṇakalpanām ||" iti | kāryakāraṇabhāva ityanenānujoddeśoddiṣṭasya tadākhyasyāpi prameyasyāsūtraṇaṃ kṛtam || 7 || nanviha mṛddhaṭādāvastīcchāyā anupraveśaḥ, kintu sā kaumbhakārī, bījāṅkurādau tu cetanasyaivānupraveśo nāsti, iti kā vārtā taddharmabhūtāyā icchāyāḥ, iti kimetaduktaṃ "kāryakāraṇabhāvaḥ śivecchāparikalpitaḥ" iti? -- ityāśaṅkyāha -- vastutaḥ sarvabhāvanāṃ karteśānaḥ paraḥ śivaḥ | iha khalu jaḍasya kāraṇābhimatasya bījāderiyān mahimā yatsadasadvā kāryābhimatamaṅkuraṃ paridṛśyamānasattākaṃ kuryāt, na hi "aṅkuro jāyate" ityetat bījasya kiñcit, tasya tato'nyatvāt, tathātve vā ghaṭāderapyevaṃbhāvāpatteḥ, nāpyaṅkurādi, tarhi tasyāsadrūpataiva paramārthaḥ, iti kathaṃ svarūpaviruddhaṃ sattvamabhyupeyāt | athocyate nāsannāma kiñcidvastu yasya sattvena virodhaḥ syāt, tasyobhayavastvadhiṣṭhānatvāt, etaddhi vyavahāramātram -- yadasataḥ sattākāryatvamiti, vastuto hi "bīje sati aṅkuro'sti" ityetāvanmātrametat, iti kiṃ kena viruddhyeteti, nanvevaṃ bīje sati aṅkuraścedasti tarhyasau sarvadaiva sat syāt, no cenna kadācit ityuktaṃ syāt, ataścāsya sarvadā sattve na kadācidanyathātvena yogaḥ, anyathātvaṃ hi akiñcidrūpatvamucyate kastena yogārthaḥ, tathātve vā kiṃ nāmāsya svarūpe'dhikam syāt, yadvaśāt -- asadvyavahārapātratvamapi udiyāt, na ca "bījāpekṣasattāsvabhāvo'ṅkuraḥ" iti vācyam, sarvabhāvānāṃ svasvarūpamātrapariniṣṭhānāt anyasyānyāpekṣasvabhāvatvānupapatteḥ, yadyapi cāsannāma na kiñcidvastu tathāpi etacchaśaviṣāṇavat asatkalanāviṣayasya antaḥkaraṇabhuvi patitasya parisphurataḥ svabhāvasya saṃbhavāt bāhyendriyaviṣayatāpannena satsvabhāvena saha virudhyata eva, iti yuktamuktam -- "asataḥ sattvaṃ viruddham" -- iti | atha sadeva tarhyasya kimupayācanīyaṃ yat bījādeḥ prārthayet | athābhivyaktiniyatatvādi, iti cenna tatrāpi sadasadrūpatāyā yojayituṃ śakyatvāt, na ca tadubhayātmakamanubhayātmakamanirvācyaṃ vā yujyate viruddhatvādevaṃsvabhāvatvasya, tatsarvathā lokaprasiddhaḥ kāryakāraṇabhāvo nopapadyate, iti sarva eva vyavahāraḥ samutsīdet, tena kāryakāraṇabhāvasamākhyābalātkartṛkarmabhāva evāśrayaṇīyo, yat kāryamābhāsanakriyāviṣayatvāt karmaiva kāryate tattadaṅkurādi avabhāsayate tena kartā tatsamarthācaraṇeneti kāraṇamapi kartaryeva viśrāntam, tasmāt cidrūpa eva parameśvaraḥ svecchāvaśāt, iyadviśvamavabhāsayati, kiṃ tu niyatidaśāyāṃ prathāntaravyavadhānena, yena "bījādṅkuro, mṛdo ghaṭaḥ" ityevamādyātmikā lokasya pratītiḥ | nanvevaṃ so'pi kiṃ sadasadvā viśvamavabhāsayedityukta eva doṣaḥ ? na, iha khalu āntaratvagrāhyatvabāhyatvabhedāt tridhārthaḥ parisphuret, tathāhi -- sarvasya pramāturmanogocaratvāpatterapi pūrvaṃ svasaṃvidaikātmyena parisphurato'rthasyāntaratvam, anantaramantaḥkaraṇaikavedyatayā sukhāderiva grāhyatvamapi, antarbahiṣkaraṇadvayavedyatayā ghaṭāderiva bāhyatvamapi, iti saṃvidātmanyavasthitasya cārthasya bahiravabhāsanam, ityupapāditamanyatra bahuśaḥ, taduktam -- śvāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva, na binā tasmādicchāmarśaḥ pravartate ||" iti | tadayameva kāryakāraṇabhāvo yadantaḥ parisphurata evārthasyāntarbahiṣkaraṇobhayavedyatvamābhāsyate iti | yaduktam -- "yadasattadasadyuktā nāsataḥ satsvabhāvatā | sato'pi na punaḥ sattālābhenārtho'tha cocyate || kāryakāraṇatā loke sāntarviparivartinaḥ | ubhayendriyavedyatvaṃ tasya kasyāpi śaktitaḥ ||" iti | na cāntaravasthitasyārthasya bahiravabhāsanaṃ nāmāpūrvaṃ kiñcit, api tu abhedākhyātimātram, iti na kaściddoṣaḥ, tataśca yuktamuktam - śvātantryabhāk paraḥ śivaḥ sarvabhāvānāṃ vastutaḥ kartā" iti || nanu astyevaṃ bījāṅkurādau, mṛddhaṭādau tu nāyaṃ vṛttāntaḥ, tatra hi dṛśyate eva kumbhakāraḥ kartā, iti kimadṛṣṭena kartrantareṇa parikalpitena ? -- ityāśaṅkyāha -- asvatantrasya kartṛtvaṃ nahi jātūpapadyate || 9-8 || kumbhakāro hi na svecchāmātreṇa ghaṭaṃ janayet, api tu mṛdādi apekṣya, na cācetanā mṛdādayastadicchāmanurodhyeran, evaṃ hi paṭasaṃpādanecchāmapi kiṃ nādriyeran, tataścāsya mṛdādisaṃskārādhānamātra evopayogaḥ, tathātve'pi tasyeyat mṛdādibhyo'dhikaṃ yaccikīrṣitaṃ ghaṭādi tadānīṃ cetasi parisphuret, na ca tāvataiva ghaṭādeḥ kāryasya bahiravabhāsaḥ, tataśca para eva śivaḥ svecchayā niyatidaśāyāṃ kumbhakārasya mṛdādeśca parasparāpekṣayā kāryamupajanayet, yastu tasya satyapi mṛtpiṇḍādau "mayedaṃ kṛtam" ityabhimānaḥ so'pi tanmahimnaiva, etacca sarvaṃ purastādeva savistaraṃ bhaviṣyati, iti nehāyastam, tasmādyuktamuktam -- "asvatantrasya kartṛtvaṃ na kadācidapi upapannam" -- iti, sa hi kumbhakārādirjaḍe śarīrādau gṛhītābhimānaḥ, iti kathaṃ svarūpaviruddhaṃ svātantryamabhyupagacchet, taddhi cidekagāmi iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ || 8 || ata āha -- svatantratā ca cinmātravapuṣaḥ parameśituḥ | co hyarthe || nanu loke śāstre ca jaḍasyāpi svātantryātmakaṃ kartṛtvamabhyupeyate, tathā ca kāṣṭhāni jvalanti, pradhānaṃ ca jaganmatamiti, tat kimetaduktaṃ "jaḍe svātantryaṃ nopapannam" iti ? -- ityāśaṅkyāha -- svatantraṃ ca jaḍaṃ ceti tadanyonyaṃ virudhyate || 9-9 || svātantryaṃ hi svaprakāśatvamucyate, jāḍyaṃ ca paraprakāśyatvamucyate | na cānayostādātmyaṃ saṃsargo vā bhavet -- ityuktaṃ "tadanyonyaṃ virudhyate" iti, ata eva ca tajjaḍaṃ vastu saṃvinniṣṭhatvāt tadvyavasthāyāḥ svātmasiddhāvapi paraṃ svaprakāśātmakaṃ pramātāramapekṣate, iti svātantryaṃ kathaṃ jaḍasya svarūpasaṃniviṣṭaṃ syāt || 9 || tadāha - jāḍyaṃ pramātṛtantratvaṃ svātmasiddhimapi prati | yattu loke śāstre vā jaḍasyāpi kartṛtvam, tatsvatantrādhiṣṭhānādinā copacaritaprāyam || nanu mā bhūt kartṛtvam, kāraṇatvameva bhaviṣyati, yat suspaṣṭaṃ jaḍājaḍayorapi saṅgatimiyāt ? -- ityāśaṅkyāha - na kartṛtvādṛte cānyat kāraṇatvaṃ hi labhyate || 9-10 || syādevaṃ yadyarthasya bāhyatābhāsanāt anyat kāryatvaṃ bhavet, yāvatā hi antarābhāsamānasyārthasya tathārūpāparityāgenaiva bahirābhāsanaṃ nāma kāryatvam, tataśca yadapekṣayaiva antaravasthito'rthaḥ tadapakṣayaivāntaravasthito bahirbhavet, pramātureva cāntaḥsthito'yamiti, tata eva bahirbhāyānnānyataḥ, iti sa eva ghaṭādau kārye kāraṇaṃ, na tu jaḍaṃ mṛdādi, tadapekṣayāsya antarbahirābhāsābhāvāt, pramātuśca na kartṛtvāt anyat kāraṇatvam, iti yuktamuktam -- "kartṛtvamātrasatattvaṃ jaḍasya kāraṇatvaṃ na yujyate" -- iti || 10 || nanu ayamevaṃvidho bhāvasvabhāva eva yat asmin satīdaṃ bhavatīti, anyathā hi bhāvāntarbhāve'pi abhavat tasmin sati bhavati, iti kathaṃ syāt, na ca abhūtākārabhāvanamantareṇa anyat kiñcit kāryakāritvam, iti sthita eva "bījāṅkurādau bhāve bhāvātmā kāryakāraṇabhāvaḥ" iti, yaddharmālaṅkāraḥ -- "bhāva eva parasyeha kāryatābhāva............ |" iti | śvabhāvo janako'rthānāmabhūtākārabhāvakaḥ ||" iti ca | na ca svabhāvamutsṛjya bhāvānāmanyat kiṃcidapekṣaṇīyam, iti kimatra cetanānupraveśanena ? -- ityāśaṅkyāha - tasminsati hi tadbhāva ityapekṣaikajīvitam | nirapekṣeṣu bhāveṣu svātmaniṣṭhatayā katham || 9-11 || bauddhānāṃ hi naikasyaiva bhāvasya kāryakāraṇabhāvo nāpi dvayoḥ yaugapadyena ghaṭapaṭavat, na ca kramikatve'pi anaiyatyena nīlapītādijñānavat, na ca niyatakramikatve'pi pūrvabhāvi kāryaṃ paścādbhāvi ca kāraṇam, api tu niyatapūrvabhāvaṃ kāraṇaṃ niyataparabhāvaṃ ca kāryam iti uktam, tasmin kāraṇābhimate bījādāveva sati tasya kāryābhimatasyāṅkurādereva abhūtapūrvatayā avaśyaṃbhāva iti | niyamaścātra "yasya ca bhāvena bhāvalakṣaṇam, (pā. sū. 2-3-37) iti saptamyākṣipto, yadanyasminsati abhavat tasminneva sati bhavatīti, syādetat evaṃ jaḍānāṃ yadi niyamo na bhavet, yat -- sati ghaṭe dhūmo'pi syāt kintu na naiyatyena iti, niyame hi anyonyāpekṣā jīvitam, sā ca jaḍānāṃ na saṃbhavati, te hi svātmamātrapariniṣṭhitatvādanyonyavārtānabhijñāḥ, iti kasmin sati kiṃ syāt | nanvagnidhūmāveva tathā paridṛśyamānau anyonyātmatāmanāsādayantāvapi anyathā bhavantau niyatāvityucyete, na tu niyamo nāmāparaḥ kaścitpadārtho yo'nayoranyonyāpekṣāṃ prasañjayet, tadagnerayameva niyamo yattasya paścānnādhūmaḥ, tasyāpyayameva yat tataḥ pūrvaṃ nānagniḥ, ityanayoḥ svātmamātraparyavasitam ananyasparśitayā viśiṣṭaṃ rūpameva kāraṇatā kāryatā ca, iti na kaścidapekṣārthaḥ, ? atrocyate -- evaṃ hi darśanamātrameva pramāṇīkṛtaṃ syāt, yat -- puruṣeṇa agneḥ paścāt dhūma eva pratīyate, nādhūmaḥ, tasyāpi pūrvamagnireva nānagniriti, na ca dṛśyānapekṣāt darśanamātrādeva arthatathātvavyavasthā nyāyyā ityanayoḥ svarūpasaṃniviṣṭaḥ kaścidviśeṣo'bhyupagamanīyo yo'gnidhūmau tathā niyamayet, anyathā hi agneḥ paścāt yo dhūma eva nāparaḥ sa nāgneḥ svarūpātiśayo, nāpi yo dhūmāt pūrvamagnireva nāparaḥ sa dhūmasya, iti kathamevaṃbhāvo bhavet nahi paraḥ parasya svarūpamatiśāyayati na ca bahuśo'pi daivayogāt puruṣeṇa ghaṭādanantaraṃ paṭo dṛṣṭa iti tayoḥ parasparayornirapekṣayorapi tāvatā kiñcit niyāmakaṃ jñāteyamudiyāt yenāvaśyaṃ paurvāparyaṃ syāt, evaṃ ca kṛttikārohiṇyudayayorapi kāryakāraṇabhāvo bhavet -- yaduditāsu kṛttikāsu niyamena rohiṇyudayaḥ iti, atha kṛttikābhyo rohiṇīnāmabhūtapūrvatayā nodayaḥ, pūrvadineṣu tathā dṛṣṭatvāt, iti cet? -- na etaddhi dhūme'pi samānam, yat tasyāpi pūrvadineṣu vahninairantaryeṇodayo dṛṣṭa iti | nanu pūrvasya sāmarthyāt parasya bhāvaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ, sa ca na kṛttikārohiṇyudayayoḥ saṃbhavati dhruvāvabaddhaṃ hi nakṣatracakraṃ yugapadeva nityaṃ pravahadavasthitam, kintu ghaṭīyantravat krameṇa parivartamānaṃ dṛśyate, yenāyamanayoḥ pūrvāparatvenāvasāyo na tu svarūpasaṃniviṣṭaḥ kaścidviśeṣaḥ | nanvidaṃ hi nāma bhavadgṛhe pūrvasya sāmarthyaṃ gīyate yat tadabhāvādabhūto'pi paraḥ tasmin sati bhavan dṛśyate iti, yaddharmālaṅkāraḥ "tatra sāmarthyaṃ hi tasya janakatvaṃ, tacca yadi tasminsati na bhavati kathaṃ nāma tatsāmarthyaṃm, atha bhavati kathamasāmarthyaṃ syāt |" iti | traikālyaparīkṣāpi "atha ca prāgasanbhāvaḥ kāraṇe sati dṛśyate |" iti | taccātrāpi samānam, yat kṛttikodayāt pūrvamabhavannapi rohiṇyudayaḥ tasmin sati bhavan dṛśyate iti, tat sarvathā samāne'pi vidhau kṛttikārohiṇyudayayoḥ kāryakāraṇabhāvo nāsti, dhūmāgnyoścāsti iti nirnibandhanaḥ kathamasau vibhāgaḥ śraddhātavyaḥ syāt | tasmāt kāryakāraṇayoḥ svarūpasaṃniviṣṭaṃ kiñcijjñāteyamabhyupagamanīyaṃ yasyānvayavyatirekau syātām, jñāpakena hi sarvatra vastuni saṃbhavadeva rūpaṃ jñāpyate, nānyathā, tathātve vā bhrantiḥ syāt -- iti na vastu jñāpitaṃ bhavet, na ca tadapekṣāmapahāya anyat kiñcit bhavitumarhati, sā ca dvividhā -- anyonyānuṣaṅgitātmikā abhiprāyātmikā vā na ca ubhayyapi sā kāryakāraṇatayā saṃmatānāṃ jaḍānāṃ saṃbhavati, anyonyānuṣaṅgitā hi dvayorarthayoḥ paraspararūpatvāt vahnyauṣṇyayoriva sattāyāmaikātmyam, ekatarāpāye punaḥ parasya sattaiva na syāt -- uṣṇatvābhāva iva vahneḥ, na ca kāryakāraṇayorevaṃbhāvo'sti, -- parasparaviviktatayā agnidhūmayoḥ pratibhāsāt, tathātve dhūmābhāve'gnireva na bhāyāt, tadabhāve'pi vā dhūma iti pratyakṣavirodhaḥ syāt | dvitīyā cānusaṃdhānarūpā | yathā -- bhokturannaṃ prati, bhoktā hi annaṃ prati sāpekṣo'pi annānuṣaṅgitayā na pratīyate, kiṃ tu tadasya saṃvidi abhimukhībhāvameti, yenāyaṃ tadabhilāṣādyātmanā anusandhānena tatra pravartate, na caivaṃ kāryakāraṇayoḥ saṃbhavati, tayorjaḍatvāt, parasparasya svarūpamanusaṃdhātumasāmarthyāt | tatsarvathā jaḍānāṃ kiñcit jñāteyaṃ binā kāryakāraṇabhāvo nopapannaḥ, ityeva sthitam || 11 || nanūktamevātra jñāteyaṃ yat kāraṇasya pūrvatvaṃ kāryasya ca paratvam iti, pūrvasattāprayojakīkāreṇa hi parasyāpūrvatayā sattāvirbhāvaḥ, ata eva na bhaviṣyadvartamānayoḥ tadāvirbhāvane sāmarthyam, tāvantareṇāpi tasya bhāvāt, pūrvasya hi prāgeva sattvāt tadāvirbhāvane sāmarthyaṃ, na bhaviṣyataḥ, tadānīṃ tasyākiṃcidrūpatvāt, vartamānaśca samānakāla ucyate, samānakālatvaṃ ca labdhasattākayorbhavati, na ca tadā'nayoḥ kiñcit kartavyamavaśiṣyate -- yadekasyānyena kriyeta, iti paurvāparyamātrameva kāryakāraṇayorjñāteyam -- ityāha -- sa pūrvamatha paścātsa iti cetpūrvapaścimau | svabhāve'natiriktau cetsama ityavaśiṣyate || 9-12 || nanvanayoḥ pūrvatvaṃ paratvaṃ ca kiṃ svabhāvādatiriktamanatiriktaṃ vā ? tatra nādyaḥ pakṣaḥ -- nahi bhavadgṛhe pūrvatvādyapi kiñcidvastu sadasti yattadatirekeṇa sattāmiyāt, vyavahāramātrasiddhatve vā tasya kāryakāraṇabhāvo'pi evaṃ syāditi svasiddhāntabhaṅgaḥ -- kāryakāraṇabhāvasya vastusvabhāvatvenābhyupagamāt, yaddharmālaṅkāraḥ -- "tadevamayaṃ vastusvabhāva eva kāryakāraṇa bhāvo na tu vyavahāramātrasiddhaḥ |" iti, anatirekapakṣe ca kāryakāraṇatvena saṃmataṃ bhāvadvayamevāvaśiṣyate iti na tayoḥ jñāteyaṃ kiṃciduktaṃ syāt, na ca bhavaddarśane dhūmāgnyordhūmāgnirūpatāṃ vihāya anyaḥ kaścit kāryakāraṇabhāvātmā viśeṣaḥ, ata eva cātrābhyuccayabuddhinirgrāhyatvamuktaṃ yat na kevalamayamagnirdhūmo vā yāvat kāraṇamapi kāryamapīti | nanvevaṃ vadadbhirbhavadbhiranakṣarameva dhūmāgnirūpatāyā anyat kāraṇatvaṃ kāryatvaṃ coktam, tathāhi -- yadyagnitvameva kāraṇatvaṃ tatpratīte'gnitve "ekasyārthasvabhāvasya pratyakṣasya sataḥ svayam | ko'nyo na bhāgo dṛṣṭaḥ syādyaḥ pramāṇaiḥ parīkṣyate ||" ityādyuktayuktyā kimiti na tat pratīyāt, yenābhyuccayabuddhinirgrāhyatvamapi asya syāt ? satyamevaṃ kiṃ tu vikalpasya etaddaurātmyaṃ yadagnitvamavasyannetāvadeva avasyati na kāraṇatvamapi yenaivaṃpratītyantarābhyuccayaḥ, nanu vikalpena cet tathāvasitaṃ tāvatā kaḥ pratītyantarābhyuccayārthaḥ, nahi "gauḥ" "śukla" ityevamādiṣvabhyuccayabuddhyā kiñcit kāryam etadvikalpasya svaśilpanaipuṇaṃ yadabhinnamapi bhedayati bhinnamapi saṃsṛjatīti | atha pratibhāsamūlameva vikalpasya māhātmyam, iha tu na tathā, nahi kāraṇatvaṃ kāryatvaṃ vā saṃniveśādivat arthātiśayarūpaṃ yena anayoḥ prātibhāsikatvaṃ syāt, atha ca pratīyamānarūpasvabhāvatvena kṣaṇikatvavadavasthāpyete ityastyatra abhyuccayabuddhyā kāryaṃ, nahi ākāraśūnyo'rthaḥ syāt avedyaṃ vā vedanaṃ tadagnyākāra eva dhūmakāraṇatāyā ākāro yatra pratītyantarābhyuccayo bhavet ? satyamastyevaṃ kiṃ tu agnyākārādanya eva dhūmakāraṇatāyā ākāraḥ, anyathā hi antyāvasthāmaprāpto'pi agniḥ kathaṃ na dhūmaṃ janayet, nahi tādavasthyamaprāpto'gniragnirna syāt, kṣaṇikatvaṃ ca yogināṃ pratīyamānāt nīlarūpāt anyadeva paryavasyet, nīlādikaṃ hi nivṛttyanivṛttyubhayadharmasādhāraṇarūpam, kṣaṇikatvaṃ punarnivṛttyekadharmasvabhāvam, yat prāmāṇyaṃ ṅivṛttidharmatā hi sā" iti, tasmāt bhāsvarādyākāratvaṃ nāmāgnitvaṃ dhūmānuvihitānvayavyatirekatvaṃ ca kāraṇatvaṃ, pāṇḍurādyākāratvaṃ ca dhūmatvam, agnyanvayavyatirekānuvidhāyitvaṃ ca kāryatvam iti dhūmāgnirūpatātiriktaṃ kāryatvaṃ kāraṇatvaṃ cānuktasiddhameva, anyathā hi kāryakāraṇatvena saṃmataṃ bhāvadvayaṃ viśarāruprāyaṃ paryavasyet || 12 || nanu bhavatvevaṃ, nahi kāryakāraṇabhāvātmā kaścit saṃbandho'smākaṃ vivakṣitaḥ, sarva eva hi bhāvāḥ svātmamātraparyavasitā eva ? -- ityāśaṅkyāha -- bījamaṅkura ityasmin satattve hetutadvatoḥ | ghaṭaḥ paṭaśceti bhavet kāryakāraṇatā na kim || 9-13 || asminsatattva iti -- parasparamapekṣāśūnye -- ityarthaḥ kiṃ na bhavediti - - parasparanairapekṣyasya aviśeṣāt atrāpi kāryakāraṇabhāvo bhavatu, iti yāvat | iha khalu apekṣāśūnyatvāt jaḍānāṃ kāryakāraṇabhāvo na bhavet -- ityupapāditam | atha ca loke bījādaṅkuro jāyate ityevamādyātmikā pratītiḥ, ityavaśyaṃ kenacit cidrūpeṇa pramātrā bhāvyaṃ yatra viśrāntaṃ sat bhāvadvayaṃ kāryakāraṇavyapadeśapātratāmāsādayeta, nahi cidātmakaikapramātṛviśrāntimantareṇa atyantaviśarārūṇāṃ sikatānāmiva jaḍānāṃ bhedābhedātmā saṃśleṣaḥ syāt, ata eva kartṛkarmabhāvasatattva eva kāryakāraṇabhāvaḥ, iti naḥ siddhāntaḥ, yaduktam - "jaḍasya tu na sā śaktiḥ sattā yadasataḥ sataḥ | kartṛkarmatvatattvaiva kāryakāraṇatā tataḥ ||" iti | tataścaitat yujyate yat kṛṣīvalo bījādaṅkuraṃ janayati, īśvaraśca śṛṅgāt śaramagnervā dhūmamiti || 13 || nanvevaṃ bījāṅkurayorbhede sati ekapramātṛviśrāntimātrāt kāraṇatvaṃ kāryatvaṃ ca na siddhyet, evaṃ ghaṭapaṭābhāsayorapi tādrūpyaṃ syāt -- sarvāvabhāsānāṃ pramātaryeva viśrānteḥ, tat tayoraikātmyameva aṅgīkāryaṃ yena kāraṇameva tattadrūpatayā pariṇamat kāryamityucyate ? -- ityāha -- bījamaṅkurapatrāditayā pariṇameta cet | iha tāvat sarva eva bhāvavargaḥ pariniṣṭhitanijarūpa iti bījaṃ ced bījaṃ kathamivāṅkurādirūpatāmiyāt atathāsvabhāvasya tathāsvabhāvāyogāt, nahi kadācit ghaṭo'pi paṭaḥ syāt || atatsvabhāvavapuṣaḥ sa svabhāvo na yujyate || 9-14 || athocyate -- bījasyeyāneva svabhāvo yat krameṇāṅkurādyātmanāvatiṣṭhate iti "ekameva hi vastu kramavicitrasvabhāvam" iti satkāryavādinaḥ || 14 || ata āha - sa tatsvabhāva iti cet ................. | nanu yadyevaṃ tarhi bījamaṅkuro vā bījatvamātra evāṅkuratvamātra eva vā rūpe viśrānteḥ bījasyābījātmakamaṅkurādyapi antyaṃ rūpaṃ saṃbhavet, aṅkurasya cānaṅkurādyātmakam ādyaṃ bījādyapīti ? -- tadāha - .................ṭarhi bījāṅkurā nije | tāvatyeva na viśrāntau tadanyātyantasaṃbhavāt || 9-15 || na caikameva vastu dvyātmakaṃ saṃbhavet, ityavaśyaṃ kenacidekena bhāvyaṃ yasya bījāṅkurādyātmanā vicitro'yamākāraḥ prasphuret || 15 || tadāha -- tataśca citrākāro'sau tāvānkaścitprasajyate | nanvabhīṣṭamevaitadasmākam ? -- ityāha -- astu cet............................... | nanu evamapi kathamekasyaiva parasparaviruddhaṃ bījatvābījatvādyātmakamākāradvayaṃ saṃbhavet ? -- ityāha -- ........ṇa jaḍe'nyonyaviruddhākārasaṃbhavaḥ || 9-16 || nahi eka eva ghaṭo lohitaścālohitaśca bhavediti bhāvaḥ, syādetat -- evaṃ yadi yugapaccitratvamabhyupagacchema kiṃ tu krameṇa, iti ko virodhārthaḥ || 16 || ata āha - krameṇa citrākāro'stu jaḍaḥ kiṃ nu viruddhyate | yat satkāryasiddhiḥ paridṛśyamānameva bhāvaśarīraṃ svabhāvabhūtena krameṇa tathā tathā bhavatīti "eka eva sa ākāraḥ kramacitro hi tattvataḥ | svasvarūpanimagnaṃ tadvaicitryaṃ sarvamaśnute ||" iti ca | "jaḍaḥ" iti, ajaḍaṃ hi citravijñānādi yugapat citramapi bhavet iti bhāvaḥ | "kiṃ nu virudhyate" iti -- lohito'pi hi ghaṭaḥ kramāt nimittāntareṇāpi alohito'pi syāt || nanu kramo yaugapadyaṃ vā na vastunaḥ svarūpe kaścidatiśayaḥ, api tu saṃvidaḥ, saṃvit hi ghaṭādanantaraṃ paṭaṃ pratiyatī samaṃ vā kramākramāvutthāpayet, na tu vastunaḥ svarūpādadhikaḥ kaścidakramaḥ kramo vā bhavet, ityekasmin vastuni kramābhyupagame'pi na viruddhadharmādhyāso vyuparamet ? -- ityāha - kramo'kramo vā bhāvasya na svarūpādhiko bhavet || 9-17 || tathopalambhamātraṃ tau............................. | ṅa svarūpādhiko bhavet" iti -- na kaścidityarthaḥ | atra hetuḥ "tathopalambhamātraṃ tau" iti upalambho hi krameṇa anyathā vā bhavan kramākramābhyāṃ bhāvasvarūpaṃ vyavahārayatīti || 17 || nanu upalambhasyāpi evaṃbhāve kiṃ nimittam ? -- ityāha -- .........................upalambhaśca kiṃ tathā | iha khalu upalabdhā kramākramābhyāmeva tattadarthajātamupalabhate ityupalambhasyāpi kramākramāyogaḥ, upalabdhuśca saṃvinmātrarūpatve'pi kramākramopalambhasvabhāvatvādevaṃbhāvaḥ|| tadetadāśaṅkate - upalabdhāpi vijñānasvabhāvo yo'sya so'pi hi || 9-18 || kramopalambharūpatvāt krameṇopalabheta cet | atrāpi sa eva paryanuyogaḥ -- ityāha -- tasya tarhi kramaḥ ko'sau tadanyānupalambhataḥ || 9-19 || upalabhyasya hi upalambhamukhena kramākramayoga uktaḥ, tasyāpi upalabdhṛmukhena, upalabdhuḥ punarupalabdhrantaraṃ nāsti -- anavasthāpatteḥ, tadasya kutastyaḥ kramaḥ? ityuktam "tadanyānupalambhataḥ" iti || 19 || svabhāvapakṣāśraye'pi asya nopalabdhṛsvarūpādādhikyaṃ paryavasyet -- ityāha -- svabhāva iti cennāsau svarūpādadhiko bhavet | atha svabhāvabhūtatvāt svarūpānatiriktatve'pi kramasya svasvātantryādatiriktāyamānatayā avabhāsanamityucyate, tarhi asmaddarśanamevāgato'si -- ityāha -- svarūpānadhikasyāpi kramasya svasvabhāvataḥ || 9-20 || svātantryādbhāsanaṃ syāccet kimanyad brūmahe vayam | itthaṃ śrīśiva evaikaḥ karteti paribhāṣyate || 9-21 || kiṃ nāma cāsya kartṛtvam ? -- ityāśaṅkyāha -- kartṛtvaṃ caitadetasya tathāmātrāvabhāsanam | "tathāmātrāvabhāsanam" iti, tathā vicitreṇa rūpeṇa pramātṛprameyātmanāṃ mātrāṇāmaṃśānāmavabhāsanam atiriktatayaiva prathanam -- ityarthaḥ || 20-21 || evaṃ viśve padārthā yathā bhagavatā svecchayaivāvabhāsitāḥ, tathā kāryakāraṇabhāvo'pi -- ityāha -- tathāvabhāsanaṃ cāsti kāryakāraṇabhāvagam || 9-22 || nanvevaṃ bījāṅkurādau ghaṭapaṭādau ca sarvatra bhagavatkartṛkarmaviśeṣeṇāvabhāsanam, iti kathaṃ kvacideva kāryakāraṇatāvyavahāraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā hi ghaṭasāhityaṃ paṭasyāpyavabhāsate | tathā ghaṭānantaratā kiṃ tu sā niyamojjhitā || 9-23 || ato yanniyamenaiva yasmādābhātyanantaram | tattasya kāraṇaṃ brūmaḥ sati rūpānvaye'dhike || 9-24 || niyamojjhiteti -- tayorviparyayeṇa aviśeṣeṇa ca darśanāt | nanvevaṃ bauddhasyeva tavāpi kṛttikārohiṇyudayādau kāryakāraṇabhāvaḥ prasajyeta ? -- ityāśaṅkyoktam -- śati rūpānvaye'dhike" iti | iha tāvanmāyāpade ghaṭādeḥ kāryasya mṛddaṇḍacakrādīni bahūni kāraṇānītyavivādaḥ, tatrāsya mṛt upādānakāraṇaṃ yat saiva śivakastūpakādikrameṇa anyānapekṣitayānuvartate iti, daṇḍādi tu sahakārikāraṇapraguṇanaparivartanādyupakāramātracaritārthatvāt, tena yadīyameva yasya rūpaṃ kenaciddharmeṇānuyāyi bhāsate tadeva tasyopādānakāraṇam iti | yad bauddhā api -- "anapekṣānuvṛtteśca bhede'pyarthāntarāśraye | tasyopādānahetutvaṃ mṛdaḥ kuṇḍādike yathā ||" iti, yat punarevamācakṣāṇairapi dhūmādāvanupādānameva kāryatvamabhyadhāyi tatkāraṇavibhāgānabhijñatvameva teṣām, yato dhūmasya nāgnirupādānakāraṇam, api tu ārdrendhanādi tathāhi -- tuṣaturuṣkāderupādānāt asya gandhādyapyanvayavadavabhāsate tadeva tasyopādānakāraṇam laukikānāmapi atra vaiduṣyam - candrakāntodakadravādau ca candrakāntāśrayopakṛtāścandrakiraṇā evopādānam, anyathā hi candrakāntasya dravībhāve kṣaṇātkṣaṇaṃ prakṣayaḥ syāt, ityalamavāntareṇa || 24 || nanvevaṃ rūpānvayopakṛtaḥ paurvāparyaniyamātmā kāryakāraṇabhāvo yadi vāstavaḥ, tatkathaṃ vyabhicaret ? -- ityāśaṅkyāha - niyamaśca tathārūpabhāsanāmātrasārakaḥ | bījādaṅkura ityevaṃ bhāsanaṃ nahi sarvadā || 9-25 || bhāsanāmātrasāratve hetuḥ -- evaṃ bhāsanam ṅahi sarvadā" iti, kadācit hi bījābhāve'pi aṅkuro bhavediti bhāvaḥ || 25 || tadāha - yogīcchānantarodbhūtatathābhūtāṅkuro yataḥ | iṣṭe tathāvidhākāre niyamo bhāsate yataḥ || 9-26 || svapne ghaṭapaṭādīnāṃ hetutadvatsvabhāvatā | bhāsate niyamenaiva bādhāśūnyena tāvati || 9-27 || iha khalu yogino nirupādānamevecchāmātreṇa aṅkurādikāryaṃ kurvantītyavivādaḥ, tena yogīcchāto'nantaramudbhūtaḥ ata eva tathābhūto bījābhāve'pi prādurbhūto yo'sāvaṅkuraḥ tasminnapi yataḥ pauryāparyātmā niyamo'vabhāsate "bījādeva aṅkuro jāyate" iti nāyamekāntaḥ -- ityarthaḥ, yogīcchābhinirvartitaśca aṅkuro bījakāryāṅkurasamānajātīya eva, na tu śālūkādvijātīyaḥ, -- ityāha -- "tathāvidhākāre" iti, anyathā hi yogināmicchāvisaṃvādāt yogitvameva na siddhyet, na caitadbhrantimātram -- ityuktam | "iṣṭe" iti -- tattatsamīhitārthakriyākāriṇi -- ityarthaḥ, taduktam -- "yogināmapi mṛdbīje vinaivecchāvaśena yat | (ghaṭā-)dirjāyate tattatsthirasvārthakriyākaram ||" iti, tathā yataḥ svapne'pi niyamenaiva ghaṭakāryaḥ paṭo'pi bhāsate, ghaṭābhāsānantaraṃ paṭābhāsasyodayāt, syādevametat yadi bādhā na syāt -- ityāha -- "bādhā śūnyena" iti, bādhaścātra kiṃ tādātvikaḥ kālāntarabhāvī vā, tatra tāvaduttaraḥ pakṣo, jāgradbhāvino'pi svapnāpekṣayā bādhasaṃbhavāt, tādātvikastu nāstyeva bādhaḥ, prabodhaparyantaṃ dārḍhyena tathāvabhāsāt, ata eva tāvati svapnāvasthāyāmeva -- ityuktam || 27 || evaṃ nirbādho niyama eva kāryakāraṇatāyā nibandhanam -- ityāha -- tato yāvati yādrūpyānniyamo bādhavarjitaḥ | bhāti tāvati tādrūpyād dṛḍhahetuphalātmatā || 9-28 || nanu evamapi saugatamatamevāpatet ? -- ityāśaṅkyāha -- tathābhūte ca niyame hetutadvattvakāriṇi | vastutaścinmayasyaiva hetutā taddhi sarvagam || 9-29 || taditi -- yannāma cinmayasyaiva "hetuteti" | sarvagamiti -- sarveṣāmeva mṛddaṇḍādyābhāsānāṃ viśrāntidhāmatvenānuvartanāt || 29 || evaṃ ca naikaṃ kiñcana janakaṃ, sāmagrī vai janiketyādyapi saṅgacchate - - ityāha -- ata eva ghaṭodbhūtau sāmagrī heturucyate | sāmagrīti na punarvyastāḥ samagrāḥ | nanu samagrān daṇḍādīn vihāya kā nāmānyā sāmagrī ityucyate ? -- ityāśaṅkakyāha - sāmagrī ca samagrāṇāṃ yadyekaṃ neṣyate vapuḥ || 9-30 || hetubhedānna bhedaḥ syāt phale taccāsamañjasam | co hetau, ekaṃ vapuriti -- samagrapratyayanimittamekapramātṛviśrāntilakṣaṇam, iha tāvanmṛddaṇḍādayo vyastā eva yadi ghaṭahetavaḥ syuḥ tat kāraṇabhedāt kāryabhedasyāvivādāt aneke ghaṭāḥ prādurbhaveyuḥ, na caivam, ityekapramātṛviśrāntyā sāmagrīśabdavācyamevaiṣāṃ vapuravaśyaiṣaṇīyaṃ yadekameva ghaṭaṃ janayet, yadapekṣayaiva ca kāraṇānāṃ pāraspariko bhedaḥ, yataḥ phalabhedo'pi syāt | neti kākkā yojyam, pratyakṣaviruddhaṃ caitat -- ityāha -- "taccāsamañjasamiti" || 30 || nanu yat yasyānvayavyatirekāvanuvidhatte tat tasya kāraṇamityuktam | vyastānāṃ ca mṛddaṇḍādīnāmevaṃbhāvo nāsti samagrāṇāṃ cāsti, iti ko'rthaḥ sāmagrīśabdavācyenaikena vapuṣābhyupagatenaiṣām ? -- ityāśaṅkyāha - yadyasyānuvidhatte tāmanvayavyatirekitām || 9-31 || tattasya hetu cetso'yaṃ kuṇṭhatarko na naḥ priyaḥ | kuṇṭha iti samanantarameva tattaddūṣaṇodīraṇena bhagnaśaktīkṛtatvāt || 31 || nanu samastānāmapyeṣāṃ kenacidrūpeṇa yadyaikātmyaṃ na syāt, taddeśakālaviprakṛṣṭānāmapi hetutvaṃ prasajyet -- ityāha -- samagrāśca yathā daṇḍasūtracakrakarādayaḥ || 9-32 || dūrāśca bhāvinaścetthaṃ hetutveneti manmahe | dūrā -- mervādayaḥ, bhāvinaḥ -- karkyādayaḥ, itthamiti -- tathā, evaṃ yathā daṇḍādayo ghaṭe hetutvena bhavanti tathā dūrādayo'pīti | manmahe -- prasaṅgena manyāmahe -- ityarthaḥ || 32 || nanvatra dūrabhāvinoranvayavyatirekānuvidhānamasiddham ? -- ityāśaṅkyāha -- yadi tatra bhavenmerurbhaviṣyanvāpi kaścana || 9-33 || na jāyeta ghaṭo nūnaṃ tatpratyūhavyapohitaḥ | yathā ca cakraṃ niyate deśe kāle ca hetutām || 9-34 || yāti karkisumervādyāstadvatsvasthāvadhi sthitāḥ | nanu cakrādīnāṃ kiṃ deśakālasaṃnikarṣo vivakṣita uta rūpasaṃnikarṣaḥ, tatra deśādisaṃnikṛṣṭatvaṃ paṭādīnāmapi saṃbhavet, iti teṣāmapi ekakāryakāritvaṃ prasajyet rūpasaṃnikarṣaśca neṣyate bhavadbhiḥ, tanniyatadeśādyavasthāyitvaṃ nāma saṃnikarṣaḥ paryavasyet, tacca mervādīnāmapi aviśiṣṭam, iti te'pi hetavo bhaveyuḥ, tasmādeṣāmekapramātṛviśrāntisatattvamekarūpamavaśyābhyupagamanīyaṃ yena tattatsaṃyojanaviyojanādāvekasyaiva parameśvarasya kartṛtve viśvamidamunmiṣet || 34 || tadāha - tathā ca teṣāṃ hetūnāṃ saṃyojanaviyojane || 9-35 || niyate śiva evaikaḥ svatantraḥ kartṛtāmiyāt | nanu kathaṃ sarvatra śivasyaiva kartṛtvamiṣyate, ghaṭādau hi kumbhakāro vyāpriyamāṇo dṛśyate ? -- ityāśaṅkyāha - kumbhakārasya yā saṃvit cakradaṇḍādiyojane || 9-36 || śiva eva hi sā yasmāt saṃvidaḥ kā viśiṣṭatā | "kā viśiṣṭateti" -- ko bheda ityarthaḥ, nahi saṃvidaḥ saṃvidrūpādaṇumātreṇāpi adhikaṃ rūpāntaraṃ kiṃcidbhavet -- iti bhāvaḥ || 36 || nanu kaumbhakārī saṃvit deśakālādyavacchedāt saṃkucitasvabhāvā "parā" punaranavacchinnatvāt "parādvayarūpā" iti kathaṃ tayoraviśeṣa uktaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- kaumbhakārī tu saṃvittiravacchedāvabhāsanāt || 9-37 || bhinnakalpā yadi kṣepyā daṇḍacakrādimadhyataḥ | daṇḍacakrādimadhyataḥ kṣepyeti -- daṇḍādivat sahakārikāraṇamātrametaditi tātparyam, ataśca nātra kumbhakārasya sākṣātkartṛtvam, iti "śiva eva sarvatra kartā" iti siddham || 37 || tadāha - tasmādekaikanirmāṇe śivo viśvaikavigrahaḥ || 9-38 || karteti puṃsaḥ kartṛtvābhimāno'pi vibhoḥ kṛtiḥ | nanu yadyevaṃ tat daṇḍādisamānakakṣyatve'pi kumbhakārasya kathamevamabhimāno bhavet "yanmayedaṃ kṛtam" ? -- ityāśaṅkyāha -- "puṃsaḥ" ityādi, yaścāyamasya kartṛtvābhimānaḥ -- pratibhuvaḥ iva adhamarṇabhāvaḥ, sa pārameśvaryaiva niyatiśaktyā tathā vyavasthāpito yato dharmādharmādivyavasthāpi siddhyediti na kaściddoṣaḥ, evamābhāsamātrasatattva eva kāryakāraṇabhāva iti siddham || tataścāsya lokaśāstrādāvanekaprakāraṃ vaicitryam, -- ityāha -- ata eva tathābhānaparamārthatayā sthiteḥ || 9-39 || kāryakāraṇabhāvasya loke śāstre ca citratā | tatra prādhānyāt śāstrīyaṃ tāvadvaicitryaṃ darśayati -- māyāto'vyaktakalayoriti rauravasaṃgrahe || 9-40 || śrīpūrve tu kalātattvādavyaktamiti kathyate | rauravasaṃgraha iti bṛhattantrāpekṣayā, taduktaṃ tatra -- "tato'dhiṣṭhāya vidyeśo māyāṃ sa parameśvaraḥ | kṣobhayitvā svakiraṇairasṛjattaijasīṃ kalām || kalātattvādrāgavidye dve tattve saṃbabhūvatuḥ | avyaktaṃ ca tatastasmād guṇāṃścāpyasṛjatprabhuḥ ||" iti, atra ca "avyaktaṃ ca tata" iti tacchabdena māyāparāmarśaḥ iti bṛhaspatipādāḥ, yaduktam -- "māyāto'vyaktakalayoḥ kalāto rāgavidyayoḥ |" iti, śrīpūrva iti śrīmālinīvijaye, yaduktaṃ tatra -- ................"māyāmāviśya śaktibhiḥ |" ityādyupakramya "asūta sā kalātattvam................ |" iti, "tata eva kalātattvādavyaktamasṛjattataḥ |" iti ca, evamavyaktaṃ māyāyāḥ kalāyāśca kāryamiti śāstrīyaṃ vaicitryam || 40 || ata eva ca evaṃ visaṃvādāśaṅkayā atra yadanyairanyathā vyākhyātaṃ tadaprayojakameva -- ityāha -- tata eva niśākhyānātkalībhūtādaliṅgakam || 9-41 || iti vyākhyāsmadukte'smin sati nyāye'tiniṣphalā | niśākhyānāditi -- māyākhyāt tattvāt, aliṅgakamiti -- avyaktam || 41 || idānīṃ laukikamapi vaicitryaṃ darśayati -- loke ca gomayātkīṭāt saṅkalpātsvapnataḥ smṛteḥ || 9-42 || yogīcchāto dravyamantraprabhāvādeśca vṛścikaḥ | kīṭāditi -- vṛścikāt | iha bahirapi parisphurato'rthasya ābhāsamātrasāratvameva maulaṃ rūpamityuktam -- śaṅkalpātsvapnataḥ smṛteḥ" iti | dravyeti -- ratnauṣadhyādi, acintyo hi maṇimantrauṣadhīnāṃ prabhāvaḥ -- iti bhāvaḥ | nanu vṛścikāt gomayādeśca jāto'nya eva vṛścikaḥ, nahi yādṛgeva vṛścikājjāto vṛścikaḥ tādṛgeva gomayāderiti bhavitumarhati, kāraṇabhedāt kāryabhedasyāvivādāt, na cāntyabhede vastunoḥ śabdasādhāraṇyamātreṇaivaikatvaṃ nyāyyam, yadāhuḥ -- "vastubhede prasiddhasya śabdasāmyādabhedinaḥ | na yuktaṃ sādhanam gotvādvāgādīnāṃ viṣāṇivat ||" iti || 42 || tadāha - anya eva sa cet ................. | satyamevam -- ityāha - ...........kāmaṃ kutaścitsvaviśeṣataḥ || 9-43 || vṛścikād gomayādervā jātānāṃ vṛścikānāṃ nūnamasti kaścidātmīyo deśakālākārādyātmā viśeṣo yenaiṣāmanyonyabhedaḥ, kiṃ tu vṛścikājjātānāmapi sa tulyaḥ, teṣāmapi hi deśakālākārādinā vyaktibhedamupalabhante laukikāḥ || 43 || ata āha -- sa tu sarvatra tulyastatparāmarśaikyamasti tu | atha vṛściko'yamiti pratyayānugamastatra saṃbhavet, tadihāpi samānamityuktam -- "tatparāmarśaikyamasti tviti" | na cāyamavṛścike vṛścikapratyayo visaṃvādābhāvāt, iha ca parāmarśa eva dūrāntikatvādinā bhinnāvabhāsatve'pi arthānāmaikyapratiṣṭhāpane paraṃ jīvitam | yaduktam -- "dūrāntikatayārthānāṃ parokṣādhyakṣatātmanā | bāhyāntaratayā doṣairvyaṃjakasyānyathāpi vā || bhinnāvabhāsacchāyānāmapi mukhyāvabhāsanāt | ekapratyavamarśākhyādekatvamanivāritam ||" iti, ataścaikasyāpi kāryasyānekakāraṇatve na kaściddoṣaḥ, ābhāsamātraparamārtho hi kāryakāraṇabhāva -- iti paristhāpitam || ata eva ca kāryasya rūvarūpe krame vāpi anyathābhāvopadeśo nāyuktaḥ, ityāha -- tata eva svarūpe'pi krame'pyanyādṛśī sthitiḥ || 9-44 || śāstreṣu yujyate citrāt tathābhāvasvabhāvataḥ | svarūpa iti -- yathā manasaḥ kvacidbuddhīndriyatvamuktaṃ kvacicca antaḥkaraṇatvam | taduktam - "śrotraṃ tvakcakṣuṣī jihvā nāsā cittaṃ ca dhīvrajaḥ |" iti, antaḥkaraṇaṃ trividhamiti ca || 44 || kramasya punaḥ kāryakāraṇabhāvaprastāvāt prādhānyena śāstreṣvanyādṛśīṃ sthitiṃ darśayati -- puṃrāgavitkalākālamāyā jñānottare kramāt || 9-45 || niyatirnāsti vairiñce kalordhve niyatiḥ śrutā | puṃrāgavittrayādūrdhvaṃ kalāniyatisaṃpuṭam || 9-46 || kālo māyeti kathitaḥ kramaḥ kiraṇaśāstragaḥ | pumānniyatyā kālaśca rāgavidyākalānvitaḥ || 9-47 || ityeṣa krama uddiṣṭo mātaṅge pārameśvare | jñānottare iti -- sarvajñānottare, yaduktaṃ tatra "vastutaḥ puruṣaḥ sūkṣmo vyaktāvyaktaḥ sanātanaḥ |" iti, "tata ūrdhvaṃ bhavedanyatkalāvaraṇasaṃjñakam |" iti, "ata ūrdhvaṃ bhavedanyatkālasyāvaraṇaṃ guha |" iti, "ata ūrdhvaṃ bhavedanyanmāyātattvaṃ sudustaram |" iti ca, niyatirnāstīti, sarvajñānottare tasyā anabhidhānāt, vairiñca iti svāyambhuve | yaduktaṃ tatra - "māyātattvātkālatattvaṃ saṃsthitaṃ tatpadadvaye | saṃsthānyasminkalā tadvadvidyāpyevaṃ tataḥ punaḥ ||" iti, atra hi saṃsthāpayati -- niyacchati bhogeṣu aṇūniti śaṃsthā" niyatiriti vyākhyātāraḥ | atra ca kālo niyatisaṃpuṭaḥ, kaletyevamātmaiva jaratpustakadṛṣṭaḥ pāṭho grāhyaḥ | anyathā hi kairaṇe'rtho visaṃvadet, yaduktaṃ tatra -- "tatraiva puruṣo jñeyaḥ pradhānagṛhapālakaḥ | rāgatattvācca vidyākhyamaśuddhaṃ paśumohakam ||" iti, "tataḥ kālaniyatyākhyaṃ saṃpuṭaṃ vyāpya lakṣadhā |" iti, "kālatattvātkalā jñeyā lakṣāyutaparicchadā |" iti, "tadūrdhvaṃ tu bhavenmāyā koṭidhā vyāpya sāpyadhaḥ |" iti ca | niyatyeti yataḥ krama uddiṣṭa iti -- arthāt sṛṣṭikrameṇa | yaduktaṃ tatra -- "kṣobhito'nantanāthena granthirmāyātmako yadā |" ityādyupakramya "tadvanmāyāṇusaṃyogādvyajyate cetanā kalā |" iti, "ityaṇoḥ kalitasyāsya kalayā prāgjagannidheḥ | kalādhāre'ṇuvijñānaṃ bubhutsorvidyayā bhavet ||" iti, "tasmādevāśayādrāgaḥ sūkṣmarūpo'bhijāyate | yenāsau rañjitaḥ kṣipraṃ bhogabhugbhogatatparaḥ ||" iti, "atha kālakramaprāptaḥ kañcukatrayadarśanāt | yenāsau kalyate sūkṣmaḥ śivasāmarthyayogataḥ || iti, "athedānīṃ munivyāghra kāraṇasyāmitadyuteḥ | śaktirniyāmikā puṃsaḥ satattvena samarpitā ||" atha puṃstattvanirdeśaḥ svādhiṣṭhānopasarpitaḥ | iti ca kramasyānyādṛśī sthitirnigadasiddhā, iti na vibhajya vyākhyātam || 47 || idānīṃ prakṛtamevānusarati -- kāryakāraṇabhāvīye tattve itthaṃ vyavasthite || 9-48 || śrīpūrvaśāstre kathitāṃ vacmaḥ kāraṇakalpanām | śrīpūrvaśāstra iti -- tadadhikāreṇaiva etasya granthasya pravṛtteḥ, kāraṇakalpanā ca atra tattvaṃ prati pravibhāgasya prakrāntatvāt tadviṣayaiva paryavasyet, ityanujoddeśoddiṣṭasya tattvakramanirūpaṇākhyasyāpi prameyasya sāvakāśatā, ityarthasāmarthya labhyam || 48 || tadevāha - śivaḥ svatantradṛgrūpaḥ pañcaśaktisunirbharaḥ || 9-49 || svātantryabhāsitabhidā pañcadhā pravibhajyate | śvatantradṛgrūpaḥ" iti -- ananyākāṅkṣatvāt svatantrā yeyaṃ dṛk tadrūpo -- nirāśaṃsaḥ -- ityarthaḥ | ata eva "pañcaśaktisunirbharaḥ" pūrṇaḥ -- ityuktam || pañcadhā pravibhāgameva darśayati -- cidānandeṣaṇājñānakriyāṇāṃ susphuṭatvataḥ || 9-50 || śivaśaktisadeśānavidyākhyaṃ tattvapañcakam | sadeti -- sadāśivaḥ | taduktam -- "cidānandeṣaṇājñānakriyāpañcamahātanuḥ | vivartate maheśānastattvavargeṣu pañcadhā ||" iti || tathā, "śivaśaktisadāśivatāmīśvaravidyāmayīṃ ca tattvadaśām | śaktīnāṃ pañcānāṃ vibhaktabhāvena bhāsayati ||" iti || 50 || nanviha sarvasya sarvātmakatvādekaikāpi śaktiḥ sarvaśaktisvabhāvā, iti kathamekaikaśaktimukhena tattvapañcakanirūpaṇam ? -- ityāha -- ekaikatrāpi tattve'smin sarvaśaktisunirbhare || 9-51 || tattatprādhānyayogena sa sa bhedo nirūpyate | tattaditi -- cidānandādi | iha khalu cinmātrasvabhāvaḥ para eva śivaḥ pūrṇatvāt nirāśaṃso'pi svasvātantryamāhātmyāt bahirullilasiṣayā parānandacamatkāratāratamyena prathamam "aham" iti parāmarśatayā śaktidaśāmadhiśayānaḥ prasphuret, anantaraṃ ca ahamidamiti parāmarśaśākhādvayamavabhāsayet, tatra ca śuddhacinmātrādhikaraṇa eva ahamityaṃśe yadā parameśvara idamaṃśamullāsayati tadā tasya pronmīlitamātracitrakalpabhāvarāśiviṣayatvenāsphuṭatvāt icchāpradhānaṃ sadāśivatattvam -- ahamidamiti, bhāvarāśau punaḥ sphuṭībhūte tadadhikaraṇe evedamaṃśe yadāhamaṃśaṃ niṣiñcati tadā jñānaśaktipradhānamīśvaratattvam -- idamahamiti | ata eva cāhaṃvimarśasyāviśeṣe'pi atredamaṃśasya dhyāmalatvādhyāmalatvābhyāmayaṃ viśeṣaḥ, yadā punaḥ prarūḍhabhedabhāvarāśigatedamaṃśasphuraṇe cinmātragatatvena ahamaṃśaḥ samullasati "bhedādvaitavādināmiva īśvarasya yaḥ samadhṛtatulāpuṭanyāyena ahamidamiti parāmarśaḥ" tatkriyāśaktipradhānaṃ vidyātattvam -- iti vibhāgaḥ | yadyapi paramaśivasyaivedamekaghanamaiśvaryaṃ tathāpi tasya yathā bahiraunmukhyena vyāpāraḥ "śaktitattvam" tathā sadāśiveśvarayorapi "vidyātattvamiti" | amunaiva cāśayenānyatra -- ṅirāśaṃsātpūrṇādahamiti purā bhāsayati yat dviśākhāmāśāste tadanu ca vibhaṅktuṃ nijakalām | svarūpādunmeṣaprasaraṇanimeṣasthitijuṣa stadadvaitaṃ vande paramaśivaśaktyātmanikhilam ||" ityādyanenoktam || 51 || nanu yadi nāmātra pare rūpe'pi evaṃ bhedaḥ saṃbhavet tarhi asya kathamanavacchinnaparaprakāśātmakaṃ svarūpaṃ tiṣṭhet ? -- ityāśaṅkyāha -- tathāhi svasvatantratvaparipūrṇatayā vibhuḥ || 9-52 || niḥsaṃkhyairbahubhī rūpairbhātyavacchedavarjanāt | para eva hi śivaḥ svasvātantryamāhātmyāt bhūtabhāvabhuvanādyātmakairvicchinnairanantai rūpaiḥ svātmanyavacchedaṃ varjayitvā bhāti, evamapi apracyutaprācyasvarūpatvāt anavacchinnaparaprakāśātmaka eva -- ityarthaḥ || 52 || nanu "anekatra ekarūpānugamastattvam" ityuktaṃ taccātra katham ? -- ityāśaṅkyāha -- śāṃbhavāḥ śaktijā mantramaheśā mantranāyakāḥ || 9-53 || mantrā iti viśuddhāḥ syuramī pañca gaṇāḥ kramāt | svasminsvasmin gaṇe bhāti yadyadrūpaṃ samanvayi || 9-54 || tadeṣu tattvamityuktaṃ kālāgnyāderdharādivat | eṣviti śivādipañcasu tattveṣu, kaścaiṣāṃ svo gaṇaḥ ? -- ityāśaṅkyoktam - "śāmbhavādyā amī pañcagaṇāḥ" iti | kramāditi -- yathāsaṃkhyena | tena śivatattve śāṃbhavā yāvadvidyātattve mantrā iti | śāṃbhavā iti śaṃbhoḥ paraprakāśātmana ime, paraprakāśanānyathānupapattyāvāptatattādātmyavṛttayo bhuvanādayo viśve bhāvāḥ -- ityarthaḥ, yaduktaṃ prāk -- "yānyuktāni purāṇyamūni vividhairbhedairyadeṣvanvitaṃ | rūpaṃ bhāti paraṃ prakāśaniviḍaṃ devaḥ sa ekaḥ śivaḥ ||" iti |śaktijā iti -- anāśritādyāḥ, mantramaheśādyāstu pūrvamevoktāḥ, evaṃ ca mantramaheśādyātmani svasmin vargadvaye "kiṃ tvāntaradaśodrekātsādākhyaṃ tattvamāditaḥ | bahirbhāvaparatve tu parataḥ pārameśvaram ||" ityādyuktayuktyā yadā āntaradaśodriktatvādikamanuyāyi rūpamābhāsate tadabhiprāyeṇātra śadāśivatattvamīśvaratattvaṃ ca" ityuktaṃ na punaradhiṣṭhātṛdevatābhiprāyeṇa, sadaivāntārūpatayā śivatvasya bhāsanāt bahīrūpatayā caiśvaryasyaiva parisphuraṇāt, evaṃ hi brahmādīnāmapi pṛthaktattvaparigaṇanaṃ prāpnuyāt, anyathā hi eṣāṃ kāraṇatvasyāviśeṣāt ardhajaratīyaṃ syāt, tathātve ca pṛthivyadhiṣṭhātṛtvāt sārvabhaumasyāpi rājñaḥ tattvāntaratvaṃ prasajyet, na caivam, iti yathoktameva yuktam || 54 || tadāha - tena yatprāhurākhyānasādṛśyena viḍambitāḥ || 9-55 || gurūpāsāṃ vinaivāttapustakābhīṣṭadṛṣṭayaḥ | brahmā nivṛttyadhipatiḥ pṛthaktattvaṃ na gaṇyate || 9-56 || sadāśivādyāstu pṛthag gaṇyanta iti ko nayaḥ | brahmaviṣṇuhareśānasuśivānāśritātmani || 9-57 || ṣaṭke kāraṇasaṃjñe'rdhajaratīyamiyaṃ kutaḥ | iti tanmūlato dhvastaṃ gaṇitaṃ nahi kāraṇam || 9-58 || yathā pṛthivyadhipatirnṛpastattvāntaraṃ nahi | tathā tattatkaleśānaḥ pṛthak tattvāntaraṃ katham || 9-59 || ākhyānasādṛśyeneti -- sadāśivādīti nāmasādṛśyena || 56-59 || etadevādhikāvāpenopasaṃharati -- tadevaṃ pañcakamidaṃ śuddho'dhvā paribhāṣyate | tatra sākṣācchivecchaiva kartryābhāsitabhedikā || 9-60 || nanu yadyevaṃ tadaśuddhe'dhvani kaḥ kartā ? -- ityāśaṅkyāha -- īśvarecchāvaśakṣubdhabhogalolikacidgaṇān | saṃvibhaktumaghoreśaḥ sṛjatīha sitetaram || 9-61 || īśvarasya samanantaroktasya śuddhasvātantryamayasya icchāvaśena kṣubdhā "kṣobho'sya lolikākhyasya sahakāritayā sphuṭam | tiṣṭhāsā yogyataunmukhyamīśvarecchāvaśācca tat ||" ityādivakṣyamāṇanītyā kārmasya malasya sahakāritāyāmunmukhī bhogalolikā abhilāṣātmakamāṇavaṃ malaṃ yasyaivaṃvidho yaścidgaṇaḥ -- saṃkucita ātmavargastaṃ saṃvibhaktuṃ -- tattadbhogasādhanasaṃsiddhyā saṃvibhāgaṃ kartumaghoreśo -- mantramaheśvarāṇāṃ prathamaḥ anyatrānantaśabdavācyaḥ sitetaram -- aśuddhamadhvānam, iha -- asmaddarśane, sṛjati -- māyāsaṃkṣobhapuraḥsaraṃ kalādikṣityantena vaicitryeṇāvabhāsayati bahiḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "riśvarecchāvaśādasya bhogecchā saṃprajāyate | bhogasādhanasaṃsiddhyai bhogecchorasya mantrarāṭ || jagadutpādayāmāsa māyāmāviśya śaktibhiḥ |" iti | tathā śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ | iti || 61 || nanu "devādīnāṃ ca sarveṣāṃ bhāvināṃ trividhaṃ malam | tatrāpi kārmamevaikaṃ mukhyaṃ saṃsārakāraṇam ||" ityādyuktayuktyā sarvatra malasya traividhye'pi mukhyatayā kārmasyaiva saṃsārakāraṇatvam, iha punaḥ sṛṣṭihetutvābhidhānena lolikāyā iti, kimetat ? -- ityāśaṅkyāha -- aṇūnāṃ lolikā nāma niṣkarmā yābhilāṣitā | apūrṇaṃmanyatājñānaṃ malaṃ sāvacchidojjhitā || 9-62 || yā nāmāṇūnāṃ niṣkarmā - kriyārūpatvābhāvāt icchāmātrasvabhāvābhilāṣitā, sā pratiniyataviṣayābhāvādavacchidojjhitā lolikā svātmani sākāṃkṣateva, ata evāpūrṇaṃmanyatā | ata eva pūrṇajñānātmakasvarūpākhyāterajñānaṃ -- saṃkucitajñānam, ata eva svasvarūpāpahānyā malam śvātantryahānirboghasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ ||" ityādyuktyā dviprakāramāṇavākhyaṃ sarvatraivocyate -- ityarthaḥ | evaṃ kārmasyaiva malasya mukhyatayā saṃsārakāraṇamiti | yaduktam -- ṅimittamabhilāṣākhyam..................... | iti | iyamevāṇūnāmaṇutāyā yogyatā yat tasyāṃ satyāṃ tattadavacchedapātratvameṣāmudiyāt || 62 || tadāha -- yogyatāmātramevaitadbhāvyavacchedasaṃgrahe | malastenāsya na pṛthak tattvabhāvo'sti rāgavat || 9-63 || yogyatāmātramiti -- sākṣādavacchedādhāyitvābhāvena, asyeti -- malasya | iha khalu vastunā vastvavacchidyate vastuna eva ca pṛthaktattvabhāvo bhavet, na caitadvastu kiñcit, api tu pūrṇasvarūpasyākhyātimātram iti yuktamuktam -- tattadavacchedasaṃgrahe yogyatāmātrameva etanmalamiti || 63 || nanu sāṃkhyena vairāgyalakṣaṇo buddhidharmo rāgaḥ tattadviṣayābhilāṣasvabhāvo'bhyupagataḥ, iti kimanenānyenaivaṃvidhena rāgatattvena malena ca prayojanam ? -- ityāśaṅkyāha -- niravacchedakarmāṃśamātrāvacchedatastu sā | rāgaḥ puṃsi dhiyo dharmaḥ karmabhedavicitratā || 9-64 || niravacchedeti nirviśeṣaḥ, tena sā lolikaiva "kiṃcinme bhūyāt" iti sāmānyākāraviṣayamātrāvacchinnā puṃdharmatvenābhimato rāgo yaḥ kañcukapañcakāntastattvāntareṇa sarvatra parigaṇitaḥ buddhidharmastu tasyaiva bahiṣparyantatayā prasaraṇaṃ, yena tattadviṣayabhedavaicitryeṇa bubhukṣāpipāsāstrīsaṃbubhukṣādilakṣaṇo'yamadhyavasāyaḥ samudiyāt || 64 || āṇave punaḥ sāmānyenaiṣaṇīyaviṣayollekhatonmukhatāmātraṃ, yato'yamevaṃvidhaḥ samullāsaḥ | tadāha - apūrṇaṃmanyatā ceyaṃ tathārūpāvabhāsanam | co hetau, yasmādiyamapūrṇaṃmanyatāṇavamalalakṣaṇā, tathā puṃbuddhidharmatayābhimatasya rāgāvairāgyātmano rūpasya avabhāsanam tathā tathā saivāvabhāsate -- ityarthaḥ, ata evaitadāṇave'ṅkuritaprāyaṃ rāge mukulitaṃ buddhau punaḥ phullaṃ phalitaṃ ca ityalamavāntareṇa bahunā || nanu svatantro bodha eva paramārthaḥ, ityasmatsiddhāntaḥ, tattadatiriktaḥ kuto'yaṃ malo nāma ? -- ityāśaṅkyāha - svatantrasya śivasyecchā ghaṭarūpo yathā ghaṭaḥ || 9-65 || svātmapracchādanecchaiva vastubhūtastathā malaḥ | vastubhūta iti pracchannātmarūpatvāt | iha khalu parameśvaraḥ pūrṇajñānakriyātmakaṃ svaṃ svarūpaṃ svecchayā pracchādya saṃkucitātmatāmavabhāsayet, ataśca saṃkucitameva jñānamasya rūpamiti sarvatrodghoṣyate | taduktam - "malamajñānamicchanti...................... |" iti || 65 || nanvakhaṇḍaḥ para eva prakāśaḥ samasti, iti tadatirekeṇa kathaṅkāramayaṃ malo nāma vasturūpatāmiyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yathaivāvyatiriktasya dharāderbhāvitātmatā || 9-66 || tathaivāsyeti śāstreṣu vyatiriktaḥ sthito malaḥ | asyeti malasya | itīti vastutaḥ paraprakāśāvyatiriktatve'pi dharādivat vyatiriktatayāsya bhānāt, śāstreṣviti svāyambhuvādiṣu, yaduktaṃ tatra -- "athānādirmalaḥ puṃsāṃ paśutvaṃ parikīrtitam |" iti | tathā "prokto yena malaṃ jñānaṃ malastadbhinnalakṣaṇaḥ |" iti | tathā ".....................ṭataḥ puṃsāṃ malaḥ smṛtaḥ |" iti | ata evāsya vyatiriktatayāvabhāsanaṃ nāma nāpūrvaṃ kiñcit, yenātra na pareṣāṃ saṃrambhaḥ ślāghyatāmiyāt, svātantryeṇa hi asya vyatiriktatve sa ślāghyaḥ syāt || 66 || na caivamityāha - vyatiriktaḥ svatantrastu na ko'pi śakaṭādivat || 9-67 || iha śakaṭādayaḥ padārthā bahiryathā parasparaṃ svātantryeṇa vyatiriktāḥ sthitā na tathāyaṃ -- paraprakāśāpekṣayāsya bhedena bhānāyogāt | evaṃ hi sa dvitīyaḥ saṃnihitaḥ | ityetāvataiva ātmanāṃ rūpāmiśraṇe'pi āṇavarūpāmaśuddhiṃ vidadhyāt iti vyāpakatayā tatsaṃnidhānasyāviśeṣāt śivamuktāṇūnapi kiṃ na āvṛṇuyāt -- ityuktam || 67 || tatsadvitīyā sāśuddhiḥ śivamuktāṇugā na kim | nanu vyāpako'pi malaḥ pratipuruṣamekaikayā śaktyā jñānakriyātmakaṃ svarūpamāvṛṇuyāt, yadāhuḥ - "malaśaktayo vibhinnāḥ pratyātmānaṃ ca tadguṇāvarikāḥ |" iti | tataścāyaṃ pariṇāmavaicitryāt yaṃ pratyāvārikāyāḥ śakteḥ tannivṛttipariṇāmaṃ bhajate taṃ prati na saṃnidadhyāt, iti na muktāṇūnapi āvṛṇuyāt, śivaṃ pratyasya punarāvārakatvameva nāsti tasyānādiśuddhabodharūpatvāt || tadāha - malasya roddhrī kāpyasti śaktiḥ sā cāpyamuktagā || 9-68 || iti nyāyojjhito vādaḥ śraddhāmātraikakalpitaḥ | amuktageti -- na punarmuktāṇugā śivagā vā, iti malasya ca śaktirapi abhyupagamyamānā tadvadeva saṃnidhimātreṇāvārikā, ityukta eva doṣaḥ āvārakatve hi asyāḥ sarvamevāvāryaṃ syāt, na vā kiñcit, iti kuto'yaṃ naiyatyenāvasāyaḥ | nahi vastu bhavatpakṣapāti syāt "yatkiṃcidāvṛṇuyāt kiṃcinna" iti, nahi nīlaṃ kasyacidapyanīlaṃ bhavediti bhāvaḥ | athānekāstā iti pariṇāmavaicitryāt kācit kaṃcit ruṇaddhi, na vā, yena muktāmuktavibhāgaḥ ? -- iti cet naitat, iha khalu sarvapadārthānāṃ tattatkāryānyathānupapattyā śaktiḥ parikalpyate, yathā vahnerdāhānyathānupapattyā dāhikā śaktiḥ, sā ca padārthasyātmaiva, kiṃ tu vyāpārabhedādāropabhedaḥ yadāhuḥ -- "phalabhedādāropitabhedaḥ padārthātmā śaktiḥ |" iti, ata eva cāsyā vyāpārabhedāt bhedo yenānekaśaktiyogī "padārthaḥ" ityucyate | yathā vahnerdahanapacanādyanekavyāpārayogāt "dāhikā pācikā" ityevamādyā anekāḥ śaktayaḥ, svataḥ punarekaikasyāḥ śakterbhedo na yuktaḥ svarūpāviśeṣāt, vyāpārasya caikatvāt, pramāṇāntarasyāpyabhāvāt, dṛṣṭasiddhaye hi adṛṣṭaṃ kalpyaṃ taccaikayā śaktyā siddham iti kimadṛṣṭabhedakalpanāyāsena | evaṃ malasyāpi yadyāvaraṇavyāpāre śaktirasti tatsarvamevāvṛṇuyāt kimasyābhedena yenaikyaṃ syāt, ata eva malasyāpi kāpi roddhrī śaktirasti ityekavacanenaiva nirdeśaḥ, ata uktam -- "eṣa nyāyojjhitaḥ" ityādi | malasya ca pariṇāmayogāt jaḍasya rodhikā śaktirabhyupagamyamānā svayaṃ tāvajjāḍyādeva na pravartate tathātvena "amumāvṛṇuyādamuṃ na" ityabhisaṃdhānābhāvādviśvamapi prati pravṛttā syāt yena sarva evāvṛtā bhaveyuḥ, evaṃ ceśvare'pi kiṃ pramāṇaṃ yaḥ śuddhabodhasvabhāva evāsāviti na cāyamanādiśuddhabodhasvabhāvaḥ, iti vaktuṃ yuktam anādereva tannirodhakatvasya vicārayitumupakrāntatvāt || tadevāha - roddhrī śaktirjaḍasyāsau svayaṃ naiva pravartate || 9-69 || svayaṃ pravṛttau viśvaṃ syāttathā ceśanikā pramā | ihācetanaścetanādhiṣṭhita eva pravartate, iti tāvadavivādaḥ, tataśca parameśvara eva tacchaktiṃ tathā prerayet, iti cettadapi na, ityāha -- malasya roddhrīṃ tāṃ śaktimīśaścetsaṃyunakti tat || 9-70 || kīdṛśaṃ pratyaṇumiti praśne nāstyuttaraṃ vacaḥ | kīdṛśamiti -- kiṃ nirmalaṃ samalaṃ vā, tatrādye pakṣe muktāṇūnprati tāṃ sanniyuñjyāt, yena sarvadaiva saṃsāraḥ | dvitīyasminpunarvyarthastanniyogaḥ tatpūrvamapi tasya malayogāt, tadubhayathāpi tanniyogo na yujyate, ityatra pratisamādhānaṃ na vidyate ityuktam -- ṅāstyuttaraṃ vacaḥ" iti | malena ghaṭasyeva paṭādināvāryasyāṇuvargasyāvṛtatve'pi na svarūpaṃ viśiṣyate, api tu tadviṣayaṃ jñāturjñānaṃ vihanyate, tathātve ca śivasyaivāsau malo bhavet, yadasya tadviṣayamanena jñānamāvṛtamiti || tadāha - malaścāvaraṇaṃ tacca nāvāryasya viśeṣakam || 9-71 || upalambhaṃ vihantyetad ghaṭasyeva paṭāvṛtiḥ | malenāvṛtarūpāṇāmaṇūnāṃ yatsatattvakam || 9-72 || śiva eva ca tatpaśyettasyaivāsau malo bhavet | nanu yadyevaṃ tarhi malena jñatvakartṛtvātmakasvarūpāvaraṇācchivasyāṇūnāṃ ca svarūpanāśa eva kṛto bhavet ? -- ityāha - vibhorjñānakriyāmātrasārasyāṇugaṇasya ca || 9-73 || tadabhāvo malo rūpadhvaṃsāyaiva prakalpate | sārasyeti -- tadekarūpasyetyarthaḥ | tadabhāva iti -- jñānakriyayorabhāvakāri tvāt || 73 || nanu asau samavetaḥ, tasya cenmalenāpahastanaṃ kṛtaṃ tāvatā dharmiṇaḥ kiṃ vṛttaṃ yattasya svarūpadhvaṃso bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- dharmāddharmiṇi yo bhedaḥ samavāyena caikatā || 9-74 || na tadbhavadbhiruditaṃ kaṇabhojanaśiṣyavat | yaduktaṃ prāk - "pārameśvaraśāstre hi na kāṇādādidṛṣṭivat | śaktīnāṃ dharmarūpāṇāmāśrayaḥ ko'pi kathyate ||" iti etacca tatraiva nirūpitamiti -- tata evāvadhāryam, iha tu granthavistarabhayāt na punarāyastam tataśca saṃvinmātrarūpāt śivādaṇuvargādvā jñānakriyayoḥ nādhikaṃ kiṃcidrūpamiti bhavatāṃ matam | yaduktam -- "kriyādhikāḥ śaktayastāḥ saṃvidrūpādhikā nahi |" iti, evaṃ ca teṣāṃ malena tadapahastanāt svarūpanāśa eva kṛto bhavet, iti yuktamuktam "vibhoraṇūnāṃ ca malo rūpadhvaṃsāyaiva prakalpate" iti || 74 || nanu rūpānapahastane'pi yathā cakṣurādeḥ paṭalādirāvaraṇaṃ | tathaivehāpi bhaviṣyati ? -- ityāśaṅkyāha - nāmūrtena na mūrtena prāvarītuṃ ca śakyate || 9-75 || jñānaṃ cākṣuṣaraśmīnāṃ tathābhāve saratyapi | jñānamiti -- amūrtaśuddhacitsvabhāvātmarūpaṃ na caivaṃvidhasya ātmajñānasyāmūrtena mūrtena vā kenacidāvaraṇaṃ yuktam amūrtasyāvarītumaśakyatvāt | tathābhāva iti -- prāvarītuṃ śakyate, cakṣuḥsūryādiraśmīnāṃ hi bhautikatvānmūrtatvam, iti mūrtaiḥ paṭalābhradibhistadyujyate eva -- ityāśayaḥ || 75 || nanvasau amūrto'stu mūrto vā, ko'bhiniveśaḥ, sa punarāvaraṇāyāyāto'sya jñātṛsvabhāvatvāt jñeyo bhavet, tathābhūtaścāsau tāṭasthyamavalambate bhavanmate jñātṛjñeyabhāvasyaivaṃrūpatvāt | evaṃ ca asya svarūpamāvarītuṃ na śaknuyāt, bhinnavṛttitvāt | tataścāsau nirmalatvāt pūrṇajñānakriya eva iti sarvaḥ sarvajño bhavet ? -- tadāha -- sa eva ca malo mūrtaḥ kiṃ jñānena na vedyate || 9-76 || sarvageṇa tataḥ sarvaḥ sarvajñatvaṃ na kiṃ bhajet | malo mūrta ityakārapraśleṣāpraśleṣābhyāṃ yojyam | sarvageṇeti malānāvṛtatvāt vyāpakena sarvajñena ca -- ityarthaḥ | tata iti -- malānāvṛtatvāt vyāpakena sarvajñena cetyarthaḥ, tata iti jñatvasvabhāvasyānirodhāt, sarva iti aṇuvargaḥ || 76 || nanu tamasaḥ prakāśābhāvamātramayatvāt amūrtasyāpi prakāśaṃ pratyāvārakatvaṃ dṛṣṭam, evaṃ malasyāpi bhaviṣyati iti cet ? tadapi na -- ityāha -- yaśca dhvāntātprakāśasyāvṛtistatpratighātibhiḥ || 9-77 || mūrtānāṃ pratighastejo'ṇūnāṃ nāmūrta īdṛśam | keciddhi prakāśābhāvamātraṃ tamaḥ pratipannāḥ, anye "prakāśābhāvavyañjanīyamāropitaṃ nīlimamātraṃ hi mūrtiḥ" iti evamapyanenāvasthitasya prakāśasyāvṛtiḥ kāryā, api tu sthitereva pratibandhaḥ, tanmūrttatvāt pratighātibhistamaḥparamāṇubhirmūrtānāṃ tejaḥparamāṇūnāṃ pratihananameva kriyate ityanayoḥ pratighātyapratighātakabhāvo nāvāryāvārakabhāva iti nāyamatra dṛṣṭāntaḥ || 77 || nanvacetanaścetanādhiṣṭhitaḥ san yadi kiñcit kuryāt tadastu, ko doṣaḥ, cetanameva punarāvarītuṃ kuto'sya sāmarthyamasti ? -- ityāha -- na ca cetanamātmānamasvatantro malaḥ kṣamaḥ || 9-78 || āvarītuṃ.............................. || madyavat, iti cet, tadapi neha samānam -- ityāha -- .......ṇa vācyaṃ ca madyāvṛtinidarśanam | na khalu jaḍaṃ madyādyapi svayaṃ cetanamātmānamāvṛṇuyāt kintu cetanādhiṣṭhitam | nahi acetanaṃ cetanaperraṇāmantareṇa kiṃcidapi karttuṃ śaknuyāt || 78 || tathā ca bhavanta eva -- ityāha -- uktaṃ bhavadbhirevetthaṃ jaḍaḥ kartā nahi svayam || 9-79 || svatantrasyeśvarasyaitāḥ śaktayaḥ prerikāḥ kila | taduktam "jaḍasya svataḥ pravṛtau nivṛttau ca sāmarthyaṃ nāsti" ityuktam | ataḥ pāśānāmapi īśvara eva tadā nivartakatvāt puṃbhyo mokṣado rajjvādibaddhameṣādivaditi" ityādi || 79 || tataḥ kim ? -- ityāśaṅkyāha -- ataḥ karmavipākajñaprabhuśaktibaleritam || 9-80 || madyaṃ sūte madaṃ duḥkhasukhamohaphalātmakam | tena jaḍamapi madyādi parameśvaraśaktipreraṇayā cetanamātmānamāvṛtya madayet, kintu gṛhītasaṅkocaṃ prāṇādimayaṃ na tu śuddhacitsvabhāvaṃ tasyoktayuktyāvarītumaśakya tvāt || 80 || nanvevaṃ malo'pi svatantreśvaraśaktiperritameva cetanamaṇuvargamāvṛṇuyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- na ceśapreritaḥ puṃso mala āvṛṇuyādyataḥ || 9-81 || nirmale puṃsi neśasya prerakatvaṃ tathocitam | iha anāditve'pi malasya bandhakatāyāmavaśyamīśvarapreraṇamāditaramupayuktam - acetanasya cetanādhiṣṭhānaṃ vinā kāryakāritvābhāvāt | ataścāsau parameśvaraḥ kān prati bandhanāya malaṃ prerayet | kiṃ samalān uta nirmalān, tatrādye pakṣe vyarthaṃ tatperraṇaṃ tatpūrvamapi teṣāṃ malayogāt, dvitīyasmin aśakyaṃ muktāṇūn pratyapi prasaṅgāt, ata evoktam -- "riśasya nirmale puṃsi perrakatvaṃ hi nocitam |" iti, pratyuta pūrṇajñānakriyātmano nairmalyasyāviśeṣāt parameśvaro'ṇavaśca parasparasya nirodhāya malaṃ niyuñjīran, aṇava eva vā parameśvaraṃ prati yadekāpekṣayā bhūyasāṃ sāmarthyātiśayaḥ, yadāhuḥ -- "vipratiṣiddhadharmasamavāye bhūyasāṃ syātsadharmatvam |" iti || 81 || tadāha tulye nirmalabhāve ca prerayeyurna te katham || 9-82 || tamīśaṃ prati yuktaṃ yad bhūyasāṃ syātsadharmatā | idānīmetadupasaṃharan prakṛtamevānusarati -- tena svarūpasvātantryamātraṃ malavijṛmbhitam || 9-83 || nirṇītaṃ vitataṃ caitanmayānyatretyalaṃ punaḥ | anyatreti prathamāhnikādau ata eva punarityuktam || na cāsya kvacidapi vigītatāsti -- ityāha | malo'bhilāṣaścājñānamavidyā lolikāprathā || 9-84 || bhavadoṣo'nuplavaśca glāniḥ śoṣo vimūḍhaṭā | ahaṃmamātmatātaṅko māyāśaktirathāvṛtiḥ || 9-85 || doṣabījaṃ paśutvaṃ ca saṃsārāṅkurakāraṇam | ityādyanvarthasaṃjñābhistatra tatraiṣa bhaṇyate || 9-86 || nanvasāvanugato'rthaḥ kaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- asmin sati bhavati bhavo duṣṭo bhedātmaneti bhavadoṣaḥ | mañcavadasmin duḥkhasroto'ṇūn vahati yatplavastena || 9-87 || bhavadoṣa iti tatkāritvāt mañcavaditi "tatra tasyeva" iti saptamyantopamānam | plava iti tātkarmyāt || 87 || nanvevaṃ sarvasyānugato'rthaḥ kiṃ na darśitaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- śeṣāstu sugamarūpāḥ śabdāstatrārthamūhayeducitam | ata evāsmābhirapi granthavistarabhayādetanna vyākṛtam iti svayamevābhyūhyam || nanvatra saṃsārāṅkurakāraṇamityatra kaḥ sugamo'nugamaḥ ? -- kiṃ saṃsāra evāṅakura uta saṃsārasyāṅkurastasya kāraṇam ? -- ityāśaṅkāmapanudan prakṛtaprameyasaṅgatisaṃdarśanapuraḥsaraṃ kramaprāptaṃ kārmamalaṃ prastauti -- saṃsārakāraṇaṃ karma saṃsārāṅkura ucyate || 9-88 || caturdaśavidhaṃ bhūtavaicitryaṃ karmajaṃ yataḥ | karmaṇaḥ saṃsārakāraṇatve dvitīyamardhaṃ hetuḥ, tena saṃsārasya "śarīrabhuvanākāraṃ māyīyaṃ parikīrtitam |" ityādinā nirūpitasya māyīyamalasyāṅkura ivāṅkuraḥ kāraṇaṃ kārmamalam | tasyāpi kāraṇamāṇavamiti | yaduktam - "malaḥ karmanimittaṃ tu naimittikamataḥ param |" iti | ṅimittamabhilāṣākhyam ...................... |" iti ca || 88 || evaṃ yataḥ karmavaśādeva vicitraḥ saṃsāraḥ samudbhavet ataḥ sarveṣāṃ taducchedāyaiva yatnaḥ -- ityāha - ata eva sāṃkhyayogapāñcarātrādiśāsane || 9-89 || ahaṃmameti santyāgo naiṣkarmyāyopadiśyate | śāsana iti śāstre idaṃ hi tatropadiṣṭaṃ yat yaḥ kaścitparabrahmaṇi āhitacittaḥ sarvamapi kurvan ṅāhaṃ kiñci karomi" ityabhimānādahantāṃ santyajet, tatra ca saṅgābhāvāt ṅa mamānena kṛtena kaścidarthaḥ" iti mamatāgrahamapi, sa naiṣkarmyaṃ prāpnuyāt -- yenāsya tadekanimittaḥ saṃsāra eva na bhavediti | yadgītam -- ṅa māṃ karmāṇi limpanti na me kāmaḥ phaleṣvapi | iti māṃ yo'bhijānāti karmabhirna sa badhyate ||" iti | "tyaktvā karmaphalāsaṅgaṃ nityatṛpto nirāśrayaḥ | karmaṇyabhipravṛtto'pi naiva kiṃcitkaroti saḥ ||" iti | "yogayukto viśuddhātmā viditātmā jitendriyaḥ | sarvabhūtātmabhūtātmā kurvannapi na lipyate || naiva kiṃcitkaromīti yukto manyeta tattvavit |" iti | "brahmaṇyādhāya karmāṇi saṅgaṃ tyaktavā karoti yaḥ | lipyate na sa pāpena padmapatramivāmbhasā ||" iti ca || 89 || nanu yadyevaṃ tarhi mukta evāsau ? -- ityāśaṅkyāha -- niṣkarmā hi sthite mūlamale'pyajñānanāmani || 9-90 || vaicitryakāraṇābhāvānnordhvaṃ sarati nāpyadhaḥ | kevalaṃ pārimityena śivābhedamasaṃspṛśan || 9-91 || vijñānakevalī proktaḥ śuddhacinmātrasaṃsthitaḥ | apiścārthe bhinnakramaḥ, tena ṅiṣkarmāpi" iti | ūrdhvamiti śuddhamadhvānam | na saṃsarati ajñānanāmno mūlamalasyāṇavasya avasthānāt, nāpyadhaḥ śuddhetaraṃ, vaicitryakāraṇasya kārmamalasyābhāvāt, kevalamasau "māyordhve śuddhavidyādhaḥ santi vijñānakevalāḥ |" ityādyuktayuktyā śuddhāśuddhādhvamadhyavartī śuddhabodhaikasvabhāvo'pi, svātantryahāneḥ āṇavamalāṃśakṛtasya svarūpasaṅkocasya saṃbhavāt pārimityena svātantryāviyuktabodhasvabhāvaparameśvarāvibhedamaprāpnuvan, vijñānakevalī vijñānaṃ bodhātmakaṃ rūpaṃ kevalaṃ svātantryarahitamasya iti, prakarṣeṇoktaḥ, sarvatrodghoṣitaḥ -- ityarthaḥ | yaduktam -- "śuddhabodhātmakatve'pi yeṣāṃ nottamakartṛtā | nirmitāḥ svātmano bhinnā bhartrā te kartṛtātyayāt || bodhādilakṣaṇaikye'pi yeṣāmanyonyabhinnatā | tatheśvarecchābhedena te ca vijñānakevalāḥ ||" iti || 91 || nanu asya kiṃ sarvadaiva śivābhedāsaṃsparśaḥ, uta na ? -- ityāśaṅkyāha -- sa punaḥ śāṃbhavecchātaḥ śivābhedaṃ parāmṛśan || 9-92 || kramānmantreśatannetṛrūpo yāti śivātmatām | kramāditi -- śivābhedaparāmarśasya tāratamyātiśayāt ata eva taddārḍhyātiśayāt akrameṇāpi mantramaheśvaratvamasya bhavet -- iti bhāvaḥ | taduktam -- śa sisṛkṣurjagatsṛṣṭerādāveva nijecchayā | vijñānakevalānaṣṭau bodhayāmāsa pudgalān || iti | īśā mantreśvarāḥ | tannetāro mantramaheśvarāḥ iti || 92 || nanvasti tāvadvijñānākalasyāṇavo malaḥ, sa ca karmaṇaḥ kāraṇaṃ tatkathamasau svakāryaṃ na janayet -- yenāsya punaḥ punaḥ saṃsāritvameva syāt pratyuta mantrādikrameṇa śivātmatāṃ yāti, iti kasmāduktam ? -- iti garbhīkṛtāśaṅkāśaṅkāntaramāśaṅkate -- nanu kāraṇametasya karmaṇaścenmalaḥ katham || 9-93 || sa vijñānākalasyāpi na sūte karmasaṃtatim | etadeva pratividhatte -- maivaṃ, sa hi malo jñānākale didhvaṃsiṣuḥ katham || 9-94 || hetuḥ syād dhvaṃsamānatvaṃ svātantryādeva codbhavet | didhvaṃsiṣuriti | śvātantryasyāpyabodhatā.................... |" ityādyuktyā dehādyahaṃbhāvābhimānasvabhāvabhedāntarakhaṇḍanāt | ata eva svakāryajananāsāmarthyāt kathaṃ hetuḥ syādityuktam, pratyutāsya dhvaṃsonmukhatātmanā svamahimnā dhvaṃsamānatvameva tannāntarīyakaṃ dhvastatvameva vodiyāt | nahi ninaṃkṣu bījaṃ punaḥ prarohamiyāt, nāpi asya naśyattāyāṃ naṣṭatāyāṃ vā ninaṃkṣutvādeva anyat kiñcidapekṣaṇīyaṃ saṃbhavet || anenaiva cābhiprāyeṇa vijñānākalādikramakalpanā sarvatra kṛtā -- ityāha -- didhvaṃsiṣudhvaṃsamānadhvastākhyāsu tisṛṣvatha || 9-95 || daśāsvantaḥ kṛtāvasthāntarāsu svakramasthiteḥ | vijñānākalamantreśatadīśāditvakalpanā || 9-96 || avasthāntarāṇīti -- kiṃciddhvaṃsamānatvakiṃciddhvastatvādirūpāṇi, etadantaḥkāre ca hetuḥ -- svakramasthiteriti | nahi didhvaṃsiṣutādidaśānantaraṃ jhaṭityevākhaṇḍatayā dhvaṃsamānatvaṃ dhvastatvaṃ vā prādurbhavet -- iti bhāvaḥ | tenātra pañcasvapyāsu daśāsu yathāsaṃkhyena vijñānākalādirūpatvaṃ kalpitamiti | īśāḥ -- mantreśvarāḥ, tadīśāḥ -- mantramaheśvarāḥ, ādiḥ -- ādisiddhaḥ śivaḥ, anyathā hi tadīśādikalpanetyeva syāt, evaṃ ca āsāmavasthānāṃ bhedāt suṣuptaturyayorapi anekarūpatvamityarthasiddham || 96 || ata āha - tataśca supte turye ca vakṣyate bahubhedatā | tasmādyuktamuktam -- didhvaṃsiṣurmūlamalaḥ karmaṇo na nimittamiti || tadevāha -- ataḥ pradhvaṃsanaunmukhyakhilībhūtasvaśaktikaḥ || 9-97 || karmaṇo hetutāmetu malaḥ kathamivocyatām | khilībhūta iti -- akhaṇḍaśaktiḥ punaḥ karmaṇo hetutāṃ yāyāt - ityāśayaḥ | etacca abhyupagamyoktam || vastutastu malasyaitanna ghaṭate -- ityāha -- kiṃ ca karmāpi na malādyataḥ karma kriyātmakam || 9-98 || kriyā ca kartṛtārūpāt svātantryānna punarmalāt | malāditi -- akartṛtātmakāsvātantryarūpāt -- ityarthaḥ | kartṛkarmatvatattva eva ca kāryakāraṇabhāvaḥ, iti samanantaramevopapāditam || 98 || nanu yadyeva tatkathaṃ "malamajñānamicchanti saṃsārāṅkurakāraṇam |" ityādyuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- yā tvasya karmaṇaścitraphaladatvena karmatā || 99 || prasiddhā sā na saṅkocaṃ vinātmani malaśca saḥ | seti -- citraphalapradatvena karmatā, sa iti -- saṅkocaḥ | tena saṅkocaṃ vināsya na tattatphaladāne sāmarthyam | saṅkoca eva mala ityasya tatkāraṇatvamupacaritam, saṃkucito hi bhoktā śubhāśubhādyātmakaṃ bhinnaṃ sat phalamātmani bhogyatvenābhimanute, yena devamanuṣyādivicitrarūpatayāsya avasthānam || 99 || tadāha -- vicitraṃ hi phalaṃ bhinnaṃ bhogyatvenābhimanyate || 9-100 || bhoktaryātmani teneyaṃ bhedarūpā vyavasthitiḥ | ataśca nāsya svasaṃpattāvupādānaṃ sahakāri vā kāraṇaṃ malaḥ, kintu kāryakaraṇe hastāvalambanaprāyaḥ -- ityāha -- iti svakāryaprasave sahakāritvamāśrayan || 9-101 || sāmarthyavyañjakatvena karmaṇaḥ kāraṇaṃ malaḥ | nahi saṅkocaṃ vināsya vicitraphaladāne kiṃcitsāmarthyamabhivyajyate - iti bhāvaḥ || 101 || nanvevaṃ vijñānākalānāmapi svātantryasaṅkocaprayuktamaladvayayogāt tatra "vijñānakevalo malaikayuktaḥ" ityādi duṣyet pratyuta "tatkarmayuktaḥ pralayakevalaḥ" ityādyuktyā pralayakevalitvaṃ prasajyet ? -- ityāśaṅkate -- nanvevaṃ karmasadbhāvānmalasyāpi sthiteḥ katham || 9-102 || vijñānākalatā tasya saṅkoco hyasti tādṛśaḥ | kenedamuktaṃ maladvayayogo'syeti -- tadāha -- "tasyetyādi" | tādṛśa iti - - prāgvadeva pralayākalādidaśocitaḥ karmasāmarthyavyañjanayogya iti yāvat || 102 || tadeva pratividhatte -- maivamadhvastasaṅkoco'pyasau bhāvanayā dṛḍham || 9-103 || nāhaṃ karteti manvānaḥ karmasaṃskāramujjhati | bhāvanayeti "ahaṃ-mameti" saṃnyāsādirūpayā | ataśca asya naiṣkarmyānna kārmamalayogaḥ, iti sthitaṃ vijñānākalatvam || 103 || nanu saṃskārocchede pūrvāparānusaṃdhānābhāvo bhavedityasya pramātṛtvameva na syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- phaliṣyatīdaṃ karmeti yā dṛḍhā vṛttirātmani || 9-104 || sa saṃskāraḥ phalāyeha na tu smaraṇakāraṇam | dṛḍha iti -- anāditvāt, dvidhā hi ātmani bhāvanātmā vṛttyādiśabdavyapadeśyaḥ saṃskāraḥ -- sādiranādirvā, nādyaḥ -- anubhavāhito yaḥ prabodhabalāt prabudhyamānaḥ smaraṇakāraṇatayā pramāturanusaṃdhātṛtvaṃ puṣyet, anyaḥ punaḥ karmavāsanātmā yadvaśādvicitraphaladāyi karma syāt || 104 || nanu karmasaṃskāraśceducchinnastāvatā karmaṇaḥ kiṃ vṛttaṃ yadasya tatphalabhāgitvaṃ na syāt ? -- ityāśaṅkyāha - apradhvaste'pi saṅkoce nāhaṃ karteti bhāvanāt || 9-105 || na phalaṃ kṣīvamūḍhādeḥ prāyaścitte'tha vā kṛte | apradhvasta iti -- saṃnihite'pi sahakāriṇi iti yāvat, na phalamiti -- sukṛtaduṣkṛtātmanaḥ karmaṇa ityarthāvaseyam | nahi kṣīvamūḍhādeḥ "idamahaṃ karomi" ityanusaṃdhānamasti ananusaṃdhāya ca kṛtaṃ kṛtameva na bhavediti kiṃ phalet yadabhiprāyeṇaiva ca ".......................ṣamutthānāt kriyādayaḥ |" ityādi anyairuktam | prāyaścitte'pi kṛte ṅāhamatra kartā" iti nivṛttibhāvanāt tattadviṣayānusaṃdhānaśaithilyādeva na tattat phaladāyi syāt, yadāhuḥ -- "pāpaṃ kṛtvā tu saṃtapya tasmātpāpādvimucyate | naivaṃ kuryāmahamiti nivṛttyā tu sa pūyate ||" iti || 105 || nanvevaṃ sattayā phaladāne karma na prayojakaṃ kintu abhisaṃdhānādityāyātam ? satyametat, -- ityāha -- yanmayādya tapastaptaṃ tadasmai syāditi sphuṭam || 9-106 || abhisaṃdhimataḥ karma na phaledabhisandhitaḥ | sphuṭamiti -- dārḍhyena, karmeti -- taporūpam, na phalediti -- kartuḥ, taddhi parasmai stādityabhisaṃhitamiti kathaṃ svatra phaladāyi syāt, yadāhuḥ -- ṅāsamīhitaṃ phalaṃ bhavati................. |" iti || 106 || nanvevaṃ karmaphalayorvaiyadhikaraṇyāt kṛtanāśākṛtābhyāgamacodyaṃ kathaṅkāraṃ parānudyate ? -- ityāśaṅkyāha -- tathābhisaṃdhānākhyāṃ tu mānase karma saṃskriyām || 9-107 || phaloparaktāṃ vidadhatkalpate phalasampade | tapaḥprabhṛti hi karma "tathā paratraiva phalatu" -- ityabhisaṃdhānātmakaṃ manasi saṃskāraṃ samarpayat phalasampade kalpate -- tathaiva phaladānakuśalatāmiyāt -- ityarthaḥ | yathābhisaṃdhānameva hi karmaphalavyavasthetyabhiprāyaḥ | yadāhuḥ - "yadyathā cābhisaṃdhatte tattattasya tathā phalet |" iti | tataśca naitaccodyaṃ taddhi evaṃ bhavet yadi svatraiva phalābhisaṃdhāne paratra phalediti || 107 || nanvevamabhisaṃdhānamātrāyattatve karmaphalayoḥ tadvyavasthaiva tuṭyet yat sarva evāphalābhisandhānena yattatkarma kurvāṇo'pi na tatphalabhāgī bhavediti kṛtaṃ svarnirayābhyāmiti ? satyametat -- yadyatra kaścit tīvramabhiniviṣṭo bhavet | tadāha -- yastu tatrāpi dārḍhyena phalasaṃskāramujjhati || 9-108 || sa tatphalatyāgakṛtaṃ viśiṣṭaṃ phalamaśnute | yaḥ punastatrānusaṃdhāne karmaphalasaṃskāramapi dārḍhyenojjhati "anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ |" ityādyuktyā tadāsaṅgaṃ jahyāt, sa tasya phalasya anāsaṅgena janitaṃ viśiṣṭaṃ lokottaraṃ phalamaśnute -- māyottīrṇaṃ padamāsādayet -- ityarthaḥ, yadgītam -- "karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ | janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchantyanāmayam ||" iti || 108|| nanu yadyevaṃ taddhīvarādeḥ prajāgaraṇāmātreṇaiva śivarātriphalabhāgitvaśrutiḥ, akāmata evāpeyapānādi kurvatāṃ prāyaścittasmṛtiśca kathaṃ saṅgacchatām, nahi teṣāmetadanusandhānamasti "yadetadarthaṃ vayamevaṃ kurmaḥ" iti ? atrocyate -- kutra nāmātrānusaṃdhānamupayuktam kiṃ karmaṇaḥ svarūpe kiṃ vā phale | na tāvatphale, nahi brahmahatyayā nirayo me bhūyādityabhisaṃdhāya kaścit brahmaṇaṃ hanyāt | evaṃ hi tato'sya nivṛttireva syāt | vastutaḥ sarvasyaiva lokasya nirayabhīrutvāt, pratyuta niṣkaṇṭakīkaraṇādyabhisamīhitaṃ dṛṣṭamapi phalaṃ tato'sya na syāt, tadaiva kaṇṭakāntarotpādasya śataśo darśanāt | nāpi kṛpādānāt kiṃcitphalaṃ bhavet, tatra kṛpāmātreṇaiva pravṛtteḥ phalānabhisaṃdhānāt | atha svarūpe tadatrāstyeva, nahi dhīvarādeḥ jāgarmītyabhisaṃdhānaṃ nāstikṣīvamūḍhādivadasya asvasthavṛttitvābhāvāt, kintu ajñatvāt na tathā dārḍhyena, yenāsya parimitaphalabhāktvapratipādanam | evaṃ saugatamate'pi kasyacana krimiviśeṣasya prasaṅgāt caitanyabhaṭṭārakaṃ pradakṣiṇayato'styeva tathā prakramaṇe samutthānam, nahi tūlasyevāsya vātādiperraṇādevaṃvidhatvam | ataśca nyāyyo'sya bhagavadādhipatyena vastubalopanīto janmāntare sadgatipratilambhaḥ | apeyapānādāvapi apeyatvānabhisandherakāmasya sāmānyena "idaṃ pibāmi" ityabhisaṃdhānamasti yenāparīkṣyakāritvādināsya prāyaścittaṃ smṛtaṃ kiṃtu sakāmāpekṣayā nyūnam | yanmanuḥ -- "prāyaścittamakāmānāṃ sakāmānāṃ tathaiva ca | vihitaṃ yadakāmānāṃ dviguṇaṃ tatsakāmataḥ ||" iti | tasmādanusaṃdhānānuprāṇitaiva karmaphalavyavasthā ityalaṃ bahunā || 108 || etadeva prakṛte yojayati -- anayā paripāṭyā yaḥ samastāṃ karmasaṃtatim || 9-109 || anahaṃyutayā projjhet sasaṅkoco'pi so'kalaḥ | anayeti -- phalatyāgaparyantarūpayā, samastāmiti -- śubhāmaśubhāṃ ca, anahaṃyutayeti -- tadanāsaktatayā -- ityarthaḥ, akala iti -- vijñānākalaḥ || 109 || nanu evaṃ kaścit dveṣavaśādapi ātmīyaṃ duṣkṛtamasmai stāt iti śatruviṣayamabhisandadhyāt yena kṛtvāpi duṣkṛtaṃ na tatphalabhāgbhavediti karmaphalavyavasthāyā visaṃsthulatvamevāpatet ? -- tadāha -- nanvitthaṃ duṣkṛtaṃ kiṃcidātmīyamabhisandhitaḥ || 9-110 || parasmai syānna vijñātaṃ bhavatā tāttvikaṃ vacaḥ | itthamiti -- abhisandhānamātrāyattatvena karmaphalavyavasthāyāḥ, avijñātakarmaphalavyavasthākasyaitat codyamityuktam -- ṅa vijñātam" ityādi || 110 || etadeva upapādayati - tasya bhoktustathā cetsyādabhisandhiryathātmani || 9-111 || tadavaśyaṃ parasyāpi satastadduṣkṛtaṃ bhavet | parābhisandhisaṃvittau svābhisandhirdṛḍhībhavet || 9-112 || abhisandhānavirahe tvasya no phalayogitā | na me duṣkṛtamityeṣā rūḍhistasyāphalāya sā || 9-113 || yathā tasya duṣkṛtakarturātmani "etadasmai stāt" ityabhisandhānamasti, tathaiva cet tadbhoktṛtvena abhimatasya "parasya stānmama" etadityanusandhānaṃ syāt tadbhavedevam, yataḥ sukṛtaduṣkṛtātmakasya parasya saṃbandhinyāmevamabhisaṃdhānasaṃvittau tadarpaṇaviṣayasyātmīyamabhisandhānaṃ dṛḍhībhavet - tatphalabhāgitvena avaṣṭambhabhāgbhaveta -- ityarthaḥ | yasya punarevamātmīyamabhisaṃdhānameva nāsti tasya kutastaphalabhāgitvaṃ bhavet, pratyuta "mā me duṣkṛtaṃ bhūyāta, iti viruddhamanusaṃdhānamasya svarasata eva prarohamupāgataṃ saṃbhāvyate | vastuto hi sarva evāyaṃ lokaḥ pāpabhīruḥ taccāsya phalabhāva eva nimittamiti kutaḥ parānusandhānamātrādeva parasya duṣkṛtaphalabhāktvaṃ bhavedevam, ityuktaṃ syāt | yat kartuḥ abhisandhānāt karma phalet tadarpaṇaviṣayasya ca parābhisandhau svābhisandhānavirahānna phalodayaḥ iti || 113 || karturapi anusandhānābhāve punaḥ kiṃ tatkṛtaṃ karma svasmai parasmai vā phalet utāphalameva ityantaḥkṛtya saṃkṣepeṇābhipretameva pakṣamupakṣipati -- parābhisandhivicchede svātmanānabhisaṃhitau | dvayorapi phalaṃ na syānnāśahetuvyavasthiteḥ || 9-114 || dvayoriti -- arpaṇakriyākartṛviṣayayoḥ, nāśahetuḥ -- svaparānusandhyabhāva lakṣaṇaḥ || 114 || nanu "etadīyaṃ duṣkṛtaṃ me bhūyāt" -- ityanusandhānaṃ yathā parasya nāsti tathā śukṛtaṃ me bhūyāt" -- ityapi mā bhūditi kathamuktam "yanmayādya tapastaptam" ityādi ? -- ityāśaṅkyāha -- sukhahetau sukhe cāsya sāmānyādabhisandhitaḥ | nirviśeṣādapi nyāyyā dharmādiphalabhoktṛtā || 9-115 || duḥkhaṃ me duḥkhaheturvā stādityeṣa punarna tu | sāmānyo'pyabhisandhiḥ syāttadadharmasya nāgamaḥ || 9-116 || sarvo hi lokaḥ sukhaspṛhayālurduḥkhajihāsuśca iti sarveṣāṃ sukhaṃ taddhetuṃ vā prati sāmānyātmanāpi abhisaṃdhānaṃ nyāyyaṃ na duḥkhaṃ taddhetuṃ vā pratīti yuktamuktam -- "parasya sukṛtaphalabhāgitvameva bhavet na duṣkṛtaphalabhāgitvamapi" iti, nirviśeṣāditi -- anenādya tapastaptaṃ tapo me bhūyādityevaṃrūpatvavirahādapi -- ityarthaḥ || 116 || evametat prasaṅgādabhidhāya, prakṛtamevānusarati -- prakṛtaṃ brūmahe jñānākalasyoktacarasya yat | anahaṃyutayā sarvā vilīnāḥ karmasaṃskriyāḥ || 9-117 || uktacarasyetyanena prāguktaṃ kārmamalābhāvopapādakaṃ nikhilameva prameyamanusmāritam, ataścāsya vijñānākalasya kārma eva malo nāsti iti tatsāmarthyavyañjakatvātmakanijakaraṇīyāyogāt didhvaṃsiṣuḥ malaḥ tattvādeva kiṃciddhvaṃsamānatvādikrameṇa dhvaṃsamānatvaṃ tannāntarīyakaṃ dhvastatvaṃ ca yāyāt || 117 || tadāha -- tasmādasya na karmāsti kasyāpi sahakāritām | malaḥ karotu tenāyaṃ dhvaṃsamānatvamaśnute || 9-118 || teneti -- sahakāritvākaraṇena || 118 || nanu malasya dhvastatve śarvamaham" iti sarvatrāhaṃbhāvodayāt karmaṇi tatphale ca tathābhāvāt asya punarapi kārmamalayogaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- apadhvastamalastvantaḥśivāveśavaśīkṛtaḥ | ahaṃbhāvaparo'pyeti na karmādhīnavṛttitām || 9-119 || karmādhīnavṛttitvābhāve śivāveśavaśīkṛtatvaṃ hetuḥ || 119 || evametanmalasya saṃsārāṅkurakāraṇatvaṃ tatprasaṅgena ca saṃsārāṅkurasya svarūpaṃ garbhīkṛtaprāguktasakalaprameyayā śrīmālinīvijayoktyā saṃvādayati -- uktaṃ śrīpūrvaśāstre ca tadetatparameśinā | malamajñānamicchanti saṃsārāṅkurakāraṇam || 9-120 || dharmādharmātmakaṃ karma sukhaduḥkhādilakṣaṇam | tatra karmasūtraṃ vyācaṣṭe -- lakṣayetsukhaduḥkhādi svaṃ kāryaṃ hetubhāvataḥ || 9-121 || lakṣayediti -- svasattāprayojakīkāreṇa tathā vyavasthāpayet -- ityarthaḥ | kathaṃ cāsya tallakṣakatvam ? -- ityāśaṅkyoktaṃ -- "hetubhāvataḥ" iti || 121 || nanu ṅāvaśyaṃ kāraṇāni kāryavanti bhavanti" iti nyāyāt niyamena kathaṅkāraṃ kāryaṃ heturvyavasthāpayet ? -- ityāśaṅkyāha -- nahi hetuḥ kadāpyāste vinā kāryaṃ nijaṃ kvacit | hetutā yogyataivāsau phalānantaryabhāvitā || 9-122 || kā nāma yogyatā ? -- ityuktaṃ "phalānantaryabhāvitā" iti | ata eva naiyāyikādayaḥ sāmagryā eva kāraṇatvamabhyupāgaman | samagrāṇi kāraṇamiti nāvaśyamityādi punarasamagrāpekṣayoktam || 122 || nanu yadyevaṃ tat kāryāt pūrvaṃ sāmagryantaranupraviṣṭasyāpi vahnyādeḥ kiṃ kāraṇatvaṃ syānna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- pūrvakasya tu hetutvaṃ pāramparyeṇa........... tena sukhaduḥkhāderlakṣaṇam iti ṣaṣṭhītatpuruṣagarbhametat vyākhyānam | tatraiva bahuvrīhigarbhaṃ vyākhyānāntaraṃ darśayati -- .......................... kiṃ ca tat | lakṣyate sukhaduḥkhādyaiḥ samāne dṛṣṭakāraṇe || 9-123 || citrairhetvantaraṃ kiñcittacca karmeha darśanāt | "kiṃ ca, "tat" | ityanena pūrvatrānavakḷptyā nāyaṃ vyākhyāvikalpaḥ kiṃ tu āvṛttyā samuccaya iti dyotitam, pratipuruṣaṃ samāne'pi sevādhyayanādau dṛṣṭe kāraṇe yat sukhaduḥkhādīnāṃ vaicitryaṃ tena tadanyathānupapattyā tatra tatkiṃcidadṛṣṭasaṃjñaṃ hetvantaraṃ lakṣyate -- anumīyate ityarthaḥ | kāryaviśeṣajanakatvācca tena viśiṣṭena kenacit bhāvyam -- ityāha -- "tacca karma" iti, viśiṣṭatve'pi karmeti kuto nirjñātaṃ piśācādyapyastu ? -- ityāśaṅkyoktam - iha darśanāditi, iha sarvatraiva hi karmavaicitryāt kāryavaicitryaṃ dṛśyate - - ityāśayaḥ || 123 || etadeva upapādayati -- svāṅge prasādaraukṣyādi jāyamānaṃ svakarmaṇā || 9-124 || dṛṣṭamityanyadehasthaṃ kāraṇaṃ karma kalpyate | yataḥ svāṅge vicitraṃ prasādaraukṣyādi svena pāṃsulepādyātmanā karmaṇā jāyamānaṃ dṛṣṭam ato "dṛṣṭavadadṛṣṭakalpanā" iti nyāyāt atrāpi karmaiva na tu piśācādi kāraṇaṃ kalpyate, kiṃ tu tadanyadehasthaṃ -- dehāntaropacitam -- ityarthaḥ || 124 || na caitāvataiva atra vaiṣamyamudbhāvyamityāha -- ihāpyanyānyadehasthe sphuṭaṃ karmaphale yataḥ || 9-125 || kṛṣikarma madhau bhogaḥ śaradyanyā1 ca sā tanuḥ | ihāpi śarīrakṣaṇikatve sarveṣāmavivādāt "anyadehasthaṃ karma anyadehasthaṃ phalam" iti nāsti vimatiḥ, yataḥ kṛṣikarma vasante tatphalaṃ śaradīti etacca avasthāvaicitryāt śarīrabheda eva ghaṭate, iti yuktamuktam -- anyadehasthaṃ karma kāraṇaṃ kalpyate iti || 125 || nanvevaṃ kṛtanāśākṛtābhyāgamacodyamāpatet ? -- ityāśaṅkyāha -- anusandhāturekasya saṃbhavastu yatastataḥ || 9-126 || tasyaiva tatphalaṃ citraṃ karma yasya purātanam | yenaiva mayā prāguptaṃṃ sa evāhamadya bhokṣye, ityanusaṃdhānaikyāt karmaphalayorvaiyadhikaraṇyābhāvāt na kṛtasya nāśo nāpi akṛtasyābhyāgamaḥ, iti yuktamuktam -- anyānyadehasthe karmaphale iti || 126 || nanu bhavedevaṃ yadyanusaṃdhānameva syāt, nahi janmāntarīye karmaṇi ehike ca phale kasyacit tadasti ? -- ityāśaṅkyāha -- kṣīvo'pi rājā sūdaṃ cedādiśetprātarīdṛśam || 9-127 || bhojayetyanusandhānādvinā prāpnoti tatphalam | itthaṃ janmāntaropāttakarmāpyadyānusandhinā || 9-128 || vinā bhuṅkte phalaṃ hetustatra prācyā hyakampatā | nahi kṣīvasya rājāderevamanusaṃdhiḥ saṃbhavati yanmayā hya evamādiṣṭaḥ sūdo yenādya tathā tadādeśaphalamevaṃ bhogaḥ prāpta iti | bhojayeti -- bhogaṃ kuru ityarthaḥ | evamihāpi anusandhānamantareṇa janmāntarīyāt karmaṇaḥ phalalābho bhavediti na kaściddoṣaḥ | nanu anusandhānamātrāyattaiva karmaphalavyavasthā iti samanantaramevoktaṃ, tadadhunaiva kathaṃ viparyāsyate ? ityāśaṅkyoktam -- "hetustatra prācyā hyakampatā" iti | pūrvaṃ hi tatra "evamahaṃ karomi" iti dṛḍhanirūḍho'nusandhirabhūt yatsaṃskāradārḍhyādiha tatphalamiti, iha ca sa eva prayojako nahi phalatatsaṃbandhādau kvacidasāvupādeyaḥ - iti samanantaramevopapāditam | evaṃ phaladānonmukhasya karmaṇaḥ prācyānusandhānasaṃskārasya dārḍhyamavaśyaṃbhāvi anyathā tathātvāyogāt, tataśca tadanunmukhasya tathā taddārḍhyaṃ na saṃbhavet iti tat kenacidupāyena phaladānāya niroddhumapi śakyaṃ, tatra hi antaḥ pratibandhopanipātādyapi saṃbhāvyate iti bhāvaḥ ||128|| tadāha - ata eva kṛtaṃ karma karmaṇā tapasāpi vā || 9-129 || jñānena vā nirudhyeta phalapākeṣvanunmukham | ata iti -- phalaunmukhye karmaṇaḥ prācyānusandhiniṣkampasyāvaśyopayogāt | karmaṇeti -- kriyādīkṣādinā | nirudhyeta iti -- phaladānāyogyaṃ kuryāt -- ityarthaḥ || 129 || ata eva phaladānonmukhaṃ karmānirodhyameva -- ityāha -- ārabdhakāryaṃ dehe'smin yatpunaḥ karma tatkatham || 9-130 || ucchidyatāmantyadaśaṃ niroddhaṃ nahi śakyate | kathamucchidyatāmiti -- na kathaṃcidapi ucchettuṃ śakyam -- ityarthaḥ | atra hetuḥ -- ārabdhakāryamiti | yaddhi yāvat kāryamevārabdhuṃ na pravṛttaṃ tāvattadārambhakatvameva asya antarā kenacidupāyena pratibadhyate, iti yuktaḥ tannirodhaḥ, yatpunastadārabdhumeva pravṛttaṃ tasya pravṛttatvādeva kiṃ nirudhyate -- ityuktam -- antyadaśaṃ niroddhuṃ nahi śakyate iti, yadabhiprāyeṇaiva "...................prārabdhrekaṃ na śodhayet |" iti, ".....................yenedaṃ taddhi bhogataḥ ||" ityādi sarvatrodghoṣyate | sadyonirvāṇadīkṣādi punarāsannamaraṇādereva bhavediti tatrāpi dattaprāyaphalatvāt tataḥ parāṅmukhameva karma śodhyamiti na kaściddoṣaḥ | taduktam -- "dṛṣṭvā śiṣyaṃ jarāgrastaṃ vyādhinā paripīḍitam | utkramayya tatastvenaṃ paratattve niyojayet ||" iti || 130|| nanu dehārambhakajātyāyuṣpradakarma ārabdhakāryatvāt mā nāma nirodhi, yat punaradyatanaṃ prāktanaṃ vā asminneva dehe dinairmāsaiḥ saṃvatsarairvā bhogamātralakṣaṇaṃ kāryamārapsyate tat kiṃ niroddhuṃ śakyate na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- tatraiva dehe yattvanyadadyagaṃ vā purātanam || 9-131 || karma tajjñānadīkṣādyaiḥ śaṇḍhīkartuṃ prasahyate | anyaditi -- sadya eva anārabdhakāryam | śaṇḍhīkartumiti - phaladānayogyatāpahastanena dhvaṃsayitum -- ityarthaḥ | prasahyate iti -- na tu tathā kriyate "......................prārabdhrekaṃ na śodhayet |" iti sāmānyenokteḥ | evaṃ viśeṣasya cāvacanāt | ādiśabdāt mantrauṣadhādi | taduktam -- "ye tvihāgantavaḥ proktāste praśāmyanti bheṣajaiḥ | japahomapradhānaiśca.................................... ||" iti | rasāyanādi punarābdhakāryasya āyuṣpradasyaiva karmaṇaḥ sahāyakaṃ kuryāt yenaitaccirasyānuparatakāryaunmukhyamāste yadvaśādavaśyaṃbhāvino'pi kālamṛtyorabhiyuktānāṃ kiṃcitkālaṃ pratibandhātmā jayaḥ syāt | taduktam -- "rasāyanatapojāpayogasiddhairmahātmabhiḥ | kālamṛtyurapi prājñairjīyate'nalarsaijanaiḥ ||" iti | viṣādi punaḥ prayujyamānaṃ kṣīṇāyuṣyeva pratapati nānyasmin | paraṃ tatra duṣkṛtabhājaḥ prayokturabhimānamātraṃ "mayedaṃ kṛtam" iti manyate iti | evaṃ cedaṃ dehakṛtārambhakakarmaviṣayatayā bheṣajādisādhye'pi arthe yasyāḥ sāmarthyaṃ na dṛṣṭaṃ kastāṃ prati adṛṣṭe'pi arthe samāśvāsa iti kiṃ dīkṣayā iti na vācyam, nahi bheṣajādibhirnavaṃ kiñci kriyate yadetadanāśvāsāya paryavasyet, ityalamavāntareṇa || 131 || nanu ko nāmāsya dhvaṃsaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tathā saṃskāradārḍhyaṃ hi phalāya dṛḍhaṭā punaḥ || 9-132 || yadā yadā vinaśyeta karma dhvastaṃ tadā tadā | tatheti -- prākprarūḍhānusandhānānusāreṇa -- ityarthaḥ | evaṃ prarohamupāgato hi tatsaṃskāraḥ phalanimittamiha syāt -- ityupapāditam | yattu saṃskārasyaiva phalopajananaprayojakaṃ dārḍhyamapākriyate tadakāryakāritvāt ucyate -- karma dhvastamiti niruddhamiti ucchinnamiti śaṇḍhīkṛtamiti ca | yattadbhyāṃ ca nātra kālaniyamaḥ kaścidityuktam | evaṃ mohavaśāt kṛtamapi karma jñānadīkṣādinā sarveṃṣāṃ vināpi bhogamakrameṇaiva vināśamiyāditi piṇḍārthaḥ || 132 || tadāha - ato mohaparādhīno yadyapyakṛta kiñcana || 9-133 || tathāpi jñānakāle tatsarvameva pradahyate | kiñcaneti -- śubhamaśubhaṃ vā | jñānakāla iti -- saṃvitsākṣātkārakṣaṇe -- ityarthaḥ || 133 || kimatra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca śrīpare'hānādānaḥ sarvadṛgulvaṇaḥ || 9-134 || muhūrtānnirdahetsarvaṃ dehasthamakṛtaṃ kṛtam | iha kaścit sarvadṛk -- sarvameva saṃvidrūpatayā jānānaḥ, ata eva vigalitabhedatvāt ahānādānaḥ, ata evolvaṇaḥ -- tyaktaheyopādeyavibhāgaḥ, kṣaṇādeva sarvaṃ duṣkṛtaṃ sukṛtaṃ ca dehasthaṃ nirdahet -- jñānāgnisāt kuryāt -- ityarthaḥ || 134 || nanu yasya sarvameva saṃvinniṣṭhaṃ tasya kathaṃ karmāpi dehasthaṃ saṃbhavet ? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya svayameva dehasthapadaṃ vyācaṣṭe -- dehasthamiti dehena saha tādātmyamāśritā || 9-135 || svācchandyātsaṃvidevoktā tatrasthaṃ karma dahyate | dehaikyavāsanātyāgāt sa ca viśvātmatāsthiteḥ || 9-136 || akālakalite vyāpinyabhinne yā hi saṃskriyā | saṅkoca eva sānena so'pi dehaikatāmayaḥ || 9-137 || saṃvideveti -- sarvo hi bhāvavargaḥ saṃvitsphāra eveti bhāvaḥ | tatrasthamiti -- dehāvacchinnasaṃvinniṣṭham -- ityarthaḥ | karmaṇaśca iyān dāho yaddehāhaṃbhāvasaṃskāraguṇībhāvo nāma iti, sa ca vaiśvātmyamāśritāyāṃ saṃvidi ātmābhimānasya mukhyatvāt bhavedityuktam -- sa ca viśvātmatāsthiteriti | nahi advayaikaparamārthe nitye vyāpake ca saṃvidrūpe kaścidatirekeṇa dehādisaṃskāro nyāyyaḥ | sa hi saṅkoca eva sati syāt, saṅkocaśca dehādyekarūpa eveti yuktamuktam -- sarvameva saṃvidaikātmyena jānataḥ karmadāho bhavediti, yadabhiprāyeṇaiva "yatkaroṣi yadaśnāsi yajjuhoṣi dadāsi yat | yattapasyasi kaunteya tatkuruṣva madarpaṇam ||" ityādi gītam || 137 || etadupasaṃharan anyadavatārayati -- etatkārmamalaṃ proktaṃ yena sākaṃ layākalāḥ | syurguhāgahanāntaḥsthāḥ suptā eva sarīsṛpāḥ || 9-138 || tataḥ prabuddhasaṃskārāste yathocitabhāginaḥ | brahmādisthāvarānte'smin saṃsaranti punaḥpunaḥ || 9-139 || yeneti -- kārmeṇa malena | dvimalabaddhā hi pralayākalāḥ | guhāgahanam -- māyāgarbhaḥ | eteneyadantameṣāṃ vyāptirityapi sūcitam | tata iti māyāntaravasthānānantaraṃ sṛṣṭiprārambhe -- ityarthaḥ | saṃskāraḥ - - karmavāsanātmā, tadvaicitryādeva caiṣāṃ yathocitabhāgitvamuktam, saṃsarantīti -- arthādaghoreśasaṃsṛṣṭāḥ | uktaṃ ca prāk -- "taddinaprakṣaye viśvaṃ māyāyāṃ pravilīyate | kṣīṇāyāṃ niśi tāvatyāṃ gahaneśaḥ sṛjetpunaḥ ||" iti || 139 || nanveṣāmaviśeṣeṇa adhaḥ saṃsaraṇameva kiṃ syāt uta ūrdhvamapi ? -- ityāśaṅkyāha -- ye punaḥ karmasaṃskārahānyai prārabdhabhāvanāḥ | bhāvanāpariniṣpattimaprāpya pralayaṃ gatāḥ || 9-140 || mahāntaṃ te tathāntaḥsthabhāvanāpākasauṣṭhavāt | mantratvaṃ pratipadyante citrāccitraṃ ca karmataḥ || 9-141 || aprāpyeti -- tatprāptau hi vijñānākalatvameṣāṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | tathāntaḥstheti -- karmasaṃskārahānyanusāreṇa dattavāsanāḥ -- ityarthaḥ, citrāditi -- kākākṣinyāyena bhāvanāparipākasauṣṭhavasya karmaṇaśca viśeṣaṇatvena yojyam | ata eva mantratvamapi sāñjananirañjanādibhedāt citramityuktam | kāraṇasya vaicitryāt kāryamapi tathaiva bhavediti bhāvaḥ | mantrāṇāṃ ca pralayākalopādānatve na anyathā saṃbhāvyam | yadāhuḥ -- "mantrāṇāṃ ca pralayākalānāṃ satāmanugṛhītānām |" iti | śrīpūrvaśāstre ca mantramaheśvarāṇāṃ vijñānākalā, mantreśvarāṇāṃ sakalā upādānatvenoktā iti pāriśeṣyāt mantrāṇāṃ pralayākalopādānatvaṃ siddham || 141 || idānīṃ prakṛtamevopasaṃharati -- asya kārmamalasyeyanmāyāntādhvavisāriṇaḥ | pradhānaṃ kāraṇaṃ proktamajñānātmāṇavo malaḥ || 9-142 || pradhānamiti -- tattatsāmarthyavyañjakatvāt | nahi etatsahakāritvamantareṇāsya svakāryaprasave kiṃcitsāmarthyaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- "janmābhijanikā śaktiḥ karmaṇo na malaṃ vinā | aṇurajñānarahitaḥ kvacijjāto na dṛśyate ||" iti || 142 || nanu bhavatu nāmaitat, yatpunarasya "riśvarecchāvaśakṣubdhabhogalolikā.............. |" ityādau kṣubdhatvaṃ prākprastāvitaṃ tat kimucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- kṣobho'sya lolikākhyasya sahakāritayā sphuṭam | tiṣṭhāsāyogyataunmukhyamīśvarecchāvaśācca tat || 9-143 || sahakāritayeti -- arthātkārmasya malasya || 143 || nanvetadvastusāmarthyādeva siddhyedityatreśvarecchāyāḥ kiṃ prayojanam ? - - ityāśaṅkyāha -- na jaḍaścidadhiṣṭhānaṃ vinā kvāpi kṣamo yataḥ | nanvevamīśvaraḥ svecchayā vyatiriktānaṇūn pratyeva malaṃ niyuñjyāditi iha bhedavāda eva parāpatet ? -- ityāśaṅkyāha - aṇavo nāma naivānyatprakāśātmā maheśvaraḥ || 9-144 || cidacidrūpatābhāsī pudgalaḥ kṣetravitpaśuḥ | nahi aṇavo nāma prakāśātmano maheśvarādanyat kiñci yat sa eva svasvātantryāt svātmani cidacidrūpatāmavabhāsayan "putha hiṃsāsaṃkleśanayoḥ" ityasya kvipi kṛte, puthā -- hiṃsayā paratābuddhyā kleśena ca, galatīti pudgalaḥ, karmabījaprarohāvahaṃ kṣetraṃ śarīramevātmatvena jānānaḥ pāśyatvāt paśurityucyate -- ityarthaḥ | taduktam -- ".....................śiva eva gṛhītapaśubhāvaḥ |" iti || 144 || nanvevaṃ paśubhāvagrahaṇe'sya cidacidrūpatāvabhāsanena kiṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- cidrūpatvācca sa vyāpī nirguṇo niṣkriyastataḥ || 9-145 || bhogopāyepsuko nityo mūrtivandhyaḥ prabhāṣyate | acittvādajñatā bhedo bhogyādbhoktrantarādatha || 9-146 || nirguṇa iti -- sattvādayo hi jaḍasya prakṛtyādereva bhavantīti bhāvaḥ | ata eva tadvṛttayo'pyasya na saṃbhavantītyuktaṃ ṅiṣkriya" iti | evaṃ ca tato nirguṇatvādeveti vyākhyeyam | bhogopāyepsuka iti -- bhogasyopāyān kāraṇādīn āptumicchati tadekāsakta iti yāvat | mūrtivandhya ityamūrta ityarthaḥ, ajñateti -- jaḍe hi dehādāvasya ātmābhimānaḥ iti bhāvaḥ | ataśca jāḍyādeva nikhilaviśvakroḍīkāraprabhavanaśīlatvābhāvāt bhedaprathātmakamāyīyamalagarbhīkṛtatvācca sarvato vyāvṛtta ityuktaṃ "bhogyāt bhoktrantarāccāsya bhedaḥ" iti | taduktam -- "aṇavaścidacidrūpāḥ ........................... |" iti tathā "paśurnityo hyamūrto'jño nirguṇo niṣkriyo'prabhuḥ | vyāpī māyodarāntaḥstho bhogopāyavicintakaḥ ||" iti || 146 || evaṃ tadanatireke'pi atirekāyamāṇānāmaṇūnām īśvarecchāvaśādeva malaḥ prabodhamiyāt, yenaiṣāṃ karmavaicitryāt tattatsaṃsārāvirbhāvo bhavet | tadāha -- teṣāmaṇūnāṃ sa mala īśvarecchāvaśādbhṛśam | prabudhyate................................... || na caitat yuktimātrasiddhameva -- ityāha -- ...........ṭathā coktaṃ śāstre śrīpūrvanāmani || 9-147 || tadeva paṭhati - īśvarecchāvaśādasya bhogecchā saṃprajāyate | bhogecchorupakārārthamādyo mantramaheśvaraḥ || 9-148 || māyāṃ vikṣobhya saṃsāraṃ nirmimīte vicitrakam | taduktaṃ tatra - "riśvarecchā vaśādasya bhogecchā saṃprajñāyate | "bhogasādhanasaṃsiddhyai bhogecchorasya mantrarāṭ | jagadutpādayāmāsa māyāmāviśya śaktibhiḥ ||" iti || 148 || na ca māyāpi tadatiriktā kācitsaṃbhavati -- ityāha -- māyā ca nāma devasya śaktiravyatirekiṇī || 9-149 || bhedāvabhāsasvātantryaṃ tathāhi sa tayā kṛtaḥ | yannāma hi nikhilajagadullāsanakrīḍāśālinaḥ parameśvarasya bhedāvabhāsane svātantryaṃ tadevāvyatirekiṇī apūrṇatāprathanena mīnāti hinasti iti māyā śaktirucyate | tathāhi tayaivāyaṃ bhedāvabhāsaḥ samullāsitaḥ | ata eva kāraṇe kāryopacārātsaiva bhedāvabhāsa ityucyate || 149 || tadāha - ādyo bhedāvabhāso yo vibhāgamanupeyivān || 9-150 || garbhīkṛtānantabhāvivibhāsā(gā) sā parā niśā | iha hi bahirullilasiṣāmātratvena āsūtritaprāyatvāt vibhāgamaprāpto'ta eva ādyo yo bhedāvabhāsaḥ sā parā niśā mahatī māyetyarthaḥ ata eva bahirmukhatāyāṃ bhāvino vibhāgasya śimbikāphalavat asyāṃ garbhīkāro'sti ityuktam -- garbhīkṛtānantabhāvivibhāgeti || evamasyāḥ śaktirūpatāmabhidhāya śā caikā vyāpinī sūkṣmā niṣkalā jagato nidhiḥ | anādyantāśiveśānī vyayahīnā ca kathyate ||" ityāgamārthagarbhīkāreṇa tattvarūpatāmapi abhidhātumāha -- sā jaḍā bhedarūpatvāt kāryaṃ cāsyā jaḍaṃ yataḥ || 9-151 || vyāpinī viśvahetutvāt sūkṣmā kāryaikakalpanāt | śivaśaktyavinābhāvānnityaikā mūlakāraṇam || 9-152 || bhedarūpatvāditi -- ayameva hi jaḍasya svabhāvo yat "idamatra idānīṃ bhāti" iti paricchinnatayā prakāśyate iti, yaduktaṃ prāk -- "paricchinnaprakāśatvaṃ jaḍasya kila lakṣaṇam |" tataśca mīyate heyatayā paricchidyate yogibhiḥ ityevamasyā abhidhānam | ata evāśivetyuktam | yadāhuḥ - "..........................'śivā bhedaprathāpradā |" iti | ajāḍye ca asyāḥ kāryamapi tathā syādityuktam -- "kārya cāsyā jaḍaṃ yataḥ" iti kalādermāyākāryasya ajāḍye hi ekasminneva dehe cetanānekatvaṃ puruṣopādānānarthakyaṃ ca prasajyet | viśvahetutvāditi - - paṃbhogāya kāryakaraṇātmano viśvasyānekasrotomukhena kāraṇāt -- ityarthaḥ, yaduktam -- "vyāpinī puruṣānantyabhogāya kurute yataḥ | sarvakāryāṇi sarvatra srotobhirviśvadhāmabhiḥ ||" iti | tataśca sarvatra mātīti | sūkṣmā -- sarvajanāvedyeti yāvat | iyaṃ hi arvāgdarśibhiḥ kāryānyathānupapattyā parikalpyate iti bhāvaḥ | śivaśaktyavinābhāvāditi -- śivastāvannityaḥ śaktiśca tadavinābhūtatvāt taddharmadharmiṇītyuktam ṅityeti" | ata evānādyanteti vyayahīneti coktam | tataśca māśabdavācyādvināśarūpānniṣedhāt yāteti | śivaśca eka eva svatantraḥ padārthaḥ śaktiścāsya ātmabhūtā iti "abhinnādabhinnamabhinnam" iti nyāyāt sāpi ekaivetyuktam -- eketi | ata eva niraṃśatvāt niṣkalā ityuktam | śivaśca śaktivaśādeva antarevāvasthitamapi viśvaṃ bahiravabhāsayedityuktam -- mūlakāraṇamiti, ata eva jagato nidhiriti īśānīti coktam | tataśca mātyasyāṃ viśvamiti svātmābhinnamapi bhāvamaṇḍalaṃ śivo yayā mimīte bhidā vyavasthāpayati iti ca || 152 || nanvanyaiḥ prakṛtermūlakāraṇatvamuktaṃ tatkathamiha māyāyā evamabhidhānam ? -- ityāśaṅkyāha -- acetanamanekātma sarvaṃ kāryaṃ yathā ghaṭaḥ | pradhānaṃ ca tathā tasmāt kāryaṃ nātmā tu cetanaḥ || 9-153 || atra pañcāvayavaṃ parārthamanumānaṃ nirdiṣṭam | tadyathā -- pradhānaṃ kāryam, acaitanye sati anekatvāt | yat acaitanye satyanekaṃ tatsarvaṃ kāryaṃ, yathā ghaṭaḥ, yanna kāryaṃ tadacaitanye sati anekaṃ na bhavati, yathātmā, acaitanye satyanekaṃ ca pradhānaṃ, tasmāt kāryamiti | bahuśaśca etadvedavādibhirupapāditam iti iha granthavistarabhayāt na vitānitam | yat patitāghātadānena ko nāma pauruṣotkarṣa iti | māyā punaracaitanye'pi ekā ityasyāḥ kāraṇatvameva na kāryatvamapīti siddham | tataśca kāraṇasya pūrvabhāvitvāt sarvatra tattvādyadhvopadeśe prathamamasyā eva nirdeśaḥ || 153|| tadāha -- ata evādhvani proktā pūrvaṃ māyā dvidhā sthitā | tasyāśca tattvagranthirūpatayā dvidhāvasthānamityuktam -- dvidhā sthiteti | kāraṇasya hi ucchūnena anucchūnena ca rūpeṇa bhāvyam -- iti bhāvaḥ || nanu samanantaramevoktaṃ yannāma māyā devasyāvyabhicāriṇī śaktiriti tat kathamasau bhedanirūpiṇaṃ tattvabhāvamiyāt ? nanvatyalpamidamucyate yanmāyāvat pārameśvarya eva śaktayaḥ kalādirapi tattvagrāma iti, yadabhiprāyeṇaiva "śaktayo'sya jagatkṛtsraṃ.........................|" ityādyudghoṣyate, ata āha -- yathā ca māyā devasya śaktirabhyeti bhedinam || 9-154 || tattvabhāvaṃ tathānyo'pi kalādistattvavistaraḥ | etadevopapādayati - niruddhaśakteryā kiṃcitkartṛtodvalanātmikā || 9-155 || nāthasya śaktiḥ sādhastātpuṃsaḥ kṣeptrī kalocyate | niruddhaśakteriti -- svarūpasya gopitatvāt | adhastāditi -- prāṇādipramātṛtāyām | kalāśabdasya ca atra pravṛttāvadhaḥprakṣepa eva nimittam || 155 || etadevānyatrāpi atidiśati -- evaṃ vidyādayo'pyete dharāntāḥ paramārthataḥ || 9-156 || śivaśaktimayā eva proktanyāyānusārataḥ | proktanyāyānusārata iti -- proktaṃ nyāyamanusṛtya -- ityarthaḥ | tena yathā nāthasya kiñcitkartṛtodvalanātmikā śaktiḥ kalocyate, tathā kiñcidvedanātmikā śaktirvidyetyādi || 156 || nanvevaṃ kalādestattvagrāmasya śivaśaktimayatvameva yadyasti tattarhi kasya māyā kāraṇaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha - tathāpi yatpṛthagbhānaṃ kalāderīśvarecchayā || 9-157 || tato jaḍatve kāryatve pṛthaktattvasthitau dhruvam | upādānaṃ smṛtā māyā kvacittatkāryameva ca || 9-158 || tathāpīti -- śivaśaktimayatāyāmapi -- ityarthaḥ | tataḥ īśvarecchākṛtāt pṛthagbhānāt, tena kalāderbhedarūpatvāt jaḍatvaṃ tataḥ kāryatvaṃ tato'pi pṛthakttvenāvasthānamiti, tataścātra māyāyāḥ kāraṇatvaṃ yuktamityuktam -- "upādānaṃ smṛtā māyā" iti | kvacidityavyaktādau, tatkāryamiti -- kalādi || 158 || nanu pṛthagbhānaṃ nāma bhāgāsiddho hetuḥ, nahi pakṣīkṛtasya pṛthivyāderiva kalāderapi arvāgdarśinaḥ prati tadasti -- ityāśaṅkyāha -- tathāvabhāsacitraṃ ca rūpamanyonyavarjitam | yadbhāti kila saṅkalpe tadasti ghaṭavadvahiḥ || 9-159 || yat kila tathā pṛthagavabhāsena citraṃ -- jaḍatvakāryatvādinā nānātmakam ata eva parasparāpoḍhaṃ rūpaṃ svatantravikalpādāvavabhāsate taddhaṭavad bahirasti | ṅahi bhātamabhātaṃ bhavati" iti nyāyāt vastusadevetyarthaḥ | tenāyamatra prayogaḥ -- tanmātrādi tattvajātaṃ bahirasti, saṅkalpādau pṛthagbhānāt, yatsaṅkalpādau pṛthagbhavati (bhāti) tat bahirasti, yathā ghaṭādi, yanna bahirasti tanna pṛthagbhāti, yathā paramātmā, pṛthagbhāti ca tanmātrādi tattvajātam, tasmād bahirasti iti | paramātmanaśca śakṛdvibhāto'yamātmā" ityādau pṛthagavabhāsaḥ sthito'pi vidyududdyotavat na prarohamupagacchet, śvātantryāmuktamātmānaṃ....................... |" ityādinyāyena mūlabhūtānavacchinnāhaṃvimarśamayatvasya tirobhāvābhāvāt | yadvā "viśeṣā abhidheyāḥ, prameyatvāt, sāmānyavat" iti nyāyena kevalānvayyevāyam, na cātra astitāyāṃ sādhyāyāṃ ṅāsiddhe bhāvadharmo'sti vyabhicāryubhayāśrayaḥ | dharmo viruddho bhāvasya sā sattā sādhyate katham ||" ityādyuktayuktyā bhāvābhāvobhayadharmasya hetoḥ asiddhaviruddhānaikāntikatāyāmahetutvamiti vācyam -- bahiṣṭvaniṣṭhāyāḥ sattāyāḥ sādhanāt || 159 || nanu khapuṣpādeḥ saṅkalpādau pṛthagbhāne'pi nahi bahirastitā, ityanaikāntiko'yaṃ hetuḥ ? -- ityāśaṅkyāha - khapuṣpādyastitāṃ brūmastato na vyabhicāritā | tata iti -- khapuṣpāderapi bahirastitvāt || nanu viruddhamidamabhidhānaṃ khapuṣpādināstitāyāḥ sarvapramātṛsākṣikatvāt, naitat -- ityāha -- khapuṣpaṃ kāladiṅmātṛsāpekṣaṃ nāstiśabdataḥ || 160 || dharādivat................................ | nāstīti kākākṣivadyojyam | tenāyamatra prayogaḥ -- khupaṣpādi kāladiṅmātṛsāpekṣanāstitvaṃ nāstiśabdaprayogaviṣayatvāt | yannāstiśabdaprayogaviṣayaḥ tat kāladiṅmātṛsāpekṣanāstitvam, yathā dharādi, yanna kāladiṅmātṛsāpekṣanāstitvaṃ tanna nāstiśabdaprayogaviṣayaḥ, yathā saṃvit, nāstiśabdaprayogaviṣayaśca khapuṣpādi, tasmāt kāladiṅmātṛsāpekṣanāstitvamiti | yat punaridamidānīm iha na vedmi ityādi saṃvidi kālādyapekṣayā nāstitvaṃ vyavahriyate tadvedyopādhinibandhanamityuktaṃ bahuśaḥ || 160 || nanu yadyevaṃ tat kṛtamatyantābhāvavyavahāreṇa ? -- ityāśaṅkyāha -- ..........ṭathātyantābhāvo'pyevaṃ vivicyatām | evamiti khapuṣpādināstitvavat, tenāyamatra prayogaḥ -- atyantābhāvaḥ kāladiṅmātṛsāpekṣo, nāstiśabdaviṣayatvāt, yannāstiśabdaviṣayaḥ tat kāladiṅmātṛsāpekṣam, yathā prāgabhāvādi, yanna kāladiṅmātṛsāpekṣaṃ tat na nāstiśabdaviṣayaḥ, yathā saṃvit, nāstiśabdaviṣayaśca atyantābhāvaḥ, tasmāt kāladiṅmātṛsāpekṣa iti || evaṃ tanmātrādāvupapādite tattvajāte prasaṅgāt dehabhuvanādyapi upapādayati -- yatsaṅkalpyaṃ tathā tasya bahirdeho'sti cetanaḥ || 9-161 || caitravatsauśivāntaṃ tat sarvaṃ tādṛśadehavat | yasya deho yathā tasya tajjātīyaṃ puraṃ bahiḥ || 9-162 || ataḥ suśivaparyantā siddhā bhuvanapaddhatiḥ | saṅkalpyamityāgamataḥ, tatheti -- dehitvena, cetana iti -- cetanādhiṣṭhitaḥ, tādṛśadehavaditi -- cetanādhiṣṭhitabāhyadehayuktamityarthaḥ | yatheti -- śuddhāśuddhādirūpaḥ, tajjātīyamiti -- tadanurūpamityarthaḥ | idaṃ cātra prayogadvayam -- sauśivāntaṃ tattvajātaṃ cetanādhiṣṭhitabāhyadehayuktam, tathā caitrādi, yanna cetanādhiṣṭhitabāhyadehayuktaṃ tanna pramāṇamūlatayā saṅkalpaviṣayaḥ yathā ghaṭādi, pramāṇamūlatayā saṅkalpa viṣayaśca sauśivāntaṃ tattvajātam, tasmāt cetanādhiṣṭhitabāhyadehayuktamiti | suśivāntā dehino'nurūpaviśiṣṭabhuvanayogino, dehitvāt, yo dehī so'nurūpaviśiṣṭabhuvanayogī, yathā pṛthivīgataḥ pārthivadehaḥ caitrādiḥ, yo nānurūpaviśiṣṭabhuvanayogī sa na dehī, yathā paraḥ śivaḥ, dehinaśca suśivāntāḥ tasmādanurūpaviśiṣṭabhuvanayogina iti || 162 || nanvevamaṇūnāṃ pratiniyatabhuvanabhogitvameva siddhaṃ tatsarveṣāmevāṇūnāṃ sarva evāviśeṣeṇa bhogyatvādadhvā bandhaka iti viruddhyeta ? -- ityāśaṅkyāha -- ātmanāṃ tatpuraṃ prāpyaṃ deśatvādanyadeśavat || 9-163 || ātmanāmadhvabhoktṛtvaṃ tato'yatnena siddhyati | tatpuramiti -- tattattattvagataṃ nikhilam -- ityarthaḥ, prāpyamiti -- bhogyatvayogyatvāt, ayatneneti -- pramāṇāntarānapekṣitvenetyarthaḥ | ayaṃ cātra prayogaḥ -- tattadbhuvanajātamaṇūnāṃ bhogyaṃ deśatvāt, yo deśaḥ so'ṇūnāṃ bhogyaḥ, yathā grāmādi, yo'ṇūnāṃ na bhogyaḥ sa na deśaḥ, yathā dvitīyo'ṇuḥ, tattadbhuvanajātaṃ ca deśaḥ tasmādaṇūnāṃ bhogyam iti || 163 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevānusarati -- sā māyā kṣobhamāpannā viśvaṃ sūte samantataḥ || 9-164 || daṇḍāhatevāmalakī phalāni kila yadyapi | tathāpi tu tathā citrapaurvāparyāvabhāsanāt || 9-165 || māyākārye'pi tattvaughe kāryakāraṇatā mithaḥ | yadyapi sā māyā kṣubdhā satī akrameṇa viśvaṃ sūte tathā pratiśāstraṃ bhedābhidhānāt tena tena prakāreṇa citrasya paurvāparyasyāvabhāsanāt kalādāvapi tattvaughe kāryakāraṇatā bhavet - iti vākyārthaḥ | kiletyāgame | yaduktaṃ śrīsvacchande -- "māyātattvaṃ jagadbījaṃ nityaṃ vibhu tathā'vyayam | tatsthaṃ kṛtvātmavargaṃ tu yugapat kṣobhayet prabhuḥ || helādaṇḍāhatāyāstu badaryā vā phalāni tu | tiryagūrdhvamadhastāttu nirgacchanti samantataḥ ||" (svaccha. 11|60) iti | na kevalaṃ māyā kāraṇaṃ kalādikṣityantaṃ viśvaṃ ca kāryaṃ yāvat tatkārye kalādāvapi evaṃrūpatvam -- ityapiśabdārthaḥ | taccaiṣāṃ pārasparikamityuktaṃ "mithaḥ" iti | tena yadeva kāryaṃ tadeva kāraṇaṃ yadeva kāraṇaṃ tadeva kāryamiti | yathā māyāpekṣayā kalā kāryaṃ vidyāpekṣayā ca kāraṇamiti || 165 || nanu pratiśāstraṃ yadi tāttvīyasya kāryakāraṇabhāvasya bhedenābhidhānaṃ tat tarhi katarasyehopadeśaḥ -- ityāśaṅkyāha -- sā yadyapyanyaśāstreṣu bahudhā dṛśyate sphuṭam || 9-166 || tathāpi mālinīśāstradṛśā tāṃ saṃpracakṣmahe | seti -- kāryakāraṇatā || 166 || nanvācaitanye'pi māyāyā ekatvāt kāryatvaṃ parākṛtya kāraṇatvamevoktam | evaṃ kalādīnāmapi vācyam, ācaitanye sati ekatvāviśeṣāt | tatra ācaitanyaṃ "paramatamapratiṣiddham anumatameva" -- iti bhaṅgyābhidhāyaikatvaṃ pratikṣeptumanekatvamupapādayati -- kalādivasudhāntaṃ yanmāyāntaḥ saṃpracakṣate || 9-167 || pratyātmabhinnamevaitat sukhaduḥkhādibhedataḥ | saṃpracakṣate ityagre || 167 || nanu kalādīnāṃ svarūpābhede'pi sukhaduḥkhādibhede kiṃ hīyeta ? -- ityāśaṅkyāha -- ekasyāmeva jagati bhogasādhanasaṃhatau || 9-168 || sukhādīnāṃ samaṃ vyakterbhogabhedaḥ kuto bhavet | jagatīti -- janimaraṇadharmiṇi anapavarge -- ityarthaḥ | bhogasādhanasaṃhatāvitikalādikṣityantāyām | samamiti -- yugapatsādhāraṇatayeti yāvat | iha kāraṇabhedāt kāryabhedaḥ iti tāvadavivādaḥ | tacca pratyātmaṃ kalādivasudhāntaṃ bhogasādhanam cedabhinnaṃ tat kutastyo'yaṃ sukhādibhogasya bhedaḥ iti || 168 || nanvasau karmabhedādbhaviṣyati, sukhādīnāṃ karma nimittam, tacca pratyātmabhinnam ? -- ityāśaṅkyāha - na cāsau karmabhedena tasyaivānupapattitaḥ || 9-169 || tasyaiveti -- karmabhedasya | evaṃ hi ātmanāṃ bhede'pi kalādikṣityantā bhogasaṃhatirekaiva -- ityuktam | taccānāditvāt saṃsārasya yugapadeva sā sarvairātmabhiḥ saṃbaddhā -- ityarthasiddham | sā ca tathā saṃbaddhā satī samameva sarvairātmabhiḥ karmaṇi prayujyate -- ityaviśeṣeṇa sarvān prati karmādadānā kathaṃ karmabhedaṃ vidadhyāt; tataścātmanāṃ bhede'pi na karmaṇo bhedaḥ -- iti tat kāryato'pi sukhādīnāṃ bhedo nāsti || 169 || evaṃ kalādikṣityantā bhogasādhanasaṃhatiḥ pratyātmabhinnaiva yena sukhaduḥkhādibhedo bhavet, tadāha -- tasmāt kalādiko vargo bhinna eva kadācana | ekyametīśvarecchāto nṛttagītādivādane || 9-170 || yat bhogakārikāḥ "vasudhādikalāprāntā bhogasādhanasaṃhatiḥ | niyatā prati bhoktāraṃ parijñeyā manīṣibhiḥ || anyathā hi sukhādīnāṃ dṛṣṭo bhedo na yujyate | yokṣyate karmaṇo bhedānna bhede yadi yokṣyate || saṃbaddhā yugapat sā tu kurvatī karma kartṛbhiḥ | kathaṃ bhinnāni karmāṇi kartṛbhedāt kariṣyati ||" iti | ayaṃ cātra prayogaḥ -- kalāditattvajātaṃ pratyātmabhinnaṃ sukhaduḥkhādibheditvāt, yat sukhadaḥkhādibhedi tat pratyātmabhinnaṃ yathā dehādi, yanna pratyātmabhinnaṃ tanna sukhaduḥkhādibhedi yathā māyā, sukhaduḥkhādibhedi ca kalāditattvajātaṃ tasmātpratyātmabhinnamiti || nanvevamātmabhedāt kalādīnāmapi bhedaḥ -- ityuktam, iha ca ātmabheda eva na tāttvikaḥ -- iti kathameṣāmapi asau syāt -- iti cet ? -- bāḍhamityāha -- "kadācana ekyametīśvarecchāto nṛttagītādivādane" | ekyametīti tāvatyaṃśe bhedavigalanāt; yadyapi sarveṣāṃ pramātṝṇāṃ prameyānāṃ ca ekacittattvamayatvameva satattvaṃ tathāpi māyāśaktisamullāsito'yaṃ dṛḍhanirūḍho bhedāvabhāso vartate tatrāpi tu pratiprasavabhaṅgyā kvacidaṃśe sṛṣṭameṣāmaikyaṃ cakāsti, sarvatraivaṃ kiṃ na syāt -- ityuktam -- "riśvarecchātaḥ" iti || 170 || ata eva śivādvayamayatvādeṣāṃ śuddhatvamapi saṃbhavet -- ityāha -- eṣāṃ kalāditattvānāṃ sarveṣāmapi bhāvinām | śuddhatvamasti teṣāṃ ye śaktipātapavitritāḥ || 9-171 || bhāvināmiti -- vakṣyamāṇatvāt kalādīnām | śuddhatvaṃ kasyāsti ? ityuktaṃ teṣāmiti | te ca ke ? -- ityuktam -- "ye śaktipātapavitritāḥ" iti || 171 || nanu kalādīnāṃ bhogasādhanatvāviśeṣāt śuddhyaśuddhyoḥ ko bhedaḥ ? - - ityāśaṅkyāha -- kalā hi śuddhā tattādṛk karmatvaṃ saṃprasūyate | mitamapyāśu yenāsmāt saṃsārādeṣa mucyate || 9-172 || tādṛgiti -- parameśvarārcanadhyānādiviṣayam || 172 || etadevānyatrāpi atidiśati -- rāgavidyākālayatiprakṛtyakṣārthasañcayaḥ | itthaṃ śuddha iti procya gururmānastutau vibhuḥ || 9-173 || itthamiti -- kalāvat | tena rāgo bhagavatyevābhiṣvaṅgaṃ saṃprasūyate, vidyāpi tadviṣayameva vivekam, kālaśca tadupadeśādiviṣayameva kalanam, niyatiśca tadārādhanādāveva niyamanam, evamanyat svayamabhyūhyam | na caitadasmadupajñameva -- ityāha -- itītyādi | "guruḥ" śrīvidyādhipatiḥ "mānastutau" pramāṇastotre || 173 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- evameṣā kalādīnāmutpattiḥ pravivicyate | tadāha -- māyātattvāt kalā jātā kiñcitkartṛtvalakṣaṇā || 9-174 || taduktam -- "asūta sā kalātattvaṃ yadyogādabhavat pumān | jātakartṛtvasāmarthyo.............................. ||" (mā. 1|27) nanvātmā svata eva jñātā kartā cetyuktaṃ tadasya kalayā kiṃcitkartṛtvaṃ janyate iti kimetat ? -- ityāśaṅkyāha - māyā hi cinmayād bhedaṃ śivādvidadhatī paśoḥ | suṣuptatāmivādhatte tata eva hyadṛkkriyaḥ || 9-175 || cinmayāt śivādbhedaṃ vidadhatīti svarūpaṃ gopayantītyarthaḥ | ata evāsyā cinmayatvāt mūrchitaprāyatāmāviṣkuryādityuktam - śuṣuptatāmivādhatte" iti | tata eveti suṣuptatādhānāt | "adṛkkriyaḥ" iti tirohitapūrṇajñānakriyaḥ -- ityarthaḥ || 175 || nanvevaṃ jaḍameva jagat syāt tadapi vā na syāt, dṛkśaktitirobhāvena tathātvāprathanāt ? -- tadetadāśaṅkyāha - kalā hi kiṃcitkartṛtvaṃ sūte svāliṅganādaṇoḥ | tasyāścāpyaṇunānyonyaṃ hyañjane sā prasūyate || 9-176 || nanvaṇoḥ kalāliṅganamastu, anyathā hyasya kiṃcitkartṛtvaṃ nodiyāt, aṇvāliṅganena punarasyāḥ ko'rthaḥ -- ityāśaṅkyoktam -- anyonyamityādi | "añjanaṃ saṃśleṣaḥ || 176 || etadeva nidarśanadvāreṇopapādayati -- sadyonirvāṇadīkṣotthapuṃviśleṣe hi sā satī | śliṣyantyapi ca no sūte tathāpi svaphalaṃ kvacit || 9-177 || yataḥ sā kalā saṃśliṣyantyapi satī sadyonirvāṇadīkṣāyāṃ kalāta ūrdhvaṃ niyojanāt puṃsi viśleṣite tathāpi dīkṣāntaravat saṃskāramātreṇāpi kvacidapi aṇau kiṃcitkartṛtvādyātmakaṃ svaphalaṃ ṅo sūte" na janayati -- ityarthaḥ || 177 || nanu kalā svaśaktyaiva kāryaṃ janayediti kimasyāḥ puṃśleṣeṇa? -- ityāśaṅkāṃ nidarśanadṛśā upaśamayati - ucchūnateva prathamā sūkṣmāṅkurakaleva ca | bījasyāmbvagnimṛtkambutuṣayogāt prasūtikṛt || 9-178 || yathā bījasya prathamāvasthātmikocchūnatā, tadanu sūkṣmo vāṅkurāṃśo jalādiyogādeva svakāryaṃ kuryāt, tathā māyākāryaṃ kalādi puṃyoga eveti yuktamuktam"puṃviśleṣe kalā svaṃ phalaṃ ca saṃprasūyate" iti | agnīti -- tejomātramatra vivakṣitam || 178 || nanu tantusaṃyogajanite paṭe yathaiko'pi tanturanupādānam na syāt, tathā "tadvanmāyāṇusaṃyogādvyajyate cetanā kalā |" (mataṅga 9|15) ityādyuktyā māyāṇusaṃyogajāyāḥ kalāyā māyopādānakāraṇaṃ na tvaṇuriti kathaṃ niścinumaḥ ? -- ityāśaṅkyāha - kalā māyāṇusaṃyogajāpyeṣā nirvikārakam | nāṇuṃ kuryādupādānaṃ kintu māyāṃ vikāriṇīm || 9-179 || nāṇumupādānaṃ kuryāditi -- aṇurasyā upādānakāraṇaṃ na bhavet -- ityarthaḥ | atra hetuḥ -- nirvikārakamiti | upādānakāraṇaṃ hi svarūpavikāramāsādya kāryānugāmitvena vartate, yathā ghaṭādau mṛt naivamasyāḥ, tasya cidekarūpatayā nityatvāt | ataścobhayasaṃyogajatve'pi asyā māyaivopādānakāraṇamityuktam -- "kintumāyāṃ vikāriṇīm" iti, tattadvṛttipariṇāmabhedabhinnām -- ityarthaḥ || 179 || nanu mā bhūt kalāyā nirvikāratvādaṇurupādānakāraṇam, māyaiveti tu kuto'yaṃ niyamaḥ; saṃyuktānāṃ hi malamāyākarmaṇāṃ saṃsārakāraṇatvamityuktam? -- tadetadāśaśaṅkyāha -- malaścāvārako māyā bhāvopādānakāraṇam | karma syāt sahakāryeva sukhaduḥkhodbhavaṃ prati || 9-180 || eṣāṃ hi samāne'pi saṃsārakāraṇatve pratiniyatakāryakāritvaṃ, yanmalasya jñānakriyāvaraṇameva kāryam; ataścaitāvataiva upakṣīṇasāmarthyo'yaṃ kathamiva kiṃcitkartṛtvottejanāmayīṃ tadviruddhāṃ kalāmapi janayet | sukhādīnāṃ ca vaiṣayikatvena sattvādiguṇamayasrakcandanādyupādānakānāṃ sahakāritayaiva karma nimittam; ataśca pāriśeṣyāt kalādikṣityantānāṃ bhāvānāmupādānakāraṇaṃ māyā -- iti vibhāgaḥ || 180 || evamāvārakatayā malena saṃcchannacaitanyasya aṇoḥ kiñciñjñatvakartṛtvasamudbalananimittena kenacidbhāvyaṃ tacca na tāvat karma, tasya bhogotpattāveva paridṛṣṭaśaktitvāt -- ataśca pāriśeṣyāt kalaivetyāha - ataḥ saṃcchannacaitanyasamudbalanakāryakṛt | kalaivānantanāthasya śaktyā saṃpreritā jaḍā || 181 || "caitanyam" iti citikriyākartṛtvam -- ityarthaḥ | nanu jaḍā ca kalā caitanyaṃ copodbalayatīti vipratiṣiddhametat ? -- ityāśaṅkyoktam -- "anantanāthasya śaktyā saṃpreritā" iti || 181 || nanu yadyevaṃ tadīśaśaktireva etat samudbalayatu, kiṃ kalayā ? -- ityāśaṅkyāha -- na ceśaśaktirevāsya caitanyaṃ balayiṣyati | tadupodbalitaṃ taddhi na kiṃcitkartṛtāṃ vrajet || 9-182 || ekena tacchabdena īśaśaktiḥ parāmṛṣṭā, anyena caitanyam | iha yadi nāma muktāṇūnāmiva baddhāṇūnāmapi parameśvaraḥ kalādinirapekṣatayā svaśaktyaiva kartṛtvādi upodbalayet tat sarvadā sarvatra ca syādityuktam -- ṅa kiñcitkartṛtāṃ vrajet" iti | yadāhuḥ -- "pāśaṃ vinā na śaṃbhurvyañjayati yato na sarvaviṣayaṃ tat | na ca vigatāñjanasaṅgaṃ muktāṇugakartṛśaktimiva ||" iti || 182 || nanu bhoge kartavye puṃsaḥ kartṛtvam, -- iti nāsti vipratipattiḥ; kalā punaḥ katarat kārakam -- iti naiva jānīmaḥ | na tāvat karma, caitanyopodbalakāritayā bhujikriyāṃ pratyaviṣayatvāt; nāpi karaṇam, taddhi kartṛprayojyaṃ bhavati; idaṃ punaḥ karturapi prayojakam, iti kathaṃ vidyādivat karaṇatāmiyāt | tatrāsyāḥ kārakāntaravat kartṛtvaṃ dūrāpetam -- ityabhipertya karaṇatvamevāśaṅkya dūṣayati -- seyaṃ kalā na karaṇaṃ mukhyaṃ vidyādikaṃ yathā | paṃsi kartari sā kartrī prayojakatayā yataḥ || 9-183 || mukhyamiti buddhadhyādyantaḥkaraṇāpekṣayā param -- ityarthaḥ | "karaṇena yena bhogyaṃ karoti puruṣaḥ pracodya mahadādīn | bhogye bhogaṃ ca punaḥ sā vidyā tat paraṃ karaṇam ||" iti | "puṃsi kartari" iti viṣaye, prayojyaniṣṭho hi prayojakavyāpāraḥ | evaṃ ca ubhayorapi kartṛtve prayojakavyāpāraviśiṣṭaḥ prayojya eva pumān sākṣāt kriyāṃ prati svātantryayogāt pradhānabhūtaḥ karteti | taduktam -- "kartṛśaktiṃ vyanaktyasya kalā sā'taḥ prayojikā | tataḥ kalāsamāyuktā bhoge'ṇuḥ kartṛkārakam ||" iti ||183|| evaṃ puṃskalayoḥ prayojyaprayojakatayā "ityetadubhayaṃ vipra saṃbhūyānanyavat sthitam | bhogakriyāvidhau jantornijaguḥ kartṛkārakam ||" ityādyuktyā ekakartṛkārakībhūtatvenālakṣyāntaratve'pi bhagavadanugrahāt kasyacit yadānayorvivekajñānaṃ jāyate tadāsau māyāpuṃvivekaḥ sarvakarmakṣayāt vijñānākalatā ca bhavedyenāyaṃ pumān māyādho na saṃsaret -- iti tadāha -- alakṣyāntarayoritthaṃ yadā puṃskalayorbhavet | māyāgarbheśaśaktyāderantarajñānamāntaram || 9-184 || tadā māyāpuṃvivekaḥ sarvakarmakṣayād bhavet | vijñānakalatā māyādhastānno yātyadhaḥ pumān || 9-185 || māyāgarbheśo'nantaḥ | śaktyādīti ādiśabdāt tadupadiṣṭaṃ jñānādi | taduktam -- "kiṃtu kāraṇavaktrābjasamudbhūtena suvrata | jñānacakṣuḥpradīpena samyagālokya sādaram || ayaṃ pumāniyaṃ caiṣāṃ kalā doṣālayā śubhā | anayorantaraṃ jñātvā svastho nirvātyasaṃśayaḥ ||" iti | āntaramiti prakṛtipuruṣavivekāpekṣayā antaraṅgam -- ityarthaḥ || 185 || nanu prakṛtipuruṣavivekajñānādeva sarvakarmakṣayaḥ siddhaḥ -- iti kiṃ māyāpuṃvivekena? -- ityāśaṅkyāha -- dhīpuṃviveke vijñāte pradhānapuruṣāntare | api na kṣīṇakarmā syāt kalāyāṃ taddhi saṃbhavet || 9-186 || "dhīpuṃviveke" iti tadrūpe pradhānapuruṣaviveke -- ityarthaḥ | buddhidvāreṇa hi prakṛteḥ puruṣasya cāviveko viveko vā bhavet | tatra pratisaṃkrāntāyāścicchāyāyāḥ kartṛtvābhimāno hi avivekaḥ; tasyāmeva vigalitaviṣayavṛttipariṇāmarūpatvāt niṣkampadīpaśikhāprakhyāyāścita evākartṛtvābhimāno vivekaḥ -- iti | evaṃ māyāyā api kalādvāraka eva puṃso vivekaḥ -- ityuktam | apirbhinnakramaḥ, tena vijñāte'pi -- ityarthaḥ | kalāyāmiti -- satyām | kalaiva hi kiṃcitkartṛtvābhivyañjanām karmaṇaḥ sākṣāt nimittamiti | uktaṃ ca -- "guṇatattvordhvabhogyasya karmaṇo'nupalambhataḥ | kaivalyamapi sāṃkhyānāṃ naiva yuktamasaṃkṣayāt ||" iti || 186 || evaṃ prakṛtipuruṣaviveke prakṛtyantaṃ puṃsaḥ karmakṣayo bhavet, kalāpuṃviveke tu māyāntaṃ, yenāsya tadadhaḥsaṃsaraṇaṃ na syāt, tadāha -- ataḥ sāṃkhyadṛśā siddhaḥ pradhānādho na saṃsaret | kalāpuṃsorviveke tu māyādho naiva gacchati || 9-187 || sāṃkhyadṛśeti -- sāṃkhyadarśanavat prakṛtipuruṣavivekena -- ityarthaḥ | sa cāsmaddarśanoktaprakṛtyādidhāraṇākrameṇa siddhaḥ -- ityavagantavyam | anyathā hi asya punarapi tadadhaḥ saṃsaraṇaṃ syāt | yaduktaṃ prāk -- śāṃkhyavedādisaṃsiddhāñ śrīkaṇṭhastadaharmukhe | sṛjatyeva punastena na samyak muktirīdṛśī ||" (ta. 6|148) iti || 187 || nanu yadyeva tanmāyordhvaṃ punaḥ kadā gacchet -- ityāśaṅkyāha -- malādviviktamātmānaṃ paśyaṃstu śivatāṃ vrajet | nanu trividhe'pi vivekadarśane draṣṭra tāvadbhāvyam, sa ca śuddhabodhasvabhāva eveti kathaṃ kasyacit kadācideva etadbhavet -- ityāśaṅkyāha -- sarvatra caiśvaraḥ śaktipāto'tra sahakāraṇam || 9-188 || nanu atra śaktipātaścedaviśiṣṭaḥ tat vivekatrayātmani tatkārye'yaṃ kutastyo viśeṣaḥ -- ityāśaṅkyāha -- māyāgarbhādhikārīyo dvayorantye tu nirmalaḥ | māyāgarbhādhikāriṇo'nantādeḥ | dvayoriti -- prakṛtimāyāvivekayoḥ | ata eva nātra mokṣaparyantatvam | "antya" iti malaviveke, ṅirmala" iti mokṣaparyantatvam | "antya" iti malaviveke, ṅirmala" iti mokṣaparyantavṛttitvāt || nanviyaṃ māyaivāstu kimasyāstato'nyatvena? -- ityāśaṅkyāha -- seyaṃ kalā kāryabhedādanyaiva hyanumīyate || 9-189 || anyathaikaṃ bhavedviśvaṃ kāryāyetyanyanihnavaḥ | kāryabhedāditi -- māyā hi aṇormūrchitaprāyatāṃ vidadhyāt, iyaṃ punaḥ kiṃcitkartṛtāmiti | anyaiveti -- arthānmāyātaḥ | anyathetyādinātra vyatirekaḥ | ekamiti -- māyātattvam tataśca tasmādeva kiṃcitkartṛtvādīni viśvāni kāryāṇi jāyeran -- ityanyasya sthitasyāpi nikhilasya vidyādestattvajātasyāpahnavaḥ prasajyetatyuktam -- "ityanyanihnavaḥ" iti || 189 || nanu kalāyāḥ śrīmataṅgādau kiṃcitkartṛtādhāyakatvamuktaṃ | tathā ca tatra -- "riṣadunmīlitātmānaḥ kalayā viddhamūrtayaḥ | praspandamānāstaralāḥ prayāntyucchūnatāṃ mune ||" (ma. 9|9) ityādyasti | śrīpūrvaśāstre punaḥ sāmānyena kartṛtādhāyakatvameva | yaduktaṃ tatra -- "....................ṭadyogādabhavat pumān | jātakartṛtvasāmarthyo......................... ||" (ma.viṭaṃ. 1|27) iti | iha ca tadadhikāreṇaiva tattvakramanirūpaṇaṃ prakrāntam iti kathamiva asyāstadviruddhaṃ kiṃcitkartṛtādhāyakatvamuktam -- ityāśaṅkyāha -- iti mataṅgaśāstrādau yā proktā sā kalā svayam || 9-190 || kiṃcidrūpatayākṣipya kartṛtvamiti bhaṅgitaḥ | "iti" uktena kiṃcitkartṛtvādhāyakatvātmanā prakāreṇa śrīmataṅgaśāstrādau yā kalā proktā sā paṃsi pūrṇakartṛtānupapatteḥ svasāmarthyādeva kiṃcidrūpatvamākṣipya kartṛtvamiti sāmānyarūpayā bhaṅgyā arthādiha śrīpūrvaśāstre proktā -- iti vākyārthaḥ | ādiśabdāt mṛgendrādau | taduktaṃ tatra -- "kartṛśaktiraṇornityā vibhvī ceśvaraśaktivat | tamaśchannatayārtheṣu nābhāti niravagrahā || tadanugrāhakaṃ tattvaṃ kalākhyaṃ taijasaṃ haraḥ | māyāṃ vikṣobhya kurute pravṛttyaṅgaṃ paraṃ hi tat || tena pradīpakalpena tadā svacchaciteraṇoḥ | prakāśayatyekadeśaṃ vidārya timiraṃ ghanam || kalayatyeṣa yo dhātuḥ saṃkhyāne preraṇe ca saḥ | protsāraṇaṃ preraṇe sā kurvatī tamasā kalā || ityetadubhayaṃ vipra saṃbhūyānanyavat sthitam | bhogakriyāvidhau jantornijaguḥ kartṛkārakam ||" iti || 190 || nanu kiṃcidrūpaviśiṣṭamapi kartṛtvaṃ kathamajñasya bhavet ? -- ityāśaṅkya kiñciñjñeyatvādhāyinastattvāntarasyāpi utpattiṃ pratijānīte - kiṃcidrūpaviśiṣṭaṃ yat kartṛtvaṃ tatkathaṃ bhavet || 191 || ajñasyeti tataḥ sūte kiṃcijjñatvātmikāṃ vidam | "tataḥ" iti prakṛtatvāt kalā | taduktam -- "jñānaṃ vinā na kartṛtvaṃ kasyacid dṛśyate yataḥ | ataḥ kalātaḥ sañjātamavidyārūpamapratham ||" iti | kiñcijjñatve'pi pūrṇena hi jñatvena pūrṇameva kartṛtvaṃ vyāptamiti bhāvaḥ || 191 || nanu ātmanaḥ sāṃkhyaiḥ kartṛtvaṃ nābhyupeyate -- iti tadupapādakaṃ kalātattvaṃ yaduktaṃ tadāstām; jñatvaṃ punarasya buddhyādidvāreṇa tairupapāditam -- iti kimanena? -- ityāśaṅkyāha -- buddhiṃ paśyati sā vidyā buddhidarpaṇacāriṇaḥ || 9-192 || sukhādīn pratyayān mohaprabhṛtīn kāryakāraṇe | karmajālaṃ ca tatrasthaṃ vivinakti nijātmanā || 9-193 || mohaśabdenātra tamo'pi upalakṣyate | tena tamomohaprabhṛtīn viparyayāśaktituṣṭisiddhyākhyān pañcāśatpratyayān -- ityarthaḥ | yaduktam -- "tamo moho mahāmohastāmisro hyandhasaṃjñitaḥ | avidyā pañcaparvaiṣā prādurbhūtā mahātmanaḥ ||" (viṣṇu pu.1|5|5) iti | karaṇameva kāraṇam tena kāryakāraṇe bhūtendriyāṇi, "vivinakti" iti idaṃ sukhaṃ na duḥkhamohāvityādyātmanā vivekena jānāti -- ityarthaḥ | ata eva nijātmanā anyavyāvṛttena prātisvikena rūpeṇa -- ityuktam | taduktam -- "vidyā vivecayatyasya karma tatkāryakāraṇe |" (mā. 1|28) iti || 193 || nanu puṃsastattatpratyayaviśiṣṭāyāṃ buddhau vedyāyāmastu nāma vidyākaraṇaṃ viṣayopalabdhau punarasyānayā ko'rthaḥ, tatra hi buddhireva tathāsti ? -- ityāśaṅkyāha -- buddhistu guṇasaṅkīrṇā vivekena kathaṃ sukham | duḥkhaṃ mohātmakaṃ vāpi viṣayaṃ darśayedapi || 9-194 || guṇasaṅkīrṇetyanena tannāntarīyakaṃ jāṅyamapi asyā uktam | uktaṃ ca "traiguṇyātmā vivekena śaktā darśayituṃ nahi | viṣayākāramātmānamaviviktā yataḥ svayam ||" iti || 194 || nanu sāṃkhyamatamajānānairiva bhavadbhiretaduktaṃ yadguṇasaṅkīrṇatvāt buddhiḥ sukhādyātmakaṃ viṣayaṃ vivekena kathaṃ darśayediti | te hi varaṇātmanā tamasā sarvataḥ samāvṛtamapi rajasā śanaistadapasāraṇāt kvacideva pravartitaṃ sadāviśeṣeṇa prakāśakamapi sattvaṃ krameṇa niyataṃ sukhādi prakāśayet -- iti triguṇaiva buddhiḥ krameṇa sukhādyātmano viṣayasya vivekena pradarśikā, -- ityabhyupājagmuḥ | satyaṃ, sukhādyātmakaṃ viṣayaṃ buddhirdarpaṇavadeva darśayet; kiṃtu guṇasaṅkīrṇatvāt na vivekenetyabhidadhmaḥ | buddhirhi triguṇatve'pi nīlādivailakṣaṇyena sattvabhāgasyodrekāt pratisaṃkrāntamapi kathaṃ duḥkhādi viviktatayādhyavasyet | nahi tadānīṃ duḥkhāderapi darśanaṃ yena tato vivekena sukhāderadhyavasāyaḥ syāt | na ca darśanamātrameva viṣayasaṃvedanaṃ yena bhavedapi vivekaḥ; tasya hi adhyavasāyo jīvitam | yaduktam - "prativiṣayādhyavasāyo dṛṣṭam |" (sāṃ. kā. 5) iti | na ceyaṃ pūrvadṛṣṭāt duḥkhāderasya vivekaṃ kartuṃ śaknuyāt jāṅyādeva anusandhātumaśakyatvāt | tasmāt svacchāyāṃ buddhau pratisaṃkrāntasyāpi sukhādeḥ kenacidvivekena bhāvyaṃ tacca paraṃ kāraṇaṃ vidyākhyam -- ityuktameva | tadāha -- svacchāyāṃ dhiyi saṃkrāmanbhāvaḥ saṃvedyatāṃ katham | tayā vinaiti sāpyanyatkaraṇaṃ puṃsi kartari || 9-195 || saṃvedyatāmiti -- vivekenādhyavaseyatām -- ityarthaḥ | tayeti -- vidyayā | sāpīti -- buddhyapekṣayā | kartarīti -- viṣayādhyavasāye || 195 || nanu buddhirubhayato nirmaladarpaṇaprakhyeti tasyā ekataḥ puṃśchāyā pratisaṃkrāmet, yadvaśādiyaṃ cetanāyamānā satyanyataḥ pratisaṃkrāntaṃ bhāvajātamadhyavasyet iti kiṃ vidyākhyena karaṇāntareṇa bhāvyam ? tadāha - nanu cobhayataḥ śubhradarśadaśīyadhīgatāt | puṃsprakāśādbhāti bhāvaḥ maivaṃ tatpratibimbanam || 9-196 || etadeva pariharati - jaḍameva hi mukhyo'tha puṃsprakāśo'sya bhāsanam | bahiḥsthasyaiva tasyāstu buddheḥ kiṅkalpanā kṛtā || 9-197 || iha jaḍatvāt buddheḥ svayaṃ viṣayaprakāśanaṃ tāvannocitam -- ityuktam - - pratisaṃkrānte'pi puṃsprakāśe jāḍyamasyā na nivartate pratibimbasya nijādhikaraṇaikayogakṣematvameva bhavedityupapāditameva prāk | bahirhi darpaṇādau pratibimbitaścetano'pi caitrādirdarpaṇasya mā nāma caitanyamādhāt pratyuta tatra svayamacetanavanna kiṃcidapi kartuṃ prabhavet | evaṃ jaḍāyāṃ buddhau pratisaṃkrānto'pi puṃsprakāśastadekayogakṣematvāt jāḍyamevāsādayet iti kathaṃ so'pi viṣayaprakāśanakuśalaḥ syāt | atha svayamevāsau viṣayasya prakāśako'stu ityuktam -- "mukhyo'tha puṃsprakāśo'sya bhāsanam" iti; evaṃ tarhi viṣayasyāpi sākṣāt bāhyasyaiva prakāśanamastu kimantarālaparikalpitena buddhitattvena -- ityuktam "buddheḥ kiṃ kalpanā kṛtā" iti || 197 || evaṃ hi mukhyamātmaprakāśamapekṣya tadatiriktaṃ na kiṃcidapi prakāśeta -- iti sarvaṃ prakāśa evetyabheda eva sarvataḥ parisphuret -- iti grāhyagrāhakabhāvādyātmā sakalo'yaṃ bhedavyavahāraḥ samāptaḥ | sa eva ceha vicārayituṃ prakrāntaḥ - iti pratijñātārthaviruddhamidamabhidhānaṃ bhavet -- ityāha - abhedabhūmireṣā ca bhedaśceha vicāryate | evaṃ para eva prakāśaḥ svasvātantryāt svaṃ rūpaṃ gopayitvā yadā saṃkucitātmatāmavabhāsayati, tadā sakala evāyaṃ bhedavyavahāraḥ samullaset yenāyaṃ pumān indriyapraṇālikayā buddhau pratisaṃkrāntaṃ sukhaduḥkhādyātmakaṃ viṣayaṃ vidyayā parasparavaiviktyena jānāti -- iti buddhyādikalpane na kaściddoṣaḥ | tadāha - tasmād buddhigato bhāvo vidyākaraṇagocaraḥ || 9-198 || nanu vidyākhyasya karaṇasya vedya eva bhāvo gocaraḥ, sa ca bāhya eva iti kathamevamuktam -- ityāśaṅkyāha -- bhāvānāṃ pratibimbaṃ ca vedyaṃ dhīkalpanā tataḥ | sākṣāttadvedane ukta eva doṣaḥ || nanu evamaṇoḥ kiñciñjñatvotpattyā kiṃcitkartṛtvaṃ tāvadupapāditam; tadatra samāne'pi kiṃcittve kasmādidameva kiñcijjānāti karoti ca? -- ityāśaṅkya tadupapādakaṃ rāgatattvaṃ tāvadāha -- kiñcittu kurute tasmānnūnamastyaparaṃ tu tat || 9-199 || rāgatattvamiti proktaṃ yattatraivoparañjakam | kalāvidyayorhi kiṃcittvamapūrṇatvamātrābhidhāyi -- ityuktam, idaṃ punastathātve'pi pratiniyatavastuparyavasāyi -- ityavaśyamatrāsya kenacidapareṇa nimittena bhāvyam, yadvaśāt tatraiva aṇorāsaṅgo bhavet | kiñca tadityuktaṃ "tattu rāgatattvamiti proktam" iti | uktaṃ ca -- "rāgo'nurañjayatyenaṃ svabhogeṣvaśuciṣvapi |" (mā. 1|28) iti || 199 || nanvavairāgyalakṣaṇo buddhidharmo'tra sāṃkhyairnimittamuktam -- iti kimanenānyena rāgatattvena? -- ityāśaṅkyāha -- na cāvairāgyamātraṃ tattatrāpyāsaktivṛttitaḥ || 9-200 || viraktāvapi tṛptasya sūkṣmarāgavyavasthiteḥ | taditi -- rāgatattvam | tatrāpīti -- avairāgye | evamavairāgyāsaṅge'pi etadeva nimittamiti bhāvaḥ | kasyacicca nivṛttaviṣayākāṅkṣasya avairāgyābhāve'pi sūkṣmekṣikayābhiṣvaṅgo bhavatyeva "kiṃcinme bhūyāt" iti pratipatteravirahāt; tadrāgatattvasyaiva ayaṃ mahimā yad buddhāvavairāgyādīnāṃ sarveṣāmeva dharmāṇāṃ bahiṣparyantatayā viśeṣeṇollāsa iti | taduktam -- "dharmādayo'pyabhiṣvaṅgavāsanāyā eva pallavāḥ iti samasto'yaṃ rāgavargaḥ; te tu viśeṣollāsātmano buddhidharmatvena gaṇitāḥ |" iti | evaṃ dveṣo'pyasyaiva prasaraḥ | tatrāpi aniṣṭaprahānādāvabhiṣvaṅgasyaiva saṃbhavāt; tasmādyatra kvacanopādeye heye vā "kiṃcinme bhūyāt" iti sāmānyenābhiṣvaṅga mātraṃ rāgatattvamanyastu punaḥ tasyaiva prapañcaḥ - iti prāṅnirūpitaprāyamityalaṃ bahunā || 200 || nanvaṇoḥ kalayā kiṃcidrūpatāṃ, vidyayā viviktaviṣayatāṃ, rāgeṇa niyatavastuparyavasāyitāṃ ca nītaṃ kartṛtvaṃ "akaravaṃ karomi kariṣyāmi" iti pratītyanyathānupapattyā kālenāpi kalitam - iti tadupapādakaṃ kālatattvamapyāha -- kālastuṭyādibhiścaitat kartṛtvaṃ kalayatyataḥ || 201 || kāryāvacchedi kartṛtvaṃ kālo'vaśyaṃ kaliṣyati | nanu kartṛtvaṃ nāma cetanasya svātantryaṃ tacca tadanatiriktamiti kathamasya nityasya sataḥ kālena yogaḥ? -- ityaśaṅkyoktam -- "kāryāvacchedi" iti | dvidhā hi kartṛtvaṃ śuddhaṃ māyīyaṃ ca | tatrādyamanavacchinnāhaṃparāmarśamayaṃ kāryānārūṣitameva; anyacca ghaṭakriyā paṭakriyā -- ityādikāryārūṣitam | etenāsya kalanayāpi bhāvyamityevamuktam -- "avaśyam" iti | bhāvābhāvābhāsakramajīvitatvāt kāryakriyāyā -- ityarthaḥ | evametanmukhena parimito'pi pramātānena kalita eva -- ityarthasiddham | taduktam -- "kālo'pi kalayatyenaṃ tuṭyādibhiravasthitaḥ |" (mā. 1|29) iti || 201 || nanu tāmarthakriyāmarthayamāno janaḥ kiṃcidupādatte, kiṃcicca jahāti, -- iti nāsti vimatiḥ; kutaḥ punarayaṃ niyamo yat pākārthī vahnimevāditsati na loṣṭham, svargārthī ca jyotiṣṭomameva na śyenam -- iti tadavaśyamatra kenacinnamittena bhāvyaṃ tacca kim -- ityāśaṅkyāha -- niyatiryojanāṃ dhatte viśiṣṭe kāryamaṇḍale || 9-202 || niyatirhi "asmādeva kāraṇāt idameva kāryaṃ bhavet" iti niyamamādadhyāt - - ityuktam -- "viśiṣṭe kāryamaṇḍale yojanāṃ dhatte" iti | taduktam -- ṅiyatiryojayatyenaṃ svake karmaṇi pudgalam |" (mā. 1|29) iti | ataśca niyatāmarthakriyāmarthayatā niyatameva vastu upādātavyam -- iti na kaściddoṣaḥ || 202 || nanviha tattvānāṃ kāryakāraṇabhāvanirūpaṇasya prakrāntatvāt kalāyāstāvanmāyākāryatvamuktam; vidyāditattvacatuṣṭayaṃ punaḥ "tasmāt kalā samutpannā vidyā rāgastathaiva ca | kālo niyatitattvaṃ ca puṃstattvaṃ prakṛtistathā ||" (sva. 11|63) ityādiśrīsvacchandaśāstrasthityā kalāvat kiṃ māyāyā eva kāryamuta na ? -- ityāśaṅkyāha -- vidyā rāgo'tha niyatiḥ kālaścaitaccatuṣṭayam | kalākāryaṃ................................ atra ca niyatiḥ kālaḥ -- ityayaṃ kramaḥ śrīpūrvaśāstrānuguṇyenoktaḥ; tatra hi niyateranantaraṃ kālasya nirdeśaḥ | pūrvaṃ punaḥ kālasya prathamaṃ nirdeśe'yamāśayaḥ yat niyateḥ kāryakāraṇaviṣayaniyamanavyāpāraḥ, tacca prāgbhāvi kāraṇaṃ paścādbhāvi kāryam -- iti kālāvacchedamantareṇa kathaṃ bhavediti | yadvā yugapadutpādāt eṣāṃ na kramavivakṣā -- ityevamuktam | yadyapi śrīpūrvaśāstre .......................vidyārāgau tato'sṛjat |" (mā. vi. 1|27) ityetāvadevoktaṃ tathāpi niyatikālayoḥ kāryatvena saṃmatatvāt kāraṇāntarasya sākṣādanabhihitatvāt "tata eva" iti evakāreṇa avyaktāntamasyāḥ kalāyā evāviśeṣeṇa kāraṇatvasyābhidhānāt aviśiṣṭāpratiṣiddhaṃ kalāyā eva kāraṇatvaṃ paryavasyedityuktam -- "etaccatuṣṭayaṃ kalākāryam" iti || nanu bhoktṛbhogyarūpatayā viśvaṃ tāvat dvividhaṃ tatraitat kalādi kiṃ bhoktṛpakṣapatitamuta anyathā ? -- ityāśaṅkyāha -- .........bhoktṛbhāve tiṣṭhadbhoktṛtvapūritam || 9-203 || bhoktṛbhāvāvasthāne hetuḥ "bhoktṛtvapūritam" iti | bhoktṛtvaṃ hi āṇavādinopakrāntamapi kalādinā kiṃcitkartṛtvādhānena pūritamupabṛṃhitaṃ kāryaparyantīkṛtamiti yāvat | ata evaiṣāṃ taddharmatvāt bhoktaryevāvasthānam | tathā ca para eva pramātā māyayā prathamamapahṛtaiśvaryasarvasvaḥ san punarapi tadaiśvaryasarvasvamadhyāt kalādimukhena prativitīrṇakiṃcidaṃśaḥ parimitatāmaśnuvānaḥ paśuḥ ityucyate | tatra kalāvidyayostāvat taddharmatvaṃ nirvivādasiddham | nahi jñatvakartṛtvayoḥ pramātṛdharmatve kaścidvivādaḥ; rāgo'pi taddharma eva bhogyaṃ prati pravṛttihetutvāt, bhogyadharmatve hi asya na kaścidapi vītarāgaḥ syāt, bhogyasya sarvān prati aviśeṣeṇa rañjakatvāt | uktaṃ ca - "yajjanitābhiṣvaṅge bhogyāya nari kriyā sa rāgo'tra | bhogyaviśeṣe rāge nahi kaścidvītarāgaḥ syāt ||" iti | kālo'pyevam -- prathamaṃ hi asau "kṛśo'hamabhavaṃ sthūlo varte sthūlataraścāśvagandhāghṛtopayogena bhaviṣyāmi" ityevaṃ kramamāsūtrayan pramātṛsaṃlagnatvenaiva parisphuret | sa eva punarevaṃ kālena kalitaḥ san, svāpekṣayā bhūtādyātmakramāvabhāsanapuraḥsara svasahacāri meyamapi kalayet "yat "itidamāsīt, vartate, bhaviṣyati" iti | niyateśca kāryakāraṇayorniyamanaṃ rūpam, kāryakāraṇabhāvaśca kartṛtvamātraparyavasāya evetyuktaṃ prāk | kartṛtvaṃ ca pramāturdharmaḥ -- iti tanniyamanādiyamapi tathā mātureva, "idamevāsmi karomi" ityabhimānāt | evaṃ kālarāganiyatividyāḥ kalānimittakāḥ | "ahamidānīmidameva jānāmi karomi" iti vimarśaḥ pramātureva ucito na prameyasyeti yuktamuktaṃ -- "kalādi bhoktṛbhāve tiṣṭhat" iti | etadyogādeva hi parasyāḥ saṃvidaḥ paraṃ bhoktṛtvalakṣaṇaṃ pārimityaṃ samudiyāt || 203 || tadāha -- māyā kalā rāgavidye kālo niyatireva ca | kañcukāni ṣaḍuktāni saṃvidastatsthitau paśuḥ || 9-204 || kañcukānīti -- āvārakatvāt | tatsthitāviti - tacchabdena kañcukaparāmarśaḥ | taduktam -- "māyā kalā'śuddhavidyā rāgaḥ kālo niyantraṇā | ṣaḍetānyāvṛtivaśāt kañcukāni mitātmanaḥ ||" iti || 204 || nanu sarvatra dehapuryaṣṭakādireva vedyarūpaḥ paśuriti, bhokteti, aṇuriti cocyate yasyedamantaraṅgamāvaraṇaṃ kañcukaṣaṭkam | yaduktam -- "māyāsahitaṃ kañcukaṣaṭkamaṇorantaraṅgamidamuktam |" (paramā. 27 ślo.) iti | tat kathamihoktaṃ saṃvidaḥ ṣaṭ kañcukāni ? -- ityāśaṅkyāha -- dehapuryaṣṭakādyeṣu vedyeṣu kila vedanam | etatṣaṭkasasaṅkocaṃ yadavedyamasāvaṇuḥ || 9-205 || yadvedyeṣu dehādiṣu madhye pramātrekarūpatvāt avedyametena māyādinā ṣaṭkena sasaṅkocaṃ parimitatāmāpāditaṃ vidikriyākartṛrūpaṃ vedanaṃ so'yamaṇuḥ kilāgameṣu ucyate -- ityarthaḥ | idameva ca pañcaviṃśaṃ puṃstattvamityucyate, yat śrīpūrvaśāstreṣu pumāniti, aṇuriti, pudgalamiti coktam | parasyā eva saṃvidaścoktayuktyā māyāvaśāt puṃstvaṃ jātam iti; tata evāsya puṃstattvasya śrīsvacchandaśāstrādau tatra tatrāgame janmoktam -- iti atrāpyetadavaseyam | taduktaṃ śrīmṛgendre'pi -- "granthijanyakalākālavidyārāgānyamātaraḥ |" ityādi sāmānyenopakramya "puṃstattvaṃ tata evābhūt puṃspratyayanibandhanam |" iti | etacca śrīpūrvaśāstre tathānabhidhānāt nātra svakaṇṭhenoktam || 205 || nanvanayaiva paripāṭyā kañcukaṣaṭkasya kiṃ sarvatra vṛttāntaḥ saṃbhavenna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ śivatanuśāstre tadidaṃ bhaṅgyantareṇa punaḥ | tadevāha -- āvaraṇaṃ sarvātmagamaśuddhiranyāpyananyarūpeva || 9-206 || āvaraṇaṃ saṃsārakāraṇatvenoktamāṇavaṃ malam -- taduktaṃ tatra - "tasmātsarvātmagatā tebhyastvanyā vibhātyananyeva | saṃsārāṅkurakāraṇamāṇavaṃ cetaso'śuddhiriti ||" iti || 206 || nanu kathamekasyā eva asyā anyatvamananyatvaṃ ca syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- śivadahanakiraṇajālairdāhyatvāt sā yato'nyarūpaiva | anidaṃpūrvatayā yadrañjayati nijātmanā tato'nanyā || 9-207 || sahajāśuddhimato'ṇorīśaguhābhyāṃ hi kañcukastrividhaḥ | dāhyatvādityanenāsyā apāyitvamuktam | bhinnasyaiva hi āgamāpāyau bhavataḥ -- iti bhāvaḥ | "yataḥ" iti sarvātmabhyaḥ | yadvā vijñānāmṛtasaritā plāvyatvāditi pāṭho grāhyaḥ | taduktaṃ tatra -- "vijñānāmṛtasaritā śivaśaśinaḥ syandamānayāmalayā | praplāvya yatastebhyo nirasyate'dhastataḥ sānyā ||" iti | pūrvatra punaḥ kañcukānāṃ dāhyatvamucitamityevamuktam - "anidaṃpūrvatayā" ityanādikālānubandhitvāt; ata evāsyāḥ sahajatvāt tāmrakālikā(mā)vat asaṃlakṣyabhedatvenānanyatvam | taduktaṃ tatra -- "śliṣṭā yasmādātmasvanādikālānubandhinī citivat | vṛttyānurañjayantī tasmāt pratibhātyananyeva ||" iti | evamāṇavamalāvaraṇa(va)to'pi aṇoḥ, īśaḥ tadīyā malādhiṣṭhāyikā nirodhaśaktiḥ, guhā karmaṇo'vasthitisthānaṃ māyā, tābhyāṃ saha trividho malaḥ īśaśaktimāyākhyaḥ prāvaraṇaprāyatvāt kañcukarūpo bandhaḥ | taduktaṃ tatra -- "evaṃ mahatā tamasā sahajenāviddhacetasaḥ puṃsaḥ | parameśvarād guhātaḥ pravarttate kañcukastrividhaḥ ||" iti | evaṃ bandhatrayabhāja eva hi kalāyogayogyatā bhavediti bhāvaḥ | ata eva "tribaddhacitkalāyogā........................... |" ityādi anyatroktam || 207 || ata evāha - tasya dvitīyacitiriva svacchasya niyujyate kalā ślakṣṇā || 9-208 || anayā vidvasya paśorupabhogasamarthatā bhavati | vidyā cāsya kalātaḥ śaraṇāntardīpakaprabhevābhūt || 9-209 || sukhaduḥkhasaṃvidaṃ yā vivinakti paśorvibhāgena | rāgaśca kalātattvācchucivastrakaṣāyavat samutpannaḥ || 9-210 || tyaktaṃ vāñchati na yataḥ saṃsṛtisukhasaṃvidānandam | evamavidyāmalinaḥsamarthitastriguṇakañcukabalena || 9-211 || gahanopabhogagarbhe paśuravaśamadhomukhaḥ patati | dvitīyeti -- svābhāvikyā ekasyāḥ citeḥ ukta yuktyā kañcukatrayeṇāvṛtatvāt | svacchasyeti -- svabhāvataḥ | ślakṣṇeti -- prathamamudbhinnatvāt sūkṣmetyarthaḥ | asyāśca kiṃcitprakāśatvena śaraṇāntardīpakaprabhevetyuktam | śucivastrasthānīya ātmā | avidyāmalina iti avidyayā āṇavena malena tadupalakṣitābhyāmīśaśaktimāyābhyāṃ ca "malinaḥ" saṃcchāditapūrṇajñānakriyaḥ -- ityarthaḥ | trividhakañcukabaleneti trividhasya kalāvidyārāgātmanaḥ kañcukasya balena kiṃcijjñatvakartṛtvādyupodbalakena sāmarthyaviśeṣeṇa -- ityarthaḥ | evamāṇavādikañcukatrayeṇa saha ṣaṭ kañcukānītyatra bhaṅgyantaratvam | kālaniyatyostu anabhidhāne'yamāśayo yat kalādiśuddhyaitattattvaśuddhiriti | yad ruruvṛttiḥ - "kalādibhireva śuddhaistat śuddhaṃ draṣṭavyam | ityabhiprāyato'nabhidhānaṃ nābhāvāt ||" iti | "adhomukhaḥ" iti māyīyabhogaunmukhyāt || 211 || nanu prakṛte'pi evaṃ malasyāvārakatvāt kañcukatvameva vaktuṃ yuktam, -- iti kathaṃ "ṣaṭ kañcukāni" ityuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- etena malaḥ kathitaḥ kambukavadaṇoḥ kalādikaṃ tuṣavat || 9-212 || eteneti -- māyādīnāṃ ṣaṇṇāmeva kañcukatvābhidhānena | kambukavadityantaścāntastvāt | evaṃ malāvṛtasya sato hi puṃsaḥ pratiprāvaraṇaprāyaṃ kañcukaṣaṭkamiti; ata evoktam -- tuṣavaditi | taduktam -- "evaṃ ca pudgalasyāntarmalaḥ kambukavat sthitaḥ | tuṣavat kañcukāni syuḥ ......................... ||" iti || 212 || etadevopasaṃharati - evaṃ kalākhyatattvasya kiṃcitkartṛtvalakṣaṇe | viśeṣabhāge kartṛtvaṃ carcitaṃ bhoktṛpūrvakam || 9-213 || kalāyāstāvat kiṃcidrūpatāviśiṣṭaṃ kartṛtvaṃ lakṣaṇaṃ tatra viśeṣabhāge'rthādavasthitaṃ viśeṣyāṃśarūpaṃ yat kartṛtvaṃ tadbhoktṛrūpaṃ carcitaṃ, vidyādyutpādakrameṇa uktayuktyā bhoktṛtvādhāyakatvena vicārya uktamityarthaḥ || 213 || nanvatra viśeṣabhāgāvasthitaṃ kiṃcittvam ? -- ityāśaṅkyāha -- viśeṣaṇatayā yo'tra kiñcidbhāgastadotthitam | vedyamātraṃ sphuṭaṃ bhinnaṃ pradhānaṃ sūyate kalā || 9-214 || iha kartṛtvasya svayamanavacchinnatve'pi kiṃcidviṣayatvāt kiṃcidrūpatvaṃ jātam, iti kiṃcittvaṃ vedyapakṣa eva tiṣṭhet; tataśca tadaṃśaprayojakīkāreṇollasitaṃ sat bhāvivedyaviśeṣāpekṣayā vedyasāmānyātmakaṃ bhogyarūpaṃ pradhānaṃ kalā sūyate bahīrūpatayā vyaktatāṃ nayet -- ityarthaḥ | taduktam - "tata eva kalātattvādavyaktamasṛjat....... |" iti (mā. 1|30) iti | tacca bhinnaṃ pratipuṃniyatatvādanekamiti yāvat | kalādīnāṃ ca tathātve'pi sphuṭaṃ tadapekṣayā sthūlam -- ityarthaḥ || 214 || nanu bhoktṛbhogyayoḥ parasparasāpekṣatvāt kathaṃ nāma krameṇotpattiḥ saṅgacchatām; nahi bhogyaṃ vinā bhoktṛtvameva kiñcid bhavet, bhoktṛtvaṃ vināpi bhogyamiti tat kathaṃ bhoktṛtvaṃ prasūya bhogyaṃ kalā sūte ityuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- samameva hi bhogyaṃ ca bhoktāraṃ ca prasūyate | kalā bhedābhisaṃdhānādaviyuktaṃ parasparam || 9-215 || bhoktāramiti bhoktṛgataṃ bhoktṛtvam -- ityarthaḥ | yataḥ tat bhoktṛbhogyātmakamubhayaṃ parasparāviyuktaṃ sāpekṣam -- ityarthaḥ | vastuto hi anayoḥ "bhoktaiva bhogyabhāvena sadā sarvatra saṃsthitaḥ |" (spa. 1|4) ityādyukteḥ advayamayatvena abhede'pi māyīyaṃ bhedamabhisaṃdhāya parasparamapekṣālakṣaṇamaviyuktatvaṃ darśitam -- ityuktaṃ -- "bhedābhisaṃdhānāt" iti || 215 || nanu anayorevamaviyogena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- bhoktṛbhogyātmatā na syādviyogācca parasparam | viyogāditi -- parasparasāpekṣatvābhāvāt || nanvevaṃvidhā bhoktṛbhogyātmatā'pi mā bhūt ? -- ityāśaṅkyāha -- vilīnāyāṃ ca tasyāṃ syānmāyā'syāpi na kiñcana || 9-216 || bhoktṛbhogyātmatālakṣaṇe hi kṣobhe pralīne saṃsāra eva na bhavet - iti bhāvaḥ | yaduktam -- ṅijāśuddhyāsamarthasya kartavyeṣvabhilāṣiṇaḥ | yadā kṣobhaḥ pralīyeta tadā syāt paramaṃ padam ||" (spa. 1|9) iti || 216 || nanu kathametaduktam, anyatra hi pūrvam kalāto bhoktṛrūpaṃ rāgavidyāyugmaprakṛti -- tattvamiti krameṇa bhoktṛbhogyotpāda uktaḥ ? -- ityāha -- nanu śrīmadrauravādau rāgavidyātmakaṃ dvayam | sūte kalā hi yugapattato'vyaktamiti sthitiḥ || 9-217 || tata iti rāgavidyāyugmaprasarādanantaram -- ityarthaḥ | taduktam -- śkandho'paraḥ kalāyāstu yasmādetāḥ prajajñire | vidyārāgaprakṛtayo yugmāyugmakrameṇa tu ||" tathā ca śrīrurau - "kalātattvādrāgavidye dve tattve saṃbabhūvatuḥ | avyaktaṃ ca tataḥ......................... ||" iti vākyabhedena pāṭhaḥ | eṣāṃ hi samamevotpāde rāgavidyāvyaktāni saṃbabhūvurityekavākyataiva syāt | pūrvaṃ punarvyākhyātṛbhedamavalambya "māyāto'vyaktakalayoḥ" ityādyuktam | tatra hi vārtikakāraḥ tacchabdena māyāṃ vyākhyātavān | vṛttikārastu ānantaryamiti || 217 || etadeva pratividhatte -- uktamatra vibhātyeṣa kramaḥ satyaṃ tathā hyalam | rajyamāno veda sarvaṃ vidaṃścāpyatra rajyate || 9-218 || ucyate iti vaktavye buddhisthatayā siddhatāmabhipretya nirvilambameva etaddattottaramityuktam; satyam, eṣa tvadabhimataḥ kramo'tra vibhāti | tathāhi -- alamatyarthaṃ rāgavidyayorapi parasparaṃ kramo'sti -- ityarthaḥ | sarva eva hi pumān rajyan vā sarvaṃ vetti, vidan vā sarvatra rajyatītyasāvapi kramaḥ kathaṃ na bhavet || 218 || nanu yadyevaṃ tat kathaṃ bhoktṛbhogyayoryugapadutpādo bhavataivoktaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- tathāpi vastusatteyamihāsmābhirnirūpitā | tasyāṃ ca na kramaḥ ko'pi syādvā so'pi viparyayāt || 9-219 || tathāpīti -- evameṣāṃ kramasaṃbhāvane'pi -- ityarthaḥ | vastusatteti, vastunorbhoktṛbhogyayoḥ sattā pāramārthikaḥ saṃbhavaḥ -- ityarthaḥ | ṅa kramaḥ" iti parasparasāpekṣatvāt | yaduktamanenaiva anyatra - "atra caiṣāṃ vāstavena pathā kramavandhyaiva sṛṣṭirityuktam |" (taṃ. sā. 8 ā) iti || 219 || yadi cātra vastusattāmapahāya saṃbhāvanāmātreṇa krama ucyate pratyuta viparyayeṇāpi asau syāt bhogotpādānantaraṃ bhoktṛtvotpādaḥ, iti tasmāt nātra vipratipattavyam -- ityāha -- tasmādvipratipattiṃ no kuryācchāstrodite vidhau | śāstrodite vidhāviti -- ruruśāstroditavidhimāśritya -- ityarthaḥ | iyadeva hi tatra vivakṣitaṃ yat kalātattvāt rāgāditattvatrayaṃ samutpannam -- iti, asya punaryugapadayugapadvā samutpādaḥ, tatsvarūpanirūpaṇātmakāt vicārāllabhyate na tu yathāśrutāduttānādarthamātrādeva -- ityasmaduktameva jyāyaḥ || 219 || nanu vedyamātraṃ pradhānamityuktam, na ca viśeṣarūpasya sukhādereva pṛthagasya vedyatvamasti? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ saṃvedyamātraṃ yat sukhaduḥkhavimohataḥ || 9-220 || bhotsyate yattataḥ proktaṃ tatsāmyātmakamāditaḥ | evamuktena prakāreṇa saṃvedyamātraṃ bhavat yat sukhādibhyo bhotsyate "kāryatastadupalabdheḥ" iti nītyānumāsyate tato viśeṣasya sāmānyapūrvakatvāt hetoḥ sāmyātmakamavibhāgarūpaṃ tadāditaḥ proktaṃ kāraṇatayā nirūpitam -- ityarthaḥ || 220 || nanu sattvarajastamasāṃ sāmyāvasthā prakṛtiḥ -- iti sāṃkhyāḥ, tatkathamiha sukhādibhyastadbhotsyate ityuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- sukhaṃ sattvaṃ prakāśatvāt prakāśo hlāda ucyate || 9-221 || duḥkhaṃ rajaḥ kriyātmatvād kriyā hi tadatatkramaḥ | mohastamo varaṇakaḥ prakāśābhāvayogataḥ || 9-222 || nanu sukhasya prakāśarūpatvamasiddhaṃ sukhaṃ hi sukhameva na prakāśaḥ -- ityuktam "prakāśo hlāda ucyate" iti | "hlādaḥ" ityahaṃcamatkāramayatvāt | duḥkhamitiprakāśāprakāśarūpam, prakāśarūpatve hi sukhameva syāt anyathā tu mohaḥ | kriyātmatvāditi -- bhāvābhāvarūpatayā asya kramikatvāt | nanvevaṃ duḥkhasya kramikatvamastu kriyātvaṃ tu kutaḥ ? -- ityuktam -- "kriyā hi tadatatkramaḥ" iti tadatadoriti prakāśāprakāśayoḥ | taduktam -- "prītyaprītiviṣādātmakāḥ prakāśapravṛttiniyamārthāḥ |" (sāṃ.kā. 12) iti | śattvaṃ laghu prakāśakamiṣṭamupaṣṭambhakaṃ calaṃ ca rajaḥ | guru varaṇakameva tamaḥ................................... ||" (sāṃ .kā. 13) iti ca | śrīpratyabhijñāyāmapi -- śattānandaḥ kriyā patyustadabhāvo'pi sā paśoḥ | dvayātma tadrajo duḥkhaṃ śleṣi sattvatamomayam ||" (4a.1ā.7kā.) iti tadevaṃ sattvarajastamasāṃ sāmyātmakamakṣubdhaṃ rūpaṃ pradhānam? - - ityuktam || 222|| nanu pradhānasya yadyakṣubdhameva rūpaṃ tatkathaṃ kāryajanmani prabhavet? -- ityāśaṅkyāha -- ta ete kṣobhamāpannā guṇāḥ kāryaṃ pratanvate | akṣubdhasya vijātīyaṃ na syāt kāryamadaḥ purā || 9-223 || uktameveti śāstre'smin guṇāṃstattvāntaraṃ viduḥ | kāryamiti -- mahadādi | vijātīyamiti -- guṇānāṃ vaiṣamyāt | ityetacca purā bhuvanādhvanirūpaṇāvasare evoktam iti na punarihāyastam | tat tata evāvadhāryamiti bhāvaḥ | taduktaṃ tatra -- "upariṣṭāddhi yo'dhaśca prakṛterguṇasaṃjñitam | tattvaṃ tatra tu saṃkṣubdhā guṇāḥ prasuvate dhiyam || (ta. 8|253) na vaiṣamyamanāpannaṃ kāraṇaṃ kāryasūtaye |" ityādi ṅaitatkāraṇatārūpaparāmarśāvarodhi yat | kṣobhāntaraṃ tataḥ kāryaṃ bījocchūnāṅkurādivat ||" (ta. 8|254) ityantam | tataśca yuktisiddham asminnupakrānte śrīpūrvaśāstre guṇāṃstattvāntaraṃ prakṛtereva kāryajananonmukhaṃ kṣubdhaṃ dvitīyaṃ rūpaṃ māyāyā iva granthiṃ viduḥ śrīśrīkaṇṭhanāthādyā upadeśyatayā jānīyuḥ -- ityarthaḥ | taduktaṃ tatra -- "tato guṇān............................... |" (mā. 1|30) iti || 223 || atra ca granthivat bhuvanavibhāgo'pi pūrvameva darśitaḥ -- ityāha -- bhuvanaṃ pṛthagevātra darśitaṃ guṇabhedataḥ || 9-224 || taduktaṃ prāk - "kramāt tamorajaḥsattve gurūṇāṃ paṅktayaḥ sthitāḥ | tisro dvātriṃśadekātasṃtriśadapyekaviṃśatiḥ ||" (taṃ. 8|260) iti || 224 || nanu asyā jāḍyāt kathaṅkāraṃ kāryajananāyaunmukhyameva jāyate, yena kṣubdhatvamapi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- īśvarecchāvaśakṣubdhalolikaṃ puruṣaṃ prati | bhoktṛtvāya svatantreśaḥ prakṛtiṃ kṣobhayed bhṛśam || 9-225 || svatantreśa iti śrīkaṇṭhanāthaḥ | taduktam -- "evaṃvidhaṃ pradhānaṃ tad brahmaṇā sahitaṃ purā | śrīkaṇṭhakiraṇāghrataṃ vyaktimāyāti tatkṣaṇāt ||" iti | evaṃ ca sāṃkhyānāmiva asmākamapi naitaccodyaṃ yat puṃso nirvikāratvāt bandhamokṣadaśayoraviśeṣa eveti baddhavanmuktamapi prati prakṛtiḥ kimiva na mahadādi vikārajātaṃ janayituṃ pravartate, pravṛttyātmanaḥ svabhāvasyānapetatvāt | na ca asyā "dṛṣṭāhamanena" iti na punaretadarthaṃ pravarte ityanusaṃdhānamasti ācaitanyāt tasmādanirmokṣa eveti || 225 || tadāha - tena yaccodyate sāṃkhyaṃ muktāṇuṃ prati kiṃ na sā | sūte puṃso vikāritvāditi tannātra bādhakam || 9-226 || teneti -- evaṃvidhaṃ niyatameva puruṣaṃ prati asyāḥ svatantreśakartṛkeṇa kṣobhaṇena hetunā -- ityarthaḥ | atreti -- asmaddarśane || 226 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- guṇebhyo buddhitattvaṃ tat sarvato nirmalaṃ tataḥ | paṃsprakāśaḥ sa vedyo'tra pratibimbatvamārchati || 9-227 || tat -- tasmāt svatantreśakartṛkāt hetoḥ -- ityarthaḥ | buddhitattvamiti -- arthāt jātam | taduktam - "aṣṭaguṇāṃ tebhyo dhiyaṃ.................... |" (mā. 1|30) iti | tata iti -- sarvato nairmalyāt || 227 || nanu avyavahitatvāt puṃsprakāśo'tra pratibimbamādhattām, tathātvābhāvāt bāhyaṃ vedyaṃ punaḥ katham ? -- ityāśaṅkyāha -- viṣayapratibimbaṃ ca tasyāmakṣakṛtaṃ bahiḥ | ataddvāraṃ samutperkṣāpratibhādiṣu tādṛśī || 9-228 || vṛttirbodho bhaved buddheḥ sā cāpyālambanaṃ dhruvam | ātmasaṃvitprakāśasya bodho'sau tajjaḍo'pyalam || 9-229 || dvidhā hi buddherbahirviṣayapratibimbamakṣadvārakamataddvārakaṃ ca | tatrādyaḥ pratyakṣādau, anyacca utprekṣādau, ādiśabdāt svapnādi | atra hi svayamupasthāpita evārtho'syāḥ parisphuret -- iti bhāvaḥ | tat tādṛśyakṣānakṣāhitā vedyapratibimbasahiṣṇutālakṣaṇā vṛttiḥ buddherviṣayāvabhāsako bodho bhavet -- iti saṃbandhaḥ | nanu jaḍatvāt buddhibodhaḥ kathaṃ viṣayaṃ prakāśayet? -- ityāśaṅkyāha - sā cetyādi | co hyarthe | sā buddhirapi hi ātmasaṃvidaḥ puṃbodhasya prakāśo vyaktirāvirbhāvaḥ, tasya dhruvamālambanaṃ sthiraḥ pratibimbādhāraḥ -- ityarthaḥ | tat tasmāt ātmasaṃvidabhivyaktisthānatvāt hetorasyā vṛttyātmā bodho jaḍo'pi asāvalam, viṣayaprakāśanāya samarthaḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "prakāśo viṣayākāro devadvāro na vā kvacit | puṃbodhavyaktibhūmitvāt bodho vṛttirmatermatā ||" iti || 229 || evaṃ buddheḥ karaṇarūpatāṃ nirūpya kāraṇarūpatāmapyāha -- buddherahaṃkṛt tādṛkṣe pratibimbitapuṃskṛteḥ | prakāśe vedyakaluṣe yadahaṃmananātmatā || 9-230 || ahaṃkṛditi arthājjātā | taduktam -- "........................ḍhīto'pyahaṃkṛtam |" (mā. 1|30) iti | sā ca tādṛkṣe puṃsprakāśasyābhivyaktisthānabhūte vedyakaluṣe ca buddhivṛttyātmani prakāśe yat "idaṃ karomi" "jānāmi" ityahamātmābhimānaḥ | nanu buddhibodho'pi "leśokto buddhibodho'yaṃ cetanenopabhujyate | bhogyatvaṃ cāsya saṃsiddhaṃ yenotpanno'nubhūyate ||" ityādyuktyā bhogyatvāt vedya eveti kathamidantābhājane'smin ahamityabhimāno nirūḍhimupagacchet? -- ityāśaṅkyoktam -- "pratibimbitapuṃskṛteḥ" iti -- abhivyaktaṃ pumāṃsamuddiśya -- ityarthaḥ || 230 || evamapi nāyamātmani ahamabhimānaḥ, kintu anātmarūpāyāṃ buddhāveva, ātmapratibimbasya buddhyādhāratayā tadekapariṇāmatvāt, asyāścāsādhāraṇaṃ kāryamāha -- tayā pañcavidhaścaiṣa vāyuḥ saṃrambharūpayā | prerito jīvanāya syādanyathā maraṇaṃ punaḥ || 9-231 || saṃrambharūpayeti -- ahaṃkṛtaśca saṃrambho vṛttirapi vṛttivṛttimatostādrūpyādrūpam -- ityuktam | taduktam - "pañcakarmakṛto vāyorjīvanāya pravartakaḥ | saṃrambho'haṃkṛto vṛttiḥ..................... ||" iti | anyatheti -- apreritaḥ | evamahaṃkṛtaḥ saṃrambhātmikayā vṛttyā prāṇādīnāṃ preraṇamaperraṇaṃ ca kāryaṃ, yena sarveṣāṃ jīvanaṃ maraṇaṃ vā syāt || 231 || evaṃ cāsyā ahaṃkṛtaḥ śuddhacitsvātantryamayāt svātmamātraviśrāntisatattvāt svarasoditāt ahaṃbhāvādiyān viśeṣo yadiyaṃ jaḍāyāmanātmarūpāyāṃ buddhāvabhiniviṣṭeti | tadāha -- ata eva viśuddhātmasvātantryāhaṃsvabhāvataḥ | akṛtrimādidaṃ tvanyadityuktaṃ kṛtiśabdataḥ || 9-232 || idamiti -- ahaṃkṛtam | anyaditi -- kṛtrimam | nanu asya kṛtrimatve kiṃ pramāṇam? -- ityāśaṅkyoktam -- ityuktam, kṛtiśabdata iti | śrīpūrvaśāstre hi ahaṃkṛtamityuktaṃ, kṛtaṃ kṛtrimamevocyate karoterevamarthatvāt || 232 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- ityayaṃ karaṇaskandho'haṅkārasya nirūpitaḥ | tridhāsya prakṛtiskandhaḥ sāttvarājasatāmasaḥ || 9-233 || tridheti -- sattvāderekaikasyāṅgitvāt || 233 || tatra sāttvikasya yāvat prakṛtiskandhatāṃ nirūpayati -- sattvapradhānāhaṅkārādbhoktraṃśasparśinaḥ sphuṭam | manobuddhyakṣaṣaṭkaṃ tu jātaṃ bhedastu kathyate || 9-234 || pradhānetyanena eṣāmanyonyamithunavṛttitvāt guṇabhūtayoḥ rajastamasorapi sadbhāvo darśitaḥ | sphuṭaṃ bhokṃtraśasparśina iti -- sākṣāt tatsvarūpapratyavamarśātmakatvādahaṃpratyayasya | manobuddhyakṣaṣaṭkamiti -- "manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi" iti śrutermanoyuktāni buddhīndriyāṇi -- ityarthaḥ | taduktam -- "śrotraṃ tvakcakṣuṣī jihvā nāsā ca manasā saha | prakāśānvayataḥ sattvāttaijasaśca sa sāttvikaḥ ||" iti | nanu eṣāmekasmādeva ahaṅkārādutpāde'pi kathaṃ manasaḥ sarvameva viṣayo'nyeṣāṃ ca niyatam ? -- ityāśaṅkyoktam -- "bhedastu kathyate" iti | bheda iti viṣayasya naiyatyānaiyatyābhyāmutthāpita -- ityarthaḥ || 234 || tadāha -- mano yatsarvaviṣayaṃ tenātra pravivakṣitam | sarvatanmātrakartṛtvaṃ viśeṣaṇamahaṃkṛteḥ || 9-235 || teneti -- manasaḥ sarvaviṣayatvena hetunā -- ityarthaḥ | atreti - sarvatra śāstre | pravivakṣitamiti -- "bhūtādestanmātraḥ sa tāmasaḥ" ityādyukteḥ | tena tamaḥpradhānādahaṅkārāt tanmātrāṇāmutpādaḥ -- iti nāsti vivādaḥ | tamaśca sattvapradhāne'pi ahaṅkāre saṃbhavedeṣāmanyonyamithunavṛttitvāt | yaduktam - "anyo'nyamithunāḥ sarve sarve sarvatragāminaḥ |" iti | tataśca tadviśiṣṭāt sāttvikādahaṅkārānmano jāyate ityasya sarvaviṣayatvam | evaṃ yasmāt manasaḥ sarvaviṣayatvam ata idaṃ jñāyate yadahaṃkṛtaḥ sarvatanmātrakāraṇatvaṃ yena manasaḥ śabdādīnāṃ ca grāhyagrāhakabhāvo bhavet || 235 || evaṃ cāsya buddhyādestrayasyāsādhāraṇakriyāmukhenāntaḥkaraṇatvamevāha -- buddhyahaṃkṛnmanaḥ prāhurbodhasaṃrabhaṇaiṣaṇe | karaṇaṃ bāhyadevairyannaivāpyantarmukhaiḥ kṛtam || 9-236 || bodhaḥ śabdāderviṣayasyādhyavasāyaḥ | saṃrambho'hamātmābhimānaḥ | eṣaṇamicchā saṅkalpaḥ | atra ca kriyātvāt karaṇena tāvadbhāvyam | tacca na vakṣyamāṇaṃ śrotrādi, tasya bāhyakriyāviṣayatvāt āsāṃ cāntārūpatvāt | tasmādantaḥkṛtisādhakatvāt tadanyadeva antaḥkaraṇākhyamityuktaṃ "buddhyahaṃkṛnmanaḥ" iti | taduktam -- "icchāsaṃrambhabodhākhyā noktaiḥ siddhyanti sādhanaiḥ | tatsiddhaṃ karaṇaṃ tvantarmano'haṅkārabuddhayaḥ ||" iti | buddhyahaṃkṛnmana iti dvandvaḥ samāhāre | nanu bahiṣkaraṇatve'pi śrotrādīnyeva pratyāvṛttyāntarmukhāni santi saṃbhūya bodhādīnāṃ sādhanatvaṃ pratipadyante iti kimantaḥkaraṇāntaropadeśena? -- ityāśaṅkyāha -- bāhyetyādi | antarmukhānāmapi bāhyendriyāṇāṃ naiva bodhādi kartuṃ śakyam -- ityarthaḥ | yadi nāma hi bāhyendriyāṇi bāhyāt pratyāvṛttyāntarmukhatayā saṃbhūya bodhādi kuryuḥ tacchabdādyālocanāvasare bodhāderapi upalambho na syāt | eṣāṃ hi bahirasaṃhatānāṃ śabdādyālocanamiṣṭam, antarmukhatāyāṃ ca saṃhatānāṃ bodhādikamiti kathametat ekasminneva kāle bhavet; dṛśyate ca yugapadetat, iti na yuktamuktaṃ "bāhyendriyāṇyeva antarmukhāni santi saṃbhūya bodhādeḥ sādhanam" iti | taduktam -- "antarmukhagatānāṃ ca cittādyarthaṃ prakurvatām | bāhyārthabuddhibhiḥ sākaṃ na syuricchādikāḥ kriyāḥ ||" iti || 236|| nanu caitanyāvibhāgavarttī prāṇa eva bodhādi vidadhyāditi kimebhirantaḥ -- karaṇaiḥ? -- ityāśaṅkyāha -- prāṇaśca nāntaḥkaraṇaṃ jaḍatvāt preraṇātmanaḥ | prayatnecchāvibodhāṃśahetutvāditi niścitam || 9-237 || prāṇaśca jaḍatvānnāntaḥkaraṇaṃ bhavediti niścitam -- iti saṃbandhaḥ | nanu jaḍamapi vāsyādi kartrā preryamāṇaṃ karaṇaṃ dṛṣṭam ? -- ityāśaṅkyoktam - "preraṇātmanaḥ prayatnecchāvibodhāṃśahetutvāt" iti | preryamāṇaṃ hi karaṇaṃ prayatnaṃ vinā na bhavet, prayatnaścecchāpūrvakaḥ, icchā ca bodhapūrviketi prāṇasyāntaḥkaraṇatvābhyupagame'pi bodhādikāryopapādakena karaṇāntareṇa avaśyabhāvyamiti kiṃ buddhyādibhiraparāddham | taduktam -- "anye'ntaḥkaraṇaṃ prāṇamicchanti vyaktacetanam | prayatnena vinā so'sti tatsiddhau karaṇaṃ tu kim ||" iti || 237 || nanvantārūpatvāviśeṣāt ekamevāntaḥkaraṇamastu, kimasya traividhyena? -- ityāśaṅkyāha -- avasāyo'bhimānaśca kalpanā ceti na kriyā | ekarūpā tatastritvaṃ yuktamantaḥkṛtau sphuṭam || 238 || naikarūpā kriyeti syati-manyiti-kḷpīnāṃ bhinnatvāt | anyavyavacchedenābhimatasya avasāyo hi eṣāmekaviṣayatve'pi vibhinnaṃ kāryaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | taduktam -- "kalapirmatiḥ syatiścaiva jātā bhinnārthavācakāḥ | icchāsaṃrambhabodhārthāstenāntaḥkaraṇaṃ tridhā ||" iti || 238 || nanvasaṃviditaṃ tāvatkaraṇaṃ na syāt, buddhiśca mano'haṅkāravanna saṃvedyā iti kathamasyāḥ karaṇatvaṃ yujyate? -- ityāśaṅkyāha -- na ca buddhirasaṃvedyā karaṇatvānmano yathā | pradhānavadasaṃvedyabuddhivādastadujjhitaḥ || 9-239 || "asaṃvedyabuddhivādaḥ" iti sāṃkhyābhyupagataḥ | ayaṃ cātra prayogaḥ -- buddhiḥ saṃvedyā karaṇatvāt, yat karaṇaṃ tat saṃvedyaṃ yathā manaḥ, yanna saṃvedyaṃ tanna karaṇaṃ yathā pradhānam, buddhiśca karaṇam; tasmāt saṃvedyā -- iti | saṃvedyatve ca asyā guṇānvitatvaṃ hetuḥ pradhānenānaikāntika iti "tulye guṇānvitatve tu saṃvedyaṃ cittamiṣyate | buddhiścāpi hyasaṃvedyā dhanyā tārkikatā tava ||" ityādyupekṣyam || 239 || nanu bhavatu evamantaḥkaraṇānām, buddhīndriyāṇāṃ punarmanovadāhaṅkārikatve'pi niyataviṣayatve kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- śabdatanmātrahetutvaviśiṣṭā yā tvahaṃkṛtiḥ | sā śrotre karaṇaṃ yāvad ghraṇe gandhatvabheditā || 9-240 || ahaṅkārasya manasi janye hi aviśeṣeṇa tanmātrakartṛtvavaiśiṣṭyaṃ prayojakam, buddhīndriyavarge tu naiyatyena; yenaiṣāṃ niyataviṣayatvaṃ bhavet | yaduktam -- "manasi janye sarvatanmātrajananasāmarthyayuktaḥ sa janakaḥ, śrotre tu śabdajananasāmarthyavi śiṣṭa iti, yāvat ghraṇe gandhajananayogyatāyuktaḥ |" (taṃṣā. 8 ā.) iti | evaṃ cāhaṅkārikatvādeva eṣāṃ viṣayeṣu niyamo yacchretraṃ śabdamevaikaṃ gṛhṇāti na sparśādi, tvak ca sparśamevaikaṃ netarat, yāvat ghraṇaṃ gandhamevaikamiti | yaiḥ punaḥ ṅa cāpyahaṃkṛto janma niyame kāraṇaṃ mama |" ityādyuktam, tadahaṅkārasvarūpanirūpaṇānabhijñatvamevaiteṣām || 240 || nanveṣāmanyairgrāhyagrāhakabhāve niyamānyathānupapattyā bhautikatvamuktam | yadāhuḥ -- "ghraṇarasanacakṣustvakśrotrāṇīndriyāṇi bhūtebhyaḥ |" (nyā. sū. 1|1|12) iti | tena pārthivatvāt ghraṇaṃ gandhasyaiva grāhakaṃ na rasāderyāvadākāśarūpatvāt śrotraṃ śabdasyaiva grāhakaṃ na sparśāderiti, ayuktaṃ caitat? -- ityāha -- bhautikatvamato'pyastu niyamādviṣayeṣvalam | ataḥ -- tattadvṛttiviśiṣṭāhaṅkārajanyatayaiva viṣayaniyamasya siddhatvāt hetoḥ, eṣāṃ viṣayeṣu niyamāt yadbhautikatvamapi anyairuktaṃ tadalamastu na kiṃcidetadvācyam -- ityarthaḥ | evaṃ hi ucyamāne vāyurapi tvagindriyagrāhyaḥ syāt tatprakṛtikatvāt tasya; na ceṣyate bhavadbhiḥ, vāyoragrāhyatvenābhyupagamāt; dvīndriyagrāhyaṃ hi dravyaṃ dārśanaṃ spārśanaṃ ca, vāyuśca dravyamiti kathamekendriyagrāhyatāmiyāt | kiṃ ca tvagindriyaṃ pṛthivyādidravyatritayaṃ tadgatāṃśca yathoktalakṣaṇān sparśānna gṛhṇīyāt vāyuprakṛtikatvāt tasya, prakṛtiprakrameṇaiva ca grāhyagrāhakabhāvaniyamasyoktatvāt | evaṃ cakṣurapi tejodravyaṃ tadgatameva ca rūpaṃ gṛhṇīyāt na pṛthivyādyapi, tejaḥprakṛtitvādasya | evaṃ karmaṇi sāmānye samavāye cendriyapratyakṣatvaṃ na syāt, indriyāṇāṃ bhautikatvāt, eṣāṃ cātadātmakatvāt dṛśyate caitatsarvam; tasmānna bhautikānīndriyāṇi -- iti vācyam | yadbhogakārikāḥ -- "caturdravyagatān sparśāṃścaturo marutaḥ kramāt | dravyāṇāṃ tritayaṃ caiva gṛhṇāti na ca mārutam || trīṇi dravyāṇi cakṣuśca teṣu rūpāṇi caiva hi | ato na niyamo'kṣāṇāṃ viṣayāṇāṃ ca kalpane || bhautikatvācca niyame karmasāmānyayoḥ sphuṭam | devebhyo buddhayo na syuḥ samavāye ca dehinaḥ ||" iti | nanu indriyāṇāṃ prakṛtiniyame viṣayaniyamākhyāṃ yuktimanyathopapādayatā bhavatā bhautikatvaṃ tāvannirastam; āhaṅkārikatve punaḥ kā yuktiḥ? -- ityāśaṅkyāha -- ahaṃ śṛṇomi paśyāmi jighramītyādisaṃvidi || 9-241 || ahaṃtānugamādāhaṅkārikatvaṃ sphuṭaṃ sthitam | ādiśabdāt spṛśāmi rasayāmīti | sphuṭamiti -- svānubhavasiddhameva -- ityarthaḥ || 241 || eṣāṃ cāhaṅkārikatvādeva karaṇatvaṃ ghaṭate nānyathā -- ityāha -- karaṇatvamato yuktaṃ kartraṃśaspṛktvayogataḥ || 9-242 || karturvibhinnaṃ karaṇaṃ preryatvāt karaṇaṃ kutaḥ | ataḥ āhaṅkārikatvāt ahaṃparāmarśānuvedhāt kartraṃśasparśitvāt eṣāṃ karaṇatvaṃ yuktam; anyathā hi kartuścet vibhinnaṃ karaṇamiṣyate, tat preryatvāt karaṇameva kuto bhavet, api tu perraṇaviṣayatvāt karma -- ityarthaḥ || 242 || na ca akaraṇikā kriyā bhavediti tatra karaṇāntaramanveṣyam; tacca karturvibhinnatvāt preryameveti, tatrānyat karaṇamityanavasthā syāt -- ityāha -- karaṇāntaravāṃchāyāṃ bhavettatrānavasthitiḥ || 9-243 || evaṃ hi dehādau gṛhītābhimānaḥ saṃkucitaḥ pramātā svayameva svaṃ vapuḥ pṛthakkṛtyaivāhantāsaṃsparśāt svāṅgarūpamapi śrotrādi śabdādiviṣayatayā tadālocanakriyādau sādhanatāṃ nayet, tadāha -- tasmāt svātantryayogena kartā svaṃ bhedayan vapuḥ | karmāṃśasparśinaṃ svāṃśaṃ karaṇīkurute svayam || 9-244 || tasmāditi -- karturvibhedakaraṇatvasyānupapannatvāt | svātantryayogeneti -- kartṛtāvaśena -- ityarthaḥ | karmāṃśasparśinamiti -- śabdādiviṣayasaṃbaddham -- ityarthaḥ | svāṃśamiti -- śrotrādirūpam || 244 || nanu yadyevaṃ tat kathaṃ "kuṭhāreṇa chinatti" ityādau karturvibhinnasyāpi kuṭhārādeḥ karaṇatvaṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- karaṇīkṛtatatsvāṃśatanmayībhāvanāvaśāt | karaṇīkurute'tyantavyatiriktaṃ kuṭhāravat || 245 || saṃkucita eva hi pramātā karaṇīkṛtena tena buddhikarmendriyādyātmanā svāṃśena yat tanmayībhāvanamavibhāgābhimānaḥ tanmahimnā vyatiriktahastādikamapekṣya atyantavyatiriktamapi kuṭhārādikaṃ karaṇīkurute, chidikriyāyāṃ sādhakatamatāṃ nayet -- ityarthaḥ | evaṃ kartuḥ sva evāṃśaḥ pṛthak kṛtaḥ iti mukhyatayā karaṇatāmiyāditi siddham || 245 || tadāha - tenāśuddhaiva vidyāsya sāmānyaṃ karaṇaṃ purā | jñaptau kṛtau tu sāmānyaṃ kalā karaṇamucyate || 9-246 || pureti pūrvam | vidyākalayoreva hi anantaraṃ buddhikarmendriyādyātmā viśeṣavapuḥprasaraḥ || 246 || nanu kalā sarvatra prayojakakartṛtvenoktā iti kathamihāsyāḥ karaṇatvenābhidhānam -- ityāha -- nanu śrīmanmataṅgādau kalāyāḥ kartṛtoditā | tasyāṃ satyāṃ hi vidyādyāḥ karaṇatvārhatājuṣaḥ || 9-247 || kartṛprayuktānāmeva hi karaṇādibhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ || 247 || tadeva pratividhatte -- ucyate kartṛtaivoktā karaṇatve prayojikā | tayā vinā tu nānyeṣāṃ karaṇānāṃ sthitiryataḥ || 9-248 || "karaṇatva" iti satītyarthaḥ | "prayojikā" iti mukhyā | karaṇatvaṃ punarasyā amukhyamityarthasiddham | kartṛtvasyaiva hi vyatirekamukhena mukhyatāyāṃ hetuḥ tayā vinetyādi || 248 || asyāḥ prayojakakarttṛtvābhidhānāt na karaṇavargāntaḥpātaḥ -- ityāha -- ato'sāmānyakaraṇavargāt tatra pṛthak kṛtā | pṛthakkṛtā iti karaṇatvasyāmukhyatvāt || nanu yadyevaṃ tatkathaṃ vidyāvat kartraṃśasparśitvāt kalāyā api mukhyaṃ karaṇatvamuktam ? -- ityāśaṅkyāha - vidyāṃ vinā hi nānyeṣāṃ karaṇānāṃ nijā sthitiḥ || 9-249 || kalāṃ vinā na tasyāśca kartṛtve jñātṛtā yataḥ | kalāvidye tataḥ puṃso mukhyaṃ tatkaraṇaṃ viduḥ || 9-250 || anyeṣāmiti kartuḥ kathaṃcidvibhinnānāmantarbahiṣkaraṇānām; eṣāṃ hi kathaṃcidbhede'pi svāṃśarūpavidyādyavibhāgabhāvanayā karaṇatvaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | tasyā vidyāyāśca na nijā sthitiriti saṃbandhaḥ yataḥ kartṛtve jñātṛtā bhavet | nahi kartṛtvaṃ vinā jñānakriyāyāmapi kartṛtvaṃ bhavediti bhāvaḥ | tata iti vidyāyā api karaṇatvasya kalādhīnatvāt | yadadhīnaṃ hi anyasya karaṇatvaṃ tasyāpi hastādhīnakaraṇabhāvadātrādivat karaṇatvaṃ dṛṣṭam || 250 || nanu cakṣurāderiva rūpādau kvānayorvivekena karaṇatvaṃ dṛṣṭam? -- ityāśaṅkya prāguktaṃ hetutayā nirdiśannāha - ata eva vihīne'pi buddhikarmendriyaiḥ kvacit | andhe paṅgau rūpagatiprakāśo na na bhāsate || 9-251 || ata eva vidyākalayormukhyakaraṇatvāt kvacit kāle kadācit -- ityarthaḥ | andha iti paṅgāviti ca buddhikarmendriyahīnatvopalakṣaṇametat | na na bhāsate apitu bhāsate eva -- ityarthaḥ || 251 || nanu yadi andhādīnāmapi rūpādi bhāyāt tat kṛtaṃ buddhikarmendriyaiḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- kiṃtu sāmānyakaraṇabalādvedye'pi tādṛśi | tādṛśi iti sāmānyarūpe eva -- ityarthaḥ || tadāha -- rūpasāmānya evāndhaḥ pratipattiṃ prapadyate || 9-252 || andhādīnāmapi hi asmākamiva mervaparapārśvavartiṣu padārtheṣu sāmānyātmanā rūpādau pratibhāso bhavet; anullikhitarūpādipratibhāsatve hi eṣāṃ bāhyamarthaṃ prati pravṛttireva na syāt || 252 || evametat prasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- tata eva tvahaṅkārāt tanmātrasparśino'dhikam | karmendriyāṇi vākpāṇipāyūpasthāṅghir jajñire || 9-253 || tatastriskandhatayoktādahaṅkārāt -- ityarthaḥ | nanu sattvapradhāne'pi ahaṅkāre tanmātrasparśa uktaḥ iti tato'sya ko viśeṣaḥ? -- ityāśaṅkyoktam -- adhikaṃ tviti | jñānadaśāyāṃ hi upakrānto'pi tatsparśa iha kriyāpradhānatayā kāryaparyantībhūtaḥ -- ityarthaḥ | anena cāsya rājasatvaṃ prakāśitam | taduktam -- "vāṇī pāṇī bhagaḥ pāyuḥ pādau ceti rajodbhavāḥ | karmānvayādrajobhūyān garvo vaikāriko'tra yaḥ ||" iti | vakṣyati ca - "ukta indriyavargo'yamahaṅkārāt tu rājasāt |" (9|271) iti || 253 || atra ca prāgvadevāhaṅkārānuvedhāt āhaṅkārikatvaṃ sphuṭayati -- vacmyādade tyajāmyāśu visṛjāmi vrajāmi ca | iti yā'haṃkriyā kāryakṣamā karmendriyaṃ tu tat || 9-254 || visṛjāmīti visargasyānandaphalatvāt | nanu buddhīndriyeṣvapi ahantānuvedho'sti, iti kastebhya eṣāṃ viśeṣaḥ? -- ityāśaṅkyoktam -- kāryakṣameti | eṣāṃ cāhaṃkriyākāryatve'pi sāmānādhikaraṇyanirdeśe'yamāśayo yadadhiṣṭhānamātraṃ nendriyamiti || 254 || ata āha - tena cchinnakarasyāsti hastaḥ karmendriyātmakaḥ | teneti kāryakṣamāhaṃkriyāmayatvena hetunā -- ityarthaḥ | ahaṃkriyā ca sarvaśarīrādhiṣṭhāneti tānyapi tatheti siddham | yadvakṣyati -- tasmāt karmendriyāṇyāhustvagvadvyāptṝṇi mukhyataḥ | tatsthāne vṛttimantīti................................ ||" (9|260) iti | "karmendriyātmako hastaḥ" iti pratyakṣādhiṣṭhānātiriktavṛttiḥ kartraṃśatayādhiṣṭhātṛrūpaḥ || nanu yadyevaṃ tatkathaṃ pañcāṅgulāveva pāṇīndriyatayā vyavahāraḥ? -- ityāśaṅkyāha -- tasya pradhānādhiṣṭhānaṃ paraṃ pañcāṅguliḥ karaḥ || 9-255 || pradhānetyanena apradhānamapi adhiṣṭhānāntaramasyāstītyāveditam | ata eva chinnakarādermukhādināpi ādānaṃ syāt || 255 || nanu tiryagādīnāṃ mukhenāpi ādānaṃ saṃbhavet kintu na tat pāṇīndriyakaraṇakam; ātmano hi bhogāyatanaṃ śarīraṃ taistaiḥ svāvayavaireva tattatkarmaphalopabhogaṃ saṃpādayati? -- ityāśaṅkyāha -- mukhenāpi yadādānaṃ tatra yat karaṇaṃ sthitam | sa pāṇireva, karaṇaṃ vinā kiṃ saṃbhavet kriyā || 9-256 || tatreti ādānakriyāyāṃ, sthitamiti na tūktaṃ mukhādi | atra hi tṛtīyāśrutyā prakṛtyarthaniveśi karaṇatvaṃ vācyam | prakṛtyarthaśca mukham na ca tasya karaṇatā yujyate bhautikatayā kartraṃśasparśaśūnyatvāt | na ca karturatyantāvibhedi karaṇaṃ bhavati iti samanantaramevopapāditam; tena tallakṣitaṃ tadadhiṣṭhānameva kartraṃśasparśi kiṃcidabhyupeyaṃ yatra tṛtīyārthaḥ karaṇatvaṃ paryavasyet, tacca pāṇīndriyamityuktam -- śa pāṇireva" iti | tataśca adhiṣṭhānamātrapāṇyādyabhiprāyam "riṣadvihārādānādi dṛṣṭaṃ lūnāṅdhirpāṇiṣu" | (nyā. maṃ. 8 ā.) ityādi pralapitameva paraiḥ | nanu dṛṣṭaṃ mukhādi kḷptam, adṛṣṭaṃ tu karaṇaṃ kalpyam | "kḷptakalpyavirodhe ca kḷptaḥ kḷptaparigrahaḥ |" iti nyāyena kḷptaparigraha evātra nyāyyaḥ iti kimetaduktam? -- ityāśaṅkyoktam, "karaṇaṃ vinā kiṃ saṃbhavet kriyā" iti | mukhādi hi avayavatayā kḷptaṃ na karaṇatayā, nahi asya tathābhāvo yujyate ityuktam | ataścānyadeva karaṇatayā kalpyaṃ yadakaraṇikā kriyā na saṃbhavet iti || 256 || evaṃ hi buddhīndriyakalpanamapi aphalameva bhavet ? -- ityāha -- tathābhāve tu buddhyakṣairapi kiṃ syātprayojanam | tu-śabdo hetau || nanu buddhiḥ karaṇāpekṣā ityādānādyapi karaṇāpekṣamiti kimidaṃ cāśena pañcāśadiva sādhyate -- ityāśaṅkyāha -- darśanaṃ karaṇāpekṣaṃ kriyātvāditi cocyate || 9-257 || parairgamau tu karaṇaṃ neṣyate ceti vismayaḥ | parairiti naiyāyikādibhiḥ | yadāhuḥ -- "gandhādyupalabdhikriyā karaṇapūrvikā kriyātvāt chidikriyāvat |" iti | gamāviti pādendriyavṛttyātmikāyāṃ gamanakriyāyām -- ityarthaḥ | etacca ādānāderapi upalakṣaṇam | vismaya iti, evaṃ hi kriyātvasya hetoranaikāntikatvaṃ syāt yadakaraṇapūrvikāpi gamikriyā bhavet iti | ataśca darśanakriyāyāmapi karaṇapūrvakatvaṃ na siddhayet ityāścaryamidaṃ naiyāyikasya yaditaḥ saṃdhīyamānamitastruṭyati iti | idaṃ cāsya mahāścaryaṃ yadetaddarśane gamanādikameva pañcadhā karma, jñānādireva cātmano navadhā viśeṣaguṇāḥ | tatra mukhyakriyāyāmapi gamau na karaṇapūrvakatvam, guṇātmano jñānasya ca karaṇapūrvakatvamityapūrvamabhidhānamiti || 257 || tadāha - gamanotkṣepaṇādīni mukhyaṃ karmopalambhanam || 9-258 || punarguṇaḥ kriyā tveṣā vaiyākaraṇadarśane | upalambhanamiti darśanātma jñānam | yaduktam -- "utkṣepaṇāvakṣepaṇākuñcanaprasāraṇagamanāni pañcaiva karmāṇi |" iti, "buddhisukhaduḥkhecchā-dveṣa-prayatnadharmādharmabhāvanātmāno viśeṣaguṇāḥ |" iti ca | nanu jānāterdhātorarthaḥ kriyaiva jñānaṃ na guṇaḥ -- ityāha - - kriyā tveṣetyādi | vaiyākaraṇo hi evamācakṣāṇo na duṣyati, yasya kriyāvacano dhāturiti sāmayiko niyamaḥ | naiyāyikādeḥ punarjñānasya guṇagaṇamadhyapāṭhāt kathamevamabhidhānaṃ saṅgacchatām; ataśca etadasya svavacanaviruddhameva yad guṇatve'pi jñānasya kriyātvāt karaṇapūrvakatvamabhyupeyate na kriyātve'pi gamanādāviti || 258 || tadevāha -- kriyā karaṇapūrveti vyāptyā karaṇapūrvakam || 9-259 || jñānaṃ nādānamityetat sphuṭamāndhyavijṛmbhitam | āndhyavijṛmbhitamiti pūrvāparāparāmarśātmā vyāmohaḥ -- ityarthaḥ || 259 || nanu na vayaṃ gamanādāvakaraṇapūrvakatvamupagacchāmaḥ, kiṃtu niyatapādendriyādikaraṇapūrvakatvaṃ necchāmaḥ yat lūnāṅghryo'pi jānvādinā gacchanti, uragāścorasāpīti? -- tadāśaṅkyāha -- tasmāt karmendriyāṇyāhustvagvad vyāptṝṇi mukhyataḥ || 9-260 || tatsthāne vṛttimantīti mataṅge guravo mama | tasmāt yathoktayuktyā pādāderadhiṣṭhānamātrasya pādādīndriyatvābhāvāt hetoḥ tvagindriyavat nikhilaśarīravyāpakāni karmendriyāṇi āhaṅkārikendriyavādinaḥ samācakhyuḥ; kiṃtu tasmin pādādāvadhiṣṭhānātmani sthāne mukhyato vṛttimanti, yena sarveṣāṃ tatraiva indriyatvābhimānaḥ | vastutaḥ punaḥ sakalamevaiṣāṃ śarīramadhiṣṭheyam | ata evaiṣāṃ yatra kvacana kāryadarśanamaviruddham | na caitadasmābhiḥ svopajñamityuktam -- "mataṅge guravo mama" iti | mataṅgaśāstravyākhyātāraḥ śrīmadaniruddhaprabhṛtayaḥ -- ityarthaḥ || 260 || nanu bhavatvevaṃ yat gatyādikāḥ kriyāḥ pādādikaraṇapūrvakatvaṃ vinā na siddhyanti iti; pañcaiva karmendriyāṇi iti tu kuto'yaṃ niyamo yadanyānyapi tānyāpatanti, nigaraṇādīṇāṃ karmāntarāṇāmapi bhāvāt | yadāhuḥ - "kaṇṭho'nnanigaraṇena stanakalaśāliṅganādinā vakṣaḥ | bhāravahanena cāṃsadvayamindriyamucyate na katham ||" (nyā. maṃ. 8 ā.) iti | tat kaṇṭhāderapi nigaraṇādikriyānyathānupapattyā karmendriyatvaṃ vācyam, ityapariniṣṭhitāni karmendriyāṇi syuriti -- tadāha nanvanyānyapi karmāṇi santi bhūyāṃsi tatkṛte || 9-261 || karaṇānyapi vācyāni tathā cākṣeṣvaniṣṭhitiḥ | nanu kimihānenoktena phalaṃ yadanyairevaitat parihṛtamityāha -- nanvetat kheṭapālādyairnirākāri na karmaṇām || 9-262 || yatsādhanam tadakṣaṃ syāt kintu kasyāpi karmaṇaḥ | kheṭapālādyairiti śrīmatsadyojyotiḥprabhṛtibhiḥ -- ityarthaḥ | yadāhuḥ -- "ānandādibhirebhistu karmabhiḥ paribhāṣitaiḥ | karmendriyāṇyato naiṣāmānantyaṃ karmaṇāṃ vaśāt ||" iti | etadeva vyācakhyurapi; na mayaitaducyate yat karmasādhanam tatkarmendriyamiti, api tu yānyeṣāmānandādīnāṃ karmaṇāṃ sādhanāni tāni karmendriyāṇīti || 262 || na hyetadasmākamāvarjakaṃ sākṣātsamādhānam -- ityāha -- etannāsmatkṛtapraśnatṛṣṇāsantāpaśāntaye || 9-263 || nahyasvacchamitaprāyairjalaistṛpyanti barhiṇaḥ | etadasmākaṃ parakṛtapraśnatṛṣṇāsaṃtāpaṃ śamayituṃ nālam -- ityarthaḥ | evaṃ hi parābhimatāni karmāntarāṇi karaṇāntarāṇi ca santītyabhyupagataṃ bhavatīti || 263|| nanu yadyevaṃ tarhi kimatra pratisamādhānaṃ yadbhavādṛśāmāvarjakam (syāt ?) -- ityāha -- ucyate śrīmatādiṣṭaṃ śaṃbhunātra mamottaram || 9-264 || svacchasaṃvedanodāravikalāprabalīkṛtam | svacchetyādināsya viśeṣaṇadvāreṇa svasaṃvedanasiddhatvalakṣaṇo hetuḥ || 264 || tadāha - iha karmānusandhānabhedādekaṃ vibhidyate || 9-265 || tatrānusaṃdhiḥ pañcātmā pañca karmendriyāṇyataḥ | tatreti karmabhedanimittānusandhānabhede sati -- ityarthaḥ | pañcātmeti pañcaprakāraḥ | ata ityanusaṃdhānasya pañcaprakāratvāt || 265 || tatrānusandhānabhedakṛtaṃ karmabhedaṃ tāvadāha -- tyāgāyādānasaṃpattyai dvayāya dvitayaṃ vinā || 9-266 || svarūpaviśrāntikṛte caturdhā karma yadbahiḥ | pāyupāṇyaṅghirjananaṃ karaṇaṃ taccaturvidham || 9-267 || antaḥ prāṇāśrayaṃ yattu karmātra karaṇaṃ hi vāk | iha khalu sarvasyaiva heyahānāyādeyādānāya tadubhayarūpāya tadubhayarūpatāparihāreṇa svarūpaviśrāntaye ca anusaṃdhiścaturdhā bhidyate iti tannimittaṃ karmāpi tathā bhavet; yat yasmādevaṃvidhaṃ karma, tat tasmāt bahiḥ krameṇa pāyupādapāṇiprajananasaṃjñaṃ caturvidhameva karaṇaṃ bhavati -- iti saṃbandhaḥ | yadyapi sarvakriyāṇāṃ saṃyogavibhāgavattvamasti, tathāpi viśeṣato gatikriyāyā -- grāmaprāptyādilakṣaṇaikaphaloddeśena pravṛttāyāṃ hi tasyāṃ tattaddeśatyāgapuraḥsarīkāreṇa deśāntarādānameva rūpam iti hānādānātmakaikakarmaviṣayatvaṃ pādendriyasya | ata eva dvayāyetyuktam | svarūpaviśrāntiśca atra nirvṛtyaparaparyāyānandānubhavamātrarūpatocyate | tatra hi kathañcit tyāgopādānapūrvakatve'pi "idaṃ heyamidamupādeyam" iti kṣobhaḥ praśāmyet | prāṇāśrayamiti, vāco hi prāṇa evādhiṣṭhānamiti tamevādhikṛtya iyaṃ vacanakriyāyāṃ sādhakatamatāmiyāt; tyāgādi caturvidhamapi karma labdhasattākasya bhavet | siddhameva hi vastu tyajyate copādīyate ca viśrāntidhāmatayānumīyate ca | vacanātmakaṃ punaḥ karma śabdajanana eva vyāpriyate, ityasya pūrvebhyo viśeṣaḥ | ata eva tuśabdo vyatireke | nanu prāṇa eva vicitrasthānakaraṇasaṃyogavibhāgābhyāṃ vicitravarṇātmakaṃ śabdaṃ janayet iti kiṃ vāgindriyeṇa syāt | yadāhuḥ -- "vāyurnābherutthita urasi vistīrṇaḥ kaṇṭhe vivartate mūrdhānamāhatya parāvṛtto vaktre caran vividhān śabdān abhivyanakti |" iti | naitat; evaṃ hi vicitravarṇātmakaḥ śabdaḥ sarvakālamuñcaranneva bhavet | nahi sa ko'pi kālakṣaṇo'sti yatra prāṇaḥ tattadvicitrasthānakaraṇasaṃyogavibhāgabhāgī na pravahet | tasmāt tadatiriktena vāgindriyeṇa bhāvyam, yadadhiṣṭhānāt prāṇaḥ śabdajanmani prabhavet, itarathā ca neti || 267 || nanu buddhīndriyāṇāmālocanaṃ vṛttirityuktam, karmendriyāṇāṃ kā vṛttiḥ? -- ityāśaṅkyāha -- uktāḥ samāsataścaiṣāṃ citrāḥ kāryeṣu vṛttayaḥ || 9-268 || citrā iti hānādānādirūpatvāt | samāsata iti nikhilakarmāntarasvīkārāt; nahi etadatiriktaṃ karmāntaraṃ kiñci saṃbhavet -- iti bhāvaḥ | ata eva karmāntarābhāvāt karaṇāntaramapi na prakalpyam, etāvataiva tatsvīkārasiddheḥ ||268|| tadāha - tadetadvyatiriktaṃ hi na karma kvāpi dṛśyate | tatkasyārthe prakalpyeyamindriyāṇāmaniṣṭhitiḥ || 9-269 || kasyārtha iti kimartham -- ityarthaḥ || 269 || nanvevaṃ pañca karmendriyāṇi, pañcaivaiṣāṃ niyatā hānādyā vṛttayaḥ ityuktam, tadeṣāṃ pāṇinā viharaṇamapi pādena cādānamapi ityanyonyasya vṛttisāṅkaryaṃ kutastyam ? -- ityāśaṅkyāha -- etatkartavyacakraṃ tadasāṅkaryeṇa kurvate | akṣāṇi sahavṛttyā tu buddhyante saṅkaraṃ jaḍāḥ || 9-270 || tadetaditi hānādānādi | asāṅkaryeṇeti; nahi viharaṇaṃ pāṇiḥ karoti ādānaṃ vā pādaḥ kintu ekasminnevādhiṣṭhāne pādaḥ pāṇiśca viharaṇaṃ cādānaṃ ca yathākramaṃ kurutaḥ sarvaśarīravyāpakatvāt eṣām, pañcāṅgulādeśca śarīrāvayasya mukhyādhiṣṭhānatvāt | sahavṛttyeti ekādhiṣṭhānagatatvena -- ityarthaḥ | jaḍā iti adhiṣṭhānādhiṣṭheyavibhāgamajānānāḥ -- ityarthaḥ | evaṃ hi cakṣuḥśravasāmekasminneva golake darśanaśravaṇaśaktisaṃbhavāt vṛttisāṅkaryeṇa buddhīndriyāṇāmapi abhāvo bhavet || 270 || evamakṣapādādimataṃ prakṣipya svamatameva upasaṃharati -- ukta indriyavargo'yamahaṅkārāt tu rājasāt | ayamiti prakrāntatvāt karmendriyarūpaḥ || evamahaṅkārasya sāttvikarājasatayā prakṛtiskandhatāmabhidhāya tāmasatayāpyāha -- tamaḥpradhānāhaṅkārād bhoktraṃśacchādanātmanaḥ || 9-271 || bhūtādināmnastanmātrapañcakaṃ bhūtakāraṇam | "bhoktraṃśacchādanātmanaḥ" iti bhogyāṃśasyodbhūtatayā prādhānyāt | asya ca bhūtādināmatve bhūtakāraṇatanmātrakāraṇatvaṃ nimittam -- ityuktaṃ bhūtakāraṇamiti | uktaṃ ca -- "śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca pañcamaḥ | guṇā viśiṣṭāstanmātrāstanmātrapadayojitāḥ || prakāśakarmakṛdvargavailakṣaṇyāt tamobhavāḥ | prakāśyatvācca bhūtādirahaṅkāro'tra tāmasaḥ ||" iti || 271 || nanu kathametaduktam yat "rājasādahaṅkārāt karmendriyavargo jātaḥ" iti | evaṃ hi sāṃkhyāḥ pratipannavanto yat sāttvikādahaṅkārāt mano(karma)buddhīndriyavargaḥ pravṛttaḥ, tāmasāttanmātravargaḥ, rājasāt punarubhayamiti | yadāhuḥ -- śāttvika ekādaśakaḥ pravartate vaikṛtādahaṅkārāt | bhūtādestanmātraḥ sa tāmasastaijasādubhayam ||" (sāṃ. 25 kā.) iti | tadāha -- manobuddhyakṣakarmākṣavargastanmātravargakaḥ || 272 || ityatra rājasāhaṃkṛdyogaḥ saṃśleṣako dvaye | atra dvaye iti indriyaikādaśake tanmātrapañcake ca | saṃśleṣaka iti kāryajananaunmukhyātmasandhānādhāyakatvāt | sāttviko hyahaṅkāra indriyabhāvena pravartamāno niṣkriyatvāt rājasaṃ pravartakatvenākāṅkṣati, tāmaso'pi tanmātrabhāvena pravartamāna iti || 272 || nanu kimanena saiddhāntikena matenopanyastena sāṃkhyamatena vā, iha khalu śrīpūrvaśāstramadhikṛtya tāttvikasya kāryakāraṇabhāvasya nirūpaṇaṃ prakrāntam | tatra ca "tattridhā taijasāt tasmānmano'kṣeśamajāyata | vaikārikāt tato'kṣāṇi tanmātrāṇi tṛtīyakāt ||" (mā. 1|31) ityuktam -- evamāśaṅkāṃ garbhīkṛtya tatraiva vyākhyābhedaṃ tāvat darśayati -- anye tvāhurmano jātaṃ rājasāhaṃkṛteryataḥ || 9-273 || samastendriyasañcāracaturaṃ laghu vegavat | anye tu sāttvikāt svāntaṃ buddhikarmendriyāṇi tu || 9-274 || rājasād grāhakagārhyabhāgasparśīni manvate | rājasāhaṃkṛteriti taijasaśabdābhihitāyāḥ | bāhyendriyāṇi ca mano'dhiṣṭhitānyeva svaviṣayeṣu pravartitumutsahante ityuktaṃ "laghu" kṛtvā śamastendriyasañcāracaturam" iti | ata eva sakalabāhyendriyādhiṣṭhātṛtvāt ihākṣeśam -- ityuktam | yadabhiprāyeṇaivānyaiḥ "yugapajjñānānupapattirmanaso liṅgam |" (nyā. sū. 1|1|16) ityuktam | nanu śugandhiṃ śītalāṃ dīrghāmaśnataḥ śuṣkaśaṣkulīm | kapilabrahmaṇaḥ santi yugapatpañcabuddhayaḥ ||" ityādibhaṅgyā yugapajjñānotpādo'pi dṛśyate? ityāśaṅkyoktam - vegavaditi, āśu sañcāri -- ityarthaḥ | tenotpaladalaśatasūcīvyatibhedanyāyenātra sthito'pi kramo na vibhāvyate - - iti bhāvaḥ | evaṃ cāsya kriyāvattvādrajoguṇānvayaḥ -- iti yuktamuktam "rājasāhaṃkṛtermano jātam" iti | evaṃ pāriśeṣyādvaikārikaśabdābhidheyāt sāttvikādahaṅkārāt buddhikarmendriyāṇi -- iti siddham | sāttvikāditi taijasaśabdābhihitāt | tejaso hi prakāśarūpatvāt tathātvam -- ityevamuktam | rājasāditi vaikārikaśabdābhihitāt, viśiṣṭakriyāprādhānyācca asyaivamabhidhānam | ata eva tatsaṃśleṣavattvāt "grāhakagrāhyabhāgasparśīni" -- ityuktam || 274 || saiddhāntikāstu naitadanumanyante, -- ityāha -- kheṭapālāstu manyante karmendriyagaṇaḥ sphuṭam || 9-275 || rājasāhaṃkṛterjāto rajasaḥ karmatā yataḥ | rājasāhaṃkṛteriti na punaḥ sāttvikāhaṃkṛteḥ | kāraṇānuvidhāyitvaṃ hi nāma tatkāryatve niyāmakam | buddhīndriyavargaśca prakāśakaḥ karmendriyavargaśca karmakṛt -- iti tathānurūpādevāhaṅkārāt anayorudbhavo nyāyyaḥ | yaduktam - śamanobuddhidevānāṃ gaṇo yasmāt prakāśakaḥ | tasmāt sa sāttvikājjātaḥ svānurūpādahaṃkṛtaḥ ||" iti | "rājasastaijasādvargaḥ karmākṣāṇāṃ tu karmakṛt | jātaḥ kāryasya yeneha kāraṇānuvidhāyitā ||" iti ca | anyathā punareṣāṃ saṃbhave kḷpte sarvavikāreṣu kāraṇāvyavasthā prasajyeta | evaṃ hi tanmātravargasyāpi tasmādeva kasmānna saṃbhavo bhavet tāmasādvāhaṅkārāt vargadvayasyāpīti | yadāhuḥ -- "vinivārayituṃ śakyā nāvyavasthā vikāragā | sāttvikāt saṃbhave kḷpte sāttvarājasavargayoḥ ||" iti || 275|| nanu āstāmetat na vayamatra vipratipadyāmahe, "citro hi kāryakāraṇabhāvaḥ" ityupapāditam | śrīpūrvaśāstre punaḥ kiṃ nyāyyamiti cintanīyam | tadadhikāreṇaiva hi tāttvikaḥ kāryakāraṇabhāvo nirūpayitumupakrāntaḥ | ata āha -- śrīpūrvaśāstre tu mano rājasāt sāttvikātpunaḥ || 9-276 || indriyāṇi samastāni yuktaṃ caitadvibhāti naḥ | śrīpūrvaśāstre punaretadeva yuktamasmākaṃ vibhāti yanmano rājasādahaṅkārājjātaṃ buddhikarmendriyāṇi tu sāttvikāditi | co'vadhāraṇe bhinnakramaḥ || 276 || yuktatvamevātropadarśayati -- tathāhi bāhyavṛttīnāmakṣāṇāṃ vṛttibhāsane || 9-277 || ālocane śaktirantaryojane manasaḥ punaḥ | bāhyavṛttīnāmakṣāṇāmiti, bāhyānāṃ cakṣurādīnāṃ daśānāmindriyāṇām -- ityarthaḥ | eṣāṃ cāvikalpanijavṛttibhāsanātmanyālocanamātra eva sāmarthyamityuktam "vṛttibhāsane ālocane śaktiḥ" -- iti | vastviti pāṭhe tu tadadhigamātmani -- ityarthaḥ | iyāṃstu viśeṣaḥ yat buddhīndriyeṣvālocanānupātī vacanādirūpaḥ kriyāṃśaḥ parisphurati sa sarva eva buddhyādipramātṛviśrāntisatattvo bhedābhedamayasaṃbandhamūlo'ntaryojanātmā manaso vyāpāraḥ, kriyā hi bahirbahūnāṃ kramikāṇāṃ kṣaṇānāmantaḥpramātṛmayatayaikatā nāma | na cāvikalpadaśāyāmevaṃbhāvo bhavet, ekaikasminnābhāsakṣaṇe'nubhavasya vṛtteḥ | tena "vacmyaham" ityādau saṃbhavataḥ pramātuḥ prathamavikalpatayā vacanādiviṣayasya śabdādeḥ kartraṃśasparśāvaroheṇa kāryāṃśasparśodrekādīṣatparisphuraṇaṃ nāma karmendriyāṇāṃ mukhyāvṛttiḥ, yenāsya mūkād vailakṣaṇyaṃ syāt; vacanādikriyā tu vaikalpikatayā māyāpramātuḥ mānasa eva vyāpāraḥ || 277 || nanvatra kiṃ pramāṇam -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca guruṇā kuryānmano'nuvyavasāyi sat || 9-278 || taddvayālambanā mātṛvyāpārātmakriyā iti | guruṇeti śrīpratyabhijñākṛtā | yaduktaṃ tatra -- "taddvayālambanā etā mano'nuvyavasāyi sat | karoti mātṛvyāpāramayīḥ karmādikalpanāḥ ||" (ri.pra. 2|2|3) iti | mana eva hi kalpanānantaraṃ cakṣurādivyavasitamapi arthamanuvyavasyanniścayadaśāmadhiśāyayat tadekānekarūpaṃ dvayamavalambamānā etāḥ kriyādikalpanāḥ kuryāt etāvatyeva ca māyāpramātuḥ pramātṛtvamityuktam -- "mātṛvyāpārātma" iti | ṅirvikalpadaśāyāṃ hi so'yamaiśvaro bhāvaḥ paśorapi |" ityādinītyā tattadarthajātamabhedenaiva parisphuret -- iti kathaṃ bhedābhedamayī lokayātrā nirvahet || 278 || tanmātrāṇi punaratra bhūtādestāmasādevāhaṅkārāt -- ityāha -- tanmātrastu gaṇo dhvāntapradhānāyā ahaṃkṛteḥ || 9-279 || nanu buddhikarmendriyavargadvayavat tanmātro'pi vargaḥ sāttvikādevāhaṅkārāt kathaṃ nodiyāt ? ityāśaṅkyāha -- atrāvivādaḥ sarvasya grāhyopakrama eva hi | nahi atra kaścidvipratipadyate yat varaṇātmano grāhyasyāyamupakrama iti | ata evāyaṃ prakāśyo na tu prakāśakaḥ | tadasya sāttvikādahaṅkārāt kathamutpattiḥ syāt | taduktam -- "mātrāvargo'pyahaṅkārādvargadvayavilakṣaṇaḥ | prakāśyastāmasastasmājjāto bhūtādisaṃjñitāt ||" iti || 279 || tanmātravargameva vibhajya darśayati -- pṛthivyāṃ saurabhānyādivicitre gandhamaṇḍale || 9-280 || yatsāmānyaṃ hi gandhatvaṃ gandhatanmātranāma tat | anyat asaurabham | ādiśabdaḥ prakāre | tena tīvramandādestatprayuktatayā ghṛtakṣatajādisaṃbandhinaśca gandhasya grahaṇam | taduktaṃ bhūparīkṣāyām -- "ghṛtakṣatajapakkānnamadirāgandhasaṃyutā |" iti | vicitra iti viśeṣātmani -- ityarthaḥ | sāmānyamityaviśeṣaḥ | aviśeṣaniṣṭhaireva hi viśeṣairbhāvyamiti bhāvaḥ | ata eva cānudbhinnaviśeṣatayā sa gandhādireva kevalastanmātra ityuktam || 280 || tacca sāmānyarūpatvādeva aśeṣaviśeṣānvayāt vyāpi -- ityāha -- vyāpakaṃ tata evoktaṃ sahetutvāttu na dhruvam || 9-281 || svakāraṇe tirobhūtirdhvaṃso yattena nādhruvam | na caitaddeśānavacchinnatvāt kālenāpi anavacchinnamityuktaṃ śahetutvāttu na dhruvam" iti | kṛtakaṃ hi na jātu nityaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | evamapyante vināśadarśanābhāvāt naitadvinaśvaramityuktam -- ṅādhruvam" iti | yasmādasmanmate svasminneva kāraṇe pralīnatvaṃ nāma nāśo, yadantarviparivartina evārthasya bahiravabhāso nāma kāryatvam, punastatraiva viśrāntirnāśa iti | tena naitat kūṭasthanityam, api tu pariṇāminityam -- iti siddham || 281 || etadevānyatrāpi atidiśati -- evaṃ rasādiśabdāntatanmātreṣvapi yojanā || 9-282 || nanu kimebhiḥ parokṣairaviśeṣaiḥ, viśeṣā eva pratyakṣā abhyupagamyantāṃ yadvaśādiyaṃ sakalaiva lokayātrā sidhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- viśeṣāṇāṃ yato'vaśyaṃ daśā prāgaviśeṣiṇī | avaśyamiti, kāryāpekṣayā hi kāraṇena bhāvyam -- iti bhāvaḥ | eṣāmeva prakṛtirūpatāṃ nirūpayati -- kṣubhitaṃ śabdatanmātraṃ citrākārāḥ śrutīrdadhat || 9-283 || nabhaḥ śabdo'vakāśātmā vācyādhyāsasaho yataḥ | tadetatsparśatanmātrayogāt prakṣobhamāgatam || 9-284 || vāyutāmeti tenātra śabdasparśobhayātmatā | kṣubhitamiti kāryajananonmukham -- ityarthaḥ | citrākārā viśeṣarūpāḥ śrutīrdadhat, -- ityanenāsya śabdaikaguṇatvamuktam | nanu śabda eva kathaṃ nabho bhavedityāśaṅkyoktam -- "śabdaḥ" ityādi | yataḥ śabdo'vakāśātmā avakāśātmatvāt nabhaso'nuguṇaṃ kāraṇam -- ityarthaḥ | avakāśātmatve'pi asya hetuḥ "vācyādhyāsasahaḥ" iti | tena yathā śabdaḥ svātmani vācyasya adhyāsasahatvādavakāśatāṃ dadāti tathā tatkāryaṃ ākāśo'pi sarvasyeti | taditi śabdatanmātram | teneti śabdasparśatanmātrakāraṇatvena hetunā | "śabdasparśobhayātmatā" iti śabdasparśobhayaguṇatvam -- ityarthaḥ || 284 || nanvanyairākāśaikaguṇaḥ śabdaḥ -- ityuktam | yadāhuḥ -- "tatrākāśasya guṇāḥ śabdasaṃkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgāḥ |" iti | tatkathamiha vāyorapi tadguṇatvamucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- anye tvāhurdhvaniḥ khaikaguṇastadapi yujyate || 9-285 || yato vāyurnijaṃ rūpaṃ labhate na vināmbarāt | uttarottarabhūteṣu pūrvapūrvasthitiryataḥ || 9-286 || tata eva marudvyomnoraviyogo mithaḥ smṛtaḥ | taditi śabdasyākāśaguṇatvam yato vāyurambaraṃ vinā nijaṃ rūpameva na labhate, tatsahacaritasvabhāva eva -- ityarthaḥ | yaduttarottarasmin vāyvādau bhūte pūrvapūrvasyākāśādeḥ sthitirityākāśasya vāyośca parasparamaviyogaḥ smṛta iti | taduktam -- "ata eva sparśa eva vāyuḥ tathā cottarottarasya | pūrvapūrvabhūtaṃ kāraṇamāhuḥ............................ ||" iti | ataśca tatsahacaritasyākāśasyaivāyaṃ mukhyatayā guṇaḥ | vāyostu tatsāhacaryādupacarita iti || 286 || śabdasparśau tu rūpeṇa samaṃ prakṣobhamāgatau || 9-287 || tejastattvaṃ tribhirdharmaiḥ prāhuḥ pūrvavadeva tat | taistribhiḥ sarasairāpaḥ sagandhairbhūriti kramaḥ || 9-288 || tribhirdharmairityupalakṣitam | pūrvavaditi, uttarottarasmin bhūte pūrvasya pūrvasyāvasthānāt yathā vāyāvupacaritaḥ śabdo guṇaḥ, tathā tejasyapi śabdasparśau upacaritau -- rūpaṃ tu mukhya ityarthaḥ | sagandhairiti, arthāt taiścaturbhiḥ | taduktam -- "kṣubhitācchabdatanmātrāt tadadhyāsāvakāśadāt | ākāśaṃ jātamekena guṇenaivopalakṣitam || śabdasparśaguṇābhyāṃ tu kṣubhitābhyāṃ samīraṇaḥ | guṇau dvāvata evāsya dṛśyete vīravandite || śabdasparśālokaguṇaiḥ kṣubhitairanalodbhavaḥ || triguṇatvamatastasya praśaṃsanti trayīvidaḥ | śabdasparśarūparasaiḥ kṣubhitairvārisaṃbhavaḥ || catasraḥ śaktayastena vāriṇo varavarṇini | śabdādibhiḥ pañcabhiśca kṣubhitairbhūsamudbhavaḥ || tena sarvaguṇā bhūmiḥ sarvadaiva vibhāvyate ||" iti || 288 || nanu gandhādiguṇagrāma eva pratyakṣata upalabhyate na tu tadatiriktavṛtti kiñciddharādi, tathātve vā guṇaguṇinoḥ kiṃcijjñāteyamabhyupagantavyam ? -- ityāśaṅkyāha -- tatra pratyakṣataḥ siddho dharādiguṇasañcayaḥ | guṇasañcaya iti gandhādiguṇavrātābhinnatvāt tadrūpaḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- "itthaṃ yathoktagandhādivrātābhinnā dharādayaḥ | pratyakṣasiddhā lokasya..................... || iti | nahi dharādīnāṃ tadatirekeṇopalambha eva bhavet -- iti bhāvaḥ || tadāha - nahi gandhādidharmaughavyatiriktā vibhāti bhūḥ || 289 || gandhādīnāmanyatamasya grahe hi dharādibuddhirjāyate nānyathā - iti gandhādibhyo dharādīnāmavyatiriktatvam, yasminnagṛhīte hi yat gṛhyate tattato'nyat jalādiva bhūḥ | taduktam -- ṅāgṛhītaistu gandhādyairjātucijjāyate matiḥ | dharitryā hi jalādīnāmagrahe'pi prajāyate || gandhādibhyastato nānyā jalādibhyaḥ pṛthakca bhūḥ |" iti || 289|| nanu gandhādaya eva ceddharā taddharāyā ekarūpatvāt naiṣāṃ krameṇopalambho bhaved ? -- ityāśaṅkyāha - yathā guṇaguṇidvaitavādināmekamapyadaḥ | citraṃ rūpaṃ paṭe bhāti kramāddharmāstathā bhuvi || 9-290 || iha khalu kāṇādādiṣu guṇaguṇinorbhede'pi yathaikamapi śuklaharitanīlādimayatayā citramidaṃ rūpaṃ rūpākhyo guṇo yathāyathamudveṣṭyamāne guṇini paṭe krameṇopalabhyate tathā dharāderekatvādekarūpā api gandhādayo dharmā dharādāvasmadādibhiḥ krameṇopalabhyante iti na kaściddoṣaḥ | taduktam -- "citrasvabhāvakāḥ proktā guṇābhinnā dharādayaḥ | kramasaṃkhyā yathā citraṃ paṭe rūpaṃ tu veṣṭite ||" iti || 290 || nanu viṣamametat, vistṛtapaṭādau vicitrasyāpi rūpasya yugapadupalambhāt? -- ityāśaṅkyāha -- yathā ca vistṛte vastre yugapadbhāti citratā | tathaiva yogināṃ dharmasāmastyenāvabhāti bhūḥ || 9-291 || dharmasāmastyeneti, dharmādīnāṃ hi gandhādīnāṃ sāmastyena sahabhāvena yaugapadyeneti yāvat | paṭasya yugapat citrarūpāvabhāse vistṛtatvaṃ nimittam iha tu dharmasāmastyāvabhāse dharādisiddhānāṃ yogināṃ yogajadharmātiśayāt paṭukaraṇatvamiti || 291 || evaṃ yogināṃ paṭukaraṇatvam ayogināṃ tadabhāvaḥ - ityupāyabhedādeva dharādau gandhādīnāṃ krameṇopalambhaḥ -- iti | nedaṃ codyaṃ yat dharādīnāmekarūpatvāt gandhādīnāṃ kathaṃ krameṇopalambhaḥ iti | tadāha - gandhādiśabdaparyantacitrarūpā dharā tataḥ | upāyabhedādbhātyeṣā kramākramavibhāgataḥ || 9-292 || nanu yadi dharādergandhādeśca rūpe na kaścidbhedaḥ saṃbhavati tat katham "upāyabhede tadbhāti yadi buddhibhidā kutaḥ |" ityādinītyā "gandhavatī dharā" iti viśeṣaṇaviśeṣyatayā buddhibhedo bhavet ? -- ityāśaṅkyāha - - tata eva kramavyaktikṛto dhībheda ucyate | ṣaṣṭhīprayogo dhībhedādbhedyabhedakatā tathā || 9-293 || tata iti, yata upāyabhedena kramākramāvabhāsaḥ | ṣaṣṭhīprayoga iti, dharāyā gandha iti | bhedyabhedakateti viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ ( viśeṣyaviśeṣaṇa bhāvaḥ iti pāṭhaḥ samīcīnataraḥ) -- ityarthaḥ tadyathā gandhavatī dharetyādi | taduktam -- "viśeṣaṇaviśeṣyatvavyapadeśasya dhībhidām | kramavyaṅgyatvato hetorgocaratvaṃ vrajantyamī ||" iti || 293 || prakṛtamevopasaṃharati -- tena dharmātirikto'tra dharmī nāma na kaścana | teneti kramagrahaṇasya anyathāsiddhitvena hetunā | tadevaṃ gandhādidharmaughāvyatiriktā dharādayaḥ -- ityuktam, te ca ke kutra kiyantaḥ kīdṛśāḥ punaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tatrānekaprakārāḥ syurgandharūparasāḥ kṣitau || 9-294 || saṃsparśaḥ pākajo'nuṣṇāśītaḥ śabdo vicitrakaḥ | śauklyaṃ mādhuryaśītatve citrāḥ śabdāśca vāriṇi || 9-295 || śuklabhāsvaratoṣṇatvaṃ citrāḥ śabdāśca pāvake | apākajaścāśītoṣṇo dhvaniścitraśca mārute || 9-296 || varṇātmako dhvaniḥ śabdapratibimbānyathāmbare | anekaprakārā iti | tatra gandho dvividhaḥ -- surabhirasurabhiśca | rūpamanekaprakāraṃ śuklapītādi | rasaḥ ṣaḍvidho madhurādiḥ | pākaja iti, deśakālādidravyāntarasaṃyogaprabhavatvāt | taduktam -- śparśo'syā anuṣṇāśītatve sati pākajaḥ |" iti | vicitraka iti, khaṭakhaṭādirūpatvāt | śauklyāditrayaṃ rūparasasparśaviṣayam | yaduktam -- "śuklamadhuraśītā eva rūparasasparśāḥ |" iti | citrā iti, chalachalādirūpatvāt | evamuttaratrāpi dhamadhamacaṭacaṭādirūpatayā vaicitryaṃ jñeyam | śuklabhāsvarateti rūpe | taduktam -- "tatra śuklaṃ bhāsvaraṃ ca rūpamuṣṇa eva sparśaḥ |" iti | apākaja iti | taduktam -- śparśo'syānuṣṇāśītve sati apākajaḥ |" iti | varṇātmaka iti, vācakaśabdamayaḥ -- ityarthaḥ | pratibimbānīti, taduktam -- "pratiśabdakasaṅghāto nabhasyevodito budhaiḥ |" iti | nanvanyairasparśavadākāśaikaguṇatvaṃ śabdasya niraṇāyi | yadāhuḥ -- "śabdaḥ pratyakṣatve satyakāraṇaguṇapūrvakatvādayāvaddravyabhāvitvāt, āśrayāt anyatropalabdheśca na sparśavadviśeṣaguṇaḥ |" iti | tatkathamiha sparśavatāṃ kṣityādīnāmapi guṇaḥ śabdaḥ -- ityucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- yattu na sparśavaddharmaḥ śabda ityādi bhaṇyate || 9-297 || kāṇādaistatsvapratītiviruddhaṃ kena gṛhyatām | svapratītiviruddhamiti, anubhavabādhitam -- ityarthaḥ || 297 || etadevopapādayati - paṭahe dhvanirityeva bhātyabādhitameva yat || 9-298 || ataśca āśrayādanyatrāsya nopalambhaḥ -- iti bhāvaḥ || nanu paṭahe dhvaniriti paṭahahetutvādanyathā siddho'yamavabhāsaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- na ca hetutvamātreṇa tadādānatvavedanāt | nahi atra paṭahe sati dhvanirityetāvatīyaṃ pratipattirasti, api tu paṭahadeśo'yaṃ dhvaniriti; ataśca asiddho'yaṃ heturiti bhāvaḥ | nanu kathaṃ niṣkriyatayā paṭahadeśamaprāptavataḥ śrotrasya taddeśasthaśabdopalambhanimittatvaṃ bhavet -- ityāśaṅkyāha - śrotraṃ cāsmanmate'haṃkṛtkāraṇaṃ tatra tatra tat || 9-299 || vṛttibhāgīti taddeśaṃ śabdaṃ gṛhṇātyalaṃ tathā | tadityahaṃkṛtkāraṇatvāddhetoḥ, ahaṃkṛto'pi rajorūpatvāt kriyāvattvam, iti tatkāryaṃ śrotramapi kriyāvadityuktaṃ -- tatra tatra vṛttibhāgīti | tatra tatra viṣayadeśe vyāpārabhāk kriyāvat -- ityarthaḥ | ataśca śrotraṃ paṭahadeśamapi śabdaṃ tathā tatsthenaivālaṃ paryāptena rūpeṇa gṛhṇīyāt | iha khalu kāṇādā evamūcuḥ yat -- "vīcīsantānakrameṇa karṇaśaṣkulyavacchinnaṃ śrotratayā saṃmataṃ nabhodeśaṃ saṃprāpya saṃyogavi bhāgaprabhavaprathamaśabdaprasūtaḥ śabdaḥ svaviṣayaṃ jñānaṃ janayet |" iti || 299 || etadeva pratikṣeptumanuvadati -- yastvāha śrotramākāśaṃ karṇasaṃyogabheditam || 9-300 || śabdajaḥ śabda āgatya śabdabuddhiṃ prasūyate | tasya mande'pi murajadhvanāvākarṇake sati || 9-301 || amutra śrutireṣeti dūre saṃvedanaṃ katham | ataśca "āśrayādanyatrāsyopalambhaḥ" iti nāyamasiddho hetuḥ -- ityāśayaḥ | tasyaivamabhidhātuḥ kāṇādasya manda ityantyaprāyatvāt, apinā asyānākarṇanayogyatvaṃ sūcitam | amutreti murajadeśe yadi nāma hi śrotratayā saṃmataṃ nabhodeśaṃ prāptaḥ san antyaprāyaḥ śabdajaḥ śabdaḥ pratīyeta tadiha śrotre śabdaḥ iti pratipattiḥ syāt, na tu dūratayā murajadeśādāviti | tataśca śravaṇākāśasamavetaśabdopalambhapakṣaḥ svānubhavenaiva pratikṣiptaḥ - - iti bhāvaḥ || 301 || atraiva hetumāha - nahi śabdajaśabdasya dūrādūraravoditeḥ || 9-302 || śrotrākāśagatasyāsti dūrādūrasvabhāvatā | nahi dūrādadūrādvā śabdāduditasya śabdasya śrotrākāśadeśasamavāyāviśeṣāt kāraṇavaidūryāvaidūryābhyāṃ svātmani kaścidatiśayaḥ || 302 || nanu mā bhūt śrotravṛttitayā śabdajaḥ śabdo dūrapratītiviṣayaḥ, prathama eva tu śrotraparyantaprasaraṇaśīlo dūradeśasthatayā tathā syāt? -- ityāśaṅkyāha -- na cāsau prathamaḥ śabdastāvadvyāpīti yujyate || 9-303 || tatrasthaiḥ saha tīvrātmā śrūyamāṇastvanena tu | kathaṃ śrūyeta mandaḥ sannahi dharmāntarāśrayaḥ || 9-304 || prathamaḥ śabda iti, dūradeśasthamurajādyudbhūtaḥ | evaṃ hi prathamo'yaṃ murajādiśabdastaddeśasaṃnikṛṣṭaiḥ śrotṛbhiḥ tīvratayā śrūyamāṇaḥ kathamanena dūradeśasthena śrotrā mandatayā śrūyate; nahi sa tīvra eva śabdo mandatvākhyasya dharmāntarasyāpi āśrayaḥ syāt, ekasya viruddhadharmāyogāt ataśca svāśrayamurajādāvevāsyopalabdhiḥ -- ityasiddha evāyaṃ hetuḥ || 304 || nanu kāṇādaiḥ śabdasya sparśavaddharmatāmapākartuṃ hetutrayamupanyastaṃ tat kathametadekenaiva hetunā parākṛtena parākṛtaṃ syāt, anyasya hetudvayasyāvikalasyaiva bhāvāt ? -- ityāśaṅkyāha -- etaccānyairapākāri bahudheti vṛthā punaḥ | nāyastaṃ patitāghātadāne ko hi na paṇḍitaḥ || 9-305 || anyairiti jyotsnākārādibhiḥ | te hi evamāhuḥ yat paraiḥ saṃyogasya sparśavadguṇatve'pi akāraṇaguṇapūrvakataiva pratyapādi anyathā hi kāryadravyeṣu saṃyogaja eva saṃyogaḥ syāt, kāraṇasaṃyogapūrvakatvādeva kāryasaṃyogasya | tataścānyatarobhayakarmajaḥ saṃyogaḥ sthāṇuśyenayoḥ śyeno vā na syāt | naca saṃyogo yāvaddravyaṃ bhavati, satyeva dravye vibhāgotpattau tannivṛtteḥ | ataśca dvayorapi hetvoḥ saṃyogenānaikāntikatvam, pratyuta saṃyogameva dṛṣṭāntīkṛtya akāraṇaguṇapūrvakatvāyāvadadravyabhāvitvābhyāṃ sparśavadguṇatvasādhane sādhanaviparyayasādhanādviruddham | piṭharapākapakṣe ca ghaṭapākajarūpādibhiḥ sphuṭataramanaikāntikatvam akāraṇaguṇapūrvakatvaṃ ca paraṃ pratyasiddhaṃ ca śabdaguṇādevopādānāt, śabdaguṇasya kāryasyotpādopagamāt ayāvaddravyabhāvitvamapi tathā yāvaddravyameva śaṅkhādau śabdasya bhāvāt kathaṃ na śrūyate -- iti cet? -- anabhivyaktatvāditi brūmaḥ | yadanabhivyaktaśabdakādabhivyaktaśabdaḥ pariṇāmo'nya eveti | tasmāt sparśāsparśavatorubhayorapi dharmaḥ śabda iti | vṛtheti, tata evāvadhāryamiti bhāvaḥ || 305 || evaṃ śivāderdharāntasya tattvajātasya kramaṃ nirūpya vyāpyavyāpakabhāvaṃ darśayati -- amīṣāṃ tu dharādīnāṃ yāvāṃstattvagaṇaḥ purā | guṇādhikatayā tiṣṭhan vyāptā tāvān prakāśate || 9-306 || pureti, yo yasya pūrvabhāvī -- ityarthaḥ | iha khalu tattvānāṃ ṣaṭtriṃśattve'pi mukhyayā vṛttyā naraśaktiśivātmakatvena traividhyaṃ | teṣāṃ prakāśamayaciddharmatākhyo guṇo yathāyathamadhikatayā sphuṭībhavan viśiṣyate -- iti yo yato viśiṣṭaguṇaḥ sa tasya vyāpako yathā śakteḥ śivaḥ śivaśaktī ca narasyeti | yadabhiprāyeṇaiva "māyāsadeśaparyantamātmavidyāśivāhvayam | tattvatrayaṃ yathāpūrvaṃ cinmayatvaprakāśabhāk ||" ityādyanyairuktam | evaṃ ca yadyapi narātmake māyādau tattvajāte ciddharmatātmano guṇasyāviśiṣṭameva nyūnatvaṃ tathāpi eṣāmavarohakrameṇa vedyatāyā yathāyathaṃ sthaulyātiśayātmaguṇo'pi ārohakrameṇa tāratamyāt viśeṣaḥ -- ityuktam | guṇādhikatayā tiṣṭhan yāvān pūrvabhāvī tattvaguṇastāvān amīṣāṃ dharādīnāṃ tattvānāṃ vyāpakaḥ, yathā dharāyā jalaṃ tasyāpi tejaḥ -- ityādi || 306 || nanvagnidhūmavat kāraṇaṃ kāryāvyabhicāritayā tadvyāpakam, kāryaṃ ca tadavyabhicāritayā vyāpyam; athavā tiraskariṇītirohitanaṭavat sūkṣmaṃ vyāpyam, sthūlaṃ ca vyāpakam -- iti kimatra guṇādhikyakathanena ? -- ityāśaṅkyāha - vyāpyavyāpakatā yaiṣā tattvānāṃ darśitā kila | sā guṇādhikyataḥ siddhā na hetutvānna lāghavāt || 9-307 || kileti āgame || 307 || etadeva hetutvasya lāghavasya vyabhicāraṃ darśayannupapādayati -- ahetunāpi rāgo hi vyāpto vidyādinā sphuṭam | ahetuneti, vidyārāgayoḥ "avyaktarāgavidyāḥ kalāsamutthāḥ" ityādyuktyā kalātaḥ sahaiva samutpatteḥ | nanu akāraṇaṃ ca vyāpakaṃ ceti vipratiṣiddhametat ? -- ityāśaṅkyāha -- tadvinā na bhavedyattad vyāptamityucyate yataḥ || 9-308 || na lāghavaṃ ca nāmāsti kiñcidatra svadarśane | guṇādhikyādato jñeyā vyāpyavyāpakatā sphuṭā || 9-309 || na bhavediti, ābhāsyatāṃ na yāyāt -- ityarthaḥ | nahi ābhāsavāde vinābhāsamanyat kiñci bhāvānāṃ sattāvedakaṃ pramāṇaṃ saṃbhavet -- iti bhāvaḥ | ataśceha yadanugrahaṃ vinā yanna bhāsate tattadvyāpyamityuktam, itaracca tadvyāpakamiti | atra svadarśane iti, saṃvidadvaitamātrasatattve trikaśāstre -- ityarthaḥ | nahi parāṃ saṃvidamadhikṛtya sthūlaṃ sūkṣmaṃ vā kiṃcidasti -- ityabhiprāyaḥ | ata iti hetutvasya lāghavasya ca vyāpyavyāpakatāyāṃ nimittattvānupapatteḥ || 309 || nanu śrīpūrvaśāstre guṇādhikyādūrdhvādharabhāvamātramevoktaṃ na vyāpyavyāpakatvam -- iti kimetaducyate ? -- ityāśaṅkyāha - yo hi yasmād guṇotkṛṣṭaḥ sa tasmādūrdhva ucyate | ūrdhvatā vyāptṛtā śrīmanmālinīvijaye sphuṭā || 9-310 || nahi evamādāvūrdhvatvaṃ deśakṛtaṃ kālakṛtaṃ vā vivakṣitaṃ kiṃ tu ciddharmatvatāratamyād guṇotkarṣaḥ, tadeva ca vyāpakatvamityuktam -- ūrdhvatā vyāptṛteti || 310 || evamiyatā paryavasitamityāha -- ataḥ śivatvātprabhṛti prakāśatā svarūpamādāya nijātmani dhruvam | samastatattvāvalidharmasañcayai ravibhāti bhūrvyāptṛtayā sthitairalam || 311 || ato guṇaprakarṣaprayuktāt vyāpyavyāpakabhāvāt hetoḥ, śivātprabhṛti svātmani ciddharmatākhyaguṇaprakarṣamādāya samastānāṃ tattvānāṃ saṃbandhibhiḥ saṃgrahaparyantaiḥ dharmāṇāṃ sañcayairniścitameva pūrṇena rūpeṇa vyāptṛtayā sthitairbhūrbhāti samastatattvavyāpyā -- ityarthaḥ || 311 || etadevānyatrāpi atidiśati -- evaṃ jalāderapi śaktitattvaparyantadhāmno vapurasti tādṛk | tādṛgiti, pūrvapūvaistattvairvyāpyam -- iti bhāvaḥ || nanu vyāpyavyāpakabhāve'pi eṣāṃ ko viśeṣaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- kiṃ tūttaraṃ śaktitayaiva tattvaṃ pūrvaṃ tu taddharmatayeti bhedaḥ || 9- 312 || uttaramiti dharādi | pūrvamiti jalādi | taddharmatayeti sa dharmo yasyeti śaktimadrūpatayā -- ityarthaḥ | tena dharātattvaṃ śaktirūpam, jalatattvaṃ tu śaktimadrūpam; sadharaṃ ca jalatattvaṃ śaktiḥ, tejastattvaṃ tu śaktimat | yāvat śaktitattvaṃ śaktiḥ śivastu śaktimān yena "pañcatriṃśattattvī śivanāthasyaiva śaktirukteyam |" ityādyanyairuktam || 312 || etaccānyatra vaitatyenoktamiti tata evāvadhāryam -- ityāha -- anuttaraprakriyāyāṃ vaitatyena pradarśitam | etat tasmāt tataḥ paśyedvistarārthī vivecakaḥ || 9-313 || anuttaraprakriyāyāmiti śrīparātrīśikāvivaraṇādau -- ityarthaḥ || 313 || etadeva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- iti tattvasvarūpasya kṛtaṃ samyak prakāśanam || 9-314 || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke tattvaprakāśanaṃ nāma navamamāhnikam || 9 || samyagiti anenātra bhogakārikādibhyo vailakṣaṇyaṃ kaṭākṣitamiti śivam || śaṅkaranandanasadyojyotirdevabalakaṇabhugādimatam | pratyākhyāsyannavamaṃ vyācakhyāvāhnikaṃ jayarathākhyaḥ || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptaviracite śrītantrāloke śrījayarathaviracitavivekābhikhyavyākhyopete tattvaprakāśanaṃ nāma navamamāhnikaṃ samāptam || 9 || daśamamāhnikam " viveka " tattattattvavibhedanasamudyatoddyotiniśitaśūlakaraḥ | jayati aparaṃ jayamūrtiḥ saṃsāraparājayasphūrtiḥ || $$$$$idānīmeṣāmeva tattvānāṃ dvitīyārdhena pāñcadaśyādibhedamabhidhātuṃ pratijānīte ucyate trikaśāstraikarahasyaṃ tattvabhedanam || 10-1 || tadevāha - teṣāmamīṣāṃ tattvānāṃ svavargeṣvanugāminām | bhedāntaramapi proktaṃ śāstre'tra śrītrikābhidhe || 10-2 || bhedāntaramapi pāñcadaśyādilakṣaṇamapi-iti pūrvāpekṣayā | "śrītrikābhidhe śāstre" iti śrīmālinīvijayottare | taduktaṃ tatra -- "athaiṣāmeva tattvānāṃ dharādīnāmanukramāt | prapañcaḥ kathyate leśāt................. || (mā. vi. 2|1) ityādi "śivaḥ sākṣānna bhidyate |" (mā. vi. 2|7) ityantam || 2 || tadevāha - śaktimacchaktibhedena dharādyaṃ mūlapaścimam | bhidyate pañcadaśadhā svarūpeṇa sahānarāt || 10-3 || kalāntaṃ bhedayugghīnaṃ rudravatpralayākalaḥ | tadvanmāyā ca navadhā jñākalāḥ saptadhā punaḥ || 10-4 || mantrāstadīśāḥ pāñcadhye mantreśapatayastridhā | śivo na bhidyate svaikaprakāśaghanacinmayaḥ || 10-5 || "śaktimacchaktibhedena" iti śaktimatāṃ śaktīnāṃ ca vakṣyamāṇasvarūpāṇāṃ śivādīnāmicchādīnāṃ ca bhedena pratyekaṃ saptadhātve caturdaśātmanā prakāreṇa -- ityarthaḥ| mūlapaścimamiti pradhānāntaṃ tattvacaturviṃśakamiti-arthaḥ | svarūpeṇeti svaṃ rūpaṃ mātṛmānādyanuparaktaṃ bahīrūpatayā paridṛśyamānajaḍasvabhāvaṃ yathā pṛthivyā gandhādiguṇotkaṭam| yadvakṣyati -- "tatra svarūpaṃ bhūmeryatpṛthagjaḍamavasthitam | mātṛmānādyupadhibhirasañjātoparāgakam ||"" (10|8) iti | ā narāditi puṃstatvādārabhya kalāntaṃ tattvaṣaṭkam -- ityarthaḥ | bhedayugghīnamiti bhedayugmarahitaṃ trayodaśavidhamiti yāvat | iha yadyapi sarvaṃ sarvātmakamiti sarvatra pañcadaśātmakatvameva nyāyyaṃ tathāpyadharādharatattvakroḍīkāreṇa pratitattvaṃ prāk pūrṇena rūpeṇa parasaṃvitsamullaset yenottarottaratra pūrvapūrvasthitiravyabhicāreṇa bhavet, anyathā hi -- "yattatra nahi viśrāntaṃ tannabhaḥkusumāyate |" (taṃ. 8|3) ityādyuktayuttyā dharādestattvajātasya sattaiva na sphuret | uttarottaraṃ punastattvajātaṃ pūrvapūrvasminrūpe vilīnaṃ sat krameṇa saṃvidyeva viśrāmyet yathāyathaṃ tasyā evodrekāt, ata eva saṃvidviśrāntatvānna tatpṛthagbhogaṃ dātumalam, -- iti tadīyaṃ bhedadvayaṃ nyūnatāmiyāt, yenātra saśaktikasya pralayākalādeḥ ṣaṭkasya pramātṛtvāt sakalasya ca saśaktikasya svarūpībhūtatvāt trayodaśavidhatvameva syāt | yaduktam -- "viśvātmake hi viśvasmin yā saṃvidavalokayet | nijavīryamahāsphāraṃ samavaṣṭambhayogataḥ || viśiṣṭakāryasaṃpattyai prāktatrodeti sā haṭhāt | adharādharatattveṣu sthitā pūrvasthitiryataḥ || anyathā sthitirevaiṣāṃ na bhavetpūrvahānitaḥ | pūrvasvarūpe tvadharaṃ vilīnaṃ tattvajālakam || bhogāya nālamityevaṃ nyūnatvaṃ tatra bhedagam |" iti | saśaktikaśca sakalaḥ svarūpībhūtaḥ san svarūpameva na tathā bhindyāt | bhedo hi pratiyoginamadhikṛtya paratra bhedasaṅkalanāṃ vidadhyāt, yathā-idaṃ meyam, idaṃ mānam, ayaṃ mātā-iti | meyasya punarmeyatā svātmani na kaścid bhedaḥ | evaṃ svarūpasya svātmani bhedābhāvāt yuktamuktaṃ krameṇa bhedadvayahrāsa iti | yaduktam - "bhedā hi na svarūpaṃ bhindantyapi tu bhedasaṅkalanām | anyatra pratiyogini vidadhati hi paratra tena tadabhāvāt || ṅijagatabhedadvitayīnirāsa uktaḥ krameṇeha | paripūrṇe śivatattve bhedābhāvādabhedyatā tena ||" iti | rudravaditi rudraśabdena lakṣitāmekādaśasaṃkhyāmarhatīti vatyantam | pralayākala ityarthātsvarūpībhūtaḥ | evamuttaratra vijñānākalādāvapi jñeyam | ata evātra vijñānākalādīnāṃ pañcānāmeva pramātṛtvaṃ yenaikādaśavidhatvam | māyeti tātsthyād dvitīyo'pavedyaḥ pralayākala ucyate, tena so'pyekādaśavidha eva -- ityarthaḥ | navadheti saśaktīnāṃ caturṇāṃ mantrādīnāṃ pramātṛtvāt | saptadheti saśaktikasya mantreśvarādestrayasya pramātṛtvāt | tadīśāḥ mantreśvarāḥ | pāñcadhye iti mantramaheśvaraśivayoreva saśaktikayoḥ pramātṛtvāt | tridheti śivasyaiva saśaktikasya pramātṛtvāt | śivasya bhedābhāve hetuḥ śvaikaprakāśaghanacinmayaḥ" iti | bhedo hi pratiyogyapekṣaḥ, na ca paraṃ prakāśamapekṣya anyaḥ kaścitpratiyogī saṃbhavediti samanantaramevoktamityāstāmetat | uktaṃ ca -- "śaktimacchaktibhedena dharātattvaṃ vibhidyate | svarūpasahitaṃ tacca vijñeyaṃ daśapañcadhā ||" (mā. vi. 2|2) iti | "evaṃ jalādimūlāntaṃ tattvavrātamidaṃ mahat | pṛthagbhedairimairbhinnaṃ vijñeyaṃ tatphalepsubhiḥ || anenaiva vidhānena puṃstattvātkalāntakam | trayodaśavidhaṃ jñeyaṃ rūdravatpralayākalaḥ || tadvanmāyāpi vijñeyā navadhā jñānakevalāḥ | mantrāḥ saptavidhāstadvatpañcadhā mantranāyakāḥ || tridhā mantreśvareśānāḥ śivaḥ sākṣānna bhidyate |" (mā. vi. 2|7) iti ca || 3-5 || nanu ke te "śaktimacchaktibhedena" ityāsūtritāḥ śaktayaḥ śaktimantaśca yena bhuvaḥ pañcadaśātmakatvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- śivo mantramaheśeśamantrā akalayukkalī | śaktimantaḥ sapta tathā śaktayastaccaturdaśa || 10-6 || svaṃ svarūpaṃ pañcadaśaṃ tadbhū pañcadaśātmikā | īśā mantreśvarāḥ, akalayugvijñānākalapralayākalau, kalī sakalaḥ, śaktaya ityarthāt śivādisaṃbandhinya icchādyāḥ sapta | taduktam -- "śivādisakalātmāntāḥ śaktimantaḥ prakīrtitāḥ | tacchaktayaśca vijñeyāstadvadeva vicakṣaṇaiḥ ||" (mā. vi. 2|3) iti | svaṃ svarūpamiti arthātpṛthivyādeḥ || 6 || nanvasmaddarśane naraśaktiśivātmakameva viśvamiti sarvatroddhoṣyate, tatkathamiha siddhāntadarśanādisamucitaṃ pramātṛbhedamavalambyaitaduktam ? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtyaitadupapādayati -- tathāhi tistro devasya śaktayo varṇitāḥ purā || 10-7 || tā eva mātṛmānameyatrairūpyeṇa vyavasthitāḥ | trairūpyameva varṇayati -- parāṃśo mātṛrūpo'tra pramāṇāṃśaḥ parāparaḥ || 10-8 || meyo'paraḥ śaktimāṃśca śaktiḥ svaṃ rūpamityadaḥ | ada iti vākyārthaparāmarśaḥ, tena mātṛrūpaḥ parāṃśaḥ śaktimān, pramāṇarūpaḥ parāparāṃśaḥ śaktirmeyarūpo'parāṃśaḥ svarūpamiti | yatpunaḥ śaktimatāṃ śaktīnāṃ ca saptavidhatvamuktaṃ tadavāntaraprakāraprāyamityatra maulaṃ naraśaktiśivātmakatvameva sthitamiti na kaściddoṣaḥ || 8 || evameṣāṃ śaktimadādīnāṃ madhyātsvarūpaṃ tāvatprathamaṃ lakṣayati - - tatra svarūpaṃ bhūmeryatpṛthagjaḍamavasthitam || 10-9 || mātṛmānādyupadhibhirasañjātoparāgakam | asañjātoparāgakamiti, taduparaktatve hi śaktimadādirūpatvameva syāt -- ityāśayaḥ || 9 || evamasyaikadhye'pi avāntaracaturdaśabhinnatve śaktimantaḥ śaktayaśca nimittam -- ityāha -- sakalādiśivāntaistu mātṛbhirvedyatāsya yā || 10-10 || śaktimadbhiranudbhūtaśaktibhiḥ sapta tadbhidaḥ | sakalādiśivāntānāṃ śaktiṣūdrecitātmasu || 10-11 || vedyatājanitāḥ sapta bhedā iti caturdaśa | anudbhūtaśaktibhirityanenātra śaktimatāṃ prādhānyaṃ kaṭākṣitam | udrecitātmasvityanena tu śaktīnām | vastuto hi śaktitadvatoḥ parasparamaviyoga eva, kintu prādhānyameva prayojakīkṛtya tathāvyapadeśo yadayaṃ śaktimān iyaṃ śaktiriti || nanu sakalādipramātṛsaptakaṃ sarvatra prasiddhamityāstāṃ ko doṣaḥ, tacchaktayastu na kvacidapi paripaṭhitāḥ, iti kāstāḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- sakalasya pramāṇāṃśo yo'sau vidyākalātmakaḥ || 10-12 || sāmānyātmā sa śaktitve gaṇito na tu tadbhidaḥ | layākalasya mānāṃśaḥ sa eva paramasphuṭaḥ || 10-13 || jñānākalasya mānaṃ tu galadvidyākalāvṛti | aśuddhavidyākalanādhvaṃsasaṃskārasaṅgatā || 10-14 || prabubhutsuḥ śuddhavidyā mantrāṇāṃ karaṇaṃ bhavet | prabuddhā śuddhavidyā tu tatsaṃskāreṇa saṅgatā || 10-15 || mānaṃ mantreśvarāṇāṃ syāttatsaṃskāravivarjitā | mānaṃ mantramaheśānāṃ karaṇaṃ śaktirucyate || 10-16 || svātantryamātrasadbhāvā yā tvicchā śaktiraiśvarī | śivasya saiva karaṇaṃ tayā vetti karoti ca || 10-17 || sāmānyātmeti vidyākalābhyāmeva buddhikarmendriyalakṣaṇasya viśeṣātmanaḥ prasarasya saṃgrahāt, ata evoktaṃ ṅatu tadbhidaḥ" iti | evaṃ hi tattadvyāpārabhedādanantāḥ śaktayo bhaveyuḥ iti bhāvaḥ | uktaṃ ca prāk - "tenāśuddhaiva vidyāsya sāmānyaṃ karaṇaṃ purā | jñaptau kṛtau tu sāmānyaṃ kalā karaṇamucyate ||" (taṃ. 9|244) iti | sa eveti vidyākalātmakaḥ, paramasphuṭa iti, iyānviśeṣaḥ, sa hi prasuptabhujagaprāyaḥ -- ityabhiprāyaḥ | galaditi galantyau vināśonmukhe - - ityarthaḥ | prabubhutsuriti na tu prabuddhā, evaṃ hyaśuddhavidyākalādhvaṃsasaṃskārasaṅgamo'syā na syāt | prabuddhatve hi aśuddhavidyākalādhvaṃsasaṃskārasyāpi naśyadavasthātmanā saṃskāreṇāsyāḥ saṅgamo bhavet | ata uktaṃ "tatsaṃskāreṇa saṅgatā" iti | tatsaṃskāravivarjiteti, tena naśyadavasthātmanāpi saṃskāreṇa vivarjitā pranaṣṭatatsaṃskārā -- ityarthaḥ | nahi idānīmaśuddhavidyādergandhamātramapi saṃbhavet-iti bhāvaḥ | mānamityarthācchuddhavidyā, mānameva ca karaṇamiti śaktiriti ca tatra tatra vyapadiśyate, -- ityuktaṃ "karaṇaṃ śaktirucyate" iti | svātantryamātrasadbhāveti, taduktaṃ prāk - "eka evāsya dharmo'sau sarvākṣepeṇa vartate | tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ ||" (taṃ.1|67) iti | ata evaiśvarītyuktam, tayā vetti karoti ceti sarvaśeṣaḥ, yatsakalo'pi aśuddhavidyākalātmikayaiva śaktyā vetti karoti ceti, evamanyajjñeyam ||12-17|| evaṃ prasaṅgātsakalādiśaktīnāṃ svarūpamabhidhāya prakṛtamevāha -- ā śivātsakalāntaṃ ye mātāraḥ sapta te dvidhā | nyagbhūtodriktaśaktitvāttadbhedo vedyabhedakaḥ || 10-18 || nanu pramātṛbhedādyadi vedyasyāpi bhedo bhavet tadanekeṣu pramātṛṣu ekameva nīlaṃ viditaṃ na syādapitu bhinnabhinnam, na caivamasti, nahi tattaddeśakālāvasthāpramātṛbhede'pi nīlasya svātmani kaścidviśeṣaḥ saṃlakṣyate ? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtyaitadevopapādayati -- tathāhi vedyatā nāma bhāvasyaiva nijaṃ vapuḥ | anena cānujoddeśoddiṣṭasya vastudharmākhyasya prameyasyāsūtraṇaṃ kṛtam || nanvasiddheyaṃ pratijñā nahi nīlajñāne nīlasya kaścidviśeṣaḥ, apitu pramātuḥ, tasya pūrvamajñatve'nantaraṃ jñatvotpatteḥ, yadapi "pratyakṣatāṃ parokṣo'pi pratyakṣo'pi parokṣatām | deśakālādibhedena viṣayaḥ pratipadyate ||" ityādyuktyā viṣayasya pratyakṣatvaṃ parokṣatvaṃ vā dharma ucyate tadapi pramātratiśayābhiprāyameva? -- ityāśaṅkyātraiva hetumācaṣṭe -- caitreṇa vedyaṃ vedmīti kiṃ hyatra pratibhāsatām || 10-19 || nīlaṃ vedmītyatra kevalanīlaprathāyāṃ vedyatāyā viṣayadharmatvaṃ mā vijñāyi, caitreṇa vedyaṃ nīlaṃ vedmītyasyāṃ tu prathāyāṃ kiṃ nīlamātraṃ prathate kimuta caitravedyatāviśiṣṭaṃ nīlamiti | tatrādye nīlaṃ vedmi caitravedyaṃ nīlaṃ vedmītyanayoḥ pratītyoraviśeṣaḥ syāt, na caivam, anubhavavirodhāt | dvitīye tu caitravedyatā nīlasya kiṃ svagatā viśeṣaṇamuta pramātṛgatā, na tāvatpramātṛgatā vyadhikaraṇayorbhinnakakṣyatvena viśeṣaṇaviśeṣyabhāvāyogāt, svagatatve tu siddhaḥ pratijñārtho "vedyatā bhāvasya nijaṃ vapuḥ" iti || 19 || nanu vyadhikaraṇatve'pi jñāto'rtha iti tathā pratīterastu viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ, caitreṇa vedyaṃ nīlaṃ vedmītyasyāṃ hi prathāyāṃ caitreṇa jñātamarthaṃ jānāmītyuktaṃ bhavet, jñānaṃ ca pramāturevātiśayo na prameyasyetyuktaprāyaṃ, tadāha -- nanu caitrīyavijñānamātramatra prakāśate | vedyatākhyastu no dharmo bhāti bhāvasya nīlavat || 10-20 || atreti nīlādau viṣaye || 20 || nanu jñānaṃ nāma kriyā, sā ca phalānumeyā, phalaṃ ca prakaṭatākhyaṃ viṣayadharmaḥ saiva ca vedyatā? -- iti kaumārilaṃ matamāśaṅkya pratikṣipati -- vedyatā ca svabhāvena dharmo bhāvasya cettataḥ | sarvānpratyeva vedyaḥ syād ghaṭanīlādidharmavat || 10-21 || ghaṭanīlādīti bhāvapradhāno nirdeśaḥ | evaṃ hi bhāvasya ghaṭatvaṃ saṃniveśo nīlatvaṃ rūpam, ādigrahaṇātkāryatvakāraṇatvādītyevamādayo dharmā yathā sarvānpratyaviśiṣṭāstathā vedyatākhyo dharmo bhavedityandhādyabhāvaḥ prasajyeta sarve ca sarvajñāḥ syuḥ || 21 || nanu niyatapramātṛbuddhijanyatvātkañcideva prati vedyatvaṃ syāt na sarvānprati, iti cainmaivam, evamapi hi yathā kuvindajanyaḥ paṭo na tameva prati, sarvāviśeṣāt tathā vedyatāpi sarvāviśeṣeṇaiva bhavet, na tu yena janyate taṃ pratyeveti niyamo yuktastadāha -- atha vedakasaṃvittibalādvedyatvadharmabhāk | bhāvastathāpi doṣo'sau kuvindakṛtavastravat || 10-22 || doṣo'sāviti sarvānprati tathā syāditi | apekṣābuddhijanyatve vedyatvasyeva vedakatvasyāpi tathābhāvo bhavet vedyavedakayoranyonyāpekṣatvāt, na caitadasti, vedakasyeva vedyasyācaitanyena buddhyayogāt; ataśca sthūlatayā dvitvādivadapekṣābuddhijanyatvamanāśaṅkya bhaṅgyantareṇa tatpratisamāhitam | yadi ca nāma bhāvasya nīlatvādivadvedyatākhyo'pi dharmo bhavet tatkimasau vedyo na vā? avedyatve na kiñcitsyāt, nahi saṃvidamanārūḍhaṃ vastu vastutvaṃ labhate -- ityuktamanyatra bahuśaḥ, atha vedyastu tasyāpi nīlatvādivadvedyatvena bhāvyamanyathā hyavidita eva syāt; evaṃ ca tatrāpyanyadvedyatvaṃ tatrāpyanyaditi mūlakṣatikāriṇī vyaktamanavasthā syāt, yena kasyacidapyarthasya vedyatā na ghaṭeteti mūrchitaprāyaṃ viśvaṃ paryavasyet | tadāha -- vedyatākhyastu yo dharmaḥ so'vedyaścetkhapuṣpavat | vedyaścedasti tatrāpi vedyatetyanavasthitiḥ || 10-23 || tato na kiñcidvedyaṃ syānmūrchitaṃ tu jagadbhavet | nanu tattanniyatopādhivaśādyathā jñānasya tattadarthaprakāśakaṃ rūpaṃ yena "idaṃ nīlajñānamidaṃ pītajñānam" iti pratikarma niyamaḥ syāt, tathā bhāvasyāpi pratiniyatapramātrupādhyupaskṛtameva rūpamucyatāṃ yena saṃbandhiniyamaḥ siddhyet ayaṃ caitrasyaiva vedyo'yaṃ maitrasya ceti | tadāha -- nanu vijñātrupādhyaṃśopaskṛtaṃ vapurucyatām || 10-24 || bhāvasyārthaprakāśātma yathā jñānamidaṃ tvasat | upādhyaṃśeti vijñātṛṇāmānaikyāt, nacaitadyuktam; evaṃ hi bāhyasyārthasya tattanniyatopādhyupaskṛtarūpatvāt jñānavadbhedaḥ prasajyeta, caitravedyo'nyo'nyaśca maitravedyo'rtha iti | nahi tadeva nīlajñānaṃ bhūtvā pītajñānaṃ bhavitumarhati, na caitadiṣṭaṃ vaḥ, sarvasyārthasya bahirekatvenaiva sattvābhyupagamāt | evaṃ ca kimayamekapramātṛvedyatoparakta uta sarvapramātṛvedyatoparaktaḥ ? tatraikapramātṛvedyatoparaktatvenānyasya pramāturasāvavedyaḥ syāt, anekapramātṛvedyatvoparaktatve'pi ekaikadhyena na kasyacidapīti sarvātmanā mūrchitameva jagadbhavet || 24 || tadāha - ekavijñātṛvedyatve na jñātrantaravedyatā || 10-25 || samastajñātṛvedyatve naikavijñātṛvedyatā | ato na vedyatvaṃ nāma bhāvasya kiñcit -- ityāha -- tasmānna vedyatā nāma bhāvadharmo'sti kaścana || 10-26 || nanu yadyevaṃ tarhi bhāvaḥ kathaṃ vidikriyākarmatāmiyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- bhāvasya vedyatā saiva saṃvido yaḥ samudbhavaḥ | nanvanyā saṃvidanyaścārthastatkathamanyasya samudbhave'nyasya vedyatākhyo'tiśayaḥ, nahi ghaṭasyodaye paṭasya kiñcitsyāt, saṃviccātmanāmaviśiṣṭā, -- iti tatsamudbhavaḥ sarveṣāmapyaviśeṣeṇaiva bhavediti saṃbandhiniyamo'pi na siddhyet ? -- ityāśaṅkyāha -- arthagrahaṇarūpaṃ hi yatra vijñānamātmani || 10-27 || samavaiti prakāśyo'rthastaṃ pratyeṣaiva vedyatā | iha khalu jñānasyārthajanyatvādarthaviṣayatvaṃ janakatvasya cakṣurādibhiraviśeṣe'pi vastusvābhāvyādviṣayatvaniyamo yena "idaṃ nīlagrahaṇamidaṃ pītagrahaṇam" iti syāt, taccaivaṃvidhaṃ dṛṣṭādṛṣṭātmaviśiṣṭasāmagrībalāt yatra pratyagātmani ayutasiddhatayā vartate tameva prati so'rthaḥ prakāśyamāno bhavet, eṣaiva cārthasya vedyatocyata iti na kaściddoṣaḥ || 27 || etadeva pratividhatte -- atra brūmaḥ padārthānāṃ na dharmo yadi vedyatā || 10-28 || avedyā eva te saṃsyurjñāne satyapi varṇite | arthagrahaṇarūpe'pyātmasamavete jñāne sati-ityarthaḥ | evamapi hyarthasya na kiñcit, nahi jñānārthayorekarūpatvamekādhikaraṇatvaṃ vā, grāhyagrāhakātmatayā'nayoḥ svarūpabhedāt, jñānasya cārthagrahaṇātmakatve'pi jñātṛsamavetatvāt, yadabhiprāyameva ca "..................parāvasthā hi bhāsanam" | ityādyanyairuktam | na cānyasyātiśaye'nyasya kiñcitsyāt, athārthajanyatvāt jñānamarthasya prakāśa iti cet? -- naitat, nahi yo yajjanyaḥ sa tasya prakāśo bhavati vahneriva dhūmaḥ sa paraṃ tadgato liṅgaṃ bhavet | yadyavinābhāvo niścīyeta, na ceha tanniścayo'sti vināpyarthaṃ bhrantyādau tatprakāśātmano jñānasyodayāt, ataśca yuktamuktam -- "avedyā eva padārthāḥ syuḥ" iti || 28 || etadeva dṛṣṭāntopadarśanadvāreṇa draḍhayati -- yathāhi pṛthubudhnādirūpe kumbhasya satyapi || 10-29 || atadātmā paṭo naiti pṛthubudhnādirūpatām | tathā satyapi vijñāne vijñātṛsamavāyini || 10-30 || avedyadharmakā bhāvāḥ kathaṃ vedyatvamāpnuyuḥ | yathā khalu ghaṭasya pṛthubudhnodarākāratvamasti ityātānavitānavattvāt apṛthu budhnodarākāraḥ paṭastādrūpyaṃ na yāyāt, tathā jñātṛsamavāyinyarthaprakāśātmake'pi jñāne svayamaprakāśarūpā bhāvā naiva prakāśamānā bhaveyuḥ-iti vākyārthaḥ || 30 || evaṃ na kevalaṃ bhavanmate'rtha eva na prakāśate yāvanna kiñcidapīti mahaddūṣaṇāntaramapyāpatet -- ityāha -- anarthaḥ sumahāṃścaiṣa dṛśyatāṃ vastu yatsvayam || 10-31 || prakāśātma na tatsaṃviccāprakāśā tadāśrayaḥ | aprakāśo manodīpacakṣurādi tathaiva tat || 10-32 || kiṃ tatprakāśatāṃ nāma supte jagati sarvataḥ | iha bāhyaṃ nimittakāraṇaṃ vastu tāvadaprakāśātmakamiti nāsti vivādaḥ, etadviṣayaṃ kāryaṃ jñānamapyaprakāśātmakameva viṣayaprakāśakāle tatprakāśasyāprakāśanāt | nahi viṣayagrahaṇakāle tajjñānasya grahaṇamasti jñānārthayoryugapadapratibhāsāt | tadāhuḥ -- ṅa vai yugapadākāradvitayaṃ pratibhāsate | idaṃ jñānamayaṃ cārtha iti bhedānupagrahāt ||" iti | tadāśrayaśca samavāyikāraṇamātmā viṣayavannimittakāraṇatayā vivakṣitaṃ sahakāribhūtaṃ manaścakṣurādyantaḥkaraṇacakramapi aprakāśātmakameva nityaparokṣatvāt, dīpaśca nimittakāraṇabhūto yadyapi bhavanmate parasyeva svasyāpi prakāśakastathāpyavidita evāsau tathā na bhavet, vedyatvameva ca vicārayitumupakrāntamityarthavadasyāpi vārtetyevamuktam | ataścārthaprakāśane samagraiva sāmagrīyamaprakāśarūpaiveti na kiñcidapi prakāśeteti sarvamidamandhaṃ syāt | ātmamanasośca pārokṣyāt tatsaṃyogo'pi asamavāyikāraṇamaprakāśa eveti gatārthatvāt pṛthagatra noktaḥ || nanu pradīpasyeva jñānasyārthaprakāśakatvameva rūpaṃ tatkasyedaṃ codyam "arthaprakāśātmake jñāne satyapi nārthaḥ prakāśate" iti, aparyanuyojyo hi bhāvānāṃ svabhāvaḥ | tadāha -- jñānasyārthaprakāśatvaṃ nanu rūpaṃ pradīpavat || 10-33 || iha caitro jīvati iti yathā caitrasyaiva jīvanākhyo'tiśayo na parasya tathā "arthaḥ prakāśate" ityarthasyaiva kaścidatiśayo na jñānasyetyāśayenaitadevopahāsapuraḥsaraṃ sadasadanekapakṣoṭṭaṅkanakrameṇa samādhatte -- apūrvamatra viditaṃ narīnṛtyāmahe tataḥ | arthaprakāśo jñānasya yadrūpaṃ tannirūpyatām || 10-34 || arthaḥ prakāśaścedrūpamartho vā jñānameva vā | athārthasya prakāśo yastadūrpamiti bhaṇyate || 10-35 || yannāmedamucyate jñānasyārthaprakāśo rūpamiti tatra ko'rtha iti vicāryatām, kimarthaścāsau prakāśaśceti samānādhikaraṇyam, athārthaśca prakāśaśceti samuccaya āhosvidarthasya prakāśa iti saṃmbandhamātram || 35 || tatra saṃbhavamātreṇāśaṃkitamapyādyaṃ pakṣadvayaṃ parasyānabhipretamityapratikṣipya tṛtīyameva pakṣaṃ pratikṣeptuṃ vibhajati -- ṣaṣṭhī kartari cedukto doṣaḥ eva duruddharaḥ | atha karmaṇi ṣaṣṭhyeṣā ṇyarthastatra hṛdi sthitaḥ || 10-36 || yadi nāmārthasya prakāśanakriyāyāṃ kartṛtvaṃ tatkathaṃ jñānasyaivamatiśayaḥ, nahyanyasyātiśaye'nyasya kiñcidityuktaṃ bahuśaḥ | tat "yathā hi pṛthubudhnādirūpe kumbhasya satyapi" (10|29ślo.) ityādinoktaḥ parasya pararūpopagrahātmā duruddharo doṣaḥ prasajyeta | atha prakāśanakriyāyāmarthasya karmatvaṃ tarhyaṇāvakarmakasya ṇau karmotpatteḥ "jñānamarthaṃ prakāśayati" iti siddhaḥ preṣaṇādhyeṣaṇādivilakṣaṇastatsamarthācaraṇalakṣaṇaḥ prayojyaprayojakavyāpārabhāvaḥ || 36 || evaṃ ca prayojakavyāpārasya prayojyavyāpāraniṣṭhatvāt prakāśamāna evārtho jñānena prakāśate iti, tacca na yuktaṃ svayaṃ prakāśamānasyārthasya prayojakavyāpārānapekṣaṇe jñānopayogavaiyarthyāt | athāprakāśamāna evārthaḥ khapuṣpādivailakṣaṇyena yogyatayā prakāśamāna iti savyāpāra iti prayojya iti cocyate tadapyayuktameva, svayamaprakāśamānasyāśvetaprāsādasyāśvetanavatparopayoge'pi prakāśanāsāmarthyāt | yogyatā ca prakāśāprakāśarūpatayā nirūpyamāṇā punarapyasāmarthyavaiyarthye nātikrāmatītyarthasya prakāśo jñānasya rūpamityetadasamīcīnam | tadāha -- tathā cedaṃ darśayāmaḥ kiṃ prakāśaḥ prakāśate | aprakāśo'pi naivāsau tathāpi ca na kiñcana || 10-37 || tatra prakāśaḥ kiṃ prakāśate vaiyarthyānna prakāśate -- ityarthaḥ, aprakāśo'pyasāvasāmarthyānnaiva prakāśate -- iti saṃbandhaḥ | evaṃ sati prakāśyo bāhyo'rthaḥ prakāśakaṃ ca jñānaṃ na kiñcitsyādityuktam -- "tathāpi ca na kiñcana" iti || 37 || nanu yadyevaṃ tatkathaṃ loke'pi devadattaścaitraṃ grāmaṃ nayatītyādau prasiddhaḥ prayojyaprayojakabhāvo ghaṭate ? -- ityāha -- tarhi loke kathaṃ ṇyarthaḥ gacchatyagacchati vā prayojye prayojakavyāpāreṇa na kiñcidbhavediti bhāvaḥ || atraivottarayati -- ...............ucyate cetanasthitau | mukhyo ṇyarthasya viṣayo jaḍeṣu tvaupacārikaḥ || 10-38 || iha preryaperrakobhayābhiprāyaparamārthastāvat ṇyarthaḥ, tatra preryasya svātantryeṇa pravṛttakriyatve'pi pāratantryarāmarśalakṣaṇaḥ, prerakasya ca svatantre'pi perrye samadhigatatatpāratantryasya svātmani apekṣaṇīyatāparāmarśalakṣaṇo'bhiprāyaḥ, yenobhayābhiprāyamelanārūpaḥ prayojyaprayojakabhāvātmā mukhyaḥ saṃbandhaḥ samullasati | yatra punaḥ prayojyasya prayojakasyobhayasya vā jaḍatvādanusandhiprāṇito'bhiprāyo na saṃbhavati tatrāsau nāstyeva, lakṣaṇayā tu tatra tatra tathā vyavahartavyo yathā -- śaraṃ gamayati kārīṣo'dhyāpayati vāyuradriṃ pātayatīti || 38 || tadāha -- tathāhi gantuṃ śakto'pi caitro'nyāyattatāṃ gateḥ | manvāna evaṃ vaktyasmi gamitaḥ svāmineti hi || 10-39 || svāmyapyasya gatau śaktiṃ buddhvā svādhīnatāṃ sphuṭam | paśyannivṛttimāśaṃkya gamayāmīti bhāṣate || 10-40 || perryaprerakayorevaṃ maulikī ṇyarthasaṅgatiḥ | tadabhiprāyato'nyo'pi loke vyavaharettathā || 10-41 || śaraṃ gamayatītyatra punarvegākhyasaṃskriyām | vidadhatprerakammanya upacāreṇa jāyate || 10-42 || vāyuradriṃ pātayatītyatra dvāvapi tau jaḍau | draṣṭṛbhiḥ prerakapreryavapuṣā parikalpitau || 10-43 || preryaprerakayoriti śaraṃ gamayatīti, vāyuradriṃ pātayatīti ca | nivṛttimāśaṅkyeti, gantuṃ śaktatve'pi audāsīnyādinā kadācinna gacchet -- ityarthaḥ | ataśca gacchatyapi prayojye prayojakavyāpāreṇāvaśyabhāvyam -- iti bhāvaḥ | evamiti, prayojyaprayojakayorabhiprāyamelanayā -- ityarthaḥ | tadabhiprāyata iti mukhyaṇyartharūpatāmanusandhāya -- ityarthaḥ | anyo'pi loka iti, prayojyaprayojakābhyāmaparastaṭastho'pīti yāvat | tatheti prayojyaprayojakabhāvena, vegākhyasaṃskriyāṃ vidadhaditi, ākarṣaṇamokṣaṇādāvicchāprayatnādimān dhānuṣkaḥ | ākṛṣṭadhanuṣo hi tasya śaramumukṣānantaraprayatnāpekṣātmāṃgulisaṃyogajamaṃgulikarma, tasmājjyāṃgulivibhāgaḥ, tataḥ saṃyogavināśe dhanuḥsthasthitasthāpakalakṣaṇasaṃskārāpekṣāt dhanurjyāsaṃyogāt jyāyāṃ karma utpadyate, tena svakāraṇāpekṣaṃ jyāyāṃ vegākhyaṃ saṃskāramādatte, tamapekṣamāṇaḥ śarajyāsaṃyoge nodanaṃ bhavati tasmādiṣāvādyaṃ gatyātmakaṃ karma tannodanāpekṣamiṣau vegākhyameva saṃskāramārabhate yasmādāpatanādiṣoruttarottarakarmārambhaḥ | prerakaṃ manyate iti svayam | etadevātropacārabījaṃ, prerakammanyatvādeva hi asāvupacārāllokena preraka ucyate | vastuto hi preryaprerakayoḥ parasparāpekṣaṃ rūpaṃ tat | yatra preryasya jaḍatvātpāratantryānusandhānātmakaṃ preryatvameva nāsti, tatrānusandhibhājo'pi prerakasya tadapekṣaṃ mukhyaṃ prerakatvaṃ kathaṃ syāt, ataḥ prerakammanyatvāttasya prerakatvamupacārālloke vyavaharet -- ityuktam -- "upacāreṇa jāyate" iti | kārīṣo'dhyāpayatītyādau prerakasya jāḍyānmukhyapreryatvāsaṃbhave'pi preryammanyatānimittādupacārādadhyetuḥ preryatāvyavahāraḥ | parikalpitāvityupacaritāviti yāvat | tatra ca bījaṃ vāyuprabhavamavayavavibhāgajanakaṃ karma || 43 || etadevopasaṃharati - itthaṃ jaḍena saṃbandhe na mukhyā ṇyarthasaṅgatiḥ | āstāmanyatra vitatametadvistarato mayā || 10-44 || saṃbandha iti ajaḍasya jaḍāntarasya vā | evamapi tatsamarthācaraṇalakṣaṇe ṇyarthe kiṃ pravṛttakriyāviṣayatvamāhosvidapravṛttakriyāviṣayatvamityādi bahu vaktavyamiti neha vitānitamityāha -- āstāmityādi | anyatreti -- rakīrṇakavivaraṇādau || 44 || etadeva prakṛte yojayati -- arthe prakāśanā seyamupacārastato bhavet | "tataḥ" iti, samanantaroktājjaḍenājaḍasya jaḍāntarasya vā saṃbandhe ṇyarthasya mukhyatvābhāvāt hetoḥ | "upacāraḥ" iti yathā jāḍyādadrervāyośca pātyapātayitṛtve prayojyaprayojakabhāvo na mukhyaḥ, tathā jñānamarthaṃ prakāśayatītyatra jñānārthayoḥ prakāśyaprakāśakabhāve'pīti | naiyāyikānāṃ hi jñānamapi acetanamevāpadyate jñeyatvādarthavat, tadyogāt punarātmā cetanaḥ | yadāhuḥ śa cetanaścitā yogāt..................... |" iti | etaccādūra eva vyaktībhaviṣyati -- iti nehāyastam | etadabhyupagame ca yathā prayojyasyādreḥ svavyāpāraḥai patanaṃ tāttvikasiddhamevamiha prayojyasyārthasya prakāśanamabhyupagantavyam | tadāha - astu cedbhāsate tarhi sa eva patadadrivat || 10-45 || etaccābhyupagamya sopacāramuktam, vastutastu so'pīha na saṃbhavati nimittābhāvāt, nahi nirnimittamupacaraṇaṃ nyāyyam -- ityāha -- upacāre nimittena kenāpi kila bhūyate | kenāpīti yatra yathā vivakṣitena || etadeva darśayati - vāyuḥ pātayatītyatra nimittaṃ tatkṛtā kriyā || 10-46 || girau yenaiṣa saṃyoganāśād bhraṃśaṃ prapadyate | iha tu jñānamarthasya na kiñcitkarameva tat || 10-47 || upacāraḥ kathaṃ nāma bhavetso'pi hyavastu san | tatkṛteti vegavaddravyātmavāyusaṃyogajanitā-ityarthaḥ | kriyeti avayavavibhāgajanakaṃ karmeti yāvat | saṃyogāddhi karma, tasmādavayavavibhāgastataḥ saṃyoganāśastataḥ patanam, ataścātra sanimittakatvātpatanasya tāttvikatvam | iha punaḥ "arthātiśayapakṣe ca sarvasarvajñatā bhavet |" ityādyuktayuktyā jñānenārthasya na kiñcitkriyate, iti nimittābhāvādupacāraḥ kathaṅkāraṃ na tiṣṭhettajjñānodaye'pi kathamarthaḥ prakāśate, iti syāt | yadvā nirnimittamapyupacāro'stu kimanena setsyati ? -- ityāha -- "bhavetso'pi hyavastu san" iti | nahi upacāre viṣayasya viṣayiṇā tādrūpyaṃ vastuto ghaṭate yenāprakāśo'pyarthaḥ prakāśatvopacārāt tathābhāvamiyāt, nahyagnyupacārānmāṇavako'gnireva bhavet yena dāhādilakṣaṇāṃ tadarthakriyāmapi kuryāt || tadāha - aprakāśita evārthaḥ prakāśatvopacārataḥ || 10-48 || tādṛgeva śiśuḥ kiṃ hi dahatyagnyupacārataḥ | aprakāśita iti -- asañjātaprakāśatākhyadharmaka iti yāvat | tādṛgityapracyutaprācyarūpo'prakāśita eva -- ityarthaḥ || nanūpacāraḥ sarvātmanā cedavastusaṃstatkathaṃ māṇavako'gniḥ ityādistadvyavahāraḥ sarvatraivāvigānena prasiddhaḥ, atha tatropacaryamāṇasahacāritaikṣṇyādiguṇasadṛśaguṇayogo nāma vāstavamasti nimittaṃ yadvaśādevamādirupacāraḥ samullaset -- iti cet ? naitat, evamapi hyatra kiṃ vāstavaṃ nimittaṃ yenārthasya prakāśatvamupacarema, tasmādapāramārthika evātropacāraḥ -- ityāha -- śiśau vahnyupacāre yad bījaṃ taikṣṇyādi tacca sat || 10-49 || prakāśatvopacāre tu kiṃ bījaṃ yatra satyatā | saditi, vahnigatataikṣṇyādisadṛśasya taikṣṇyādeḥ śiśau vāstavatvāt | kiṃ bījam ? iti, na kiñcit -- ityarthaḥ || nanu kimanayā sadasannimittādiparyeṣaṇayā yāvatā hi jānāna eva viṣayaviṣayiṇorviviktaṃ svarūpaṃ prayojanaparatayā cetanaḥ puruṣa evaivaṃ vyavaharati "māṇavako'gniḥ" iti, tathaiva tattadvyavaharaṇayogyatākhyaṃ prayojanamuddiśyāprakāśarūpe'pyarthe prakāśo'yamartha iti vyavaharet ? -- ityāśaṅkyāha -- siddhe hi cetane yukta upacāraḥ sa hi sphuṭam || 10-50 || adhyāropātmakaḥ so'pi pratisandhānajīvitaḥ | na cādyāpi kimapyasti cetanaṃ jñānamapyadaḥ || 10-51 || aprakāśaṃ tadanyena tatprakāśe'pyayaṃ vidhiḥ | so'pītyadhyāropaḥ | bhavanmate ca pratisandhātā kaścinnāsti sa hi cetano vā syāt ātmā, caitanyaṃ vā jñānaṃ, na tāvadadyāpi cetana ātmā siddhaḥ, tasya svato'cetanasya jñānayoge tathātvopagamāt, jñānayogaśca samavāyena yathātmanastathā janyatayārthendriyāderekārthasamavāyena ca sukhāderapi saṃbhavatītyarthādayaścetanāḥ syuḥ | na cātra niyamanimittamutpaśyāmo yena samavāyāccetanatvaṃ naikārthasamavāyāderiti | yatpunaḥ saṃbandhāviśeṣe'pi vastusvabhāvakṛta evāyaṃ viśeṣaḥ - ityucyate tatpalāyanaprakārāsūtraṇam | tadāha -- ṅa cādyāpi kimapyasti cetanam" iti | nāpi caitanyarūpe jñāna eva cetana iti vyavahāraḥ, tasya dharmarūpatvena dharmivyapadeśāyogāt, tadapi ca jñānaṃ yadi svayaṃprakāśarūpaṃ bhavet tadaitadyujyeta, na caivam-ityāha -- jñānamapyetadaprakāśamiti | aprakāśamiti, viṣayapratibhāsakāle tadapratibhāsābhyupagamāt | nanvapratibhāsamānamapi jñānaṃ na śābarāṇāmivāsmākaṃ parokṣaṃ nityānumeyamapitu viṣayagrahaṇānantaramātmamanaḥsaṃyogajena jñānāntareṇa jñāyata eveti kathamasyāprakāśarūpatvaṃ yena cetanavyapadeśo na syāt, tadāha -- "tadanyena tatprakāśe'pyayaṃ vidhiḥ" iti | ayaṃ vidhirityarthaprakāśīyaprakāraḥ -- ityarthaḥ | yathā hyarthasyānyena jñānena prakāśatve prayojyaprayojakabhāvaḥ prasaktaḥ sa ca na mukhyo gauṇo vā kathañcana vyavatiṣṭhate, ityarthasya prakāśanamevāsiddham, evaṃ jñānasya jñānāntaravedyatve'pi mukhyaṇyarthasaṅgatyabhāvāt prakāśanameva na siddhyet | na cāprakāśātmano jaḍasya pratisandhātṛtvaṃ yujyate pratisandhānābhāve tajjīvitādhyāropānupapattāvupacāraḥ kathaṃkāramatra vyavatiṣṭhet -- ityalaṃ bahunā || nanu paraprakāśa(śya)tve'pi dīpo yathārthasya prakāśastathā jñānamapi bhavet tatkathamevamuktaṃ yajjñānāntarajñeyatvādaprakāśarūpaṃ jñānaṃ nārthaṃ prakāśayet iti ? -- ityāha -- nanu pradīpo rūpasya prakāśaḥ kathamīdṛśam || 10-52 || nanvatrāpi prāguktaṃ samagrameva dūṣaṇajātamupanipatet -- ityāha -- atrāpi na vahantyetāḥ kiṃ nu yuktivikalpanāḥ | "etā yuktivikalpanāḥ" iti samanantaroktā mukhyāmukhyaṇyarthamūlā upapattiprakārāḥ -- ityarthaḥ || atra na kevalamevaṃ yuktiparāhatatvaṃ yāvadvaiṣamyamapi -- ityāha -- yādṛśā svena rūpeṇa dīpo rūpaṃ prakāśayet || 10-53 || tādṛśā svayamapyeṣa bhāti jñānaṃ tu no tathā | no tatheti svayamaprakāśarūpatvāt | ata eva tuśabdo vyatireke, tenārthaprakāśanāvasare dīpasya svayamapi prakāśo na tu jñānasyeti, ataśca "tadasiddhaṃ yadasiddhena sādhyate" iti nyāyena svayamaprakāśamānaṃ jñānaṃ kathaṃ paraṃ prakāśayet -- ityāśayaḥ || vaiṣamyameva prakārāntareṇāpi draḍhayati -- pradīpaścaiṣa bhāvānāṃ prakāśatvaṃ dadā(dhā)tyalam || 10-54 || anyathā na prakāśerannabhede cedṛśo vidhiḥ | "prakāśatvaṃ dadā(dhā)ti" iti svaprabhācchuraṇayā bhāsvaratāmāda(dha)tte -- ityarthaḥ | yena nīle'pi paṭe raktapaṭabhramaḥ -- iti prāvādukānāṃ pravādaḥ | evaṃ bhāsvaratādhānamantareṇa cārthānāṃ prakāśa eva na syāt -- ityuktam -- "anyathā na prakāśeran" iti | ata eva mandaprāye pradīpe na kiñcidapi prakāśetetyuktam -- alamiti -- prakāśena paryāptaḥ samartha iti yāvat | jñānaṃ punararthasya na kañcidapyatiśayamādhatte ityuktaṃ bahuśaḥ | yadi ca kiñcitkaramapi jñānamarthasya pradīpa iva prakāśatvaṃ dadhyāttena tasyābhedo vācyaḥ, dīpo hi svaprabhācchuraṇātmanā'vāntaravyāpāreṇārthe prakāśatvaṃ dadhāti, jñānasya tu na kaścidavāntaravyāpāro'tra saṃbhavati | atha ca prakāśayatyarthamiti naitadabhedamantareṇa kathañcid ghaṭate ityuktam -- "abhede cedṛśo vidhiḥ" iti | īdṛśo vidhiriti pradīpanyāyenārthe prakāśatvapradhā(dā)nasāmarthyaprakāraḥ -- ityarthaḥ | ataśca prakāśa eva svaśaktivisphārasāratattadarthavapuṣā parisphuratīti siddham || tadāha - tasmātprakāśa evāyaṃ pūrvoktaḥ paramaḥ śivaḥ || 10-55 || yathā yathā prakāśeta tattadbhāvavapuḥ sphuṭam | "pūrvoktaḥ" iti prathamāhnikādau | yaduktam -- "jñeyasya ca paraṃ tatvaṃ yaḥ prakāśātmakaḥ śivaḥ |" (taṃ. 1|52) ityādyanantaprakāram | yathāyatheti yena yena nīlādyātmanā -- ityarthaḥ | yadā ca prāguktayuktyā prakāśārthayorabheda eva tadā nīlatvamiva nīlasya prakāśamānatvamapi svarūpagata eva dharmaḥ -- iti yuktamuktam -- vedyatā bhāvasya nijaṃ vapuriti || ata āha -- evaṃ ca nīlatā nāma yathā kācitprakāśate || 10-56 || tadvaccakāsti vedyatvaṃ tacca bhāvāṃśapṛṣṭhagam | nanvabhinnamidamarthaprakāśātmakamakhaṇḍaṃ svalakṣaṇam, tatra vedyatvaṃ nāma dharmaḥ kimarthāṃśe nipatati āhosvitprakāśāṃśe? ityāśaṅkyoktam -- "tacca bhāvāṃśapṛṣṭhagam" iti | ata eva śābaramatoditasya dvividhasyāpi pramāṇabalasyānena saṃgrahaḥ kriyamāṇo nāpasiddhāntatāṃ puṣṇāti -- ityāha -- phalaṃ prakaṭatārthasya saṃvidveti dvayaṃ tataḥ || 10-57 || vipakṣato rakṣitaṃ ca sandhānaṃ cāpi tanmithaḥ | prakaṭatārthagateti kaumārilāḥ | saṃvitpramātṛgateti prābhākarāḥ | tata iti samanantaroktādarthaprakāśayorabhedalakṣaṇāddhetoḥ | vipakṣata iti, prakaṭatāyā arthadharmatve sarvānpratyevārthaḥ prakaṭo bhavediti sarve sarvajñā bhaveyuḥ | saṃvitteśca pramātṛdharmatve'rthasya na kiñcidityasau parokṣa eva syādityevamādirūpāt | rakṣitamiti | nahi idānīmarthasya prakaṭatā sarvāviśeṣeṇa yujyate vaktaṃ pramāturekatvāt sarvārthasyaivābhāvāt, māyāpade ca yadyapi bhinnāḥ pramātārastathāpi prakāśamāno'rthaḥ pramātṛgatatvena tattatpramātṛbhedena sukhādivadekaikaśo niyata eva, saṃvittiśca pramātṛdharmo'pi nārthasaṃbandhaṃ jahāti pramātṛsāratvādarthasyeti sarvasarvajñasyārthapārokṣyasya na kaścidavakāśaḥ | tata eva ca tayoḥ paraspareṇāpi saṃdhānam, prakaṭatāsaṃvittipakṣayoranyonyaṃ nāsti kaścidbhedaḥ -- ityarthaḥ | itthamiyatā nīlatādivadvedyatvaṃ bhāvadharma eveti nirvāhitam || etadeva dṛṣṭāntadṛśā darśayati -- tathāhi nibhṛtaścauraścaitravedyamiti sphuṭam || 10-58 || buddhvā nādatta evāśu parīpsāvivaśo'pi san | seyaṃ paśyati māṃ netratribhāgeneti sādaram || 10-59 || svaṃ dehamamṛteneva siktaṃ paśyati kāmukaḥ | yathā cāśu tāratamyāvicāreṇaiva tattadarthajighṛkṣāparo'pi bhavaṃścauraścaitreṇaitadviditamiti sphuṭaṃ niścitaṃ jñātvā paramopādeyamapi bhāvajātaṃ naivādatte -- iti tadupādātuṃ hātuṃ vā na samarthaḥ -- iti kiṅkartavyatāmūḍhatayā duḥkhitaprāyatvānnibhṛtaścitralikhita ivāste -- ityarthaḥ | kāmukaśca śeyaṃ manorathaśatairapyaprāpyā priyatamā sādaraṃ natu veśyāvadrañjanāmātreṇa netratribhāgena natu taṭasthavatsṛṣṭena netreṇa māṃ paśyati kṣaṇamapi maddarśanānna viramati" iti svaṃ dehamamṛteneva siktaṃ paśyati, svātmani paraṃ sukhātiśayamavabuddhyata -- ityarthaḥ | tadyadyarthavedanaṃ pramāturdharmaḥ syāttatkathaṃ cauraścaitraviditatvādarthaṃ nādadyāt, kāmukaśca priyāvalokanādamṛtāsiktamiva svaṃ dehaṃ jānīyāditi yuktamuktaṃ -- vedyatā bhāvadharma iti | arthaviniveśinaśca vedyatvasyārthakriyābhedopadarśanārthamudāharaṇadvayopādānaṃ yatpūrvatra duḥkhakāritvamuttaratra sukhakāritvamiti || nanu saṃvinmayaścedarthastarhi tasya vedyatvamiti saṃvidevoktā bhavet, na ca saṃvidarthasya dharmastatkimidaṃ vedyatvaṃ bhāvadharma iti ? -- ityāśaṅkyāha -- na caitajjñānasaṃvittimātraṃ bhāvāṃśapṛṣṭhagam || 10-60 || arthakriyākaraṃ taccenna dharmaḥ ko nvasau bhavet | nacedaṃ vedyatvaṃ jñānātmakaṃ saṃvinmātrameva yato bhāvāṃśapṛṣṭhagamiti | ata eva tatsaṃvinmātrātiriktatvenārthādbhāvāṃśadharmastathātve cāsya kiṃ nibandhanam -- ityuktamarthakriyākaramiti | sā cārthakriyā samanantarameva darśitā | dharmaścenneṣyate tannīlādirapi kaściddharmaḥ syādityuktaṃ ṅa cetko nvasau bhavet" iti | mātragrahaṇena ca vedyatvasya jñānasaṃvitterādhikyaṃ dhvanitam | adhikaśca bhāvo vā syāt taddharmo vā, na tāvadvedyatvaṃ bhāvastasya hi vedyatvaṃ na tu vedyatvameva saḥ, ataśca taddharma eveti yuktamuktam -- "vedyatvaṃ bhāvadharmaḥ" iti || nanvatrokta eva doṣo yadvedyatādharmā bhāvaḥ sarvānprati syāditi | naivametat -- ityāha -- yaccoktaṃ vedyatādharmā bhāvaḥ sarvānapi prati || 10-61 || syādityetatsvapakṣadhnaṃ duṣprayogāstravattava | bhavata evāyaṃ vyāmoho yadayudhyamānaṃ vāsudevaṃ prati preraṇātmakādduṣprayogāt yathā vāruṇī gadā prayoktārameva śrutāyudhaṃ jaghāna tathā matpakṣaṃ prati prayuktaṃ dūṣaṇaṃ ma(tva)tpakṣameva hanyāt, tathā ca jñānenānatiśayito'pi arthastvanmate, yadi vedyatāmāsādayet tadatiśayitatvāviśeṣāt sarvānpratyevāsau vedyaḥ syāditi || asmatpakṣe punaḥ paraprakāśātmā svatantraḥ śiva evāstīti tadapekṣayā nānyaḥ kaściditi sarvārthasyaivābhāvāt kaṃ prati cakāsyāt -- ityāha - - asmākaṃ tu svaprakāśaśivatāmātravādinām || 10-62 || anyaṃ prati cakāstīti vaca eva na vidyate | māyāpade tu pramātṛbhede'pi tattanmātṛmayatvādarthaḥ sukhādivatpratyekaṃ niyata evetyuktaṃ prāk || na kevalamekapramātṛsatattvavastuvādenaivaṃ yujyate yāvatpramātṛprameyayostattvato bhede'pi -- ityāha - sarvānprati ca tannīlaṃ sa ghaṭaśceti yadvacaḥ || 10-63 || tadapyaviditaprāyaṃ gṛhītaṃ mugdhabuddhibhiḥ | aviditaprāyamiti, kimiha vayaṃ vedyatāyāḥ sarvāviśeṣaṃ prasañjayituṃ nīlatāṃ nidarśayāmaḥ kimu tāmeva vedyatāmityavivicyaivopagatam -- ityarthaḥ || etadeva sayuktikaṃ darśayati -- nahi kālāgnirudrīyakāyāvagatanīlimā || 10-64 || tava nīlaḥ kiṃ nu pīto maivaṃ bhūnnatu nīlakaḥ | na kañcitprati nīlo'sau nīlo vā yaṃ prati sthitaḥ || 10-65 || taṃ pratyeva sa vedyaḥ syātsaṅkalpadvārako'ntataḥ | kālāgnirudrasya dehe saṃvidito yo nīlimākhyo guṇaḥ sa na caitrasya bhavitumarhati, na hi dharmyantaragatena dharmeṇa dharmyantaraṃ tadvattayā suvacam | atyantamasaṃbhavanīyatāṃ paradharmasya paratra darśayituṃ kālāgnirudrīyakāya -- ityuktam | nanu yadyanyagato nīlimā nānyaṃ prati syāt kimasau taṃ prati pīto bhavet? -- ityāśaṅkate "kiṃ nu pītaḥ" iti | pariharati "maivaṃ bhūnnatu nīlakaḥ" iti | nahi pīto neti nīlo bhavitumarhati, na hi ghaṭalauhityameva paṭasya mālinyamityeva (lauhityamiti) yujyate, tataśca yathā nīlaṃ sarvān prati -- iti nidarśanasya ko'bhiprāyaḥ -- iti na jānīmaḥ | yadi tu vedyatayā nīlaṃ sarvāviśiṣṭamiti nidarśanārthastadidaṃ dārṣṭāntikameva dṛṣṭāntīkṛtaṃ svamataviruddhaṃ cābhihitaṃ yenoktaṃ -- mugdhabuddhibhiḥ" iti | iha punarasmanmate parapramātrapekṣayā pṛthak pramātṛprameyayoravabhāsa eva nāstīti kiṃ kasya cakāsyāt -- ityāha -- ṅa kañcitprati nīlo'sau" iti | aparapramātrapekṣayā tu sphuṭe'pi pramātṛprameyavibhāge pramātṛmayatvādarthasya pūrvoktayuktyā yaṃ prati nīlaṃ nīlaṃ taṃ prati vedyameva syāt -- ityāha -- ṅīlo vā" ityādi | evakāro bhinnakramaḥ | nanu nīlaṃ vedyameveti niyamanimittaṃ na kiñcidutpaśyāmo deśakālādibhedena pārokṣyasyāpi saṃbhavāt? -- ityāśaṅkyāha -- śaṅkalpadvārako'ntataḥ" iti | yastu saṅkalpādinā vedyo na bhavati nāsau taṃ prati nīlo'pi syāt, nahi nīlatayā vedanaṃ muktvā nīlo nāma kaścit prakāśamānataiva sattetyuktatvāt || bhavanmate parāpekṣasya dharmasya paratvāviśeṣe'pi paratra yathā niyamo dṛṣṭastadvadiha kiṃ neṣyate -- ityāha - yathā cārthaprakāśātma jñānaṃ saṅgīryate tvayā || 10-66 || tathā tajjñātṛvedyatvaṃ bhāvīyaṃ rūpamucyatām | bhavatā hi sāmānyenārthaprakāśātmakatvaṃ jñānasya rūpamuktaṃ tatsarvārthaprakāśatvāviśeṣe'pi yugapattathā sāmanantyāyogāt idaṃ nīlajñānamidaṃ pītajñānamiti niyatārthaprakāśātmakameva jñānamabhyupeyate, evamasmatpakṣe'pi vedyatākhyo bhāvīyo dharmaḥ pratiniyatapramātṛsaṃbandhī vābhidhīyatām, ko'yamasthāne'bhiniveśo yadekasya pramāturvedyaḥ parasyāpi tathā syāditi | atha tatra janakatvādi nibandhanāntaramāśrīyate, tadihāpi samānam, bhavati hi māyāpade pramātṛjanyaṃ vedyatvamityabhimānaḥ | ata eva naiyāyikaprakriyaiva māyāpade vyavahāranibandhanamiti cirantanānāmāmnāyaḥ || na cāsya paryanuyogasyāvakāśaleśamapi paśyāmaḥ -- ityāha -- na ca jñātā'tra niyataḥ kaścijjñāne yathā tava || 10-67 || arthe jñātā yadā yo yastadvedyaṃ vapurucyatām | nahi yathā bhavato jñānād vyatiriktaḥ svatantra evārthaḥ saṃbhavati tathehārthaprakāśavyatirikto jñātā nāma yenaikasya pramātuḥ prakāśamāno'rthaḥ pramātrantarasyāpi tathā kiṃ na syāditi codyeta, asmaddarśane hi parasparānurūpagrāhyagrāhakayugalanirmāṇabhaṅgyā yo yadarthāvabhāsasaṃbhinnasaṃvidātmakaḥ sa tasya pramātā, yastu na tathā sa na tasya pramātaiva bhavediti taṃ prati kathaṅkāraṃ prakāśatāmiti siddhaṃ niyatapramātṛvedyatvam || tadetadasmābhiḥ punaḥ punarucyamānaṃ śrutvāpyanavadhārayannavahāsyatāmeva yāsyati -- ityāha -- tattadvijñātṛvedyatvaṃ sarvānpratyeva bhāsatām || 10-68 || ityevaṃ codayanmanye vrajed badhiradhuryatām | na hyanyaṃ prati vai kañcidbhāti sā vedyatā tathā || 10-69 || badhiradhuryatāmiti, badhiro hi na śṛṇotyeva, ayaṃ punaḥ śraṛṇvannapi na śraṛṇotīti tamapyatiśete -- ityevamuktam | yatastadarthāvabhāsasaṃbhinnasaṃvidrūpamanyaṃ kañcitprati tathaikātmyena sā vedyatā naiva bhāti taṃ prati bhāvo vedyatāmeva na yāyāt -- ityarthaḥ || "ataśca vedyatā nāma bhāvasyaiva nijaṃ vapuḥ" ityukte kimiti niṣkāraṇamiyatkupyate -- ityāha -- bhāvasya rūpamityukte keyamasthānavaidhurī | nanu bhāvadharmavedyatāpakṣe nīlatāderiva vedyatāyā api svavyatiriktasvarūpāveśivedyatāyogādanavasthā''patedityuktaṃ tatkathaṃ parihartavyam -- ityāha -- anena nītimārgeṇa nirmūlamapasāritā || 10-70 || anavasthā......................... anena nītimārgeṇeti -- yathaikapramātṛvedyatāyā na pramātrantarasaṃbandho yuktastathaiva samānanyāyatvādvedyatāntarasaṃbandho'pi-ityarthaḥ || 70 || etadevopapādayati - tathā hyanyairnīlādyai kintu sadṛśī na sā | vedyatā kintu dharmo'sau yadyogātsarvadharmavān || 10-71 || dharmī vedyatvamabhyeti sa sattāsamavāyavat | nanu bhavanmate vedyatā nāma kiṃ dharmamātramuta jñānarūpatayā guṇapadārthāntarateti | tatra dharmamātratve na bhavedevāsyā vedyatākhyadharmāntarayogaḥ, jñānaguṇarūpatve ca ṅirguṇā guṇāḥ" iti nītyā kathamasyā vedyatāntaraṃ sajātīyo dharmaḥ syāt | tadyathā vaijātyena nīlatāyā vedyatākhyo dharmo bhavet naivaṃ tasyā vedyatāntaramityasyā nīlādidharmāntaravailakṣaṇyam apitu asau vedyatādharmaḥ samavāyavṛtyā svāśrayasya vedyavyavahāraheturyaṃ vinā sakaladharmakalmāṣitavapuṣo'pi tasya dharmiṇaḥ svayaṃ vedyāvedyatvavirahiṇo vedyamiti vyapadeśo'pi durghaṭaḥ syāt | nanu vedyatākhyo dharmo'pi svayamavedyaścedasiddha evāsāviti kathamiva svasaṃbandhena dharmiṇaṃ vyavahārayet -- ityāśaṅkāṃ parihariṣyan dṛṣṭāntayati -- śa sattāsamavāyavat" iti | anena guṇakarmaviśeṣā apyupalakṣitāḥ || 72 || etadeva vyanakti -- brūṣe yathā hi kurute sattā satyasataḥ sataḥ || 10-72 || samavāyo'pi saṃśliṣṭaḥ śliṣṭānaśliṣṭatājuṣaḥ | antyo viśeṣo vyāvṛttirūpo vyāvṛttivarjitān || 10-73 || vyāvṛttān śvetimā śuklamaśuklaṃ gamanaṃ tathā | tadvannīlādidharmāṃśayukto dharmī svayaṃ sthitaḥ || 10-74 || avedyo vedyatārūpāddharmādvedyatvamāgataḥ | "kurute" iti prativākyārthamanuṣajyate | satīti svarūpeṇa | śaṃśliṣṭaḥ" iti svayaṃ vṛttirūpaḥ -- ityarthaḥ | "antyaḥ" iti anteṣūtpādavināśayorante'sthitatvādantaśabdavācyeṣu nityadravyeṣu bhavaḥ sthita iti yāvat | "viśeṣaḥ" iti svāśrayasya sarvato viśeṣakatvādbhedakaḥ -- ityarthaḥ | śvetimeti svayaṃ śvetarūpo'śuklaṃ karoti -- ityarthaḥ | tatheti agantāraṃ gantāraṃ kuryāt-iti tātparyam | vedyatvamāgataḥ san sthita iti yojanīyam | kiledaṃ bhavaddarśanaṃ yaduta parasāmānyarūpā dvividhā sattā svarūpasattā samavāyinī ceti | tatra samavāyinī dravyaguṇakarmasveva bhavati, svarūpasattā tu sāmānyaviśeṣasamavāyeṣu | yaduktam -- "tripadārthakarī sattā......................... |" iti | tatra yathaiva dravyādayastrayaḥ svarūpeṇa na santo nāsantaḥ sattāsamavāyāttu santaḥ, sattā tu svarūpeṇaiva sattvāt na satyasatī vetiparyanuyogapātram | anenāparamapi sāmānyamupalakṣitam | yato gauḥ svarūpeṇa na gaurnāgaurgotvābhisaṃbandhāttu gauḥ, gotvaṃ tu svata eva tathātvāt na jātyantarayogamāvahati | yathā ca kāryaṃ vā kāraṇe sāmānyaṃ vā viśeṣe svayamavṛttirūpaṃ samavāyavṛttyā vartate, samavāyaśca svāśraye vartamānaḥ svayameva vṛttirūpatvānna samavāyādivṛttyantaramapekṣate | yathā ca bhāvānāmanuvṛttipratyayahetusāmānyayogadvārakasaṃśayapratipakṣatayā guṇakarmādayo dharmā vyāvṛttibuddhihetavo viśeṣā iha, teṣāmapi tathaiva sāmānyayogena saṃśayabījabhūtatve pralaye vā nityadravyeṣu sajātīyavijātīyavailakṣaṇyādhāyino'tyantavyāvṛttibuddhihetavo mādṛśāmanyathānupapatyā yogināṃ tu pratyakṣeṇa siddhā antyā viśeṣā upagamyante | bhāvāśca svarūpeṇa na vyāvṛttā nāpyavyāvṛttā vyāvṛttiyogāttu vyāvṛttā iti bhaṃgyā viśeṣaireva vyāvṛtyante, viśeṣāstu svayaṃ vyāvṛttirūpatvānna vyāvṛttā avyāvṛttā veti vikalpanīyāḥ | yathā ca paṭaḥ svarūpānna śveto nāpyaśvetaḥ śvetaguṇasaṃbandhāttu śvetaḥ, śvetaguṇastu śvetarūpatvādeva na svasamavāyiśvetāntaramupayācate | yathā ca gantā na svayaṃ gantā nāpyagantā gamanakriyāyogāttu gantā, gamanakriyā tu gamanātmakatvādeva na svātmani gamanamanyadarthayate | evaṃ sakaladharmayukto'pi bhāvaḥ svayaṃ na vedyo nāvedyo vedyatāsaṃbandhāttu vedyaḥ, vedyatā punaḥ svātmanaiva vedyatvānnāvedyā vedyā vetyanuyoktuṃ yuktetyuparamyate || 73- 74 || nanu yathā (sattā)svarūpeṇa satī tathā vedyatāpi svarūpeṇaiva vedyetyukte svarūpasyaiva vedyatvaṃ vedakatvaṃ ca dvitayaṃ prāpnuyāt, tacca na yuktaṃ, virodhāt ? -- ityāśaṅkya svayaṃvedyatāṃ svaprakāśatāyāmeva viśramayati - vedyatā bhāsamānā ca svayaṃ nīlādidharmavat || 10-75 || aprakāśā svaprakāśāddharmādeti prakāśatām | vedyatā ca yadā svayamavabhāsate tadāsau nīlādivajjaḍocitena rūpeṇāprakāśamānāpi svaprakāśatākhyātsvarūpādeva prakāśatāmeti svayameva prakāśate, na tu svāpekṣayā karmabhāvaṃ labhate -- ityarthaḥ || 75 || ataśca na vedyatā vedyā bhavitumarhati -- ityāha -- prakāśe khalu viśrāntiṃ viśvaṃ śrayati cettataḥ || 10-76 || nānyā kācidapekṣā'sya kṛtakṛtyasya sarvataḥ | vedyasya hi jaḍatayā pāratantrye saṃvidi viśrāntirnāma vedyatā, viśrāntestu kimanyadapekṣaṇīyaṃ yena vedyatāyāmapi vedyatā bhavet -- ityuktaṃ ṅānyā kācidapekṣā" iti "kṛtakṛtyasya" iti ca || 76 || nanu yadi prakāśaviśrāntisatattvaiva vedyatā tatkathamasyā bhāvadharmatvam ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā ca śivanāthena svātantryādbhāsyate bhidā || 10-77 || nīlādivattathaivāyaṃ vedyatā dharma ucyate | dharma ityarthādbhāvasya || 77 || nanu bhavatu nāma vedyatā nāma bhāvadharmaḥ kā no vicikitsā, idaṃ punaḥ kathaṃ yadanekeṣu pramātṛṣu tathānaikyamiti, nahi pramātṛbhede'pi nīlasya svātmani kaścidviśeṣo yenaivaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ siddhaṃ hi vedyatvaṃ bhāvadharmo'stu kā ghṛṇā || 10-78 || idaṃ tu cintyaṃ sakalaparyantoktapramātṛbhiḥ | vedyatvamekarūpaṃ syāccāturdaśyamataḥ kutaḥ || 10-79 || etadeva pratividhatte -- ucyate paripūrṇaṃ cedbhāvīyaṃ rūpamucyate | tadvibhurbhairavo devo bhagavāneva bhaṇyate || 10-80 || atha tannijamāhātmyakalpitoṃ'śāṃśikākramaḥ | sahyate kiṃ kṛtaṃ tarhi proktakalpanayā'nayā || 10-81 || evaṃvidhaṃ hi bhāvānāṃ rūpaṃ pūrṇamapūrṇaṃ ca, tatra pūrṇarūpatve svaprakāśaḥ para eva prakāśastathojjṛmbhate iti ko nāma bhāvārthaḥ, apūrṇaṃ ca rūpaṃ dharmadharmyādirūpatayā pārameśvaryā svātantryaśaktyaiva tathā kalpitamiti bhedānuprāṇitaḥ samagra evāyaṃ vyavahāraḥ soḍhavya iti kimanayā pāñcadaśyādikramakalpanayā'parāddhaṃ yadevamasyāḥ pradveṣaḥ || 81 || tadevamekameva nīlaṃ tattadaṃśāṃśikākrameṇāvabhāsamānaṃ tathā tathā bhidyata eva -- ityāha -- ata eva yadā yena vapuṣā bhāti yadyathā | tadā tathā tattadūrpamityeṣopaniṣatparā || 10-82 || yena vapuṣeti udriktānudriktasakalādiśivāntapramātṛvedyena -- ityarthaḥ | tadrūpamiti -- sakalavedyaṃ pralayākalavedyamityādi || 82 || nanu yadi tattatsakalādipramātṛvedyatā pramātṛbhedādeva kathañcana bhedamupanītā tathāpyekarūpaivāsāvarthakriyāyā bhedenākaraṇāt tadvedyamapyekarūpameveti punarapi pāñcadaśyādikramakalpanā kalpanaiva ? - - ityāśaṅkya vedyatābhedasamarthanārthamarthakriyābhedaṃ pratijānīte -- caitreṇa vedyaṃ jānāmi dvābhyāṃ bahubhirapyatha | mantreṇa tanmaheśena śivenodriktaśaktinā || 10-83 || anyādṛśena vetyevaṃ bhāvo bhāti yathā tathā | arthakriyādivaicitryamabhyetyaparisaṃkhyayā || 10-84 || yathaiva bhāvo bhāti tathā'rthakriyā, ..........'nyādṛśeneti anudriktaśaktinā | ityevamiti caitreṇa............... || 84 || tadeva diṅmātreṇopapādayan vyanakti -- tathā hyekāgrasakalasāmājikajanaḥ khalu | nṛttaṃ gītaṃ sudhāsārasāgaratvena manyate || 10-85 || iha khalu prekṣāvatāṃ sāmājikānāṃ madhyādevaikaḥ pramātā pade............ṭena dāḍhryādeva mayeti(nyate) nṛttagītāderbahuvedyatākhyamatiśayaṃ manvānastatsvānubhavaikagocarācaramacamatkārasāratayā parāmṛśet- ityarthaḥ | ekaikapramātṛvedyāddhi nṛttāderanekapramātṛvedyasyāsyāstyeva sarvasañcetyo'tiśayo yena tāvatyaṃśe pramātraikyaṃ syāt || 85 || tadāha - tata evocyate mallanaṭaprekṣopadeśane | sarvapramātṛtādātmyaṃ pūrṇarūpānubhāvakam || 10-86 || tata iti bahumātṛvedyatvalakṣaṇāddhetoḥ | ucyate iti -- sarvaiḥ | yacchrīpratyabhijñāyāṃ -- ""taṃ taṃ ghaṭādimarthamekadeśavyavasthitāḥ pramātāraḥ samaṃ saṃvedyamānāstāvatyaṃśe tadaikyamupayānti |"" iti | pūrṇarūpeti iyadeva hi pūrṇaṃ rūpaṃ yadvigalitavedyāntaratayā tatraivānanyākāṃkṣatvena parāmarśanaṃ nāmeti || 86 || nanvekaikasya pṛthak pṛthak nṛttādisaṃvittirevamavasthiteti kimanekapramātṛvedyatvena -- ityāha - tāvanmātrārthasaṃvittituṣṭāḥ pratyekaśo yadi | kaḥ saṃbhūya guṇasteṣāṃ pramātraikyaṃ bhavecca kim || 10-87 || evaṃ hi sāmājikānāmanekapramātṛvedyatā, saṃmīlanayātaḥ ko guṇo na kaścitsvānubhavasākṣikasyāpi camatkārātiśayasya nihnava eva kṛtaḥ syāt-ityarthaḥ | nanu tāvatyaṃśe pramātraikyādevaivaṃ camatkārānubhavo bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- "pramātraikyaṃ bhavecca kim" iti | ekasmin hi vastunyanekavedyatāvabhāsa eva svātmaviśrāntimayaparāmarśopārohakrameṇa vigalitabhedatayā pramātṛṇāmaikyopagame bījaṃ yata evaṃvidhānandasandohapātratā'pi bhavet || 87 || ata evāha - yadā tu tattadvedyatvadharmasaṃdarbhagarbhitam | tadvastu śuṣkātprāgrūpādanyadyuktamidaṃ tadā || 10-88 || śuṣkātprāgūrpāditi ekaikapramātṛsaṃvedyānnīrasaprāyāditi yāvat | anyaditi niratiśayacamatkārakārirūpāntarāviṣṭam -- ityarthaḥ | atra hetuḥtattadvedyatvadharmasaṃdarbhagarbhitamiti pramātraikyam || 88 || na kevalaṃ loke sakalapramātrapekṣayā vedyatvamevaṃ vicitrārthakriyākāri, yāvacchāstre'pi pramātrantarāpekṣayā -- ityāha -- śāstre'pi tattadvedyatvaṃ viśiṣṭārthakriyākaram | bhūyasaiva tathā ca śrīmālinīvijayottare || 10-89 || tathā ṣaḍvidhamadhvānamanenādhiṣṭhitaṃ smaret | adhiṣṭhānaṃ hi devena yadviśvasya pravedanam || 10-90 || tadīśavedyatvenetthaṃ jñātaṃ prakṛtakāryakṛt | bhūyasaivetyavigānena sarvatraiva -- ityarthaḥ | etadevodāharati tathā cetyādinā | etacca svayameva vyākhyāya prakṛte yojayati adhiṣṭhānamityādinā | nahi bhedavādināmivāsmākaṃ bhinnaṃ viśvamasti yena taduktavadadhiṣṭhātradhiṣṭheyabhāvo bhavedityuktaṃ devena viśvasyādhiṣṭhānaṃ pravedanamiti | saṃvinmayo hi saḥ saṃvidaśca saṃvedya eva viṣaya ityādhāra ityadhiṣṭheya iti cocyate, tataścetthamanekavedyatāprakāreṇa śivavedyatvena jñātaṃ sat ṣaḍadhvalakṣaṇaṃ viśvaṃ prakṛtaṃ dīkṣākarmādikāryaṃ karotyevaṃvidhārthakriyākṣamam -- ityarthaḥ | evaṃ mantramaheśvarādivedyatvenāpi niyatatattattattvāvāptiḥ syādityaparisaṃkhyeyamatrārthakriyāvaicitryam || 91 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- evaṃ siddhaṃ vedyatākhyo dharmo bhāvasya bhāsate || 10-91 || tadanābhāsayoge tu svarūpamiti bhaṇyate | tadanābhāsayoge iti tasya vedyatākhyasya dharmasyāparāmarśe sati -- ityarthaḥ | tenābhāsāntarasaṃmūrchanāvirahito nīlamityeva vimṛśyamānaḥ sāmānyātmaka ekaka evābhāsaḥ pañcadaśaṃ svarūpamityuktam || 92 || nanu nīlamityapi svarūpeṇa vimṛśyamānamantaḥkṛtanikhiladharmātmakameva vimṛṣṭaṃ syāditi pramātrantaravedyatoparāgo durapahnava eva? -- ityāśaṅkyāha -- upādhiyogitāśaṅkāmapahastayato'sphuṭam || 10-92 || svātmano yena vapuṣā bhātyarthastatsvakaṃ vapuḥ | upādhiyogitāśaṅkāmityāśaṃkitamābhāsāntaram -- ityarthaḥ | asphuṭamiti -- vastuno hi deśakālābhāsasaṃmūrchanayā svālakṣaṇyāpattau sphuṭatā bhavet -- iti bhāvaḥ | svātmana iti pramātuḥ, yena vapuṣeti sāmānyātmanā, svakaṃ vapuriti svarūpam | iha hi māyāpade vikalpadaśāmadhiśayāno vimarśaḥ samāropitadharmāntarapratikṣepāya pravartamānaḥ svālakṣaṇyādavibhinnamapi ābhāsāntaraṃ vyavacchindan sāmānyātmakaṃ nīlamātrameva vimṛśati natu svarūpāvinābhāvinīṃ sattāmapi spṛśatīti kathaṃ nīlamātraparāmarśadaśāyāṃ vedyatākhyadharmāntaroparāgasaṃbhāvanāpi -- iti tātparyārthaḥ || 93 || nanu dharmāntaraṃ vyavacchetsyatā vikalpena pramātrantaravedyatā vyavacchidyatāṃ nahi tāmantareṇa svarūpameva na syāt tatpramātṛvedyatā tu kathaṅkāraṃ tirodhīyeta ? -- ityāśaṅkyāha -- jānāmi ghaṭamityatra vedyatānuparāgavān || 10-93 || ghaṭa eva svarūpeṇa bhāta ityapadiśyate | nanvatra jānāmīti jñānakriyākarmatayā svayaṃvedyatā tāvadasti, pramātrantaravedyatā cāvaśyaṃbhāvinī asmadādyagocaratve'ntataḥ krimisarvajñāderapi vedyo bhavedityuktatvāt; tatkathamuktaṃ vedyatānuparāgavān svarūpeṇa ghaṭo bhāta iti ? -- tadāha -- nanu tatra svayaṃvedyabhāvo mantrādyapekṣayā || 10-94 || api cāstyeva...................... tadidamanavadhāritāsmadabhiprāyasya codyam na hyasmābhirghaṭaḥ svarūpeṇa vedyatānuparāgavānityuktaṃ kiṃtu vedyatānuparāgavān bhāta iti || na ca ghaṭaṃ jānāmītyatra svavedyatāṃ sarvajñādivedyatāṃ ca jānāmītyanusandhirasti, jānāmīti cāsmadarthaviśrānto jñānaparāmarśa evāyam -- ityāha -- ...........ṇanvastu na tu sanpratibhāsate | na ca svarūpaparāmarśanāntarīyakatayā sarvatraiva svātmavedyatāpi syāt -- ityāha -- avedyameva kālāgnivapurmeroḥ parā diśaḥ || 10-95 || mameti saṃvidi paraṃ śuddhaṃ vastu prakāśate | śuddhamiti svaparavedyatāsaṃbhedaparāmarśarahitam -- ityarthaḥ || 95 || nanu śuddhaṃ vastu prakāśate cetsiddhamasya vedyatvam, avedyaṃ ca prakāśate ceti vipratiṣedhaḥ ? satyaṃ, kintu prakāśamānatvādvedyaṃ natu vedyatvena prakāśamānam -- ityāha -- bhātatvādvedyamapi tanna vedyatvena bhāsanāt || 10-96 || avedyameva bhānaṃ hi tathā kamanuyuñjamahe | taditi svarūpamātrarūpaṃ śuddhaṃ vastu | avedyamiti vedyatvābhāsāntarāsaṃmūrchitam -- ityarthaḥ| atra hetuḥ na vedyatvena bhāsanāditi | nanu "apratyakṣopalambhasya nārthadṛṣṭiḥ prasiddhyati |" iti bhaṅgyā vedyatāyāmanābhāsamānāyāṃ kathamiva svarūpeṇa vedyaṃ bhātaṃ bhavet ? -- ityāśaṅkyāha -- bhānaṃ hītyādi | bhānaṃ hi prakāśaḥ, sa ca vimarśajīvitaḥ -- ityuktam | sa ca "ghaṭaṃ jānāmi" ityatra ghaṭa iva vedyatāyāṃ na saṃbhavati vedyamityanavasāyāt pratyuta kālāgnyādāvavedyatāparāmarśo darśitaḥ, tatkasyāyaṃ paryanuyogo vedye prakāśamāne kathaṃ vedyatāyā aprakāśanamiti || 96 || evaṃ ca pāñcadaśyādikramakalpanā vāstavyeva -- ityāha -- evaṃ pañcadaśātmeyaṃ dharā tadvajjalādayaḥ || 10-97 || avyaktāntā yato'styeṣāṃ sakalaṃ prati vedyatā | anena vastudharmākhyaprameyānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭasya tattvavidherapyāsūtraṇaṃ kṛtam || 97 || nanu "ityanena kalādyena dharāntena samanvitāḥ | pumāṃsaḥ sakalā jñeyā.................... ||" (mā.vi.1|35) ityuktyā kalāntaṃ sakalasyāvasthānaṃ tatkathamavyaktāntamasya pramātṛtvamuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- yattūcyate kalādyena dharāntena samanvitāḥ || 10-18 || sakalā iti tatkośaṣaṭkodrekopalakṣaṇam | nahyanena vākyena puṃsaḥ kalāntamavasthānamuktaṃ, tathātve hi "puruṣaḥ pañcaviṃśakaḥ" ityādiśrutivirodhaḥ syāt, kiṃtu udriktamasya māyādikañcukaṣaṭkamiti | taddhi pralayākalasyānudriktaṃ vijñānākalasya dhvastamiti || 98 || tadāha - udbhūtāśuddhacidrāgakalādirasakañcukāḥ || 10-99 || sakalālayasaṃjñāstu nyagbhūtākhilakañcukāḥ | jñānākalāstu dhvastaitatkañcukā iti nirṇayaḥ || 10-100 || raseti ṣaṭ || 100 || nanu dehādivedyāṃśaprādhānyānmukhyatayā sakalaḥ pramātaiva na bhavatīti kutastyaṃ pāñcadaśyam? -- ityāśaṅkyāha -- tena pradhāne vedye'pi pumānudbhūtakañcukaḥ | pramātāstyeva sakalaḥ pāñcadaśyamataḥ sthitam || 10-101 || yadyapi sakale dehādyātmano vedyasyaiva prādhānyaṃ tathāpi jñānakalo(kriyo)ttejakakalāvidyādikañcukodrekādastyeva pramātṛtvamityanavadyaṃ pāñcadaśyam || 101 || nanu vedyāṃśaprādhānyāddharādivatpuṃsyapi pāñcadaśyameva nyāyyaṃ tatkathaṃ "ānarādbhedayugdhīnam" ityādyuktam? -- ityāśaṅkyāha -- pāñcadaśyaṃ dharādyantarniviṣṭe sakale'pi ca | sakalāntaramastyeva prameye'trāpi mātṛ hi || 10-102 || dharādyantarniviṣṭe ityanenāsya vedyāṃśaprādhānyamevopodvalitam | ata evoktaṃ prameya iti | pramātrekarūpatve hi kathamevaṃ saṅgacchatām -- ityāśayaḥ | sakalāntaramiti, yadā tvatra pralayākalaḥ pramātā tadā trāyodaśyameveti sarvaṃ svastham || 102 || nanu kimanenaivamupadiṣṭena pāñcadaśyena? -- ityāśaṅkyāha -- sthūlāvṛtādisaṅkocatadanyavyāptṛtājuṣaḥ | pītādyāḥ sthirakampratvāccaturdaśa dharādiṣu || 10-103 || svarūpībhūtajaḍatāḥ prāṇadehapathe tataḥ | pramātṛtājuṣaḥ proktā dhāraṇā vijayottare || 10-104 || etadeva hyadhikṛtya śrīmālinīvijayottare dharādiṣvavyaktānteṣu caturviṃśatau tattveṣu pratitattvaṃ jaḍātmakasvarūpadhāraṇayā saha caturdaśa dhāraṇāḥ proktāḥ -- iti saṃbandhaḥ | tatra sakalasya sthūlamāṇavādi malatrayam, pralayākalasyāvaraṇamāvṛtamiti vyutpattyāvṛtaṃ maladvayam, vijñānākalasyādi prāthamikamāṇavaṃ malam, mantrāṇāṃ pralayākalopādānatvādāvṛtatayā saṅkocaḥ, mantreśvarāṇāṃ sakalopādānatvāt sthūlātmā tacchabdanirdiṣṭaḥ saṅkocaḥ, mantramaheśvarāṇāmanyaḥ saṅkocasya yathāyathaṃ vigalanād vikāsaḥ | śivasya vyāptṛtā deśakālādyavacchedaśūnyatvāt vyāpakatvam, tā juṣante sevante tadālambanāḥ -- ityarthaḥ | nanvevaṃ sapta dhāraṇā bhaveyuḥ na caturdaśa ? -- ityāśaṅkyoktaṃ -- sthirakampratvāditi | sthiraṃ svātmaviśrāntyā nirvyāpāraṃ śaktimadūrpam, kampraṃ spandātmakaṃ savyāpāraṃ śaktirūpam | ata evātra sakalatacchaktyadhikāreṇa "tadvadeva smareddehaṃ kiṃ tu vyāpāravarjitam | (mā. vi. 12|29) iti śavyāpāraṃ smareddehaṃ........................ ||" (mā.vi. 12|26) iti coktam | tāśca yathāyathaṃ bhedavigalanāt dehaprāṇabuddhyādipramātṛdaśādhiśāyinyaḥ, ityuktaṃ -- "prāṇadehapathe" iti | pramātṛtājuṣaśceti tatra svarūpasakalaśaktimacchaktidhāraṇādhikāreṇoktāḥ | yaduktaṃ tatra -- śvadehe hemasaṅkāśaṃ turyāśraṃ vajralāñchitam" (mā. vi. 12|22) ityādi | prāṇādau tu pralayākalavijñānākalādidhāraṇāḥ | yaduktam -- "caturthe hṛdgataṃ dhyāyed dvādaśāṃgulamāyatam" | (mā.vi. 12|30) ityādi | "pītādyāḥ" ityādyaśabdājjalatattvādau śuklādīnāṃ grahaṇam | etacca sarvaṃ "yaḥ punarguruṇaivādau kṛtāveśavidhikramaḥ | sa vāsanānubhāvena bhūmikājayamārabheta" || (mā. vi. 12|21) ityādinā | "caturviṃśatyamī proktāḥ pratyekaṃ daśapañcadhā | dhāraṇāḥ kṣmāditattvānāṃ samāsādyogināṃ hitāḥ ||" (mā. vi. 16|17) ityantena śrīpūrvaśāstra eva saprapañcamuktamiti tata evāvadhāryam, iha tu granthavistarabhayānna prātipadyena saṃvāditam || 104 || evaṃ pāñcadaśyaṃ nirūpya trāyodaśyādyapi nirūpayati -- yadā tu meyatā puṃsaḥ kalāntasya prakalpyate | tadudbhūtaḥ kañcukāṃśo meyo nāsya pramātṛtā || 10-105 || ataḥ sakalasaṃjñasya pramātṛtvaṃ na vidyate | trayodaśatvaṃ tacchaktiśaktimaddvayavarjanāt || 10-106 || nyagbhūtakañcuko mātā yukta(yata)statra layākalaḥ | māyāniviṣṭo vijñānākalādyāḥ prāgvadeva tu || 10-107 || māyātattve jñeyarūpe kañcukanyagbhavo'pi yaḥ | so'pi meyaḥ kañcukaikyaṃ yato māyā susūkṣmikā || 10-108 || vijñānākala evātra tato mātāpakañcukaḥ | māyāniviṣṭe'pyakale tathetyekādaśātmatā || 10-109 || vijñānakevale vedye kañcukadhvaṃsasusthite | udbubhūṣuprabodhānāṃ mantrāṇāmeva mātṛtā || 10-110 || te'pi mantrā yadā meyāstadā mātā tadīśvaraḥ | sa hyudbhavātpūrṇabodhastasminprāpte tu meyatām || 10-111 || udbhūtapūrṇarūpo'sau mātā mantramaheśvaraḥ | tasminvijñeyatāṃ prāpte svaprakāśaḥ paraḥ śivaḥ || 10-112 || pramātā svakatādātmyabhāsitākhilavedyakaḥ | puṃsaḥ kalāntasyeti puṃstattvādārabhya kalāntasya tattvaṣaṭkasya -- ityarthaḥ | asyetyudbhūtasya kañcukaṣaṭkasya meyatvāt | trayodaśatvamiti sakalasya tacchakteśca prameyatayā svarūpībhūtatvāt | nanvatra sakalasya prameyatvaṃ pralayākalasya ca pramātṛtvamityuktaṃ vijñānākalādīnāṃ punaḥ kā vyavasthā? -- ityāśaṅkayoktam -- vijñānākalādyāḥ prāgvadeveti | sakale'pi pramātari yathaiṣāṃ pramātṛtvaṃ tathaiva -- ityarthaḥ | nanu māyātattve jñeye kañcukanyagbhāvo'pi kasmājjñeyaḥ -- ityāśaṅkyoktam -- kañcukaikyaṃ yato māyeti | atrāpi hetuḥ susūkṣmiketi, anudbhinnavibhāgā hi kāraṇadaśā -- ityāśayaḥ | "tataḥ" iti nyagbhūtakañcukasya pralayākalasyāpi svarūpībhūtatvāt | mantrāṇāmeveti na tu vijñānākalasyāpi yenātra navadhātvam | tadīśvara iti mantreśvaraḥ | svakatādātmyeti na tu mantramantreśvarādivadbhedābhedādirūpatayā -- ityabhiprāyaḥ | etaccāhnikārambha eva nirṇītaprāyamiti neha punarāyastam || 112 || nanu tasminnapi vijñeyatāṃ prāpte kaḥ pramātā ? -- ityāśaṅkyāha -- śivaḥ pramātā no meyo hyanyādhīnaprakāśatā || 10-113 || meyatā sā na tatrāsti svaprakāśo hyasau prabhuḥ | paraprakāśatvaṃ nāma meyatvaṃ taccāsya svaprakāśatvānna vidyate, iti kathaṃ śivasyāpi pramātrantaravanmeyatā bhavet -- ityarthaḥ || 113 || nanu paraprakāśatvenaiva sarveṣāṃ prakāśaḥ siddhyediti kiṃ svaprakāśatvenāpyabhyupagatena ? -- ityāśaṅkyāha - svaprakāśe'tra kasmiṃścidanabhyupagate sati || 10-114 || aprakāśātprakāśatve hyanavasthā duruttarā | tataśca suptaṃ viśvaṃ syānna caivaṃ bhāsate hi tat || 10-115 || aprakāśādeva prakāśe'bhyupagamyamāne pramātrantarakalpanā na viramediti mūlakṣatikāriṇī vyaktamanavasthā patet yena na kiñcidapi prakāśeteti mūrchitaprāyameva viśvaṃ syāt, prasaṅgaviparyayaparyavasāyitāmeva cāsya prasaṅgasya pratipādayati na caivamityādinā || 115 || nanu bhāsate cedviśvaṃ tarhi "prathamasya tathābhāve pradveṣaḥ kiṃnibandhanaḥ | iti bhaṃgyā tasyaiva svaprakāśatvamastu kimavāntareṇa? -- ityāśaṅkyāha -- anyādhīnaprakāśaṃ hi tad bhātyanyastvasau śivaḥ | anyameva hi pramātāramapekṣya viśvaṃ prakāśate na tu svata iti tadadhīna evāsya prakāśaḥ, anyaśca pramātā śiva evetyupapāditaṃ prāgbahuśaḥ | sa eva ca svaprakāśa ityabhyupetamanyathā hi na kiñciccakāsyāt || tadādisiddhatvādasya na sādhakena pramāṇena kiñcitkṛtam -- ityāha -- ityasya svaprakāśatve kimanyairyuktiḍambaraiḥ || 10-116 || mānānāṃ hi paro jīvaḥ sa evetyuktamāditaḥ | pratyuta pramāṇānāṃ tadadhīnā siddhirityāditaḥ prathamāhnika evopapāditam -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "prakāśo nāma yaścāyaṃ sarvatraiva prakāśate | anapahvavanīyatvātkiṃ tasminmānakalpanaiḥ || pramāṇānyapi vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ ||" (1|55) iti || 116 || nanu śakṛdvibhāto'yamātmā" ityādyupadeśānyathānupapatyā svaprakāśe'pi śive vedyatvamasti, iti kathamuktam ṅa meyaḥ śivaḥ" iti? - - ityāśaṅkyāha -- nanvasti svaprakāśe'pi śive vedyatvamīdṛśaḥ || 10-117 || upadeśo(śyo)padeṣṭṛtvavyavahāro'nyathā katham | īdṛśa iti sakalalokasākṣikaścirataranirūḍhaḥ -- ityarthaḥ || 117 || etadevābhyupagamya viśeṣayati -- satyaṃ sa tu tathā sṛṣṭaḥ parameśena vedyatām || 10-118 || nīto mantramaheśādikakṣyāṃ samadhiśāyyate | evametat kintu "......................bandhātyātmānamātmanā" | iti bhaṃgyā svasvātantryātparameśvareṇa sa śivastathopadeśyatvena sṛṣṭatvādvedyatāṃ nītaḥ sanmantramaheśvarādidaśādhiśāyī saṃpādyate -- ityarthaḥ || 118 || nanvevaṃ śivasvarūpameva pratyavamṛṣṭaṃ na syāditi tatra kriyamāṇamapi bhāvanādi vyarthameva? -- ityāśaṅkyāha -- tathābhūtaśca vedyo'sau nānavacchinnasaṃvidaḥ || 10-119 || pūrṇasya vedyatā yuktā parasparavirodhataḥ | evaṃ mantramaheśvarādidaśādhiśāyitvādasau śivo vedyo'pi tathābhūto'navacchinnapūrṇasaṃvidātmakaḥ śiva eva -- ityarthaḥ | na hyevaṃvidhe'sminvedyatvaṃ nyāyyaṃ jāḍyājāḍyayorekatra virodhāt || 119 || nanu yadyevaṃ vedyarūpo'pi śiva eva tatkathaṃ tathābhāvāviśeṣāttṛṇaparṇādāvapi śivabhāvanā na phalet ? -- ityāśaṅkyāha -- tathā vedyasvabhāve'pi vastuto na śivātmatām || 10-120 || ko'pi bhāvaḥ projjhatīti satyaṃ tadbhāvanā phalet | ko'pīti tṛṇaparṇapāṣāṇādirapi -- ityarthaḥ | yadabhiprāyeṇaiva -- "tṛṇātparṇācca pāṣāṇātkāṣṭhātkuḍyātsthalājjalāt | udgaccha gaccha me trāṇaṃ vibho kva nu na te sthitiḥ ||" ityādyācāryairuktam || 120 || nacaitadāgameṣvapi asiddhatayaivoktamapi tu ata eva nyāyāt -- ityāha -- śrīpūrvaśāstre tenoktaṃ śivaḥ sākṣānna bhidyate || 10-121 || nanvatra "śivo na bhidyate" iti bhedaniṣedha evokto na tu tasyaiva bhūmikāntaraprāptyā bhedaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- sākṣātpadenāyamarthaḥ samastaḥ prasphuṭīkṛtaḥ | evaṃ nyūnasaṃkhyānirāsena pāñcadaśyādyupadiṣṭam | idānīṃ tadeva yathāsaṃbhavaśaṅkāpuraḥsaramadhikasaṃkhyānirāsena draḍhayitumāha -- nanvekarūpatāyuktaḥ śivastadvaśato bhavet || 10-122 || trivedatāmantramahānāthe kātra vivāditā | kvānyatra vivāditā ? ityāśaṅkyāha -- maheśvareśamantrāṇāṃ tathā kevalinordvayoḥ || 10-123 || anantabhedataikaikaṃ sthitā sakalavatkila | sakalavaditi tasya dehāderārabhya sarvaṃ bhinnaṃ yena saṃtānabhedaḥ || 123 || ata evāha - tato layākale meye pramātāsti layākalaḥ || 10-124 || atastrayodaśatvaṃ syāditthaṃ naikādaśātmatā | vijñānākalavedyatve'pyanyo jñānākalo bhavet || 10-125 || mātā tadekādaśatā syānnaiva tu navātmatā | evaṃ mantratadīśānāṃ mantreśāntarasaṃbhave || 10-126 || vedyatvānnava sapta syuḥ sapta pañca tu te katham | itthaṃ layākalādīnāmānantyāt | mantreśetiśabdena mantreśvarāḥ, tena mantrāntarāṇāmīśāntarāṇāṃ ca saṃbhava iti | tatra sakalasya sakalāntaravedyatve maulasya saśaktikasya pramātṛsaptakasyaiva bhāvātpāñcadaśyameva, sakalasya ca svarūpībhāve layākalādeḥ saśaktikasya pramātṛṣaṭkasya bhāvāt trāyodaśyameveti nāsti vivādaḥ | layākalasya tu layākalāntaravedyatve pramātṛṇāṃ tādavasthyāt trāyodaśyameva syāt, vijñānākalādeśca vijñānākalāntarādivedyatve'pi anenaiva nyāyena pratipramātṛ bhedadvayamadhikībhavediti kathamuktam "..........................ṝudravatpralayākalaḥ | tadvanmāyāpi vijñeyā navadhā jñānakevalāḥ || mantrāḥ saptavidhāstadvatpañcadhā mantranāyakāḥ | (mā. vi. 2|6) iti ? || 126 || etaccābhyupagamya pratividhatte -- ucyate satyamastyeṣā kalanā kintu susphuṭaḥ || 10-127 || yathātra sakale bhedo na tathā tvakalādike | nanu ko'sau susphuṭaḥ sakale bhedo yaḥ pralayākalādau nāsti? -- ityāśaṅkyāha -- anantāvāntaredṛkṣayonibhedavataḥ sphuṭam || 10-128 || caturdaśavidhasyāsya sakalasyāsti bheditā | īdṛkṣeti pratyakṣopalakṣyamāṇaḥ | bhediteti devamanuṣyādibhedavattvam -- ityarthaḥ || 128 || nanu prabuddhasaṃskārāḥ pralayākalā eva tathā tathā sakalībhavantīti sarvatraivoktaṃ, tatteṣāmeva yo bhedo nāsti sa kathaṃ sakalānāmapi syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- layākale tu saṃskāramātrātsatyapyasau bhidā || 10-129 || akale na viśeṣāya sakalasyaiva yujyate | saṃskāramātreṇa sato'pi bhedasya viśeṣāyoge viśeṣaṇadvāreṇākalatvaṃ hetuḥ, pralayākalasya hi ṅa kiñciccetitavānaham" iti apavedyatve, śukhamahamasvāpsam" iti savedyatve'pi yatra bāhyārthavedanamapi nāsti tatra kā vārtā pramātrantaravedane yena trāyodaśyaṃ syāt || 129 || vijñānākalādīnāṃ punaḥ saṃskāramātrarūpo'pi bhedo nāsti - ityāha -- vijñānakevalādīnāṃ tāvatyapi na vai bhidā || 10-130 || śivasvācchandyamātraṃ tu bhedāyaiṣāṃ vijṛmbhate | teṣāṃ hi śuddhabodhādyekarūpatve'pi parameśvarasvātantryavijṛmbhāmātrarūpa eva pāraspariko bheda ityuktam - "śivasvācchandyamātraṃ tu bhedāyaiṣāṃ vijṛmbhate |" iti yaduktam -- "bodhādilakṣaṇaikye'pi yeṣāmanyonyabhinnatā | tatheśvarecchābhedena te ca vijñānakevalāḥ ||" (ri. pra. 3|2|7) iti | ataśca śuddhabodhādyekarūpatvād vijñānākalādīnāṃ yatraivaṃ bhedo nāsti tatra kā vārtā yathottaraṃ pūrṇadṛkriyāyogināṃ mantramantreśvaramantramaheśvarāṇāmityetatsvakaṇṭhena noktam | ataśca sakalātpralayākalādīnāmevaṃ viśeṣaḥ -- iti nātra pralayākalādeḥ pralayākalāntarādivedyatvamastīti na saṃkhyāyāmevamādhikyaṃ bhagavānupādiśat ||130|| tadāha - ityāśayena saṃpaśyanviśeṣaṃ sakalādiha || 10-131 || layākalādau novāca trāyodaśyādikaṃ vibhuḥ | iyatā bhāvadharmavedyatāmūlaṃ pāñcadaśyādyupapāditam || 10-131 || adhunā tu tadeva ghaṭayituṃ pralayākalavijñānākalāpekṣayā tanmūlabhūtā vedyataiva nāsti? -- ityāśaṅkate - nanvastu vedyatā bhāvadharmaḥ kintu layākalau || 10-132 || manvāte neha vai kiñcittadapekṣā tvasau katham | pralayākalavijñānākalau hi prasuptabhujagaśūnyasamādhisthayogiprāyatvānna kiñcijjānītaḥ, -- iti tayorveditṛtvameva nāstītyāścaryaṃ tadapekṣayāpi kathaṅkāraṃ vedyatā bhāvadharmaḥ syāt ? || 132 || etadeva pratividhatte -- śrūyatāṃ saṃvidaikātmyatattve'sminsaṃvyavasthite || 10-133 || jaḍe'pi citirastyeva bhotsyamāne tu kā kathā | svabodhāvasare tāvadbhotsyate layakevalī || 10-134 || dvividhaśca prabodho'sya mantratvāya bhavāya ca | saṃvidadvaitaparamārthe hi asmindarśane yatra nīlasukhādirjaḍo'pi cetanastatra prabubhutsau pralayākalādau pramātari kā vārteti pralayākalavijñānākalayorastyeva veditṛtvaṃ yena vedyatāpi bhāvadharmo bhavet || 134 || nanu yadyevaṃ tatkadā kasya bodhaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- bhāvanādibalādanyavaiṣṇavādinayoditāt || 10-135 || yathāsvamādharauttaryavicitrātsaṃskṛtastathā | līnaḥ prabuddhoḥ mantratvaṃ tadīśatvamathaiti vā || 10-136 || svātantryavarjitā ye tu balānmohavaśīkṛtāḥ | layākalātsvasaṃskārātprabudhyante bhavāya te || 10-137 || tatheti yathāsvamādharauttaryeṇaiva-ityarthaḥ | vaiṣṇavādinayānāṃ ca yathāsvamādharauttaryaṃ pūrvameva vitatya nirṇītamiti nehāyastam | taduktaṃ prāk -- "ye punaḥ karmasaṃskārahānyai prārabdhabhāvanāḥ | bhāvanāpariniṣpattimaprāpya pralayaṃ gatāḥ || mahāntaṃ te tathāntaḥsthabhāvanāpākasauṣṭhavāt | mantratvaṃ pratipadyante citrāccitraṃ ca karmataḥ ||"" (9|141) iti | svātantryavarjitā iti vaiṣṇavādinayāntaroditabhāvanādyanuṣṭhānaśaktiśūnyāḥityarthaḥ | ata evoktam -- "balānmohavaśīkṛtā" iti || 137 || na kevalaṃ pralayākala eva dvidhā buddhyate yāvadvijñānākalo'pi -- ityāha -- jñānākalo'pi mantreśamaheśatvāya budhyate | mantrāditvāya vā jātu jātu saṃsṛtaye'pi vā || 10-138 || mantrāditvāyetyādiśabdānna śivatvāyāpīti viśeṣayati -- mantreśamaheśatvāyeti | īśāḥ mantreśvarāḥ || 138 || nanu vijñānākalasya ṅiṣkarmā hi sthite mūlamale'pyajñānanāmani | vaicitryakāraṇābhāvānnordhvaṃ sarati nāpyadhaḥ || kevalaṃ pārimityena śivābhedamasaṃspṛśan | vijñānakevalī proktaḥ śuddhavijñānasaṃsthitaḥ || sa punaḥ śāmbhavecchātaḥ śivābhedaṃ parāmṛśan | kramānmantreśatannetṛrūpo yāti śivātmatām ||" (9 |93) ityādiprāguktayuktyā mantramantreśvaramantramaheśvaratvāyābhidhīyatāṃ prabodhaḥ, kathaṃ punaḥ saṃsṛtaye'pi jātu buddhyate ityuktam ? -- ityāśaṅkyāha -- avatāro hi vijñāniyogibhāve'sya bhidyate | vijñānākalasya hi asmaddarśanānusāraṃ vijñānitvena yogitvena cāvatārānnetaravatsaṃsṛtiḥ -- ityuktam -- "avatāro'sya bhidyate" iti || evamasyopapāditaṃ prabodhaṃ saṃvādayati -- uktaṃ ca bodhayāmāsa sa sisṛkṣurjagatprabhuḥ || 10-139 || vijñānakevalānaṣṭāviti śrīpūrvaśāsane | taduktaṃ tatra - śa sisṛkṣurjagatsṛṣṭerādāveva nijecchayā | vijñānakevalānaṣṭau bodhayāmāsa pudglān ||" (mā. vi. 1|19) iti || 139 || nanvaprabuddhayostāvallayākalayorveditṛtvaṃ nāstītyavivādaḥ, prabuddhau ca tau sakalamantrādirūpatāṃ prāpnutaḥ, -- iti tadapekṣayaiva tadā vedyatā bhāvadharmaḥ syānna layākalāpekṣayetyevamapi pāñcadaśyādikramo vighaṭeta ? -- ityāśaṅkyāha -- ataḥ prabhotsyamānatve yānayorbodhayogyatā || 10-140 || tadvalādvedyatāyogyabhāvenevātra vedyatā | ataḥ samanantaroktānnyāyādanayoḥ pralayākalavijñānākalayoḥ prabhotsyamānatve prabubhutsudaśāyāṃ samanantarameva veditṛtvasyāvaśyamabhivyakteryā bodhe yogyatā pātratvaṃ tadapekṣayā ca yogyatārūpataiva vedyatāpi dharādau saṃmbhavatīti ko nāmātra vighaṭanāvakāśaḥ || 140 || etadeva nidarśayati - tathāhi gāḍhanidre'pi priye'nāśaṅkitāgatām || 10-141 || māṃ drakṣyatīti nāṅgeṣu sveṣu mātyabhisārikā | priyasya gāḍhanidrāmūḍhatvādbhāvinīmapi svātmani tadvedyatāṃ saṃbhāvyābhisārikāyā evaṃ saṃmadātiśaya ityasya nidritatve'pi bhāvabodhasaṃbandhanibandhanātmikayā yogyatayā veditṛtvamasti yenaivamuktam || 141 || etadeva prakṛte yojayati -- evaṃ śivo'pi manute etasyaitatpravedyatām || 10-142 || yāsyatīti sṛjāmīti tadānīṃ yogyataiva sā | vedyatā tasya bhāvasya bhoktṛtā tāvatī ca sā || 10-143 || layākalasya citro hi bhogaḥ kena vikalpyate | etasya layākalāderetadbhāvajātaṃ svabodhāvasare prakarṣeṇa na tvidānīmiva yogyatāmātreṇa vedyatāṃ yāsyatīti, ato hetorgrāhyagrāhakarūpatayā parasparānurūpaṃ yugalamidaṃ nirmiṇomi ityevaṃ bhagavān śivo'pi parāmṛśatīti, tadānīṃ pralayākalādyavasthāyāṃ yogyatayaiva vedyatā bhāvadharmaḥ -- ityarthaḥ | nanu vedyatā bhāvasyauṣacārikī mukhyā vā yogyatāmātreṇa bhavatu nāma, veditṛtā kathamevaṃ bhavet, sā hi bhoktṛtā bhogaśca sukhaduḥkhādyanubhavaḥ, iti tadabhāve layākalādau veditṛtā tadapekṣā ca vedyatāpi kathaṃ tiṣṭhetām ? -- ityāśaṅkyāha -- bhoktṛtetyādi | tāvatīti sukhaduḥkhādyanubhavarūpaprarohāvasthāvilakṣaṇayogyatāmātrarūpaiva -- ityarthaḥ | nanu kimidamapūrvaṃ paribhāṣyate bhāvibhogasaṃbandhanibandhanā bhoktṛteti, nahi bhāvanāsthavirabhāvena bālo'pi sthavira ityanupacaritaṃ yujyate vaktum? -- ityāśaṅkyāha -- citro hītyādi | bhogo hi deśakālāvasthāsvālakṣaṇyādivaicitryeṇa nānāvidho bhoktṛṇāṃ vyavatiṣṭhate, yathā sphuṭa eva sukhaduḥkhādyanubhavo bhoga iti na niyantumucitamasphuṭe'pi tathābhāvāt | evaṃ bhāvitāyāmasphuṭatare'pi yogyatāmātreṇa bhavedeva bhogavyavahārastattadbhoktraucityena tathā tathā bhogopapatteḥ || 143 || tadeva darśayati - yathā yathā hi saṃvittiḥ sa hi bhogaḥ sphuṭo'sphuṭaḥ || 10-144 || smṛtiyogyo'pyanyathā vā bhogyabhāvaṃ na tūjjhati | yathā yatheti sphuṭatvenāsphuṭatvena vā anyathā vāpīti | apirbhinnakramaḥ | anyatheti sphuṭatvānmārgagamanādāvavimṛṣṭadṛṣṭatṛṇaśarkarādivatsmartumayogy aḥ -- ityarthaḥ || 144 || atraiva dṛṣṭāntayati -- gāḍhanidrāvimūḍho'pi kāntāliḍgitavigrahaḥ || 10-145 || bhoktaiva bhaṇyate so'pi manute bhoktṛtāṃ purā | bhaṇyate iti lokaiḥ | so'pyarthātprabuddhaḥ | pureti gāḍhamūḍhadaśāyāmapi -- ityarthaḥ || 145 || na kevalaṃ mūḍhadaśāyāmeva yogyatāmātreṇa bhoktṛbhogyabhāvo bhavedyāvadamūḍhadaśāyāmapi -- ityāha -- utprekṣāmātrahīno'pi kāñcitkulavadhūṃ puraḥ || 10-146 || saṃbhokṣyamāṇāṃ dṛṣṭvaiva rabhasādyāti saṃmadam | utprekṣeti kulavadhūviṣayaḥ saṅkalpaḥ | saṃbhokṣyamāṇāmityadṛṣṭavaśātkariṣyamāṇasaṃbhogām -- ityarthaḥ | ata eva rabhasādavalokanasamanantarameva āvegavatā bhilāṣeṇa labdhalābha iva saṃmadaṃ saṃbhogasamucitāmānandamayatāmiyādyenāsya bhoktṛbhāvo bhavet || 146 || nanu saṃbhujyamānāpi kulavadhūryadi yogyatāmātreṇa kañcitprati bhogyā tadaviśeṣātsarvānpratyevāstu? -- ityāśaṅkyāha -- tāmeva dṛṣṭvā ca tadā samānāśayabhāgapi || 10-147 || anyastathā na saṃvitte kamatropalabhāmahe | tadetyekatarasaṃmadāvasare -- ityarthaḥ | samānāśayabhāgapīti tenaiva bhoktā sadṛśarāgādivāsano'pi -- ityarthaḥ || 147 || nanu kāraṇāviśeṣe'pi kāryaṃ kvacideva nānyatreti nirhetukakāryaniyamavādina evopālabhyāḥ? -- ityāśaṅkya dṛṣṭāntadṛśopapādayati -- loke rūḍhamidaṃ dṛṣṭirasminkāraṇamantarā || 10-148 || prasīdatīva magneva nirvātīvetivādini | dṛṣṭirityādivādini loke idaṃ rūḍhamiti samanvayaḥ, idamiti kāraṇāviśeṣe'pi kvacideva kāryamiti, kāraṇamantareti prasiddhakāraṇābhāvena -- ityarthaḥ, tena dṛṣṭakāraṇasāmagryaviśeṣe'pi adṛṣṭavaśātkvacideva dṛṣṭiprasādādilakṣaṇo bhogo bhavedityamūḍhadaśāyāmapi yogyatayā bhoktṛbhogyabhāvadarśanāllayākalādīnāmapi tathābhāvopapatteḥ siddhaḥ pāñcadaśyādibheda iti || 148 || upasaṃharati - itthaṃ vistaratastattvabhedo'yaṃ samudāhṛtaḥ || 10-149 || nanvekaiva dharā sakalādibhiraikaikadhyena dvikatrikādikramātsāhityena vā vedyata iti kathaṃ pāñcadaśyāderapyādhikyaṃ na syāt? -- ityāśaṅkyāha -- śaktiśaktimatāṃ bhedādanyonyaṃ tatkṛteṣvapi | bhedeṣvanyonyato bhedāttathā tattvāntaraiḥ saha || 10-150 || bhedopabhedagaṇanāṃ kurvato nāvadhiḥ kvacit | evaṃ ca bhuvanāderapi vaicitryamavatiṣṭhate, -- ityāha -- tata eva vicitro'yaṃ bhuvanādividhiḥ sthitaḥ || 10-159 || taduktam - "bhedaḥ prakathito leśādananto vistarādayam | evaṃ bhuvanamālāpi bhinnā bhedairimaiḥ sphuṭam ||" (mā. vi. 2|8) iti || 159 || vaicitryamevātra darśayati -- pārthivatve'pi no sāmyaṃ rudravaiṣṇavalokayoḥ | kā kathānyatra tu bhavedbhoge vāpi svarūpake || 10-152 || yatra samāne'pi pārthivatve raudre vaiṣṇave ca loke bhogasvarūpayorvaicitryamasti, tato'nyatra pārthivā(dā)pyādyātmani bhuvanādau tayoḥ kā vārtetyuktam -- "kā kathānyatra tu bhavet" iti || 152 || nanūcyatāṃ vistāro yena bhuvanādāvevaṃ vaicitryam ? -- ityāśaṅkyāha - - sa ca no vistaraḥ sākṣācchakyo yadyapi bhāṣitum | tathāpi mārgamātreṇa kathyamāno vivicyatām || 10-153 || evamatra śaktiśaktimatāṃ bhedādityādinā grahaṇavākyenāsūtrito bhedopabhedātmā vistarastāvaddiṅamātreṇābhidhīyate || 153 || tatra śaktiśaktimatāṃ maulaścaturdaśavidhaḥ samanantaramevokto'nyonyaṃ ca teṣāṃ bhedādavāntaramapi bhedajātaṃ bhavet -- ityāha -- saptānāṃ mātṛśaktīnāmanyonyaṃ bhedane sati | rūpamekānnapañcāśatsvarūpaṃ cādhikaṃ tataḥ || 10-154 || ekānnapañcāśaditi, saptānāṃ sakalādipramātṛśaktīnāṃ tābhireva saptabhi raguṇanāt || 154 || nanvanyasaṃbandhinī śaktiḥ kathamanyaṃ bhindyāt, na hi paṭasyātānavitānavattvena ghaṭastathā syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- sarvaṃ sarvātmakaṃ yasmāttasmātsakalamātari | leyākalādiśaktīnāṃ saṃbhavo'styeva tattvataḥ || 10-155 || nanvevaṃ vastutaḥ saṃbhavet kintu na tathā saṃlakṣyate ? -- ityāśaṅkyāha -- sa tvasphuṭo'stu bhedāṃśaṃ dātuṃ tāvatprabhurbhavet | vastuvṛttamadhikṛtya hi bhedopadarśanamihopakrāntam -- ityāśayaḥ || evaṃ śaktimatāmanyonyaṃ bhedane sati ekonapañcāśadātmanāmapi bhedānāṃ tatkṛteṣvapi bhedeṣvanyo'nyato bhedādityāsūtritamanekaprakāratvaṃ bhavet -- ityāha -- teṣāmapi ca bhedānāmanyo'nyaṃ bahubhedatā || 10-156 || anyo'nyamityarthādbhedane sati, bahubhedateti ekonapañcāśata ekonapañcāśatā guṇanādekottaracaturviśatiśataprakāratā -- ityarthaḥ || 156 || tattvāntaraiḥ sahetyuktaṃ vibhajati -- mukhyānāṃ bhedabhedānāṃ jalādyairbhedane sati | mukhyabhedaprakāreṇa vidherānantyamucyate || 10-157 || mukhyānāṃ bhedabhedānāmityekonapañcāśadūrpāṇāmupabhedānām -- ityarthaḥ | amukhyānāṃ punareṣāmevaṃ guṇane bhedavidherānantye kā vārtā ityuktaṃ syāt | bhedane satīti -- ekadvitrādikrameṇa | mukhyabhedaprakāreṇeti -- mukhyasya caturdaśavidhasya bhedasya prakāreṇa tadvat -- ityarthaḥ | anena mukhyabhedānāmapi dharāderekadvitrādikrameṇa bhedane bhedavidherānantyamapi bhavedityanuvādādvidhiḥ || 157 || na kevalameṣāṃ vaicitryaṃ yāvatprakārāntareṇāpi -- ityāha -- sakalasya samudbhūtāścakṣurādisvaśaktayaḥ | nyagbhūtāśca pratanvanti bhedāntaramapi sphuṭam || 10-158 || yadyapi śakalasya pramāṇāṃśo yo'sau vidyākalātmakaḥ | sāmānyātmā sa śaktitve gaṇito na tu tadbhidaḥ ||" (10|12) iti prāguktaṃ, tathāpi sāmānyasya viśeṣāvinābhāvitvāccakṣurādiśaktīnāmapyatrāvaśyabhāvī sambhava ityuktaṃ sakalasya cakṣurādiśaktayaḥ samudbhūtā nyagbhūtāśca bhedāntarādhānaṃ kurvantīti || 158 || etadeva layākalādīnāmapyatidiśati -- evaṃ layākalādīnāṃ tatsaṃskārapadoditāt | pāṭavātprakṣayādvāpi bhedāntaramudīryate || 10-159 || tatsaṃskāreti tāsāṃ cakṣurādiśaktīnāṃ saṃskāro vāsanā -- ityarthaḥ | layākalasyāpi sakalavadvidyākalātmikaiva śaktiḥ, kintu saṃskārarūpatayā tasyāstathā na sphuṭatvam | yaduktam -- "layākalasya mānāṃśaḥ sa eva paramasphuṭaḥ |" (10|13) iti || 159 || nanu cakṣurādiśaktīnāṃ yadyudbhavatirobhāvau tadvedyatāyāḥ kimāyātaṃ yenaivaṃ bhedāntarodayaḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- nyakkṛtāṃ śaktimāsthāyāpyudāsīnatayā sthitim | anāviśyeva yadvetti tatrānyā vedyatā khalu || 10-160 || āviśyeva nimajyeva vikāsyeva vighūrṇya ca | vidato vedyatānyaiva bhedo'trārthakriyocitaḥ || 10-161 || anāviśyeva tṛṇaśarkarādinyāyena uttānatayā -- ityarthaḥ | āviśyeva ityādau yathottaramapakarṣaḥ | āveśo hi tanmayībhāvaḥ, nimajjanamāsaṅgātmā tadantaḥpraveśaḥ, vikāsastadautsukyena prasaraṇam, vighūrṇanaṃ tadaunmukhyenocchalanātmakaṃ spandanam, vidata iti udriktasvaśakteḥ -- ityarthaḥ | nanu phalāviśeṣādvacanamātrasāreṇāmunā bhedena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṃkyoktam -- "bhedo'trārthakriyocitaḥ" iti | anudbhūtaśaktikasya hi dṛṣṭamapyadṛṣṭamiva na tathā nirvṛtiṃ puṣyet, udbhrarūtaśakteḥ punarāsajya viṣayaṃ paśyataḥ paraścamatkārātiśayo bhavedityarthakriyākṛta evāyaṃ bhedaḥ kimucyate vacanamātrasāra iti || 161 || tadevānvayavyatirekagarbhaṃ dṛṣṭāntadvāreṇa draḍhayati -- anyaśaktitirobhāve kasyāścitsusphuṭodaye | bhedāntaramapi jñeyaṃ vīṇāvādakadṛṣṭivat || 10-162 || vīṇāvādakasya hi dṛgādiśaktinyagbhāve śrotraśakterevodbhavaḥ || 162 || śakteśca tirobhāvodbhavau vibhajati -- tirobhāvodbhavau śakteḥ svaśaktyantarato'nyataḥ | cetyamānādacetyādvā tanvāte bahubhedatām || 10-163 || kvaciddhi cakṣurādiśakteḥ svayamavadhānānavadhānābhyāmudbhavatirobhāvau, kvacicca vīṇāvādakasyeva śrotrādiśaktyantarāt, kvaciccānyato mantrauṣadhādeḥ, sarvaṃ caitaccetyamānamacetyamānaṃ veti bhedānāmānantyam || 163 || etacca bhedajātaṃ dharādigataikaikabhāvādiprakāreṇāpi prathamaṃ tāvadyojyam -- ityāha -- evametaddharādīnāṃ tattvānāṃ yāvatī daśā | kācidasti ghaṭākhyāpi tatra saṃdarśitā bhidaḥ || 10-164 || tatreti ekaghaṭākhyadaśāyām, evamanekadaśāvati tattve punaḥ kiyanto bhedā, -- iti ko nāma vaktuṃ śaknuyāt -- ityāśayaḥ || 164 || nanu yannāmedaṃ śakterudbhavatirobhāvādyuktaṃ tatpramāturatiśayo nānyasyeti kathamevaṃbhedabhinnatvaṃ ghaṭādervedyasyārthasya syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- atrāpi vedyatā nāma tādātmyaṃ vedakaiḥ saha | tataḥ sakalavedyo'sau ghaṭaḥ sakala eva hi || 10-165 || yāvacchivaikavedyo'sau śiva evāvabhāsate | tāvadekaśarīro hi bodho bhātyeva yāvatā || 10-166 || tata iti vedyavedakayostādātmyāta tena yo yatpramātṛvedyo'rthaḥ sa tatpramātṛrūpa eveti siddham | artho hi tattatpramātṛmaya evetyupapāditaṃ prāg bahuśaḥ | bodho hi yāvatā vedyavedakātmanā rūpeṇa parisphuret tāvatā tattattādātmyamaya evākhaṇḍaparaprakāśātmaka iti yāvat | taduktam -- "yāvanna vedakā ete tāvadvedyāḥ kathaṃ priye | vedakaṃ vedyamekaṃ tu tattvaṃ nāstyaśuci tataḥ ||" iti || 166 || evaṃ dharādau bhāvabhuvanādigatatvena vyastasamastatayā pāñcadaśyamupapādya, tattvāśrayatayāgamagarbhaṃ sāmastyenevābhidhatte -- adhunātra samastasya dharātattvasya darśyate | sāmastya evābhihitaṃ pāñcadaśyaṃ puroditam || 10-167 || dharātattvāvibhedena yaḥ prakāśaḥ prakāśate | sa eva śivanātho'tra pṛthivī brahma tanmatam || 10-168 || dharātattvagatāḥ siddhīrvitarītaṃ samudyatān | prerayanti śivecchāto ye te mantramaheśvarāḥ || 10-169 || adhunā prāptāvasaraṃ samastasya dharātattvasya puroditaṃ vyastasamastabhedabhinnaṃ pāñcadaśyaṃ sāmastya evāvāntaraprakāradvārakavaiyastyaparihāreṇa darśyate, yatastattathaiva prakrānte śrīpūrvaśāstre'bhihitam | tatra tanmūlabhūtaṃ pramātṛsaptakaṃ tāvannirdiśatidharetyādinā | nanu śivo nāma nikhilatattvabṛṃhaṇād brahmetyucyate tatkathaṃ naiyatyena vyavatiṣṭhatām ? -- ityāśaṃkyoktam -- pṛthivī brahmeti | yacchrutiḥ -- "pṛthivyevedaṃ brahma" iti | śivecchāta iti teṣāmapi hyatra śivaḥ prerakaḥ -- ityabhiprāyaḥ || 169 || ke punaḥ preryāḥ? -- ityāśaṅkyāha -- preryamāṇāstu mantreśā mantrāstadvācakāḥ sphuṭam | dharātattvagataṃ yogamabhyasya śivavidyayā || 10-170 || na tu pāśavasāṃkhyīyavaiṣṇavādidvitādṛśā | aprāptadhurvadhāmāno vijñānākalatājuṣaḥ || 10-171 || tāvattattvopabhogena ye kalpānte layaṃ gatāḥ | sauṣuptāvasthayopetāste'tra pralayakevalāḥ || 10-172 || mantreśā iti tattanmantravācyāḥ śatarudrādyāḥ | taduktam - "preryamāṇāstu vācyāṃśabhūmiṃ śaktyā niveśitāḥ | mantreśāḥ śatarudrādiviriścāntatayā sthitāḥ || śivasya nādaśaktyantardharāsaṃkṣobhasaṃbhavāḥ | mantrāstadvācakāstattatphaladānasamudyatāḥ ||" iti | dvitādṛśeti bhedadṛṣṭyā, aprāptadhruvadhāmāna iti bhāvanāniṣpattimaprāpyāntarā vilayāt, tāvaditi dharādeḥ, layaṃ gatā ityarthādaptatvādau, pralayādau hi pralayakevalināmūrdhvordhvaṃ tattveṣvavasthānamityuktaṃ prāk | sauṣuptāvasthayopetā iti suṣuptāvasthitāḥ -- ityarthaḥ || 172 || nanu pralayākalānāṃ tattattvalīnatvaṃ rūpam, tacca dehādipramātṛsaṃskārasaṃbhavamātrātmani sauṣupte na saṃbhavediti kathaṅkārameṣāṃ tadavasthopetatvam? -- ityāśaṅkyāha -- sauṣupte tattvalīnatvaṃ sphuṭameva hi lakṣyate | anyathā niyatasvapnasaṃdṛṣṭirjāyate kutaḥ || 10-173 || anyatheti tattattvalayābhāve -- ityarthaḥ | iha kila jāgrata iva svapnasuṣuptayoḥ, svapnasyāpi suṣuptādānantaryaṃ niyatamupalabhyate, na hyantaḥkaraṇabahiṣkaraṇaviśrāntimayamidamanadhiśayānaḥ svapnapadamāskandatīti svapnāvasthāyā niyatapūrvabhāvi sauṣuptaṃ kāraṇam, kāraṇānurūpyeṇa ca kāryotpatyā bhavitavyam, tadyattattvavilayasāraṃ sauṣuptaṃ tattattvocitabhāvabhuvanādimayī svapnasṛṣṭirvibhāvyate, yathā dharālīnasya parvatādirohaṇamabādilīnasya codanvattaraṇādi || 173 || nanu yadi sauṣupte'pi nikhilavedyavilayātmā tattvavilayastanniyatavedyānubhavasaṃskāralabdhajanmanaḥ smṛtestadā prabuddhasya ko'vasaraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- sauṣuptamapi citraṃ ca svacchāsvacchādi bhāsate | asvāpsaṃ sukhamityādismṛtivaicitryadarśanāt || 10-174 || citramiti guṇatrayamayatvāt, ata evoktaṃ -- svacchāsvacchādīti | tatra svacche sattvapradhāne śukhamahamasvāpsam" iti | asvacche tamaḥpradhāne ṅa kiñciccetitavānaham" iti| ādigrahaṇāt svacchāsvacche rajaḥpradhāne "duḥkhamahamasvāpsam" iti smṛtervaicitryam | tadetadanyathānupapattyā nāyaṃ niyamaḥ, śauṣupte nikhilavedyavilayaḥ" iti, yena prabuddhasya smṛtirviruddhyeta -- ityāśayaḥ || 174 || na cedaṃ vācyaṃ yattūlaśayanasukhādisparśānubhavasamuttheyaṃ smṛtiriti -- ityāha -- yadaiva sa kṣaṇaṃ sūkṣmaṃ nidrāyaiva prabudhyate | tadaiva smṛtireṣeti nārthajajñānajā smṛtiḥ || 10-175 || tadā hi syādetadevaṃ yadā prathamaṃ prabodhastataḥ sukhādyanubhavastatastadāhitasaṃskārajā prabodhopanipāte smṛtiriti | na cātraivaṃ, prabodhasmṛtyorekakṣaṇabhāvitvāt | tadāha -- "yadaiva prabuddhyata iti tadaiva smṛtiriti" ca || 175 || ata evātra sthiraprabodhābhāve'pyantarāntarā prabuddhasya vidyudunmiṣitanyāyena tathānubhavātsmṛtirityādi vadanta utperkṣitavyāḥ -- ityāha -- tena mūḍhairyaducyeta prabuddhasyāntarāntarā | tūlikādisukhasparśasmṛtireṣeti tatkutaḥ || 10-176 || tatkuta iti nirhetukameva -- ityarthaḥ || 176 || māyākarmasamullāsasaṃmiśritamalābilāḥ | dharādhirohiṇo jñeyāḥ sakalā iha pudgalāḥ || 10-177 || māyetyādinaiṣāṃ trimalabaddhatvamuktam || 177 || evaṃ pramātṛsaptakaṃ nirdiśya, sāmānyena tacchaktisaptakaṃ nirdeṣṭumāha - asyaiva saptakasya svasvavyāpāraprakalpane | prakṣobho yastadevoktaṃ śaktīnāṃ saptakaṃ sphuṭam || 10-178 || śivo hyacyutacidrūpastisrastacchaktayastu yāḥ | tāḥ svātantryavaśopāttagrahītrākāratāvaśāt || 10-179 || tridhā mantrāvasānāḥ syurudāsīnā iva sthitāḥ | grāhyākāroparāgāttu grahītrākāratāvaśāt || 10-180 || sakalāntāstu tāstistra icchājñānakriyā matāḥ | svasvavyāpāreti, svasya svasya stambhādeḥ sṛṣṭyādeśca vyāpārasya kriyāyāḥ -- ityarthaḥ | etaccānenaivānyatra viśeṣeṇoktam | tadyathā -- "tatraiva dharaṇīnāmni bhinnābhāsini yā pṛthak | stambhādikāvalokyeta śivaśaktirasau bhuvi || atraiva sṛṣṭivilayasthityanugrahasaṃhṛtiḥ | sakalādiśivānteyaṃ vidhatte vividhasthitiḥ || seha mantramaheśānaśaktistattvādhikāriṇī | tattattvamantravṛndeṣu haṭhādeva hi pudgalān || yā prerayati māheśī śaktiḥ sā bodhabhūmigā | yayā buddhyeta bhūtattvasadbhāvaṃ pītalādikam || trāyate tadvipakṣācca mantraśaktirasau matā | tattattvabhogābhoge yā samyagautsukyadāyinī || tāvanmātramalāvasthā śaktirvai jñānakevalī | prabuddhasphāratattattvagatakarmābhimukhyataḥ || tadbhogonmukhatā śaktiḥ pralayākalagāminī | māyākarmamalavyaktisamāveśe tu yā sthitiḥ || bāhyāntarendriyakṛtā nānāvasthānuyāyinī | bhogasādhanaśaktiḥ sā sakalāṇusamāśrayā ||" iti | nanvasmadarśane naraśaktiśivātmakameva viśvamiti tatra tatroddhoṣyate tadiha kathamapūrvatayedamucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- śiva ityādi | tatra śivastāvannityacidātmā parapramātā iti nāsti vivādaḥ | tacchaktiścecchājñānakriyātmikā prasphurantī śuddhāśuddharūpatayā pramātṛṣaṭkamullāsayati | tatra mantramaheśvarādestrayasya grāhyādyanapekṣaṇācchuddhaṃ grahītṛtvam | vijñānākalādestu trayasya grāhyādyapekṣaṇādaśuddhaṃ grahītṛtvam | ata evoktaṃ -- svātantryavaśopātteti, grāhyākāroparāgāttviti ca | "tridhā mantrāvasānāḥ iti mantramaheśvara-mantreśvara-mantrarūpāḥ -- ityarthaḥ | udāsīnā ivetyakṣubdhāḥ, kṣubdhatve hyeṣāṃ śaktitvaṃ bhavediti bhāvaḥ || 180 || etadevopasaṃharati - saptadhetthaṃ pramātṛtvaṃ tatkṣobho mānatā tathā || 10-181 || mānateti śaktirūpatayā -- ityarthaḥ || 181 || nanvevaṃ cāturdaśyamevābhihitaṃ syācchivaśatyātmakaṃ dvikaṃ vā? -- ityāśaṅkyāha -- yattu grahītṛtārūpasaṃvitsaṃsparśavarjitam | śuddhaṃ jaḍaṃ tatsvarūpamitthaṃ viśvaṃ trikātmakam || 10-182 || saṃvitsaṃsparśavarjanādeva śuddham, ata eva jaḍaṃ vedyatāyāḥ prādhānyānnarātmakam -- ityarthaḥ | yaduktam -- "yadā tu grāhakāveśavismṛterjaḍatā sphuṭam | pāratantryāttadodeti tatsvarūpaṃ narātmakam ||" iti | tadevaṃ pāñcadaśyādikrame'pi trikaparamārthataivetyuktam -- "itthaṃ viśvaṃ trikātmakam" iti || 182 || etadevānyatrāpyatidiśati evaṃ jalādyapi vadedbhedairbhinnaṃ mahāmatiḥ | nanu "śivaśaktī tāvadavicyutacidūrpe" iti na kasyacid vimatiḥ; śaktireva cecchājñānakriyātmanā prasphurantī pramātṛṣaṭkatayāvabhāsate ityuktam, tacchakteḥ sarvatrāviśeṣānmantramaheśvarāntamapi pāñcadaśyameva saṃbhavediti trāyodaśyādyapahāya tadeva kasmānna nirūpitam ? -- ityāśaṅkyāha -- anayā tu diśā prāyaḥ sarvabhedeṣu vidyate || 10-183 || bhedo mantramaheśānteṣveṣa pañcadaśātmakaḥ | tathāpi sphuṭatābhāvātsannapyeṣa na carcitaḥ || 10-184 || mantramaheśānteṣu sarvabhedeṣvityarthātpralayākalādiṣu, ataścoktaṃ nyāyaviruddhaṃ trāyodaśyādi -- ityāśayaḥ | satyamevaṃ kintvetattrāyodaśyādivanna sphuṭamitīha noktam || 184 || nanvadharādhararūpaṃ pūrvasminpūrvasminnūpe nilīnaṃ satsvarūpameva jahyāditi, tatrāsya niravakāśaiva pāñcadaśyādiśaṅkā? -- ityāśaṅkyāha -- etacca sūtritaṃ dhātrā śrīpūrve yad bravīti hi | savyāpārādhipatvenetyādinā jāgradāditām || 10-185 || abhinne'pi śive'ntaḥsthasūkṣmabodhānusārataḥ | śrīpūrvaśāstre hyabhinne'pi śive jāgradādirūpatāmabhidadhatā bhagavataitatsūcitaṃ yajjāgradādivatpāñcadaśyādyapyuparyupari saṃbhavediti | tathā ca śavyāpārādhipatvena taddhīnaperrakatvataḥ | icchānivṛtteḥ svasthatvādabhinnamapi pañcadhā ||" (mā. vi. 2|35) ityatra śivasya savyāpāratvena kriyāśaktipradhānā jāgarā | adhipatvena svasvātantryādasādhāraṇatattatsṛṣṭimayo jñānaśaktipradhānaḥ svapnaḥ | jñānakriyābhyāṃ hīnenaudāsīnyapracyāvātmanā prerakatvenecchāpradhānaṃ sauṣuptam | eṣaṇīyapūrṇatayā tannivṛttyāpyānandaśaktipradhānaṃ turyam | nirānandatayā sarvasarvātmakaparipūrṇasvarūpaviśrānteścicchaktipradhānaṃ turyātītamiti pañcāvasthātmakatvamityarthaḥ | "antaḥsthasūkṣmabodhānusārataḥ" iti pramātrekarūpasūkṣmabodhāśrayeṇa -- ityarthaḥ | bodhasya hi bodharūpatayāntaḥ sarvaṃ saṃbhavet -- iti bhāvaḥ || 185 || iha "adhvā samasta evāyaṃ ṣaḍvadho'pyativistṛtaḥ | yo vakṣyate sa ekatra prāṇe tāvatpratiṣṭhitaḥ ||" (taṃ. 6|5) ityādyuktyā bahirivāntarapi prāṇe tattvādhvāstīti tadgatatvenāpi pāñcadaśyādyabhidhātumupakramate -- adhunā prāṇaśaktisthe tattvajāle vivicyate || 10-186 || bhedo'yaṃ pāñcadaśyādiryathā śrīśaṃbhurādiśat | śrīśaṃbhurādiśadityanena guruparamparāgatatvādavigītaprasiddhinibandhanatvamasya dhvanitam || 186 || tadevāha -- samaste'rthe'tra nirgrāhye tuṭayaḥ ṣoḍaśa kṣaṇāḥ || 10-187 || ṣadtriṃśadaṃgule cāre sāṃśadvyaṅgulakalpitāḥ | samaste'rthe nirgrāhye iti tattvabhāvabhuvanādyātmani vedyavastuni -- ityarthaḥ | kṣaṇaśabdaścātra "mānuṣākṣinimeṣasyāṣṭamoṃ'śaḥ kṣaṇaḥ smṛtaḥ |" (sva. 11|199) iti lakṣitakṣaṇadvayātmani kālaviśeṣe vartate | yaduktam -- kṣaṇadvayaṃ tuṭirjñeyā............................... | (sva. 11|199) iti | sāṃśeti sacaturbhāgā -- ityarthaḥ | yaduktam -- "tuṭiḥ sapādāṃgulayukprāṇaḥ.................... |" (taṃ. 6|64) iti || 187 || etadeva vibhajati - tatrādyaḥ paramādvaito nirvibhāgarasātmakaḥ || 10-188 || dvitīyo grāhakollāsarūpaḥ prativibhāvyate | antyastu grāhyatādātmyātsvarūpībhāvamāgataḥ || 10-189 || pravibhāvyo na hi pṛthagupāntyo grāhakaḥ kṣaṇaḥ | ādya iti tuṭyātmā kālakṣaṇaḥ | nirvibhāgeti, yaduktam -- "......................śivaḥ sākṣānna bhidyate |" (mā. vi. 2|7) iti | grāhakollāsarūpa iti śaktereva hi ṣaṇṇāṃ pramātṛṇāmullāsaḥ ityuktaprāyam | antya iti ṣoḍaśastuṭyātmā kālakṣaṇaḥ | grāhyatādātmyāditi yathāyathaṃ grāhyatvasyaivodrekāt | nanu śivaśaktitvena svarūpatvena ca tuṭitrayamatra viniyuktamityavaśiṣṭavakṣyamāṇapramātṛtacchaktidvādaśakāpekṣayā ekā tuṭiradhikībhavet, tatkimasau svarūpe'ntarbhavati uta pramātṛpakṣe nikṣipyate ? -- ityāśaṃkya caramavyākhyeyamapi avaśiṣṭamupāntyakṣaṇamantyakṣaṇaprasaṅgāgatamanāgatāvekṣaṇanyāyen a prāgeva nirṇayati pravibhāvyo na hīti | pṛthagityarthādantyātkṣaṇāt | upāntya iti antyasamīpasthaḥ pañcadaśastuṭyātmā kṣaṇastatra hyantarocchūnatāmāsādyānte grāhyataiva sākṣādullaset -- ityāśayaḥ || 189 || evamavaśiṣṭaṃ tuṭidvādaśakaṃ mantramaheśvaratacchaktyādirūpatayā vibhajati -- tṛtīyaṃ kṣaṇamārabhya kṣaṇaṣ|ṭkaṃ tu yatsthitam || 10-190 || tannirvikalpaṃ prodgacchadvikalpācchādanātmakam | tṛtīyamiti prathamadvitīyāpekṣayā | kṣaṇaṣaṭkamiti śaktimacchaktirūpam ||190|| nanu kathamatrodgacchatāṃ vikalpānāmācchādanaṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- tadeva śivarūpaṃ hi paraśaktyātmakaṃ viduḥ || 10-191 || taddhi kṣaṇaṣaṭkaṃ śuddhavidyāmayatvāt śaktimacchaktyapekṣayā krameṇa śivarūpameva paraśaktyātmakameva cetyāmnāyaḥ || 191 || evamekaṃ kṣaṇaṣaṭkaṃ vyākhyāya, paramapyācaṣṭe -- dvitīyaṃ madhyamaṃ ṣaṭkaṃ parāparapadātmakam | vikalparūḍhirapyeṣā kramātprasphuṭatāṃ gatā || 10-192 || madhyamamiti prathamaṣaṭkopāntyāntarālavartitvāt, ata eva prathamaṣaṭkasya paratvādantyopāntyātmanaḥ svarūpasya cāparatvātparāparapadātmakatvam -- ityuktam | vikalparūḍhiriti māyīyatvāt | kramāditi yathāyathamidantāyā udrekāt || 192 || nanu śivasyābhinnarūpatvāttatra tatra vibhāge śaktireva bījaṃ tasyāścecchājñānakriyātmanā tridhaiva prasara iti ṣaṭkanirūpaṇe ko'vasaraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- ṣaṭke'tra prathame devyastisraḥ pronmeṣavṛttitām | nimeṣavṛttitāṃ cāśu spṛśantyaḥ ṣaṭkatāṃ gatāḥ || 10-193 || pronmeṣavṛttitāmityanena ca śaktirūpatvaṃ nimeṣavṛttitāmityanena ca śaktimadrūpatvam || 193 || evadevānyatra yojayati -- evaṃ dvitīyaṣaṭke'pi kiṃ tvatra grāhyavartmanā | uparāgapadaṃ prāpya parāparatayā sthitāḥ || 10-194 || ādye'tra ṣaṭke tā devyaḥsvātantryollāsamātrataḥ | jighṛkṣite'pyupādhau syuḥ pararūpādavicyutāḥ || 10-195 || nanu ṣaṭkadvaye'pi yadyevamunmeṣanimeṣavṛttyā tisra eva devyaḥ sthitāstarhyekameva ṣaṭkamastu ko dvitīyārthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- kiṃ tvityādi || 195 || nanu yadīcchā jñānaṃ kriyā ceti pṛthagetāni padāni, tadicchāhito jñāne tadubhayāhitaśca kriyāyāmatiśayo nāstīti "adharādharatattveṣu sthitā pūrvasthitiryataḥ | anyathā sthitirevaiṣāṃ na bhavetpūrvahānitaḥ ||" ityādyuktaṃ vihanyeta? -- ityāśaṅkyāha -- asti cātiśayaḥ kaścittāsāmapyuttarottaram | yo vivekadhanaidhīraiḥ sphuṭīkṛtyāpi darśyate || 10-196 || atraiva dvidhā matāntaraṃ darśayati -- kecitvekāṃ tuṭiṃ grāhye caikāmapi grahītari | tādātmyena vinikṣipya saptakaṃ saptakaṃ viduḥ || 10-197 || tatra kecidekāṃ pañcadaśamupāntyāṃ tuṭimantyatuṭyātmani grāhye svarūpe tādātmyena vinikṣipyāsmaduktavadantyopāntyatuṭidvayaikīkāreṇa svarūpamabhidhāya, pariśiṣṭatuṭicaturdaśakādyaṃ tuṭisaptakaṃ pramātṛsaptakatvenānyattacchaktisaptakatvenābhidadhurityekīyamatam | apiśabdātkecidityasya samuccayaḥ | tena keciccaikāṃ tuṭiṃ grahītṛ pakṣe vinikṣipyārthādantyāṃ svarūpatvena nirūpya tathaivānyaccaturdaśakamityanyadīyamatam || 197 || nanu yadyevaṃ tarhi kataradupapannam ? -- ityāśaṅkyāha -- tadasyāṃ sūkṣmasaṃvittau kalanāya samudyatāḥ | saṃvedayante yadūrpaṃ tatra kiṃ vāgvikatthanaiḥ || 10-198 || tadevamevānubhavabhājāṃ yogināṃ yadeva svasaṃvedanena siddhyati tadeva pramāṇaṃ netaraditi | tatra kimasmadīyaiḥ parakīyairvā pralāpaprāyairanubhavaśūnyairvāgvyāpāraiḥ | anena ca prāguktasya svapakṣasyaiva svasaṃvedanasiddhatvamasti -- ityāveditam | yadekasyaiva pramāturakṣubdhatayā kṣubdhatayā ca śaktimacchaktirūpatvamiti saṃnikarṣeṇaiva tadabhidhānaṃ nyāyyaṃ na pṛthaktvena svarūpasya copāntyatuṭāvucchūnatāsādha(da)napuraḥsaramantyatuṭau pūrṇatayaiva prarohonyāyya iti alaṃ bahunā || 198 || etadevopasaṃharati -- evaṃ dharādimūlāntaṃ prakriyā prāṇagāminī | guruparvakramātproktā bhede pañcadaśātmake || 10-199 || guruparvakramādityanena prasiddhinibandhanatvamevāsya nirvāhitam || 199 || evaṃ pāñcadaśyamupadiśya, trāyodaśyādyapyupadiśati -- kramāttu bhedanyūnatve nyūnatā syāttuṭiṣvapi | bhedanyūnatva iti, trāyodaśyaikādaśyādyātmani, nyūnateti svarūpapakṣanikṣepāt | yathā yathā hi sakalatacchaktyādirūpaṃ bhedadvayaṃ nyūnatāmiyāt tathā tathā tuṭidvayamapyevaṃ syāt | yadvakṣyati -- "evaṃ dvayaṃ dvayaṃ yāvannyūnībhavati bhedagam | tāvattuṭidvayaṃ yāti nyūnatāṃ kramaśaḥ sphuṭam ||" (10|198) iti tattuṭīnāṃ dvayasya dvayasya svarūpapakṣe nikṣepāt | pramātṛtvenāsthāśaithilyaṃ nāma nyūnatvaṃ na tu svarūpavipralopa eva, ṣaṭtriṃśadaṃgulātmani prāṇacāre tāvattuṭisaṃkhyākatvasyānapahāneḥ, ata evātra sakalādervikalpapramāturvilayāduparyupari krameṇāvikalpapramātṛṇāmudayo, yathāyathaṃ saṃvida evoderkāt || tadāha -- tasyāṃ hrāso vikalpasya sphuṭatā cāvikalpinaḥ || 10-200 || tasyāmiti pramātṛbhedanyūnatāyām || 200 || nanvevamatra pāñcadaśyakramavadeva ṣoḍaśa tuṭayo vyavasthitā iti kathamāsāṃ sakalādirūpatayāsthāśaithilyaṃ bhavedyenāvikalpasya sphuṭatvaṃ vikalpasya ca hrāsaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā hi ciraduḥkhārtaḥ paścādāttasukhasthitiḥ | vismaratyeva tadduḥkhaṃ sukhaviśrāntivartmanā || 10-201 || tathā gatavikalpe'pi rūḍhāḥ saṃvedane janāḥ | vikalpaviśrāntibalāttāṃ sattāṃ nābhimanvate || 10-202 || tadduḥkhamiti prākciramanubhūtam | vikalpaviśrāntīti tadvirāmaḥ | tāṃ sattāmiti vaikalpikīm | yathā duḥkhasya prāganubhūtatvātprarūḍhāpi tadvāsanā sukhaviśrāntibalena prabodhābhāvādasthitakalpā, tathā nirvikalpadaśādhiśāyināṃ janānāṃ kṣīṇavikalpatvāt tatkṣobhe'pi vaikalpikī sattā nodiyāt, tathātve hi teṣāṃ nirvikalpakasaṃvitsākṣātkāro bhavedyenāyaṃ saṃsāradoṣaḥ praśāmyet || 202 || ato'traivāvadhātavyam -- ityāha -- vikalpanirhrāsavaśena yāti vikalpavandhyā paramārthasatyā | saṃvitsvarūpaprakaṭatvamitthaṃ tatrāvadhāne yatatāṃ subuddhiḥ || 10-203 || na caitadasmadupajñameva -- ityāha -- grāhyagrāhakasaṃvittau saṃbandhe sāvadhānatā | iyaṃ sā tatra tatroktā sarvakāmadughā yataḥ || 10-204 || tatra tatra śrīvijñānabhairavādau | yaduktam -- "grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'yaṃ saṃbandhe sāvadhānatā ||" (vi. bhai. 106 ślo.) iti | māyāpadanirūḍhibhājāṃ grāhyagrāhakakṣobha eva viśrāntiridaṃ grāhyamayaṃ grāhaka iti | nirvikalpakadaśādhiśāyināṃ punastatkṣobhāvasare'pi grāhyagrāhakayoryata udayo yatra vā viśrāntistatraivāvahitatvaṃ yena sarvepsitaphalasaṃpattiḥ || 204 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevāha -- evaṃ dvayaṃ dvayaṃ yāvannyūnībhavati bhedagam | tāvattuṭidvayaṃ yāti nyūnatāṃ kramaśaḥ sphuṭam || 10-205 || evaṃ ca śaktimacchaktisaṃbandhinīnāṃ dvādaśānāṃ tuṭīnāmantyopāntyātmatuṭidvayalakṣaṇasvarūpapakṣanikṣepācchive tuṭidvayamevāvaśiṣyate? -- ityāha -- ata eva śivāveśe dvituṭiḥ parigīyate | nanvakhaṇḍaparipūrṇasaṃvidekaraso nirvibhāgātmā śivaḥ iti kastatra dvayārthaḥ, -- ityāśaṅkya, tuṭidvayameva śaktimacchaktirūpatayā vibhajati -- ekā tu sā tuṭistatra pūrṇā śuddhaiva kevalam || 10-206 || dvitīyā śiva(śakti)rūpaiva sarvajñānakriyātmikā | pūrṇatvādeva ca śuddhā kṣobharahitā -- ityarthaḥ | kṣobho hi śaktidaśā | yaduktam -- "śiva(śakti)rūpaiva sarvajñānakriyātmikā" iti || 206 || ata evātrāvahitasya sarvaviṣayajñatvakartṛtvādi bhavet -- ityāha -- tasyāmavahito yogī kiṃ na vetti karoti vā || 10-207 || na cātra vigītatvamasti -- ityāha -- tathā coktaṃ kallaṭena śrīmatā tuṭipātagaḥ | lābhaḥ sarvajñakartṛtve tuṭeḥ pāto'parā tuṭiḥ || 10-208 || yattattvārthacintāmaṇiḥ -- "tuṭipāte sarvajñatādayaḥ....................... |" iti | etadeva vyācaṣṭe - "tuṭeḥ pāto'parā tuṭiḥ" iti | ādyāyāstuṭeḥ pāto'pacayo hrāso dvitīyā tuṭiriti yāvat || 208 || nanu dvitīyasyāṃ tuṭāvavahitasya kasmātsarvajñatvādilābhaḥ, prathamāyāmeva tathātvamastu ? -- ityāśaṅkyāha - ādyāyāṃ tu tuṭau sarvaṃ sarvataḥ pūrṇamekatām | gataṃ kiṃ tatra vedyaṃ vā kāryaṃ vā vyapadeśabhāk || 10-209 || vedyaṃ kāryamiti yathākramaṃ jñānakriyāpekṣayoktam || 209 || evaṃ dvitīyaiva tuṭiḥ sarvajñatvādisiddhinimittam -- ityāha -- ato bhedasamullāsakalāṃ prāthamikīṃ budhāḥ | cinvanti pratibhāṃ devīṃ sarvajñatvādisiddhaye || 10-210 || saiva śaktiḥ śivasyoktā tṛtīyādituṭiṣvatha | mantrādi(dhi)nāthatacchaktimantreśādyāḥ kramoditāḥ || 10-211 || bhedasamullāsaṃśāpekṣayoktaṃ prāthamikīmiti | atraiva hi prathamamāsūtritaprāyo bheda iti bhāvaḥ | ata eva navanavollekhaśālitvātpratibhāmityuktam | saiveti dvitīyarūpādyā pratibhā| nanu dvitīyasyāṃ tuṭau śaivī śaktiruktā, tṛtīyādiṣu punaḥ kim? -- ityāśaṅkyāha -- tṛtīyetyādi || 211 || nanu yadvad dvitīyasyāṃ tuṭāvavahitasya sarvajñatvādirūpā siddhiruktā tadvadāsvapi tuṭiṣu kiṃ kācitsiddhiḥ syānna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- tāsu saṃdadhataścittamavadhānaikadharmakam | tattatsiddhisamāveśaḥ svayamevopajāyate || 212 || tattatsiddhīti, tāstāḥ siddhayaḥ śrīpūrvaśāstrādau dhāraṇāpaṭalādyuktā dehagurutvādayaḥ || 212 || nanu śivaśaktireva sarvatra sarveṇa rūpeṇa prasphuratīti tasyāḥ sarvatrāviśeṣādatrāpi sarvajñatvādirūpaiva siddhiḥ kasmānnodiyāt? -- ityāśaṅkyāha -- ata eva yathā bhedabahutvaṃ dūratā tathā | saṃvittau tuṭibāhulyādakṣārthāsaṃnikarṣavat || 10-213 || ata iti mantrādi(dhi) nāthādīnāṃ krameṇodayāddhetoḥ | etadeva dṛṣṭāntadvāreṇa hṛdayaṅgamayati -- akṣārthāsaṃnikarṣavaditi | yathāntarālikavyavadhāyakārthāntarabhūyastvādakṣāṇāmarthe saṃnikarṣābhāvastathā yogināmapi bhedabahutvanimittasya tuṭibāhulyasya vyavadhāyakatvātsaṃvittāviti || 213 || etadeva vyatirecayati -- yathā yathā hi nyūnatvaṃ tuṭīnāṃ hrāsato bhidaḥ | tathā tathātinaikaṭyaṃ saṃvidaḥ syācchivāvadhi || 10-214 || śivatattvamataḥ proktamantikaṃ sarvato'mutaḥ | ata iti bhedahrāsanimittakasaṃvinnaikaṭyāt antikaṃ proktamiti viśeṣānupādānātsarvatra | yaduktam -- ".............ṇa sāvasthā na yā śivaḥ |" (spa. 29 kā.) iti | ataśca sarvasya śivamayatvāttadāveśe mahātmanāmupāyādiḍhaukanātmā na kaścidyatnaḥ saṃbhavet, viprakṛṣṭamevāsādayituṃ hi yatnayogaḥ syāt || 214 || tadāha - ata eva prayatno'yaṃ tatpraveśe na vidyate || 10-215 || yathā yathā hi dūratvaṃ yatnayogastathā tathā | ata eva bhāvanādyātmanāmupāyānāmavakāśa eva śive nāstītyasmad guravaḥ || 215 || tadāha - bhāvanākaraṇādīnāṃ śive niravakāśatām || 10-216 || ata eva hi manyante saṃpradāyadhanā janāḥ | bhāvanādi hi bhāvyamānādiniṣṭham, na cāsya bhāvyamānāditvaṃ nyāyyaṃ pramātrekarūpatvādbhāvanādiviṣayatvānupapatteḥ | tadāhuḥ -- "karaṇena nāsti kṛtyaṃ kvāpi bhāvanayāpi vā |" (śi. dṛ. ā. 7|6 ślo.) iti || 216 || nanu viprakṛṣṭa eva kasmādyatnayogaḥ syānna saṃnikṛṣṭe? -- ityāśaṅkaṃ dṛṣṭāntopadarśanena śamayati - tathā hi dṛśyatāṃ loko ghaṭādervedane yathā || 10-217 || prayatnavānivābhāti tathā kiṃ sukhavedane | prayatnavāniveti -- jijñāsādiparatvāt || 217 || nanvevaṃ sukhādivadāntaratvamātramasya siddhyedyena sukhopāyatvaṃ syānna tu parapramātrekarūpatāprayuktaṃ bhāvanādyaviṣayatvam? -- ityāśaṅkyāha -- āntaratvamidaṃ prāhuḥ saṃvinnaikaṭyaśālitām || 10-218 || tāṃ ca cidūrpatonmeṣaṃ bāhyatvaṃ tannimeṣatām | idaṃ hi nāmāntaratvamucyate yadadūraviprakarṣeṇa saṃvidaḥ parisphuraṇamityuktamāntaratvaṃ saṃvinnaikaṭyaśālitāṃ prāhuriti | nanvevamapyasya tadavasthameva sukhādisāmyam ? -- ityāśaṅkyāha -- tāṃ ca cidūrpatonmeṣaṃ prāhuriti | idaṃ hi nāmātra saṃvinnaikaṭyaśālitvaṃ vivakṣitaṃ yaccidūrpatāyāḥ prādhānyamiti | ata eva cidūrpanimajjanameva bāhyatvamityuktam -- "bāhyatvaṃ tannimeṣatām" iti | "tato bhedo hi bāhyatā................... |" (ri. pra. 86 kā.) ityādyuktyā sukhādīnāmapyantaḥkaraṇaikavedyatve'pi pṛthakprathatvākhyamukhyabāhyatālakṣaṇayogād bāhyatvamevetyuktamanyatra bahuśaḥ || 218 || nanu yadyevaṃ śivasya cidūrpatāprādhānyamevāntaratvaṃ taccitaḥ svaprakāśatvātsarvata eva prakāśamānatvaṃ syāditi sarveṣāmevāntikatamatvātsarvadaiva kasmānna bhāyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- bhavināṃ tvantiko'pyevaṃ na bhātītyatidūratā || 10-219 || evamityuktagatyā | bhavitvādeva hi naiṣāṃ tathā parāmarśo'sti yenāyaṃ sarvato na bhāyāt -- iti bhāvaḥ | ata evaiṣāṃ tathāparāmarśāyogāddūra eva saṃvidavabhāso yenāyamiyānsaṃsāraḍambaraḥ | yaduktam -- śvāparāmarśamātraṃ yadaparādhaḥ kiyānasau | tāvanmātreṇa tajjātaṃ yadvaktuṃ naiva pāryate ||" iti || 219 || nanviha deśakālasvabhāvaviprakarṣāt tridhaiva dūratvamucyate, saṃvidi punaretanna saṃbhavati, -- iti kathametaduktam ? -- ityāśaṅkyāha -- dūre'pi hyantikībhūte bhānaṃ syātvatra tatkatham | deśato hi dūre'pi vastuni prayatnavaśānnikaṭatāmupeyuṣi bhānamarthānnaikaṭyena bhavet, saṃvidi punarvidūratvamaśakyakriyam, apasarpaṇāderabhāvāt || evaṃ saṃvidi deśato viprakarṣaṃ nirasya, kālato'pi nirasyati - na ca bījāṅkuralatādalapuṣpaphalādivat || 10-220 || kramikeyaṃ bhavetsaṃvitsūtastatra kilāṅkuraḥ | bījāllatā tvaṃkurānno bījādiha tu sarvataḥ || 10-221 || saṃvittattvaṃ bhāsamānaṃ paripūrṇaṃ hi sarvataḥ | kramikeyaṃ na bhavediti akālakalitatvāt | bījādīnāmeva kramikatvaṃ nirūpayati -- śūta"ityādinā | latāyā api hi bījādutpattāvaṅkuralatayoḥ kramikatvaṃ na bhavet -- iti bhāvaḥ | evaṃ dalāderapi latāderevotpattirnāṅkurāderityavaseyaṃ yenaiṣāṃ kramikatvameva syāt | saṃvitpunardeśakālānavacchedāt sarvatra sarvadaivāvabhāsate yato'syāḥ sarvataḥ paripūrṇyaṃ tadāha - ihetyādi || 221 || nanu ca kāraṇadaśāyāṃ kāryasya prāgabhāvādanāgatatvam, iha ca saṃvidaḥ kādācitkatvena kāryatvāttathābhāvopapatterāgataḥ kālaviprakarṣaḥ, iti kathamuktaṃ kramikeyaṃ saṃvinna bhavediti ? -- ityāśaṅkyāha - sarvasya kāraṇaṃ proktaṃ sarvatraivoditaṃ yataḥ || 222 || saṃvido hi kāryatve kiṃ saṃvideva kāraṇamutānyatkiñcijjaḍam | tatra jaḍasya tāvatkāraṇatvaṃ na yujyate -- ityupapāditaṃ prāgbahuśaḥ | saṃvidaśca saṃvidantarādbhedānupapatterekaivākhaṇḍā saṃviditi kiṃ kasyaṃ kāraṇaṃ kārya veti | saṃvittattvameva sarvasya kāraṇaṃ yattatsvātantryavijṛmbhāmātrameva viśvamidam, ata evoktaṃ -- sarvatraivoditamiti | sarvatraivoditatvāccāsthānenaiva svabhāvaviprakarṣo'pi nirastaḥ || 222 || nanu pramātṛrūpā saṃvitsarvasya kāraṇamastu pratiniyataghaṭādiprameyapramitirūpā tu sā kathaṃ tathātvamaśnuvīta ? - - ityāśaṅkyāha -- tata eva ghaṭe'pyeṣā prāṇavṛttiryadi sphuret | viśrāmyeccāśu tatraiva śivabīje layaṃ vrajet || 10-223 || tataḥ sārvatrikodayaprayuktasarvakāraṇabhāvāddhetoreṣā pāñcadaśyādyātmanā nirūpitā prāṇavṛttiryadi ghaṭe'pi sphuredviśrāmyecca naiyatyenāpi udayaṃ layaṃ ca labheta, tathāpi tatra samanantaroktasatattve śivabīja eva layaṃ vrajetsarvataḥ paripūrṇaprakāśavimarśamayyeva cakāsyāt -- ityarthaḥ | āśvityanenāntarālikatuṭikramopanataśaktimacchaktikramabhedasya prakāśamātrasāratayā na kiñcittattvamityuktam || 223 || ata evāha - na tu kramikatā kācicchivātmatve kadācana | nanu mantra-tadīśa-tanmaheśādipamparayā śivātmatvena viśrāntiruditā, atāttviko'pyayaṃ kramo nāsanneva śivecchayā tathāvabhāsanāt, tacchiva eva sarvasya kāraṇam, -- iti paramakāraṇatābhiprāyeṇa bhavatu, mantrādi(dhi)nāthādi punaravāntarakāraṇaṃ kathaṅkāraṃ parākaraṇīyam ? -- ityāśaṅkyāha -- anyanmantrādi(dhi)nāthādi kāraṇaṃ tattu saṃnidheḥ || 10-224 || śivābhedācca kiṃ cātha dvaite naikaṭyavedanāt | yathā kila mṛdekaiva satī śibikastūpakapiṇḍādyavasthākrameṇa ghaṭasya kāraṇam iti neyatā piṇḍādyeva kāraṇamiti yuktaṃ kāryātmani tathānuvṛtyabhāvāt, tattadavasthā tu daṇḍādivatkaraṇamiti yujyate vaktum | idameva hi karaṇaṃ yatkāryanirvartanāya vyāpriyamāṇamapi na kāraṇaṃ vyavadadhyāt | evamiha paripūrṇasaṃvinmayaḥ śiva eva nijecchāvabhāsitamantrādhināthādyavasthākrameṇa jagataḥ kāraṇam, naitāvatā mantrādhināthādyavasthaiva kāraṇam, kartṛprayojyatayā karaṇaṃ tu bhavedeva, na hi tajjagadavabhāsane vyāpriyate, na ca tathābhāve'pi pūrṇacidātmanaḥ śivasya kāraṇatāṃ vyavadhatte -- itīcchādiśaktivanmantrādhināthādeḥ karaṇatvameva nyāyyamityuktaṃ mantrādhināthādyanyatkaraṇam -- ityarthaḥ | yattu - "śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ |" ityādinā mantrādhināthādeḥ kāraṇatvamucyate tadvaiyapadeśikam -- ityāha -- kāraṇamityādi | taditi mantrādhināthādi | saṃnidheriti ghaṭotpattāviva dikkālākāśādīnām | śivābhedāditi, śivastāvatkāraṇamityuktaṃ tadabhedānmantrādhināthādyapi tathocyate ghaṭakāraṇamṛdabhinnarūpādivat, dvaite naikaṭyavedanāditi bhedadaśāyāmeṣāṃ yathāyathaṃ māyāpramātrapekṣayā saṃnikarṣādrājājñayā niyuktavadhakavat || 224 || etadeva ca paramupādeyamityatraiva nirūḍhiḥ kāryā -- ityāha -- anayā ca diśā sarvaṃ sarvadā pravivecayan || 10-225 || bhairavāyata eva drāk ciccakreśvaratāṃ gataḥ | prakṛtamevopasaṃharati -- sa itthaṃ prāṇago bhedaḥ khecarīcakragopitaḥ || 10-226 || mayā prakaṭitaḥ śrīmacchāmbhavājñānuvartinā | idānīṃ tattvavidhyanuṣaktatayānujoddeśoddiṣṭaṃ jāgradādi nirūpayati -- atraivādhvani vedyatvaṃ prāpte yā saṃvidudbhavet || 10-227 || tasyāḥ svakaṃ yadvaicitryaṃ tadavasthāpadābhidham | atra pāñcadaśyādikramātmatayā nirūpite tattvādyadhvani svarūpatvena prameyatāmāpanne yaiva śivādyekaikapramātṛrūpā saṃvidullasedevaṃvidhāyāstasyāḥ svakaṃ svecchāvabhāsitatattatprameyopahitaṃ tattatsādhāraṇyāsādhāraṇyādiprayuktaṃ yadvaicitryaṃ tajjāgradādyavasthāśabdavyapadeśyaṃ syāt -- iti vākyārthaḥ || 227 || avasthāpadānyeva vibhajati -- jāgratsvapnaḥ suṣuptaṃ ca turyaṃ ca tadatītakam || 10-228 || iti pañca padānyāhurekasminvedake sati | tadatītakamiti -- turyātītakam | ekasminvedake satīti, anekasminvedake hyanyasya jāgradanyasya svapnaḥ, -- ityavasthānāmavasthātvaṃ pañcātmakatvaṃ ca na syāt, ekameva hyavasthātāramadhikṛtyāsāṃ tathābhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ || 228 || nanu yadyevaṃ, tatturyātītarūpasyāpyekasya śivasya jāgradādyavasthāḥ prasajyeran? -- ityāśaṃkya tadevābhyupagacchati -- tatra yaiṣā dharātattvācchivāntā tattvapaddhatiḥ || 10-229 || tasyāmekaḥ pramātā cedavaśyaṃ jāgradādikam | taddarśyate śambhunāthaprasādādviditaṃ mayā || 10-230 || "eka" iti sakalaḥ śivo vā | avaśyamityanenānyathā punaretanna syāditi sūcitam | etacca nāsmābhiḥ svopajñamevocyate -- ityāha -- "taddarśyate" ityādi || 230 || tadevāha - yadadhiṣṭheyameveha nādhiṣṭhātṛ kadācana | saṃvedanagataṃ vedyaṃ tajjāgratsamudāhṛtam || 10-231 || evakārārthameva sphuṭayati -- ṅādhiṣṭhātṛ kadācana" iti | saṃvedanagatamiti, anyathā hyasya vedyatvameva na bhavet -- iti bhāvaḥ | na hi svātmani vedyamavedyaṃ vetyuktaṃ bahuśaḥ || 231 || etadeva prapañcayati -- caitramaitrādibhūtāni tattvāni ca dharāditaḥ | abhidhākaraṇībhūtāḥ śabdāḥ kiṃ cābhidhā pramā || 10-232 || pramātṛmeyatanmānapramārūpaṃ catuṣṭayam | viśvametadadhiṣṭheyaṃ yadā jāgrattadā smṛtam || 10-233 || bhūtānīti, caturdaśavidhabhūtasargāntaḥpātitvāt tena sthāvaravarjaṃ paiśācādi mānuṣāntaṃ sarvamanena saṃgṛhītam | śabdā iti -- dharāditattvāntaḥpātitvātprameyatve'pi parapratyayakāritvādeṣāṃ pramāṇatvamityuktam -- "abhidhākaraṇībhūtāḥ" iti | abhidhetyarthapratītitvāt phalarūpā -- ityarthaḥ | evametanmātṛmeyamānapramātmakaṃ catuṣṭayamadhiṣṭheyarūpameva yadā bhavettadā jāgrat smṛtaṃ jāgradavastheyam -- ityarthaḥ || 232 || adhiṣṭhātradhiṣṭheyabhāvameva vibhajya darśayati -- tathā hi bhāsate yattannīlamantaḥ pravedane | saṅkalparūpe bāhyasya tadadhiṣṭhātṛ bodhakam || 10-234 || yattu bāhyatayā nīlaṃ cakāstyasya na vidyate | kathañcidapyadhiṣṭhātṛbhāvastajjāgraducyate || 10-235 || yatkiñcana nīlādi saṅkalpādyātmani jñāne'ntastādātmyena bhāsate tadadhiṣṭhātṛ yato bāhyasya bodhasya nīlādestad bodhakamavabhāsakam -- ityarthaḥ | ataśca bodhyatvādeva bāhyaṃ nīlaṃ kathañcidapyadhiṣṭhātṛbhāvamadhigantuṃ notsahate, -- ityadhiṣṭheyaikarūpatvājjāgraddaśātmakatvenaiva sarvatrocyate - iti yuktamuktaṃ -- yadadhiṣṭheyaṃ tajjāgraditi || 235 || nanvasya catuṣṭayasya samāne'pyadhiṣṭheyatve kimanyonyaṃ kaścidviśeṣaḥ saṃbhavenna vā? -- ityāśaṅkyāha - tatra caitre bhāsamāne yo dehāṃśaḥ sa kathyate | abuddho yastu mānāṃśaḥ sa buddho mitikārakaḥ || 10-236 || prabuddhaḥ suprabuddhaśca pramāmātreti ca kramaḥ | "dehāṃśaḥ" iti dehasya bhautikatvātprameyarūpaḥ -- ityarthaḥ | tatpravṛtteśca prāṇādipreraṇāmayatvāttatsaṃsparśo'sti, -- iti mānāṃśasya buddhatvamuktam | prāṇādisaṃsparśena hyeṣāṃ cetanāyamānatvaṃ jāyate -- ityuktaṃ prāk | "mitikārakaḥ" iti mitiṃ karotīti mitikāraḥ mitikāra eva mitikārakaḥ pramātraṃśa ityarthaḥ | sa ca buddhyādirūpatvātprabuddha ityuktam | śuprabuddhaḥ" iti vedyakāluṣyaśūnyatayā svātmani viśrāntimayasaṃvittimātrarūpatvāt pramāmātreti pramityaṃśaḥ-ityarthaḥ || 236 || na cābuddhādirūpatvamatrāsmābhiḥ svopajñamevoktam -- ityāha -- cāturvidhyaṃ hi piṇḍasthanāmni jāgrati kīrtitam || 10-237 || nanu jāgradādīni pañca padāni parasparaṃ vibhinnānītyuktam, tatkathamiyaṃ saṅkīrṇaprāyā jāgratsvapno jāgratsuṣuptamityādiprasiddhiḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- jāgradādi catuṣkaṃ hi pratyekamiha vidyate | pratyekamiti parasparam, tena jāgrajjāgrajjāgratsvapna ityādiprasiddhirna virudhyate -- iti siddham || 237 || na kevalamevaṃrūpatvamevātrāsti yāvadabuddhādirūpatvam -- ityāha -- jāgrajjāgradabuddhaṃ tajjāgratsvapnastu buddhatā || 10-238 || ityādi turyātītaṃ tu sarvagatvātpṛthakkutaḥ | nanu "pañcāvasthā" ityuktaṃ taccatuṣṭayasyābuddhādirūpatvamabhihitam, turyātītasya punaḥ kiṃrūpatvam? -- ityāśaṅkyāha -- "turyātītaṃ tu sarvagatvātpṛthakkutaḥ" iti | "triṣu caturthaṃ tailavadāsecyam |" (śiṣū. 230) iti śivasūtradṛṣṭyā yatra turyamapi sarvatrāvibhaktaṃ tatra kā vārtā turyātītasyetyākṛtam || 238 || etadeva saṃvādayati -- uktaṃ ca piṇḍagaṃ jāgradabuddhaṃ buddhameva ca || 10-239 || prabuddhaṃ suprabuddhaṃ ca caturvidhamidaṃ smṛtam | uktamiti śrīśrīpūrvaśāstre | taduktaṃ tatra -- "caturvidhaṃ tu piṇḍasthamabuddhaṃ buddhameva ca | prabuddhaṃ suprabuddhaṃ ca........................ ||" (mā. vi. 2|43) iti || 239 || evamavasthācatuṣṭayasya parasparaṃ saṅkīrṇatve'pi "yo dehāṃśaḥ" ityādinoktaṃ prameyapadaṃ mukhyā jāgradavasthā -- ityāha -- meyabhūmiriyaṃ mukhyā jāgradākhyānyadantarā || 10-240 || anyaditi -- mānādyaṃśarūpaṃ svapnādi | antareti -- tanmadhyapatitamamukhyam -- ityarthaḥ || 240 || nanu meyabhūmireva mukhyā jāgradavasthetyatra kiṃ pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- bhūtatattvābhidhānānāṃ yoṃ'śo'dhiṣṭheya ucyate | piṇḍasthamiti taṃ prāhuriti śrīmālinīmate || 10-241 || nanvitthaṃ prameyabhūmau piṇḍasthameva mukhyamuktaṃ syānna jāgrat ? -- ityāśaṃkya jāgrata evedaṃ saṃjñāntaram -- ityāha - laukikī jāgradityeṣā saṃjñā piṇḍasthamityapi | yogināṃ yogasiddhyarthaṃ saṃjñeyaṃ paribhāṣyate || 10-242 || taduktam - "piṇḍasthaḥ sarvatobhadro jāgrannāmadvayaṃ matam |" (mā. vi. 2|36) iti || 242 || nanu yogasiddhau piṇḍasthamiti paribhāṣaṇe kiṃ nimittam ? -- ityāśaṅkyāha -- adhiṣṭheyasamāpattimadhyāsīnasya yoginaḥ | tādātmyaṃ kila piṇḍasthaṃ mitaṃ piṇḍaṃ hi piṇḍitam || 10-243 || adhiṣṭheyena dharādinā yā samāpattistādātmyamayaḥ samādhiviśeṣastāmadhiśayānasya yogino yaddharādyaikātmyaṃ tadāgame piṇḍasthamucyate, yato dharādyena mīyamānaṃ piṇḍitaṃ viśarārutāparihāreṇa śarīrībhūtaṃ satpiṇḍaṃ garbhīkṛtatattadarthajātaṃ vyāpakarūpam -- ityarthaḥ || 243 || na kevalamidameva jāgrataḥ pāribhāṣikaṃ saṃjñāntaraṃ yāvadanyadapi -- ityāha -- prasaṃkhyānaikarūḍhānāṃ jñānināṃ tu taducyate | sarvatobhadramāpūrṇaṃ sarvato vedyasattayā || 10-244 || taditi -- jāgrat | evaṃ paribhāṣaṇe cātra kiṃ nimittam ? -- ityāśaṃkyoktam - "āpūrṇaṃ sarvato vedyasattayā" iti || 244 || evamapi prasaṃkhyānapareṣvevāyaṃ saṃjñāniyamaḥ -- iti ko'bhiprāyaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- sarvasattāsamāpūrṇaṃ viśvaṃ paśyedyato yataḥ | jñānī tatastataḥ saṃvittattvamasya prakāśate || 10-245 || evaṃ cātra tistra eva saṃjñāḥ -- ityavadhāraṇaṃ kutastyam ? -- ityāśaṅkyāha -- lokayogaprasaṃkhyānatrairūpyavaśataḥ kila | nāmāni trīṇi bhaṇyante svapnādiṣvapyayaṃ vidhiḥ || 10-246 || etadevānyatrāpyatidiśati -- śvapnādiṣvapyayaṃ vidhiḥ" iti | tena laukikī saṃjñā svapnaḥ suṣuptaṃ turyaṃ ca, yaugikī padasthaṃ rūpaṃ rūpātītaṃ ca, jñānīyā vyāptirmahāvyāptiḥ pracayaśceti | turyātīte punarvakṣyamāṇadṛśā yogo na pratapediti lokaprasaṃkhyānābhiprāyeṇa turyātītaṃ mahāpracayaśceti saṃjñādvayamevoktam || 246 || evaṃ jāgradavasthāṃ nirūpya, svapnāvasthāmapi nirūpayati -- yattvadhiṣṭhānakaraṇabhāvamadhyāsya vartate | vedyaṃ satpūrvakathitaṃ bhūtatattvābhidhāmayam || 10-247 || tatsvapno mukhyato jñeyaṃ tacca vaikalpike pathi | yatpunarjāgraddaśādhiśāyyapi caitramaitrādibhūtānītyādinoktaṃ bhūtatattvāvadhiṣṭhitikriyāyāṃ pramāṇapadāskandanenāste tanmukhyataḥ svapno meyacchāyāvabhāsinī mānapradhānā svapnāvastheyam -- ityarthaḥ | "mukhyataḥ" iti antarā hyamukhyā apyasya svapnajāgradādayo bhedāḥ saṃbhavanti -- iti bhāvaḥ | nanu vikalpāvikalpātmake padadvaye'pyeṣāmevaṃrūpatvaṃ bhavet idaṃ punaḥ kimadhikṛtyoktam? -- ityāśaṅkyāha -- "jñeyaṃ tacca vaikalpike pathi" iti | taduktam -- śvapno vikalpāḥ |" (śi. sū. 1|9) iti || 247 || nanu loke sarvasya svāpāvasare svānubhavasākṣikamavikalpakavṛttyaiva tattadarthānubhavo bhavediti kimetat? -- ityāśaṅkyāha -- vaikalpikapathārūḍhavedyasāmyāvabhāsanāt || 248 || lokarūḍho'pyasau svapnaḥ sāmyaṃ cābāhyarūpatā | loke'pi hyasādhāraṇyādinā vaikalpikārthasamānamevāvabhāsamadhikṛtya svapnāvasthā prarohamupagateti nedamapūrvaṃ kiñciduktam -- "tacca vaikalpike pathi jñeyam" iti | nanu vikalpasvapnayorarthāvabhāse kutastyamevaṃ sāmyam? -- ityāśaṃkyoktam -- śāmyaṃ cābāhyarūpatā" iti | co hetau | abāhyarūpatvādeva cātrāsādhāraṇyādi bhavediti bhāvaḥ || 248 || evaṃ vaikalpikārthatve'pyatra spaṣṭāspaṣṭatayā dvaividhyaṃ vibhajati - - utperkṣāsvapnasaṅkalpasmṛtyunmādādidṛṣṭiṣu || 10-249 || vispaṣṭaṃ yadvedyajātaṃ jāgranmukhyatayaiva tat | etaccātra bhayādiviṣayatvena vācyam | yaduktam -- "bhāvanābalataḥ spaṣṭaṃ bhayādāviva bhāsate | yajjñānamavisaṃvādi tatpratyakṣamakalpakam ||" iti | gāḍhatrāsānurāgādinā hi puraḥsphuradūrpamevātatāyināyikādi bhāyādityuktamvispaṣṭaṃ vedyajātamiti | ādiśabdātkāmaśokādi | taduktam -- "kāmaśokabhayonmādacaurasvapnādyupaplutāḥ | abhūtānapi paśyanti purato'vasthitāniva ||" iti | mukhyatayeti spaṣṭatvasyāsādhāraṇajāgrallakṣaṇatvāt, tenārthasya vaikalpikatvātsvapnatvaṃ spaṣṭatvācca jāgratvamiti svapnajāgareyamityuktaṃ syāt || 249 || evaṃ svapnajāgarāṃ nirūpya svapnasvapnamapi nirūpayati -- yattu tatrāpyavispaṣṭaṃ spaṣṭādhiṣṭhātṛ bhāsate || 10-250 || vikalpāntaragaṃ vedyaṃ tatsvapnapadamucyate | apirbhinnakramaḥ | tena jāgradaviśiṣṭādhiṣṭhātrapi vikalpāntaragamavispaṣṭaṃ vedyajātaṃ punastatrotperkṣādau yadbhāsate tatsvapnapadamucyate svapnasvapnarūpatvānmukhyaḥ svapnaḥ -- ityarthaḥ || 250 || nanvatrārthasya spaṣṭāspaṣṭatvābhyāṃ jāgratsvapnavibhāga uktastacca spaṣṭāspaṣṭatvaṃ saṃnikarṣaviprakarṣābhyāmapi devakulādau dṛṣṭamiti kathaṃ tāvataivaitadbhavet ?ityāśaṅkyāha -- tadaiva tasya vettyeva svayameva hyabāhyatām || 10-251 || tadaiveti nirvicāram -- ityarthaḥ | tasyetyutperekṣāviṣayasyārthasya | svayameveti na tu taimirikādidvicandrādivadāptavacanāt || 251 || nanu abāhyatā nāma kimucyate ? -- ityāśaṅkyāha -- pramātrantarasādhārabhāvahānyasthirātmate | bāhyatve hyarthasya sarvapramātṛsādhāraṇyaṃ sthiratvaṃ ca bhavet - iti bhāvaḥ || nanvatra svapnajāgarādyeva bhedatayā kimasti utānyadapi ? -- ityāśaṅkyāha -- tatrāpi cāturvidhyaṃ tat prāgdiśaiva prakalpayet || 10-252 || gatāgataṃ suvikṣiptaṃ saṅgataṃ susamāhitam | na kevalaṃ jāgarāyāmeva cāturvidhyamasti yāvatsvapne'pītyapiśabdārthaḥ | prāgdiśaiveti meyādigatatvena svapnasvapnādigatatvena ca | tadevāha -- gatāgatamityādi | ete ca krameṇa ṣaṭtriṃśadaṃgulaprāṇacāropajāyamānagamāgamasaṃbandhāt dūrataradeśakālollikhyamānapadārthasaṃsparśāt saṅkalpanaikavṛttimanomātrasaṃsargād vaikalpikārthaikatānatvāccetyevamanvarthanāmānaścatvāro bhedāḥ | taduktam -- "dvisaṃjñaṃ svapnamicchanti padasthaṃ vyāptirityapi |" (mā. vi. 2|37) ityupakramya ".............................padasthaṃ ca caturvidham | gatāgataṃ suvikṣiptaṃ saṅgataṃ susamāhitam ||" (mā. vi. 2|44) iti || 252 || svapne'pi jāgarāvattridhaiva saṃjñābhedo'sti -- ityāha -- atrāpi pūrvavannāma laukikaṃ svapna ityadaḥ || 10-253 || bāhyābhimatabhāvānāṃ svāpo hyagrahaṇaṃ matam | sarvādhvanaḥ padaṃ prāṇaḥ saṅkalpo'vagamātmakaḥ || 10-254 || padaṃ ca tatsamāpatti padasthaṃ yogino viduḥ | loke'pi svapnaśabdasyātra pravṛttau kiṃ nimittam? -- ityāśaṃkyoktam -- bāhyābhimatabhāvānāṃ svāpo hyagrahaṇamiti | sarvādhvanaḥ padamiti sthānaṃ yathā caitattathā ṣaṣṭhāhnika eva nirṇītam | padyate jñāyate'nena sarvamityavagamātmakatvātsaṅkalpo'pi padaṃ tadaikātmyameva ca tatsthatvamucyate -- ityuktam tatsamāpatti padasthamiti | tena prāṇaikātmyaṃ saṅkalpaikātmyaṃ cetyarthaḥ | "yoginaḥ"ityanenāsyāḥ saṃjñāyā yogiviṣayatvamuktam || 254 || evaṃ jñāniviṣayatvenāpi saṃjñāntaraṃ yojayati -- vedyasattāṃ bahirbhūtāmanapekṣyaiva sarvataḥ || 10-255 || vedye svātantryabhāg jñānaṃ svapnaṃ vyāptitayā bhajet | iha khalu bahīrūpatātmapāratantryamapahāya sarvataḥ svātmamātrollikhita evārthe svatantraṃ saṃyojanaviyojanakāri vaikalpikaṃ jñānameva svapnaṃ jñāniṣu vyāptitayā bhajettathā vyavaharet -- ityarthaḥ || 255 || jāgarāyāṃ ca yathā prameyasya prādhānyaṃ tathehāpi pramāṇasya -- ityāha -- mānabhūmiriyaṃ mukhyā svapno hyāmarśanātmakaḥ || 10-256 || mānaprādhānye hetuḥ śvapno hyāmarśanātmakaḥ" iti | "āmarśanātmakaḥ" iti mānasāvasāyarūpatvānniścayātmakaḥ -- ityarthaḥ || 256 || vedyacchāyo'vabhāso hi meye'dhiṣṭhānamucyate | yattvadhiṣṭhātṛbhūtādeḥ pūrvoktasya vapurdhurvam || 10-257 || bījaṃ viśvasya tattūṣṇībhūtaṃ sauṣuptamucyate | nanvadhiṣṭhitikriyākaraṇaṃ svapnaḥ -- ityuktaṃ tatkathamāmarśanātmakatvamihāsyoktam? -- ityāśaṅkyāha -- anubhūtau vikalpe ca yo'sau draṣṭā sa eva hi || 10-258 || na bhāvagrahaṇaṃ tena suṣṭhu suptatvamucyate | ya eva jāgarāyāṃ svapne ca pramātoktaḥ sa eva sauṣupte'pīti, pramiṇotīti pramātā pramātṛtvādevāvaśyaṃ meyamānādikṣobhena bhavitavyamiti kathamuktaṃ tūṣṇīṃbhūtam? -- ityāśaṅkyāha -- śa eva hi na bhāvagrahaṇam" iti | na hi pramātaiva bhāvaḥ prameyam, grahaṇaṃ vā pramāṇam, tathātve hi catuṣṭvamevaitanna syāditi samagra eva vyavahāraḥ samutsīdet, ataśca meyamānādikṣobhamantareṇa pramātāpi svātmamātraviśrānto bhavedyeneyamavasthā sarvatra suṣṭhu suptamityuddhoṣyate || 258 || nanu yadyevaṃ tarhi kathamantaḥkaraṇadharmo gāḍhanidrāpi lokeṣu suṣuptamityucyate? ityāśaṅkyāha - tatsāmyāllaukikīṃ nidrāṃ suṣuptaṃ manvate budhāḥ || 10-259 || bījabhāvo'thāgrahaṇaṃ sāmyaṃ tūṣṇīṃsvabhāvatā | kiṃ nāma ca tatsāmyam ? -- ityāśaṃkyoktam tūṣṇīṃsvabhāvateti | tūṣṇīṃ -svabhāve'pi kiṃ nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- "bījabhāvaḥ" iti saṃbhāvyamānabhāvikāryasaṃbandhāt, agrahaṇamiti ca bāhyaviṣayāsaṃvedanāt || 259 || idameva ca jāgrajjāgradādivanmukhyaṃ suṣuptam -- ityāha -- mukhyā mātṛdaśā seyaṃ suṣuptākhyā nigadyate || 10-260 || asyāpi prāgvadeva yogijñāniviṣayatayā saṃjñādvayamasti -- ityāha - rūpakatvācca rūpaṃ tattādātmyaṃ yoginaḥ punaḥ | rūpasthaṃ tatsamāpattyaudāsīnyaṃ rūpiṇāṃ viduḥ || 10-261 || prasaṃkhyānavataḥ kāpi vedyasaṅkocanātra yat | nāsti tena mahāvyāptiriyaṃ tadanusārataḥ || 10-262 || pramātṛmātrasāratvādviśvasya rūpayati tattadarthajātaṃ svātmasātkāreṇa rūpavatkarotīti rūpaṃ pramātā, tadaikātmyaṃ nāma yogiṣu rūpasthaṃ vidustathā vyavaharanti -- ityarthaḥ | nanvevaṃ pramātraikātmye yogināṃ turyasuṣuptayoḥ ko viśeṣaḥ? -- ityāśaṅkyāha - tatsamāpattyā rūpiṇāmaudāsīnyamiti | atra hi pramātṛrūpasamāpattyā rūpiṇāṃ bhāvānāmaudāsīnyamanudreko na tu turyadaśāyāmiva sarvato vigalanaṃ yenāviśeṣaḥ syāt | teneti vedyasaṅkocanānāstitvena hetunā -- ityarthaḥ | "tadanusārataḥ" iti prasaṃkhyānavato'nusṛtya -- ityarthaḥ | taduktam -- "rūpasthaṃ tu mahāvyāptiḥ suṣuptasyāpi taddvayam |" (mā. vi. 2|37) iti || 262 || atrāpi piṇḍasthādivadbhedacātūrūpyamasti -- ityāha -- udāsīnasya tasyāpi vedyaṃ yena caturvidham | bhūtādi tadupādhyutthamatra bhedacatuṣṭayam || 10-263 || uditaṃ vipulaṃ śāntaṃ suprasannamathāparam | vedyādikṣobhaśūnyasyāpi pramāturbhūtatattvādi vedyaṃ yena vakṣyamāṇoditatvādibhedāccaturvidham, tenāpi upādhibalāyātamuditatvādibhedacatuṣṭayameva -- iti vākyārthaḥ | uditamiti saṃskāramātrātmanāvasthānāt | vipulamiti tathaiva prarohāt | śāntamiti pralīnasaṃskāratvāt | suprasannamiti udbhavadahaṃbhāvarasaunmukhyāt | taduktam - "caturdhā rūpasaṃsthaṃ tu jñātavyaṃ yogacintakaiḥ | uditaṃ vipulaṃ śāntaṃ suprasannamathāparam ||" (mā. vi. 2|44) iti || 263 || idānīṃ kramaprāptaṃ turyaṃ lakṣayati -- yattu pramātmakaṃ rūpaṃ pramāturupari sthitam || 10-264 || pūrṇatāgamanaunmukhyamaudāsīnyātparicyutiḥ | tatturyamucyate śaktisamāveśo hyasau mataḥ || 10-265 || pramāturiti mitasya, pūrṇasya hi catasro'pi vidhāḥ svātantryavijṛmbhāmātram -- ityabhiprāyaḥ | uparisthitatvameva darśayati -- pūrṇatāgamanaunmukhyamaudāsīnyātparicyutiriti | nanu kathaṅkāraṃ nāma turyadaśāyāmaudāsīnyanyagbhāvamātrātsvarūpatāgrahonmukhībhāvo bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- "śaktisamāveśo hyasau mataḥ" iti | parāmarśarūpāyāṃ hi śaktau samāveśastatprādhānyameva -- ityarthaḥ || 265 || nanvidaṃ pūrṇatāgamanaṃ pratyaunmukhyaṃ nāma kiṃ pūrṇaṃ rūpamutāpūrṇaṃ, tatrāpūrṇaṃ cejjāgradādaya eva, pūrṇaṃ cetturyātītamevetyantarā kimidaṃ turyaṃ nāma ? -- ityāśaṅkyāha -- sā saṃvitsvaprakāśā tu kaiściduktā prameyataḥ | mānānmātuśca bhinnaiva tadarthaṃ tritayaṃ yataḥ || 10-266 || sā turyarūpā saṃvitkaiścitsvaprakāśatvātprameyādibhyo vyatiriktaivoktā-iti vākyārthaḥ, anyathā hyasyāḥ paraprakāśavāde prakāśatvena ca pramāṇādaparokṣasaṃvidvāde ca tathāvidhādeva pramāturbhedo na siddhyet | nanu svaprakāśatvamapyasyāḥ kutastyam? -- ityāśaṃkyoktam "tadarthaṃ tritayaṃ yataḥ" iti | yatastajjāgradāditrayaṃ tasyāṃ saṃvidyevārtho'rthanātmikā yācñākāṃkṣā yasya tatsaṃvidviśrāntyunmukham -- ityarthaḥ | anyathā hi jāgradādiviśrāntirūpāyāstasyā api viśrāntyantaronmukhatve'navasthā bhavet -- iti bhāvaḥ || 266 || kathaṃ cāsyāmete viśrāmyanti? -- ityāśaṅkyāha -- meyaṃ māne mātari tat so'pi tasyāṃ mitau sphuṭam | viśrāmyatīti saivaiṣā devī viśvaikajīvitam || 10-267 || devīti svaprakāśatvād dyotamānā -- ityarthaḥ | viśvaikajīvitamiti prameyādeḥ sarvasyaivātra viśramāt | yaduktam - "vedyaṃ vedakatāmāptaṃ vedakaḥ saṃvidātmatām | saṃvittvadātmā cetsatyaṃ tenedaṃ tvanmayaṃ jagat ||" iti || 267 || nanviyaṃ pramāṇaphalarūpā meyāditrayasādhyā mitirato meyādayo'syā jīvitaṃ na tu sā teṣāmiti kimetaduktam ? -- ityāśaṅkyāha -- rūpaṃ dṛśāhamityaṃśatrayamuttīrya vartate | dvāramātrāśritopāyā paśyāmītyanupāyikā || 10-268 || pramātṛtā svatantratvarūpā seyaṃ prakāśate | saṃvitturīyarūpaivaṃ prakāśātmā svayaṃ ca sā || 10-269 || rūpamiti prameyam, dṛśeti pramāṇam, ahamiti pramātā, seyaṃ viśvaikajīvitaṃ śuddhā parā saṃvidevamaṃśatrayottīrṇā paśyāmītyevamākāraṃ bahiṣprasaraṇānantaraṃ pratyāvṛtya svātmaviśrāntau yaddvāraṃ tāvatyevāśrito meyāditrayalakṣaṇa upāyo yayā sā, svarūpe punaranupayujyamānānupapadyamānopāyā, svātantryamayī parapramātṛtā sā -- iti vākyārthaḥ | nanu karmakaraṇakartṛvyatiriktaṃ phaladaśādhiśāyi turīyaṃ rūpaṃ prakāśaṃ paśyāmo na tu tadatiriktā kācana saṃvitparisphurati yasyāḥ paśyāmīti dvāramucyeta ? -- ityāśaṅkyāha -- "prakāśate" iti | co hetau | sā hi parapramātṛrūpā śuddhā saṃvitsvayaṃ prakāśate na tu paśyāmītyādivikalpollekhabhūmiḥ -- ityarthaḥ | yatasturīyābhimatasya paśyāmīti prakāśasya saivātmā tasyāṃ hi kṣaṇamapyaprakāśamānāyāṃ na kiñcideva parisphuret || 269 || ata evāha - tatsamāveśatādātmye mātṛtvaṃ bhavati sphuṭam | tatsamāveśoparāgānmānatvaṃ meyatā punaḥ || 10-270 || tatsamāveśanaikaṭyāt trayaṃ tattadanugrahāt | pramātrādīnāṃ hi turyasaṃvidamapekṣya yathāyathaṃ viprakarṣaḥ -- ityuktam -- "tatsamāveśatādātmye" iti, tatsamāveśoparāgāditi, tatsamāveśanaikaṭyāditi ca || 270 || pramāṇaphalavilakṣaṇasaṃvidvāda eva cāgamaprasiddhiranugatā -- ityāha - - vedyādibhedagalanāduktā seyamanāmayā || 10-271 || mātrādyanugrahādā(dhā)nātsavyāpāreti bhaṇyate | ukteti ihaiva samanantaram | "anāmayā savyāpārā ca bhaṇyate" iti śrīpūrvaśāstre yadadūra eva saṃvādayiṣyati || 271 || etadeva svadarśanabhaṅgyāpi yojayati -- jāgradādyapi devasya śaktitvena vyavasthitam || 10-272 || aparaṃ parāparaṃ ca dvidhā tatsā parā tviyam | tataśca tajjāgradāditrayameva dvidhā pārameśvarī śaktiḥ -- ityuktam -- dvidhā tatseti| seti śaktiḥ, iyaṃ tu turyātmā saṃvitparā tena jāgratsvapnāvaparā, suṣuptaṃ parāparā, turyaṃ ca pareti || 272 || atrāpi prāgvadeva saṃjñābhedo'sti -- ityāha -- rūpakatvādudāsīnāccyuteyaṃ pūrṇatonmukhī || 10-273 || daśā tasyāṃ samāpattī rūpātītaṃ tu yoginaḥ | pūrṇataunmukhyayogitvādviśvaṃ paśyati tanmayaḥ || 10-274 || prasaṃkhyātā pracayatasteneyaṃ pracayo matā | pūrṇataunmukhyādudāsīnādūrpakatvātpramātṛtvāt cyutāyāmasyāṃ turyadaśāyāṃ yogiṣu samāpattirnāma rūpaṃ mitamapi mātāramatikrāntatvādūrpātītamityucyate | "pracayataḥ" iti rāśībhūtatvena, ata eva "tanmayaḥ" ityuktaṃ viśvasya karāmalakavatpracitatayā darśanena hetunā -- ityarthaḥ | taduktam -- "pracayo rūpātītaṃ ca samyakturyamudāhṛtam |" (mā. vi. 2|38) iti || 274 || nanvasyāmapi parasparasāṅkaryājjāgradādivaccātūrūpyaṃ kiṃ saṃbhavenna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- naitasyāmaparā turyadaśā sambhāvyate kila || 10-275 || saṃvinna kila vedyā sā vittvenaiva hi bhāsate | turyaṃ hi parā saṃvit, sā ca veditrekasvabhāveti vedyadaśāsaṃsparśo'pyasyā na syāttatkathamiyaṃ vedyavedakobhayarūpatāmaśnuvīta yenobhayadaśādhiśāyi turyaturyamapi syāt || 275 || nanu yadyevaṃ tarhi turyajāgradādyapi kiṃ saṃbhavenna vā ? -- ityāśaṅkyāha -- jāgradādyāstu sambhāvyāstistro'syāḥ prāgdaśā yataḥ || 10-276 || tritayānugrahātseyaṃ tenoktā trikaśāsane | manonmanamanantaṃ ca sarvārthamiti bhedataḥ || 10-277 || śaṃbhāvyāḥ" iti jāgradādayo hi parasyā eva saṃvidaḥ svātantryavijṛmbhitam, ata evāha -- yatastritayānugrahātseyamiti | ata eva jāgradādyānuguṇyena śrīpūrvaśāstre triprakāratayeyamuktā -- ityāha - - tenetyādi | teneti jāgradādyavasthātrayānugrāhakatvena | manonmanamiti jāgarāyāmavikalpakaprādhānyānmanaso mananarūpasvavyāpārotkramaṇena vṛtteḥ | anantamiti svapne viṣayendriyādyanapekṣaṇena deśakālādyaniyamāt | sarvārthamiti suṣupte viśvasya śaktyātmanāvasthānāt || 277 || evaṃ turyamabhidhāya turyātītamapyabhidhatte -- yattu pūrṇānavacchinnavapurānandanirbharam | turyātītaṃ tu tatprāhustadeva paramaṃ padam || 10-278 || nanu turyātītaṃ nāma pañcamaṃ padaṃ, kimato'pyanyatpadamasti na vā? -- ityāśaṃkyoktam -- tadeva paramaṃ padamiti | paramamityananyākāṃkṣaṃ paraviśrāntidhāmatvāt, ata evoktam -- pūrṇānavacchinnavapuriti, ānandanirbharamiti ca || 278 || nanu lokayogaprasaṃkhyānavaśādyathā jāgradādīnāṃ catasṝṇāmapyavasthānāṃ trīṇi nāmānyuktāni, tadvadihāpi kimucyante na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- nātra yogasya sadbhāvo bhāvanāderabhāvataḥ | aprameye'paricchinne svatantre bhāvyatā kutaḥ || 10-279 || yogādyabhāvatastena nāmāsminnādiśadvibhuḥ | teneti yogāderasadbhāvena | yathā caitattathā dvitīyāhnikādāvuktam || 279 || ataścātra saṃvidekarūpatvātprasaṃkhyānameva prapatatīti tadabhiprāyeṇaiva nāmāsti -- ityāha -- prasaṃkhyānabalāttvetadūrpaṃ pūrṇatvayogataḥ || 10-280 || anuttarādiha proktaṃ mahāpracayasaṃjñitam | etadūrpamityetacchabdena turyātītaparāmarśaḥ | nanu turye "pracayaḥ" iti saṃjñānamuktamiha tu tato'pi mahattve kiṃ nimittam? -- ityāśaṃkyoktam -- "anuttarāt" iti "pūrṇatvayogataḥ" iti | anuttarāditi turyāt | tatra hi saṃvido viśvottīrṇameva rūpamiha tu tathātve'pi viśvamayamiti tato'pyasya mahattvayogaḥ | taduktam -- "mahāpracayamicchanti turyātītaṃ vicakṣaṇāḥ |" (mā. vi. 2|38) iti || 280 || ata evātra pracaya iva bhedasaṃbhāvanāpi nāstīti na kaścidapi viśeṣakatayā bheda uktaḥ -- ityāha - pūrṇatvādeva bhedānāmasyāṃ sambhāvanā na hi || 10-281 || tannirāsāya naitasyāṃ bheda ukto viśeṣaṇam | nanu śrīpūrvaśāstre "manonmanamanantaṃ ca sarvārthaṃ satatoditam | pracaye tatra saṃjñeyamekaṃ tanmahasi sthitam ||" (mā.vi. 2|46) ityādinā mahāpracaye'pi satatoditākhyo bheda uktaḥ - iti kathametadavocasturyātītadaśāyāṃ nokto bheda iti ? -- ityāśaṅkyāha -- satatoditamityetatsarvavyāpitvasūcakam || 282 || śattvaṃ laghu prakāśam |" (sāṃ. 13 kā.) ityādau sattvasya laghutvādinā tathātathāsvarūpamevoktaṃ tathehāpi satatoditatvena sarvavyāpitvalakṣaṇamakhaṇḍasvarūpameva prakāśitamiti || 282 || kimatra pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- na hyeka eva bhavati bhedaḥ kvacana kaścana | bhedā hi pratiyoginamapekṣya bhedakā bhaveyuriti kathameka eva bhedaḥ syāt | sa hi svarūpamevocyate || ataścātraiko bhedaḥ -- ityetanmūḍhapralapitam -- ityāha -- turyātīte bheda ekaḥ satatodita ityayam || 10-283 || mūḍhavādastena siddhamavibheditvamasya tu | ata evāgamo'pyevam -- ityāha -- śrīpūrvaśāstre tenoktaṃ............ tatra piṇḍasthasya prāksaṃvāditatvātpadasthātprabhṛti tadeva paṭhati -- ...............padasthamaparaṃ viduḥ || 10-284 || mantrāstatpatayaḥ seśā rūpasthamiti kīrtyate | rūpātītaṃ parā śaktiḥ savyāpārāpyanāmayā || 10-285 || niṣprapañco nirābhāsaḥ śuddhaḥ svātmanyavasthitaḥ | sarvātītaḥ śivo jñeyo yaṃ viditvā vimucyate || 10-286 || aparamityadhiṣṭhānakaraṇaṃ suṣupte ca pramātureva prādhānyamityuktam -- "mantrāstatpatayaḥ seśā iti | śaktiriti saṃvit, saiva hi turyasya rūpamityuktaṃ prāk | ṅiṣprapañca" iti avibhinnasvabhāvaḥ ityarthaḥ | ata evoktam -- śvātmanyavasthitaḥ" iti ṅirābhāsaḥ" iti "śuddha" iti ca | śarvātītaḥ" iti sarvaṃ turyādyatītaḥ sarvānapyatyarthamitaśca -- ityarthaḥ || 286 || nanviha "śrīśambhunāthājjñātvā mayaitaddarśyate" iti prāguktaṃ tena punaḥ svopajñameva kimetaduktaṃ na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- iti śrīsumatiprajñācandrikāśāntatāmasaḥ | śrīśaṃbhunāthaḥ sadbhāvaṃ jāgradādau nyarūpayat || 287 || śrīsumatinātho hyasya paramagururyatpāramparyādanenaitadadhigatam || 287 || idānīmeṣāmeva gurvantaramatābhiprāyeṇāpi svarūpaṃ nirūpayitumupakramate -- anye tu kathayantyeṣāṃ bhaṅgīmanyādṛśīṃ śritāḥ | yadūrpaṃ jāgradādīnāṃ tadidānīṃ nirūpyate || 10-288 || anya iti śrīpratyabhijñākārādayaḥ || 288 || tadevāha - tatrākṣavṛttimāśritya bāhyākāragraho hi yaḥ | tajjāgratsphuṭamāsīnamanubandhi punaḥ punaḥ || 10-289 || ātmasaṅkalpanirmāṇaṃ svapno jāgradviparyayaḥ | layākalasya bhogo'sau malakarmavaśānna tu || 10-290 || sthirībhavenniśābhāvātsuptaṃ saukhyādyavedane | jñānākalasya malataḥ kevalādbhogamātrataḥ || 10-291 || yannāma bāhyatvātsarvapramātṛsādhāraṇasyārthasya sarvākṣagocaratayā grahaṇaṃ tajjāgrajjāgarāvasthā -- ityarthaḥ | tajjārthasya bāhyatvādeva sphuṭamāsīnaṃ spaṣṭāvabhāsatayā tiṣṭhat, ata eva bādhānudayātpunaḥpunaranubandhi sphuṭaṃ sthirārthaviṣayam -- ityarthaḥ | taduktam -- śarvākṣagocaratvena yā tu bāhyatayā sthirā | sṛṣṭiḥ sādhāraṇī sarvapramātṛṇāṃ sa jāgaraḥ ||" (ri. pra. 3|2|17) iti | svapnasya ca jāgradviparyaye heturātmasaṅkalpanirmāṇamiti | tatra hi manomātraviṣayatvādarthasya sarvākṣagocaratvaṃ sarvapramātṛsādhāraṇatvaṃ punaḥpunaranubandhitvaṃ ca neti | taduktam - "manomātrapathe'pyakṣaviṣayatvena vibhramāt | spaṣṭāvabhāsā bhāvānāṃ sṛṣṭiḥ svapnapadaṃ matam ||" (ri. pra. 3|2|16) iti | yatpunaratra spaṣṭāvabhāsatvamuktaṃ tadapi sarvākṣagocaratvādyabhāvājjāgradviparītameveti na kaścidvirodhaḥ | "layākalasya bhogo'sau" iti layākalo'tra bhoktaiva -- ityarthaḥ, ata eva jāgratyapi sakalaḥ pramātetyanena sūcitam | taduktam -- "tatra svarūpe grāhyatvaṃ sakalo grāhako mataḥ | grahaṇākāratāmāptā śaktiḥ sakalasaṃmatā ||" iti | nanu cātra layākalasya sakalavatkasmānna bhogaḥ sthiratvaṃ yāyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- na tvityādi | asya hyāṇavakārmamaladvayayogājjāto'pi bhogo māyīyamalābhāvānna prarohamiyāccharīrāderāśrayasyāsaṃpatteḥ | taduktam -- "pralayākalasaṃjño yastasya kārmamalasthiteḥ | sa bhogo jāyate māyābhāvātsthairyaṃ na gacchati ||" iti | saukhyādītyādiśabdānnīlādi | taduktam -- ".....................ṣauṣuptaṃ pralayopamam |" (ri. pra. 3|2|15) iti | "................................jñeyaśūnyatā |" (ri. pra. 3|2|13) iti ca | tacca jñānākalasya padamiti śeṣaḥ | atra heturabhilāṣaikarūpāṇavamātrotthādbhogayogyatvāditi || 291 || nanu vijñānākalānāmapi kimāṇavamalayogo'sti tannimittakaṃ bhogayogyatvaṃ ca ? -- ityāśaṅkyāha -- bhedavantaḥ svato'bhinnāścikīrṣyante jaḍājaḍāḥ | turye tatra sthitā mantratannāthādhīśvarāstrayaḥ || 10-292 || yāvadbhairavabodhāntaḥpraveśanasahiṣṇavaḥ | bhāvā vigaladātmīyasārāḥ svayamabhedinaḥ || 10-293 || turyātītapade saṃsyuriti pañcadaśātmake | te hi vijñānākalā bodhādyekarūpatvādabhinnā api svataḥ parameśvarecchayā bhedavantaścikīrṣyante | ata eva bhedabhāktvājjaḍāḥ, abhedabhāktvāccājaḍāḥ -- ityuktaṃ "jaḍājaḍāḥ" iti | yadāhuḥ -- "bodhādilakṣaṇaikye'pi yeṣāmanyonyabhinnatā | tatheśvarecchābhedena te ca vijñānakevalāḥ ||" (ri. pra. 3|2|7) iti | tatra sthitā iti -- tatra jāgradādau sthitāḥ sakalapralayākalavijñānākalā eva ye yathāyogaṃ mantrādirūpatāṃ prāptāḥ santasturye pramātārastadupādānakatvānmantrādīnām | taduktam -- "viśiṣṭasukhaduḥkhādisādhanāvedane sati | tatsāmānyamayo bhogo jāgare smṛtimāgataḥ || sauṣupto malamātrotthastatra vijñānakevalāḥ | bhedavantaḥ svato'bhinnāścikīrṣyante jaḍājaḍāḥ || tatrāviśya ca ta itthaṃ svātantryātturyamīdṛśam | mantratatpatimantreśamaheśasthitibhākkramāt ||" iti | sarve hi parasaṃvidviśrāntyunmukhā eva -- iti bhāvaḥ | ata eva turyātītapade pramātṛprameyātmānaḥ sarva eva bhāvāḥ parasaṃvidaikātmyasahiṣṇutvādvigaladātmīyasārā ata eva svayamabhedinaḥ saṃsyuḥ śivaśaktimātrātmanā rūpeṇa parisphuranti -- ityarthaḥ | yathottaraṃ bhedavigalanakramāvadyotako yāvacchabdaḥ | pāñcadaśyakrame caivaṃ jāgradādyavasthā ityuktam -- "iti pañcadaśātmake" iti || 293 || evaṃ matabhede'pi jāgradādyavasthānāṃ tātparyeṇaikameva rūpaṃ viśramayati -- yasya yadyat sphuṃṭaṃ rūpaṃ tajjāgraditi manyatām || 10-294 || yadevāsthiramābhāti sa pūrvaṃ svapna īdṛśaḥ | asphuṭaṃ tu yadābhāti suptaṃ tattatpuro'pi yat || 10-295 || trayasyāsyānusaṃdhistu yadvaśādupajāyate | sraksūtrakalpaṃ tatturyaṃ sarvabhedeṣu gṛhyatām || 10-296 || yattvadvaitabharollāsadrāvitāśeṣabhedakam | turyātītaṃ tu tatprāhuritthaṃ sarvatra yojayet || 10-297 || sapūrvamiti pūrvānubhūtam -- ityarthaḥ | asphuṭamiti suṣupte viśvasya śaktyātmanāvasthānādanudbhinnarūpam -- ityarthaḥ | nanu yadyevaṃ tarhyatra na kiñcidapi bhāyāt? -- ityāśaṅkyāha -- tatpuro'pi yaditi | tataḥ suṣuptātpuro jāgarāyāmapi tadbhavati -- ityarthaḥ | ata eva sukhamahamasvāpsamityādikā smṛtiḥ syāt, ata eva samanantaraṃ saṃvāditam "jāgare smṛtimāgataḥ" iti | trayasyeti jāgradādeḥ | sarvabhedeṣviti jāgrajjāgradādyavāntaraprakāreṣu -- ityarthaḥ | sraksūtrakalpamiti sarvānugamāt | ata evoktam -- "triṣu caturthaṃ tailavadāsecyam |" (śi. sū. 3|20) iti | turyātīte punaranugantranugamyādyabhāvād bhedagandho'pi nāstītyubhayamatānuyāyi tātparyato jāgradādīnāṃ rūpamuktam | evaṃ pāñcadaśyakrame jāgradādyavasthāpañcakamabhidhāya trāyodaśyādāvapyatidiśati -- itthaṃ sarvatra yojayediti || 297 || tadevāha - layākale tu svaṃ rūpaṃ jāgrattatpūrvavṛtti tu | svapnādīti kramaṃ sarvaṃ sarvatrānusared budhaḥ || 10-298 || tatpūrvavṛttīti tataḥ svarūpātpūrvavṛtti layākalāt -- ityarthaḥ | sarvatreti śivāntam || 298 || tadāha -- ekatrāpi prabhau pūrṇe citturyātītamucyate | ānandasturyamicchaiva bījabhūmiḥ suṣuptatā || 10-299 || jñānaśaktiḥ svapna uktaḥ kriyāśaktistu jāgṛtiḥ | nacaitat "agnirmāṇavakaḥ" ityādivadupacaritam -- ityāha -- na caivamupacāraḥ syātsarvaṃ tatraiva vastutaḥ || 10-300 || na cenna kvāpi mukhyatvaṃ nopacāro'pi tatkvacit | yatastatra cidekarūpe pūrṇe prabhāveva sarvaṃ bhāvajātaṃ vastuto'sti, anyathā hi na kiñcana cakāsyāt | yaduktam - śvāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate ||" (ri. pra. 1|5|10) iti | tataśca sakalādau tanmukhyaṃ na syādaprakāśanādeva, tathātve ca mukhyābhāvādupacāro'pi vyāhanyeteti vāstavameva śive'pi jāgradādyavasthāpañcakam || 300 || atraiva pramāṇasiddhatāmāha -- etacchrīpūrvaśāstre ca sphuṭamuktaṃ maheśinā || 10-301 || etadeva śrautenārthena ca krameṇāha -- tatra svarūpaṃ śaktiśca sakalaśceti tattrayam | iti jāgradavastheyaṃ bhede pañcadaśātmake || 10-302 || akalau svapnasauṣupte turyaṃ mantrādivargabhāk | turyātītaṃ śaktiśaṃbhū trayodaśābhidhe punaḥ || 10-303 || svarūpaṃ jāgradanyattu prāgvatpralayakevale | svaṃ jāgratsvapnasupte dve turyādyatra ca pūrvavat || 10-304 || vijñānākalabhede'pi svaṃ mantrā mantranāyakāḥ | tadīśāḥ śaktiśaṃbhvitthaṃ pañca syurjāgradādayaḥ || 10-305 || saptabhede tu mantrākhye svaṃ mantreśā maheśvarāḥ | śaktiḥ śaṃbhuśca pañcoktā avasthā jāgradādayaḥ || 10-306 || svarūpaṃ mantramāheśī śaktirmantramaheśvaraḥ | śaktiḥ śaṃbhurimāḥ pañca mantreśe pañcabhedake || 10-307 || svaṃ kriyā jñānamicchā ca śaṃbhuratra ca pañcamī | maheśabhede trividhe jāgradādi nirūpitam || 10-308 || svarūpaṃ dharādyavyaktāntaṃ, sakalaśabdasaṃnidhānāttadīyaiva śaktiḥ | akalau pralayākalavijñānākalau | svarūpamiti sakalatacchaktisahitaṃ kalāntamanyatprāgvaditi tadakalau svapnasupte, turyaṃ mantrādivargabhāk, turyātītaṃ śaktiśaṃbhu, -- ityanusartavyam | "pralayākale" ityarthādvedye, tenaikādaśātmake bhede -- ityarthaḥ | svamiti pralayākalādyātmakaṃ svarūpaṃ yatprāksvapnapadaṃ samabhavat | "dve" iti vijñānākalatacchaktī, tena vijñānākalaśaktiḥ svapne, vijñānākalastu suṣupte iti | pūrvavaditi tena turye mantrādayasturyātīte tu śaktiśivāviti | "vijñānākalabhede" iti navātmake bhede -- ityarthaḥ | svamiti vijñānākalādirūpaṃ yatprāksvapnasauṣuptadaśamadhyaśeta | "jāgradādayaḥ" ityanena kramaḥ sūcitaḥ, tena saśaktirvijñānākalo jāgrat yāvacchaktiśivau turyātītamiti | svaṃ mantrādirūpaṃ jāgradyatprāksvapnadaśāmadhiśayānamāsīt, tena svapne mantreśvarāḥ, supte mantramaheśvarāsturye śaktisturyātīte tu śaṃbhuriti | svarūpamiti mantreśvarādirūpaṃ jāgradyatprāksvapnapadamāsīt mantramaheśvaraśakterārabhya punaḥ kramātsvapnādyā avasthāḥ | svamiti mantramaheśvarādirūpaṃ jāgradyāvacchaṃbhuḥ pañcamī turyātītāvasthā syāt | asmaddarśane ca vastutaḥ śivaśaktestrairūpyamevoditamityuktam kriyā jñānamicchā ceti || 307 || na kevalamiyadantameva jāgradādi nirūpaṇīyatayā saṃbhavedyāvadvigalitabhedasadbhāve śive'pi -- ityāha -- vyāpārādādhipatyācca taddhānyā prerakatvataḥ | icchānivṛtteḥ svasthatvācchiva eko'pi pañcadhā || 10-309 || etacca samanantaramevoktaṃ vibhajya granthakṛtāsmābhiśca vyākhyātamiti neha punarāyastam | taduktaṃ tatra -- śvarūpaṃ tatra śaktiśca sakalaśceti tattrayam | iti jāgradavastheyaṃ bhede pañcadaśātmake || akalau dvau parijñeyau samyaksvapnasuṣuptayoḥ | mantrāditatpatīśānavargasturya iti smṛtaḥ || śaktiśaṃbhū parijñeyau turyātīte varānane | trayodaśātmake bhede svarūpasakalāvubhau || mantramantreśvareśānāḥ śaktīśāvapi pūrvavat | pralayākalabhede'pi svaṃ vijñānakalāvubhau || mantramantreśvareśānāḥ śaktīśāvapi pūrvavat | navadhā kīrtite bhede svaṃ mantrā mantranāyakāḥ || tadīśāḥ śaktiśaṃbhū ca pañcāvasthāḥ prakīrtitāḥ | pūrvavatsaptabhede'pi svaṃ mantreśeśaśaktayaḥ || śivaśceti parijñeyāḥ pañcaiva varavarṇini | svaṃ śaktiḥ svā nijeśānāḥ śaktiśaṃbhū ca pañcake || trike svaṃ śaktiśaktīcchāśivabhedaṃ vilakṣayet | savyāpārādhipatvena taddhīnaprerakatvataḥ || icchānivṛtteḥ svasthatvādabhinnaṃ ceti pañcadhā |" (mā. vi. 2|27-35) iti | pramātṛbhedaśca vastudharmādiṣu triṣvapi prameyeṣvantaḥ pratipadamuktaḥ -- iti tena neha pṛthagupāttaḥ || 308 || etadeva prathamārdhenopasaṃharati ityeṣa darśito'smābhistattvādhvā vistarādatha | iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke tattvabhedaprakāśanaṃ nāma daśamamāhnikam || 10 || vistarāditi, pūrvāhnike hi saṃkṣepeṇa ṣaṭtriṃśaddhā etaduktam, iha tu pratitattvaṃ pāñcadaśyādikrameṇānyatheti bhāvaḥ | athetyante maṅgalārthamiti śivam || kaumārilanaiyāyikamatavimatisatattvavijjayarathākhyaḥ | akhyāpayadativiśadāṃ daśamāhnike vivṛtirītimimām || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtavivekākhyavyākhyopete śrītantrāloke tattvabhedaprakāśanaṃ nāma daśamamāhnikam || 10 || ekādaśamāhnikam " viveka " svātmamahābhīmaravāmarśanavaśaśakalitādhvasantānaḥ | bhavadurgabhañjanajayotsāho jayatājjayotsāhaḥ || idānīmaparārdhena kalādhvānamupakramate -- kalādhvā vakṣyate śrīmacchāṃbhavājñānusārataḥ || 11-1 || nanu kalaiva nāma kimucyate yasyā apyadhvaparibhāṣā syāt? -- ityāśaṅkyāha -- yathā pūrvoktabhuvanamadhye nijanijaṃ gaṇam | anuyatparato bhinnaṃ tattvaṃ nāmeti bhaṇyate || 11-2 || tathā teṣvapi tattveṣu svavarge'nugamātmakam | vyāvṛttaṃ paravargācca kaleti śivaśāsane || 11-3 || tattveṣviti madhye, svavarga iti vakṣyamāṇanītyaikatattvādirūpe, vyāvṛttamiti aśvādibhya e(i)va gotvam || 3 || atraiva pakṣāntaraṃ pradarśayati -- kecidāhuḥ punaryā'sau śaktirantaḥ susūkṣmikā | tattvānāṃ sā kaletyuktā dharaṇyāṃ dhārikā yathā || 11-4 || susūkṣmiketi kāryānyathānupapattyā parikalpyamānā svayamalakṣyatvāt | evaṃ dharaṇyā yathā dhārikā śaktiranugatāsti tathā parāṃ kāṣṭhāṃ prāptād bahirmukhatvānnivartakatvena kalayitrī nivṛttyākhyāpi -- ityuktaṃ syāt | evamabādimūlāntaṃ tattvacaturviṃśaterapi bhedavyavahāra eva pratiṣṭhānena kalayitrī pratiṣṭhākhyā śaktiḥ | evamanyāsāmapi saṃkucitātmarūpatvasya vedanena māyīyapadasyopaśamanena tadatītatvena ca kalanāttadākhyatvaṃ ca jñeyam || 4 || na cātra vastutaḥ pakṣadvaye'pi kaścidviśeṣo'sti -- ityāha -- atra pakṣadvaye vastu na bhinnaṃ bhāsate yataḥ | anugāmi na sāmānyamiṣṭaṃ naiyāyikādivat || 11-5 || yataḥ pūrvasminnapi pakṣe śaktirūpatāmapahāya naiyāyikādivadanugamamātralakṣaṇa meva sāmānyaṃ nābhipertaṃ tadubhayatrāpi śaktirūpatvānugamasyāviśeṣānna kaścidatiśaya iti || 5 || atra cānyeṣāṃ matāntaramapyasti -- ityāha -- anye vadanti dīkṣādau sukhasaṃgrahaṇārthataḥ | śivena kalpito vargaḥ kaleti samayāśrayaḥ || 11-6 || nanu samayo nāmecchāmātranibandhanaḥ saṅketaḥ sa cāpāramārthikatvādasatyaḥ, ata eva samayāntaramapyutsahate, ityevaṃ niyamo na syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- kṛtaśca devadevena samayo'paramārthatām | na gacchatīti nāsatyo na cānyasamayodayaḥ || 11-7 || apāramārthikatvāgamane'satyatvābhāve samayāntarānudaye ca devadevakṛtatvaṃ hetuḥ, anyathā hyetattrayamapyatra saṃbhāvyaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ || 7 || nanvāsāṃ ca kimanugantavyaṃ kiṃ vā sukhena saṃgrahaṇīyam ? -- ityāśaṅkyāha -- nivṛttiḥ pṛthivītattve pratiṣṭhāvyaktagocare | vidyā niśānte śāntā ca śaktyante'ṇḍamidaṃ catuḥ || 11-8 || aṇḍamidaṃ caturiti, idameva nivṛttyādikalāsamavyāptikamaṇḍacatuṣṭayam -- ityarthaḥ | taduktam - "pārthivaṃ prākṛtaṃ caiva māyīyaṃ śāktameva ca | iti saṃkṣepataḥ proktametadaṇḍacatuṣṭayam ||" (mā. vi. 2|49) iti | "śaktyante" ityanena vyāpinīpadādau kalāntarasyāvakāśo'sti -- iti prakāśitam || 8 || tadāha - śāntātītā śive tattve kalātītaḥ paraḥ śivaḥ | "śive tattve" ityarthādākṣiptaśaktitattve sarvāvibhāgātmani ṣaṭtriṃśe yasya samanantarameva sakalasaṅkalpanākalaṅkakavalīkārābhidyotanāyopadeśyajanāpekṣayā saptatriṃśāditvena kalpitamapi rūpāntaraṃ lakṣyate | ata evoktam -- "kalātītaḥ paraḥ śivaḥ" iti | "kalātītaḥ" iti samagrakalojjhitatvānniṣkalaḥ ityarthaḥ | ata eva "paraḥ" ityuktam || etadevopapādayati - nahyatra vargīkaraṇaṃ samayaḥ kalanāpi vā || 11-9 || yujyate sarvatodikkaṃ svātantryollāsadhāmani | vargīkaraṇaṃ prakāradvayātmā pakṣaḥ, ādyaḥ samayo'nyaḥ kalanā tathātathāvikalpanam | atra sarvataḥ svātantryollāsadhāmatvaṃ hetuḥ || 9 || nanu yadyevaṃ tat śarvakriyāṇāṃ kartā śivo vijñeyaḥ" ityupadeśādau kathamasau kalanīyatāṃ yāyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- svātantryāttu nijaṃ rūpam boddhṛdharmādavicyutam || 11-10 || upadeśatadāveśaparamārthatvasiddhaye | bodhyatāmānayandevaḥ sphuṭameva vibhāvyate || 11-11 || yato'taḥ śivatattve'pi kalāsaṃgatirucyate | "ataḥ" iti boddhṛtve'pi svasvātatryād boddhyatvena vibhāvanāt, kalāsaṃgatiriti tathātathāvikalpanasaṃbandhaḥ -- ityarthaḥ | taduktam -- śvātantryānmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṅkalpairnirmāya vyavahārayet ||" (ri.pra. 1|5|16) iti | etacca bahuprakāraṃ prāgupapāditamiti na punarihāyastam | iyatā ca kalāsvarūpamuktam || 11 || nanu bhavatu nāmaitannāsmākamatra vipratipattiḥ kintu śaktyantameva yāvat kasmādaṇḍatvamuktaṃ na tu vyāpinyādau? -- ityāśaṅkyāha -- aṇḍaṃ ca nāma bhuvanavibhāgasthitikāraṇam || 11-12 || prāhurāvaraṇaṃ tacca śaktyantaṃ yāvadasti hi | taditi āvaraṇam || 12 || nanvatra bhuvanānāṃ vibhāgenāvasthānamasti tatkāraṇamaṇḍarūpamāvaraṇaṃ ca nāsti, -- ityapūrvamidamabhidhānam -- ityāha -- yadyapi prāk śivākhye'pi tattve bhuvanapaddhatiḥ || 11-13 || uktā tathāpyapratighe nāsminnāvṛtisaṃbhavaḥ | "śivākhye'pi tattve" iti tātsthyāt vyāpinyādāvapi -- ityarthaḥ | "apratighe" iti viśvottīrṇatayā śūnyarūpatvāt, āvṛtyabhāve cāyameva viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ || 13 || nanu pratīghāto nāma mūrtadharmo mūrtatvaṃ ca pṛthivyāmeva saṃbhavet, tataśca tāmapahāyānyatrāṇḍasya saṃbhavo na nyāyyaḥ -- ityāha -- nanvevaṃ dharaṇīṃ muktvā śaktau prakṛtimāyayoḥ || 11-14 || api cāpratighatve'pi kathamaṇḍasya saṃbhavaḥ | atrāsmadguravaḥ prāhuryatpṛthivyādipañcakam || 11-15 || pratyakṣamidamābhāti tato'nyannāsti kiñcana | meyatve sthūlasūkṣmatvānmānatve karaṇatvataḥ || 11-16 || kartṛtollāsataḥ kartṛbhāve sphuṭatayoditam | triṃśattattvaṃ vibhedātma tadabhedo niśā matā || 11-17 || kāryatvakaraṇatvādivibhāgagalane sati | vikāsotkasvatantratve śivāntaṃ pañcakaṃ jaguḥ || 11-18 || yataḥ pratyakṣasiddhātpṛthivyādipañcakādanyat kiñcinnāsti, tadbhittyavalambanenaiva nikhilasya viśvasyodayaḥ ityarthaḥ | yato'sya meyatve sati uktahetupañcakabalāt triṃśatastattvānāṃ vibhedenodayaḥ | tathā ca sthūlasūkṣmarūpaṃ pṛthivyādīnāṃ pañcakadvayametadrūpameveti tāvannāsti vipratipattiḥ, jñānāṃśasparśātpramāṇarūpam buddhīndriyapañcakamapyetanmūlameva | nahi meyamapahāya mānatvaṃ nāma kiñcidbhavet -- iti bhāvaḥ | kartraṃśasparśāt karaṇarūpam karmendriyapañcakamapyetadālambanameva, kāryamantareṇa karaṇatvāyogāt kartṛtve ca kāryaviṣayameva bhavet -- iti manaḥprabhṛti tattvapañcakamapyevam, anyathā hi kartṛtvameva nollaset | yadyapyantaḥkaraṇatrayaṃ karaṇapakṣanikṣiptameva tathāpi karturantaraṅgatvād bahiṣkaraṇadvāreṇa ca bāhyaviṣayasaṃsparśādevamuktam | prakṛteśca buddhyādikartrupakaraṇakāraṇatvātpāramparyeṇa kartṛtollāsakatvamityevamabhidhānam | evaṃ niyatyādikañcukapañcakamapi "adhunaiva kiñcidevedameva sarvātmanaiva jānāti |" (paraṣā. 17 ślo.) ityādyuktayuktyā kartṛtvasyaivopodbalatvāt tadavalambanameveti | nanvevaṃ māyādi tato'nyatsyāt? -- ityāśaṅkyāha -- "tadabhedaḥ" ityādi | tacchabdenātra pṛthivyādīnāṃ parāmarśaḥ | etadabhede ca kāryasya sūkṣmeṇa rūpeṇāvasthānaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ | vikāsotketi, yathāyathamidantāyāḥ saṅkocenāhantāyāḥ samullāsāt, idantāyāśca saṃkucantyā api meyaniṣṭhatvaṃ nirvivādameveti yuktamuktamasmadgurubhiḥ - - "pṛthivyādipañcakādanyat kiñcinnāsti" iti || 18 || na ca svopajñamevaitaduktam -- ityāha -- śrīmatkālottarādau ca kathitaṃ bhūyasā tathā | pañcaitāni tu tattvāni yairvyāptamakhilaṃ jagat || 11-19 || tadevāha -- pañcetyādi | etānīti pṛthivyādīni | yaduktaṃ tatra -- "pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca |" iti || 19 || ata eva sadyojātāderapyeṣaiva vyāptiḥ sarvatrocyate -- ityāha -- pañcamantratanau tena sadyojātādi bhaṇyate | īśānāntaṃ tatra tatra dharādigaganāntakam || 11-20 || teneti pṛthivyādīnāmevoktena jagadvyāpakatvena hetunā, tatra tatra śrīkālottarādau | yaduktaṃ tatra - śadyastu pṛthivī jñeyā vāmo hyāpaḥ prakīrtitāḥ | aghorasteja ityuktaṃ vāyustatpuruṣaḥ smṛtaḥ || ākāśastu bhavedīśaḥ svayaṃ devo maheśvaraḥ | iti | śrīpare'pi śadyaḥ kṣitirjalaṃ vāmo'ghorastejo naro marut | īśaḥ khaṃ............................................ ||" iti || 20 || evaṃ śaktyantameva yāvadāvaraṇaṃ saṃbhavatītyupapāditam, tataśca vyāpinyādāvāvaraṇaṃ nāsti -- ityāha -- śivatattvamataḥ śūnyātiśūnyaṃ syādanāśri(vṛ)tam | "ataḥ" iti śaktyantameva yāvadāvaraṇasya saṃbhavāt | śūnyātiśūnyamiti, "śūnyāt" vyāpinyādipadādbhāvasaṃskārasyāpi prakṣayādatiśūnyaṃ ṣaṭtriṃśaṃ tattvam -- ityarthaḥ | ata evāvaraṇavigamāt "anāvṛtam" -- ityuktam | tataśca nātrāṇḍavyapadeśaḥ -- iti yuktamuktaṃ śaktyantaṃ yāvadaṇḍatvamiti || nanvevaṃ viśvottīrṇameva ṣaṭtriṃśaṃ tattvamityuktaṃ bhavet, tataśca svatantrabodhaikarūpam viśvamayaṃ paraṃ tattvamiti riktā vācoyuktiḥ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- $$$$$yattu sarvāvibhāgātma svatantraṃ bodhasundaram || 21 || saptatriṃśaṃ tu tatprāhustattvaṃ paraśivābhidham | iha khalu viśvottīrṇatve'pi viśvamayamekameva rūpam svatantrabodhātmakaṃ paraṃ tattvaṃ yat sarvatra ṣaṭtriṃśaṃ tattvamityuddhoṣyate | tatra cāvidyāpadapatitāḥ pratipattāro vipratipadyante - yadekasminneva rūpe kathaṃ viruddhadharmasaṃsargaḥ syāditi, yadabhiprāyeṇaivaitadrūpamataḥ pṛthakkṛtyoktam -- saptatriṃśamiti | nahi vastutaḥ kiñcidevaṃ tattvaṃ saṃbhavati, tathātve hi "ṣaṭtriṃśattattvamukhāni" ityādiśrutivirodhaḥ syāt | na caivamatra kaścidvirodhaḥ, sa hyubhayavastvadhiṣṭhāno bhavet | na cātraikamapi vastu saṃbhavati, nahi paraṃ tattvamadhikṛtya viśvameva nāma kiñcidvastu sadasti yaduttīrṇatvena yanmayatvena cātra virodhaḥ parāpatet | tasmāt ṣaṭtriṃśasyaiva tattvasya sarvāvibhāgātmatvādyātmakamekaṃ rūpam saptatriṃśatvena parikalpitaṃ bhedāttān pramātṝn pratyevamupadeśāt || 21 || nanvevamastu ko doṣaḥ, etasyāpi rūpasya bhāvanopadeśādau punaryadā vedyabhāvaḥ parikalpyate tadā kasya pramātṛtvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tasyāpyuktanayādvedyabhāve'tra parikalpite || 11-22 || yadāste hyanavacchinnaṃ tadaṣṭātriṃśamucyate | uktanayāditi, śvātantryāttu nijaṃ rūpam" (ta.ā. 11|10) ityādirūpāt | yaditi viśvottīrṇādyapekṣayā tṛtīyaṃ rūpam, vastuto hi viśvottīrṇatvādirūpatve'pi svatantrabodhaḥ paramārthaḥ -- ityādinītyānavacchinnaṃ bodhamātramevāsya paraṃ rūpam yadaṣṭātriṃśamiti parikalpyate || 22 || nanvevaṃ tasyāpi vedyatvaparikalpane'nyaḥ pramātā kalpanīyastasyāpyanya ityanavasthā syāt ? -- ityāśaṅkyāha - na cānavasthā hyevaṃ syād dṛśyatāṃ hi mahātmabhiḥ || 11-23 || etadeva darśayati - yadvedyaṃ kiñcidābhāti tatkṣaye yatprakāśate | tattattvamiti nirṇītaṃ ṣaṭtriṃśaṃ hṛdi bhāsate || 24 || "tatkṣaye" iti tasya samanāntasya vedyasya | yaditi vedakaikarūpam, prakāśate ityayatnameva sarveṣāṃ sākṣātkṛtaṃ bhavet -- ityarthaḥ | yadāhuḥ -- ṅātha vedyakṣaye kena na dṛśyo'syekako bhavān |" (u. sto. 1|8) iti | ṣaṭtriṃśamiti, viśvottīrṇaṃ rūpam -- ityarthaḥ || 24 || nanvevamasya kiṃ viśvaviviktataiva rūpamutānyatkiñcittadatiriktam ? -- tadāha -- tatkiṃ na kiñcidvā kiñcidityākāṅkṣāvaśe vapuḥ | tatrādyaḥ pakṣo dūrāpetaḥ, nahi ghaṭābhāva eva paṭasya rūpam bhavitumarhati; ataścaitadanāgūryaiva pakṣāntaraṃ darśayati -- cidānandasvatantraikarūpaṃ taditi deśane || 11-25 || saptatriṃśaṃ samābhāti tatrākāṅkṣā ca nāparā | tatra citā bodhasundaratvamānande(na)ca sarvāvibhāgātmatvamuktam | śaktidaśāyāmeva hi viśvamavibhāgena bhavet -- iti bhāvaḥ | evamupadeśe ca ṣaṭtriṃśadatiriktaṃ rūpamupadiṣṭaṃ bhavedityuktam -- "iti deśane saptatriṃśaṃ samābhāti" iti | nahi yadeva viśvottīrṇaṃ tadeva viśvamayaṃ bhavitumarhati -- ityuktaprāyam | evaṃ cāsya cidānandetyādinā sākṣāttāttvikaṃ rūpamuktama -- ityatrānyat kiñcidākāṅkṣaṇīyaṃ nāstītyuktam -- tatrākāṅkṣā ca nāpareti || 25 || evamupadeśyatvādeva vedyabhāvaḥ punaravasthitaḥ -- ityasya kenacidvedakena bhāvyam, sa eva punaḥ kataraḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- taccāpi kḷptavedyatvaṃ yatra bhāti sa cinmayaḥ || 11-26 || aṣṭātriṃśattamaḥ so'pi bhāvanāyopadiśyate | yadi nāma tataḥ saptatriṃśa eva punarbhavet || 11-27 || "cinmayaḥ" ityanavacchinnabodhamātrarūpaḥ -- ityarthaḥ | nanviyameva sānavasthā yattasya vedyabhāve kalpite pramātrantareṇa bhāvyaṃ tasyāpyevamiti ? tadetadāśaṅkyāha -- so'pītyādi || 27 || nanu kathamaṣṭātriṃśa eva saptatriṃśo bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- avibhāgasvatantratvacinmayatvādidharmatā | samaiva vedyīkaraṇaṃ kevalaṃ tvadhikaṃ yataḥ || 11-28 || viruddhadharmādhyāsastāvadbhedaheturityavivādaḥ | sarvāvibhāgātmatvādeścāviśeṣāt sa evātra nāsti -- iti kutastyo'yamanayorbhedaḥ | yāvatā hi vedyatvamātramatrādhikaṃ yenaikaikasya vedyatvaṃ parikalpyate'nyasya ca vedakatvam | evamevaṃvidhaṃ paraṃ tattvaṃ yadā kalpitavedyabhānaṃ(vaṃ) bhavet tadā saptatriṃśamucyate'nyathā tvaṣṭātriṃśamiti | na cāṣṭātriṃśasyaiva vedyabhāve kalpite saptatriṃśādanyadapūrvaṃ kiñcidrūpamuktaṃ bhavet, nāpyanyasya tadvedakasya kalpyamānasya tataḥ, ityanayoḥ kriyāvyavahāravatpārasparika eva vedyavedakabhāvaḥ -- ityanavasthāyā na kaścidavakāśaḥ | vastuto hi sarvaśāstreṣu ṣaṭtriṃśatvena gīyamānamanavacchinnaṃ bodhamātrameva paratattvamityuktam, tasyaiva punaḥ svasvātantryādevaṃ bhedollāso yena māyāpramātrapekṣayā mahāgurūṇāṃ yathāgamamevamupadeśaḥ -- ityalaṃ piṣṭapeṣaṇena | āḥ kimucyate yathāgamamiti, ko nāmāyamāgamaḥ, na tāvatprakṛtaṃ pūrvaśāstram, na hi tatraitatkiñciduktaṃ pratyuta tatra dīkṣādau "ṣaṭtriṃśattattvabhedane nyāso'yaṃ samudāhṛtaḥ |" (mā.vi. 6|6) ityādyetadviruddhamevābhihitam | granthakṛtā ca tattvādhvaprakāśanādau tatra tatra tanmatānuvartanameva kṛtam | evaṃvidhaśca kaścidāgamo'pi na saṃvāditaḥ | prakriyāpratipādakāścānye sarva evāgamāstathaiveti kiṃ nāma tathāvidhamāgamāntaramasti yadanatikrameṇāpūrvatayaivamupadeśaḥ iti ? astyeva hyevaṃvidhamāgamāntaram | tathā ca śrīkularatnamālāyām -- "tattvādhvānaṃ pravakṣyāmi yathā jñāsyasi suvrate | caraśaktidvayaṃ pūrvaṃ tadūrdhvaṃ pañcakaṃ smṛtam || catuṣkaṃ ca tato devi dvirandhraṃ janma eva ca | vyāptirvaikuṇṭhasaṃghaṭṭo vyāptiścaiva tu lambikā || randhraṃ tu aṣṭamaṃ devi ardhenduḥ kuṇḍalī priye | śāntaṃ caiva praśāntaṃ ca vindurnityoditastathā || ūrdhve nādaṃ vijānīyātṣaṭcakrāṇi tadūrdhvataḥ | śaktitattvaṃ tu ṣaṭcakraṃ śivatattvaṃ tathaiva ca || aṣṭātriṃśadamī tattvāstathādhvāyaṃ varānane | laukiko yo na jānāti kathaṃ dīkṣāṃ tu kārayet ||" ityādyuktam | nanvatra parameśvareṇa pratijñayāpi tattvādhvapravacanaṃ pañcatriṃśaṣaṭtriṃśayoreva tattvayoḥ sākṣādabhidhānaṃ kṛtaṃ na tu prasiddhānāmapi tattvāntarāṇām, kā vārtā tu saptatriṃśāṣṭātriṃśayoḥ, pratyuta mliṣṭaprāyamālūnaviśīrṇaṃ kiṃ tāvadaprātītikamuktam -- iti na jānīmaḥ | nanu sthitamevātra sarvatattvapravacanaṃ kintu ṣaṭtriṃśattattvaviṣayāyāmavigītāyāmapi prasiddhau saptatriṃśāṣṭātriṃśayorapūrvatayābhidhānena sukumārahṛdayānāmāgamikānāṃ saṃmoho mā bhūditi karuṇāparasya parameśvarasya gūḍhārthatayā yathoktanītyā māyāpramātrapekṣayā kalpanāmātrasāramevamabhidhānam, tacca gurūpasevanādāvadṛṣṭakaṣṭaiḥ svāvamarśaśūnyaiśca kathamevamevāvagamyate - ityāmukhe mliṣṭaprāyatvādi lakṣyate | vastutastu sthitameva sarvatattvānāmabhidhānam | tathā ca caraśabdenātra carergatyarthatvādgatikriyocyate, tasyāścākaraṇikā kriyā na saṃbhavati - - iti sādhakatamatayā parikalpyamānā pādendriyātmikā yeyaṃ śaktistasyā yaddvayaṃ samastaśarīravyāpakatve'pi adhiṣṭhātradhiṣṭheyayorabhedopacārānmukhyamadhiṣṭhānasthānaṃ pādayugmam, tena tattvakramapravacanasya prakrāntatvāddharātattvaṃ lakṣyate -- iti pūrvaṃ prathamaṃ sthaulyasya parāṃ kāṣṭhāṃ prāptaṃ dharātattvaṃ smṛtam -- ityarthaḥ | tadūrdhvamapyabādyākāśāntaṃ catuṣkamāvṛttyā "tadūrdhvaṃ ca pañcakaṃ catuṣkam" gandhatanmātraṃ pumantaṃ tattvaviṃśakaṃ smṛtamityevaṃ pañcaviṃśatitattvānyuktāni -- iti siddham | catuṣkaśabdasya ca tadūrdhvapadānantaraṃ nirdeṣṭavyatve'pi ubhayatrāpi saṃbandhasahiṣṇutāpratipādanābhiprāyeṇātra nirdeśaḥ | eṣāṃ ca gaṇanāmātreṇaiva nirdeśe darśanāntareṣvapi prasiddhatvaṃ nimittam, ata eva smṛtamityuktaṃ na tūcyate ityuktamiti vā | tadanantaramapi "dvirandhram" dve randhre jñānakriyālakṣaṇaṃ mārgadvayaṃ tadgataṃ "janma" svarūpagopanābalāttiraskṛtasya pratiprasavabhaṅgyā kiñcittvena punarāvirbhavanam, tena tadupodbalakaṃ kalāvidyātmakaṃ tattvadvayametadityuktaṃ syāt | kañcukānāṃ ca kramasyāvāstavatvādanayoḥ prādhānyātpuṃstattvānantaryeṇa vacanam | "vyāptiḥ" viśiṣṭāptiḥ sāmānyākāraviṣayamātrāvacchinnaḥ "kiñcinme bhūyāt" ityevamātmaka āsaṅgo rāgatattvam -- ityarthaḥ | "vaikuṇṭhena" kaṇṭhadeśasthena viṣṇunā saha śaṅghaṭṭo" melanamasyāsti - ityanena niyatitattvamuktam | asyāpi hyaṅguladīkṣāyāṃ vakṣyamāṇakrameṇādūraviprakarṣātkaṇṭha eva deśaḥ -- ityāśayaḥ | yadvā sthitikāriṇo vaikuṇṭhasya niyatisaṃrakṣaṇameva mukhyayā vṛttyā kāryamityasyāstathātvamuktam | "vyāptiḥ" vyāpakatvātkālatattvam, na hi tatkiñcijjagadudaravartti padārthajātaṃ saṃbhavati yanna kālena kalitamiti | lambiketi, tātsthyānmāyā | "pāṭhakramādārthaḥ kramo balīyān" iti sthityā bindurvedanamiti, vedyate'neneti vā vidyā tadākhyaṃ dvātriṃśaṃ tattvam -- ityarthaḥ | tathā sa eva "riśvaro bahirunmeṣaḥ ............................. |" (ri.pra. 3|1|3) ityādyuktyā nityodito'ta eva vidikriyākartṛtvena pravṛttatvād bahirullasadrūpa īśvarastadākhyaṃ tattvamiti yāvat | asyaiva cāvāntaramātraprameyasaṃgrahaṇaparatvenārdhenduriti viśeṣaṇam | ata eva nādāntasyāpi nādāntaḥkāro vyākāryaḥ | nādamiti, sādāśivaṃ tattvam -- ityarthaḥ | "ūrdhve" ityasyāvṛttyā sadāśivasyāpyūrdhve "kuṇḍalī" "...................ṭadūrdhvaṃ śaktikuṇḍalī |" iti vacanācchaktiḥ | yathāyathamāvaraṇavigamācca "śāntaṃ" vyāpinyāḥ, "praśāntam" samanāyā rūpam | etacca kuṇḍalyāditrayaṃ tātsthyādūrdhvaṃ brahmarandhrerdhvartī -- ityarthaḥ | tacca randhramaṣṭamaṃ nādādārabhya vailomyena tāvatsaṃkhyākatvāt; anena caivaṃrūpam pañcatriṃśaṃ śaktitattvamuktam | nanu yadyevaṃ tat "ṣaṭ cakrāṇi tadūrdhvataḥ" iti tacchabdena kiṃ nādaḥ parāmṛśyate kimuta vyavahitamapi kuṇḍalyāditrayam, evaṃparāmarśe'pi "ṣaṭ cakrāṇi" iti kimucyate ? -- ityāśaṅkyoktam -- śaktitattvaṃ tu ṣaṭcakramiti | ṣaṭ cakrāṇi śaktitattvādanyanna kiñcit -- ityarthaḥ | parameśvarasya hi svātantryākhyā samavāyinī śaktireva samanādinecchādinā cāntarbahīrūpeṇa trairūpyeṇa prasphurantī satī ṣaṭcakraṃ śaktitattvamityuktam | cakraśabdo hyatra "kṛtī cchedane" ityasya dhāto rūpam vivakṣitam, tena yathoktagatyā ṣoḍhā bheditam -- ityarthaḥ | nanu "pañcatriṃśattattvī śivanāthasyaiva śaktirukteyam" ityādyuktyā śivatattvaṃ tāvatṣaṭtriṃśameva -- iti nāsti vipratipattiḥ, sarvatraivāgame ca tathaivāvigītā prasiddhiriti katham "aṣṭātriṃśadamī tattvā" ityupasaṃhṛtam ? -- ityāśaṅkyoktam -- tathaiveti ṣaṭcakrameva ṣoḍhā vikasvaram -- ityarthaḥ | "kasa vikāse" ityasya hi dhātorayaṃ prayogaḥ | nanvevamapi śivatattvasya ṣoḍhā vikasitatvādekacatvāriṃśattattvāni syuḥ, ṣaṭtriṃśadeveti punarapi tadavastha eva sa doṣaḥ, katham "aṣṭātriṃśattattvāni" iti ? naitat, uktanītyā hi ṣaṭtriṃśasyaiva śivasya svaprakāśatve'pyupadeśabhāvanādau kalpitāyāmapi prameyatāyāṃ tathā hi "yādṛśo yakṣastādṛśo balirapyasya" itivat tādṛśenaiva pramātrā bhāvyamiti saptatriṃśaṃ rūpaṃ kalpitam, tasyāpyevaṃrūpatāyāmaṣṭātriṃśaṃ, tasyāpyevaṃrūpatāyāmanavasthāparihārāya punaḥ saptatriṃśamevarūpam pramātṛtvena kalpitam -- iti trayasyāpyasya pratyekaṃ mātṛtvameyatvarūpatve śivatattvasya ṣaṭcakratvaṃ yena "aṣṭātriṃśattattvāni" ityupasaṃhṛtam | nanvevamapi "aṣṭātriṃśattattvāni" iti na yujyate, saptatriṃśasyāpi meyatve kalpite ṣaṭtriṃśa eva yathoktagatyā pramātāstu kimanavasthādāyināṣṭātriṃśenāpyupakalpitena -- iti catuścakramevāstu śivatattvam | nanūkta evātra parihāro yāvatā hi ekasyaiva ṣaṭtriṃśasya tattvasya māyāpramātrapekṣayā viśvottīrṇatve'pi viśvamayatvaṃ pramātṛtve'pi prameyatvaṃ ca kathaṃ nāma saṃgacchatām -- ityetadapāsyaṃ vartate | taccobhayamapi saptatriṃśāṣṭātriṃśayorevopakalpanenopaśāmyati, dvayorapi bhinnaviṣayatvenaiva kṛtārthatvasyoktatvāt; āpatantī cānavasthā parihriyamāṇā śrotṝṇāṃ paraṃ sukhāvabodhāya syāt na saṃbhāvyamānetyapyaṣṭātriṃśasya parikalpane balavadavalambanamityāstām | vastutastu ṣaṭtriṃśameva sarvaṃsahamityuktaprāyam | ata eva śrīpratyabhijñākārādibhiḥ "prathamasya tathā bhāve pradveṣaḥ kiṃnibandhanaḥ |" ityādi hṛdi samādhāya ṣaṭtriṃśasyaiva śivasya nyāyasiddhaṃ svaprakāśatvamabhyupagamya naitatkiñciduktaṃ, kiṃ tviyadevoktaṃ yat -- śvātantryānmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṅkalpairnirmāya vyavahārayet ||" (ri.pra. 1|5|16) iti | granthakṛtā punastadeva bhittitayāvalambya tadāgamārthavyācikīrṣāparatayaivamabhihitam - iti sarvaṃ sustham || 28 || evametatprasaṅgādabhidhāya prakṛtamevopakṣeptuṃ na kevalamebhirevamakhilaṃ jagadvyāptaṃ yāvadbhaṅgyantareṇāpi -- ityāha -- dharāyāṃ guṇatattvānte māyānte kramaśaḥ sthitāḥ | gandho raso rūpamantaḥ sūkṣmabhāvakrameṇa tu || 11-29 || iti sthite naye śaktitattvānte'pyasti saukṣmyabhāk | sparśaḥ ko'pi sadā yasmai yoginaḥ spṛhayālavaḥ || 11-30 || tatsparśānte tu saṃvittiḥ śuddhacidvyomarūpiṇī | yasyāṃ rūḍhaḥ samabhyeti svaprakāśātmikāṃ parām || 11-31 || śparśaḥ" iti sañcaratpipīlikāsparśaprāyaḥ | yaduktam -- "śaktiṃ bhittvā tato devi tvakśeṣe vyāpinī bhavet | bhavedanubhavastatra sparśo yadvatpipīlikā ||" (sva. 4|382) iti | sa ca śaukṣmyabhāk" sthūlasūkṣmāntaravilakṣaṇo'taḥ "ko'pi" -- ityuktam | ataśca sa eva paramupeyaḥ, ityuktaṃ -- "yasmai yoginaḥ spṛhayālavaḥ" iti | na cāyamakāṇḍakūṣmāṇḍanyāyenātrāvasthitaḥ - ityuktam "iti sthite naye" iti | tena dharāyāṃ gandhaḥ prakṛtyante raso māyānte rūpamityantaḥ sūkṣmeṇa rūpeṇa sthitānīti nyāyamavalambya -- ityarthaḥ | ata eva caitadante sarvabhāvasaṃkṣayāt, "vyomarūpiṇī śuddhajñānarūpā saṃvittiḥ" -- ityuktam | atra ca vyomarūpatvoktyā śaktyantādau guṇaguṇinorabhedopacārādvāyvādirūpatvaṃ jñeyam | parāmityarthātsaṃvittim || 31 || nanveṣāṃ bhūtaguṇatvāviśeṣe'pi yoginā sparśa eva spṛhaṇīyo na rūpādayaḥ -- ityatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha - ato vindurato nādo rūpamasmādato rasaḥ | ityuktaṃ kṣobhakatvena spande sparśastu no tathā || 11-32 || ihonmeṣādiśabdavyapadeśyaparatattvanibhālanodyatānāmapyanunmūlitadehāha ṃbhāvināṃ yogināmacirāt tata eva vindunādādyabhivyaktivatsiddhibhūto rūpādirapi paratattvāsādanavighnaprāyatvāt kṣobhakatvena pravartate na tathā sparśaḥ -- iti śrīspandaśāstrādāvuktam | tatra cāsya -- "pravartante'cireṇaiva kṣobhakatvena dehinaḥ |" (spa. 4|12) iti dvitīyamardham | rūpamandhakāre'pi tattaddṛśyākāradarśanam | rasavadvastuvirahe'pi lolāgrādāvamṛtādyāsvādaḥ || 32 || nanu bhavatvevaṃ sparśasya spṛhaṇīyatvaṃ ko doṣaḥ pṛthivyāditattvapañcakasya punarevamavasthāne kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- mataṃ caitanmaheśasya śrīpūrve yadabhāṣata | dhārikāpyāyinī boddhrī pavitrī cāvakāśadā || 11-33 || ebhiḥ śabdairvyavaharan nivṛttyādernijaṃ vapuḥ | boddhrīti, tejaso bhāsvaratvena darśanaprādhānyāt | pavitrīti, adharādharasya bhūtabhāvādeḥ saṃvidātmakasārasaṃgrahaṇāyāsāraprāyaṃ jāḍyādirūpatvaṃ śithilayantī -- ityarthaḥ | yaduktamanenaiva -- ṅibiḍajaḍimabandhād bandhuratvaṃ prayātaṃ śithilayati yataḥ sā granthivisphoṭanena | adharapadaniviṣṭaṃ tena sā śāntaśakti prasarasaraṇiruktā tādṛśenaiva nāmnā ||" iti | "pūñ pavane" ityasya hyayaṃ prayogaḥ | utpūyinīti tvaiśaḥ pāṭhaḥ | ebhiḥ śabdairiti dharādirūpatvaṃ gamayadbhiḥ -- ityarthaḥ || 33 || etadupasaṃharannanyadavatārayati -- pañcatattvavidhiḥ proktastritattvamadhunocyate || 11-34 || vijñānākalaparyantamātmā vidyeśvarāntakam | śeṣe śivastritattve syādekatattve śivaḥ param || 11-35 || yaduktam - "vijñānākalaparyantamātmatattvamudāhṛtam | riśvarāntaṃ ca vidyāhvaṃ śeṣaṃ śivapadaṃ viduḥ ||" (mā. vi. 2|47) iti | iha cānena "ekatripañcādyaistattvakalpanam" (ta. 1|296) ityanujoddeśoddiṣṭasyaiva tattvakalpanādeḥ prameyasyāvakāśo darśita iti || 35 || nanu pṛthivyādestattvapañcakasyākhilatattvavyāpakatvenābhidhānāt tattvādhvarūpatvameva -- iti nāsti vimatiḥ, trittvādeḥ punaḥ kalādivatkimadhvāntaratvamuta tattvādhvatvameva? -- ityāśaṅkyāha -- imau bhedāvubhau tattvabhedamātrakṛtāviti | tattvādhvaivāyamitthaṃ ca na ṣaḍadhvasthiteḥ kṣatiḥ || 11-36 || ayamiti samanantarāhnikadvayoktaḥ | yatastattad vyāptigarbhīkāreṇa tattvādhvana evaitadbhedavaicitryamiti, ataśca ...................."ṣaḍvadho'dhvā prakīrtitaḥ |" ityādipratyabhijñāyā na kācit khaṇḍanā -- ityuktam -- itthaṃ ca na ṣaḍadhvasthiteḥ kṣatiriti || 36 || etadevānyatrāpyatidiśati -- prakṛt pumānyatiḥ kālo māyā vidyeśasauśivau | śivaśca navatattve'pi vidhau tattvādhvarūpatā || 11-37 || evamaṣṭādaśākhye'pi vidhau nyāyaṃ vadetsudhīḥ | uktaṃ ca "...............................ṇavatattvīṃ pracakṣmahe |" ityupakramya "prakṛtiḥ puruṣaścaiva niyatiḥ kāla eva ca | māyā vidyā tatheśaśca sadāśivaśivau tathā ||" iti | nyāyamiti, tattvādhvarūpatāyāṃ sādhakameva -- ityarthaḥ | taduktam -- "śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca pañcamaḥ | mano buddhirahaṃkāro guṇāḥ prakṛtireva ca || puruṣo niyatiścaiva kālo māyā tathaiva ca | vidyā caiveśvaraṃ tattvaṃ sādākhyaṃ śaktigocaraḥ | aṣṭādaśaivaṃ tattvāni................................ ||" iti || 37 || nanu tattvādyadhvanāmanyatamenaiva prakāreṇa dīkṣā siddhyediti mūlataḥ ṣaḍvadhatvameva kimarthamuktaṃ, tatrāpyavāntaravaicitryam ? -- ityāśaṅkyāha -- yatra yatra hi bhogecchā tatprādhānyopayogataḥ || 11-38 || anyāntarbhāvanātaśca dīkṣānantavibhedabhāk | aneke hi dīkṣyāḥ -- iti tattadāśayānusāraṃ kasyacidadhvanaḥ prādhānyamitareṣāṃ ca guṇabhāvo yenaivaṃ dīkṣāyā apyānantyam | evaṃ tattvādhvanyapi kasyacittattvasya prādhānyaṃ kasyacicca guṇabhāvo yenaivamanekabhedatvam, tathātve caiṣāṃ na tattvādhvarūpatāpracyāvastattvabhedamātrakṛtatvādevaṃrūpatvasya || 38 || tadāha -- tena ṣaṭtriṃśato yāvadekatattvavidhirbhavet || 11-39 || tattvādhvaiva sa devena prokto vyāsasamāsataḥ | teneti, uktena nyāyena | prokta iti sarvatrāgame | yaduktam - "tattvaiḥ ṣaṭtriṃśatārdhena tadardhenātha pañcabhiḥ | sthitirekena vā kāryā parāparavibhūtaye ||" iti || 39 || nanu "akke cenmadhu vindeta kimarthaṃ parvataṃ vrajet |" iti nyāyena yadyekatattvātmanā saṃkṣiptenaiva prakāreṇa dīkṣā siddhyet tatkimanyairvistṛtaiḥ prakāraiḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- ekatattvavidhiścaiṣa suprabuddhaṃ guruṃ prati || 11-40 || śiṣyaṃ ca gatabhogāśamuditaḥ śaṃbhunā yataḥ | gatabhogāśamiti mumukṣumeva -- ityarthaḥ || 40 || nanu dīkṣayā śivatattvaṃ nāmāsādyam -- iti sarvatroktam, taccādita eva siddhamiti kimanayā vyastayā samastayā vā? -- ityāśaṅkyāha -- bhedaṃ visphārya visphārya śaktyā svacchandarūpayā || 11-41 || svātmanyabhinne bhagavānnityaṃ viśramayan sthitaḥ | etadeva parameśvarasya paraṃ svātantryaṃ yadevaṃ bhedamavabhāsayati ca dīkṣādikrameṇādvayaikaparamārthe svātmani ca viśramayati, iti | yadabhiprāyeṇaiva prāgeva -- "pratikṣaṇaṃ viśvamidaṃ svasaṃvidi vilāpayan | visṛjaṃśca tato bhūyaḥ śaśvadbhairavatāṃ vrajet ||" (taṃ. 5|36) ityādyuktam || 41 || idānīṃ prakṛtamevopasaṃharannanyadavatārayati -- itthaṃ tryātmādhvano bhedaḥ sthūlasūkṣmaparatvataḥ || 11-42 || meyabhāgagataḥ proktaḥ puratattvakalātmakaḥ | adhunā mātṛbhāgasthaṃ rūpam tredhā nirūpyate || 11-43 || prokta ityaṣṭamāhnikātprabhṛti | tredheti padamantravarṇagatatve sthūlasūkṣmaparatvena -- ityarthaḥ | etadeva hi varṇānāṃ paratvaṃ yatsthūlasūkṣmau padamantrāvapyetadvyāptāveva, iti | ata eva cānujoddeśoddiṣṭasya varṇabhedakramākhyasyāpi prameyasyāvakāśo dattaḥ || 43 || tadāha - yatpramāṇātmakaṃ rūpamadhvano mātṛbhāgagam | padaṃ hyavagamātmatvasamāveśāttaducyate || 11-44 || tadeva ca padaṃ mantraḥ prakṣobhātpracyutaṃ yadā | guptabhāṣī yato mātā tūṣṇīṃbhūto vyavasthitaḥ || 11-45 || yannāma hi pramātraṃśāśrayaṇena pramāṇātmakaṃ bāhirmukhyātprakṣubdhamadhvano rūpam tatpadamucyate tathāgame'bhidhīyate -- ityarthaḥ | yataḥ padyate jñāyate'nenārthaḥ, ityavagamātmakaṃ padam, adhvano'pyavagamātmatvasamāveśāt, ityeva pramāṇātmakatve hetuḥ, prakāśāveśamantareṇa hi prakāśyaṃ nāma na kiñcana prakāśeta -- ityāśayaḥ | yadā ca tadeva padaṃ pramāṇātmakādrūpātpracyutamantarmukhatvādakṣubdhaṃ rūpamāptaṃ tadā pramātrātmā mantro yato'sau prakṣobhābhāvādaudāsīnyenāvasthānāt "guptabhāṣī" antaḥparāmarśātmakaḥ ityarthaḥ | ata eva "mantraḥ" ityanvarthamabhidhānam ? -- iti bhāvaḥ || 45 || nanvasya tūṣṇīṃbhūtatvādantaḥparāmarśātmakatve kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- tathāpi na vimarśātmarūpaṃ tyajati tena saḥ | pramāṇātmavimarśātmā mānavatkṣobhabhāṅ na tu || 11-46 || mantrāṇāṃ ca padānāṃ ca tenoktaṃ trikaśāsane | abhinnameva svaṃ rūpaṃ niḥspandakṣobhite param || 47 || nahyasau tūṣṇīṃbhūtatve'pi śvabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduḥ" (ri. pra. 1|5|11) ityādyuktayuktyā vimarśātmakatāṃ jahāti, iti pramāṇavadasyāpi vimarśa eva svabhāvo yenānayoḥ svarūpe na kaścidbhedaḥ | ata eva vakṣyamāṇagatyā śrīpūrvaśāstre padānāṃ mantrāṇāṃ caikameva rūpamuktam; kiṃ tvayamevānayorviśeṣo yanmānaṃ kṣubdham, mātā punarakṣubdhaḥ -- iti | taduktam "mānavatkṣobhabhāṅ na tu" iti, ṅiḥspandakṣobhite param" iti ca || 47 || evaṃ sthūlasūkṣmabhedena padamantrādhvasvarūpam nirūpya paratvena varṇādhvānamapi nirūpayati - audāsīnyaparityāge prakṣobhānavarohaṇe | varṇādhvā mātṛbhāge syāt pūrvaṃ yā kathitā pramā || 11-48 || sā tu pūrṇasvarūpatvādavibhāgamayī yataḥ | iha parimitapramātṛdaśādhiśāyinīmudāsīnatāṃ parityajantī pramāṇasamucitaṃ kṣubdhaṃ rūpam cānavarūḍhā, ityarthātpūrṇatārūpā yā pramitiḥ pūrvamuktā saiva pramātraṃśāśrayaṇena varṇādhvā syāt, yadiyaṃ daśā svātmamātraviśrāntyā kṣobhopaśamānmātṛmānādigarbhīkāreṇa tadavibhinnasvabhāvā -- ityarthaḥ || 48 || ata evātra padamantrakroḍīkārasahiṣṇutayaiva varṇādhvano nirdeśaḥ -- ityāha -- tata ekaikavarṇatvaṃ tattve tattve kṣamāditaḥ || 11-49 || kṛtvā śaive pare proktāḥ ṣoḍaśārṇā visargataḥ | pūrṇatvādeva cāsyā daśāyāḥ kṣityāditattvacatustriṃśatau kṣakārātprabhṛti ekameva varṇaṃ yojayitvā "pare" pūrṇatvādvyāpakatayābhimate'rthāt saśaktike "śaive" śivākhye ṣaṭtriṃśe tattve saṃhāraprakramasyādhvaśuddhāvucitatvāt visargādārabhyānulomyenākāraparyantaṃ svaraṣoḍaśakamuktam || 49 || nanu yadi nāma nirvibhāgaparipūrṇasaṃvidātmikā sā daśā, kutastyo'yaṃ vibhāgaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- tatra śaktiparispandastāvān prāk ca nirūpitaḥ || 11-50 || yaścāyaṃ ṣoḍhādhvavibhāgaḥ sa pūrvastacchaktiparispanda evetyuktaṃ prāgbahuśaḥ | tasyeti saṃbandhamātre vācye tatreti saptamyā tadbhittilagnatvamevāveditam || 50 || etadeva saṅkalayituṃ pratijānīte -- saṅkalayyocyate sarvamadhunā sukhasaṃvide | sarvamiti ṣaḍadhvajātam || tadevāha - padamantravarṇamekaṃ puraṣoḍaśakaṃ dhareti ca nivṛttiḥ | tattvārṇamagninayanaṃ rasaśarapuramastramantrapadamanyā || 11-51 || munitattvārṇaṃ dvikapadamantraṃ vasvakṣibhuvanamaparakalā | agnyarṇatattvamekakapadamantraṃ sainyabhuvanamiti turyā || 11-52 || ṣoḍaśa varṇāḥ padamantratattvamekaṃ ca śāntyatīteyam | abhinavaguptenāryātrayamuktaṃ saṃgrahāya śiṣyebhyaḥ || 11-53 || padamantravarṇamiti samāhāraḥ | ekamiti kṣakārarūpam | puraṣoḍaśakamiti kālāgnyādivīrabhadrāntam | bhuvanavibhāgaścāyamaṣṭamāhnikānte, "śrīpūrvaśāsane punaraṣṭādaśādhikaṃ śataṃ kathitam | tadiha pradhānamadhikaṃ saṃkṣepeṇocyate śodhyam ||" (8|4|36) ityādinā siddhāntatayokta iti tata evātrānusandheyaḥ kiṃ tatsaṃvādanagranthagauraveṇa | nivṛttiriti, yeha dhāriketyuktā | "agnayaḥ" trayaḥ ṅayane" dve, tenābādīnyavyaktāntāni tattvāni, hādiṅāntā varṇāśca trayoviṃśatiḥ | "rasāḥ" ṣaṭ, "śarāḥ" pañca | evaṃ ṣaṭpañcāśat purāṇi | "astrāṇi" śarāḥ pañca, tena dve caturakṣare, trīṇi pañcākṣarāṇi, iti pañca padāni mantrāśca | anyeti, āpyāyinyapararyāyā pratiṣṭhā | munīti sapta, tena pumādimāyāntāni tattvāni jādighāntāśca varṇāḥ | dviketi, tena pañcākṣaramekaṃ dvyakṣaraṃ dvitīyaṃ ceti pade mantrau ca | "vasavaḥ" aṣṭau "akṣiṇī" dve, tenāṣṭāviṃśatirbhuvanāni | aparakaleti, bodhinyaparaparyāyā vidyā | "agnayaḥ" trayaḥ, tena gakhakā varṇā vidyeśvarasadāśivāśca tattvāni | ekaketi, tena tryakṣaraṃ padaṃ mantraśca | śainyāni" akṣauhiṇyo'ṣṭādaśa | turyeti, utpūyinyaparaparyāyā śāntā | ṣoḍaśeti, visargādyakārāntāḥ | svaraṣoḍaśakātmakamevaikaṃ padaṃ mantraśca | tattvamiti, śivākhyaṃ ṣaṭtriṃśaṃ, tacca saśaktitve'pi prādhānyādekam, śaktirhi na śakmimato bhinnā bhavitumarhati -- iti bhāvaḥ | vastutastu vyāpakatayābhimataṃ tattvadvayameva, yadabhiprāyeṇaiva śrīpūrvaśāstre -- "ṣaṭtriṃśattattvabhedena nyāso'yaṃ samudāhṛtaḥ |" (mā.vi. 6|6) ityuktam | śāntyatītāyāṃ ca bhuvanāni na saṃbhavanti -- iti nātra tannirdeśaḥ | yaduktam -- "................... śāntyatītā tvabhuvanaiva |" (8|452) iti | evamapyadhikṛtya padavarṇavibhāgo mantavyaḥ | evamaṣṭādaśottaraṃ śataṃ bhuvanāni, ṣaṭtriṃśattattvāni, pañca kalāḥ, daśa padāni, tāvanta eva mantrāḥ, pañcāśadvarṇāśceti ṣoḍhādhvā - iti piṇḍārthaḥ | taduktam -- "ādyaṃ dhārikayā vyāptaṃ tatraikaṃ tattvamiṣyate | ekamekaṃ pṛthak kṣārṇaṃ padārṇamanuṣu smaret || kālāgnibhuvanādyāvadvīrabhadrapurottamam | puraṣoḍaśakaṃ jñeyaṃ ṣaḍvidho'dhvā prakīrtitaḥ || āpyāyinyā dvitīyaṃ ca tatra tattvāni lakṣayet | trayoviṃśatyabādīni tadvaṭṭādyakṣarāṇi ca || padāni pañca mantrāśca ṣaṭpañcāśatpurāṇi ca | tattvāni sapta bodhinyā taccaturdhā purāṇi ca || tṛtīye sapta varṇāḥ syuḥ padamantradvayadvayam | utpūyinyā caturthaṃ tu tatra tattvatrayaṃ viduḥ || varṇatrayaṃ mantramekaṃ padamekaṃ ca lakṣayet | aṣṭādaśa vijānīyādbhuvanāni samāsataḥ || śivatattvaṃ paraṃ śāntaṃ kalā tatrāvakāśadā | svaraṣoḍaśakaṃ mantraṃ padaṃ caikaṃ vilakṣayet || ityevaṃ ṣaḍvidho'pyadhvā samāsātparikīrtitaḥ |" (mā.vi. 2|57) iti | abhinavagupteti svanāmodīraṇasyāyamāśayo -- yadetāvatprameyajātaṃ vistarītumiva saṃgrahītumapyananyasādhāraṇaṃ mamaiva paraṃ prāvīṇyamiti || 53 || nanu pārameśvaraḥ śaktiparispanda eva ṣoḍhādhvā iti prāṅnirūpitam, tatkathamidānīṃ tattvabhuvanāditayā bahīrūpatvenāpi tasya svarūpamuktam? -- ityāśaṅkyāha -- so'yaṃ samasta evādhvā bhairavābhedavṛttimān | tatsvātantryātsvatantratvamaśnuvāno'vabhāsate || 11-54 || yadyapi vastutaḥ samasto'yamadhvā pūrṇaprakāśabhinna eva tathāpi tadicchayaiva tadatiriktāyamānatayā svātantryeṇa prasphured yenāsya bahīrūpatayā'vabhāsaḥ || 54 || nanu kalādyadhvā meyabhāgagatatvād bahiḥ svātantryeṇāvabhāsatāṃ nāma, mantrādyadhvā punaḥ pramātṛbhāgagataḥ iti kathamasya tathābhāvaḥ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- tathāhi mātṛrūpastho mantrādhveti nirūpitaḥ | mantrādyadhvā hi pramātṛbhāgagato'pi tathā svatantra eva ityevaṃ samasta evādhvāyamaviśeṣeṇa nirūpitaḥ samanantaramevoktaḥ -- ityarthaḥ || nanvayaṃ mantrādyadhvā pramātṛbhāgagataśca svātantryeṇāvabhāseta ceti vipratiṣiddhametat? -- ityāśaṅkyaitadevopapādayati -- tathāhi cidvimarśena grastā vācyadaśā yadā || 11-55 || śivajñānakriyāyattamananatrāṇatatparā | aśeṣaśaktipaṭalīlīlālāmpaṭyapāṭavāt || 11-56 || cyutā mānamayādrūpāt saṃvinmantrādhvatāṃ gatā | yadā hi cetanavyāpāramayapramāṇarūpeṇa vimarśanena bāhyamarthajātaṃ svātmasātkṛtaṃ tadā nikhilasya cakṣurādīndriyavṛttisvabhāvasya śaktinikurambakasya yā "līlā" bahiḥprasaraṇaṃ tatra "lāmpaṭyāt" autsukyāt yadaunmukhyātmakaṃ pāṭavamevaṃvidhāt kṣubdhānmānamayādrūpādavarūḍhā, ata eva śivasya "vimarśa eva devasya śuddhe jñānakriye yataḥ |" (ri. pra. 1|8|11) ityādinītyā svātantryamātrarūpayorjñānakriyayorāyattaṃ tadekaparamārthaṃ yanmananamidamiti parāmarśaḥ, tathā trāṇamidaṃparāmarśaviśrāntibhūrahantāparāmarśastatra tatparā bahiraunmukhyaviramāttadekaviśrāntā saṅkucitapramātṛrūpā saṃvinmantrādhvatāṃ gatā tanmayatayā prasphuritā -- ityarthaḥ || 56 || dvividhaṃ hi saṃvidaḥ parisphuraṇaṃ kṣubdhamakṣubdhaṃ ca | tatrākṣubdhatāyāmasyāḥ pramātṛtve mantrādhvatvam, anyathā punaḥ pramāṇatve padādhvatvam, tadāha -- pramāṇarūpatāmetya prayātyadhvā padātmatām || 11-57 || etadevopapādayati - tathā hi māturviśrāntirvaṇānsaṅghaṭya tānbahūn | pramātā hi vadakaṣādīnanekānvarṇān saṃkṣobhya tattatpadaniṣpattyā taṃ tamarthamadhigacchet yenāsya svātmani kṣobhoparamaḥ syāt || nanu saṅghaṭṭane varṇānāmeva kṣobhaḥ syānna pramāturiti kastasya taduparamārthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- saṅghaṭṭanaṃ ca kramikaṃ sañjalpātmakameva tat || 11-58 || vikalpasya svakaṃ rūpaṃ bhogāveśamayaṃ sphuṭam | ataḥ pramāṇatārūpaṃ padamasmadgururjagau || 11-59 || kramikamiti pūrvāpararūpatvādvācaḥ, ata eva "tatpūrvajanitasaṃskārasahito'ntyo varṇo vācakaḥ" iti bhaṅgyā sandhāya jalpanātsañjalpātmakam -- ityuktam | vinānusandhānameva padasaṃpattyabhāvāt kramikairvarṇaiḥ ka ivārthādhigamo bhavet -- iti bhāvaḥ | etadeva ca "śabdasaṃsargayogyārthapratītiḥ kalpanā" ityādinītyā vikalpasya tāttvikaṃ rūpam -- ityāha -- vikalpasya svakaṃ rūpamiti | nanvevamapi pramātuḥ kaḥ kṣobhaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- sphuṭaṃ bhogāveśamayamiti, tattadarthānubhavoditasukhaduḥkhādivedanātmakam -- ityarthaḥ | "ataḥ" iti bhogāveśamayatvena pramātṛkṣobharūpatvāt || iha vācakatayā sājātyena varṇādhvanaḥ prasaṅge'pi "jñānaṃ na jāyate kiñcidupaṣṭambhanavarjitam |" ityādinītyā prameyamantareṇa pramāṇataiva na bhavet -- ityetadānantaryeṇa prameyabhāgasthaṃ kalādyadhvatrayamabhidhatte | tatrāpi meyasya mānarūpatāveśe kalādhvatvam, anyathā tu sūkṣmatve sthūlatve ca tattvādhvatvaṃ bhuvanādhvatvaṃ ca -- ityāha -- pramāṇarūpatāveśamaparityajya meyatām || 11-60 || gacchankalanayā yogādadhvā proktaḥ kalātmakaḥ | śuddhe prameyatāyoge sūkṣmasthūlatvabhāgini || 11-61 || tattvādhvabhuvanādhvatve krameṇānusared guruḥ | kalanayeti, kalanā hi vikalpanaṃ tadeva ca pramāṇasatattvam -- ityuktaṃ prāgbahuśaḥ | "śuddhe" iti pramāṇatāveśaśūnye -- ityarthaḥ || 61 || evaṃ pramātṛpramāṇaprameyānantaraṃ tatsaṃbandhanibandhanaṃ pramāṇaphalarūpam varṇādhvānaṃ vaktumupakramate -- prameyamānamātṝṇāṃ yadrūpamupari sthitam || 62 || pramātmātra sthito'dhvāyaṃ varṇātmā dṛśyatāṃ kila | upari sthitamiti, prameyādīnāṃ trayāṇāmapi viśrāntidhāma -- ityarthaḥ || 62 || tadevāha - ucchalatsaṃvidāmātraviśrāntyāsvādayoginaḥ || 11-63 || sarvābhidhānasāmarthyādaniyantritaśaktayaḥ | sṛṣṭāḥ svātmasahotthe'rthe dharāparyantabhāgini || 11-64 || āmṛśantaḥ svacidbhūmau tāvato'rthānabhedataḥ | varṇaughāste pramārūpāṃ satyāṃ bibhrati saṃvidam || 11-65 || iha khalu "avibhāgā tu paśyantī sarvataḥ saṃhṛtakramā | svarūpajyotirevāntaḥ sūkṣmā vāganapāyinī ||" (vā. pa.) ityādinītyā kramasyānunmīlanātparasparamanāsāditavibhāgavarṇaughā bhagavatā svacidbhūmau paśyantyātmani śuddhavidyādaśāyāṃ māyādidharānte svāvibhinne vācyarūpatattattattvādyātmanyarthe sati tāvato dharāntānevārthānabhedenāmṛśanto'hantācchāditedantā- parāmarśasārāḥ santaḥ śṛṣṭāḥ" samullāsitāḥ -- ityarthaḥ | nanveṣāṃ pratiniyatārthaviṣayameva vācakatvaṃ ca dṛśyate na sarvārthaviṣayamiti kimetaduktam? -- ityāśaṅkyāha -- sarvābhidhānetyādi | yadabhiprāyeṇa vaiyākaraṇairapi śarvaḥ śabdaḥ sarvārthapratipādanaśaktiyuktaḥ" ityādyuktam | sarvābhidhānasāmarthye'pi kiṃ nimittam? -- ityuktam -- ucchaladityādi | parasyāṃ hi saṃvidi sarvabhāvanirbharatvātsarvamasti -- ityabhiprāyaḥ | ta eva ca varṇāḥ pramārūpāṃ pramātrāditrayaviśrāntimayīṃ pāramārthikīṃ saṃvidaṃ "bibhrati" puṣṇanti tanmayatayaiva prasphuranti - - ityarthaḥ || 65 || nanu śabdārthavyutpattibāliśānāṃ bālādīnāmapi saṃbhavatyeva prameti kathametaduktaṃ "varṇā eva bibhrati? -- ityāśaṅkyāha -- bālāstiryakpramātāro ye'pyasaṅketabhāginaḥ | te'pyakṛtrimasaṃskārasārāmenāṃ svasaṃvidam || 11-66 || bhinnabhinnāmupāśritya yānti citrāṃ pramātṛtām | akṛtrimasaṃskārasārāmiti, svārasikaparāmarśaparamārthām -- ityarthaḥ | nanu cidekasvabhāvanirvibhāgasahajaparāmarśasārapramāśrayaṇe bālatiryagādīnāmavyutpattiviśeṣe'pi kathaṅkāraṃ parasparaṃ pramātṛtāyāṃ vaicitryaṃ syāt? -- ityāśaṅkyoktam -- bhinnabhinnāmiti, svasvātantryamāyānuvedhoparatasaṅkocām -- ityarthaḥ | (yaduktam) -- "vyavahārāḥ pratāyante tiraścāmapi tadvaśāt |" iti || 66 || na kevalamiyamasaṅketabhājāṃ bālādīnāmeva vicitrāyāṃ pramātṛtāyāṃ nibandhanaṃ yāvatsaṅketabhājāṃ vyutpannānāmapi -- ityāha -- asyā cākṛtrimānantavarṇasaṃvidi rūḍhatām || 11-67 || saṅketā yānti cette'pi yāntyasaṅketavṛttitām | asyāṃ samanantaroktasvarūpāyāmakṛtrimā svayamagṛhītasaṅkocāt evānantā yeyaṃ varṇasaṃvit tasyāṃ vimarśaśaktisārāyāmāvāpodvāpaparigṛhītānvayavyatirekahetukāḥ śabdārthasaṃyojanātmānaḥ śaṅketā api rūḍhatām" viśrāntiṃ yadā yānti tadā te saṅketā evāsaṅketavṛttitāṃ yānti | "śabde vācakaśaktiśca nityaivāgnāvivoṣṇatā |" ityādinītyā saṅketasamayavilakṣaṇavimarśasāraśaktirūpasaṃbandhātmakatayā vastuspṛśo bhavanti -- ityarthaḥ | apirbhinnakramaḥ || 67 || etadeva vyatirekadvāreṇāpyupapādayati anayā tu vinā sarve saṅketā bahuśaḥ kṛtāḥ || 11-68 || aviśrāntatayā kuryuranavasthāṃ duruttarām | bālo vyutpādyate yena tatra saṅketamārgaṇāt || 11-69 || anayā samanantaroktayā saṃvidrūḍhatayā vinā hi viśrāntimalabhamānā bahuśaḥ kṛtā api "vṛkṣastaruḥ śākhī" ityādayaḥ sarve saṅketāḥ "śabdaireva śabdān vyācaṣṭe" iti bhaṅgyā duruttarāmanavasthāṃ kuryuḥ, saṅketāntaramārgaṇaṃ na viramet -- ityarthaḥ | yato yena yena saṅketena bālo vyutpādyate tatra "ko vṛkṣastaruḥ śākhī" ityādivatsaṅketāntaraṃ mṛgyata eveti || 69 || nanvasya kiṃ saṅketāntaramārgaṇena, aṅgulyādinirdeśena vyutpattirbhaviṣyati? -- ityāśaṅkyāha -- aṅgulyādeśane'pyasya nāvikalpā tathā matiḥ | vikalpaḥ śabdamūlaśca śabdaḥ saṅketajīvitaḥ || 11-70 || asya vyutpādyamānasya bālādeḥ "ghaṭo'yam" ityaṅgulyā nirdiśyamāne purovartinyarthe tathā vācyavācakabhāvalakṣaṇā matirghaṭaśabdavācyo'yamiti śabdānuvedhādavikalpā tāvanna bhavet | "atha cetsavikalpā tadvikalpāḥ śabdayonayaḥ |" ityādinītyā vikalpastāvacchabdamūlaḥ, śabdaśca saṅketaikaparamārthaḥ -- iti saṅketāntarāpekṣāyāmanavasthāvaśyamāpatet || 70 || ataśca saṃvitparāmarśasāraḥ śuddhavidyātmā saṅketānapekṣo varṇagrāma eva viśrāntisthānatayābhyupagantavyo yenānavasthā śāmyet -- ityāha -- tenānanto hyamāyīyo yo varṇagrāma īdṛśaḥ | saṃvidvimarśasacivaḥ sadaiva sa hi jṛmbhate || 11-71 || "ridṛśaḥ" iti saṅketādinirapekṣaḥ | sadaiveti, kṛtrimamāyīyavarṇavyavaharaṇāvasare'pi -- ityarthaḥ | iha hi yā kācana pramā samullasati tatrāvaśyamidamitthamiti varṇasaṃbhedena bhāvyamiti bhāvaḥ || 71 || nanu pramāsu pratiṣiddhā eva māyīyā varṇāḥ saṃbhedakatayā'vabhāsante -- iti kiṃ nāma māyīyairalaukikaivarṇaiḥ prayojanam? -- ityāśaṅkyāha -- yata eva ca māyīyā varṇāḥ sūtiṃ vitenire | ye ca māyīyavarṇeṣu vīryatvena nirūpitāḥ || 11-72 || saṅketanirapekṣāste prameti parigṛhyatām | nirūpitā iti, śrīpūrvaśāstrādau | yaduktaṃ tatra -- "yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī |" ityādi pīṭhikābandhaṃ kṛtvā "tatra tāvatsamāpannā mātṛbhāvaṃ vibhidyate |" ityādyupakramya śa tayā saṃprabuddhaḥ sanyoniṃ vikṣobhya śaktibhiḥ | tatsamānaśrutīn varṇāṃstatsaṃkhyānasṛjat prabhuḥ || taistairāliṅgitāḥ santaḥ sarvakāmaphalapradāḥ | bhavanti sādhakendrāṇāṃ nānyathā vīravandite ||" (mā.vi. 3|28) iti | "te" ityamāyīyā varṇāḥ | parigṛhyatāmiti, anyathā hi prāguktavadanavasthopanipātātpramotpāda eva na syāt -- ityanena mūkaprāyaṃ viśvaṃ bhavet -- iti bhāvaḥ || 72 || etadeva nidarśayati - tathā hi paravākyeṣu śruteṣvāvriyate nijā || 11-73 || pramā yasya jaḍo'sau no tatrārthe'bhyeti mātṛtām | śruteṣvapi hi paravākyeṣu yasya tadviṣayā nijā pramāvriyate āvṛtā bhavati, anavadhānādinā paravākyādyavagantuṃ notsahate; ata eva sa jaḍastatrārthe pramātṛtāṃ nābhyeti, tadarthādhigantā na bhavet -- ityarthaḥ || 73 || nanvasya paravākyādau tatpāṭhānyathānupapattyāstyevā(va)gamaḥ - iti kiṃ nāma supramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- śukavatsa paṭhatyeva paraṃ tatkramitaikabhāk || 11-74 || svātantryalābhataḥ svākyapramālābhe tu boddhṛtā | sa khalvāvṛtapramitirjaḍasteṣāṃ paravākyānāṃ kramikatāmevaikāṃ bhajamānaḥ śukavadarthāt paravākyādi paṭhatyeva, kevalaṃ tadviṣayā boddhṛtā punarasya svakaiva svākyā yeyaṃ pramā tasyāḥ lābhe sati, tatraiva kartṛtātmanaḥ svātantryasya lābhādbhavet -- iti vākyaśeṣaḥ || 74 || na kevalamasyaivaṃ pramālābhe parakīya eva vākyādau boddhṛtvaṃ bhavedyāvatsvakīye'pi kartṛtvam -- ityāha -- yasya hi svapramābodho vipakṣodbhedanigrahāt || 11-75 || vākyādivarṇapuñje sve sa pramātā vaśībhavet | yasya hi pramāturanavadhānādyātmanāṃ "vipakṣāṇāmudbhedasya" prathamollāsasyāpi ṅigrahāt" unmūlanāt svapramā prabuddhā bhavet sa sve mahāvākyādirūpe varṇapuñje vaśībhavet, svayamapi tattadvarṇārabdhaṃ vākyādi nirmātuṃ svatantraḥ syāt -- ityarthaḥ || 75 || nanu yadyevaṃ tatpramābodhasyāviśeṣe'pi kasmāt kecitpramātāro vākyādyeva kurvate pare śāstrādyapi -- ityāśaṅkyāha -- yathā yathā cākṛtakaṃ tadrūpamatiricyate || 11-76 || tathā tathā camatkāratāratamyaṃ vibhāvyate | tadrūpamiti, tacchabdena pramābodhaparāmarśaḥ | camatkāreti, uttarottaraṃ vākyādinirmāṇakartṛtātiśayaḥ -- ityarthaḥ || 76 || nanu ca pramā nāmānavacchinnasahajaparāmarśamayī iti tasyāḥ prabodhaḥ sarvatomukha eva bhavennāṃśāṃśikayā iti kathamuktam "yathāyathaṃ tadrūpamatiricyate" iti? -- ityāśaṅkyāha -- ādyāmāyīyavarṇāntarnimagne cottarottare || 11-77 || saṃkete pūrvapūrvāṃśamajjane pratibhābhidaḥ | iha khalu bālādīnāṃ prathamasaṅketādārabhya yathāpūrvaniveśini saṃvidvimarśabāhyaprasarābhiprāyeṇottarottare saṅkete tadantarviśrāntyabhiprāyeṇa pūrvasminpūrvasminsaṅketātmanyaṃśe'rthāduttarottarasya "majjane" tādātmye sati, ādyānāṃ nikhilasaṅkocaviśrāntibhūtānāṃ śuddhavidyātmanāṃ varṇānāmantaḥ svātmani niḥśeṣeṇa "magne" tadekamayatāmāpanne "pratibhāyāṃḥ pramāprabodhasya "bhido" viśeṣāstāratamyarūpam vaicitryam -- ityarthaḥ ||77|| ata eva sarvatomukhaṃ kavitvaṃ vaktṛtvādāvapratihataḥ prasaro'pi kadācidbhavet -- ityāha -- ādyodrekamahattve'pi pratibhātmani niṣṭhitāḥ || 11-78 || dhruvaṃ kavitvavaktṛtvaśālitāṃ yānti sarvataḥ | "ādyodrekamahattve" iti, "ādyena" prāthamikena "udrekeṇa" ucchalattayā mahattvaṃ yasya tasmin parasaṃviddhāmasavidhavartini -- ityarthaḥ || 78 || paradhārādhirohe punaḥ sarvajñānakriyāyoga eva syāt -- ityāha -- yāvaddhāmani saṅketanikārakalanojjhite || 11-79 || viśrāntaścinmaye kiṃ kiṃ na vetti kurute na vā | ataścāgamo'pyevam -- ityāha -- ata eva hi vāksiddhau varṇānāṃ samupāsyatā || 11-80 || sarvajñatvādisiddhau vā kā siddhiryā na tanmayī | ataḥ parāmarśasāratvādeva varṇānāṃ vāksiddhinimittaṃ vidyeśvaratvādyāpattinimittaṃ ca samupāsyatā śrīpūrvaśāstrādāvuktā -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- "bhūyo'pi samudāyena varṇabhedaśca kīrtyate | strīrūpāṃ hṛdi saṃcintya sitavastrādibhūṣitām || nābhicakropaviṣṭāṃ tu candrakoṭisamaprabhām | bījaṃ yatsarvaśāstrāṇāṃ tattadā syādanāratam || svakīyenaiva vaktreṇa nirgacchatpravicintayet | tārahāralatākāraṃ visphuratkiraṇākulam || varṇaistārakasaṅkāśairārabdhamamitadyuti | māsārdhācchāstrasaṅghātamudgiratyanivāritam || svapne māsātsamādhisthaḥ ṣaḍbhirmāsairyathecchayā | ucchinnānyapi śāstrāṇi granthataścārthato'pi ca || jānāti vatsarādyogī yadi cinmayatāṃ gataḥ | anuṣaṅgaphalaṃ caitatsamāsādupavarṇitam || vidyeśvarasamānatvasiddhiranyāśca siddhayaḥ |" (mā.vi. 19|55) iti | ādiśabdādvaśyādisiddhisvīkāraḥ | taduktaṃ tatra - "athavā yojayetkaścidenāṃ vaśyādikarmasu | tadā prasādhayatyāśu sādhakasya samīhitam || uditādityavarṇānāṃ(bhāṃ) samastākṣarapaddhatim |" (mā. vi. 19|61) iti | nanu samupāsyamānānāṃ varṇānāṃ vāksiddhyādinimittatvamucitam ityāstāmetat, vaśyādisiddhisādhakatvaṃ punareṣāṃ kathaṅkāraṃ saṃgacchatām ? -- ityāśaṅkyoktam -- kā siddhiryā na tanmayīti || 80 || ata eva ca "ye ca māyīyavarṇeṣu vīryatvena nirūpitāḥ |" (taṃ. 11|73) ityādinītyā māyīyavarṇānāṃ parāmarśamātrasārā ete varṇā vīryatvenāvaśyamupagantavyāḥ, anyathā hi te lipisaṃniveśakalpā na kāñcana siddhiṃ vidadhyurityāgamasaṃvādena draḍhayati -- taduktaṃ varadena śrīsiddhayogīśvarīmate || 11-81 || tena guptena guptāste śeṣā varṇāstviti sphuṭam | tadevāha -- tenetyādi | teneti, saṃvitparāmarśamātrarūpeṇa vīryeṇetyarthaḥ | "guptāḥ" iti pracchannanijātmānaḥ | taduktaṃ tatra -- "dṛṣṭvā saṃskāravirahaṃ manujānāṃ samantataḥ | vibhedaṃ samayānāṃ ca kṛtavanto narādhamāḥ || sarveṣāmeva mantrāṇāmato vīryaṃ pragopitam | tena guptena te guptāḥ śeṣā varṇāstu kevalāḥ || guptavīryā mahādevi vidhināpi prayojitāḥ | tenaite na prasiddhyanti japtāḥ koṭiśatairapi ||" iti || 81 || tadevopasaṃharati - evaṃ māmātṛmānatvameyatvairyo'vabhāsate || 11-82 || ṣaḍvadhaḥ svavapuḥśuddhau śuddhiṃ so'dhvādhigacchati | svavapuḥśuddhāviti, śvasya" asādhāraṇasya kalādyātmanaḥ svarūpasya "śuddhau" bhogāsaṅgamālinyavinivṛttau -- ityarthaḥ || 82 || nanu yadyevaṃ tatpratidīkṣyaṃ sākṣātṣaḍvadho'pyadhvā kiṃ śodhya uta na? -- ityāśaṅkyāha -- ekena vapuṣā śuddhau tatraivānyaprakāratām || 11-83 || antarbhāvyācarecchuddhimanusandhānavān guruḥ | ekeneti kalādimadhyādanyatamena | śuddhāviti kartavyāyām || 83 || evamapyaśaktau kramāntaramasti -- ityāha -- anantarbhāvaśaktau tu sūkṣmaṃ sūkṣmaṃ tu śodhayet || 11-84 || tadviśuddhaṃ bījabhāvāt sūte nottarasaṃtatim | sūkṣmamiti, pelavaṃ kāraṇam -- ityarthaḥ | yathā vācakādhvano varṇāḥ, vācyādhvanaśca kalāḥ || 84 || nanu śodhyasya ṣaḍvadhasyāpyadhvanaḥ kā nāma śuddhiḥ? -- ityāśaṅkyāha -- śodhanaṃ bahudhā tattadbhogaprāptyekatānatā || 11-85 || tadādhipatyaṃ tattyāgastacchivātmatvavedanam | tallīnatā tannirāsaḥ sarvaṃ caitatkramākramāt || 11-86 || tattadbhogaprāptyekatānateti -- tasya tasya dīkṣyatayā saṃmatasya aṇoḥ "arjite sati bhoktavyo bhogo duḥkhasukhātmakaḥ ||" (sva 4|120) ityādinītyā prākkarmārjitasya sukhaduḥkhātmano bhogasya yā "prāptiḥ" bhogyatā tatraikatānatā "prākkarmavāsanāśeṣaphalabhogyatvahetave |" (sva. 4|114) iti | tathā "bhinnadehā visṛjyante garbhe vāgīśiyoniṣu |" (sva. 4|115) ityādinītyā tadbhogyatvasaṃpattaye tattaddehasṛṣṭidvāreṇa janmaparigrahe dārḍhyam -- ityarthaḥ | tadādhipatyamiti, tasya dīkṣyasyāṇorbhoge "ādhipatyam" adhikāraḥ | tattyāga iti, tasyāṇorbhogaviṣayaḥ "tyāgaḥ" samāptiḥ, upabhogadvāreṇa niḥśeṣīkaraṇātmā niṣkṛtiḥ | yaduktam -- "viṣayā bhuvanākārā ye kecidbhogyarūpiṇaḥ | bhuktakarmaphalāśeṣā niṣkṛtistena sā smṛtā ||" (sva. 4|125) iti | tacchivātmatvavedanamiti, tasyāṇoḥ "śuddhatattvāgrasaṃsthaṃ taccaitanyaṃ kanakaprabham |" (sva. 4|133) ityādyuktyā tattadāvaraṇavigamācchreyorūpam nirmalātmatvena "vedanam" asya śodhitādadhastanādadhvana uddhāraḥ ityarthaḥ | tallīnateti, tasya bhoge līnatā paraprītyātmaviśrāntisatattvo layaḥ | yaduktam - "layaḥ paramayā prītyā sukhaduḥkhātmake'pyalam |" (sva. 4|120) iti | tannirāsa iti, tasya bhogānnirāsaḥ punarbhogairasaṃbandho bhoktṛtvābhāvātmā viśleṣaḥ | yaduktam - "viśleṣo niṣkṛtirbhogādbhogābhāve sa hi smṛtaḥ |" (sva. 4|126) iti | atra ca śuddhisvarūpamātrābhidhitsayā kramo na vivakṣitaḥ -- ityevameṣāmabhidhānam | tadetajjanmādhikārabhogalayaniṣkṛtiviśe(śle)ṣoddhārādilakṣaṇaṃ sarvaṃ śodhanasamākhyātaṃ saṃskārajātaṃ śrīmatsvacchandaśāstrādyuktarūpāt kramādbhavet | tīvratīvraśaktipātavatāṃ ca "jananādivihīnāṃ tu yena yenādhvanā guruḥ | kuryātsa ekatattvāntāṃ .................... ||" (18|2) ityādivakṣyamāṇasvarūpādakramādveti || 86 || nanu caitatsarvaṃ kimamantrakaṃ kāryamuta samantrakam, tatrāpyamantrakatve chātramanorathaprāyatvānna kiñcit siddhyet, -- iti yatkiñcidetat syāt | samantrakatve punaracintyā mantraśaktiracintyaprabhāvatvādanāyāsamakrameṇaiva sarvasaṃpattirastu kiṃ krameṇa yena "garbheṣu garbhaniṣpatti (ttyai) bhairaveṇāhutitrayam | hutvā tu jananaṃ kāryaṃ punastenāhutitrayāt ||" (sva. 4|118) iti | tathā "viśleṣaśca hṛdā homyo niṣkṛtiḥ śirasā punaḥ |" (sva. 4|164) ityādyuktam? -- ityāśaṅkyāha -- ata eva ca te mantrāḥ śodhakāścitrarūpiṇaḥ | siddhāntavāmadakṣādau citrāṃ śuddhiṃ vitanvate || 11-87 || ato janmādeḥ saṃskārajātasya krameṇākrameṇa ca bhāvādeva siddhāntādāvuktāste hṛdādyāḥ pratiniyataśuddhikāritvāccitrarūpiṇaḥ śodhakā mantrāḥ "citrām" janmādirūpatayā nānāvidhāṃ kramikīmeva śuddhimādadhyustatke punarakramikīm ? -- ityāśaṅkyāha -- anuttaratrikānāmakramamantrāstu ye kila | te sarve sarvadāḥ kintu kasyacit kvāpi mukhyatā || 11-88 || ye punaranuttaratrikārtharūpe siddhānā(vā)makamālinyākhye triprakāre krame mantrā uktāste kila sarva eva na tu śāstrāntaroktavanmūlamantrādyeva sarvadā sarvāmeva śuddhiṃ kramādakramādvā dadha(da)ti -- ityarthaḥ | nanu yadyevaṃ tatkathaṃ tatrāpi mantrāṇāṃ kṛtvātmasthaṃ tato yonau garbhādhānaṃ vicintayet | tryārṇārdhākṣarayā mantrī sarvagarbhakriyānvitam ||" (mā. vi. 9|60) ityādyuktyā niyatakarmaviṣayatvamuktam? -- ityāśaṅkyāha -- kintu kvāpi kasyāpi mukhyateti | yadabhiprāyeṇaiva śrīpūrvaśāstre -- "māyāntamārgasaṃśuddhau dīkṣākarmaṇi sarvataḥ | kriyāsvanuktamantrāsu yojayedaparāṃ budhaḥ || vidyādisakalānte ca tadvadeva parāparām | yojayenneśvarādūrdhvaṃ pibanyādikamaṣṭam || na cāpi sakalādūrdhvamaṅgaṣaṭkaṃ vicakṣaṇaḥ | niṣkale parayā kāryaṃ yatkiñcidvidhicoditam ||" (mā. vi. 9|71) ityādyuktam || 88 || ata evātra sarveṣāmeva mantrāṇāmadhvani śodhakatayā vyavasthitiruktā -- ityāha -- ataḥ śodhakabhāvena śāstre śrīpūrvasaṃjñite | parāparādimantrāṇāmadhvanyuktā vyavasthitiḥ || 11-89 || "ataḥ" iti sarveṣāṃ trikamantrāṇāṃ sarvadatvāt | śodhakabhāveneti, na tu śāstrāntaroktavacchodhyatvenāpīti | taduktaṃ tatra - ṅiṣkale padamekārṇaṃ tryarṇaikārṇamatha dvayam |" (mā. vi. 4|19) ityādi śārṇenāṇḍatrayaṃ vyāptaṃ triśūlena caturthakam | sarvātītaṃ visargeṇa parāyā vyāptiriṣyate ||" (mā. vi. 4|25) ityantam || 89 || nanu yathānyatra mūlamantrasyaiva śodhakatvamuktamanyeṣāṃ hṛdādīnāṃ punaḥ śodhyatvaṃ śodhakatvaṃ ca tadvadihāpi śaktitrayamantrāṇāmeva kiṃ śodhakatvamuktaṃ na vā? -- ityāśaṅkyāha -- śodhakatvaṃ ca mālinyā devīnāṃ tritayasya ca | devatrayasya vaktrāṇāmaṅgānāmaṣṭakasya ca || 11-90 || kiṃ vātibahunā dvāravāstvādhāragurukrame | lokapāstravidhau mantrān muktvā sarvaṃ viśodhakam || 11-91 || dvārādimantrāṇāṃ punaratra na śodhakatvaṃ nāpi śodhyatvam - iti bhāvaḥ || 91 || nanvadhvaṣaṭkasya śodhyatvaṃ parāparādīnāṃ mantrāṇāṃ śodhakatvaṃ ceti yaduktaṃ tadidaṃ saṃbandhamantareṇāyaḥśalākākalpatve kathaṃ ghaṭatām? -- ityāśaṅkyāha -- yaccaitadadhvanaḥ proktaṃ śodhyatvaṃ śoddhṛtā ca yā | sā svātantryācchivābhede yuktetyuktaṃ ca śāsane || 11-92 || nanu śivābhedasyāviśiṣṭatvādekatra śodhyatvamaparatra śodhakatvamiti vaicitrye kiṃ nimittam? -- ityāha -- seti | nacaitadasmadupajñameva -- ityuktam -- "ityuktaṃ ca śāsane" iti | "śāsane" -- ityadvayanayātmani | taduktam -- śarvatra bhairavo bhāvaḥ sāmānye'pyatha gocare | na ca tadvyatirekeṇa paro'stītyadvayāgamaḥ ||" iti | advayāgama iti, advayā gatiḥ -- ityarthaḥ || 92 || etadevopapādayati -- sarvametadvibhātyeva parameśitari dhruve | pratibimbasvarūpeṇa na tu bāhyatayā yataḥ || 93 || pratibimbasvarūpeṇeti, svarūpānatiriktatvena -- ityarthaḥ | ata evoktaṃ -- na tu bāhyatayeti || 93 || nanu darpaṇādau bāhyārthasamarpitatvādasti pratibimbasya vaicitryam, iha punaruktyā bāhyasamarpakābhāvāccidāhitameva taditi cita ekatvāttatrāsya pramātṛprameyādervaicitryaṃ na syāt? -- ityāśaṅkyāha - cidvyomnyeva śive tattaddehādimatirīdṛśī | bhinnā saṃsāriṇāṃ rajjau sarpasragvīcibuddhivat || 11-94 || iha khalu cidekarūpatvādbhāvaśūnyatayā vyomaprāye śiva evaikasmin māyāpramātṝṇāmīdṛśī pratibimbakalpā tasya tasya vicitrasya dehādeḥ pramātṛprameyādyātmano bhāvajātasya matiḥ sarpādibuddhiriva rajjau svarūpeṇa bhinnā, na tu bhinnapratyeyālambanā -- ityarthaḥ || 94 || nanu rajjubhujagādibuddhirapi kiṃ bhrantimātrameva ? -- ityāśaṅkāṃ niravakāśayituṃ bhrantitvamevopapādayati -- yataḥ prāgdehamaraṇasiddhāntaḥ svapnagocaraḥ | dehāntarādirmaraṇe kīdṛgvā dehasaṃbhavaḥ || 11-95 || yataḥ kasyacid bālādeḥ prācyasya prāthamikasya bālyāvasthāvyavasthitasya dehasyāntardagdhapitrādeśca maraṇasyāntargāḍhagāḍhaṃ nidrālośca siddhasyāntarvartamānasyāpi dehāntaraṃ yauvanāvasthāvasthitamuttaraṃ prāgbhāvijīvadavasthaṃ ceṣṭamānāvasthaṃ cānyaccharīramādiśabdācca nīlādi svapnagocaraḥ svapnādāvābhāsamānaṃ bhrantimātrameva -- ityarthaḥ | nahi tathābhūtaṃ śarīrādi svapnādau sat -- ityabhiprāyaḥ | nanvasti śarīraṃ tathābhūtaṃ tu mā bhūt natvetāvatātyantamasato'vabhāsa uktaḥ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- "maraṇe kīdṛgvā dehasaṃbhavaḥ" iti | iha khalu bhāsamānasya rūpasya sattvamasattvaṃ vā nirūpyam, na cātra dehamātramavabhāsate'pitu pratiniyatāvasthāvasthitaṃ tathā ca nāsti -- iti yuktamuktam "asaddehādyavabhāsate" iti | astu vā tatra kathañciddharmimātradvārakaṃ sattvaṃ maraṇe tu pratyakṣameva taddehabhasmībhāvadarśanādatyantamasato'vabhāsaḥ kathaṅkāraṃ parāṇudyatām || 95 || na kevalaṃ svapnādāvetadevāvabhāsate yāvadatyantāsaṃbhāvyamanyadapi -- ityāha -- svapne'pi pratibhāmātrasāmānyaprathanābalāt | viśeṣāḥ pratibhāsante na bhāvyante'pi te yathā || 11-96 || iha khalu svapnādau niyatadharmiparihāreṇa śiraśchedamātrādiniṣṭhāt parāmarśamātrādyatsāmānyena tathāprathanaṃ tasmāt, ata eva viśeṣamantareṇa sāmānyapratibhāsasyānupapattilakṣaṇād balātkārādanusandhātumapyaśakyāḥ svaśiraśchedādayo viśeṣā api "pratibhāsante"'napahnavanīyatayā prasphuranti -- iti yuktamuktam -- sarvametatsaṃvidrūpatayaivāvabhāsate na tu bāhyatayā -- iti || 96 || nanu cideva yadyevaṃ parisphurati tadekacittattvasārāḥ santaḥ sarve bhāvāḥ kathamivānyonyasya vaicitryamāsādayeyuḥ? -- ityāśaṅkyāha -- śālagrāmopalāḥ keciccitrākṛtibhṛto yathā | tathā māyādibhūmyantalekhācitrahṛdaścitaḥ || 11-97 || yathā hi upalatvāviśeṣe'pi kecideva mudrāśabdādyabhidheyāḥ śālagrāmopalāḥ svabhāvata eva tattacchaṅkhacakrādisaṃniveśaviśeṣavattvādvicitrākārabhājastathaiva pramātṛprameyādyātmānaḥ svayamaviśiṣṭā api citaḥ svasvātantryollāsitayā māyādibhūmyantayā rekhayā kalādīnāṃ pratipuṃniyatatvādvicitropādhirūpayā tāvatyādhvamaryādayā citrahṛdo bhinnabhinnarūpaparāmarśāḥ -- ityarthaḥ || 97 || nanu "ayameva bhedo bhedaheturvā bhāvānāṃ yo'yaṃ viruddhadharmādhyāsaḥ kāraṇabhedo vā |" ityādinītyā vivādastatkathaṃ cita ekatvādevaṃbhāvo bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- nagarārṇavaśailādyāstadicchānuvidhāyinaḥ | na svayaṃ sadasanto no kāraṇākāraṇātmakāḥ || 98 || etadevopapādayati -- na svayamityādinā | yato nagarādyarthajātaṃ svayaṃ tāvad bāhyatayā na sat, tathātve hi asya sthūlaṃ sūkṣmaṃ vā rūpam syāt, nacātraikamapi saṃbhavati | tathā hi ekarūpatayā'vabhāsamānasya sthūlasya kampākampādiyogādviruddhadharmādhyāsenaikataiva na syāt - iti sthaulye bādhaḥ; paramāṇūnāmapyavaśyaṃbhāvini parasparasaṃyoge ṣaḍaṃśatā prasajet -- iti saukṣmye'pi bādhaḥ | nacāsat, asato bhāsanāyogāt, ata eva sattānupapetternedaṃ kāraṇamasattānupapatteśca na kāryamityuktam ṅo kāraṇākāraṇātmakāḥ" iti | nahi sattāmutpatteḥ prāgasattāṃ ca vinā kāraṇatvaṃ kāryatvaṃ ca ghaṭate" -- ityuktaṃ prāk || 98 || nanu loke kāryakāraṇādirūpaściraprarūḍho'yaṃ vyavahāro -- yadagniḥ kāraṇaṃ dhūmaśca kāryamiti tannāntarīyaka1 eva ca sadasattve iti kimetaduktam? -- ityāśaṅkyāha -- niyateściraruḍhāyāḥ samucchedātpravartanāt | arūḍhāyāḥ svatantro'yaṃ sthitaścidvyomabhairavaḥ || 11-99 || iha hi pārameśvaryā eva niyatiśakteridaṃ vijṛmbhitaṃ yadagniḥ kāraṇaṃ dhūmaśca kāryamiti, na punaragnyādīnāmevaṃsvabhāvatvam | tathātve hi niyata eva kāryakāraṇabhāvo bhavet, na caivamasti -- yadagnimantareṇa yogīcchayā'pyabhūtasya dhūmasya prādurbhāvo dṛśyate -- ityuktaṃ ciraruḍhāyā niyateḥ samucchedādarūḍhāyāśca pravartanāditi | ataśca pūrṇarūpāyāścita evātra sarvakartṛtvam -- ityupapāditaṃ prāgbahuśaḥ || 99 || nanu yadyevaṃ pūrṇarūpā cideva tathā tathā'vabhāsate tatko'yaṃ bhedo nāma? -- ityāśaṅkyāha -- ekacinmātrasaṃpūrṇabhairavābhedabhāgini | evamasmītyanāmarśo bhedako bhāvamaṇḍale || 11-100 || tenākhyātivijṛmbhāmātrasāro'yaṃ bhedaḥ -- ityabhiprāyaḥ || 100 || nanu bījāṅkṛrādāvanupraveśa eva cito nāsti mṛdghaṭādau punarasti tadanupraveśaḥ, kiṃ tvasau kaumbhakārī na pūrṇā, -- iti kathamuktaṃ pūrṇarūpāyāścita eva sarvatra kartṛtvam? -- ityāśaṅkyāha -- sarvapramāṇairno siddhaṃ svapne kartrantaraṃ yathā | svasaṃvidaḥ svasiddhāyāstathā sarvatra buddhyatām || 11-101 || iha yathā kenāpi pramāṇena svapnādāvavabhāsamānānāṃ ghaṭāṅkurādīnāṃ svataḥ siddhāyāḥ svasaṃvidaḥ sakāśādanyaḥ kaścitkāraṇatayā'bhimataḥ kartā na siddhastathā sarvatra jāgarādāvapi "buddhyatām" saṃvida eva sarvadaśāsu sarvabhāvāvirbhāvane pūrṇaṃ kartṛtvaṃ boddhavyam -- ityarthaḥ || 101 || nanu ko'rthastathābodhena? -- ityāśaṅkyāha -- cittacitrapurodyāne krīḍedevaṃ hi vetti yaḥ | ahameva sthito bhūtabhāvatattvapurairiti || 11-102 || yaḥ khalu "ahameva viśvātmatayollasitaḥ" ityevaṃ vimṛśet sa cittameva tattadvaicitryātiśayayogāccitre pure, na punararaṇyādau tatra tathā camatkāratāratamyābhāvādanantabhāvasaṃbhāranirbharamudyānam, tatra "krīḍet" svātmanyeva pūrṇatayā viśrāmyañjīvanneva mukto bhavati? -- ityarthaḥ || 102 || nanu sarva eva janmādivināśāntaṃ vikārajātamanicchanto'pi balādāsādayanti ityatra karmādinimittamanyadanusaraṇīyaṃ tatkathamuktaṃ cita eva sarvatra kartṛtvamiti ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ jāto mṛto'smīti janmamṛtyuvicitratāḥ | ajanmanyamṛtau bhānti cittabhittau svanirmitāḥ || 11-103 || yadgītam - ṅa jāyate miryate vā kadācinnāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ | ajo nityaḥ śāśvato'yaṃ purāṇo na hanyate hanyamāne śarīre ||" (gī. 2|20) iti || 103 || nanu yadi janmamṛtyū na stastatkathamiha paralokādivyavasthā syāt? -- ityāśaṅkyāha - parehasaṃvidāmātraṃ paralokehalokate | nanviha paratra ca deśe kāle vā saṃviditi ihatvaparatvayordeśakālātmakatvātkathaṃ saṃvinmātrarūpatvaṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- vastutaḥ saṃvido deśaḥ kālo vā naiva kiñcana || 11-104 || nanu saṃvido deśakālau mā bhūtām, saṃvitkriyākarmaṇastu saṃvedyasya dhārakatayādhārabhūtau deśakālau vinā bhūtabhāvādyātmanā svasākṣikamapi naiyatyaṃ na syāt? -- ityāśaṅkyāha -- abhaviṣyadayaṃ sargo mūrtaścenna tu cinmayaḥ | tadavekṣyata tanmadhyāt kenaiko'pi dharādharaḥ || 11-105 || iha khalu viśvaṃ nāma kiṃ saṃvido bahirmūrtamuta saṃvinmayaṃ tatrāsya mūrtatve dhāryatvādeva sarvasya kiṃ kena dhāryam, saṃvinmayatve punardhāryadhārakabhāvārtha eva kaḥ, tatrāpi vā saṃvideva dhārikā yadbhittāvidaṃ sarvaṃ prasphuret || 105 || nanu pṛthivyapāṃ dhārikā āpaśca tejasastacca vāyorityādirādhārādheyabhāvakramaḥ sarvatraivoktaḥ -- iti kimetaduktaṃ kiṃ kena dhāryamiti? -- ityāśaṅkyāha -- bhūtatanmātravargāderādhārādheyatākrame | ante saṃvinmayī śaktiḥ śivarūpaiva dhāriṇī || 11-106 || evamapi hyavaśyamante saṃvida eva dhārakatvamabhyupagantavyam, anyathā hi pṛthivyā api kiṃ dhārakaṃ tasyāpi kim -- ityādyanavasthā na śāmyet | pṛthivyādīnāṃ ca saṃvedyatvānyathānupapattyā saṃvinmayatāyāmevaivamādhārādheyabhāvaḥ saṃgacchate -- iti saṃvidevaikā bhagavatī viśvollāsane dhāraṇe ca nimittaṃ yena na kaściddoṣaḥ || 106 || tadāha -- tasmātpratītirevetthaṃ kartrī dhartrī ca sā śivaḥ | tato bhāvāstatra bhāvāḥ śaktirādhārikā tataḥ || 11-107 || pratītiriti saṃvit | nanu śaktireva dhāriṇītyuktaṃ paripūrṇasaṃvidātmani śaive dhāmani punaḥ ka ādhārādheyabhāvādyarthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- "śaktirādhārikā tataḥ" iti | tadi(tre)ti, tatra śiva eva -- ityarthaḥ | saṃvinmayī śivarūpaiva setyuktam || 107 || nacaitadapūrvaṃ kiñcidityāha -- sāṅkalpikaṃ nirādhāramapi naiva patatyadhaḥ | svādhāraśaktau viśrāntaṃ viśvamitthaṃ vimṛśyatām || 11-108 || "gagane caturdanto hastī dhāvati" ityādāviva vaikalpikyāṃ saṃvidi bhavaṃ hastyādi vināpi bāhyamādhāraṃ svasyāṃ saṃvinmātrarūpāyāṃ dhārikāyāṃ śaktau viśrāntaṃ sat yathā naivādhaḥ patati svāvaṣṭambhenaivāvatiṣṭhate tathā nikhilamidaṃ viśvamapi vimṛśyatāṃ niścayena parigṛhyatām -- ityarthaḥ || 108 || nanu ghaṭādyātmanā parisphurato dharādivapuṣo vastusato viśvasya sāṅkalpikamavastubhūtaṃ nidarśanaṃ saṃgacchatāṃ katham? -- ityāśaṅkyāha -- asyā ghanāhamityādirūḍhireva dharāditā | yāvadante cidasmīti nirvṛttā bhairavātmatā || 11-109 || ghanadravādirūpamapi viśvaṃ tathā tathā saṃvidi vimarśaprarohamanadhigacchat saṃvidbāhyameva vastusattāṃ na jātucidadhiśayīta -- ityāśayaḥ || 109 || nanu yadyanuditānastamitasaṃvinmātrasāraṃ ghanadravādirūpam dharādyarthajātamabhyupeyate tatkathamasyodayavyayayogaḥ samādhīyate ? -- ityāśaṅkyāha -- maṇāvindrāyudhe bhāsa iva nīlādayaḥ śive | paramārthata eṣāṃ tu nodayo na vyayaḥ kvacit || 11-110 || nanu tattanniyatadeśakālāvalambanena tattadarthajātasyotpattivināśāvanapahnavanīyāveva -- iti kathamuktaṃ naiṣāmudayo vyayo veti ? -- ityāśaṅkyāha -- deśe kāle'tra vā sṛṣṭirityetadasamañjasam | cidātmanā hi devena sṛṣṭirdikkālayorapi || 11-111 || na ca māyāpade'pi deśakālayoḥ kaścinniyamaḥ -- ityāha -- jāgarābhimate sārdhahastatritayagocare | prahare ca pṛthak svapnāścitradikkālamāninaḥ || 11-112 || jāgraddaśāyāmapi hi niyataparimāṇe śarīradeśe praharādyātmani kāle ca pṛthagurvīparvatākāśāditayā dinamāsasaṃvatsarakalpāditayā ca vicitradikkālādyabhimānabhājaḥ svapnadaśāvalambino'vabhāsā upalabhyante -- iti ko nāmānayorniyamaḥ || 112 || evaṃ ca ye'pyatyantasaṃkucitakṣaṇātmakakālaniyamādbhāvānāṃ kṣaṇikatvamācakṣate te'pyanayā diśā parāstāḥ -- ityāha - ata eva kṣaṇaṃ nāma na kiñcidapi manmahe | kriyākṣaṇe vā'pyekasmin bahvyaḥ saṃsyurdrutāḥ kriyāḥ || 11-113 || tena ye bhāvasaṅkocaṃ kṣaṇāntaṃ pratipedire | te nūnamenayā nāḍyā śūnyadṛṣṭyavalambinaḥ || 11-114 || ato deśakālayoraniyamādeva na kaścinniyataḥ kṣaṇo nāma siddho yata ekasminnapyutpattyādikṣaṇe "drutāḥ" nirantarā "bahvyaḥ" sthityarthakriyāvināśādyāḥ kriyāḥ saṃsyuḥ | kṣaṇasyāpyavāntarānekakṣaṇayogāt kṣaṇatvameva na paryavasyet, bhāvānāṃ kṣaṇādūrdhvamavasthānānabhyupagamāt kṣaṇasya cāvyavasthiteḥ kṣaṇamapi sthitirna syāt -- iti śūnyataivāvalambitā bhavet, tatkiṃ vijñānanayādisopānakalpanayā ? -- iti ||114|| nanu yadi deśakālau vāstavau na stastatko'yaṃ vyavahāro nāma ? -- ityāśaṅkyāha -- tadya eṣa sato bhāvāñ śūnyīkartuṃ tathāsataḥ | sphuṭīkartuṃ svatantratvādīśaḥ so'smatprabhuḥ śivaḥ || 11-115 || sata iti, bahīrūpatayā | śūnyīkartumiti, bāhyatānyakkāreṇa saṃvinmayatayāvasthāpayitum -- ityarthaḥ | asata iti, saṃvinmātrasāratayā svarūpaśūnyān -- ityarthaḥ | sphuṭīkartumiti, bahiravabhāsayitum || 115 || prakṛtamevopasaṃharati taditthaṃ parameśāno viśvarūpaḥ pragīyate | na tu bhinnasya kasyāpi dharāderupapannatā || 11-116 || uktaṃ caitatpuraiveti na bhūyaḥ pravivicyate | bhūyobhiścāpi bāhyārthadūṣaṇaiḥ pravyaramyata || 11-117 || pravyaramyateti, pravirataṃ paryavasitaṃ samāptamiti yāvat || 117 || idānīmāhnikārthameva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- taditthameṣa nirṇītaḥ kalādervistaro'dhvanaḥ || 11-118 || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke kalādipradarśanaṃ nāma ekādaśamāhnikam || 11 || spaṣṭamiti śivam || 118 || niḥśeṣaṣaḍvadhādhvapravibhāgasatattvavid vyadhādvivṛtim | ekādaśāhnike kila jayarathapadalāñchanaḥ kaścit || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtavivekākhyavyākhyopete śrītantrāloke kalādipradarśanaṃ nāma ekādaśamāhnikam || 11 || dvādaśamāhnikam " viveka " amṛtātmakārdhacandrapraguṇābharaṇo'rdhvamaṇḍalaṃ nikhilam | viśramayannijasaṃvidi jayado'stu satāṃ sadā jayadaḥ || atha dvitīyārdhenādhvopayogaṃ prakāśayitumāha -- athādhvano'sya prakṛta upayogaḥ prakāśyate || 12-1 || prakṛta iti yāgādau || 1 || tadevāha - itthamadhvā samasto'yaṃ yathā saṃvidi saṃsthitaḥ | taddvārā śūnyadhīprāṇanāḍīcakratanuṣvatho || 12-2 || bahiśca liṅgamūrtyagnisthaṇḍilādiṣu sarvataḥ | tathā sthitaḥ samastaśca vyastaścaiṣa kramākramāt || 12-3 || taddvāreti saṃviddvāreṇa, tatsṛṣṭā eva śūnyādayaḥ | yaduktaṃ prāk -- śaṃviddvāreṇa tatsṛṣṭe śūnye dhiyi marutsu ca | nāḍīcakrānucakreṣu bahirdehe'dhvasaṃsthitiḥ ||" (taṃ. 8|4) iti | bahiriti śūnyādipramātuḥ, mūrtiḥ śiṣyātmā, ādiśabdāt kumbhādau | taduktam -- "kumbhamaṇḍalavahnisthaścādhvātmasthaḥ śiśośca yaḥ | sūtrasthaścāpi caikatra adhvasandhiḥ prakīrtitaḥ ||" iti | samasta iti ṣaḍvidho'pi, vyasta iti śodhyatvenābhimataḥ kalādyanyatamaḥ, kramākramāditi kramaḥ sthūlasūkṣmaparātmā, akrama ekapraghaṭṭakātmā || 3 || nanvevamavasthānenāsya kiṃ prayojanam? -- ityāśaṅkyāha -- āsaṃvittattvamābāhyaṃ yo'yamadhvā vyavasthitaḥ | tatra tatrocitaṃ rūpaṃ svaṃ svātantryeṇa bhāsayet || 12-4 || saṃvittattvādārabhya bāhyaparyantaṃ yo'yaṃ ṣaḍvidho'pyadhvā saṃsthitastatra tatra bhuvanapadādyātmanyadhvani svaṃ saṃkucitamātmānaṃ svātantryeṇa "ahameva paro haṃsaḥ" (sva. 4|395) ityādyātmanā svavimarśenocitamasaṃkucitaṃ paraśivātmakaṃ rūpam bhāsayet tanmayaṃ saṃpādayet -- ityarthaḥ | taduktam - "asya viśvasya sarvasya paryanteṣu samantataḥ | adhvaprakriyayā tattvaṃ śaivaṃ dhyātvā mahodayaḥ ||" (vi. bhai. 57 ślo.) iti | anena cānujoddeśoddiṣṭamabhedabhāvanākhyamapi prameyamāsūtritam || 4 || nanu saṃkucitasyāpi dehādipramātuḥ kathamevaṃ bhāyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- sarvaṃ sarvatra rūpaṃ ca tasyāpi na na bhāsate | nahyavaccheditāṃ kvāpi svapne'pi viṣahāmahe || 12-5 || avaccheditāmiti saṃkucitātmatāmiti | yadāhuḥ -- "pradeśo'pi brahmaṇaḥ sārvarūpyamanatikrāntaścāvikalpyaśca |" iti || 5 || nanvevamavabhāsanena ko'rthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- evaṃ viśvādhvasaṃpūrṇaṃ kālavyāpāracitritam | deśakālamayaspandasadma dehaṃ vilokayet || 12-6 || tataśca kim? -- ityāśaṅkyāha -- tathā vilokyamāno'sau viśvāntardevatāmayaḥ | dhyeyaḥ pūjyaśca tarpyaśca tadāviṣṭo vimucyate || 12-7 || na kevalaṃ dehādāvevaṃbhāvanenaitatsyādyāvad bahirapi, -- ityāha - itthaṃ ghaṭaṃ paṭaṃ liṅgaṃ sthaṇḍilaṃ pustakaṃ jalam | yadvā kiñcit kvacitpaśyettatra tanmayatāṃ vrajet || 12-8 || nanu saṃvinmayatāpattāvarcanādi sarvatra nimittamuktamiha punaḥ kimetaducyate? -- ityāśaṅkyāha -- tatrārpaṇaṃ hi vastūnāmabhedenārcanaṃ matam | tathā sampūrṇarūpatvānusandhirdhyānamucyate || 12-9 || saṃpūrṇatvānusandhānamakampaṃ dārḍhyamānayan | tathāntarjalpayogena vimṛśañjapabhājanam || 12-10 || tatrārpitānāṃ bhāvānāṃ svakabhedavilāpanam | kurvaṃstadraśmisadbhāvaṃ dadyāddhomakriyāparaḥ || 12-11 || dārḍhyamiti sākṣātkāraparyantam | tatheti anusandhānadārḍhyena | dadyāditi tadraśmirūpatayā cakāsyāt -- ityarthaḥ | ayameva homa ucyate ityuktam -- "homakriyāparaḥ" iti || 11 || nanvevamanutiṣṭhataḥ kiṃ syāt -- ityāśaṅkyāha -- tathaivaṃkurvataḥ sarvaṃ samabhāvena paśyataḥ | niṣkampatā vrataṃ śuddhaṃ sāmyaṃ nandiśikhoditam || 12-12 || sarvaṃ heyopādeyādyātmakam | taduktaṃ tatra -- śarvatra samatā hyatra vrate devi vidhīyate | na kaṣāyairvratī bhikṣurna maunī saṃyato bhavet || yāvanna parameśāno vijñātaḥ sarvagaḥ śivaḥ | tasmādantarmukho nityaṃ sādhanātatparo vratī || sarvabhūtāntarasthāyī yasmādekaḥ śivaḥ priye | tasmātsamatvaṃ mūlaṃ tu vratānāṃ paramaṃ vratam || ye'nye kecid vratā bhadre te'ṅgabhāvaṃ vrajantyataḥ | aṅgyasau kathito devi vratānāṃ paramo vrataḥ ||" iti || 12 || ayameva ca paraḥ samādhiḥ -- ityāha -- tathārcanajapadhyānahomavratavidhikramāt | paripūrṇaṃ sthitiṃ prāhuḥ samādhiṃ guravaḥ purā || 13 || purāguravaḥ pūrvaguravaḥ śrīkaṇṭhādyāḥ | yadāhuḥ -- śvaparastheṣu bhūteṣu jagatyasminsamānadhīḥ | śivo'hamadvitīyo'haṃ sa samādhiḥ paraḥ smṛtaḥ ||" (ne. ta. 8|18) iti || 13 || nanvevaṃvidhe tvarcanādau kiṃ bāhyaṃ kiñcidapekṣaṇīyaṃ na vā ? -- ityāśaṅkyāha -- atra pūjājapādyeṣu bahirantardvayasthitau | dravyaughe na vidhiḥ ko'pi na kāpi pratiṣiddhatā || 12-14 || bahiḥsthitau dravyaughe madyādau, antaḥsthitau nālājyādau || 14 || nanvatra kasmādupekṣaṇīyatvam ? -- ityāśaṅkyāha -- kalpanāśuddhisandhyādernopayogo'tra kaścana | nanvatra kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ śrītrikasūtre ca jāyate yajanaṃ prati || 12-15 || avidhijño vidhijñaścetyevamādi suvistaram | śrītrikasūtra iti trikaprameyasūcikāyāṃ śrīparātrīśikāyām -- ityarthaḥ | tathā ca tatra -- "avidhijño vidhānajño jāyate yajanaṃ prati |" (parātrī. 20 ślo.) ityādi bahūktam | etacca prāgevoktamiti na punarāyastamiha || 15 || nanu evamapyatra ṅityoditā parāśaktiryadyapyeṣā tathāpi ca | bāhyacaryāvihīnasya durlabhā kaulikī sthitiḥ ||" ityādinā bāhyopayogaḥ kathañcidāmnātaḥ, iti kimetaduktam? -- ityāśaṅkyāha -- yadā yathā yena yatra svā saṃvittiḥ prasīdati || 12-16 || tadā tathā tena tatra tattadbhogyaṃ vidhiśca saḥ | etacca sarvamevātra vihitam -- ityāha -- laukikālaukikaṃ sarvaṃ tenātra viniyojayet || 12-17 || niṣkampatve sakampastu kampaṃ nirhrāsayed balāt | niṣkampatva iti nirvikalpakatve -- ityarthaḥ | kampaṃ śaṅkādirūpam | balānnirhrāsayet tatraiva yatnaparo bhavet -- ityarthaḥ || 17 || tadāha - yathā yenābhyupāyena kramādakramato'pi vā || 12-18 || vicikitsā galatyantastathā'sau yatnavānbhavet | vicikitseti śaṅkā, anena ca kampahrāsākhyamapi prameyamuktam || ataśca kim? -- ityāha - dhīkarmākṣagatā devīrniṣiddhaireva tarpayet || 12-19 || niṣiddhairiti "yaddravyaṃ lokavidviṣṭam" ityādinā''mnātaiḥ || 19 || nanvevaṃ niṣiddhācaraṇe kiṃ pramāṇam ? -- ityāśaṅkyāha -- vīravrataṃ cābhinandediti bhargaśikhāvacaḥ | taduktaṃ tatra - "vīravrataṃ cābhinandedyathāyogaṃ tathābhyaset |" iti || nanu śaṅkādibhiḥ kiṃ kṛtaṃ yadevaṃ tannirhrāse yatnaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- tathāhi śaṅkā mālinyaṃ glāniḥ saṅkoca ityadaḥ || 12-20 || saṃsārakārāgārāntaḥ sthūlasthūṇā ghaṭāyate | mālinyamāṇavamalātmakamajñānam | glānistaduttho'nutsāhaḥ | yaduktam -- "glānirviluṇṭhikā dehe tasyāścājñānataḥ sṛtiḥ |" (spa. 3|8) iti | saṅkoco dehādipramātṛtāpārimityam, sthūṇāśabdena cātra haḍirlakṣyate || 20 || nanvastyeva durunmūlaṃ śaṅkāyā bījaṃ yadidaṃ kāryamidaṃ neti, tatkathaṃ tannirhrāse yatnavatā bhāvyam? -- ityāśaṅkyāha -- mantrā varṇasvabhāvā ye dravyaṃ yatpāñcabhautikam || 12-21 || yaccidātma prāṇijātaṃ tatra kaḥ saṅkaraḥ katham | saṅkaro hi bhinnasvabhāvānāṃ bhavati na ca mantrādīnāṃ kaścitsvabhāvaḥ -- ityuktaṃ varṇasvabhāvā iti pāñcabhautikamiti cidātmeti ca | etacca prāgeva niṣedhavidhitulyatvābhidhānasamaye nirūpitamitya(ti ta)ta evāvadhāryam || 21 || evamasyā nimittābhāvāt saṃbhava eva nāsti -- ityāha -- saṅkarābhāvataḥ keyaṃ śaṅkā tasyāmapi sphuṭam || 12-22 || na śaṅketa tathā śaṅkā vilīyetāvahelayā | saṅkaraśabdo'tra saṅkīryamāṇayoḥ kāryākāryayorupalakṣaṇam | keyamiti na kācit -- ityarthaḥ | evaṃ nirhetukatve'pi asyāṃ pramādādullasantyāṃ na vicikitsitavyam -- ityāha -- "tasyāmapi na śaṅketa" iti | tathā ca sukhameva tannirāsaḥ siddhyet -- ityuktam -- "tathā śaṅkā vilīyetāvahelayā" iti || 22 || na cātra yuktirevāsti yāvadāgamo'pi -- ityāha -- śrīsarvācāravīrālīniśācarakramādiṣu || 12-23 || śāstreṣu vitataṃ caitattatra tatrocyate yataḥ | kramaḥ kramadarśanam, ādiśabdācchrīgamaśāstram || 23 || tatratyameva granthaikadeśamudāharati -- śaṅkayā jāyate glāniḥ śaṅkayā vighnabhājanam || 12-24 || "śaṅkayā kugatiṃ yāti tasmācchaṅkāṃ parityajet ||" ityasya dvitīyamardham | tatra śrīsarvavīre -- "ajñānācchaṅkate mūḍhastataḥ sṛṣṭiśca saṃhṛtiḥ | mantrā varṇātmakāḥ sarve varṇāḥ sarve śivātmakāḥ || peyāpeyaṃ smṛtā āpo bhakṣyābhakṣyaṃ tu pārthivam | surūpaṃ ca virūpaṃ ca tatsarvaṃ teja ucyate | spṛśyāspṛśyau smṛto vāyuśchidramākāśamucyate || naivedyaṃ ca nivedī ca naivedyaṃ gṛhṇate ca ye | sarvaṃ pañcātmakaṃ devi na tena rahitaṃ kvacit || icchāmutpādayedātmā kathaṃ śaṅkā vidhīyate |" ityādyuktam | śrīvīrāvalau ca saptamoddeśe bahūktaṃ tacca prāgapi kiñcitsaṃvāditamiti granthavistarabhayānna punarlikhitaṃ tattata evāvadhāryam | śrīniśācare'pi - "vikalpājjāyate śaṅkā sā śaṅkā bandharūpiṇī | bandho'nyo nahi vidyeta ṛte śaṅkāṃ vikalpajām ||" ityupakramya mantraśaṅkātmaśaṅkā ca tattvaśaṅkā parā matā | ṣaḍvidhāṃ kathayiṣyāmi yathā mokṣamavāpsyasi ||" ityādi bahūktam | śrīkramasadbhāve'pi "...................śaṅkāśūnyo bhavetsadā |" iti || 24 || na kevalametatsvataḥ śāstrataśca siddhaṃ yāvadguruto'pi -- ityāha -- uvācotpaladevaśca śrīmānasmadgurorguruḥ | tadevāha - sarvāśaṅkāśaniṃ mārgaṃ numo māheśvaraṃ tviti || 25 || taduktam - śarvāśaṅkāśaniṃ sarvālakṣmīkālānalaṃ tathā | sarvāmaṅgalyakalpāntaṃ mārgaṃ māheśvaraṃ numaḥ ||" (u. sto. 2|28) iti || 25 || etadeva ślokasya prathamārdhenopasaṃharati -- anuttarapadāptaye tadidamāṇavaṃ darśitābhyupāyamativistarānnanu vidāṃkurudhvaṃ budhāḥ | iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke adhvopayogaprakāśanaṃ nāma dvādaśamāhnikam || 12 || darśitābhyupāyamiti darśitaḥ sthānabhedādyātmābhyupāyo yasya iti śivam ||26|| cidabhedabhāvanāvaśanirastaśaṅkākalaṅkadurlalitaḥ | jayaratha etadaracayat kṛtivivṛti dvādaśāhnikaṃ sadyaḥ || iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtavivekākhyavyākhyopete śrītantrāloke adhvopayogaprakāśanaṃ nāma dvādaśamāhnikam || 12 || trayodaśamāhnikam " viveka " jayavardhanaḥ sukharddhiṃ vardhayatātpūrṇacandraviśadagatiḥ | āpyāyayati jagadyaḥ svaśaktipātāmṛtāsāraiḥ || iha śaṃvidi phalabhedo'tra na prakalpyo manīṣibhiḥ |" (mā. vi. 2|25) ityādyuktyā yadyāṇavādīnāmanuttarapadāvāptireva phalaṃ tadeka evopāya upadiśyatāṃ kimebhistribhiḥ? -- ityāśaṅkāṃ nirācikīrṣuradhikārabhedamupadiṣṭaṃ dvitīyārdhena śaktipātakramavivekamabhidhātuṃ pratijānīte - athādhikṛtibhājanaṃ ka iha vā kathaṃ vetyalam | vivecayitumucyate vividhaśaktipātakramaḥ || 13-1 || iheti, āṇavādāvupāyatraye || 1 || nanvanyairuktaḥ śaktipātaviveka iti kimihāpi tena syāt, bāḍhaṃ kintu tadevānūdya dūṣayitvā svasiddhāntaḥ kariṣyate -- ityāha -- tatra kecidiha prāhuḥ śaktipāta imaṃ vidhim | taṃ pradarśya nirākṛtya svamataṃ darśayiṣyate || 13-2 || imaṃ vidhimiti, upakrāntaṃ śaktipātavivekaprakāram -- ityarthaḥ || 2 || nanviha prakṛtipuruṣavivekajñānānmuktistasya ca vairāgyādi nimittamiti kimadṛṣṭasya śaktipātasya parikalpanena? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya sāṃkhyāttāvadādhikyaṃ pratipādayati -- tatredaṃ dṛśyamānaṃ satsukhaduḥkhavimohabhāk | viṣamaṃ sattathābhūtaṃ samaṃ hetuṃ prakalpayet || 13-3 || so'vyaktaṃ tacca sattvādinānārūpamacetanam | ghaṭādivatkāryamiti hetureko'sya sā niśā || 13-4 || tatreti parakīyaśaktipātavivekānuvādatannirākaraṇasvamatapradarśaneṣu kartavyeṣu śaktipātakramopapādanaparatayedamucyate -- ityarthaḥ | idamiti mahadādikṣityantam, sukhaduḥkhamohabhāktatvādeva viṣamaṃ parasparāṅgāṅgibhāvāvasthitasattvādiguṇarūpam -- ityarthaḥ | tathābhūtamiti sukhaduḥkhamohasvabhāvam | samamiti anaṅgāṅgibhāvāvasthitaguṇam -- ityarthaḥ | ata eva śattvarajastamasāṃ sāmyāvasthā prakṛtiḥ" -- ityuktam | sa iti hetuḥ | nanvastu sāṃkhyamatametadvaiṣamyaṃ sāmyaviśrāntamiti; sāmyaṃ ca nityamekamakāraṇapūrvakaṃ tata ūrdhvaṃ tu taddhetubhūtaṃ tattvāntaraṃ na saṃbhavediti kiṃ nāma tata ādhikyam? -- ityāśaṅkyāha -- taccetyādi | ayaṃ cātra prayogaḥ -- avyaktaṃ kāryam, ācaitanye satyanekatvāt, yadācaitanye satyanekaṃ tatsarvaṃ kāryaṃ yathā ghaṭaḥ, yanna kāryaṃ tadācaitanye satyanekaṃ na bhavati yathātmā, ācaitanye satyanekaṃ cāvyaktam tasmātkāryamiti | uktaṃ ca prāk -- "acetanamanekātma sarvaṃ kāryaṃ yathā ghaṭaḥ | pradhānaṃ ca tathā tasmātkāryaṃ nātmā tu cetanaḥ ||" (9|156) iti | kāryatvāccāvyaktasya kiṃ kāraṇam -- ityuktam -- hetureko'sya sā niśeti || 4 || nanvevamasmākamiva prakṛtirmāyaiva bhavatāṃ viśvakāraṇamastu kiṃ tadadhiṣṭhātreśvareṇāpi? -- ityāśaṅkyāha -- sā jaḍā kāryatādrūpyātkāryaṃ cāsyāṃ sadeva hi | kalādidharaṇīprāntaṃ jāḍyātsā sūtaye'kṣamā || 13-5 || teneśaḥ kṣobhayedenāṃ kṣobho'syāḥ sūtiyogyatā | nanu kāryajāḍyādyadyapi māyāyā api jāḍyaṃ tatkumbhakārasyāpi kumbhavat tatprasajyate? -- ityāśaṅkyāha -- "kalādidharaṇīprāntaṃ kāryaṃ cāsyāṃ sadeva hi" iti | niyatidaśāyāṃ hi yadeva yasya kenacidrūpeṇānuyāyi bhāsate tadeva tasya mṛdiva ghaṭasya mukhyaṃ kāraṇaṃ tatraiva cāsya sattvam -- iti bhāvaḥ | teneti sūtyakṣamatvena hetunā | evaṃ ca prakṛtipuruṣādivivekajñānādeva muktirna syāt -- ityāveditam | nahi īśvaraśaktipātamantareṇa tadvivekajñānamevodiyāditi tannimittāyā mukterapi ko'vasaraḥ | etacca prāgevopapāditaṃ neha punarāyastam || nanu ceśvarakṣobhiteyaṃ kiṃ nāma suvīta ? -- ityāśaṅkyāha -- puṃsaḥ prati ca sā bhogyaṃ sūte'nādīn pṛthagvidhān || 13-6 || bhogyamiti kalādikṣityantam | evaṃprasavaścāsyā na svārthaṃ jāḍyāt, nāpīśvarārthaṃ tasya śuddhabodhaikarūpatvāt tat kiṃ prati? -- ityāśaṅkyoktam -- anādīn pṛthagvidhān puṃsaḥ pratīti || nanu yadyevaṃ tat puṃstvāviśeṣānmuktāṇūn pratyapi kiṃ na tatsuvīta? - - ityāha -- puṃsaśca nirviśeṣatve muktāṇūn prati kiṃ na tat | athocyate tatkarmasaṃskārasahacāritayāsyā evaṃ sūtiyogyatvaṃ muktāṇuṣu ca karmasaṃskāra eva nāstīti kathaṃ tān pratyevaṃ syāditi tatteṣāṃ karmasaṃskārābhāvaḥ kutastyaḥ -- ityāha -- nimittaṃ karmasaṃskāraḥ sa ca teṣu na vidyate || 13-7 || iti cetkarmasaṃskārābhāvasteṣāṃ kutaḥ kila | kuta iti na kutaścit -- ityarthaḥ || yato na tāvadbhogātkarmakṣayaḥ, dvidhā hi bhogaḥ saṃbhāvyate krameṇākrameṇa vā | tatra krameṇa bhoge karmāntaraprasaṅgo durnivāra iti kadācidapi nāsya kṣayaḥ syāt, akrameṇa punareṣāṃ bhoga eva na bhavet, evaṃ hi karmaṇā kramaphaladānātmā svabhāva eva tyakto bhavet | na caitat, ityubhayathāpi na karmakṣayaḥ siddhyet | tadāha -- na bhogādanyakarmāṃśaprasaṅgo hi duratyayaḥ || 13-8 || yugapatkarmaṇāṃ bhogo na ca yuktaḥ krameṇa hi | phaledyatkarma tatkasmātsvaṃ rūpam santyajet kvacit || 13-9 || jñānātkarmakṣayaścettatkuta īśvaracoditāt | dharmādyadi kutaḥ so'pi karmataścettaducyatām || 13-10 || atha "jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute'rjuna |" (gī. 4|37) ityādyuktyā yadi jñānātkarmakṣaya iṣyate tajjñāne'pi kiṃ nimittam -- ityuktam tatkuta iti | tasya hi ṣaṭṣoḍaśapadārthapariśīlanādyanekaprakāramanyairnimittamuktaṃ tat katarat tāvattadekaniyatamiti na jānīmaḥ | tatra seśvaramīmāṃsāvādādhikāreṇa tāvadāha -- riśvaretyādi | dharmāditi apūrvādiśabdavyapadeśyādyajetetyādicodanālakṣaṇādarthāt -- ityarthaḥ | tasyāpi kiṃ nimittam -- ityuktam kutaḥ so'pīti | karmata iti, vihitaṃ hi karma kṣaṇikatvāccirabhāvi phalaṃ dātumasamarthamiti tatsiddhaye'ntarā puṃsāṃ saṃskāraviśeṣaḥ kalpanīyo yo dharma ityapūrvamiti ca vyapadiśyate yadvaśādiyaṃ nikhilaiva karmaphalavyavasthā siddhyet | yadāhuḥ -- "phalāya karma vihitaṃ kṣaṇikaṃ cirabhāvine | tatsadbhirnānyathetyevamapūrvamadhigamyate ||" iti | taditi karma yena saṃskāradvārikā jñānāvāptiḥ syāt | ucyatāmiti sākṣepaṃ praśnenātyantamasaṃbhāvyatvaṃ sūcitam || 10 || tadevāha -- nahi karmāsti tādṛkṣaṃ yena jñānaṃ pravartate | karmajatve ca tajjñānaṃ phalarāśau pated dhruvam || 13-11 || co hetau | phalarāśau patediti phalarūpam bhavet -- ityarthaḥ || 11 || na ca karmāntaraphalane karmāntarasya prakṣayo nyāyyaḥ -- ityāha -- anyakarmaphalaṃ prācyaṃ karmarāśiṃ ca kiṃ dahet | evaṃ hi phalatvāviśeṣāt svargapaśvādirūpamapi phalaṃ jñānajanakaṃ karmāpi dahet -- ityāśayaḥ || nanu karmaphalatvāviśeṣe'pi tatheśvarecchāvaśājjñānameva karmāntaradāhakaṃ na svargapaśvādyapi? -- ityāśaṅkyāha -- īśasya dveṣarāgādiśūnyasyāpi kathaṃ kvacit || 13-12 || tathābhisandhirnānyatra bhedahetorabhāvataḥ | kvaciditi jñāne, anyatreti svargapaśvādau, bhedahetorabhāvāt iti, na hi rāgadveṣādivirahabhāja īśvarasyaivaṃ kaścidviśeṣo'sti yena vināpi nimittamekaṃ dāhakatvenābhisandadhyāditaracca dāhyatveneti || na ca karmaphalatve'pi jñānasyeśvarecchopanatameva karmāntaradāhakatvaṃ kintu yuktibalopanītam -- ityāha -- nanvitthaṃ pradahejjñānaṃ karmajālāni karma hi || 13-13 || ajñānasahakārīdaṃ sūte svargādikaṃ phalam | ajñānaṃ jñānato naśyedanyakarmaphalādapi || 14 || iha tāvadanuṣṭhīyamānamagnihotrahavanādilakṣaṇaṃ karma "kartaryabodhe kārmaṃ tu" (ri. pra. 3|6) ityādyukterajñānasahakāritameva tattatsvargādikaṃ phalaṃ janayet, ajñānaṃ ca karmāntarahetumattayoditājjñānānnaśyediti vastutaḥ sahakāryabhāvāt pratiruddhaphalajananasāmarthyaṃ karma jāyate -- ityetāvaducyate jñānaṃ karmajālāni pradahediti || nanu yadi nāma phaladānasahakāribhūtājñānanivartanadvāreṇa niruddhaphalajananasāmarthyaṃ karma saṃpādyate tadyatrājñānaṃ ca na nivāryate karma ca niṣphalīkriyate tatra kiṃ pratipattavyam ? -- ityāśaṅkyāha - upavāsādikaṃ cānyadduṣṭakarmaphalaṃ bhavet | niṣphalīkurute duṣṭaṃ karmetyaṅgīkṛtaṃ kila || 15 || iha khalvanyat smṛtyādiśāstrāntaroddiṣṭamupavāsādikamādiśabdādanaghatvādītyevaṃp rakāraṃ karmaphalaṃ duṣṭaṃ bhavet karmaphalavyavasthā tatrotsīdet -- ityarthaḥ | kila yato vināpyajñānanivṛttimarthādupavāsādi prāyaścittakarma duṣṭaṃ śvadaṃśādyātmaviruddhaṃ karma niṣphalīkurute pratiruddhaphalotpādanasāmarthyaṃ karotyevaṃ karmavādibhirbhavadbhirevābhyupagatam | yacchātātapaḥ śuvrataṃ tu śunā daṣṭaṃ trirātramupavāsayet |" iti || 15 || tannaitadyuktamajñānavinivartanadvāreṇa karma niṣphalīkriyate na vā -- iti dūradūrā cintā syāt ? -- ityāśaṅkyāha - ajñānamiti yatproktaṃ jñānābhāvaḥ sa cetsa kim | prāgabhāvo'thavā dhvaṃsa ādye kiṃ sarvasaṃvidām || 13-16 || kasyāpi vātha jñānasya prācyaḥ pakṣastvasaṃbhavī | "jñānābhāvaḥ" iti prasajyapratiṣedhāvalambanāt | dhvaṃsaḥ pradhvaṃsābhāvaḥ | tatra ca prāgabhāvaṃ tāvadvikalpayati ādya ityādinā | kasyāpīti pratiniyatasya | prācyaḥ pakṣa iti sarvasaṃvidabhāvalakṣaṇaḥ || nahyevaṃ kaścitkramaḥ saṃbhavati, yadanādāvasmin saṃsāre yasya na kiñcidātmāstīti tadāha - na kiñcidyasya vijñānamudapādi tathāvidhaḥ || 13-17 || nāṇurasti bhave hyasminnanādau ko'nvayakramaḥ | evaṃ hyasāvanelamūkatayā ghaṭādiprāya eva bhavedityabhiprāyaḥ | evaṃ sarvasaṃvidabhāvapakṣaṃ pratikṣipyaikatarajñānābhāvapakṣamapi pratikṣipati -- bhāvinaḥ prāgabhāvaśca jñānasyeti sthite sati || 13-18 || muktāṇorapi so'styeva janmataḥ prāgasau na ca | jñānaṃ bhāvi vimukte'sminniti ceccarcyatāmidam || 13-19 || bhāvina iti bhaviṣyataḥ | bhūtasyābhāve hi pradhvaṃsābhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ | na kevalamasmadāderbaddhātmano yāvanmuktāṇorapītyapiśabdārthaḥ | sa iti bhāvijñānaprāgabhāvaḥ | katham ? -- ityāha -- janamata ityādi, asau prāgabhāvo hyutpatteḥ prāgbhavedityuktam | na cāsminmuktāṇāvutpatsyamānaṃ jñānamevaṃ carcyatāṃ kasmānna muktāṇau jñānaṃ bhāvīti || 19 || tadāha - kasmājjñānaṃ na bhāvyatra nanu dehādyajanmataḥ | tatkasmātkarmaṇaḥ kṣaiṇyāttatkuto'jñānahānitaḥ || 13-20 || ajñānasya kathaṃ hāniḥ prāgabhāve hi saṃvidaḥ | ajñānaṃ prāgabhāvo'sau na bhāvyutpattyasaṃbhavāt || 13-21 || iha baddhāṇuṣvapi hi bāhyendriyabuddhisaṃbandhādyupasthāpitaviṣayatve jñātureva jñānatvaṃ vyavahriyate, na tu vastuto jñānasyodayavyayau staḥ, muktāṇuṣu punardehendriyādisaṃbandhavandhyatayā jñānasya vyāvahārikyapyutpādādivārtā dūrato nirastetyuktaṃ -- "dehādyajanmataḥ" iti | vikalpajñānaṃ tu muktatvādevātra nāśaṅkanīyam | "ajñānahānitaḥ" ityajñānasahacaritāni karmāṇi kila phalantīti prāgevoktam | nanu muktāṇau bhāvijñānaprāgabhāvalakṣaṇamajñānaṃ na syādityuktamajñānasya kathaṃ hāniriti | avaśyaṃ hi muktāṇorapi bhāvino jñānasya prāgabhāvo bhavet -- ityāha -- prāgabhāve hi saṃvido'jñānamiti | śaṃvidaḥ" iti kasyacidbhāvino jñānasya -- ityarthaḥ | nanu muktāṇāvutpatsyamānaṃ jñānameva nāsti, -- iti kasya prāgabhāvaḥ syāt -- ityāha "prāgabhāvaḥ" ityādi || nanu muktāṇau bhāvijñānāsaṃbhave kiṃ nimittam? -- ityāha -- kasmānna bhāvi tajjñānaṃ nanu dehādyajanmataḥ | ityeṣa sarvapakṣaghno niśitaścakrakabhramaḥ || 13-22 || evaṃ hi bhāvijñānābhāve dehādyajanma nimittam, tatrāpi karmakṣaiṇyaṃ tatrāpyajñānahānistatrāpi bhāvijñānānutpādastatrāpi dehādyajanma tatrāpi karmakṣaiṇyamityevaṃ parivarttamānaṃ mūlakṣatikaraṃ cakrakacodyamāpadyate iti nedaṃ yuktamuktamajñānaṃ jñānasya prāgabhāva iti || 22 || na cātra pradhvaṃsābhāvo'pi nyāyyaḥ -- ityāha -- atha pradhvaṃsa evedamajñānaṃ tatsadā sthitam | muktāṇuṣviti teṣvastu māyākāryavijṛmbhitam || 13-23 || sadā sthitamiti, tattadviṣayāhitasukhaduḥkhajñānādyātmano bhogasyātyantavinivṛtteḥ, tatteṣvapyajñānasya sadā sthitatvāt tatsahacaritāni karmāṇyapi phalantīti tannimittakamāyīyamalollāse kalādikṣityantasya tatkāryasyāpi samullāso'stu, baddhāṇubhyo muktāṇavo na viśiṣyeran -- ityarthaḥ || 23 || evaṃ prasajyapratiṣedhapakṣaṃ pratikṣipya paryudāsamupakṣipati -- athājñānaṃ nahyabhāvo mithyājñānaṃ tu tanmatam | tadeva karmaṇāṃ svasminkartavye sahakāraṇam || 13-24 || nanu yadi nāma karmaṇāṃ svakartavyatāyāṃ mithyājñānaṃ sahakārikāraṇaṃ tatkimeṣāṃ phalotpattikāla eva sahakāritayā''kasmikamāpateduta svotpattikālātprabhṛti phalāvadhyanuvartate iti vācyam -- ityāha -- vaktavyaṃ tarhi kiṃ karma yadā sūte svakaṃ phalam | tadaiva mithyājñānena satā hetutvamāpyate || 13-25 || atha yasminkṣaṇe karma kṛtaṃ tatra svarūpasat | mithyājñānaṃ yadi tatastādṛśātkarmaṇaḥ phalam || 13-26 || tadaiva sateti, mṛda iva daṇḍādinā kāryotpādakāla evopanipatatā -- ityarthaḥ | tādṛśāditi, mithyājñānasahacaritāt | tena yathā kṣityādisahacaritādantyād bījāderaṃkurādi syāt tathā mithyājñānasahacaritāt karmaṇastattadbhogādilakṣaṇaṃ phalamiti || 26 || etadeva krameṇa pratikṣipati -- prākpakṣe pralaye vṛtte prācyasṛṣṭipravartane | dehādyabhāvānno mithyājñānasya kvāpi saṃbhavaḥ || 13-27 || uttarasminpunaḥ pakṣe yadā yadyena yatra vā | kriyate karma tatsarvamajñānasacivaṃ tadā || 13-28 || avaśyamiti kasyāpi na karmaprakṣayo bhavet | "pralaya" iti dehaprāṇabuddhiśūnyānāmapi saṃkṣayāt prakṛṣṭe laye mahāsaṃhāre -- ityarthaḥ | prācyeti prāthamikyādyeti yāvat | ihādisarge tāvadīśvaraḥ svakarmānurūpyeṇaivāṇūnāṃ tattaddehasaṃyojanādi vidadhyāditi nāsti vimatiḥ | karma cājñānasahacaritameva phalati, ajñānaṃ ca tadā dehādyasaṃbhave niradhikaraṇaṃ nāstīti tatsāhacaryābhāvātpratiruddhaphalajananasāmarthyeṣu karmasu sṛṣṭyasaṃpattestatra pravṛttimātramapi neśvarasya siddhyediti na kiñcitsyāt | atha karmaṇāmutpattikālādārabhya phalaparyantamajñānasyānuvartamānatvaṃ tatsarvakālameṣāmavaśyameva tatsācivyaṃ syāditi kadācidapi kasyāpi na karma kṣīyeta, ajñānanāśāddhi tannaśyedityuktam, ajñānaṃ cātra sarvadaivānuvartamānamavatiṣṭhate iti kathamevaṃbhāvo bhavet || 27-28 || jñānināpi hi kriyamāṇaṃ karma karmatayaivājñānasahacaritaṃ syāt, tattatrāpi tanniruddhaphalabhājanasāmarthyamityajñāniṣu kā vārtā | bhavatu vā, mithyājñānasāhacaryābhāvājjñāninā kriyamāṇaṃ karma niṣphalaṃ jñānādarvāk kṛtaṃ tu kathamevaṃ syāt -- ityāha -- yadyapi jñānavānbhūtvā vidhatte karma kiñcana || 13-29 || viphalaṃ syāttu tatpūrvakarmarāśau tu kā gatiḥ | kā gatiriti jñānino'pyanantapūrvakarmavaiphalye na kiñcinnimittaṃ saṃbhavet -- ityarthaḥ || nanu kimanena naḥ pakṣeṇa prācya eva pakṣo'stu yat pralayasya vṛttatvāddehādyabhāve'pi citsvabhāvatvādaṇūnāṃ jñānaṃ saṃbhavatyeva ? -- ityāha -- atha pralayakāle'pi citsvabhāvatvayogataḥ || 13-30 || aṇūnāṃ saṃbhavatyeva jñānaṃ mithyeti tatkutaḥ | svabhāvāditi cenmukte śive vā kiṃ tathā na hi || 13-31 || bhavatu nāmaiṣāṃ jñānam, mithyātvaṃ punaḥ kutastyam ? -- ityuktam -- "mithyeti tatkutaḥ" iti | atha jñānatvādeva jñānasya mithyātvaṃ taccitsvabhāvatvāviśeṣānmuktāṇūnāṃ śivasyāpi vā kathaṃ na mithyājñānayogaḥ ? -- ityāha -- "mukte śive vā kiṃ tathā na hi" iti || 31 || nanviha sāmānyenājñānaṃ na vivakṣitaṃ kintu prakṛtipuruṣavivekādarśanarūpam yathā sāṃkhyairākhyātam, tadevāha -- yaccādarśanamākhyātaṃ nimittaṃ pariṇāmini | pradhāne taddhi saṅkīrṇavaiviktyobhayayogataḥ || 13-32 || darśanāya pumarthaikayogyatāsacivaṃ dhiyaḥ | ārabhya sūte dharaṇīparyantaṃ tatra yaccitaḥ || 13-33 || buddhivṛttyaviśiṣṭatvaṃ puṃsprakāśaprasādataḥ | prakāśanāddhiyo'rthena saha bhogaḥ sa bhaṇyate || 13-34 || pradhāne pariṇāmini nimittamiti tattadbuddhyādirūpatayā pradhānapariṇāmārtham -- ityarthaḥ | tadeva ca bhogāpavargamayasāṅkaryavaiviktyadarśanāya bhavedityuktam "taddhi saṅkīrṇavaiviktyobhayayogato darśanāya" iti | yadāhuḥ -- "vinā sargeṇa bandho hi puruṣasya na yujyate | sargastasyaiva mokṣārthaṃ............................ ||" iti | tatra pariṇāmitvaṃ tāvadāha -- "pumarthetyādi" | puṃsaḥ pradhānakaivalyāvadhiparicchinne sāṅkaryadarśanātmanyarthe yeyamekā'nanyasādhāraṇā kāryajananābhimukhyalakṣaṇā yogyatā tatsacivaṃ tatsahakṛtam -- ityarthaḥ | taduktam -- "puruṣasya darśanārthaḥ kaivalyārthastathā pradhānasya | paṅgvandhavadubhayorapi saṃyogastatkṛtaḥ sargaḥ ||" "prakṛtermahāṃstato'haṅkārastasmādgaṇaśca ṣoḍaśakaḥ | tasmādapi ṣoḍaśakātpañcabhyaḥ pañca bhūtāni ||" (sāṃ.kā.22) iti | nanvevaṃ pariṇamatu pradhānaṃ sāṅkaryeṇa vaiviktyena vā, darśanaṃ punaratra kiṃ nāmocyate? -- ityāśaṅkyāha -- "tatretyādi" | tatraivaṃ pradhānasya pariṇāme puṃsprakāśasaṃkrāntimahimnā tattadarthākārāyā buddherācaitanye'pi cetanāyamānatayāvasthānādyaccitaḥ puruṣasyaudāsīnye'pi svacchāyāsaṃkrāntidvāreṇobhayato nirmaladarpaṇaprakhyāyā buddheridamahaṃ jānāmītyevamātmikayā vṛttyā kartṛtayevābhimānātsārūpyaṃ sa eva viṣayacchāyāyoginyāṃ buddhau cicchāyāsaṃkrānteḥ sāṅkaryadarśanātmā bhogo bhaṇyate - iti vākyārthaḥ | yaduktam -- "tasmāttatsaṃyogādacetanaṃ cetanāvadiva liṅgam | guṇakartṛtve'pi tathā karteva bhavatyudāsīnaḥ ||" (sāṃ. kā. 20) iti || 34 || evaṃ sāṅkaryamabhidhāya vaiviktyaṃ vyanakti -- buddhirevāsmi vikṛtidharmikānyastu ko'pyasau | madvilakṣaṇa ekātmetyevaṃ vaiviktyasaṃvidi || 13-35 || pumarthasya kṛtatvena sahakāriviyogataḥ | taṃ pumāṃsaṃ prati naiva sūte kiṃtvanyameva hi || 13-36 || vikṛtidharmetyanenāsyāḥ pariṇāmitvādācaitanyādyuktam, ata eva puṃsaścetanatvādiyogāt etadvailakṣaṇyaṃ kaṭākṣayituṃ ko'pīti madvilakṣaṇa iti coktam | yadāhuḥ -- "triguṇamaviveki viṣayaḥ sāmānyamacetanaṃ prasavadharmi | vyaktaṃ tathā pradhānaṃ tadviparītastathā ca pumān ||" (sāṃ. kā. 11) iti | vastutaḥ prakṛtipuruṣayoruparataviṣayacchāyāyāṃ buddhau niṣkampadīpaśikhāprakhyakevalacicchāyāsaṃkrāntirnāma vaiviktyajñānamucyate, yatredamupacaryate prakṛtiranyā puruṣo'nyaśceti | yaduktam -- "evaṃ tattvābhyāsānnāsmi na me nāhamityapariśeṣam | aviparyayādviśuddhaṃ kevalamutpadyate jñānam ||" (sāṃ. kā. 64) iti | evaṃ cobhayathā darśanātmanaḥ pumarthasya kṛtatvāt ata eva pumarthaikayogyatātmanaḥ sahakāriṇo viyogāttaṃ prāptavivekajñānaṃ puruṣaṃ prati naiva sūte pratinivṛttaprasavā bhavati -- ityarthaḥ | yaduktam - "tena nivṛttaprasavāmarthavaśātsaptarūpavinivṛttām | prakṛtiṃ paśyati puruṣaḥ prekṣakavadavasthitaḥ svasthaḥ || dṛṣṭā mayetyupekṣaka eko dṛṣṭāhamityuparatai(matye)kā | sati saṃyoge'pi tayoḥ prayojanaṃ nāsti sargasya || (sāṃ.kā. 66) iti | na caivaṃ nivṛttaprasavatvāt prakṛteraviśeṣeṇaiva sarveṣāṃ nirmokṣaprasaṅga ityuktaṃ kiṃtvanyameva hīti | anyamityaprāptavivekajñānam -- ityarthaḥ || 35-36 || etadeva saṃkṣepeṇa pratikṣeptumupakṣipati -- atra puṃso'tha mūlasya dharmo'darśanatā dvayoḥ | athaveti vikalpo'yamāstāmetattu bhaṇyatām || 13-37 || etaddhi yadi nāmādarśanātmakamajñānaṃ puṃso dharmastattasya nityameva bandhe jñānodaye vā vikāritvādācaitanyam, prakṛteśca taddharmatve puṃsaḥ kimāyātaṃ yena tasya bandha iti sadaivāsya nirmokṣaḥ syāt, ubhayadharmatve cobhayathāpi dūṣaṇopanipāta ityādi vivicyamānamatigahanatvāt vastutastu vyāhatinimittatvamiyāt -- ityāśayaḥ | etat paraṃ vakṣyamāṇadṛśā mayā codyamānaṃ nirṇīyatāmityuktam - etattu bhaṇyatāmiti || 37 || tadevāha - bhogo vivekaparyanta iti yattatra ko'vadhiḥ | vivekalābhe nikhilasūtidṛgyadi sāpi kim || 13-38 || sāmānyena viśeṣairvā prācye syādekajanmataḥ | uttare na kadācitsyādbhāvikālasya yogataḥ || 13-39 || yadabhiprāyeṇaiva "kaivalyārthaṃ pravṛtteśca" (sāṃ. kā. 17) ityādyuktam | yadi nāma nikhilasūtisaṃpattireva vivekalābhe sūtyantarasampattyayogādavadhiḥ, tatkiṃ sāpi sūtimātrātmanā vā syāt pārthivaghaṭādyātmaviśiṣṭasūtyādyātmanā vā ? -- ityāha -- sā kiṃ sāmānyena viśeṣairveti | na caitadubhayamapi saṅgacchate -- ityāha -- prācya ityādi | ekajanmata iti, ekasyāmapi vyaktau sāmānyasya kārtsnyenaiva vṛtteḥ | na kadāciditi, bhāvināṃ sūtiviśeṣāṇāmānantyāt || 38-39 || nanūttara eva pakṣo'stu ānantyacodyaṃ tu niḥśeṣaviśeṣānavalambanāt katipayaviśeṣāśrayaṇācca na syāt? -- ityāśaṅkate -- kaiścideva viśeṣaiścetsarveṣāṃ yugapadbhavet | viveko'nādisaṃyogātkā hyanyonyaṃ vicitratā || 13-40 || iha khalu prakṛtisaṃyogānāditvasya tulyatvāt sarveṣāmeva puruṣāṇāṃ prakṛtiniyataviśeṣasūtisaṃpattisāmanantaryeṇa yugapadadūraviprakarṣeṇa vā tadviveka udiyāccharadīva śālistambānāṃ pāka ityeṣāṃ parasparasya vaicitryāntarāyogāt krameṇa bhogāpavargau na syātāmiti na sāṃkhyoktamapyajñānaṃ naiyāyikatāmavalambate || 40 || ata āha -- tasmātsāṃkhyadṛśāpīdamajñānaṃ naiva yujyate | sāṃkhyadṛśāpītyapiśabdena na kevalaṃ prāguktakrameṇaitanna yujyate yāvadanenāpi matena -- ityuktam || nanviha bhogāpavargamātramevopādeyamiti tadeva vivicyatāṃ kimajñānayuktāyuktatvakathanena? -- ityāśaṅkyāha -- ajñānena vinā bandhamokṣau naiva vyavasthayā || 13-41 || yujyete tacca kathitayuktibhirnopapadyate | vyavasthayeti - "ayaṃ baddho'yaṃ muktaḥ" iti || 41 || nanu mābhūdajñānaṃ yuktamayuktaṃ vā kimanayā naścintayā yadaṇūnāṃ māyāsadbhāvādeva bandhamokṣavibhāgaḥ siddhyet? -- ityāśaṅkyāha -- māyākarmāṇudevecchāsadbhāve'pi sthite tataḥ || 13-42 || na bandhamokṣayoryogo bhedahetorasaṃbhavāt | deveccheti, īśvaraśaktyadhiṣṭhānaṃ vinā hi māyādi jāḍyātkiñcidapi kartuṃ na śaknuyāt -- ityāśayaḥ | tata ityajñānasyāyauktikatvāt | yogo yuktiḥ | bhedahetorasaṃbhavāditi, nahi māyādīnāṃ pratipuṃniyatatvādīśvarasya ca vītarāgadveṣatvādayaṃ baddho'yaṃ mukta iti vibhāge kiñcinnimittaṃ saṃbhavet -- iti bhāvaḥ || 42 || evamaṇūnāṃ jñatvakartṛtvapratibandhakamajñānaśabdavācyaṃ kiñcidāvaraṇaṃ vaktavyaṃ yenāyaṃ baddho'yaṃ mukta iti vibhāgo bhavet - - ityāha -- tasmādajñānaśabdena jñatvakartṛtvadharmaṇām || 13-43 || cidaṇūnāmāvaraṇaṃ kiñcidvācyaṃ vipaścitā | ajñānaśabdeneti, yaduktam -- "malo'jñānaṃ paśutvaṃ ca tiraskārarasastamaḥ | avidyā hyāvṛtirmūrcchā paryāyāstatra coditāḥ ||" iti || 43 || tacca kīdṛk -- ityāha -- āvāraṇātmanā siddhaṃ tatsvarūpādabhedavat || 13-44 || bhede pramāṇābhāvācca tadekaṃ nikhilātmasu | svarūpādabhedavaditi avayavivanniraṃśātmakam -- ityarthaḥ | evamapyavayavināmānaikye pramāṇamasti kāraṇabhedo nāma, neha tathetyuktaṃ bhede pramāṇābhāvāttadekamiti | nikhilātmasu iti bahuvacananirdeśādekamapīdaṃ bahuśaktikam, anyathā hyasya nikhilātmāvārakatvaṃ na ghaṭeta, ekamuktau vā sarve mucyeranniti | yadāhuḥ - "malaśaktayo vibhinnāḥ pratyātmānaṃ ca tadguṇāvarikāḥ |" iti || 44 || taccaivaṃvidhaṃ kiṃ nityaṃ kāryaṃ vā, kāryaṃ cettatkuto'sya prasavaḥ -- ityāha -- tacca kasmātprasūtaṃ syānmāyātaścetkathaṃ nu sā || 13-45 || kvacideva suvītaitanna tu muktātmanītyayam | prācyaḥ paryanuyogaḥ syānnimittaṃ cenna labhyate || 13-46 || utpattyabhāvatastena nityaṃ na ca vinaśyati | māyātaścedasya prasavastatsarvān pratyevāsāvetat suvīta na kañcideva vā pratīti, tadāha -- māyātaścedityādi | tataśca baddhāṇuvanmuktāṇūn pratyapyaviśeṣeṇāsāvetat suvīta, -- iti prācya evāyaṃ paryanuyogaḥ parāpatet | tathāhi -- jñānatvādeva jñānasya mithyātve, tatsvabhāvatvāviśeṣāt muktāṇuṣvapi tadyoga ityuktaṃ prāk, na hi vastu bhavatpakṣapāti bhavet -- iti bhāvaḥ | athāsya nāsti kiñcinnamittaṃ tarhi nityamevāstu -- ityāha -- nimittamityādi | teneti nimittālābhena, utpattyabhāve cāyaṃ hetuḥ, tannimittābhāvādutpattyabhāvaḥ, tasmāccedaṃ nityamiti nityatvādeva cedaṃ na vinaśvaramityuktaṃ na ca vinaśyatīti || 46 || na kevalaṃ nityatvādeva naitadvinaśyati yāvannimittāntarādapi -- ityāha - - tata evaikatāyāṃ cānyātmasādhāraṇatvataḥ || 13-47 || tata eva bhede pramāṇābhāvalakṣaṇāt prāguktāddhetorekatāyāṃ satyāṃ svaparasādhāraṇatvāccaitanna vinaśyatīti prācyena sambandhaḥ | asya hyekatvena sarvasādhāraṇyādekatra nāśe sarvatraivāsau syāditi yugapadeva sarve mucyeran -- ityabhiprāyaḥ || nanvetajjñānābhāvamātrarūpatvānna kiñciditi kimanena tucchena kṛtyam? - - ityāśaṅkyāha -- na vā'vastvarthakāritvānna cittatsaṃvṛtitvataḥ | arthakāritvāditi pumāvaraṇalakṣaṇāyāmarthakriyāyāmasya kartṛtvāt -- ityarthaḥ | na caivamapyasya jñānameva rūpamityuktaṃ na cittatsaṃvṛtitvataḥ iti | na hi cideva cidāvarikā bhavet -- iti bhāvaḥ || 47 || nanu bhavatu nāmaitat, ātmanāṃ punaranena kiṅkāraṇakaḥ sambandhaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- na caitenātmanāṃ yogo hetumāṃstadasaṃbhavāt || 13-48 || tadasaṃbhavāditi -- parikalpyamāno hi hetuḥ kiṃ nirmalān puṃsaḥ prati malaṃ yojayeduta samalān (prati)| tatrādye pakṣe nirmalatvāviśeṣācchivamuktāṇūn pratyapi yojayet śivavadvā na kañcidapi pratīti | dvitīyasmin punarvyarthaṃ tadyojanaṃ tataḥ pūrvamapi samalatvāt, ataścātmanāmanādireva tatsambandhaḥ - iti siddham | yadāhuḥ -- "anādyanādisambandho mala ................ |" iti | āgamo'pi "anādimalasambandhād .................... |" ityādyupakramya "viśuddhaṃ sphaṭikaṃ kasmātkasmāttāmraṃ sakālikam | yathā tatra nimittaṃ no tathā śuddhaśivātmanoḥ ||" iti || 48 || etadeva vyastatayoktamāṇavamalasvarūpaṃ sāmastyenopasaṃhāradiśānuvadan malāntarakāraṇatvaṃ tasyaiva vidhātumāha -- tenaikaṃ vastu sannityaṃ nityasaṃbaddhamātmabhiḥ | jaḍaṃ malaṃ tadajñānaṃ saṃsārāṅkurakāraṇam || 13-49 || tadevaṃvidhamāṇavaṃ malaṃ saṃsārasya "śarīrabhuvanākāraṃ māyīyam ............... |" ityādinā nirūpitasya māyīyamalasyāṅkura ivāṅkuraḥ kāraṇaṃ kārmaṃ malaṃ tasya kāraṇaṃ maladvayasyāpi sākṣātpāramparyeṇa ca nimittam -- ityarthaḥ | yaduktam -- "malaḥ karmanimittaṃ tu naimittikamataḥ param |" iti || 49 || nanvevaṃvidhaṃ malaṃ cennityamaṇubhirvā nityameva saṃbaddham, tanna kadācidapi saṃsāraḥ śāmyedityanirmokṣa eva prasajet ? -- ityāśaṅkyāha -- tasya roddhrī yadā śaktirudāste śivaraśmibhiḥ | tadāṇuḥ spṛśyate spṛṣṭaḥ svake jñānakriye sphuṭe || 13-50 || samāviśedayaṃ sūryakānto'rkeṇeva coditaḥ | udāste iti svasmānnirodhākhyād vyāpārānnivartate -- ityarthaḥ | spṛśyate iti śivaśaktipātabhāgbhavet -- ityarthaḥ | tena yathārkaraśmispṛṣṭaḥ sūryakāntaḥ svakāmabhijvalanalakṣaṇāṃ kriyāṃ samāviśet tathā'yamapi śivaśaktipātapūtaḥ svake pūrṇe jñānakriye, samabhivyaktasvasaṃvidvaibhavo bhavet -- ityarthaḥ || nanu yadyevaṃ tatkathaṃ śuddhātmanāmapi pūrṇanijajñānakriyāsamāveśāviśeṣāt svarupābhivyaktāvanyonyasya vaicitryaṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- roddhryāśca śaktermādhyasthyatāratamyavaśakramāt || 13-51 || vicitratvamataḥ prāhurabhivyaktau svasaṃvidaḥ | ataḥ śivaraśmisparśāddhetoraṇūnāṃ yā svasaṃvidabhivyaktistasyāṃ vaicitrye malasambandhinyā eva roddhryāḥ śakteḥ svavyāpāraudāsīnyātmano mādhyasthyasya yattāratamyaṃ parātparamatiśayastatprayuktaḥ kramo nimittaṃ yenātmanāṃ śuddhatve'pyanyo'nyasya viśeṣaḥ || 51 || nanu sarvatra pārameśvaraḥ śaktipāta eva svasaṃvidabhivyakto nimittamityādiṣṭaṃ tatkathamiha rodhaśaktyaudāsīnyātmā malaparipāka evoktaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- sa eṣa śaktipātākhyaḥ śāstreṣu paribhāṣyate || 13-52 || sa iti malaparipākahetukaḥ prakāntaḥ śivaraśmisparśaḥ | eṣa iti samanantarameva pratyakṣatayā parāmṛṣṭaḥ | paribhāṣyate iti śrīmatkheṭapālācāryaprabhṛtibhiḥ svasamayenāvasthāpyate -- ityarthaḥ || 52 || evaṃ parakīyaṃ śaktipātavidhiṃ pradarśya nirākaroti -- atrocyate malastāvaditthameṣa na yujyate | iti pūrvāhṇike proktaṃ punaruktau tu kiṃ phalam || 13-53 || itthamuktena rūpeṇa | pūrvāhṇika iti navamāhnikādau | punaruktau kiṃ phalamiti tadatiriktaṃ tu kiñcidvivecyam -- ityāśayaḥ || 53 || tadevāha - malasya pākaḥ ko'yaṃ syānnāśaśceditarātmanām | sa eko mala ityukternairmalyamanuṣajyate || 13-54 || atha pratyātmaniyato'nādiśca prāgabhāvavat | malo naśyettathāpyeṣa nāśo yadi sahetukaḥ || 13-55 || hetuḥ karmeśvarecchā vā karma tāvanna tādṛśam | pākaḥ ko'yamiti, na tu mala eva, sa hi svarūpataḥ pūrvameva nirākṛtaprāya ityabhiprāyaḥ | eko mala iti, ekatve hi malasyaikatrāpi tannāśe sarveṣāmapyasau syāditi yugapadeva viśvanirmokṣaprasaṅgaḥ | na ca roddhryāḥ śakterānaikyaṃ yujyate -- ityupapāditaṃ pūrvaṃ yenāpi yugapanmuktiparihārakadaśā syāt, ayameva vā pratyātmaniyata iṣyatāṃ yena naivaṃ kaściddoṣaḥ ityuktam -- "atha pratyātmaniyataḥ" iti | nanu bhavatu nāmaivamaniyato niyato vā malastasya punaranāditvātkathaṃ nāśo yujyet? -- ityāśaṅkyāha - prāgabhāvavadanādirapi malo naśyediti | anādirapi hi prāgabhāvaḥ kāryotpādānnaśyet -- ityāśayaḥ | yadi cānāderayukto'pi nāśo'bhyupagamyate tatkimasau sahetuko nirhetuko vā ? | sahetukatve ca ko heturityāha -- tathāpītyādi | tatra tāvatkarmaṇo hetutvaṃ(na) nyāyyam -- ityāha -- karmetyādi | tādṛśamiti -- malanāśahetubhūtaṃ tasya bhogaikahetutvāt | nāpīśvarecchāyāḥ, sā'pi kiṃ svatantrā taddheturuta paratantrā (na tāvatparatantrā) malakarmapākatāratamyātiriktasyāpekṣaṇīyasyābhāvāt | male ca nāśye tadayogāt | nāpi svatantrā īśvarasya vītarāgadveṣatvātsarvānpratyaviśeṣeṇaiva tathābhāvāpatteḥ || 55 || tadāha - īśvarecchā svatantrā ca kvacideva tathaiva kim || 13-56 || ahetutve cāsya dvitīyakṣaṇaparisaṃkhyāto nāśaḥ, ityanārabdhaparisamāpta eva saṃsāraḥ syāt -- ityāha - ahetuko'sya nāśaścetprāgevaiṣa vinaśyatu | prāgeva vinaśyatviti, sthityantaramevaiṣa mā darśi -- ityarthaḥ || athocyate nirantarasusadṛśakṣaṇāntarasantativṛttyā dhvasto'pyadhvasta ivāste yenādarśanaṃ na yāyāt -- ityāha - kṣaṇāntaraṃ sadṛk sūte iti cetsthirataiva sā || 13-57 || evaṃ hi santānavṛttyā nirapekṣatayā kṣaṇāntaramārabhamāṇo na tu vicchedamadhigacchet -- ityuktam -- sthirataiva sā -- iti | na hi asyāntyasyeva ghaṭakṣaṇasya sāmagryantaropanipātaḥ saṃbhāvyate yena visadṛśakāryotpāde niranvayo nāśaḥ syāt || 57 || etacca malasya nāśamabhyupagamyoktaṃ vastutastvasāvasya na syāt -- ityāha -- na ca nityasya bhāvasya hetvanāyattajanmanaḥ | nāśo dṛṣṭaḥ prāgabhāvastvavastviti tathā'stu saḥ || 13-58 || hetvanāyattajanmanaśca prāgabhāvasya nāśo dṛśyate iti kimetaduktam? -- ityāśaṅkyāha -- prāgabhāvastvavastviti | tathāstu sa iti prāgabhāvo hi avastutvānna kācinniyamena vyavasthā syāt, bhāve tvayaṃ niyamo yadanāderānantyamiti || 58 || atha malasya na nāśaḥ pākaḥ kintvasya śaktipratibandho nāma -- ityāha -- athāsya pāko nāmaiṣa svaśaktipratibaddhatā | sarvānprati tathaiṣa syād ruddhaśaktirviṣāgnivat || 13-59 || punarudbhūtaśaktau ca svakāryaṃ syādviṣāgnivat | muktā api na muktāḥ syuḥ śaktiṃ cāsya na manmahe || 13-60 || yadi nāmāsya svaśaktipratibandha eva pākastadyathā viṣamagnirvā pratiruddhamaraṇadāhaśaktī sarvānprati aviśeṣeṇaiva syātām, tathā'yamapi pratiruddharodhakaśaktiriti yugapadeva sarve mucyeran | evaṃ ca kenāpi nimittena pratibandhakanivṛttau yadyasya viṣāgnivat punarapi svaśaktirunmajjet tatsarvānprati aviśiṣṭaivāsau syāditi mahatāyāsena muktā apyakasmādeva baddhā bhaveyustānprati pratiprasavanyāyena nirodhakatvasya saṃbhāvyamānatvāt, ataśca bandhamokṣau prati n kasyacidapi dārḍhyaṃ bhavet, iti ko nāma perkṣāpūrvakārī bandhaṃ hātuṃ mokṣaṃ copādātumudyacchet | kiṃnāmadheyā cāsya śaktiriti na buddhyāmahe yasyā api pratibandho nāmāsya pākaḥ syāt -- ityāha -- "śaktiṃ cāsya na manmahe" iti || 60 || athocyate rodhikāsya śaktiriti tatkimasau rundhyāt -- ityāha -- roddhrīti cetkasya nṛṇāṃ jñatvakartṛtvayoryadi | yadyevaṃ, tadasyāḥ kiṃ saṃnidhimātreṇa tadrodhakatvamuta kiṃcitkaratvenetyāśaṅkyāha -- sadbhāvamātrādroddhṛtve śivamuktāṇvasaṃbhavaḥ || 13-61 || tatra saṃnidhimātreṇaivāsyā rodhakatve tatsaṃnidhānasyāviśeṣād vimuktāṇūnpratyapi tathā syāditi sarvamidamandhamūkaprāyaṃ baddhameva jagatsyāt || 61 || dvitīyamapi pakṣaṃ pratikṣeptumāha -- saṃnidhānātiriktaṃ ca na kiñcitkurute malaḥ | ātmanāṃ pariṇāmitvādanityatvaprasaṅgataḥ || 13-62 || yadi nāma hi saṃnidhānātirekeṇa malastacchaktirvā kañcidapyatiśayamātmanāmādadhyāt tatteṣāṃ vikāritvādanityatvaṃ prasajediti svasiddhāntabhaṅgo bhavet || 62 || nanu na kiñcidapyātmanāṃ malaḥ kuryāt kintu tatsamavetaṃ jñatvakarttṛtvādyāvṛṇuyād yenaiṣāṃ baddhatvamucyate? -- ityāśaṅkyāha -- jñatvakartṛtvamātraṃ ca pudgalā na tadāśrayāḥ | taccedāvāritaṃ hanta rūpanāśaḥ prasajyate || 13-63 || iti tadāvaraṇenātmanāṃ kimiti syāt, kintu jñānakriye evātmanāṃ rūpam tattadāvaraṇamātrādevaiṣāṃ rūpanāśaḥ prasajedityuktameva prāk "vibhorjñānakriyāmātrasārasyāṇugaṇasya ca | tadabhāvo malo rūpadhvaṃsāyaiva prakalpate ||" dharmāddharmiṇi yo bhedaḥ samavāyena caikatā | na tadbhavadbhiruditaṃ kaṇabhojanaśiṣyavat || (taṃ. 9|74-75) iti || 63 || iha ca malena jñānakriyayorāvaraṇaṃ nāma paṭeneva ghaṭasya draṣṭāraṃ pratyaprakāśanamucyate, tacca vastuno nāvastutāmādhātuṃ śaknuyād yena jñānasyājñānatvaṃ syāt | tataśca sarva eva muktā bhaveyurbaddhā vā iti, satyapi male na kācid bandhamokṣavyavasthā siddhyet, tadāha -- āvaraṇaṃ cādṛśyatvaṃ na ca tadvastuno'nyatām | karoti ghaṭavajjñānaṃ nāvarītuṃ ca śakyate || 13-64 || atra na kevalamevaṃ yāvadāvaraṇameva na saṃbhavati -- ityāha -- ghaṭavadityādi | na hi mūrtenāmūrtena vā malenāmūrtasya jñānasyāvaraṇaṃ ghaṭate taddhi mūrtasyaiva mūrtena bhavet - iti bhāvaḥ | kriyā ca jñānapallavaprāyeti ca nātra tasyāḥ pṛthagupā dānam || 64 || pratyutāsyāvaraṇāyāyāto malo jñeyaḥ syāditi jñātṛtvamevottejitaṃ bhavet -- ityāha -- jñānenāvaraṇīyena tadevāvaraṇaṃ katham | na jñāyate tathā ca syādāvṛtirnāmamātrataḥ || 13-65 || āvaraṇīyenetyāvāryatayābhimatena -- ityarthaḥ | āvaraṇamiti tātkarmyānmalam | ataścaitadatiraskṛtatvānmalavadeva sarvamapi jānīyāditi sarvaḥ sarvajño bhavet -- iti vastuśūnyaṃ śabdaikamātraśaraṇamāvaraṇamuktaṃ syādityuktam -- "tathā ca syādāvṛtirnāmamātrataḥ" iti || 65 || yadi ca nāmāsya svaśaktipratibandha eva pākastatko'syāḥ pratibandhakaḥ, īśvaraścet ? -- kimasau nirapekṣaḥ pravartate kimuta karmasāmyamapekṣyeti ? nirapekṣaścet sarvānpratyeva tathā syāt -- ityāha -- roddhryāśca śakteḥ kastasya pratibandhaka īśvaraḥ | yadyapekṣāvirahitastatra prāgdattamuttaram || 13-66 || dattamiti | yaduktam -- "iśvarecchā svatantrā ca kvacideva tathaiva kim |" (taṃ. 13|56) iti || 66 || uttarasmin punaḥ pakṣe karmaṇāṃ sāmyameva kimucyate yadapekṣyāsya pravṛttiḥ syāt -- ityāha -- karmasāmyamapekṣyātha tasyecchā saṃpravartate | tasyāpi rūpaṃ vaktavyaṃ samatā karmaṇāṃ hi kā || 13-67 || tadevāha - bhogaparyāyamāhātmyātkāle kvāpi phalaṃ prati | virodhātkarmaṇī ruddhe tiṣṭhataḥ sāmyamīdṛśam || 13-68 || iha bhogakramamahimnā bahuṣu karmasu kṣīṇeṣu kvāpyaniyate kāle yatparipakve'pi tulyaphalaviruddhe karmaṇī virodhātphalaṃ prati ruddhe tiṣṭhataḥ prātisvikaṃ pratiniyataṃ bhogaṃ dātumudāsāte, tadanantarabhāvīni karmāṇi cāparipakvatvād arthādbhogāya nonmukhībhavanti, tadīdṛśaṃ viruddhakarmadvayavirodhalakṣaṇaṃ karmaṇāṃ sāmyamucyate -- iti vākyārthaḥ || 68 || nanu bhavatu nāmaivaṃ karmasāmyam, kā punarīśvarasya etadapekṣā? -- ityāśaṅkyāha -- taṃ ca kālāṃśakaṃ devaḥ sarvajño vīkṣya taṃ malam | rundhe lakṣyaḥ sa kālaśca sukhaduḥkhādivarjanaiḥ || 13-69 || tamiti ruddhaviruddhakarmopalakṣitam, tadavekṣaṇe ca viśeṣaṇadvāreṇa sarvajñatvaṃ hetuḥ | nanvevaṃvidhasyāsya kālasyāstitve kiṃ pramāṇam? - - ityāśaṅkyāha -- "lakṣyaḥ" ityādi | sa caivaṃvidhaḥ kālaḥ sukhādivarjanairlakṣyaḥ, sarveṣāmeva sukhaduḥkhādyanubhavaśūnyatayā svasaṃvedanasiddhaḥ -- ityarthaḥ || 69 || etadeva hi pratikṣipati -- naitatkramikasaṃśuddhavyāmiśrākārakarmabhiḥ | tathaiva deye svaphale keyamanyo'nyaroddhṛtā || 13-70 || iha hi trividhāni karmāṇi śubhānyaśubhāni śabalāni ca | tatra śubhamaśubhaṃ ca karma pratiniyatarūpatvāt saṃśuddhākāram, śabalaṃ punaraniyatarūpatvād vyāmiśrākāraṃ, teṣāṃ kramikatvameva nyāyyaṃ parasparaparihṛtasvarūpatayā yugapadavasthānāyogāt | ataśca krameṇaiva svamapi phalaṃ dadāti, eṣāṃ kā nāma phalaṃ pratyanyo'nyasya roddhṛtā kasmiṃścidapi kālakṣaṇe yugapatpravṛttyayogāt, eṣāṃ hi anuṣṭhāne'vasthāne phaladāne ca kramikaikajīvitatvameva -- ityuktaṃ bahuśaḥ || 70 || bhavatu nāma vaitat kvāpi kāle phalaṃ prati viruddhe karmaṇī ruddhe tiṣṭhata iti, tatra punarantarā tato'nyatkarma kiñcitkiṃ phalenna vā ? yadi phalet kṛtaṃ tannirodhena prāgvadeva karmaṇāmānupūrvyeṇa phaladānāvasthiteḥ, atha na phalettajjātyāyuṣpradamapi karma na phalediti tadaiva sarvasya dehapātaḥ, tatkṛtaṃ malaśaktipratibandhena -- ityāha -- rodhe tayośca jātyāyurapi na syādataḥ patet | deho bhogadayoreva nirodha iti cennanu || 13-71 || jātyāyuṣpradakarmāṃśasaṃnidhau yadi śaṅkaraḥ | malaṃ runddhe bhogadātuḥ karmaṇaḥ kiṃ bibheti saḥ || 13-72 || nanu kenedamuktaṃ jātyāyuṣpradamapi karma tadā na phalediti bhogadakarmābhiprāyeṇa khalvetadvivakṣitam? -- ityāśaṅkate -- "bhogadayoreva nirodha iti cet" iti | nanvevaṃ jātyāyuṣpradakarmānirodhe'pi yadīśvaro malaṃ nirundhyāt tadbhogadasyāpi karmaṇo nirodhamanapekṣyaiva malaṃ ruṇaddhru, kiṃ tasmād bibheti yadyattannirodhamavaśyamapekṣate -- ityāha -- ṅanu" ityādi || 72 || na caitadaikāntikaṃ yatsukhaduḥkhādyanubhavaśūnye karmasāmyātmani kālakṣaṇa eveśvaro malaśaktiṃ ruṇaddhi -- iti śataśo'pyevamanubhave hi na kaiścidapi malaśaktinirodhahetukapārameśvaraśaktipātacihnaṃ kiñcana sañcetyate -- iti | tadāha -- śataśo'pi hlādatāpaśūnyāṃ saṃcinvate daśām | na ca bhaktirasāveśamiti bhūmnā vilokitam || 13-73 || hlādatāpau sukhaduḥkhe, bhaktirasāveśamiti, bhaktirhi nāma śaktipātasya prathamaṃ cihnam | yaduktam - "tatraitatprathamaṃ cihnaṃ rudre bhaktiḥ suniścalā |" (mā. vi. 2|14) iti || 73 || idānīṃ sarvataḥ pracyāvitasya parasya kuśakāśāvalambanena pakṣāntaramāśaṅkate -- athāpi kālamāhātmyamapekṣya parameśvaraḥ | tathā karoti vaktavyaṃ kālo'sau kīdṛśastviti || 13-74 || kālamāhātmyamiti, kālasya kṣaṇalavādikrameṇa kalpamahākalpaparyantaṃ vaicitryam -- ityarthaḥ | tathā karoti iti malaśaktiṃ pratibadhnīyāt -- ityarthaḥ | nanu yadyevaṃ taddikkālādīnāṃ sarvasādhāraṇyādaviśiṣṭameva kālasya māhātmyamiti malaśaktipratibandhe katarattāvadīśvarastadapekṣate iti na jānīmaḥ - ityuktam "kīdṛśo'sau kālaḥ iti vaktavyam" -- iti || 74 || tatra hi sāmānyena tadapekṣāyāṃ yugapadeva sarve mucyeran viśeṣaścātrānveṣyamāṇo na labhyate -- ityāha - kiṃ cānādirayaṃ bhogaḥ karmānādi sapudgalam | tataśca bhogaparyāyakālaḥ sarvasya niḥsamaḥ || 13-75 || tataḥ karmatadbhogapudgalādīnāmanāditvasyāviśeṣād bhogakrame sarvasya pudgalasya niḥśeṣeṇa dūramapi viprakarṣaṃ parihṛtya samaḥ kālaḥ syāt yena vṛkṣaphalānāmivartau malaśaktīnāṃ samameva sāmanantaryeṇa vā pāka udiyāditi sarvasya muktāvaviśeṣa eva prasajet || 75 || syāt punarayaṃ viśeṣo yadi karmāditritayānyatarasya kasyacidādimattvaṃ bhavet yadavadhikatayā'nena kalpaṃ bhuktamanena tu kalpadvayam ata eva ca cirakṣipralakṣaṇātpratiniyatādbhogakramātkarmaṇāmapi sāmyam -- ityāha -- ādimattve hi kasyāpi vargādasmādbhavediyam | vaicitrī bhuktametena kalpametena tu dvayam || 13-76 || iyato bhogaparyāyātsyātsāmyaṃ karmaṇāmiti | na caitadbhavatāmiti sarvathā sāvadyamevaitat || 76 || evaṃ ca na kevalamiyadeva avadyaṃ yāvadanyadapi -- ityāha -- anena nayabījena manye vaicitryakāraṇam || 13-77 || jagataḥ karma yatkḷptaṃ tattathā nāvakalpate | anena iti samanantaroktena karmādyanāditvāviśeṣalakṣaṇena -- ityarthaḥ | manye iti saṃbhāvanāyām || 77 || tadanavakalpanameva upapādayati -- anādimalasaṃcchannā aṇavo dṛkkriyātmanā || 13-78 || sarve tulyāḥ kathaṃ citrāṃ śritāḥ karmaparamparām | iha aṇūnāmanādimalasaṃcchannatvāt aviśeṣa eva sarvathā -- iti karmaparamparāśrayaṇe'pi aviśiṣṭatvameva eṣāṃ nyāyyaṃ tatkarmaṇa eva vaicitryaṃ nāsti -- iti kathaṃ tajjagadvaicitrye'pi nimittatāmiyāt || 78 || athātra bhogalolikā cennimittaṃ tattasyā api kutastyaṃ vaicitryam -- ityāha -- bhogalolikayā cetsā vicitreti kuto nanu || 13-79 || seti bhogalolikā | nanu iti ākṣepe || 79 || atha bhogalolikāyā api vaicitrye karmavāsanāvaicitryaṃ nimittamityucyate, tatpunarapi sa eva doṣastadvaicitrye'pi kiṃ nimittamiti -- ityāha -- anādi karmasaṃskāravaicitryāditi cetpunaḥ | vācyaṃ tadeva vaicitryaṃ kuto niyatirāgayoḥ || 13-80 || mahimā cedayaṃ tau kiṃ nāsamañjasyabhāginau | anādīti kriyāviśeṣaṇam | tena anādi kṛtvā karmavāsanāvaicitryātsā vicitrā -- ityarthaḥ | evaṃ karmasaṃskārastāvatkarmāhita iti tadvaicitrye karmavaicitryaṃ nimittam, tatrāpi bhogalolikā, tatrāpi karmasaṃskāravaicitryam, tatrāpi karmavaicitryam -- ityevaṃ viparivartamāno mūlakṣatikaro'yaṃ duratikramaścakrakapātaḥ | athocyate naitadbhogalolikāyā vaicitrye nimittaṃ kintu niyatirāgayoridaṃ vijṛmbhitam -- ityāha -- niyatītyādi | rāgasya hi kiñcinme bhūyāditi bhogalolikaiva rūpam | idameva iti tu niyateḥ rūpam | tatastāveva bhogalolikavaicitryakāriṇāviti | etadapi na -- ityāha -- tāvityādi | niyatirhi tatra tatra viṣayavaicitryeṇaiva niyacchati, rāgo vā rañjayati -- iti tadvaicitrye'pi anyanimittamanveṣyam, tatrāpyanyaditi mūlakṣatikāriṇī vyaktamanavasthā''patet || 80 || atha īśvarecchā karmavaicitrye nimittamityucyate, tadapi na -- ityāha -- īśvarecchānapekṣā tu bhedaheturna kalpate || 13-81 || sā na tāvatsāpekṣā malakarmātiriktasya apekṣaṇīyasya abhāvāt karmavaicitrye ca kārye tadayogāt, nāpi anapekṣā, īśvarasya vītarāgadveṣatvāt sarvānprati aviśiṣṭatayā tadvaicitryānupapatteḥ || 81 || nanu na kadācidanīdṛśaṃ jagadityādivedanādeva karmavaicitryamevamavasthitam -- iti kimanayā nimittaparyeṣaṇayā ityāha -- athānāditvamātreṇa yuktihīnena sādhyate | vyavastheyamalaṃ tarhi malenāstu vṛthāmunā || 13-82 || evaṃ tarhi anādi vicitraṃ karmaiva sarvavyavasthāsahiṣṇu bhaviṣyati -- iti kiṃ nāma anena vyarthena malena abhyupagatena ityuktam -- "alaṃ tarhi malenāstu vṛthā'munā" iti || 82 || etadeva upapādayati - tathāhi karma tāvanno yāvanmāyā na pudgale | vyāpriyeta na cāhetustadvṛttistanmito malaḥ || 13-83 || itthaṃ ca kalpite māyākārye karmaṇi hetutām | anādi karma cedgacchetkiṃ malasyopakalpanam || 13-84 || iha tāvadevaṃvidhā vyavasthā yadātmanāṃ pralayakālavyavasthāyāṃ yāvanmāyīyo malo na vyāpṛtaḥ tāvatkārma eva na saṃbhavet, anyathā hi eṣāṃ punaḥ kalādiyogo na ghaṭeta | na cāsyāhetukatvaṃ nyāyyaṃ, nityaṃ sattvasyāsattvasya vā prāpteḥ | tasmātkārmamalānyathānupapattyā taddheturāṇavākhyo malo'numita iti | yadāgamo'pi -- ṅimittamabhilāṣākhyaṃ naimittikamataḥ param |" iti | evamapi māyāpadavartini karmaṇi yadi anāditadvāsanātmakaṃ karmaiva hetutayā'bhyupagamyate tad vyarthaṃ malasyopakalpanamiti || 84 || yadi nāma caitadabhyupagamyate mābhūnmala iti, tanna kācana bhavanmate bhogāpavargabhūtā karmavyavasthā siddhyet -- ityāha -- nanu mābhūnmalastarhi citrākāreṣu karmasu | santatyāvartamāneṣu vyavasthā na prakalpate || 13-85 || asati hi male vicitrākāratayā santanyamānamapi karma jīvanmuktamiva sarvaṃ prati akiñcitkarameva -- iti nāsya bhogahetutayā'vasthānamavakalpate, nāpi apavargahetutayā | sā hi sāmye satyasya ghaṭate | tacca vicitrākāratvādasya na kadācidapi syāt | yat ādau madhye ca vicitratvāt sāmyaṃ na sahate tatkathamante'pi tathā bhavet -- iti bhāvaḥ || 85 || tadāha - ādau madhye ca citratvātkarmaṇāṃ na yathā samaḥ | ātmākāro'pi ko'pyeṣa bhāvikāle tathā bhavet || 13-86 || ekaḥ apiśabdo bhinnakramaḥ, tena bhāvikāle'pīti | eṣa iti ko'pi ātmākāraḥ bhavet -- iti na samaḥ | idamatra ākūtam, -- bhavatāṃ hi male sati karma yasyāpi sāmye tatparipāko'pavarganimittamiti matam | yatra ca mala eva nāsti tatra kaḥ karmārtho yadapekṣayāpi evaṃ syāditi || 86 || evamucchinna eva bhavadabhimato bandhamokṣavibhāgaḥ, kṛtaṃ ca śāstrāḍambareṇa -- ityāha -- itthamucchinna evāyaṃ bandhamokṣādikaḥ kramaḥ | ajñānād bandhanaṃ mokṣo jñānāditi parīkṣitam || 13-87 || nanu āstāmetat, abhyupagamyāpi malaṃ karmasāmyaṃ na saṅgacchate -- ityāha -- virodhe svaphale caite karmaṇī samaye kvacit | udāsāte yadi tataḥ karmaitatpratibudhyatām || 13-88 || śivaśaktinipātasya ko'vakāśastu tāvatā | yadi nāma kasmiṃścitkāle viruddhe karmaṇī bhogadānaṃ prati ruddhe tiṣṭhatastadaucityādantarā karmāntarameva kiñcitpratibudhyatām, tatpratikṣepeṇa svameva phalaṃ dātuṃ samujjṛmbhatām | tāvatā karmapratirodhamātreṇaiva punarakāṇḍakūṣmāṇḍanyāyena śivaśaktinipātasya ko'vasaraḥ || 88 || evaṃ hi pralayadaśāyāṃ yugapadeva aṇūnāṃ tannipātaḥ prasajet tadānīṃ sarvakarmaṇāṃ bhogadāne pratiruddhaśaktitvāt, na ca karmasāmye'bhyupagamyamāne śivaśaktinipātena kaścidarthaḥ -- ityāha -- kvāpi kāle tayoretadaudāsīnyaṃ yadā tataḥ || 13-89 || kālāntare tayostadvadvirodhasyānivṛttitaḥ | ataśca na phaletānte tābhyāṃ karmāntarāṇi ca || 13-90 || ruddhāni prāptakālatvādgatābhyāmupabhogyatām | evaṃ sadaiva vārtāyāṃ dehapāte tathaiva ca || 13-91 || jāte vimokṣa ityāstāṃ śaktipātādikalpanā | yadi nāma hi kasmiṃścitkāle viruddhe karmaṇī ruddhe tiṣṭhatastaduttarakālamapi virodhasya anivṛttatvāt tathaiva āsāte, karmāntarāṇi ca prāptakālāni upabhogyatāgamanena prāptakālatvāt rundhāte -- iti kadācidapi kimapi karma na phalet | evaṃ ca sadātanyāṃ vārtāyāṃ kramādāyuṣpradasya karmaṇo'pyantarā kṣaiṇyāt dehapāto'vaśyaṃ bhavet, -- iti ayatnata eva mokṣaḥ siddhyet | tat "akke cenmadhu vindeta kimarthaṃ parvataṃ vrajet |" iti bhaṅgyā vyarthaṃ śaktipātaparikalpanamiti || 91 || athocyate ruddhe satī karmaṇī sadaiva karmāntaramapi rundhāte, kintu uttarakālaṃ kadācidapi tatphalet iti | tatprathama eva kṣaṇe tatphalatu niyatanimittāvacanāt kiṃ karmāntarapratīkṣaṇena -- ityāha -- athodāsīnatatkarmadvayayogakṣaṇāntare || 13-92 || karmāntaraṃ phalaṃ sūte tatkṣaṇe'pi tathā na kim | atha na tatra karmāntaraṃ kiñcitphalet, api tu te eva pratibandhavarjite ruddhe karmaṇī phalata itīṣyate, tattayoḥ pratibandhavarjanameva kiṃkṛtam -- ityāha -- kṣaṇāntare'tha te eva pratibandhavivarjite || 13-93 || phalataḥ pratibandhasya varjanaṃ kiṃkṛtaṃ tayoḥ | tadapi tayoḥ kiṃ svataḥ parato vā | svataścet ādāveva astu, parataścetkuta ityanavadhāraṇādāstāmetat || 93 || nanu karmasāmyamapekṣya parameśvaraḥ śaktipātaṃ kuryādityuktam, na ca tadubhayamapi svayamavicitratvāt tīvramadhyamandādibhedabhinne śaktipātavaicitrye nimittaṃ bhavitumarhati -- ityāha -- karmasāmyaṃ svarūpeṇa na ca tattāratamyabhāk || 13-94 || na śiveccheti tatkārye śaktipāte na tadbhavet | na ca tāratamyabhāgiti, sāmyātmakatvāt nityatvācca | taditi tāratamyam | kāraṇaguṇaprakrameṇa hi kāryeṇa bhāvyam -- iti bhāvaḥ || 94 || evamanugrahavannigraho'pi bhavanmate na ghaṭate -- ityāha -- tirobhāvaśca nāmāyaṃ sa kasmādudbhavetpunaḥ || 13-95 || karmasāmyena yatkṛtyaṃ prāgevaitatkṛtaṃ kila | iyadeva hi karmasāmyasya kṛtyaṃ yattadapekṣya aṇūnāmīśvaraḥ śaktipātaṃ kuryāditi | tacca anena prāgeva kṛtamiti punastadanantaramapi tirobhāvo nāma kasmādudbhavet, tadudbhave na kiñcinnimittaṃ utpaśyāma ityarthaḥ | na tāvanmalam tasya paripakvatvāt | na hi tat kṛtakāryatvāt paripakvaṃ sat punarapi puṃbandhakatayā pariṇamet | evaṃ hi yatnasaṃsthāpitā'pi śāstravyavasthā visaṃsthulatāṃ yāyāt | nāpi karmamalasahakṛtasyaivāsya bhogadānaṃ prati sāmarthyam, nāpi tatsāmyaṃ tasya śaktipātamātrahetutayā caritārthatvāt || 95 || nanu kimebhiḥ, īśvarecchaivāsya heturucyatām -- ityāha -- hetutve ceśvarecchāyā vācyaṃ pūrvavadeva tu || 13-96 || tatra hi na tāvadiyaṃ nirapekṣā taddheturityuktaṃ prāgbahuśaḥ | nāpi sāpekṣā malakarmābhyāmanyasya apekṣaṇīyasya abhāvāt tirobhāve ca kārye tadayogāt | tatparāhataṃ bhedavādināmīśvaraḥ pañcakṛtyakārīti || 96 || anayaiva bhaṅgyā ca kimīśvarecchā nityaheturevaṃ kuryāt uta anityahetuḥ -- ityādikalpanāntarāṇyapi parikalpitāni nirastāni -- ityāha -- etenānye'pi ye'pekṣyā īśecchāyāṃ prakalpitāḥ | dhvastāste'pi hi nityānyahetvahetvādidūṣaṇāt || 13-97 || tatra ahetutve nityaṃ sattvamasattvaṃ veti doṣaḥ | nityahetutve nityaṃ sattvameva | anityahetutve ca ko nāmāyamanityo'nyo heturiti tadanavadhāraṇānna kiñcitsiddhyediti || 97 || athocyate vairāgyādyapekṣya parameśvaraḥ śaktipātaṃ vidadhyāditi, tadapi na -- ityāha -- vairāgyaṃ bhogavairasyaṃ dharmaḥ ko'pi vivekitā | satsaṅgaḥ parameśānapūjādyabhyāsanityatā || 13-98 || āpatprāptistannirīkṣā dehe kiñcicca lakṣaṇam | śāstrasevā bhogasaṅghapūrṇatā jñānamaiśvaram || 13-99 || ityapekṣyaṃ yadīśasya dūṣyametacca pūrvavat | etacca pūrvavaddūṣyamiti, yadapekṣaṇīyasya vairāgyāderahetutve nityaṃ sattvamasattvaṃ veti doṣaḥ | sahetutve ca kiṃ nityo hetuḥ kādācitko vā | tatrādye nityaṃ sattvameva, itaratra ca ko'nyaḥ kādācitko hetuḥ | na tāvadīśvarecchā, tathātve hyanyonyāśrayaḥ | nāpi malaparipākaḥ karmasāmyaṃ vā | evaṃ hi śaktipāte kārye tadeva īśvaroktavadapekṣaṇīyamastu, kimebhirapi antarāparikalpitaiḥ | na ca itaradapi kāraṇaṃ kiñcidvaktuṃ śakyaṃ tasyāpi niyamāyogāt || 99 || nanu iha vairāgyādayastāvacchaktipātavadavyabhicaritasahabhāvāḥ sarvatra dṛśyanta ityetāvatā idaṃ saṃbhāvyate yannūnaṃ vairāgyādyapekṣya parameśvaraḥ śaktipātaṃ vidadhyāditi, anyathā hi kathameṣāmetatsahabhāvo bhavet, tatra puraḥsthitānāṃ vairāgyādīnāṃ "kāryaṃ cedupalabhyeta kiṃ kāraṇaparīkṣayā |" iti nyāyena kimevaṃ kāraṇānveṣaṇena -- ityāha -- vyabhicāraśca sāmastyavyastatvābhyāṃ svarūpataḥ || 13-100 || anyonyānupraveśaścānupapattiśca bhūyasī | iha śaktipāte kārye kimīśvareṇa vairāgyādayaḥ samastā apekṣyāḥ uta vyastāḥ, ubhayathā'pi vyabhicāraḥ | tatra na tāvatsamastāḥ, śaktipātavatāṃ tathārūpatvādṛṣṭeḥ | nāpi vyastāḥ, bauddhādīnāṃ vairāgye'pi śaktipātābhāvāt | vairāgyādayaśca parasparāntarbhāvādiyanto'pi na saṃbhavanti -- ityāha -- śvarūpato'nyonyāśrayānupraveśaśca" iti | yataḥ "vairāgyaṃ nāma bhogebhyo vaimukhyamucyate iti |" tataḥ pṛthagbhogavairasyaṃ na vācyaṃ tatraivāsya antarbhāvāt | bhūyasī ca iyamanupapattiryadiyadapekṣate parameśvara iti | kiñcinmātramapekṣamāṇasyāpi hi svātantryaṃ khaṇḍyeta, ki punariyadvastujātaṃ yatraikatarābhāve'pi na kiñcit siddhyediti | taddhigidamaiśvaryaṃ yatsvecchayaiva na kiñcidapi kartuṃ pāryata iti | yadāhuḥ -- "rājyamiva mantriparavaśamaiśvaryaṃ kvopayujyate tādṛk | yātrāparanirapekṣaṃ rucyaiva na racyate kiñcit ||" iti || 100 || tadbhedavādināṃ kastāvacchaktipātavidhau krama iti na jānīmaḥ -- ityāha -- tasmānna manmahe ko'yaṃ śaktipātavidheḥ kramaḥ || 13-101 || evaṃ śaktipātavidhau parakīyamatamanuvādapuraḥsaraṃ nirākṛtya, svamataṃ darśayitumāha -- itthaṃ bhrantiviṣāveśamūrcchānirmokadāyinīm | śrīśaṃbhuvadanodgīrṇāṃ vacmyāgamamahauṣadhīm || 13-102 || tadeva prakaṭayati - devaḥ svatantraścidrūpaḥ prakāśātmā svabhāvataḥ | rūpapracchādanakrīḍāyogādaṇuranekakaḥ || 13-103 || iha eka eva parameśvaraścidrūpaḥ san prakāśātmā, na tu sūryādiprakāśāntaravat jaḍaḥ | ata eva svatantro'ta eva nikhilajagallayodayakrīḍākāritvāt devaḥ svabhāvata eva na tu kiñcidapi apekṣya | paripūrṇadṛkkriyāsvabhāvasya ekasyaiva ātmano gopanena saṃkucitadṛkkriyātmāṇuranekakaḥ parigṛhītakṛtrimānekarūpaḥ saṃvṛtto yenāyamiyataḥ saṃsārasya samullāsaḥ || 103 || nanu etāvatā kaḥ saṃsārārthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- sa svayaṃ kalpitākāravikalpātmakarmabhiḥ | badhnātyātmānameveha svātantryāditi varṇitam || 13-104 || iha hi sa eva svecchāvaśātparikalpitatattadākārairidaṃ kāryam idamakāryam ityevaṃvidhavividhavikalpamātraparamārthaiḥ karmabhiḥ "tatrāpi kārmamevaikaṃ mukhyaṃ saṃsārakāraṇam |" (ri.pra. 3 a. 10 ślo.) ityuktyā mukhyayā vṛttyā kārmeṇa malena svasvātantryādātmānaṃ badhnāti tattajjātyāyurbhogavaicitryeṇa saṃsarati - iti navamāhnikādāvuktaprāyam -- iti kiṃ punastatprapañcanena -- ityarthaḥ || 104 || na kevalaṃ svātantryādātmānaṃ badhnātyeva yāvanmocayatyapi -- ityāha -- svātantryamahimaivāyaṃ devasya yadasau punaḥ | svaṃ rūpaṃ pariśuddhaṃ satspṛśatyapyaṇutāmayaḥ || 13-105 || idamapi hi nāma asya svātantryavijṛmbhitameva yadaṇurūpo'pi sannasau pratyāvṛttyā svayaṃ pariśuddhaṃ rūpam spṛśati, gopitamapi pūrṇadṛkkriyāsvabhāvamātmānaṃ prakaṭayati -- ityarthaḥ || 105 || nanu yadyevaṃ tatkasmātkasmiṃścideva puṃsyasāvevamātmānamabhivyanakti, kimanyatra asya pradveṣaḥ? -- ityāśaṅkāṃ niravakāśayati -- na vācyaṃ tu kathaṃ nāma kasmiṃścitpuṃsyasau tathā | na hi nāma pumānkaścidyasminparyanuyujyate || 13-106 || na hi asmaddarśane bhedavādivat tadatiriktaḥ kaścit pumān nāma saṃbhavet yatrāyaṃ paryanuyogaḥ syāt sarvāneva mocayatu mā vā kañciditi | yāvatā hi deva evāsau svātantryāt śuddhāśuddhātmatayā prathate yadasya tādṛśameva svaṃ rūpamiti || 106 || nanu bhavatu nāmaivam, tathāpi bhedadaśādhiśāyitve'sya kiṃ nāyaṃ paryanuyoga iti | nanu evaṃ cenmanyase kaḥ paryanuyogārtha ? -- ityāha -- deva eva tathā'sau cet svarūpaṃ cāsya tādṛśam | tādṛkprathāsvabhāvasya svabhāve kā'nuyojyatā || 13-107 || kā'nuyojyateti na kācit -- ityarthaḥ | aparyanuyojyo hi bhāvasvabhāvaḥ -- iti bhāvaḥ || 107 || na caitadasmābhirevoktam -- ityāha -- āhāsmatparameṣṭhī ca śivadṛṣṭau gurūttamaḥ | etadevāha - pañcaprakārakṛtyoktiśivatvānnijakarmaṇe || 13-108 || pravṛttasya nimittānāmapareṣāṃ kva mārgaṇam | sṛṣṭyādipañcaprakāraṃ kṛtyaṃ yasya tasyoktiḥ pañcavidhakṛtyo'yamiti evaṃsvabhāvaṃ yacchivatvaṃ tasmāt, anugrahādyātmane nijakarmaṇe pravṛttasya asya devasya apareṣāṃ rāgadveṣādīnāṃ nimittānāṃ kva mārgaṇaṃ nimittānveṣaṇaprasaṅgasyaiva abhāvāt, kathamevamātmasvarūpābhivyaktilakṣaṇamanugrahaṃ vidadhyāditi na paryanuyojyam || nanu karmaṇi tatphalopabhoge vā kartavye nimittamantareṇa puṃsaḥ pravṛttireva na bhavet, tatkimetaduktamapareṣāṃ nimittānāṃ kva mārgaṇamiti? -- ityāśaṅkyāha -- channasvarūpatābhāse puṃsi yadyādṛśaṃ phalam || 13-109 || tatrāṇoḥ sata evāsti svātantryaṃ karmato hi tat | parigṛhītasaṅkoce hi puṃsi tīvramandādirūpam yatsukhādyātma phalaṃ, tatra bhoktavye yattasya bhujikriyāviṣayaṃ svātantryaṃ kartṛtvaṃ tadaṇoḥ sata eva | yatastatkarmajaṃ na tu sahajamiti tatra stryādi nimittāntaramavaśyamṛgyamanyathā hi kathaṃ tadanubhava eva bhavet || nanu evaṃ svarūpagopanātmani aṇutve sati kārmaḥ, tatastannimittakaḥ saṃsāra iti tayoḥ sarvavādipratipannamanāditvaṃ vyāhanyeta? -- ityāśaṅkyāha -- īśvarasya ca yā svātmatirodhitsā nimittatām || 13-110 || sābhyeti karmamalayorato'nādivyavasthitiḥ | iha īśvarasya svarūpatirodhitsaiva tāvadāṇavasya malasya kāraṇaṃ yatsvarūpākhyātireva tat, akhyātināntarīyakameva ca karma yatpūrṇe rūpe tadyogo nāsti iti malavattasyāpi saiva kāraṇamiti malakarmaṇoranāditve samānaḥ panthāḥ, kintu utpannaṃ sat karmamalamapi apekṣate | yaduktam -- ṅimittamabhilāṣākhyaṃ naimittikamataḥ param |" iti || nanu evamakhyātirāṇavaṃ malamastu, abhilāṣarūpatā punarasya kutastyā, yadabhilāṣakriyāyāṃ kartā tāvannāsti tasya gopitasvarūpatvāt | nāpi tat karma abhilaṣaṇīyasya idānīntanakṣaṇaṃ yāvadanullasitatvāt | tatkathaṃ ṅimittamabhilāṣākhyam" ityādirāgamaḥ pramāṇatāṃ yāyāt ? -- ityāśaṅkyāha -- tirodhiḥ pūrṇarūpasyāpūrṇatvaṃ tacca pūraṇam || 13-111 || prati bhinnena bhāvena spṛhāto lolikā malaḥ | iha khalu pūrṇasya rūpasya tirobhāvo nāma apūrṇatvamucyate | tacca bhinnena bhāvena pūraṇaṃ prati spṛhā yogyatayā tadaunmukhyamātramato lolikā iti abhilāṣa iti ca malaḥ sarvaśāstreṣu uddhoṣyate iti yuktamuktam -- ".................. abhilāṣo malo'tra tu |" (sva. 4|105) iti || nanu bhedavādivanmalādīnāmīśvarasya ca "yathānādipravṛtto'yaṃ ghoraḥ saṃsārasāgaraḥ | śivo'pi hi tathānādiḥ saṃsārānmocakaḥ smṛtaḥ ||" ityādinītyā tulyakakṣyatayaiva anāditvamucyatāṃ kimevaṃ prakriyāgauravakāriṇā hetuhetumadbhāvaparikalpanena? -- ityāśaṃkyāha -- viśuddhasvaprakāśātmaśivarūpatayā vinā || 13-112 || na kiñcidyujyate tena heturatra maheśvaraḥ | iha malādīnāṃ sattānyathānupapattyā viśuddhasvaprakāśātmamaheśvarasaṃvidviśrāntireva tattvamityatra maheśvara eva hetuḥ, yatprāk "yattatra nahi viśrāntaṃ tannabhaḥkusumāyate |" (8|3) ityuktam || nanu yadyevaṃ tatkimebhirantargaḍuprāyairmalādibhiḥ, īśvarecchaiva viśvasargādau nirapekṣā nimittamastu ? -- ityāśaṅkyāha - - itthaṃ sṛṣṭisthitidhvaṃsatraye māyāmapekṣate || 13-113 || kṛtyai malaṃ tathā karma śivecchaiveti susthitam | iha khalu uktayuktyā viśvatra sṛṣṭisthitisaṃhāralakṣaṇaṃ nijaṃ kṛtyatrayaṃ kartumīśvarecchaiva pragalbhate, kintu malaṃ karma māyāṃ cāpekṣya | yatparameśvaraḥ "śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ |" ityuktyā māyīye'dhvani anantamukhena sṛṣṭyādi vidadhyāt | na ca tasya īśvaravadananyāpekṣameva svātantryaṃ samasti iti avaśyamasya malādyapekṣaṇīyam | anyathā hi kathaṃ pratipuṃ vicitraṃ sṛṣṭyādi syāditi sarvaṃ sustham || nanu parameśvaraḥ sṛṣṭyādau kṛtyatraye malādyevamapekṣate ityuktam, avaśiṣṭe punaranugrahādau kṛtyadvaye kiṃ tadapekṣate na vā? -- ityāśaṅkyāha -- yattu kasmiṃścana śivaḥ svena rūpeṇa bhāsate || 13-114 || nanu idamardhajaratīyaṃ yadīśvaraḥ kiñcitkṛtyaṃ sāpekṣaṃ kuryāt kiñcicca nirapekṣam? -- ityāśaṅkyāha -- tatrāsya nāṇuge tāvadapekṣye malakarmaṇī | aṇusvarūpatāhānau tadgataṃ hetutāṃ katham || 13-115 || vrajenmāyānapekṣatvamata evopapādayet | yannāma hi malādyaṇutāyā nimittaṃ tatkathaṃ tadapagame hetutāṃ yāyāt, nahi ghaṭasya ghaṭatāyāṃ nimittaṃ mṛccakrasūtrādi tannāśe karparādijanane vā kaścidapekṣate -- iti yuktamuktamasyānugrahe kārye tadviruddhe malakarmaṇī nāpekṣye iti | evamatra māyānapekṣatvamapi upapādanīyam | yatra hi malādyapi nāpekṣaṇīyaṃ tatra kā vārtā tadapekṣāyā ityuktaṃ māyānapekṣatvamata evopapādayediti || tasmādanugrahe kartavye parameśvarasyaiva ananyāpekṣaṃ yuktaṃ kartṛtvam - - ityāha -- tena śuddhaḥ svaprakāśaḥ śiva evātra kāraṇam || 13-116 || nanu yadyevamananyāpekṣa eva anugrahaṃ parameśvaraḥ kuryāt, tattasya taratamabhāvaḥ kutastyaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- sa ca svācchandyamātreṇa tāratamyaprakāśakaḥ | nanu svācchandyamātreṇa ityasiddham, yallokadharmiṇa iva kasyacitkarmādyapekṣyāpi pārameśvaryanugrahaśaktirnipatet? -- ityāśaṅkyāha -- kulajātivapuṣkarmavayo'nuṣṭhānasaṃpadaḥ || 13-117 || anapekṣya śive bhaktiḥ śaktipāto'phalārthinām | yā phalārthitayā bhaktiḥ sā karmādyamapekṣate || 13-118 || tato'tra syātphale bhedo nāpavarge tvasau tathā | śive bhaktireva śaktipāta iti liṅgaliṅginorabhedopacārāt | bhaktirhi nāma asya prāthamikaṃ cihnam | yaduktam -- "tatraitatprathamaṃ cihnaṃ rudre bhaktiḥ suniścalā |" (mā. vi. 14|8) iti | aphalārthināmiti mumukṣūṇām | ādyamiti prāktanam | apekṣyamāṇaṃ ca karma vicitraṃ tat tatphale'pi vaicitryamityuktaṃ tato'tra syātphale bheda iti | karmānapekṣatvādapavarge punarayaṃ bhedo nāsti -- ityāha -- nāpavarge tvasau tatheti || nanu yasya ekaiva avibhaktā bhuktimuktiviṣayā bhaktistasya kathamasau ekatra karmāpekṣate'paratra na iti saṅgacchatāṃ nāma? -- ityāśaṅkyāha -- bhogāpavargadvitayābhisandhāturapi sphuṭam || 13-119 || prāgbhāge'pekṣate karma citratvānnottare punaḥ | citratvāditi | yaduktam -- "kārye viśeṣamādhitsurviśiṣṭaṃ kāraṇaṃ spṛśet | santi bhoge viśeṣāśca vicitrāḥ karmasaṅgatāḥ ||" iti | uttara iti apavarge | yaduktam -- "mumukṣorna viśeṣāya naiḥśreyasapathaṃ prati | nahi brahmaṇi śaṃsanti .................. ||" iti | evamādyaḥ paraḥ śaktipāto dvitīyastvapara iti siddham | yadvakṣyati -- "idaṃ sāramiha jñeyaṃ paripūrṇacidātmanaḥ | prakāśaḥ paramaḥ śaktipāto'vacchedavarjitaḥ || tathāvidho'pi bhogāṃśāvacchedenopalakṣitaḥ | aparaḥ śaktipāto'sau paryante śivatāpradaḥ ||" (13|252) iti || nanu evamīśvarastirobhāve'pi kiṃ sṛṣṭyādivanmalādyapekṣate kimuta anugrahavanna? -- ityāśaṃkya, garbhīkṛtamalādinairapekṣyaṃ tatsvarūpameva tāvadabhidhatte -- anābhāsitarūpo'pi tadābhāsitayeva yat || 13-120 || sthitvā mantrādi saṃgṛhya tyajetso'sya tirobhavaḥ | kaściddhi vastuto'nugrahaśaktipātābhāvāt anābhāsitarūpo'pi parameśvarecchayaiva paravipralambhāya dāmbhikatayā bhaktiśraddhādidarśanena ābhāsitarūpatayeva sthitvā śaivaśāstroktaṃ mantrādi samyagdīkṣādipūrvaṃ gṛhītvā paścādādarābhāvāt yattyajet so'sya tirobhavaḥ | tirohitasyāpi svasvarūpasya gaṇḍoparipiṭakodbhedanyāyenābhidhānaṃ yenāsya kadācidapi saṃsārānniḥsaraṇaṃ na syāt | yaduktamanenaivānyatra -- "kaścittvīśecchayā samyaganāśvastena cetasā | nindanneva bhajeccaryāṃ sa tirohita ucyate || nindyamānamahāmantravidyācaryādikopajam | pāpma taṃ pātayed ghore yātanādhāmni sarvathā ||" (taṃ.vaḍhā.3|73) iti || idānīm "āgamamahauṣadhīṃ vacmi" ityupakrāntaṃ nirvāhayitumāha -- śrīsāraśāstre bhagavānvastvetatsamabhāṣata || 13-121 || etadvastu iti asmadabhimataśaktipātavidhilakṣaṇam || 121 || tadevāha -- dharmādharmātmakairbhāvairanekairveṣṭayetsvayam | asandehaṃ svamātmānamavīcyādiśivāntake || 13-122 || tadvacchaktisamūhena sa eva tu viveṣṭayet | svayaṃ badhnāti deveśaḥ svayaṃ caiva vimuñcati || 13-123 || svayaṃ bhoktā svayaṃ jñātā svayaṃ caivopalakṣayet | svayaṃ bhuktiśca muktiśca svayaṃ devī svayaṃ prabhuḥ || 13-124 || svayamekākṣarā caiva yathoṣmā kṛṣṇavartmanaḥ | anekairdharmādharmātmakairbhāvairiti mukhyatayā saṃsārakāraṇena vicitreṇa kārmeṇa malena -- ityarthaḥ | tadvaditi svayameva svamātmānaṃ, śaktisamūhena iti vāmājyeṣṭhādirūpeṇa, viveṣṭayediti adhitiṣṭhet | ata evoktaṃ -- svayameva badhnāti iti svayameva vimuñcati ca iti | ata evoktaṃ -- bhokteti jñāteti ca yadbhoga eva bandho jñātṛtvameva ca mokṣa iti | na cāsya tāvatiriktāvityuktaṃ svayaṃ bhuktiśca muktiśceti | ata eva sarvamidaṃ viśvaṃ svātmamayatayaiva paśyedityāha -- svayameva upa samīpe lakṣayediti | devīti -- śaktiḥ | ekākṣerati -- parābhaṭṭārikā | etadeva vyanakti -- yathoṣmā kṛṣṇavartmana iti | yathocyate -- "vahnerūṣmeva vijñeyā ............................ |" (neṭa.1|26) iti || etadeva tātparyato vyācaṣṭe -- vastūktamatra svātantryātsvātmarūpaprakāśanam || 13-125 || atra svātmana eva svātantryād baddhatayeva muktatayāpi prakāśanaṃ nāma vastūktam | ayameva tāttviko'rthaḥ pratipāditaḥ -- ityarthaḥ || 125 || na kevalametadatraivoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- śrīmanniśākule'pyuktaṃ mithyābhāvitacetasaḥ | malamāyāvicāreṇa kliśyante svalpabuddhayaḥ || 13-126 || sphaṭikopalago reṇuḥ kiṃ tasya kurutāṃ priye | vyomnīva nīlaṃ hi malaṃ malaśaṅkāṃ tatastyajet || 13-127 || kliśyanta iti -- vṛthā kleśamanubhavanti -- ityarthaḥ | yathā sphaṭikopalagato reṇurvyomagato vā nīlimā tayorna kiñcidapi vastuto malinatvādi kartuṃ śaknutāmevaṃ śuddhabuddhasvabhāvasya ātmanaḥ svecchāmātraparikalpite malakarmaṇī, iti tacchaṅkāṃ tyajet vastutaḥ kiñcidetannāsti -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra -- ṅa malo malinaḥ kaścidvidyate vastutaḥ priye | svamanomalinatvena malamātmani kathyate || malamāyāvicāreṇa kliśyante svalpabuddhayaḥ | sphaṭikopalago reṇuḥ kiṃ tasya kurutāṃ priye || ajñānamātraṃ tu malaṃ jñānaṃ śuddhaṃ svabhāvataḥ | śuddhasvabhāvabodhasya na bandhaḥ syātkadācana || ākāśe nīlimā yadvanmalamevaṃ cidātmanaḥ |" iti || 127 || pūrvācāryairapi etadevoktam -- ityāha -- śrīmānvidyāguruścāha pramāṇastutidarśane | tadevāha - dharmādharmavyāptivināśāntarakāle śakteḥ pāto gāhanikairyaḥ pratipannaḥ || 13-128 || taṃ svecchātaḥ saṃgiramāṇāḥ stavakādyāḥ svātantryaṃ tattvayyanapekṣaṃ kathayeyuḥ | iha gāhanikairgahanaṃ māyāmeva viśvakāraṇatvena abhidadhadbhirbhedavādibhirdharmādharmayoḥ karmaṇoryā vyāptiḥ kāryajanmane prasaraṇaṃ tasyā vināśaḥ pratibandhastadātmanyantare sāmyalakṣaṇe kāle tadapekṣo yaḥ śaktipātaḥ pratipannastameva stavakādyāḥ stotrakārādayaḥ svecchāmātreṇaiva pratijānānāstvadviṣayamananyāpekṣaṃ tatsvātantryamāvedayanti -- ityarthaḥ || 128 || evamiyatā matādīnāṃ tattvaṃ vivecitam, idānīṃ punaḥ śaktipātavicitratāmabhidhātumāha -- tāratamyaprakāśo yastīvramadhyamamandatāḥ || 13-129 || tā eva śaktipātasya pratyekaṃ traidhamāsthitāḥ | yo nāma śaktipātasya tāratamyaprakāśa uktastā eva tīvramadhyamandatāḥ pratyekaṃ traidhamāsthitāḥ | tīvratīvrādirūpatayā asya nava prakārāḥ -- ityarthaḥ || etadeva phalato darśayati -- tīvratīvraḥ śaktipāto dehapātavaśātsvayam || 13-130 || mokṣapradastadaivānyakāle vā tāratamyataḥ | madhyatīvrātpunaḥ sarvamajñānaṃ vinivartate || 13-131 || svayameva yato vetti bandhamokṣatayātmatām | tatprātibhaṃ mahājñānaṃ śāstrācāryānapekṣi yat || 13-132 || svayamiti prasiddhadehapātanimittamantareṇa -- ityarthaḥ | anyakāla iti āsanne viprakṛṣṭe vā | anena ca asya taratamabhāvena traividhyasūcanādapi pratyekaṃ tathātve saptaviṃśatirbhedā bhavanti - iti kaṭākṣitam | punaḥ śabdo vyatireke | tenātra pūrvavanna dehasya nivṛttiḥ kintu ajñānasya | svayameva iti na tu gurutaḥ śāstrato vā | yato'sya svapratibhāta eva evaṃ jñānamudiyādata eva asya mahattve śāstrācāryānapekṣitvaṃ hetuḥ || 132 || nanu ātmānaṃ pratyeva kiṃ bandhamokṣatayātmatāmasau vetti uta paraṃ pratyapi? -- ityāśaṅkyāha -- pratibhācandrikāśāntadhvāntaścācāryacandramāḥ | tamastāpau hanti dṛśaṃ visphāryānandanirbharām || 13-133 || tamastāpāviti śaiṣyau || 133 || nanu evaṃvidhapratibhābhājanabhūto'pi ko nāmāsāviti nirūpyam | na tāvacchāsitā, vyutpattyāsādanasamaye tattvābhāvāt | āsāditavyutpattirhi parānvyutpādayan kāmaṃ śāsitetyucyeta | nāpi śiṣyaḥ, tasya parādheyavyutpattikatvāt | tatkatarastāvadayamiti na jānīmaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- sa śiṣṭaḥ karmakartṛtvācchiṣyo'nyaḥ karmabhāvataḥ | śiṣyata iti svapratibhādheyavyutpattikatvena svapratibhāṃ prati karmaṇo'pi paraṃ prati śāsyatvābhāvena svātantryavivakṣayā kartṛtvāt "lūyate kedāraḥ" itivat karmavadbhāvāt karmaṇi kte śiṣṭa iti | anya ityevaṃpratibhābhājaḥ || sa cāyaṃ sarvaśāstreṣu svayaṃ gurvādyupadeśanairapekṣyeṇa bhavanāt svayaṃbhūḥ -- ityāha -- śiṣṭaḥ sarvatra ca smārtapadakālakulādiṣu || 134 || uktaḥ svayaṃbhūḥ śāstrārthapratibhāpariniṣṭhitaḥ | taduktaṃ prāk - śa tāvatkasyacittarkaḥ svayameva pravartate | sa ca sāṃsiddhikaḥ śāstre proktaḥ svapratyayātmakaḥ ||" (4|40) iti || nanu svayameva cetpratibhāyāḥ samullāsastatkasyacideva iti kutastyo'yaṃ niyamaḥ | bāḍhaṃ, na niyama -- ityāha - yanmūlaṃ śāsanaṃ tena na riktaḥ ko'pi jantukaḥ || 13-135 || vyutpatterhi pratibhātmakameva vastu mūlam | na ca tena pratibhātmanā vastunā tiryakprāyo'pi kaścijjantuḥ svocitavyāpāranaipuṇānyathānupapattyā riktaḥ | ata eva "vyavahārāḥ pratāyante tiraścāmapi yadvaśāt |" ityuktam || 135 || nanu yadyevaṃ tatkasmādaviśiṣṭaiva sarveṣāṃ pratibhā nollaset? -- ityāśaṅkyāha -- tatrāpi tāratamyotthamānantyaṃ dārḍhyakamprate | evaṃ pratibhāyā aviśeṣeṇa saṃbhave'pi tāratamyena samullāsādanantaprakāratvaṃ yataḥ sā dārḍhyakamprate apekṣate, prathamato dṛḍhā kampamānā vā syāt -- ityarthaḥ || kampamānā ca sā yuktyādyapekṣate yato'syā dārḍhyamudiyāt -- ityāha -- yuktiḥ śāstraṃ gururvādo'bhyāsa ityādyapekṣate || 13-136 || vādo vītarāgakathā || 136 || nanu āmukhe kampamānamapi jñānaṃ svayameva kkacidyathāyathaṃ dārḍhyaṃ gacchat dṛṣṭaṃ tatkiṃ yuktyādyapekṣaṇena? -- ityāśaṅkyāha -- kampamānaṃ hi vijñānaṃ svayameva punarvrajet | kasyāpi dārḍhyamanyasya yuktyādyaiḥ kevaletaraiḥ || 13-137 || yuktyādyairiti susaṃvādāyāpekṣyamāṇaiḥ | kevaletarairiti vyastasamastaiḥ | yasya punaḥ svayameva kampamānaṃ vijñānaṃ dārḍhyaṃ gacchet sa nirbhittiriti prāguktaḥ | yasya tu yuktyādyaiḥ sa sabhittika iti || 137 || nanu evamatra phale kaścidviśeṣo'sti na vā? -- ityāśaṅkyāha -- yathā yathā parāpekṣātānavaṃ prātibhe bhavet | tathā tathā gururasau śreṣṭho vijñānapāragaḥ || 13-138 || na kevalaṃ prātibhasyaiva guroḥ parānapekṣatve śreṣṭhatvaṃ yāvatkalpitasyāpi, śāstrīye kkacidaṃśe yena kalpito'pyasau akalpita ityucyate | tasmātprātibhatvameva sarvātmanā jyāyaḥ -- ityāha -- anyataḥ śikṣitānantajñāno'pi pratibhābalāt | yadvetti tatra tatrāsya śivatā jyāyasī ca sā || 13-139 || yaduktaṃ prāk - "yena kenābhyupāyena gurumārādhya bhaktitaḥ | taddīkṣākramayogena śāstrārthaṃ vettyasau tataḥ || abhiṣekaṃ samāsādya yo bhavetsa tu kalpitaḥ | sannapyaśeṣapāśaughavinivartanakovidaḥ || yo yathākramayogena kasṃmiścicchāstravastuni | ākasmikaṃ vrajed bodhaṃ kalpitākalpito hi saḥ || tasya yo'kalpito bhāgaḥ sa tu śreṣṭhatamaḥ smṛtaḥ |" (4|73) iti || 139 || evamakalpitatvādeva prātibhasya gurorna bāhyaṃ kiñcidapekṣaṇīyam -- ityāha -- na cāsya samayitvādikramo nāpyabhiṣecanam | na santānādi no vidyāvrataṃ prātibhavartmanaḥ || 13-140 || ādividvānmahādevastenaiṣo'dhiṣṭhito yataḥ | saṃskārāstadadhiṣṭhānasiddhyai tattasya tu svataḥ || 13-141 || na hi nāmāsya prātibhavartmano gurordīkṣābhiṣekādiḥ saṃskāraḥ kaścidupayuktaḥ, yato'yamādiguruṇā mahādevena svayameva adhiṣṭhitaḥ | tadadhiṣṭhānasiddhyarthaṃ hyeva saṃskārāḥ praṇītāḥ | tadeva punarasya svataḥ siddhamiti kimebhirvyarthaiḥ parikalpitairbhavet || 141 || nanu evamapi vṛttadīkṣo'yamiti na bhavitumarhati? -- ityāśaṅkyāha -- devībhirdīkṣitastena sabhaktiḥ śivaśāsane | tena svatastadadhiṣṭhānena hetunā śivaśāsane śaktipātaprathamacihnabhūtayā bhaktyā yuktaḥ san devībhiḥ dīkṣitaḥ tābhya eva adhigatādhikāra -- ityarthaḥ || evamakalpitatve'pi asya kvacidaṃśe kalpitatvamapi bhavet? -- ityāśaṅkyāha -- dṛḍhatākampratābhedaiḥ so'pi svayamatha vratāt || 13-142 || tapojapādergurutaḥ svasaṃskāraṃ prakalpayet | so'pi prātibho gururdṛḍhatākampratāmūlaistīvramadhyamandādibhedairupalakṣitaḥ san krameṇa svayamātmabhāvanāto vratāderguruto vā svasya ātmano dīkṣādilakṣaṇaṃ saṃskāraṃ prakalpayet yenāyamakalpitakalpakaḥ prāguktaḥ | tathā ca "yastu tadrūpabhāgātmabhāvanātaḥ paraṃ vinā | śāstravitsa guruḥ śāstre prokto'kalpitakalpakaḥ || tasyāpi bhedā utkṛṣṭamadhyamandādyupāyataḥ | bhāvanāto'thavā dhyānājjapātsvapnādvratād dhṛteḥ || prāpnotyakalpitodāramabhiṣekaṃ mahāmatiḥ ||" (4|53) iti || 142 || nanu kimatra pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- yato vājasaneyākhya uktaṃ siñcetsvayaṃ tanum | 13-143 || ityādyupakramaṃ yāvadante tatpariniṣṭhitam | abhiṣikto bhavedevaṃ na bāhyakalaśāmbubhiḥ || 13-144 || yaduktaṃ tatra - "vratādau ca japādau ca tayorante tathaiva ca | yāgaṃ kṛtvātha vidhivatsvena svamabhiṣecayet || yadi saṃpattyabhāvaḥ syānmanasaivaṃ prakalpayet | yasmādidaṃ jagatsarvaṃ manasyantaḥ pratiṣṭhitam ||" ityādi "tataḥ pīyūṣakalaśaṃ kalākamalamaṇḍitam | dhyātvā śirasi tenaiva plāvitaṃ bhāvayed budhaḥ || abhiṣikto bhavedevaṃ na bāhyakalaśāmbubhiḥ | ya evamabhiṣiktaḥ san so'dhikārī japādike ||" ityantam || 144 || etacca na kevalamatraivoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- śrīsarvavīraśrībrahmayāmalādau ca tattathā | nirūpitaṃ maheśena kiyadvā likhyatāmidam || 13-145 || itthaṃ prātibhavijñānaṃ kiṃ kiṃ kasya na sādhayet | yatprātibhādvā sarvaṃ cetyūce śeṣamahāmuniḥ || 13-146 || atraiva yadityādipramāṇanirdeśaḥ | ūce iti pātañjalasūtreṣu || 145-146 || keciccātra vivadante yannāyaṃ sarvasaṃpattiheturiti -- ityāha -- anye tvāhurakāmasya prātibho gururīdṛśaḥ | sāmagrījanyatā kāmye tenāsminsaṃskṛto guruḥ || 13-147 || niyatermahimā naiva phale sādhye nivartate | abhiṣiktaścīrṇavidyāvratastena phalapradaḥ || 13-148 || akāmasyeti mumukṣoḥ | kāmye hi sarvāṃgopasaṃhāreṇa yathāśaktiprayogopagamātsāmagrījanyateti, tatra gurutaḥ prāptadīkṣābhiṣekādiḥ svayaṃ ca cīrṇavidyāvrato guruḥ phalaprado na punastathābhūto'yaṃ prātibhaḥ | ayaṃ hi niyatermahimā yanniyatādeva kāraṇānniyatameva phalaṃ syāditi tanniyatidaśādhiśāyinaḥ sādhakasya kathamevamanyathābhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ || 148 || asmadguravastu etanna manyante -- ityāha -- asadetaditi prāhurguravastattvadarśinaḥ | śrīsomānandakalyāṇabhavabhūtipurogamāḥ || 13-149 || tathāhi trīśikāśāstravivṛtau te'bhyadhurbudhāḥ | tadabhihitameva paṭhati -- sāṃsiddhikaṃ yadvijñānaṃ taccintāratnamucyate || 13-150 || tadabhāve tadarthaṃ tadāhṛtaṃ jñānamādṛtam | yaddhi prātibhaṃ nāma vijñānaṃ tatsarvaśāstreṣu cintāmaṇiprāyamucyate yadasmātkāmyādisarvaphalasaṃpattiḥ syāditi | tasya sāṃsiddhikasya jñānasya abhāve punastadbhavadabhimatamāhṛtaṃ gurvādyādheyatvāt kṛtrimaṃ jñānamāṇavādeḥ śāmbhava eva dvāradvāribhāvena viśrāntyupagamāt tadarthaṃ sāṃsiddhikajñānābhivyaktinimittameva ādṛtam | yena tadeva viśrāntidhāmatayā sarvatra pradhānatayā uddhoṣyate || 150 || yadāgama ityāha - evaṃ yo veda tattvena tasya nirvāṇagāminī || 13-151 || dīkṣā bhavatyasandigdhā tilājyāhutivarjitā | adṛṣṭamaṇḍalo'pyevaṃ yaḥ kaścidvetti tattvataḥ || 13-152 || sa siddhibhāgbhavennityaṃ sa yogī sa ca dīkṣitaḥ | avidhijño vidhānajño jāyate yajanaṃ prati || 13-153 || ityādibhistrīśikoktairvākyairmāheśvaraiḥ sphuṭam | jñānaṃ dīkṣādisaṃskārasatattvamiti varṇitam || 13-154 || iha yaḥ kaścitsāṃsiddhikaṃ jñānaṃ tattvato vetti, tasya bāhyakriyāṃ vinā niḥsandehā nirvāṇagāminī dīkṣā svata eva bhavati | ata evāsau dīkṣitaḥ san nityaṃ siddhibhāgyogī ceti bāhyakriyāmajānāno jānāno vā yajanaṃ prati jāyate kāmyādiviṣayāyāṃ yajikriyāyāṃ kartā bhavet | evamādyairmāheśvarairvākyairdīkṣādisaṃskārasatattvameva sāṃsiddhikaṃ jñānamuktam || 154 || yatpunardīkṣādinimittakaṃ jñānaṃ tajjñānahīnānām -- ityāha -- jñānopāyastu dīkṣādikriyā jñānaviyoginām | ityetadadhunaivāstāṃ svaprastāve bhaviṣyati || 13-155 || adhunaivāstāmeveti śaktipātavicitratānirūpaṇāvasare tatprasaṅgābhāvāt | ata evoktam -- svaprastāve bhaviṣyati iti | svaprastāva iti dīkṣāprakaraṇe || 155 || nanu evaṃ tāttvikasya jñānasya pratibhāvadguruśāstrādilakṣaṇamapi pramāṇamabhivyaktinimittamasti iti kiṃ pratibhāyāmevaivaṃ bharaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- guruśāstrapramāṇāderapyupāyatvamañjasā | pratibhā paramevaiṣā sarvakāmadughā yataḥ || 13-156 || gurvādeḥ pramāṇasyāpi parameva yauktikamupāyatvaṃ saivāsya viśrāntisthānam -- ityarthaḥ | yata iyameva paratattvaikyāpādanena sarvābhīṣṭasaṃpattihetuḥ -- ityuktam sarvakāmadugheti | āṇavāderupāyasya hi dvāradvāribhāvena śāmbhave pratibhātmani avikalpa eva jñāne viśrāntiriti asakṛduktam || 156 || ata evāha -- upāyayogakramato nirupāyamathākramam | yadrūpaṃ tatparaṃ tattvaṃ tatra tatra suniścitam || 13-157 || upāyānāmāṇavādīnāṃ yoge parasparasya saṃbandhe ya āṇavaḥ śākte, śāktaḥ śāṃbhava ityādirūpaḥ kramaḥ tamavalambya nirupāyamata eva akramaṃ yatpratibhātmakaṃ rūpamudeti, tadeva paraṃ tattvaṃ tatra tatra sarvaśāstreṣu suniścitam | nātra kasyacidvimatiḥ -- ityarthaḥ || 157 || nanu yadyevaṃ tatprātibhasya guroranyataḥ svātmani saṃskāraparikalpanena ko'rthaḥ ? -- ityāśaṅkyāha - yastu prātibhabāhyātmasaṃskāradvayasundaraḥ | ukto'nanyopakāryatvātsa sākṣādvarado guruḥ || 13-158 || yaduktam -- "yastvakalpitarūpo'pi saṃvādadṛḍhatākṛte | anyato labdhasaṃskāraḥ sa sākṣādbhairavāyate ||" (4|77) iti || 158 || evaṃ ca pratibhāpi śaktipātasya bāhyānāmupāyānāṃ vaicitryāttaratamabhāvenodiyāt, yena madhyatīvrasyāpi śaktipātasya tīvrādibhedabhinnatvaṃ syāt -- ityāha -- svamuktimātre kasyāpi yāvadviśvavimocane | pratibhodeti khadyotaratnatārendusūryavat || 13-159 || atra ca dṛṣṭāntasāmarthyādantarā yathottaraṃ katicijjanamocane'pi iti labhyate || 159 || nanu iha pratibhāyāḥ sākṣānmadhyatīvraḥ śaktipātaḥ pāripūrṇye nimittamiti nāsti vimatiḥ, taditarad bāhyaṃ punaḥ kiyadanuśīlanādapi prātibhatvaṃ bhajet ? -- ityāśaṅkyāha -- tataḥ prātibhasaṃvittyai śāstramasmatkṛtaṃ tvidam | yo'bhyasyetsa gururnaiva vastvarthā hi viḍambakāḥ || 13-160 || tatastaratamabhāvena pratibhodayāddhetoryaḥ punaridaṃ śrītantrālokasaṃjñamasmatkṛtaṃ śāstraṃ prātibhatvaṃ saṃvedayitumabhyasyetsa samanantarameva saṃpūrṇabodhatvāt prātibho gururbhavet yaddṛkpātamātrātsarvo'pyayaṃ lokastādrūpyamiyāt | yaduktaṃ prāk -- "iti saptādhikāmenāṃ triṃśataṃ yaḥ sadā budhaḥ | āhnikānāṃ samabhyasyetsa sākṣādbhairavo bhavet | saptatriṃśatsusaṃpūrṇabodho yadbhairavo bhavet | kiṃ citramaṇavo'pyasya dṛśā bhairavatāmiyuḥ ||" (1|286) iti | nanu mahatīyaṃ viḍambanā yatsvayameva svakṛtiṃ pratyevaṃ praśaṃsā nāma? -- ityāśaṅkyoktam -- naiva vastvarthā hi viḍambakā iti || 160 || nanu idānīmevoktaṃ na kaścidapi jantuḥ pratibhayā rikta iti, tatkiṃ tadudaye parakīyaśāstrādyapekṣaṇena ? -- ityāśaṅkyāha -- paropajīvitābuddhyā sarva itthaṃ na bhāsate | taduktyā na vinā vetti śaktipātasya māndyataḥ || 13-161 || yataḥ khalu parameva upajīvituṃ pravṛttaḥ sarva evopajīvanānyathānupapattyā itthamuktena prakāreṇa pratibhānavān tathā na prakāśate, yataḥ śaktipātasya māndyāt paroktimantareṇa na kiñcidvetti, sarvatraivāsya guruśāstrāpekṣā -- ityarthaḥ || 161 || na caitatsvopajñameva asmābhiruktam -- ityāha -- sphuṭametacca śāstreṣu teṣu teṣu nirūpyate | teṣu teṣu ityanena sarvaśāstrāvigītatvamasyārthasya uktam || etadeva darśayati - kiraṇāyāṃ tathoktaṃ ca gurutaḥ śāstrataḥ svataḥ || 13-162 || jñānayogyāstathā keciccaryāyogyāstathāpare | tathāśabdena ca kecidyogayogyāḥ kriyāyogyāśca ityākṣiptam | anena caiṣāṃ niyataviṣayatvenāpi śāstrādyapekṣā -- iti kaṭākṣitam || 162 || nanu idaṃ siddhasādhanaṃ yadguruśāstrāpekṣaṃ jñānamudiyāditi | etaddhi lokata eva siddham, kimatra pramāṇopanyāsena | svata eva keṣāñcidetadudeti ityatra punaḥ kiṃ pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- śrīmannandiśikhātantre vitatyaitannirūpitam || 13-163 || praśnottaramukheneti tadabhagnaṃ nirūpyate | abhagnamiti akhaṇḍam || 163 || tadevāha - anirdeśyaḥ śivastatra ko'bhyupāyo nirūpyatām || 13-164 || iti praśne kṛte devyā śrīmāñchaṃbhurnyarūpayat | ko'bhyupāya iti arthātsādhakasya, yenānirdeśye'pi śive jñānamudiyāt | taduktaṃ tatra -- "anirdeśyaḥ śivo hyevaṃ kathitaḥ parameśvaraḥ | upāyaḥ kathyatāṃ deva bhaktānugrahakāmyayā ||" iti || 164 || kiṃ nyarūpayat ? -- ityāha -- upāyo'tra vivekaikaḥ sa hi heyaṃ vihāpayan || 13-165 || dadātyasya ca suśroṇi prātibhaṃ jñānamuttamam | vivekaika iti viveka eva ekaḥ pradhānaṃ svaparāmarśātmā vivekaḥ -- ityarthaḥ | heyamiti māyīyabhāvādi | asyeti sādhakasya || 165 || tato'pi kim? -- ityāha - yadā pratibhayā yuktastadā muktaśca mocayet || 13-166 || paraśaktinipātena dhvastamāyāmalaḥ pumān | taduktaṃ tatra - "upāyo devadeveśi vivekastatra vai paraḥ | heyatāṃ caiva saṃsāre jñātvā janturvimocayet || anitye'smiñchivo hyekaḥ śivaḥ(nityaḥ)sarvagataḥ prabhuḥ | māyīyānyujjhya bhāvāni yadā bhāvena bhāvayet || dadātyasya ca suśroṇi prātibhaṃ jñānamuttamam | yadā prātibhasaṃyukto mucyate mocayettadā || paraśaktinipātena dhvastamāyāmalaḥ pumān | paraṃ yāti padaṃ yatra gatvā bhūyo na jāyate || iti || 166 || nanu samanantarameva "dīkṣayonmocya deveśi adhvabandhātsudāruṇāt | sarvajñādiguṇāṃścaiva śiśorāpādayedguruḥ ||" ityādinā dīkṣayā mokṣaḥ -- ityuktam | idānīṃ tu prātibhānamucyate iti kimetaduktam? -- ityāha -- nanu prāgdīkṣayā mokṣo'dhunā tu prātibhātkatham || 13-167 || kathamiti ubhayormadhyātkataratpramāṇam -- ityarthaḥ | taduktaṃ tatra - "dīkṣayā pūrvamevoktaḥ pudgalasya bhavārṇavāt | mokṣo'dhunā vadasyevaṃ prātibhasyeva tatkatham || pramāṇamatra deveśa prātibhaṃ vā'tha dīkṣaṇam | etanme vada kāmāre sphuṭārthena maheśvara || iti || 167 || etadapyuttarayati parameśvaraḥ -- ityāha -- iti devyā kṛte praśne prāvartata vibhorvacaḥ | dīkṣayā mucyate jantuḥ prātibhena tathā priye || 13-168 || iyānpunaranayorviśeṣaḥ -- ityāha -- gurvāyattā tu sā dīkṣā badhyabandhanamokṣaṇe | prātibho'sya svabhāvastu kevalībhāvasiddhidaḥ || 13-169 || badhyabandhanamokṣaṇanimittaṃ parāpekṣā -- ityarthaḥ || 169 || nanu kiṃ nāmāsya kevalībhāvasiddhyā ? -- syādityāha -- kevalasya dhruvaṃ muktiḥ paratattvena sā nanu | nṛśaktiśivamuktaṃ hi tattvatrayamidaṃ tvayā || 13-170 || nā badhyo bandhane śaktiḥ karaṇaṃ kartṛtāṃ spṛśat | śivaḥ karteti tatproktaṃ sarvaṃ gurvāgamādaṇoḥ || 13-171 || punarvivekāduktaṃ taduttarottaramucyatām | kathaṃ vivekaḥ kiṃ vāsya devadeva vivicyate || 13-172 || paratattvena kevalasyeti kevalaparatattvātmā mukta eva bhavet -- ityarthaḥ | evamapi devī punaḥ praśnayati -- nanu ityādi | iha tāvannaraśaktiśivātmakaṃ viśvamiti sarvaśāstreṣu uktam | tatra bandhanakriyāyāṃ nā naro badhyaḥ, karmakartrāveśamayī śaktiśca kartṛtāṃ spṛśatkaraṇam, śivaśca kartā ityetatsarvamaṇorgurutaśca śāstrataścopadeśyatayoktam | yenāsya badhyabandhabandhayitṛvibhāgāvabhāsapuraḥsaraṃ mahājñānamudiyāt | bhūyaśca tadevottarādāgamādapyuttaramanuttaraṃ vivekāduktam | tadasya sādhakasya kathaṃ vivekastadutpādakaḥ prakāraḥ, kiṃ vā vivecyamityucyatāṃ saṃśayaviparyayādivyudasanena nirṇīyatām -- ityarthaḥ | taduktam -- "tattvaṃ trividhamākhyātaṃ naraśaktiśivātmakam | śivātmakaṃ sarvagataṃ niṣprapañcamalepakam || taddharmadharmiṇī śaktistvayā''khyātā maheśvara | bandhyabandhanabhāvena naratattvamudāhṛtam || kartṛtve karaṇatve ca śaktitattvaṃ tvayoditam | tacca gurvāgamātsādhyamaṇubhiścoditaṃ sphuṭam || vivekāttatkathaṃ labhyaṃ bhūya evocyate tvayā | prātibhasya ca jñānasya gurvāmnāyāgatasya ca || dvaidhaṃ kimetaduddiṣṭaṃ mohanāya mamādhunā | uttarottaramasmāttu sphuṭamākhyāhi śaṅkara || yena niḥsaṃśayā siddhirmuktirante bhavatyaṇoḥ | kathaṃ vivekaḥ kiṃ vā'sya devadeva vivicyate || iti | nṛśaktiśivamiti gurvāgamāditi ca samāhāre dvandvaḥ || 172 || etacca nirṇetuṃ parameśvaraḥ pratyuvāca -- ityāha -- ityukte parameśānyā jagādādiguruḥ śivaḥ | tadevāha -- śivāditattvatritayaṃ tadāgamavaśādguroḥ || 13-173 || adharottaragairvākyaiḥ siddhaṃ prātibhatāṃ vrajet | yannāma hi naraśaktiśivātmakaṃ tattvatrayaṃ tadgurorāgamācca praśnaprativacanarūpairvākyaiḥ siddhaṃ yathāyathaṃ tāttvikena rūpeṇa prarohamupagataṃ prātibhatāṃ vrajet prātibhaṃ jñānamasya jāyate -- ityarthaḥ || nanu prātibhatvaṃ vastusaditi asakṛduktaṃ tatkathamiha śivāditattvatrayameva gurvādimāhātmyātprātibhatāṃ vrajedityuktam? -- ityāśaṅkyāha -- dīkṣāsicchinnapāśatvādbhāvanābhāvitasya hi || 13-174 || vikāsaṃ tattvamāyāti prātibhaṃ tadudāhṛtam | yannāma hi guruto dīkṣāsicchinnapāśasya, āgamataśca bhāvanābhāvitasya sādhakasya vastusadeva pratibhātattvaṃ vikasvaratāṃ yāyāt, tadevocyate prātibhaṃ jñānamiti | taduktam -- "tadāgamavaśātsādhyaṃ guruvaktrānmahādhipe | śivaśaktikarāveśādguruḥ śiṣyaprabodhakaḥ || adharottaragairvākyaiḥ prabhuśaktyupabṛṃhitaḥ | tacchaktyā suprabuddhasya dhvastamāyāmalasya ca || dīkṣāsicchinnapāśasya bhāvanābhāvitasya ca | vikāsaṃ tattvamāyāti yattajjñānamidaṃ priye || prātibhaṃ tatsamākhyātaṃ tattvajñānasya bhāvanāt | iti || 174 || etadeva dṛṣṭāntopadarśanena hṛdayaṅgamayati -- bhasmacchannāgnivatsphauṭyaṃ prātibhe gauravāgamāt || 13-175 || bījaṃ kāloptasaṃsiktaṃ yathā vardheta tattathā | yogayāgajapairuktairguruṇā prātibhaṃ sphuṭet || 13-176 || yathā hi bhasmacchanno'gnirmukhamārutādinā sphuṭatāṃ yāyāt, yathā vā svakāla evoptaṃ saṃsiktaṃ ca bījamaṃkurapallavādirūpatayābhivyaktimiyāt, tathā prātibhamapi jñānaṃ gurūpadiṣṭairyāgayogādibhiriti | taduktam - "yathāgnirbhasmanā cchannastadapāsyendhanendhitaḥ | samīraṇabalāviṣṭo bhūritejā varānane || prabhaviṣṇuḥ prakāśārcirevametadbhavetsphuṭam |" iti | "yathoptaṃ kālato bījaṃ tatsusiktamatha kramāt | aṃkuraiḥ pallavairāḍhyaṃ tatpuṣpādiphalānvitam || vyāpakaṃ viṭapaṃ tadvadgurutaḥ prātibhaṃ priye |" iti ca || 176 || evaṃ gurvāmnāyagataṃ prātibhaṃ jñānaṃ nirūpya, pātropakṛtaṃ tadeva svābhāvikaṃ nirūpayituṃ prathamaṃ tāvadvivekasyaiva svarūpam nirūpayati -- viveko'tīndriyastveṣa yadāyāti vivecanam | paśupāśapatijñānaṃ svayaṃ nirbhāsate tadā || 13-177 || prātibhe tu samāyāte jñānamanyattu sendriyam | vāgakṣiśrutigamyaṃ cāpyanyāpekṣaṃ varānane || 13-178 || tattyajed buddhimāsthāya pradīpaṃ tu yathā divā | yaḥ punaratīndriyaḥ pramāṇāgocara eṣa saṃvillakṣaṇo'rtho vicārapadavīmabhyupeyāt sa svaparāmarśātmā viveko nāma, yattasminsati svayamananyāpekṣameva badhyabandhabandhayitṛviṣayaṃ prātibhaṃ jñānaṃ parisphuret, yasminnabhyudite dinakṛtsthānīyāṃ buddhiṃ samyagjñānamāsthāya pradīpamiva dine tadanyatsaṃkucitaṃ jñānaṃ vāgupalakṣitaiḥ karmendriyairakṣiśrutyupalakṣitairbuddhīndriyaiśca gamyaṃ sendriyamantaḥkaraṇairgamyaṃ ca, ata evānyāpekṣaṃ tyajet | etadavadhīraṇena mahāprakāśa eva viśrānto bhavet -- ityarthaḥ | taduktam -- "viveko'tīndriye bhāve yadāyāti vivecanam | paśupāśapatijñānaṃ svayameti vicāratām || prātibhe tu samāyāte jñānamanyattu sendriyam | vāgakṣiśrutigamyaṃ tu anyāpekṣaṃ varānane || tattyajyed buddhimāsthāya pradīpaṃ tu yathā divā | iti || ata evāsyārvāgdarśivailakṣaṇyamapi jāyate -- ityāha -- prādurbhūtavivekasya syāccidindriyagocare || 13-179 || dūrācchrutyādivedhādivṛddhikrīḍāvicitritā | prādurbhūtavivekasya hi sādhakasya śabdādāvindriyārthe viṣaye dūrācchrutyādivicitritā cit syāt deśakālākāraviprakṛṣṭādiviṣayā saṃvittirasya jāyate -- ityarthaḥ| taduktam -- "prādurbhūtavivekasya lakṣaṇaṃ yatpravartate | tathā te kathayiṣyāmi yena yenendriyeṇa tu || sādhyaṃ yattasya tasyaivaṃ pāṭavaṃ jāyate bhṛśam | dūrācchravaṇavijñānaṃ mananaṃ cāvalokanam ||" iti || "krīḍākarmāṇyathoktāni sarvatantroditāni tu | kṣaṇenānubhavettāni śaktijñānopavṛṃhitaḥ || ṣaṭcakraṃ ṣoḍaśādhāraṃ kulaṃ jānāti suvrate | mantravedhādi kurute svasthāveśādikāni tu || kṣaṇādanyāni viśate purāṇi naganandini | iti ca || prarūḍhavivekasyāsya punarevaṃ siddhiṣu vaimukhyātparasaṃvidviśrāntireva bhavet -- ityāha -- sarvabhāvavivekāttu sarvabhāvaparāṅmukhaḥ || 13-180 || krīḍāsu suviraktātmā śivabhāvaikabhāvitaḥ | māhātmyametatsuśroṇi prātibhasya vidhīyate || 13-181 || svacchāyādarśavatpaśyed bahirantargataṃ śivam | iha khalu sarveṣāṃ bhāvānāṃ saṃvideva satatvam, na tu bāhyaṃ kiñcinnīlādirūpatvamityevamātmakādvivekāttadvaivaśyahīno'ta eva parapurapraveśādiprāyāsu krīḍāsu viraktātmatvātparaprakāśamayyāṃ śivasattāyāmeva prādhānyena viśrānto yena darpaṇa iva bimbapratibimbodayātmanā svaṃ sarvatra śivameva bahirantargataṃ paśyettadekaghanākāratayā viśvaṃ sākṣātkuryāt -- ityarthaḥ | nanu kathamekadaivāyaṃ bahirantaśca śivaṃ draṣṭuṃ śaknuyāt? -- ityāśaṅkyoktam -- "prātibhasyaitanmāhātmyaṃ vidhīyate" iti || evaṃ cāsya heyamupādeyaṃ vā kiñcinnāsti ityayamakiñcitkarīṣu parimitāsu siddhiṣu nibandhanabhūtaṃ pratiniyataṃ dhyānādyapahāya parāmeva saṃvidaṃ paraṃ parāmṛśet -- ityāha -- heyopādeyatattvajñastadā dhyāyennijāṃ citim || 13-182 || tadeti prātibhasyaivaṃ māhātmye sati -- ityarthaḥ | taduktam - śarvabhāvavivekena sarvabhāvaparāṅmukhaḥ | vivekī suviraktātmā śivabhāvaikatatparaḥ || prākāmyametatsuśroṇi prātibhasya vidhīyate |" iti | "yathādarśagatāṃ cchāyāṃ paśyati svāṃ tathā priye | bahirantaḥsthitaṃ devaṃ śivaṃ sarvagataṃ vibhum ||" iti | śvapnendrajālavatsarvaṃ siddhiyogaṃ vibhāvayet | dṛṣṭvavaṃ lakṣaṇaṃ bhadre prātibhasya tu sādhakaḥ || heyopādeyatattvajñastadā dhyāyecchivaṃ vibhum |" iti ca | nanu akiñcitkaryaścetsiddhayastatkimarthamuktāḥ? -- ityāśaṅkyāha -- siddhijālaṃ hi kathitaṃ parapratyayakāraṇam | ihaiva siddhāḥ kāyānte mucyeranniti bhāvanāt || 13-183 || siddhirhi nāma pareṣāṃ pratyayamātram, anyathā dehānte muktiriti kasya samāśvāsaḥ syāt || 183 || yasya punaḥ parapratyayānapekṣatvena paratattva eva bhāvanādārḍhyaṃ sa jīvanneva muktaḥ -- ityāha - parabhāvanadārḍhyāttu jīvanmukto nigadyate | etadevopasaṃharati - etatte prātibhe bhede lakṣaṇaṃ samudāhṛtam || 13-184 || atra ca na kevalametadeva lakṣaṇaṃ yāvadanyadapi -- ityāha -- śāpānugrahakāryeṣu tathābhyāsena śaktatā | śaktatetyarthātprādurbhūtavivekasya | prarūḍhaviveko hi krīḍāprāyāsu siddhiṣu anāsaṅgānmādhyasthyamavalambamānaḥ paratattva eva viśrānto yenāsau svayaṃ muktaḥ san parānapi mocayet || 184 || tadāha - teṣūdāsīnatāyāṃ tu mucyate mocayetparān || 185 || nanvātmā svata eva śuddhabodhasvabhāva iti kiṃ nāmāsyāvaśiṣyate yatpratibhā kuryāditi kiṃ tayāsya? -- ityāśaṅkyāha -- bhūtendriyādiyogena baddho'ṇuḥ saṃsared dhruvam | sa eva pratibhāyuktaḥ śaktitattvaṃ nigadyate || 13-186 || tatpātāveśato muktaḥ śiva eva bhavārṇavāt | sa eva bhūtendriyādiyukto baddho'ṇuḥ pratibhayā yuktaḥ prādurbhūtavivekaścet tacchaktitattvaṃ nigadyate śuddhavidyādaśādhiśāyī bhavet yena tadanugrahanigrahādyanekakāryakaraṇapravaṇatāmiyāt | tatraiva labdhaprarohaḥ punarasau bhavārṇavānmuktaḥ śiva eva tathāṇurūpatāvadhīraṇena śaktiniḥśreṇikākramaṇakrameṇa paradhārādhirohitayā parasyāmeva saṃvidi viśrānto bhavet -- ityarthaḥ | etena codyasamādhānābhyāmupakrāntaṃ naraśaktiśivātmakaṃ tattvatrayameva prātibhavijñānātmakatāṃ yāyāditi nirvāhitam | taduktam -- "yadā devi mahānsthūlo guṇatrayasamanvitaḥ | bhūtendriyādiyogena badhyate cāpyaṇustadā || saṃsāre saṃsarettena baddho'ṇurvaravarṇini | sa eva pratibhāyuktaḥ śaktitattvaṃ nigadyate || tatpātāveśato janturmucyate tu bhavārṇavāt | hitvā kāraṇaṣaṭkaṃ tu śivatattve layaṃ vrajet || iti te sarvamākhyātaṃ yathābhedadvayaṃ priye |" iti || evamupapādite'pi prātibhasya dvaidhe devī punaḥ praśnayati -- nanvācāryātsendriyaṃ tajjñānamuktamatīndriyam || 13-187 || vivekajaṃ ca tadbuddhyā tatkathaṃ syānnirindriyam | iha tāvadgauravaṃ jñānaṃ buddhyāntaḥkaraṇanirvartyatvātsendriyamuktam, vivekajaṃ ca tannirindriyam | tatra tadvivekajaṃ jñānaṃ "buddhimāsthāya" ityādyuktyā buddhyopalakṣitamapi kathaṃ nirindriyaṃ syāt śaśaviṣāṇavadatyantamasadeva -- ityarthaḥ | taduktam -- śendriyaṃ caiva guruto jñānamuktamatīndriyam | vivekajanma no buddhyā vinā deva pravartate || nirindriyatvaṃ tu kathaṃ procyate tasya śaṅkara | etacchaśaviṣāṇena pratibhāti samaṃ mama ||" iti || evamuktaśca bhagavān pratyuvāca -- ityāha -- iti pṛṣṭo'bhyadhātsvāntadhiyorjāḍyaikavāsanāt || 13-188 || akṣatvaṃ pravivekena tacchittau bhāsakaḥ śivaḥ | iha manobuddhyorjāḍyaikalakṣaṇātsaṃskārādullasatā parasparasya saṅkalpyādadhyavaseyācca viṣayātprakṛṣṭena bhedena akṣatvamindriyatvaṃ yato'nayorbandhakatvam | tasya ca jāḍyasaṃskārakāraṇasya bhedasyāvṛttyā yathoktasvarūpatayā prakṛṣṭena vivekena cchittau nivṛttau śiva eva bhāsako nirindriyā saṃvideva sarvataḥ samujjṛmbhata iti siddhaṃ vivekajasya jñānasyātīndriyatvam || nanu jāḍyātmaiva saṃskāro bhedanibandhanamiti kenoktam? -- ityāśaṅkyāha -- saṃskāraḥ sarvabhāvānāṃ paratā parikīrtitā || 13-189 || parateti bhinnatā -- ityarthaḥ | parikīrtiteti sarvaiḥ | yadabhiprāyeṇaiva prāk "paricchinnaprakāśatvaṃ jaḍasya kila lakṣaṇam |" (3|101) ityādyuktam | taduktam -- "indriyatvaṃ manobuddhyorvāsanātaḥ sureśvari | jaḍatvātteṣu tadbhāvādindriyatvaṃ tu bandhakam || vivekayuktyā tacchedaḥ śivatattvaprakāśakaḥ | saṃskāraḥ sarvabhāvānāṃ paratā parikīrtitā ||" iti || 189 || sā ceha nāsti -- ityāha -- manobuddhī na bhinne tu kasmiṃścitkāraṇāntare | viveke kāraṇe hyete prabhuśaktyupavṛṃhite || 13-190 || iha hi manobuddhī mūlakāraṇe viveke samullasati kasmiṃścicchuddhavidyātmani kāraṇāntare svasvarūpatiraskārāttadrūpatājanmane na bhinne bhavato yata ete prabhuśaktyupavṛṃhite tadaikātmyamāpanne -- ityarthaḥ || 190 || nanu yadyevaṃ tanmanobuddhī vinā jñānasyotpattireva na syāditi kṛtaṃ nirindriyatvādivicāreṇa? -- ityāśaṅkyāha - na manobuddhihīnastu jñānasyādhigamaḥ priye | parabhāvāttu tatsūkṣmaṃ śaktitattvaṃ nigadyate || 13-191 || na hi mano buddhiṃ vā vihāya jñānasyādhigamo'vabhāso bhavet, kintu te eva manobuddhī proktayuktyā svasvarūpanimajjanena sūkṣmaṃ śāktaṃ rūpamadhikṛtya etajjñānaṃ janayataḥ -- ityuktam -- "parabhāvāttu tatsūkṣmaṃ śaktitattvaṃ nigadyate |" iti || 191 || nanu yadyevaṃ, tadvivekasyāpyatra kasmātkāraṇatvamuktam -- ityāśaṅkyāha -- vivekaḥ sarvabhāvānāṃ śuddhabhāvānmahāśayaḥ | mahāśaya iti sarvabhāvakroḍīkaraṇasahiṣṇuḥ -- ityarthaḥ || nanu buddhirapi ubhayato darpaṇaprakhyā bhoktṛbhogyātmasarvabhāvaparisphuraṇasahiṣṇurityuktaṃ tatkathaṃ tāmapahāya vivekasya evaṃrūpatvamucyate? -- ityāha -- buddhitattvaṃ tu triguṇamuttamādhamamadhyamam || 13-192 || aṇimādigataṃ cāpi bandhakaṃ jaḍamindriyam | triguṇatvādeva ca uttamādhamamadhyamamityuktam, aṇimādigatatvādeva bhogajālāsaktikāritayā bandhakam | taduktam -- "buddhitattvaṃ mahādevi pradhānāśayagocaram | tamo rajastathā sattvamuttamādhamamadhyamam || aṇimādivibhedena bhogajālasamāvṛtam |" iti || iha "akke cenmadhu vindeta kimarthaṃ parvataṃ vrajet |" iti bhaṅgyā prātibhādeva cenmuktistatkimanekāyāsasādhyayā dīkṣayā iti punardevī praśnayati -- nanu prātibhato muktau dīkṣayā kiṃ śivādhvare || 193 || taduktam - "prātibhena maheśāna mucyate yadi pudgalaḥ | tatkimarthaṃ śiśordīkṣā kriyate tu śivādhvare ||" iti || 193 || etadapi parameśvaraḥ pratyuktavān -- ityāha -- ūce'jñānā hi dīkṣāyāṃ bālavāliśayoṣitaḥ | pāśacchedādvimucyante prabuddhyante śivādhvare || 13-194 || tasmāddīkṣā bhavatyeṣu kāraṇatvena sundari | dīkṣayā pāśamokṣe tu śuddhabhāvādvivekajam || 13-195 || eṣviti bālādiṣvajñāneṣu, ataścājñaviṣayā dīkṣā iti viśeṣaḥ | kāraṇatveneti mukteḥ prabodhasya ca | ata eva teṣāṃ dīkṣayā pāśamokṣe kṛte śuddhabhāvāt vivekajaṃ prātibhaṃ jñānaṃ samudiyāt || nanu etannyāyamukhenaiva kasmānnopapāditaṃ kiṃ pratipadaṃ tadgranthapāṭhena? -- ityāśaṅkyāha -- ityeṣa paṭhito granthaḥ svayaṃ ye boddhumakṣamāḥ | teṣāṃ śivoktisaṃvādād bodho dārḍhyaṃ vrajediti || 13-196 || etacca na kevalamatraivoktam, yāvadanyatrāpi -- ityāha -- śrīmanniśāṭane cātmaguruśāstravaśāttridhā | jñānaṃ mukhyaṃ svopalabdhi vikalpārṇavatāraṇam || 13-197 || mantrātmabhūtadravyāṃśadivyatattvādigocarā | śaṅkā vikalpamūlā hi śāmyetsvapratyayāditi || 13-198 || yadyapyatra gurutaḥ śāstrataḥ svataśceti tridhā jñānamuktaṃ tathāpi vikalpārṇavatārakatvātsvopalabdhi svata udbhūtaṃ jñānaṃ mukhyaṃ yatastīvramadhyaśaktipātavataḥ svapratyayādeva prādhānyena vikalpamūlā mantrādiviṣayā ṣoḍhā śaṅkā śāmyedavikalpasvātmasaṃvidviśrānto bhavet -- ityarthaḥ | aṃśeti siddhādyā mantrāṃśakāstatprakāratvānmantrāśaṅkāyāmevāntarbhūtāḥ | ādiśabdaḥ prakāre | tena dravyaśaṅkāprakārabhūtāyā jātiśaṅkāyā api grahaṇam | taduktaṃ tatra -- "tripratyayamidaṃ jñānamātmā śāstraṃ gurormukham | prādhānyātsvopalabdhiḥ syādvikalpārṇavatāriṇī || vikalpājjāyate śaṅkā sā śaṅkā bandharūpiṇī | bandho'nyo na hi vidyeta ṛte śaṅkāṃ vikalpajām || vikalpāyāsayuktasya na hi syācchreyasī gatiḥ | mantraśaṅkātmaśaṅkā ca dravyaśaṅkā tathā punaḥ || bhūtaśaṅkā tathā divyakarmaśaṅkā parā matā | pañcadhā tu smṛtā śaṅkā tattvaśaṅkā parā smṛtā || ṣaḍvadhāṃ kathayiṣyāmi yathā mokṣamavāpsyasi |" ityādyupakramya "tasmātsarvaprayatnena svātmapratyayakāraṇam | svasaṃvittikaraṃ nṝṇāṃ naraśaktiśivātmakam || boddhavyaṃ layabhedena yathāpratyayamātmani | vikalpakṣīṇacittastu paramādvaitabhāvitaḥ || mucyate nātra sandeha iti satyaṃ bravīmi te ||" iti || 198 || nanu śrīpūrvaśāstramadhikṛtyedamucyate ityupakrāntaṃ tatkimiha śrīmannandiśikhādyavāntaragranthārthakathanena? -- ityāśaṅkyāha -- enamevārthamantaḥsthaṃ gṛhītvā mālinīmate | mālinīmate nirūpitamiti prācyena saṃbandhaḥ | tadeva paṭhati -- evamasyātmanaḥ kāle kasmiṃścidyogyatāvaśāt || 13-199 || śaivī saṃbadhyate śaktiḥ śāntā muktiphalapradā | tatsaṃbandhāttataḥ kaścittatkṣaṇādapavṛjyate || 13-200 || ityuktvā tīvratīvrākhyaviṣayaṃ bhāṣate punaḥ | ajñānena sahaikatvaṃ kasyacidvinivartate || 13-201 || rudraśaktisamāviṣṭaḥ sa yiyāsuḥ śivecchayā | bhuktimuktiprasiddhyarthaṃ nīyate sadguruṃ prati || 13-202 || tamārādhya tatastuṣṭāddīkṣāmāsādya śāṅkarīm | tatkṣaṇādvopabhogādvā dehapātācchivaṃ vrajet || 13-203 || etacca svayameva vyācaṣṭe -- asyārtha ātmanaḥ kācitkalanāmarśanātmikā | svaṃ rūpam prati yā saiva ko'pi kāla ihoditaḥ || 13-204 || yogyatā śivatādātmyayogārhatvamihocyate | asya ślokacatuṣṭayasyāyamarthaḥ yadātmano yā kācid bahirmukhatāvilakṣaṇā svātmapratyavamarśanātmikā kalanā, saiveha ko'pi karmasāmyādivilakṣaṇāntaḥsparśātmā kālaḥ, yaduktaṃ kasmiṃścitkāla iti | śivatādātmyalakṣaṇaṃ yogamarhati iti yogyastasya bhāvo yogyatā tādrūpyagrahaṇasahiṣṇutvamityuktaṃ -- yogyatāvaśāditi || nanu svātmapratyavamarśe vyatiriktaṃ tāvannimittaṃ kiñcinnāpekṣaṇīyaṃ tatpūrvamapi so'stu, yadvā idānīmapi mā bhūt? -- ityāśaṅkyāha -- pūrvaṃ kiṃ na tathā kasmāttadaiveti na saṅgatam || 13-205 || tathābhāsanamujjhitvā na hi kālo'sti kaścana | yadi nāma hi parasya prakāśasya tathāsvarūpaparāmarśātmakatayāvabhāsanamapahāya tannirapekṣaḥ svatantraḥ kaścitkālaḥ syāt, tat tadadhikāreṇa codyetāpi yadidānīmiva pūrvamapi kasmānnaitaditi | sa eva punaḥ prakāśyadaśāmadhiśayānaḥ prakāśyatvādeva prakāśaikātmyāpattestadatirekeṇa nāstītyasaṅgatamevaitat || nanu yadyevaṃ tatkathametadatītavartamānādyābhāsasaṃbhinnatayā bhāvajātaṃ bhāyāt? -- ityāśaṅkyāha -- svātantryāttu tathābhāse kālaśaktirvijṛmbhatām || 13-206 || na tu paryanuyuktyai sā śive tanmahimoditā | māyāpade punastatsvātantryādatītavartamānādyābhāsanimittaṃ vijṛmbhatāṃ nāma kālaśaktiḥ, parasminprakāśe punastadabhedamādhātuṃ na samarthā yatastatsphāramātramevāsāvityuktaṃ prāgbahuśaḥ | evamātmanaḥ svasvarūpāmarśane sati śivatādātmyārhatayā tacchaktiḥ saṃbadhyata iti prathamaślokārthaḥ || nanu "avasthātritaye'pyasmiṃstirobhāvanaśīlayā | śivaśaktyā samākrāntāḥ prakurvanti viceṣṭitam || (mā.vi.5|36) ityādyuktyā sadaivaiṣāṃ śivaśaktisaṃbandho'sti, tatkasmiṃścitkāle sā saṃbadhyate ityetatkasmāduktam? -- ityāśaṅkāṃ pradarśya pratikṣipati -- nanu śaivī mahāśaktiḥ saṃbaddhaivātmabhiḥ sthitā | satyaṃ sācchādanātmā tu śāntā tveṣā svarūpadṛk || 13-207 || ācchādanātmeti prakāśātmasvarūpāvaraṇāt, svarūpadṛgiti tattadāvaraṇavigamanena paripūrṇasvasvarūpaprakāśikā -- ityarthaḥ | yaduktam - "vāmā saṃsāravamanā svarūpāvaraṇātmikā |" iti | tathā "krameṇa sarvabhogāptasaṃskārārthaparamparām | saṃjihīrṣurmahāpūrṇā jyeṣṭhā mokṣaikapaddhatiḥ ||" iti || 207 || nanvasya svarūpāvaraṇadarśanādyanekakāryakaraṇapravaṇatayā vimarśamayī svātantryaśaktireva sarvataḥ samujjṛmbhate, tat ācchādanātmā vāmeti śāntā ca jyeṣṭhā ityetatkathamuktam? -- ityāśaṅkyāha -- kṣobho hi bheda evaikyaṃ praśamastanmayī tataḥ || 13-208 || bhedo hi kṣobha eva na tu śāntatvam | ekyamabhedaśca praśama eva na tu kṣobhaḥ | tato hetoreṣā śaktistanmayī kṣobhamayī praśamamayī ca bhavet, yenoktamiyamācchādanātmā śāntā ceti || nanu bhavatvevaṃ śāntā punaḥ kiṃ samanantarameva svarūpam darśayeduta kenacitkrameṇa? -- ityāśaṅkyāha -- tayā śāntyā tu saṃbaddhaḥ sthitaḥ śaktisvarūpabhāk | tyaktāṇubhāvo bhavati śivastacchaktidārḍhyataḥ || 13-209 || tayā śāntyā śāntayā śaktyā punaḥ saṃbaddhaḥ sthitaḥ san ātmā śaktisvarūpabhāk sākṣācchuddhavidyādaśādhiśāyī bhavet, ata eva tyaktāṇubhāvaḥ saṃstasyāmeva śaktau dārḍhyaṃ tadāveśavaivaśyamāśritya śivo bhavati tattadāvaraṇatiraskariṇītiraskārādabhivyaktapūrṇakartṛtvasatattvasaṃvi dekarūpaḥ syāt -- ityarthaḥ | yaduktaṃ samanantarameva -- śa eva pratibhāyuktaḥ śaktitattvaṃ nigadyate | tatpātāveśato muktaḥ paśureva bhavārṇavāt ||" iti || 209 || nanvevamasya svarūpalābhaḥ kiṃ satyeva dehe bhavet, utāsati? -- ityāśaṅkyāha -- tatrāpi tāratamyādivaśācchīghracirāditaḥ | dehapāto bhavedasya yadvā kāṣṭhāditulyatā || 13-210 || nanu ahañcamatkārasāraparasaṃvidadvayamaye'pi asmaddarśane yadi jīvato'pi kāṣṭhāditulyatā nāma muktistatsarvaguṇacchedādevaṃprāyāṃ muktimabhidadhatāmakṣapādānāṃ ka iva upahāsāvasaraḥ? -- ityāśaṅkyāha -- samastavyavahāreṣu parācīnitacetanaḥ | tīvratīvramahāśaktisamāviṣṭaḥ sa sidhyati || 13-211 || sa tīvratīvraśaktibhāk samasteṣu bāhyavyavahāreṣu parācīnitaṃ parāci bhavaṃ saṃpāditaṃ cetanaṃ yena sa parāṅmukhīkṛtānusaṃdhānaḥ siddhyati parasaṃviccamatkārānubhavalābhabhājanaṃ bhavati -- ityarthaḥ || evametadupasaṃharannanyadupakṣipati -- evaṃ prāgviṣayo grantha iyānanyatra tu sphuṭam | granthāntaraṃ madhyatīvraśaktipātāṃśasūcakam || 13-212 || prāgviṣaya iti tīvratīvraśaktipātaviṣayaḥ | iyāniti sārdhaślokarūpaḥ | anyatreti madhyatīvramandatīvrākhye śaktipātadvaye | madhyatīvrākhyasya dvitīyasya śaktipātasya prāthamikenāṃśena bhāgena sūcakamarthād dvitīyenāṃśena, tacca mandatīvrākhyasya tṛtīyasyāsya sūcakam | yadvakṣyati -- śa ityanto grantha eṣa dvitīyaviṣayaḥ sphuṭaḥ | anyastu mandatīvrākhyaśaktipātavidhiṃ prati" || iti || 212 || tadeva vyācaṣṭe - ajñānarūpatā puṃsi bodhaḥ saṅkocite hṛdi | saṅkoce vinivṛtte tu svasvabhāvaḥ prakāśate || 13-213 || iha hṛdi sārabhūte vimarśātmani rūpe, saṅkocite guṇībhāvamāpādite, yaḥ puṃsi parimitātmani apūrṇakhyātirūpo bodhaḥ saivājñānarūpatā tena sahaikatvam -- ityarthaḥ | sa eva saṅkocahetukaścetkasyacinnivṛttaḥ, tadāsya sva evānanyasādhāraṇaḥ, svabhāvaḥ prakāśate pūrṇajñānakriyo bhavet -- ityarthaḥ | tannivṛttau ca pārameśvaraḥ śaktipāta eva nimittam | tadudaye ca tāni tāni cihnāni jāyante | yenāsya śaktipāto vṛtta iti sarva upalakṣayet || 213 || tadāha - rudraśaktisamāviṣṭa ityanenāsya varṇyate | cihnavargo ya ukto'tra rudre bhaktiḥ suniścalā || 13-214 || mantrasiddhiḥ sarvatattvavaśitvaṃ kṛtyasaṃpadaḥ | kavitvaṃ sarvaśāstrārthaboddhṛtvamiti tatkramāt || 13-215 || svatāratamyayogātsyādeṣāṃ vyastasamastatā | tatrāpi bhuktau muktau ca prādhānyaṃ carcayed budhaḥ || 13-216 || ukta iti śrīpūrvaśāstre | taduktaṃ tatra "rudraśaktisamāveśastatra nityaṃ pratiṣṭhitaḥ | sati tasmiṃśca cihnāni tasyaitāni vilakṣayet || tatraitatprathamaṃ cihnaṃ rudre bhaktiḥ suniścalā | dvitīyaṃ mantrasiddhiḥ syātsadyaḥpratyayakārikā || sarvatattvavaśitvaṃ ca tṛtīyaṃ lakṣaṇaṃ smṛtam | prārabdhakāryaniṣpattiścihnamāhuścaturthakam || kavitvaṃ pañcamaṃ jñeyaṃ sālaṅkāraṃ manoharam | sarvaśāstrārthavettṛtvamakasmāccāsya jāyate ||" (8|13) iti | kṛtyasaṃpada iti kṛtyānāṃ prārabdhānāṃ kāryāṇāṃ niṣpattaye -- ityarthaḥ | tatkramāditi tasyā rudraśakteḥ kramādyathāyathamatiśayāt -- ityarthaḥ | ata evāha -- svetyādi | svatāratamyetyarthādrudraśakteḥ | tatrāpīti, evaṃ vyastasamastatāyāmapi -- ityarthaḥ | tathāhi -- "bhaktireva parāṃ kāṣṭhāṃ prāptā mokṣo'bhidhīyate |" ityuktyā bhaktyādīnāṃ muktau mantrasiddhyādīnāṃ ca bhuktau prādhānyamanyatra cānuṣaṅga iti | samastaṃ cedaṃ cihnajātamasminneva granthakāre prādurabhūditi prasiddhiḥ | yadguravaḥ -- "akasmātsarvaśāstrārthajñatvādyaṃ lakṣmapañcakam | yasmiñchrīpūrvaśāstroktamadṛśyata janaiḥ sphuṭam ||"" iti || 216 || etadupasaṃharanmandatīvragranthaṃ vibhajati -- sa ityanto grantha eṣa dvitīyaviṣayaḥ sphuṭaḥ | anyastu mandatīvrākhyaśaktipātavidhiṃ prati || 13-217 || etadeva vyācaṣṭe - mandatīvrācchaktibalād yiyāsāsyopajāyate | śivecchāvaśayogena sadguruṃ prati so'pi ca || 13-218 || atraiva lakṣitaḥ śāstre yaduktaṃ parameṣṭhinā | śivecchāvaśayogeneti śivecchāyā vaśātsvātantryādyogena śaivī śaktirananyāpekṣatayaivāsya saṃbadhyate -- ityarthaḥ | tadyogaścānekavidha iti vibhaktaṃ mandatīvrācchaktibalāditi | so'pīti sadguruḥ | atraiva śāstre iti prakānte śrīpūrvasaṃjñake || tadeva paṭhati - yaḥ punaḥ sarvatattvāni vettyetāni yathārthataḥ || 13-219 || sa gururmatsamaḥ prokto mantravīryaprakāśakaḥ | dṛṣṭāḥ saṃbhāvitāstena spṛṣṭāśca prītacetasā || 13-220 || narāḥ pāpaiḥ pramucyante saptajanmakṛtairapi | ye punardīkṣitāstena prāṇinaḥ śivacoditāḥ || 13-221 || te yatheṣṭaṃ phalaṃ prāpya padaṃ gacchantyanāmayam | yathārthata iti pāñcadaśyādirūpatayā sarvasarvātmakatvena -- ityarthaḥ | matsama iti śrīśrīkaṇṭhanāthoktiḥ | etadeva mantravīryaprakāśaka ityādinā prakāśitam | saṃbhāvitā iti nirdhyātāḥ | pramucyanta iti jñānāgnidagdhatvāt | śivacoditā iti āyātaśaktipātāḥ | yatheṣṭaṃ phalamiti bhuktimuktilakṣaṇam || nanu śivecchayāsya sadguruṃ prati yiyāsā jāyate ityatra kiṃ liṅgam? -- ityāśaṅkyāha -- kiṃ tattvaṃ tattvavedī ka ityāmarśanayogataḥ || 13-222 || pratibhānātsuhṛtsaṅgādgurau jigamiṣurbhavet | evaṃ jigamiṣāyogādācāryaḥprāpyate sa ca || 13-223 || tāratamyādiyogena saṃsiddhaḥ saṃskṛto'pi ca | asya hi śivaśaktipātavaśādevamāmarśayoginī pratibhā jāyate kalyāṇamitraparicayo vā | yasya hi svayamevaṃ pratibhā nodiyāt, tasya tadāsaṅgāditi ubhayathāpyevaṃ pratibhāyāmuditāyāṃ sadguruṃ prati jigamiṣurbhavet | ato jigamiṣāyogādgatau satyāmācāryastena prāpyate | sa cācāryaḥ śaktipātasya tīvratvāt prāguktalakṣaṇaḥ sāṃsiddhikaḥ, itarathā tu saṃskṛtaḥ || evaṃ cāsya upalakṣaṇaparatayā avāntaramapi taratamabhāvaṃ vibhajati -- prāgbhedabhāgī jhaṭiti kramātsāmastyatoṃ'śataḥ || 13-224 || ityādibhedabhinno hi gurorlābha ihoditaḥ | tasmāddīkṣāṃ sa labhate sadya eva śivapradām || 13-225 || jñānarūpāṃ yathā vetti sarvameva yathārthataḥ | jīvanmuktaḥ śivībhūtastadaivāsau nigadyate || 13-226 || tatra prāgbhedabhāgī saṃsiddhaviṣayo yo lābhaḥ prāptiḥ, sa śaktipātasya tāratamyayogāt guroḥ sāmastyataḥ sāmastyena aṃśataḥ aṃśena prāguktanītyā sarvagasyāṃśagatasya cākrameṇa krameṇa vā ityādibhedabhinno bhavet, evaṃ saṃskṛtaviṣayo'pi kalpitasyākalpitasya vā ityādyanusartavyam | sa caivaṃvidhāttasmādācāryādevaṃ dīkṣāṃ labhate yathā'sau tadaiva śivībhūtaḥ san sarvameva yathārthato vetti ca jīvanmuktaśca nigadyate | yaduktam -- "...................ṭatkṣaṇādvā śivaṃ vrajet |" iti || 226 || nanu dehasaṃbandhe'pyasya kathamevaṃrūpatvaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- dehasaṃbandhitāpyasya śivatāyai yataḥ sphuṭā | nahi tadānīmasya dehādāvātmābhimāno bhavet -- iti bhāvaḥ || sā ceyamanekaprakārā dīkṣā -- ityāha -- asyāṃ bhedo hi kathanātsaṅgamādavalokanāt || 13-227 || śāstrātsaṃkramaṇātsāmyacaryāsaṃdarśanāccaroḥ | mantramudrādimāhātmyātsamastavyastabhedataḥ || 13-228 || kriyayā vāntarākārarūpaprāṇapraveśataḥ | kathanāditi tattvasya | saṅgamāditi saṅghaṭanāmātrāt | śāstrāditi vyākhyānāt | sāmyacaryāsaṃdarśanāditi sāmyena jātyādibhedatiraskāreṇa, bāhyacaryāyāḥ saṃdarśanāt vimarśanādanuṣṭhānāditi yāvat | caroriti kuṇḍagolakādeḥ | kriyayeti homādirūpayā | vā śabdaḥ samuccaye | āntarākārarūpaprāṇapraveśata iti bāhyadehāpekṣayābhyantarākāraprāṇapraveśādyogakrameṇa -- ityarthaḥ | etacca śaktipātasya tāratamyāt vyastaṃ samastaṃ vā bhavet -- ityuktam samastavyastabhedata iti || evaṃvidhayā cānayā "kathanādubhayasāmarasyam" ityādyuktanītyā satyapi dehe parasaṃvidviśrāntirjāyate, yenāyaṃ jīvanmukta iti vyapadeśapātratāmiyāt | tadāha -- tadā ca dehasaṃstho'pi sa mukta iti bhaṇyate || 13-229 || kimatra pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca śāstrayoḥ śrīmadratnamālāgamākhyayoḥ | tadeva paṭhati - yasminkāle tu guruṇā nirvikalpaṃ prakāśitam || 13-230 || tadaiva kila mukto'sau yantraṃ tiṣṭhati kevalam | yantramiti akiñcitkaratvāt || nanu yadi tadānīṃ dehāderyantraprāyatā, tatkathaṃ sukhaduḥkhe syātāṃ syātāṃ cenna muktatvam? -- ityāśaṅkyāha -- prārabdhakarmasaṃbandhāddehasya sukhiduḥkhite || 13-231 || na viśaṅketa tacca śrīgamaśāstre nirūpitam | dehasya dehabuddhyāderanātmanaḥ | na viśaṅketeti sukhaduḥkhānubhavānnāsmi mukta iti | nanu neyaṃ nirmūlā śaṅkā, tatkathamevamuktam? -- ityāśaṅkyāha -- "tacca śrīgamaśāstre nirūpitam" iti | co hyarthe || tadeva paṭhati - avidyopāsito deho hyanyajanmasamudbhavā || 13-232 || karmaṇā tena bādhyante jñānino'pi kalevare | nanu dehaprārabdhṝṇi trīṇi jātyāyurbhogadāni karmāṇi saṃbhavanti iti kathaṃ karmaṇā ityekavacanena nirdeśaḥ? tacchabdasya ca yacchabdanirdeśyaparāmṛśyārthānupalakṣaṇāt kathamupapatti? -- ityāśaṅkādvayaṃ garbhīkṛtyāha -- jātyāyurbhogadasyaikapraghaṭṭakatayā sthitiḥ || 13-233 || uktaikavacanāddhiśca yatastenetisaṅgatiḥ | ekavacanāditi karmaṇeti | yatastenetisaṅgatiriti yatastenetyevaṃrūpā hetuhetumadbhāvalakṣaṇā saṅgatiryasyāsau evaṃvidho, hiriti hiśabdārtha evaṃ tacchabdena parāmṛśyate -- ityarthaḥ | tena janmāntaropārjitena jātyāyurbhogadatvāt trividhena ekapraghaṭṭakatayoktena karmaṇā yato māyādhiṣṭhito deho bhavati, tena kalevare sati jñānino'pi bādhyante sukhaduḥkhānubhavād baddhā iva lakṣyante iti śrīgamagranthārthaḥ | anena ca upabhogādvā śivaṃ vrajediti vivṛtam || idānīṃ tu dehapātācchivaṃ vrajediti vivṛṇoti -- abhyāsayuktisaṃkrāntivedhaghaṭṭanarodhataḥ || 13-234 || hutervā mantrasāmarthyātpāśacchedaprayogataḥ | sadyonirvāṇadāṃ kuryātsadyaḥprāṇaviyojikām || 13-235 || abhyāsaḥ paunaḥpunyena prāṇacārāmarśanam | yuktirvakṣyamāṇajālaprayogādirūpā | saṃkrāntiḥ parapurapraveśādiḥ | vedho mantrādirūpatayā vakṣyamāṇaḥ | ghaṭṭanaṃ prāṇavikṣepaḥ | rodhaḥ prāṇasya gatāgataparihāreṇa madhyadhāmani avasthāpanam | mantrasyeti kālarātryādeḥ | sadya iti dīkṣāsamakālam || na ceyaṃ sarvathā kāryo -- ityāha -- tatra tveṣo'sti niyama āsanne maraṇakṣaṇe | tāṃ kuryānnānyathārabdhṛ karma yasmānna śuddhyati || 13-236 || uktaṃ ca pūrvamevaitanmaṃtrasāmarthyayogataḥ | prāṇairviyojito'pyeṣa bhuṅkte śeṣaphalaṃ yataḥ || 13-237 || tajjanmaśeṣaṃ vividhamativāhya tataḥ sphuṭam | karmāntaranirodhena śīghramevāpavṛjyate || 13-238 || anyatheti anāsanne maraṇe | yaduktam -- "dṛṣṭvā śiṣyaṃ jarāgrastaṃ vyādhibhiḥ paripīḍitam | utkramayya tatastvenaṃ paratattve niyojayet ||" iti | nanu anāsannamaraṇasyāpīyamastu ko niyamaḥ, asyāṃ hi kṛtāyāṃ tadaiva muktiḥ syāditi kiṃ maraṇāsattikṣaṇāpekṣādivilambanena? -- ityāśaṅkyoktam -- ārabdhṛ karma yasmānna śuddhyatīti | nanu iyaṃ cetkarmaṇaḥ śodhikā tadbhaviṣyata ivāsyāpyastu, na cedasyeva tasyāpi mā bhūt? -- ityāśaṅkyoktam -- uktaṃ ca pūrvamevaitaditi | pūrvamiti navamāhnike | yaduktaṃ tatra -- "ārabdhakāryaṃ dehe'sminyatpunaḥ karma tatkatham | ucchidyatāmantyadaśaṃ niroddhuṃ na hi śakyate ||" (131) ityādi | nanu anayā mantrasāmarthyātprāṇaviyoga eva cetkṛtastadbhokturevābhāvāt kasya nāmaitatkarma phalediti kiṃ tacchuddhyaśuddhivicāreṇa? -- ityāśaṅkyāha -- mantretyādi | śeṣasya śodhitādavaśiṣṭasya dehārambhakasya karmaṇaḥ -- ityarthaḥ | yatastasmāt prāktanājjanmanaḥ śeṣaṃ prārabdhṛkarmakāryaṃ vicitramāyurbhogādi tato bhogādativāhya parisamāpya karmāntarasya bhaviṣyadāderapi vilambakāriṇo'pyanyasya kasyacidabhāvādapavṛjyate mucyate -- ityarthaḥ | tadyuktamuktamāsanna eva maraṇakṣaṇe tāṃ kuryāditi || 238 || ata āha -- tasmātprāṇaharīṃ dīkṣāṃ nājñātvā maraṇakṣaṇam | vidadhyātparameśājñālaṅghanaikaphalā hi sā || 13-239 || evaṃ hi parameśvarājñollaṅghanādanyatkiñcinna siddhyati ityāveditaṃ syāt || 239 || evaṃ prakṛtamupasaṃharannanyadavatārayati -- ekastriko'yaṃ nirṇītaḥ śaktipāte'pyathāparaḥ | ekastrika iti tīvrākhyaḥ || tadevāha -- tīvramadhye tu dīkṣāyāṃ kṛtāyāṃ na tathā dṛḍhām || 13-240 || svātmano vetti śivatāṃ dehānte tu śivo bhavet | na tathā dṛḍhāmiti avikalpasvabhāvasvātmajñānasākṣātkārābhāvāt || kimatra pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca niśisañcārayogasañcāraśāstrayoḥ || 13-241 || tadevārthadvāreṇa paṭhati -- vikalpāttu tanau sthitvā dehānte śivatāṃ vrajet | yaduktaṃ tatra -- "vikalpayuktacittastu piṇḍapātācchivaṃ vrajet |" iti || madhyamadhye śaktipāte śivalābhotsuko'pi san || 13-242 || bubhukṣuryatra yuktastadbhuktvā dehakṣaye śivaḥ | mandamadhye tu tatraiva tattve kvāpi niyojitaḥ || 13-243 || dehānte tattvagaṃ bhogaṃ bhuktvā paścācchivaṃ vrajet | yatreti abhimate tattvādau | taditi tatratyameva yogābhyāsādilabdhaṃ bhogajālam | bhuktvā ityarthādanenaiva dehena | ata evoktam -- dehakṣaye śiva iti | tatraiveti prakrānte śaktipāte | kvāpi yathābhimate | niyojita ityarthācchivalābhotsuko'pi sanniti | bhuktvetyarthāddehāntareṇa | ata evoktaṃ dehānte tattvagaṃ bhogaṃ bhuktveti | yaduktamanenaivānyatra "madhyamadhyācchivatotsuko'pi bhogaperpsurbhavatīti tathaiva dīkṣāyāṃ jñānabhājanam | sa ca yogābhyāsalabdhamanenaiva dehena bhogaṃ bhuktvā dehānte śiva eva | nikṛṣṭamadhyāttu dehāntareṇa bhogaṃ bhuktvā śivatvameti ||" (taṃṣā. 11 ā.) iti || evamapyatra taratamabhāvaḥ kaścitsaṃbhavati, yena viśeṣāntaramapyudiyāt -- ityāha -- tatrāpi tāratamyasya saṃbhavācciraśīghratā || 13-244 || bahvalpabhogayogaśca dehabhūmālpatākramaḥ | tatra prathamaḥ prakāraḥ putrakaviṣayaḥ | śiṣṭaṃ tu prakāradvayaṃ śivadharmisādhakaviṣayamiti nirūpitam || idānīṃ tu lokadharmiviṣayamavaśiṣṭaṃ śaktipātaṃ nirūpayati -- tīvramande madhyamande mandamande bubhukṣutā || 13-245 || kramānmukhyātimātreṇa vidhinaityantataḥ śivam | atraivaṃprakāre mandākhye śaktipāte bubhukṣutā arthāllokadharmiṇaḥ sādhakasya kramādatimātreṇa mukhyā yathāyathaṃ pradhānabhūtā -- ityarthaḥ | evamapyasau lokadharmī paryante vidhinā svocitena dīkṣāprakāreṇa śivameti apavṛjyata eva -- ityarthaḥ | yaduktamanenaiva - - "bhogotsukatā yadā pradhānabhūtā tadā mandatvaṃ pārameśvaramantrayogopāyatayā yatastatrautsukyam | pārameśamantrayogādeśca yato mokṣaparyantatvamataḥ śaktipātarūpatā | tatrāpi tāratamyāt traividhyam ||" iti | ayaṃ cātrāśayaḥ -- yaḥ kaścittīvramandaśaktipātavāṃllokadharmī, sa dīkṣābalāt dehānte kvacana yathābhimate bhuvanādau bhogānbhuktvā śivatāṃ yāyāt | yaduktam -- "lokagharmiṇamāropya mate bhuvanabhartari | taddharmāpādanaṃ kuryācchive vā muktikāṃkṣiṇam ||" (mṛṭaṃ.) iti | vakṣyati ca - "prārabdhadehabhede tu bhuṅkte'sāvaṇimādikam | bhuktvordhvaṃ yāti yatraiṣa yukto'tha sakale'kale ||" (15|31) iti | kaścicca madhyamandaśaktipātavān kvacana bhuvanādau kañcitkālaṃ bhogānbhuktvā, tadīśvaradīkṣitaḥ paryante śivatāṃ gacchet | mandamandaśaktipātavān punastatraiva sālokyasāmīpyasāyujyāsādanakrameṇa cirataraṃ kālaṃ bhogānbhuktvā, tata eva dīkṣāmāsādya śivatāmiyāt || śrīpūrvaśāstrīyameva granthaṃ matāntareṇa vyācaṣṭe -- anye yiyāsurityādigranthaṃ prāggranthasaṅgatam || 13-246 || kurvanti madhyatīvrākhyaśaktisaṃpātagocaram | prāggranthasaṅgatamiti prāggranthena "ajñānena saha" ityādinā saṅgataṃ saṃbaddham -- ityarthaḥ | atraiva viśeṣaṇadvāreṇa heturmadhyatīvrākhyaśaktisaṃpātagocaramiti || tadevāha - yadā pratibhayāviṣṭo'pyeṣa saṃvādayojanām || 13-247 || icchanyiyāsurbhavati tadā nīyeta sadgurum | yadā hi rudraśaktisamāveśādajñānavinivṛttyā proditaprātibhajñāno'pyeṣa madhyatīvraśaktipātavān saṃvādayojanāmicchan prāguktayuktyā saṃvādadārḍhyamutpādayituṃ yiyāsurgurukulaṃ jigamiṣurbhavati, tadā pārameśvaryā śaktyā sadguruṃ prati nīyeta tadābhimukhyenāsya pravṛttirutpādyate -- ityarthaḥ || nacaitadaviśeṣeṇaiva bhavet -- ityāha -- na sarvaḥ pratibhāviṣṭaḥ śaktyā nīyeta sadgurum || 13-248 || iti brūte yiyāsutvaṃ vaktavyaṃ nānyathā dhruvam | yiyāsutvamiti prāgevoktaṃ brūta iti saṃbandhaḥ | anyatheti sarvasyaiva śaktikartṛke sadguruprāpaṇe | na vaktavyamiti yiyāsutvam | yadi nāma hi sarvo'pi prātibhajñānabhāgācāryaḥ sadguruṃ prati aviśeṣeṇa śaktyā nīyeta, tadyiyāsuśabdasya prayogaṃ vinā "rudraśaktisamāviṣṭaḥ(sādhakaḥ) sa śivecchayā | bhuktimuktiprasiddhyarthaṃ nīyate sadguruṃ prati ||" ityetāvadabhidhānīyam || tadāha - rudraśaktisamāviṣṭo nīyate sadguruṃ prati || 13-249 || evaṃ hi prātibhasyācāryasya sabhittinirbhittyādibhedabhinnatvaṃ na bhavet -- iti bhāvaḥ || 249 || tasmātprātibhajñānavattve'pi saṃvādadārḍhyamanupekṣamāṇa eva yiyāsurbhavati, nānyaḥ -- ityāha -- tena prāptavivekotthajñānasaṃpūrṇamānasaḥ | dārḍhyasaṃvādarūḍhyāderyiyāsurbhavati sphuṭam || 13-250 || nacaitannirmūlaṃ vyākhyānam -- ityāha -- uktaṃ nandiśikhātantre prācyaṣaṭke maheśinā | abhilāṣaḥ śive deve paśūnāṃ bhavate tadā || 13-251 || yadā śaivābhimānena yuktā vai paramāṇavaḥ | tadaiva te vimuktāstu dīkṣitā guruṇā yataḥ || 13-252 || prāptimātrācca te siddhasādhyā iti hi gamyate | yadyapi yadaiva paramā atyantaṃ baddhā aṇavaḥ prātibhajñānātmanā śaivenābhimānena yuktāstadaiva vimuktāḥ, tathāpi tadā teṣāṃ prāgavasthāpekṣayā paśūnāṃ saṃvādadārḍhyāya śive "śiva ācāryarūpeṇa lokānugrahakārakaḥ |" ityādyuktyā gurāvabhilāṣo yiyāsā bhavati, yato guruṇā dīkṣitāḥ kṛtasaṃskārā bhavanti -- ityarthaḥ | tataśca "yastvakalpitarūpo'pi saṃvādadṛḍhatākṛte | anyato labdhasaṃskāraḥ sa sākṣādbhairavo guruḥ ||" (taṃtrālo. 4|77) ityādyuktyā gurvāderanyataḥ saṃskārasya dṛḍhatākṛte prāptimātrādeva te siddhasādhyā nikṛttabhavabandhanā bhavanti iti gamyate tātparyeṇāvabudhyate -- ityarthaḥ | yaduktaṃ tatra sārdhaślokānantaram - - śamāghraya yadā śaktyā gurumūrtistadā vibhuḥ | āviśya dīkṣayāṇūnāṃ svaśaktyā śaktimānpatiḥ || kṛntate bandhajālaṃ tu kṛtyante bandhasañcayāḥ | tena bandhanikṛntī sā kathitā tu śivādhvare ||" iti || nanvevaṃ yiyāsurityādigranthaścenmadhyatīvrasya śaktipātasya viṣayastanmandatīvrasya kaḥ syāt? -- ityāśaṅkyāha - tamārādhyeti tu grantho mandatīvraikagocaraḥ || 13-253 || tīvratīvraviṣayastu granthaḥ prāgyadevetyarthasiddham || tadevopasaṃharati - navadhā śaktipāto'yaṃ śambhunāthena varṇitaḥ | amumevārthaṃ tātparyagatyā nirūpayati -- idaṃ sāramiha jñeyaṃ paripūrṇacidātmanaḥ || 13-254 || prakāśaḥ paramaḥ śaktipāto'vacchedavarjitaḥ | tathāvidho'pi bhogāṃśāvacchedenopalakṣitaḥ || 13-255 || aparaḥ śaktipāto'sau paryante śivatāpradaḥ | idam ihāsmin navavidhe'pi śaktipāte sāraṃ jñeyaṃ yatparimite'pyātmani paripūrṇacidātmatayā yaḥ paramaḥ prakāśaḥ, sa paramaḥ śaktipāta ucyate, yato'vacchedavarjitastattadupādhivigalanādanavacchinnasaṃvidekasvabhāvaḥ - - ityarthaḥ | asau punaraparaḥ śaktipāto yaḥ paripūrṇacidātmatayā prakāśamānatve'pi bhogāṃśāvacchinnaḥ | ata evoktam -- paryante śivatāprada iti || nanvevaṃvidhasyāsya śaktipātasya ko hetuḥ, kiṃ karma kimutānyat kiñcit? -- ityāśaṅkyāha -- ubhayatrāpi karmādermāyāntarvartino yataḥ || 13-256 || nāsti vyāpāra ityevaṃ nirapekṣaḥ sa sarvataḥ | nāsti vyāpāra iti naitatkṛtaḥ śaktipātaḥ -- ityarthaḥ | atra viśeṣaṇadvāreṇa heturmāyāntarvartina iti | yadeva hi karmādi aṇormāyāntarvartitāyāṃ nimittaṃ tatkathaṃ taduttīrṇatāyāṃ nimittatāṃ yāyāt -- ityāśayaḥ | yathoktaṃ prāk - "tatrāsya nāṇuge tāvadapekṣye malakarmaṇī | aṇusvarūpatāhānau tadgataṃ hetutāṃ katham || vrajenmāyānapekṣatvamata evopapādayet |" (13-115) iti | anena ca śaktipātavicitratānantaryeṇānujoddeśoddiṣṭamāyānirapekṣatvasiddherava kāśo dattaḥ || ataśca śuddhātmanāṃ karmādinairapekṣyeṇaiva bhairavībhāvo bhavet -- ityāha -- tena māyāntarāle ye rudrā ye ca tadūrdhvataḥ || 13-257 || svādhikārakṣaye taistairbhairavībhūyate haṭhāt | ye māyayā hyanākrāntāste karmādyanapekṣiṇaḥ || 13-258 || śaktipātavaśādeva tāṃ tāṃ siddhimupāśritāḥ | haṭhāditi karmādinirapekṣaparameśvaraśaktipātabalāt -- ityarthaḥ | nanu māyordhve karmāderasaṃbhavādastu nāma tannairapekṣyaṃ māyāntastu tatsaṃbhavātkathametatsaṅgacchatām | tathātve vā kasmāttattatsiddhyudayaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- ye māyayetyādi | tāṃ tāṃ siddhiṃ bhuktimuktilakṣaṇām || nanvete pūjājapādikarmaṇaiva tāṃ tāṃ siddhimupāśritā iti kathaṅkāramuktakarmādyanapekṣiṇaḥ? -- ityāha -- nanu pūjājapadhyānaśaṅkarāsevanādibhiḥ || 13-259 || te mantrāditvamāpannāḥ kathaṃ karmānapekṣiṇaḥ | etadeva pariharati - maivaṃ tathāvidhottīrṇaśivadhyānajapādiṣu || 13-260 || pravṛttireva prathamameṣāṃ kasmādvivicyatām | iha tāvadidameva cintyatāṃ yadeṣāṃ śuddhātmanāṃ prathamameva tathāvidhānmāyāntaścāriṇaḥ karmāderuttīrṇastadaparāmṛṣṭo yo'yaṃ śivastadviṣayeṣu dhyānajapādiṣu kasmātpravṛttiḥ kiṃ tatra nimittam -- ityarthaḥ || nanūktamevātra karmatatsāmyādi nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- karmatatsāmyavairāgyamalapākādi dūṣitam || 13-261 || īśvarecchā nimittaṃ cecchaktipātaikahetutā || dūṣitamiti samanantarameva | īśvarecchā cennimittaṃ tarhyasmatpakṣamevāgato'si yacchuddhātmanāṃ tatra tatra karmādinirapekṣaḥ pārameśvaraḥ śaktipāta evaiko heturiti || nacaivaṃ japādeḥ karmatā nyāyyā -- ityāha -- japādikā kriyāśaktirevetthaṃ na tu karma tat || 13-262 || karma tallokarūḍhaṃ hi yadbhogamavaraṃ dadat | tirodhatte bhoktṛrūpaṃ saṃjñāyāṃ tu na no bharaḥ || 13-263 || itthaṃ śaktipātaikahetukatve japādilakṣaṇā kriyā pārameśvarī svarūpavikāsikā kriyāśaktireva, na tu tatkarma | taddhi karma loke rūḍhaṃ yadavaraṃ parimitaṃ bhogaṃ dadadbhoktuḥ pūrṇaṃ rūpam tirodhatte tathātathāsaṅkocanādāvṛṇuyāt -- ityarthaḥ | atha japādyapi loke karmatayā prasiddhamityucyate, tatko nāma nāmni vivādaṃ vidvānvidadhyāt -- ityāha -- saṃjñāyāṃ tu na no bhara iti || 263 || nanu yadyete māyayā karmaṇā vāpyanākrāntāstadeṣāṃ pūrṇatvāt tasyāṃ tasyāṃ siddhāvabhilāṣa eva kathaṃ bhavet? -- ityāśaṅkāṃ pradarśya pratikṣipati -- teṣāṃ bhogotkatā kasmāditi ceddattamuttaram | citrākāraprakāśo'yaṃ svatantraḥ parameśvaraḥ || 13-264 || svātantryāttu tirobhāvabandho bhoge'sya bhoktṛtām | puṣṇansvaṃ rūpameva syānmalakarmādivarjitam || 13-265 || dattamiti prāksvamatapradarśanopakrame | tadeva saṃkṣepeṇa vyanakti citretyādinā | ayaṃ tāvadeka eva cidrūpaḥ parameśvaraḥ svasvātantryāccitreṇa tattatpramātṛprameyādyātmakenānekenākāreṇa prakāśate -- iti sthitam | tattasmādekatve'pyānaikyāvabhāsanāddhetorasya svasvātantryamāhātmyāttirobhāvaḥ svarūpagopanā tadātmā bandho bhoge bhoktṛtāṃ puṣṇansaṅkocābhāsanapuraḥsaraṃ jātyāyurbhogapradatvena vikalpitātmabhiḥ svayaṅkalpitaiḥ karmabhirātmānaṃ badhnan, punarapi udveṣṭanakrameṇāgantukamalakarmādirūpatātiraskāreṇa svaṃ pariśuddhaṃ rūpameva syāt pūrṇadṛkkriyātmā svatantraḥ parameśvara evāvaśiṣyeta - - ityarthaḥ | yaduktaṃ prāk - "devaḥ svatantraścidrūpaḥ prakāśātmā svabhāvataḥ | rūpapracchādanakrīḍāyogādaṇuranekakaḥ || sa svayaṅkalpitākāravikalpātmakakarmabhiḥ | badhnātyātmānameveha svātantryāditi varṇitam || svātantryamahimaivāyaṃ devasya yadasau punaḥ | svaṃ rūpam pariśuddhaṃ satspṛśatyapyaṇutāmayaḥ ||" (13|105) iti || 265 || nanu "śaktayo'sya jagatkṛtsraṃ....................... |" ityādyuktyā pārameśvaraśaktisphārasārameva sarvamidaṃ viśvaṃ tadbhūtabhāvavallaukikaṃ śubhāśubhaṃ karmāpi tatheti kathaṃ japādikā kriyaiva tacchaktirityuktaṃ na tu karmāpi -- ityāśaṅkāṅgarbhīkṛtya, śaktirūpatvāviśeṣe'pyeṣāṃ viśeṣo'stīti saṃvādapuraḥsaraṃ vibhajati -- uktaṃ seyaṃ kriyāśaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrīti tatkarma kathyate rūpalopakṛt || 13-266 || jñātā sā ca kriyāśaktiḥ sadyaḥsiddhyupapādikā | seyaṃ pārameśvarī kriyāśaktiridamahaṃ karomi ityādibhedāvagrahaśālini paśau vartamānā hānādānādikṣobhamayatvāt bandhamevādhatta iti tat svarūpalopakāritvāt sukhaduḥkhādipradaṃ karma ucyate, yenoktam - "karma tallokarūḍhaṃ hi yadbhogamavaraṃ dadat | tirodhatte bhoktṛrūpam ...................... ||" iti | saiva punaḥ śaṃvidevedaṃ sarvam" iti śivaśaktyātmakaṃ svaṃ mārgamadhitiṣṭhantī jñātā sadya eva tāṃ tāṃ siddhimupapādayet yenoktaṃ japādikā kriyā pārameśvarī śaktirna tu karmeti | taduktaṃ śrīspande -- śeyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā ||" (4|18) iti || nanu kā nāmātra siddhirvivakṣitā? -- ityāśaṅkyāha -- avicchinnasvātmasaṃvitprathā siddhirihocyate || 13-267 || sā bhogamokṣasvātantryamahālakṣmīrihākṣayā | sā ceha satyapi dehe bhavedityuktamakṣayā bhogamokṣamahālakṣmīriti || nanu viṣṇvādiprasādopanatāpi sā sā siddhirbhavantī loke dṛśyata eva, tacchivaśaktipātādevaivaṃ bhavet -- iti kasmāduktam? -- ityāśaṅkyāha -- viṣṇvādirūpatā deve yā kācitsā nijātmanā || 13-268 || bhedayogavaśānmāyāpadamadhyavyavasthitā | tena tadrūpatāyogācchaktipātaḥ sthito'pi san || 13-269 || tāvantaṃ bhogamādhatte paryante śivatāṃ na tu | iha yā nāma kācana parameśvare viṣṇvādirūpatā, sā svayamullasitādbhedayogavaśānmāyāpadamadhyamadhyāsta iti viṣṇvādirūpatāmavalambya sthito'pi san śaktipātastāvantaṃ tadadhikārocitameva bhogamādadhyāt, na tu ante śivatāmapi, yenāsya pārameśvarācchaktipātādavaratvam || nanu māyādhvamadhyavartino viṣṇuviriñcādeḥ kathaṅkāramavare bhogādimaye'pyanugrahe sāmarthyam? -- ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntapradarśanena śithilayati -- yathā svātantryato rājāpyanugṛhṇāti kañcana || 13-270 || īśaśaktisamāveśāttathā viṣṇvādayo'pyalam | iha yathā "ajño janturanīśo'yamātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ | riśvaraprerito gacchecchvabhraṃ vā svargameva vā ||" ityādidṛśā īśvaraperraṇayā māyāntaścāryapi rājādiḥ svecchayā kañcana svasaṃvibhāgenānugṛhṇāti, tathā viṣṇvādayo'pi bhogādhānena kañcanānugrahītumalaṃ samarthāḥ -- ityarthaḥ || tataśca kim? -- ityāśaṅkyāha -- māyāgarbhādhikārīyaśaktipātavaśāttataḥ || 13-271 || ko'pi pradhānapuruṣavivekī prakṛtergataḥ | utkṛṣṭāttata evāśu ko'pi buddhvā vivekitām || 13-272 || kṣaṇātpuṃsaḥ kalāyāśca puṃmāyāntaravedakaḥ | tatasteṣāmevaṃsāmarthyādeva māyāgarbhādhivāsamadhikṛtya, pravṛttāttadīyānmandācchaktipātātko'pi kāpilādiḥ prakṛtipuruṣayorvivekaṃ jānānaḥ prakṛtergataḥ prākṛtād bandhānmuktaḥ, ko'pi ca tata eva māyāgarbhādhikārīyāt tīvrācchaktipātādāśu paṃsaḥ kalāyāśca vivekaṃ jñātvā, kṣaṇādeva paṃmāyāntaravedako māyātaḥ samuttīrṇaḥ -- ityarthaḥ || nanvevamapyasya ko'rthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- kalāśrayasyāpyatyantaṃ karmaṇo vinivartanāt || 13-273 || jñānākalaḥ prāktanastu karmī tasyāśrayasthiteḥ | taduktaṃ prāk - "tadā māyāpuṃvivekaḥ sarvakarmakṣayādbhavet | vijñānākalatā māyādhastānno yātyataḥ pumān ||" (9|185) iti | nanvevaṃ prakṛtipuruṣavivekino'pi kimatyantaṃ karma nivartate na vā? -- ityāśaṅkyāha -- prāktanastvityādi | āśrayaḥ kalādiḥ || nanvevaṃ tarhi asmadvad baddha evāsāviti kiṃ prakṛtipuruṣajñānena? -- ityāśaṅkyāha -- sa paraṃ prakṛterbudhne sṛṣṭiṃ nāyāti jātucit || 13-274 || māyādhare tu sṛjyetānanteśena pracodanāt | sṛjyeteti trimalabaddhatvāt | taduktaṃ prāk -- "dhīpuṃviveke vijñāte pradhānapuruṣāntare | api na kṣīṇakarmā syātkalāyāṃ taddhi saṃbhavet || ataḥ sāṃkhyadṛśā siddhaḥ pradhānādho na saṃsaret | (9|187) iti || nanu bhavatu nāmaitat, māyāpuṃvivekajñasya tu jñānākalataiva kiṃ bhaveduta tato'pi viśeṣaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- vijñānākalatāṃ prāptaḥ kevalādadhikārataḥ || 13-275 || malānmantratadīśādibhāvameti sadā śivāt | adhikārata iti adhikāramātrāvaśeṣāt -- ityarthaḥ | sadeti kadācidapi anyathā na bhavet -- iti bhāvaḥ | śivāditi natvananteśacodanayā | yaduktaṃ prāk -- śa punaḥ śāṃbhavecchātaḥ śivābhedaṃ parāmṛśan | kramānmantreśatannetṛrūpo yāti śivātmatām ||" (9|93) iti || nanu bhavatvevaṃ pārameśvarācchaktipātātpunaḥ kiṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- patyuḥ parasmādyastveṣa śaktipātaḥ sa vai malāt || 13-276 || ajñānākhyādviyokteti śivabhāvaprakāśakaḥ | yaḥ punarayaṃ parasmāt natvaparasmādviṣṇvādeḥ patyuḥ sakāśācchakteḥ pātaḥ, sa eva śivabhāvāvabhāsanena mokṣaprado yasmādajñānākhyāt na tu dravyarūpānmalādviyoktā viyojakaḥ -- ityarthaḥ | yaduktaṃ prāk "malādviviktamātmānaṃ paśyaṃstu śivatāṃ vrajet |" (9|188) iti || nanu sa evaivaṃ kasmāt? -- ityāśaṅkyāha -- nānyena śivabhāvo hi kenacitsaṃprakāśate || 13-277 || anyeneti viṣṇvādisaṃbandhinā, te hyatra bhrantā eva -- ityabhiprāyaḥ || 277 || ata evāha - svacchandaśāstre tenoktaṃ vādināṃ tu śatatrayam | triṣaṣṭyabhyadhikaṃ bhrantaṃ vaiṣṇavādyaṃ niśāntare || 13-278 || śivajñānaṃ kevalaṃ ca śivatāpattidāyakam | co'vadhāraṇe, tena kevalaṃ śivajñānameva śivatāpattidāyakam -- ityarthaḥ | etacca saṃvāditaṃ prāgbahuśaḥ || evaṃ ca yadeva pārameśvaryāḥ śakteradhiṣṭhānaṃ śivatāpattiṃ dadyāt, tadeva śaktipātaśabdavyapadeśyaṃ na tvevameva, na hyevaṃvidhaṃ kiñcijjagatyasminsamasti yatpārameśvaryā śaktyā nādhiṣṭhitam | tadāha -- śivatāpattiparyantaḥ śaktipātaśca carcyate || 13-279 || anyathā kiṃ hi tatsyādyacchaivyā śaktyānadhiṣṭhitam | ata evoktayuktyā tāṃstānapyadhitiṣṭhantī viṣṇvādiśaktirna mokṣapradeti nehāsyāḥ śaktipātatayā parigaṇanam | taduktamanenaivānyatra -- "vaiṣṇavādīnāṃ tu rājānugrahavanna mokṣāntateti neha tadvivecanaṃ, śivaśaktyadhiṣṭhānaṃ tu sarvatretyuktam | sā paraṃ jyeṣṭhā na bhavati api tu ghorā ghoratarā vā ||" (taṃṣā. 11 ā.) iti || ataśca "viṣayeṣveva saṃlīnānadho'dhaḥ pātayantyaṇūn | rudrāṇūnyāḥ samāliṅgya ghorataryo'parāḥ smṛtāḥ ||" ityādyuktaśaktyadhiṣṭhitānāṃ bhedāvaṣṭambhabhājāṃ vaiṣṇavādīnāmasminsaṃvidadvaitātmani śivajñāne'dhikāro nāsti -- ityāha -- teneha vaiṣṇavādīnāṃ nādhikāraḥ kathañcana || 13-280 || te hi bhedaikavṛttitvādabhede dūravarjitāḥ | nanveṣāmapi kadācidanugrāhikā śaivī śaktiścetsaṃbadhyate, tadā kiṃ kartavyam? -- ityāśaṅkyāha -- svātantryāttu maheśasya te'pi cecchivatonmukhāḥ || 13-281 || dviguṇā saṃskriyāstyeṣāṃ liṅgoddhṛtyātha dīkṣayā | liṅgoddhṛtyetyupavāsādikrameṇa vakṣyamāṇarūpayā || 13-281 || nanu pārameśvaryā śaktyā cedayamadhiṣṭhitastadanyavadeka evāsya dīkṣādiḥ saṃskāro'stu, dviguṇenānena ko'rthaḥ? -- ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntapradarśanena praśamayati -- duṣṭādhivāsavigame puṣpaiḥ kumbho'dhivāsyate || 13-282 || dviguṇo'sya sa saṃskāro netthaṃ śuddhe ghaṭe vidhiḥ | etadevopasaṃharati -- itthaṃ śrīśaktipāto'yaṃ nirapekṣa ihoditaḥ || 283 || nanvevamāgamāntaravirodho bhavedyatra tu karmasāmyādisāpekṣatvamasyoktaṃ yanmataṅge śamatvadharmavyāpāraḥ kaṣṭo'yaṃ syātsuduṣkaraḥ |" iti | kiraṇe'pi - śame karmaṇi sañjāte tatkālaṃ yogyatāvaśāt | tīvraśaktinipātena guruṇā dīkṣito yadā || sarvajñaḥ sa śivo yadvat kiñcijjñatvavivarjitaḥ |" iti, tatkimetaduktam? -- ityāśaṅkyāha -- anayaiva diśā neyaṃ mataṅgakiraṇādikam | granthagauravabhītyā tu tallikhitvā na yojitam || 13-284 || neyamiti pūrvapakṣayojanādikrameṇa vyākhyeyam -- ityarthaḥ || na kevalametadasmadāgama evoktaṃ yāvacchrutyarthopajīvini purāṇādāvapi - - ityāha -- purāṇe'pi ca tasyaiva prasādādbhaktiriṣyate | yayā yānti parāṃ siddhiṃ tadbhāvagatamānasāḥ || 13-285 || "tasyaiva tu prasādena bhaktirutpadyate nṛṇām |" ityasya prathamamardham || 285 || etadeva vyācaṣṭe - evakāreṇa karmādisāpekṣatvaṃ niṣidhyate | prasādo nirmalībhāvastena saṃpūrṇarūpatā || 13-286 || ātmanā tena hi śivaḥ svayaṃ pūrṇaḥ prakāśate | iha tāvadīśvaraḥ svasvātantryāt saṅkocāvabhāsanenāṇutāṃ parigṛhṇan pratyāvṛtya nirmalaṃ pūrṇamapi rūpamādarśayati, ityuktam, tattasya prasādaḥ prasannatvaṃ malāpagamaḥ, tena ca nirmalībhāvena saṃpūrṇarūpatā yataḥ svayameva śivaḥ parameśvaraḥ tenātmanā tattatsaṃkucitātmāvacchedaṃ parigṛhyāpi pūrṇaḥ prakāśate pratyāvṛttapūrṇadṛkkriyāsvabhāvo bhavet | yaduktam "parāṃ siddhiṃ yānti" iti || 286 || etadeva vyatirekadvāreṇa nidarśayati -- śivībhāvamahāsiddhisparśavandhye tu kutracit || 13-287 || vaiṣṇavādau hi yā bhaktirnāsau kevalataḥ śivāt | yā punaḥ kasmiṃścidevamuktayuktyā śivībhāvāpattivirahiṇi vaiṣṇavādau bhaktiḥ, nāsau kevalataḥ śivāt karmādyanapekṣiṇaḥ parameśvarānna bhavet -- ityarthaḥ || 287 || nanu samanantaramevedamuktaṃ yacchaivyā śaktyānadhiṣṭhitaṃ na kiñcidapi syāditi, tadidānīṃ vaiṣṇavādau bhaktiḥ śivānneti kathamivābhidhīyate? -- ityāśaṅkyāha -- śivo bhavati tatraiṣa kāraṇaṃ na tu kevalaḥ || 13-288 || nirmalaścāpi tu prāptāvacchitkarmādyapekṣakaḥ | tatreti viṣṇvādiviṣayāyāṃ bhaktau kevalatvaṃ nirmalatvaṃ ca vyatirecayitumapi tvityādyuktam | prāptāvacchiditi viṣṇvādirūpopagrahāvacchinnatayā parigṛhītasaṅkocakalaṅkaḥ -- ityarthaḥ || 288 || nanu kasyāyamarthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- yayā yānti parāṃ siddhimityasyedaṃ tu jīvitam || 13-289 || na hi tadekarūpatvābhāve bhakteruktarūpā parā siddhirbhavet -- iti bhāvaḥ ||289|| etacca nyāyāgamakovidairgurubhirapyanumatam -- ityāha -- śrīmānutpaladevaścāpyasmākaṃ paramo guruḥ | śaktipātasamaye vicāraṇaṃ prāptamīśa na karoṣi karhicit || 13-290|| adya māṃ prati kimāgataṃ yataḥ svaprakāśanavidhau vilambase | karhicitprāptaśabdābhyāmanapekṣitvamūcivān || 13-291 || durlabhatvamarāgitvaṃ śaktipātavidhau vibhoḥ | śrīmānutpaladevaścāpi vibhoḥ śaktipātavidhāvanapekṣitvādyūcivān -- iti saṃbandhaḥ | yattatra yogyāyogyatvalakṣaṇaṃ vicāraṇaṃ prāptaṃ nyāyopanatamapi karhicitkadācidapi vismṛtyāpi na karoṣi yataḥ karmādinirapekṣatayā svecchāmātramevātra bhavato nibandhanam | ata evātra durlabhatvamapi | taddhi loke sulabhamucyate, yat kiñcidupāyamapekṣya bhavati yena tatsaṃbharaṇena nūnaṃ tallābho bhavet | ata evātrārāgitvamapi | viṣṇvādayo hi kṛtameva janamanugṛhṇanti nākṛtamiti rāgadveṣavivaśā iva lakṣyante, bhavān punaḥ sarvanirapekṣamevaitatkurute -- iti | ata eva nirapekṣasvatantraśaktipātakramānurūpamīśetyāmantraṇam || na kevalaṃ karhicitprāptaśabdābhyāmevaitadūcivān, yāvadaparārdhenāpi - - ityāha -- aparārdhena tasyaiva śaktipātasya citratām || 13-292 || vyavadhānacirakṣiprabhedādyairupavarṇitaiḥ | upavarṇitairiti samanantarameva, yato'tra māṃ prati kasmādvilambase vyavadhānādinā kālaṃ kṣipasi kṣiprameva svaprakāśaṃ kuru -- iti tātparyam || na kevalametatsaṃvidadvaitaniṣṭhaireva gurubhiruktaṃ yāvacchaivaśāstravyākhyātṛbhirapi -- ityāha -- śrīmatāpyaniruddhena śaktimunmīlinīṃ vibhoḥ || 13-293 || vyācakṣāṇena mātaṅge varṇitā nirapekṣatā | sthāvarānte'pi devasya svarūponmīlanātmikā || 13-294 || śaktiḥ patantī sāpekṣā na kvāpīti suvistarāt | śrīmatāniruddhenāpi suvistarānnirapekṣatā varṇitā -- iti saṃbandhaḥ | śaktimunmīlinīmiti | yaduktaṃ tatra - "yadāsyonmīlinī śaktiḥ śivarāgeṇa rañjitā | nipatatyatitejaskā nityānugrahaśālinī ||" (1|4|45) iti | sthāvarānte ityanenātyantamayogyānāmapi svarūpamunmīlayati -- iti sūcitam || ihedānīṃ śaktipātavaicitryamūlamadhikāravaicitryamapyabhidhātumupakramate - evaṃ vicitre'pyetasmiñchaktipāte sthite sati || 13-295 || tāratamyādibhirbhedaiḥ samayyādivicitratā | tadevāha - kaścidrudrāṃśatāmātrāpādanāttatprasādataḥ || 13-296 || śivatvaṃ kramaśo gacchet samayī yo nirūpyate | kaścicchuddhādhvabandhaḥ san putrakaḥ śīghramakramāt || 13-297 || bhogavyavadhinā ko'pi sādhakaściraśīghrataḥ | kaścitsaṃpūrṇakartavyaḥ kṛtyapañcakabhāgini || 13-298 || rūpe sthito guruḥ so'pi bhogamokṣādibhedabhāk | samayyādicatuṣkasya samāsavyāsayogataḥ || 13-299 || kramākramādibhirbhedaiḥ śaktipātasya citratā | kramaśa iti putrakadīkṣānantaram? ata evātra mandaḥ śaktipātaḥ | śīghramiti dehapātasāmanantaryeṇa | akramāditi satyapi dehe -- ityarthaḥ | bhogavyavadhiśca ciraṃ śīghraṃ vā bhavedityuktam -- ciraśīghrata iti | bhogamokṣādibhedabhāgityarthācchiṣyaṃ prati, svayaṃ hi tasya saṃpūrṇakartavyatvamuktam | tāratamyādeva ca tayorapi tāratamyamiti bhedaśabdenoktam | samāsavyāsayogata iti kramākramādibhiriti ca, tatra kramādādau samayī, tataḥ putrakaḥ, tata ācārya iti sāmastyam, akramātkaścitputraka eva, natvādau samayyapi, kaścidācārya eva, natvādau samayī putrako veti vyastatvam || na kevalamevameva śaktipātasya kramākramābhyāṃ vaicitryaṃ yāvatprakārāntareṇāpi -- ityāha -- kramikaḥ śaktipātaśca siddhānte vāmake tataḥ || 13-300 || dakṣe mate kule kaule ṣaḍardhe hṛdaye tataḥ | ullaṅghanavaśādvāpi jhaṭityakramameva vā || 13-301 || trikārthasyaiva paramutkṛṣṭatvāt | ṣaḍardhe hṛdaye iti sāmānādhikaraṇyena yojyam | taduktam "vedācchaivaṃ tato vāmaṃ tato dakṣaṃ tato matam | tataḥ kulaṃ tataḥ kaulaṃ trikaṃ sarvottamaṃ param ||" iti | ataśca siddhāntātprabhṛti ṣaḍardhaparyantaṃ yathāyathaṃ tāratamyācchaktipātasyāpi tathābhāvo bhavet -- iti bhāvaḥ | ullaṅghanavaśāditi siddhāntānantaraṃ dakṣe, tataḥ kule, tataḥ ṣaḍardhe ceti | jhaṭityakramameveti trikārtha eveti || 301 || nacaitannirmūlamevoktam -- ityāha -- uktaṃ śrībhairavakule pañcadīkṣāsusaṃskṛtaḥ | gururullaṅghitādhaḥsthasrotā vai trikaśāstragaḥ || 13-302 || iha "hotrī dīkṣā tu siddhānte tantre yojanikā smṛtā | trike samāveśavatī kule stobhātmikā matā || sāmarasyamayī kaule dīkṣā pañcavidhoditā |" ityādyuktyā pañcavidhayā dīkṣayā suṣṭhu saṃskṛto'pi trikaśāstraga eva gururullaṅghitādharadaśādhiśāyiśaivādiśāstrapravāhaḥ sarvamūrdhābhiṣiktaḥ -- ityarthaḥ | yaduktam -- "vāmamārgābhiṣikto'pi daiśikaḥ paratattvavit | saṃskāryo bhairave so'pi kule kaule trike'pi saḥ ||" iti || 302 || nanu iha sarvaśāstrāṇāṃ "yataḥ śivodbhavāḥ sarve śivadhāmaphalapradāḥ |" ityādyuktyā hetutaḥ phalato vā na kaścidviśeṣaḥ, tatkathamidamuttaramidaṃ cādharaśāstramityuktam? -- ityāśaṅkyāha - jñānācārādibhedena hyuttarādharatā vibhuḥ | śāstreṣvadīdṛśacchrīmatsarvācārahṛdādiṣu || 13-303 || jñānaṃ dvayādvayarūpam, kriyā bāhyā āntarī vā | tannimittameva cātrādharauttaryamityupapāditaṃ bahuśaḥ || 303 || tadeva paṭhati -- vāmamārgābhiṣiktastu daiśikaḥ paratattvavit | tathāpi bhairave tantre punaḥ saṃskāramarhati || 13-304 || nanu yadi nāma śaivādāvayamabhiṣiktastāvataiva ca paraṃ tattvaṃ vetti, tadasya bhairavatantrādau punaḥ saṃskāreṇa ko'rthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- śaivavaimalasiddhāntā ārhatāḥ kārukāśca ye | sarve te paśavo jñeyā bhairave mātṛmaṇḍale || 13-305 || mātṛmaṇḍalakulakaulādau ca bhairavatantrādisaṃskṛtā api paśava eva -- ityarthasiddham || 305 || ādiśabdākṣipte kulakaulādāvapyetaduktam -- ityāha -- kulakālīvidhau coktaṃ vaiṣṇavānāṃ viśeṣataḥ | bhasmaniṣṭhāprapannānāmityādau naiva yogyatā || 13-306 || bhasmaniṣṭhāprapannānāmiti śaivādīnām || 306 || na kevalametadatraivoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- svacchandaśāstre saṃkṣepāduktaṃ ca śrīmaheśinā | tadeva paṭhati - anyaśāstrarato yastu nāsau siddhiphalapradaḥ || 13-307 || etadevopapādayati - samayyādikramāllabdhābhiṣeko hi gururmataḥ | sa ca śaktivaśāditthaṃ vaiṣṇavādiṣu ko'nvayaḥ || 13-308 || itthamiti kākākṣivat, tena pārameśvarācchaktipātāditthaṃ samayyādikrameṇa labdhābhiṣekaḥ -- ityarthaḥ | itthamuktena prakāreṇānyaśāstrarateṣu vaiṣṇavādiṣu iha gurutve ko nāmānvayo na kaścidabhisaṃbandhaḥ, nahi teṣāmuktayuktyā pārameśvaraśaktipāta evāsti -- iti kā kathā samayyādikrameṇa śāstraśravaṇābhiṣekādau -- ityāśayaḥ || nanu kiṃ nāmāyamatra dāmbhikatayā kṛtrimabhaktyādipradarśanādāsāditaivaṃrūpo guruḥ syāt? -- ityāśaṅkyāha - chadmāpaśravaṇādyaistu tajjñānaṃ gṛhṇato bhavet | prāyaścittamatastādṛgadhikāryatra kiṃ bhavet || 13-309 || nanvayamanyaśāstrarato guruśchadmādinā vā śaivaṃ śāstraṃ gṛhṇātu, prāyaścittī vā bhavatu, kimanayā naścintayā, śiṣyaṃ tāvadanugṛhṇātyeva? -- ityāśaṅkyāha -- phalākāṅkṣāyutaḥ śiṣyastadekāyattasiddhikaḥ | dhruvaṃ pacyeta narake prāyaścittyupasevanāt || 13-310 || śiṣyastāvatphalaṃ kiñcidākāṅkṣate, tacca gurvāyattamityasadguruprāptyāsya tatsiddhirmā bhūtpratyuta "................. tatsaṃparkī tu pañcamaḥ |" ityuktyā prāyaścittigurūpasevanād dhruvamasau narake pacyate mahānasyānarthaḥ syāt -- ityarthaḥ | taduktam - "yadā jānanti no tattvaṃ chadmād gṛhṇanti kaulikam | mahāpātakino yena narakaṃ gantukāminaḥ ||" ityupakramya - "mahārthaṃ bhairavoktaṃ vai jñānavijñānabhāṇḍakam | svayaṃ gṛhītvā tvācāraṃ dīkṣānugrahakāriṇaḥ || vikrīṇantyātmabhogārthaṃ paśūnāmīdṛśātmanām | te patanti mahāghore narake taiḥ samaṃ tataḥ || saputramitrabhṛtyāśca yāvatsaptakulaiḥ saha | na śaknuvanti vai teṣāṃ prāyaścittāni śuddhaye ||" iti || 310 || nanvasya gurau deve ca śaktipātaliṅgaṃ bhaktirdṛśyate iti śivenaivāsau tathā niyuktaḥ, tadasya ko doṣo yenaivaṃ syāt? -- ityāśaṅkyāha -- tirobhāvaprakāro'yaṃ yattādṛśi niyojitaḥ | gurau śivena tadbhaktiḥ śaktipāto'sya nocyate || 13-311 || anena cānapekṣatvasiddhyanantaramanujoddeśoddiṣṭaṃ tirobhāvavicitratvamapyupa krāntam || 311 || nanu bhavatvevaṃ, yasmātpunaranena cchadmāpaśravaṇādinā jñānamāhṛtaṃ tena guruṇā kiṃ kāryam ? -- ityāśaṅkyāha - yadā tu vaicitryavaśājjānīyāttasya tādṛśam | viparītapravṛttatvaṃ jñānaṃ tasmādupāharet || 13-312 || taṃ ca tyajetpāpavṛttiṃ bhavettu jñānatatparaḥ | yadeti kālāntare, prathamameva hi tathātve jñānadānameva na bhavet -- iti bhāvaḥ | vaicitryaṃ nānāprakāraṃ vyāpāravyāhārādi | upāharediti jñānāhṛtilakṣaṇayā vakṣyamāṇayā yuktyā | tyajediti tatsahavāsādi na kuryāt -- ityarthaḥ | atra hetuḥ pāpavṛttimiti | evamapi kṛtvā prāyaścittaṃ vidadhyādityuktam -- bhavettu jñānatatpara iti || tadeva dṛṣṭāntopadarśanena hṛdayaṅgamayati -- yathā caurād gṛhītvārthaṃ taṃ nigṛhṇāti bhūpatiḥ || 13-313 || vaiṣṇavādestathā śaivaṃ jñānamāhṛtya sanmatiḥ | nigrahaṃ kuryāditi śeṣaḥ | sacātra tyāgādyātmā ityuktaprāyam || nanvasya prathamaṃ nirvikārameva prasannacetasā guruṇā jñānamupadiṣṭaṃ tāvataiva cāsya "yasminkāle tu guruṇā nirvikalpaṃ prakāśitam | tadaiva kila mukto'sau............................ ||" ityādyuktyā kṛtakṛtyatvamiti kimevaṃ punarāyātam? -- ityāśaṅkyāha -- sa hi bhedaikavṛttitvaṃ śivajñāne śrute'pyalam || 13-314 || nojjhatīti dṛḍhaṃ vāmādhiṣṭhitastatpaśūttamaḥ | śivenaiva tirobhāvya sthāpito niyaterbalāt || 13-315 || kathaṅkāraṃ patipadaṃ prayātu paratantritaḥ | nojjhatīti tatrānāśvastatvāt tadidaṃ dṛḍhaṃ vāmādhiṣṭhitatvāt | paratantrita iti niyaterbalāt | taduktam - "vaiṣṇavāḥ saugatāḥ śrautāstathā śrutyantavādinaḥ | ityādayo nādhikṛtā jātucitpatiśāsane ||" iti || ata evāgamo'pyevam -- ityāha -- svacchandaśāstre proktaṃ ca vaiṣṇavādiṣu ye ratāḥ || 13-316 || bhramayatyeva tānmāyā hyamokṣe mokṣalipsayā | nanu bhramayatu nāma māyā vaiṣṇavādīn, yastu vaiṣṇavādiḥ sannapi śaivastasya kimāyātam? -- ityāśaṅkyāha -- vaiṣṇavādiḥ śaivaśāstraṃ melayannijaśāsane || 13-317 || dhruvaṃ saṃśayamāpanna ubhayabhraṣṭatāṃ vrajet | melayanniti ubhayatrāpi anāśvāsāt || nanu evamapi ubhayabhraṣṭatāyāṃ ko hetuḥ? -- ityāśaṅkyāha -- svadṛṣṭau paradṛṣṭau ca samayollaṅghanādasau || 13-318 || pratyavāyaṃ yato'bhyeti carettannedṛśaṃ kramam | taduktam - "atha vedāśritaḥ śaivaṃ punareva samīhate | vedanaṣṭaḥ śaivanaṣṭaḥ punareva bhaviṣyati || sandhyādivandanaṃ kāryaṃ yadi vaidikadarśane | lopaśca śivamantrāṇāṃ prāyaścittaṃ vidhīyate || śivadharmo hyathādau cedvedadharmo vilupyate | sametya vā'pyanuṣṭhāne ādimadhyāntadūṣaṇam || pratipattivirodhaśca vicittatvaṃ prapadyate | kasyārambhaḥ kimagre'nte kiṃ kṛtyaṃ vicikitsayā || ādau kiñca kariṣyāmi dvābhyāmādaraśāsanāt | kriyākramavirodhe'pi prāyaścittaṃ parasparam ||" iti || na kevalametatsvacchandaśāstre evoktaṃ yāvadanyatrāpi -- ityāha -- uktaṃ śrīmadgahvare ca parameśena tādṛśam || 13-319 || tadeva paṭhati - nānyaśāstrābhiyukteṣu śivajñānaṃ prakāśate | na prakāśate iti tatrādhikāriṇaste na bhavanti -- ityarthaḥ || tadeva vibhajya darśayati -- tanna saiddhāntiko vāme nāsau dakṣe sa no mate || 13-320 || kulakaule trike nāsau pūrvaḥ pūrvaḥ paratra tu | adhikārī na bhavet -- iti saṃbandhaḥ | ayaṃ punaratra viśeṣo yatpūrvaḥ pūrvaḥ paratra sarvatrādhikārī bhavedityuktaṃ pūrvaḥ pūrvaḥ paratra tviti || nanu samāne'pyanyaśāstrābhiyuktatve pūrvaḥ pūrvaḥ paratra cedadhikārī, tatparaḥ paraḥ pūrvatra kasmānna? -- ityāśaṅkyāha -- avacchinno'navacchedaṃ no vettyānantyasaṃsthitaḥ || 13-321 || sarvaṃsahastato'dhaḥstha ūrdhvastho'dhikṛto guruḥ | ihopādhīnāṃ nānātvādānantyasaṃsthito'vacchinnaḥ saṃkucitaḥ pramātānavacchedamavidyamānāvacchedamanavacchinnaṃ pūrṇaṃ pramātāraṃ no vetti tadātmatayā na bhāyāt | tato'navacchinnatvātsarvaṃsaha ūrdhvastha eva gururadhaḥsthe pratiniyate vaiṣṇavādāvadhikṛto natvadhaḥstha ūrdhvasthe | sa hi saṃkucitajñāna iti kathaṃ pūrṇajñānāvagāhanapātratāmiyāt || nanvevamūrdhvastho'pi pūrṇajñāno gururadhaḥsthe vaiṣṇavādau kathaṅkāramadhikāraṃ kuryāt? -- ityāśaṅkyāha -- svātmīyādharasaṃsparśātprāṇayannadharāḥ kriyāḥ || 13-322 || saphalīkurute yattadūrdhvastho gururuttamaḥ | yadūrdhvastho guruḥ svātmasākṣātkārāt saṃpūrṇādvayajñānaparāmṛtasaṃpātādadharāḥ kriyāḥ prāṇayaṃstadanuprāṇitāḥ saṃpādayan paripūrṇabhuktimuktipradatayā saphalayati, tadasāvuttamaḥ sarvātiśāyī -- ityarthaḥ || nanvevaṃvidho'pyūrdhvastho gururadhaḥsthe vaiṣṇavādau kiṃ kuryāt, nahyasāvetadanugrahasya pātram? -- ityāśaṅkyāha -- adhaḥsthadṛkstho'pyetādṛggurusevī bhavetsa yaḥ || 13-323 || tādṛkśaktinipāteddho yo drāgūrdhvamimaṃ nayet | yo hyadhastanadarśanastho'pi vaiṣṇavādiḥ, sa tādṛśāṃ madhyāttīvraprāyeṇa śaktipātena iddhaḥ sannetādṛśamūrdhvasthaṃ guruṃ sevamāno bhavet, ya imamadhaḥsthadṛksthamapi vaiṣṇavādikaṃ śīghramevordhvaṃ nayet parasaṃvidaikātmyenāvabhāsayet -- ityarthaḥ || nanu yathā pūrvaḥ pūrvaḥ paratra paratrādhikārī, tathā paraḥ paraḥ pūrvatrāpi kasmānna? -- ityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntopadarśanena praśamayati -- tattadgirinadīprāyāvacchinne kṣetrapīṭhake || 13-324 || uttarottaravijñāne nādhikāryadharo'dharaḥ | iha yathā taistairgirinadīprāyairnimnonnatairbhūmibhāgairavacchedamīyuṣyūrdhvordhve koṭṭaprāye kṣetrasaṃsthānādāvadharo'dharo nimnanimnadeśastho nādhikārī, tathādho'dhaḥsthito vaiṣṇavādiruttarottare śaivādau vijñāne'pi -- iti vākyārthaḥ || na kevalametatparamevoddiśyoktaṃ yāvatsvamapi -- ityāha -- uttarottaramācāryaṃ vidannapyadharo'dharaḥ || 13-325 || kurvannadhikriyāṃ śāstralaṅghī nigrahabhājanam | śāstralaṅghīti | taduktam -- ṅa kuryādadhikāraṃ tu ācārye mahati sthite | yastu mohavaśātkuryācchākinyo vai śapanti tam ||" nanvevamastu śaivavaiṣṇavādīnāmādharottaryaṃ śaivādīnāmeva punaḥ samāne'pi pārameśvare śaktipāte parasparasya kiṃ nimittam? -- ityāśaṅkyāha -- śaktipātabalādeva jñānayogyavicitratā || 13-326 || tadvaicitryameva darśayati -- śrautaṃ cintāmayaṃ dvātma bhāvanāmayameva ca | jñānaṃ taduttaraṃ jyāyo yato mokṣaikakāraṇam || 13-327 || cintāmayaṃ ca jñānaṃ mandasvabhyastabhedabhinnatayā dvirūpam -- ityāha - - dvātmeti | taduktam -- "jñānaṃ ca trividhaṃ proktaṃ tatrādyaṃ śrutamiṣyate | cintāmayamathānyacca bhāvanāmayameva ca || śāstrārthasya parijñānaṃ vikṣiptasya śrutaṃ matam | idamatredamatreti idamatropayujyate || sarvamālocya śāstrārthamānupūrvyā vyavasthitiḥ | tacca cintāmayaṃ jñānaṃ dvirūpamupadiśyate || mandasvabhyastabhedena tatra svabhyastamuttamam | suniṣpanne tatastasmiñjāyate bhāvanāmayam || yato yogaṃ samāsādya yogī yogaphalaṃ labheta | evaṃ vijñānabhedena jñānī proktaścaturvidhaḥ ||" iti | taduttaramiti teṣāṃ śrautādīnāṃ caturṇāṃ jñānānāṃ madhyāduttaraṃ bhāvanāmayam -- ityarthaḥ || 327 || mokṣaikakāraṇatvameva vibhajya darśayati -- tattvebhya uddhṛtiṃ kvāpi yojanaṃ sakale'kale | kathaṃ kuryādvinā jñānaṃ bhāvanāmayamuttamam || 13-328 || tattvebhya ityaśuddhebhyaḥ, kvāpīti yathābhimate, jñānyapi hi gururakṛtatattattvasākṣātkāraḥ kathamevaṃ kuryāt -- ityāśayaḥ || 328 || nanu "dvāveva mokṣadau proktau jñānī yogī ca śāṅkare |" ityādyuktyā yogino'pi mokṣakāraṇatvamuktaṃ tatkathamiha bhāvanāmayasyaiva jñānasya tadekakāraṇatvamucyate? -- ityāśaṅkyāha -- yogī tu prāptatattattvasiddhirapyuttame pade | sadāśivādye svabhyastajñānitvādeva yojakaḥ || 13-329 || nanu yogabalādeva yoginastattattvasiddhirjāyate iti tata evāsau teṣu teṣu tattveṣu śiṣyasya yojanāṃ vidadhyāditi kimasyaivaṃvidhena jñānena prayojanam? -- ityāśaṅkyāha -- adhareṣu ca tattveṣu yā siddhiryogajāsya sā | vimocanāyāṃ nopāyaḥ sthitāpi dhanadāravat || 13-330 || nanu kenaivamuktaṃ yadasyordhveṣu sadāśivāditattveṣu yogajā siddhirna syāt, yadvaśātsarvamapīdaṃ jagadunmocayet? -- ityāśaṅkyāha -- yastūtpannasamastādhvasiddhiḥ sa hi sadāśivaḥ | sākṣādeṣa kathaṃ martyānmocayedgurutāṃ vrajan || 13-331 || ayamatra piṇḍārthaḥ -- iha jñānī tāvaccaturvidhaḥ | tasya yathottaraṃ vaiśiṣṭyamityuktaprāyam | tataśca yogivadabhyāsarahito'pi jñānī sarvathā svabhyastabhāvanāmayavijñānaprasādāsāditabhairavībhāvo dīkṣādikrame praśasyatara ityevamuktaṃ bhāvanāmayameva jñānaṃ jyāya iti | yogī caturvidhaḥ -- saṃprāpto ghaṭamānaḥ siddhayogaḥ susiddhaśceti | tatra saṃprāptaḥ -- prāptayogopadeśamātraḥ, ghaṭamānaśca tadabhyāsamātraniṣṭha ityetau, svayameva na tathā yoge vā jñāne vā prarūḍhāviti parasya kiṃ kurutaḥ | siddhayogasya punaḥ svabhyastajñānamapyasti -- iti tatprayojakīkāreṇaivāyaṃ mocako nānyathā -- ityuktaṃ - "yogī tu svabhyastajñānitvādeva uttame pade yojakaḥ" iti | śthitāpi yogajāsya siddhirvimocanāyāṃ nopāyaḥ" iti ca | uktaṃ ca -- "uttarottaravaiśiṣṭyameteṣāṃ samudāhṛtam | jñānināṃ yogināṃ caiva siddhayogaviduttamaḥ || yato'sya jñānamapyasti pūrvo yogaphalojjhitaḥ |" (mā. taṃ.) iti | susiddhastu - "yaḥ punaryatra tatraiva saṃsthito'pi yathā yathā | bhuñjānastatphalaṃ tena hīyate na kathañcana || susiddhaḥ sa tu boddhavyaḥ sadāśivasamaḥ priye |" (mā. taṃ.) ityādyuktyā sadaivāskhalitasvarūpaḥ śiva eva ityasau gurutāṃ vrajan vidyeśānapāsya kathaṃ sākṣānmocayenmartyān, pāramparyeṇa tu mocayedeveti tadabhidhānasyeha ko'vasaraḥ -- ityarthaḥ | yaduktamanenaivānyatra -- śusiddhastu śiva eveti kiṃ tatrocyate" iti | tataścaivaṃ jñānayogayorvibhāgaṃ vicārya svabhyastajñānavāneva gururmokṣaprada iti sarvatroktaṃ yenāsmābhirapyevamihābhihitam || tadāha - tenoktaṃ mālinītantre vicārya jñānayogite | yataśca mokṣadaḥ proktaḥ svabhyastajñānavānbudhaiḥ || 13-332 || caśabdo'vadhāraṇe bhinnakramaḥ | tena svabhyastajñānavāneva gururmokṣapradaḥ prokta iti || tataścedaṃ siddham -- ityāha -- tasmātsvabhyastavijñānataivaikaṃ gurulakṣaṇam | ekamiti na dvitīyaṃ yogitvamapi -- ityarthaḥ || nanu yogyapi gururuktaḥ, tatkathamevamabhidhātuṃ yujyate | satyam, kintvayamasti vibhāgo yajjñānī tāvadyogino viśiṣyate ityuktaṃ tatrāpi ca kutra jñānī yogī vā guruḥ kāryaḥ, kutra vā parihārya iti | sa cehāsmābhirgurumukhādhigataḥ prakāśyate -- ityāha -- vibhāgastveṣa me proktaḥ śaṃbhunāthena darśyate || 13-333 || eṣa iti vakṣyamāṇaḥ || 333 || tadevāha - mokṣajñānaparaḥ kuryādguruṃ svabhyastavedanam | anyaṃ tyajetprāptamapi tathā coktaṃ śivena tat || 13-334 || anyamityasvabhyastajñānam | nanu "gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ" ityādinā prāptasya gurostyāge doṣo'bhihitaḥ -- iti kathamevamuktam? -- ityāśaṅkyāha -- "tathācoktaṃ śivena tat" iti | naitanniṣpramāṇakam -- ityarthaḥ || 334 || tadeva paṭhati -- āmodārthī yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ vrajet | vijñānārthī tathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || 13-335 || nanu vijñānārthī śiṣyaḥ, taccānena kathañcidādyādeva prāptamiti kimasya gurvantaragamanena? -- ityāśaṅkyāha - śaktihīnaṃ guruṃ prāpya mokṣajñāne kathaṃ śrayet | naṣṭamūle drume devi kutaḥ puṣpaphalādikam || 13-336 || śaktihīnamiti vijñānadānādāvasāmarthyāt | sa hi svayamajña iti parasyāpi kiṃ kuryāt -- ityāśayaḥ || 336 || nanviha bhāvanā nāma mukhyā, sā cājñe'pi gurau kriyamāṇāvaśyaṃ phalediti kiṃ tattyāgena? -- ityāśaṅkyāha -- uttarottaramutkarṣalakṣmīṃ paśyannapi sthitaḥ | adhame yaḥ pade tasmātko'nyaḥ syāddaivadagdhakaḥ || 13-337 || evaṃ bhogamokṣādyabhivāñchatāvaśyamutkṛṣṭa eva gururāśrayaṇīyo yenāsya tatsiddhirayatnameva syāt -- ityāha - yastu bhogaṃ ca mokṣaṃ ca vāñchedvijñānameva ca | svabhyastajñāninaṃ yogasiddhaṃ sa gurumāśrayet || 13-338 || yogasiddhamiti siddhayogaṃ tṛtīyaṃ yoginam -- ityarthaḥ tasya cāvaśyaṃbhāvi svabhyastajñānam -- ityuktaṃ svabhyastajñāninamiti, yatsamanantarameva saṃvāditaṃ yato'sya jñānamapyastīti || 338 || evaṃvidhaścedgururna prāpyate, tadā kiṃ kartavyam? -- ityāśaṅkyāha -- tadabhāve tu vijñānamokṣayorjñāninaṃ śrayet | vijñānamokṣayoriti tannimittam -- ityarthaḥ || evamapi bhuktyarthinā kiṃ kāryam? -- ityāśaṅkyāha -- bhuktyaṃśe yoginaṃ yastatphalaṃ dātuṃ bhavetkṣamaḥ || 13-339 || śrayedityanuṣajyate | sa cārthāddhaṭamānasiddhayogayorantarālavartī mitaḥ | taditi bhuktilakṣaṇam || 339 || yaḥ punaḥ saṃprāpto ghaṭamāno vā yogī bhuktimātramapi dātuṃ na samarthaḥ paraṃ tadupāyopadeśakuśalaḥ, tamanādṛtyāpi jñānī guruḥ kāryo yastadupāyamupadiśan krameṇa mocayedapi -- ityāha -- phaladānākṣame yoginyupāyaikopadeśini | varaṃ jñānī yo'bhyupāyaṃ diśedapi ca mocayet || 13-340 || nanu yadyevaṃ mito'pi jñānī guruḥ kāryaḥ, tadvijñānārthinaḥ śiṣyasya tatparipūrtiḥ kutaḥ syāt? -- ityāśaṅkyāha - jñānī na pūrṇa evaiko yadi hyaṃśāṃśikākramāt | jñānānyādāya vijñānaṃ kurvītākhaṇḍamaṇḍalam || 13-341 || tenāsaṃkhyāngurūnkuryātpūraṇāya svasaṃvidaḥ | yadi nāma hi eka eva na pūrṇajñānaśālī guruḥ prāpyate, tadekaikataḥ parimitajñānād guroraṃśāṃśikākrameṇāpi jñānānyādāya svātmanyakhaṇḍamaṇḍalaṃ pūrṇaṃ jñānaṃ kuryāt, ataścaivaṃvidhādekasmādeva gurostadalābhātsvasaṃvitparipūraṇāya mahatāpi prayatnena niḥsaṃkhyākā guravaḥ kāryāḥ, naivaṃ kaścitpratyavāyaḥ -- ityarthaḥ || tīvraśaktipātāghrataḥ punaḥ pūrṇajñānameva gurumāsādayet yatprasādādanāyāsamevāsya svātmano vijñānapāripūrṇyaṃ samudiyāt -- ityāha -- dhanyastu pūrṇavijñānaṃ jñānārthī labhate gurum || 13-342 || atra cāhamevodāharaṇaṃ yadvijñānārthinā mayā lokottare dvayādvayātmani śaivaśāstrādāvabhikhyāmātraprakhyāpitaparaśreyaḥsaṃśrayaḥ śrīmān kalyāṇaḥ pūrṇavijñānavāneka eva gururlabdhaḥ, padavākyapramāṇādau laukike śrīmān sugṛhītanāmadheyaḥ śaṅkhadharaśceti || 342 || nanu yadi nāma ekasmādeva pūrṇavijñānaśālino guroranāyāsameva pūrṇaṃ jñānaṃ syāt tadastu, tadarthaṃ punarnānāgurvādisaṃbharaṇātmā prayatno'pi kasmātkriyate? -- ityāśaṅkyāha -- nānāgurvāgamasrotaḥpratibhāmātramiśritam | kṛtvā jñānārṇavaṃ svābhirvipruḍbhiḥ plāvayenna kim || 13-343 || srotaḥ santatirnadīpravāhaśca, pratibhā sāṃmukhyena bhānam, miśritaṃ pūritaṃ kiṃ na plāvayediti sarvameva jñānasaṃvibhāgabhājanaṃ kuryāt - - ityarthaḥ || etacca gurubhirapyuktam -- ityāha -- ā tapanānmoṭakāntaṃ yasya me'sti gurukramaḥ | tasya me sarvaśiṣyasya nopadeśadaridratā || 13-344 || śrīmatā kallaṭenetthaṃ guruṇā tu nyarūpyata | anenaivāśayena mayā'pi nānāgurūpasevanaṃ kṛtam -- ityāha -- ahamapyata evādhaḥśāstradṛṣṭikutūhalāt || 13-345 || tārkikaśrautabauddhārhadvaiṣṇavādīnnaseviṣi | kutūhalāditi na tvādarāt, tārkikā naiyāyikavaiśeṣikādayaḥ || nanu yathā vaiṣṇavādibhyaḥ śaivādīnāṃ gurūṇāmevamutkarṣaḥ, tathaiṣāmadharaśāsanasthānāmapi parasparaṃ kimasti na vā? -- ityāśaṅkyāha -- lokādhyātmātimārgādikarmayogavidhānataḥ || 13-346 || saṃbodhotkarṣabāhulyātkramotkṛṣṭānvibhāvayet | lokaḥ śrutismṛtyādiḥ, adhyātmaṃ vedāntādiḥ, atimārgo laukikamārgātītaṃ sāṃkhyapātañjalādi, evamādāvagniṣṭomādeḥ karmaṇaḥ, cittavṛttinirodhādyātmanaśca yogasya vidhānato hetoḥ samyagbodhasya yathāyathamutkarṣatāramyāt kramotkṛṣṭānvaidikādīn gurūnvibhāvayejjānīyāt -- ityarthaḥ || evaṃ vaiṣṇavādikrameṇa yathāyathaṃ saṃbodhotkarṣabhājāmeva munīnāmasmaddarśanaṃ pratyapi jijñāsā jātā -- ityāha -- śrīpūrvaśāstre praṣṭāro munayo nāradādayaḥ || 13-347 || prāgvaiṣṇavāḥ saugatāśca siddhāntādividastataḥ | kramāt trikārthavijñānacandrotsukitadṛṣṭayaḥ || 13-348 || evaṃ yathāyathamūrdhvordhvakrameṇa guruśāstraparicayāt saṃbodhotkarṣo bhavet -- iti na gurubhūyastve vicikitsitavyam -- ityāha -- tasmānna gurubhūyastve viśaṅketa kadācana | nanu "gurvantararate mūḍhe āgamāntarasevake | śaktihiṃsākare dviṣṭe saṃparkaṃ naiva kārayet ||" ityādyuktyā gurvantararatasyāspṛśyatvamabhihitamiti gurvantaragamane vivekinaḥ śaṅkāvaśyamudiyādityevaṃ kasmāduktam? -- ityāśaṅkyāha -- gurvantararate mūḍhe āgamāntarasevake || 13-349 || pratyavāyo ya āmnātaḥ sa itthamiti gṛhyatām | itthamiti vakṣyamāṇaprakāreṇa || tadevāha - yo yatra śāstre'dhikṛtaḥ sa tatra gururucyate || 13-350 || tatrānadhikṛto yastu tadgurvantaramucyate | tatrānadhikṛta iti yathā vāme saiddhāntikaḥ || etadeva dṛṣṭāntopadarśanena hṛdayaṅgamayati -- yathā tanmaṇḍalāsīno maṇḍalāntarabhūpatim || 13-351 || svamaṇḍalajigīṣuḥ sansevamāno vinaśyati | tathottarottarajñānasiddhiprepsuḥ samāśrayan || 13-352 || adharādharamācāryaṃ vināśamadhigacchati | iha yathā tasminneva maṇḍale sthitaḥ kaścittadeva svamāspadabhūtaṃ maṇḍalamapahṛtaprāyaṃ jetumicchustatrānadhikāriṇamapi maṇḍalāntarabhūpatiṃ sevamāno vinaśyati tajjayo'sya mā bhūt pratyutānarthāntaraṃ kiñcidudiyāt -- ityarthaḥ | evamūrdhvordhva eva jñāne sthitastatsiddhimeva ca prāptumicchustadanadhikṛtamadharādharamācāryaṃ samāśrayanvināśamadhigacchati tatsamudite'muṣya bhuktimuktī mā syātāṃ pratyuta pratyavāyitvaṃ bhavet -- ityarthaḥ || na kevalametatsvadarśanamevādhikṛtyoktaṃ yāvaddarśanāntarāṇyapi -- ityāha -- evamevordhvavartiṣṇorāgamātsiddhivāñchakaḥ || 13-353 || māyīyaśāstranirato vināśaṃ pratipadyate | uktaṃ ca śrīmadānande karma saṃśritya bhāvataḥ || 13-354 || jugupsate tattasmiṃśca viphale'nyatsamāśrayet | dināddinaṃ hrasaṃstvevaṃ pacyate rauravādiṣu || 13-355 || nacaitannyāyamātrasiddhameva -- ityāha -- "uktaṃ ca" ityādi | yaḥ kaściduttarottaraśāstrīyamapi karma saṃśritya bhāvato jugupsate tatra niṣṭhāṃ na yāyāditi tasminniṣphale'nyanmāyīyaśāstrīyaṃ karma samyagāhṛdayādāśrayet, sa punariha loke dinād dinaṃ hrasan dhanadārādibhirapacīyamānaḥ paratra rauravādiṣu pacyate pāpaphalabhāgbhavet -- ityarthaḥ | evaṃpāṭhaśca jaratpustakeṣu śataśo dṛṣṭaḥ || nanu yadyevamūrdhvaśāsanastho'pyadharādhare gurvādau rajyan pratyaveyāt, tadūrdhvordhvaṃ mārgaṃ prāptumicchuradharaṃ gurvādi pariharan kīdṛk syāt? -- ityāśaṅkyāha -- yastūrdhvordhvapathaprepsuradharaṃ gurumāgamam | jihāsecchaktipātena sa dhanyaḥ pronmukhīkṛtaḥ || 13-356 || evamevaṃvidhānāmevānugrāhyatayāsmaddarśanasaṃskāraviśeṣo'pyuktaḥ -- ityāha -- ata eveha śāstreṣu śaiveṣveva nirūpyate | śāstrāntarārthānāśvastānprati saṃskārako vidhiḥ || 13-357 || nacaitadevāsya darśanasyottamatve nimittaṃ yāvadanyadapi -- ityāha -- ataścāpyuttamaṃ śaivaṃ yo'nyatra patitaḥ sa hi | ihānugrāhya ūrdhvordhvaṃ netastu patitaḥ kvacit || 13-358 || ūrdhvordhvamiti yathā vaiṣṇavādiḥ śaive, sa vāme sa ca dakṣe iti | kvaciditi vaiṣṇavādau || evaṃ hyasmaddarśana iva tatrāpi taṃ prati kaścana liṅgoddhāraprāyaḥ saṃskāraviśeṣo'bhihitaḥ syāt | tadāha -- ata eva hi sarvarjñaibrahmaviṣṇvādibhirnije | na śāsane samāmnātaṃ liṅgoddhārādi kiñcana || 13-359 || sarvajñairiti te hyevaṃ jānate yadūrdhvordhvavartināṃ śaivādīnāmasmadādidarśanānugrāhyatvaṃ nāstīti || nanu yadyete sarvajñāḥ tadatyutkṛṣṭaṃ śaivaṃ jñānamapahāya kasmādevamapakṛṣṭaṃ jñānamādiśan? -- ityāśaṅkyāha -- itthaṃ viṣṇvādayaḥ śaivaparamārthaikavedinaḥ | kāṃścitprati tathādikṣuste mohādvimatiṃ śritāḥ || 13-360 || kāṃściditi tāvadupadeśayogyān | tatheti apakṛṣṭajñānātmanā prakāreṇa -- ityarthaḥ | teṣāṃ ca tāvataiva mohavaśādidameva tattvamiti viruddhe niścaya ityuktaṃ te mohādvimatiṃ śritā iti || teṣāṃ ca tatraivābhiniveśād brahmādyairapi tadeva dārḍhyenopadiṣṭam - - ityāha -- tathāvidhāmeva matiṃ satyasaṃsparśanākṣamām | dṛṣṭvaiṣāṃ brahmaviṣṇvādyairbuddhairapi tathoditam || 13-361 || tathāvidhāmiti viruddhām, ata evoktaṃ satyasaṃsparśanākṣamāmiti | buddhairapi śaivaparamārthatayā prabuddhairapi -- ityarthaḥ | tatheti tattadāśayocitenāpakṛṣṭajñānātmanā prakāreṇa -- ityarthaḥ || 361 || pratijñātamevāhnikārthaṃ prathamārdhenopasaṃharati -- ityeṣa yuktyāgamataḥ śaktipāto vivecitaḥ | iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke śaktipātapradarśanaṃ nāma trayodaśamāhnikam || 13 || vivecita iti śivam || parameśaśaktipātavyaktasvātmīyavīryavaibhavataḥ | prabhaviṣṇurāhnikārthaṃ trayodaśaṃ jayarathaḥ sphuṭaṃ vyavṛṇot || iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtavivekābhikhyavyākhyopete śrītantrāloke śaktipātapradarśanaṃ nāma trayodaśamāhnikam || 13 || caturdaśamāhnikam " viveka " yo yoginīpriyatayā tirohitivyapagatikramaṃ jagatām | prabalīkaroti balato balāya tasmai baliṃ yāmaḥ || iha tāvatparameśvaraḥ pañcavidhakṛtyakārīti sarvatroktam | tatrāsya pūrvaṃ saṃhāracitratānirūpaṇāvasare sṛṣṭyāditrayaṃ darśitaṃ samanantarāhnike cānugraha iti saṃpratyavaśiṣṭaṃ tirobhāvākhyaṃ pañcama kṛtyaṃ dvitīyārdhena pratipādayitumāha -- tirobhāvasvarūpaṃ tu kathyamānaṃ vivicyatām | iha dīkṣāyā upakrame'pi etannirdeśe'yamāśayo yatprathamaṃ heye pradarśite paramupādeye viśrāntirbhavediti || tadeva avatārayati - svabhāvāt parameśāno niyatyaniyatikramam || 14-1 || spṛśanprakāśate yena tataḥ svacchanda ucyate | svabhāvāditi svo bhāva icchā tataḥ -- ityarthaḥ || tatrāsya niyatikramasparśena prakāśanaṃ darśayati - niyatiṃ karmaphalayorāśrityaiṣa maheśvaraḥ || 14-2 || sṛṣṭisaṃsthitisaṃhārānvidhatte'vāntarasthitīn | avāntarasthitīniti śāktamahāsṛṣṭyādyapekṣayā | te ca pṛthvyādyaṇḍatrayaviṣayāḥ | yaduktaṃ prāk - "kālāgnirbhuvi saṃhartā māyānte kālatattvarāṭ | śrīkaṇṭho mūla ekatra sṛṣṭisaṃhārakārakaḥ || tallayo'vāntarastasmā.......................... |" (6|172) iti || 2 || anyatra punarasya niyatisparśo nāsti -- ityāha -- mahāsarge punaḥ sṛṣṭisaṃhārānantyaśālini || 14-3 || ekaḥ sa devo viśvātmā niyatityāgataḥ prabhuḥ | mahattvamevāsya darśayati sṛṣṭisaṃhārānantyaśālinīti | yaduktaṃ prāk -- "śrīmānaghoraḥ śaktyante saṃhartā sṛṣṭikṛcca saḥ | tatsṛṣṭau sṛṣṭisaṃhārā niḥsaṃkhyā jagatāṃ yataḥ || antarbhūtāstataḥ śāktī mahāsṛṣṭirudāhṛtā |" (6|173) iti | niyatityāgata iti na hi iyaṃ karmabhūryenātra tadapekṣayā niyatiparigraho'pi syāt || na kevalamatrāsya niyatityāgo yāvadavāntarasargādāvapi -- ityāha -- avāntare yā ca sṛṣṭiḥ sthitiścātrāpyayantritam || 14-4 || nojjhatyeṣa vapustyaktaniyatiśca sthito'tra tat | nojjhatīti tathātve hyasya svātantryakhaṇḍanā bhavet -- iti bhāvaḥ || 4 || niyatityāgātyāgayoḥ ko viśeṣaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- niyatyaiva yadā caiṣa svarūpācchādanakramāt || 14-5 || bhuṅkte duḥkhavimohādi tadā karmaphalakramaḥ | tyaktvā tu niyamaṃ kārmaṃ duḥkhamohaparītatām || 14-6 || bibhāsayiṣurāste'yaṃ tirodhāne'napekṣakaḥ | svarūpācchādanakramāditi tamavalambya -- ityarthaḥ | kārmaniyamatyāge heturanapekṣaka iti | yadabhiprāyeṇaiva vakṣyati -- ṅacāsya karmamahimā tādṛgyenetthamāsta saḥ |" (14.14) iti || 6 || nanu tirodhānameva nāma kimucyate yatrāpi vibhoḥ karmādinairapekṣyam? -- ityāśaṅkāṃ garbhīkṛtya kāryadvāreṇa dṛṣṭāntopadarśanapuraḥsaraṃ tatsvarūpamevābhidhatte -- yathā prakāśasvātantryāt pratibuddho'pyabuddhavat || 14-7 || āste tadvadanuttīrṇo'pyuttīrṇa iva ceṣṭate | iha yathā prakāśa eva ahaṃparāmarśodayāt prabuddho'pi aprabuddhavadāste "vītarāgā api sarāgavat vyavaharanti" iti nyāyena gopitasvātmavīryāvaṣṭambho'vatiṣṭhate, tathā kaścidanuttīrṇo'pi pārameśvaraśaktipātābhāvādanābhāsitarūpo'pi uttīrṇa iva ābhāsitarūpa iva ceṣṭate paravipralambhāya dāmbhikatayā bhaktiśraddhādi vidadhyāt | vastutastu pārameśvaramantratantrādāvasya na kaścidādarapratyaya ityetattirodhānaṃ nāma -- ityarthaḥ | yaduktaṃ prāk - "anābhāsitarūpo'pi tadābhāsitayeva yat | sthitvā mantrādi saṃgṛhya tyajetso'sya tirobhavaḥ ||" (13|121) iti || 7 || nanu iha tāvat "śivo'hamadvitīyo'haṃ........................ |" ityādyuktyā śivatāmanāpanno'pi tādātmyapratipattaye tathā bhāvayedityāmnātaṃ tadevamevāsya cecceṣṭā tadā ko doṣaḥ ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā ca buddhastāṃ mūḍhaceṣṭāṃ kurvannapi dviṣan || 14-8 || hṛdyāste mūḍha evaṃ hi prabuddhānāṃ viceṣṭitam | kurvannapi hṛdi dviṣannāste tatrāhṛdayādasya viśrāntirnāsti -- ityarthaḥ || 8 || na caitadasmābhirevoktam -- ityāha -- śrīvidyādhipatiścāha mānastotre tadīdṛśam || 14-9 || tadeva -- paṭhati -- ye yauṣmāke śāsanamārge kṛtadīkṣāḥ saṃgacchanto mohavaśādvipratipattim | nūnaṃ teṣāṃ nāsti bhavadbhānuniyogaḥ saṅkocaḥ kiṃsūryakaraistāmarasānām || 14-10 || jñātajñeyā dhātṛpadasthā api santo ye tvanmārgātkāpathagāste'pi na samyak | prāyasteṣāṃ laiṅgikabuddhyādisamuttho mithyābodhaḥ sarpavasādīpajakalpaḥ || 14-11 || yasmādviddhaṃ sūtakamukhyena nu tāmraṃ tadyadbhūyaḥ svāṃ prakṛtiṃ no samupeyāt | no taiḥ pītaṃ bhūtalasaṃsthairamṛtaṃ ta dyeṣāṃ tṛṭkṣudduḥkhavibādhāḥ punarasmin || 14-12 || bhavaddarśanamanupraviśyāpi tatra ye vipratipannāsteṣāṃ śaktipāta eva nāyātaḥ, ataśca bhavaddarśanasya uttānatayā tattvaṃ jānānā api tataḥ sāṃkhyādikumārgaṃ gatā iti te samyak vilayaśaktyāghratā eva -- ityarthaḥ | yatasteṣāṃ sarpavasādīpādivat taddarśanādutpannaṃ mithyājñānamasti, yenaitadanyathā jānate | sarpavasādīpe hi sati sarvaṃ sarpamayameva dṛśyate iti | ataśca darśanāntarānyathānupapattyā etanniścīyate yattvaddarśane tirohitatvādete na prarohamupagatā iti | nahi pāradena viddhaṃ tāmraṃ punastāmratāṃ yāyāt, na vā pītāmṛtānāṃ punastṛḍādibādhā syāt || 12 || evañca prabuddhaceṣṭaiva tiraskriyamāṇatvādenaṃ tirobhāvayet -- ityāha -- tataḥ prabuddhaceṣṭāsau mantracaryārcanādikā | dveṣeddhāntardahatyenaṃ dāhaḥ śaṅkaiva sā yataḥ || 14-13 || antardāhe heturdveṣeddheti dveṣeṇeddhā dviṣyamāṇatayottejitā -- ityarthaḥ | taddveṣeṇaiva hyasyaivaṃbhāvaḥ -- iti bhāvaḥ | taduktam -- ṅindyamānamahāmantravidyācaryādikopajam | pāpma taṃ pātayeddhore yātanādhāmni sarvathā ||" iti | kaścātra dāhārthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- dāhaḥ śaṅkaiva sā yata iti | śaṅkā hi vikalpaḥ, sa eva ca saṃsāranimittam | yaduktam -- śarvo vikalpaḥ saṃsāraḥ ................... |" iti | tatraiva cāsya dandahyamānatvaṃ nāma tirobhāva ityevamuktam || 13 || nanvatra cāsya kiṃ prāktanakarmavisphūrjitaṃ nimittamutānyatkiñcit? -- ityāśaṅkyāha -- na cāsya karmamahimā tādṛgyenetthamāsta saḥ | kiṃ hi tatkarma kasmādvā pūrveṇātra samo vidhiḥ || 14-14 || tādṛk tirodhānahetuḥ, itthamiti prabuddhaceṣṭādidveṣakāritayā | nahyevaṃvidhaṃ karma kiñcidasti yattirodhānahetutāṃ yāyāt, taddhi jātyāyurbhogapradam, na caitanmadhyāttirodhānaṃ kiñcidityuktam -- kiṃ hi tatkarmeti | na caivaṃvidhaḥ kaścana karmāśayo'pyasti yo'sya hetutāṃ yāyāt -- ityāha -- kasmādveti | evaṃ ca yathā karmādinairapekṣyeṇa parameśvarecchayaiva anugrahaḥ syāditi pūrvamuktaṃ tathā tirodhānamapi -- ityuktam -- pūrveṇātra samo vidhiriti | vidhiriti codyapratisamādhānaprakāraḥ || 14 || ata evāha -- tasmātsā parameśecchā yayāyaṃ mohitastathā | anantakālasaṃvedyaduḥkhapātratvamīhate || 15 || nanu pārameśvaramicchāmātrameva cedatra nimittaṃ tatkutastyamidameṣāṃ duḥkhavaicitryam? -- ityāśaṅkyāha -- tatrāpi cecchāvaicitryādihāmutrobhayātmakaḥ | duḥkhasyāpi vibhedo'sti ciraśaighryakṛtastathā || 14-16 || etadeva darśayati - kālakāmāndhakādīnāṃ paulastyapuravāsinām | tathānyeṣāṃ tirobhāvastāvadduḥkho hyamutra ca || 14-17 || puravāsinastripurāḥ, anyeṣāmiti citrasenādīnām | caśabdādihāpi, tena kālādīnāmihaiva dāhādyanantaramanugrahasya vṛttatvāt, paulastyādīnāmubhayatrāpi anugrahāsaṃpatteḥ || 17 || na kevalamasya pārameśvaramicchāmātrameva nimittaṃ yāvadanyadapi -- ityāha -- anyo'pi ca tirobhāvaḥ samayollaṅghanātmakaḥ | samayollaṅghanātmaka iti kāryakāraṇayorabhedopacārāt || kimatra pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- yaduktaṃ parameśena śrīmadānandagahvare || 14-18 || samayollaṅghanāddevi kravyādatvaṃ śataṃ samāḥ | nacātra śataṃ samā eva iti niyamo vivakṣitaḥ -- ityāha -- tatrāpi mandatīvradibhedād bahuvidhaḥ kramaḥ || 14-19 || evaṃ tirobhāvasya svarūpamabhidhāya, tadvyapagamamapyāsūtrayati -- svātantryācca maheśasya tirobhūto'pyasau svayam | paradvāreṇa vā'bhyeti bhūyo'nugrahamapyalam || 14-20 || atra svayaṃ tāvadanugrahābhimukhyenāgamanamāha -- bhūyo'nugrahataḥ prāyaścittādyācaraṇe sati | anusāreṇa dīkṣādau kṛte syācchivatāmayaḥ || 14-21 || prāyaścittācaraṇaṃ hi svayameva bhavet -- iti bhāvaḥ | anusāreṇeti śaktipātasya tīvramandādirūpatayā svayogyatāyāḥ || 21 || paradvāreṇāpyāha - tirobhūtaḥ paretāsurapi bandhusuhṛdgurūn | ālambya śaktipātena dīkṣādyairanugṛhyate || 14-22 || atrāpi prāgvadvaicitryamasti -- ityāha -- tatrāpi kālaśīghratvaciratvādivibhedatām | tathaiti śaktipāto'sau yenāyāti śivātmatām || 14-23 || tatheti ciraṃ śīghreṇa vā || 23 || prāguktameva prameyaṃ saṃcinoti -- itthaṃ sṛṣṭisthitidhvaṃsatirobhāvamanugrahaḥ | iti pañcasu kartṛtvaṃ śivatvaṃ saṃvidātmanaḥ || 24 || nanu bhavatu saṃvidaḥ sṛṣṭyādau kṛtyapañcake kartṛtvaṃ nāma śivatvaṃ mādṛśāṃ punaretadupadeśena ko'rthaḥ? -- ityāśaṅkyāha -- pañcakṛtyasvatantratvasaṃpūrṇasvātmamāninaḥ | yogino'rcājapadhyānayogāḥ saṃsyuḥ sadoditāḥ || 25 || arcādīnāṃ hi paratattvānuprāṇitvaṃ nāma tattvam | tañcaivaṃmānino yoginaḥ sarvadaivāstītyuktaṃ te'pi sadoditāḥ -- iti || 25 || evaṃ caitadeva paramupeyaṃ yena jīvato'pi muktiḥ syāt, ataśca kṣaṇamātrāvabhāsini kṛtrimaprāye bhogādāvāsaktirna kāryā -- ityāha -- endrajālikavṛttānte na rajyeta kadācana | sādāśivo'pi yo bhogo bandhaḥ so'pyucitātmanām || 14-26 || nanu jñānakriyātmā śiva ityasmanmataṃ tatkathamuktaṃ kartṛtvameva śivatvamiti? -- ityāśaṅkyāha -- jñātṛtvameva śivatā svātantryaṃ tadihocyate | nahi jñānakriyayoḥ kaścidbhedaḥ -- iti bhāvaḥ | yaduktam -- ṅa kriyārahitaṃ jñānaṃ na jñānarahitā kriyā |" iti || kulālādinyāyena nirmātṛtārūpam punaḥ kartṛtvamatra na vivakṣitaṃ yatastanna mukhyam | taddhi śuddhasvātantryātmanaḥ kartṛtvasyādhiṣṭheyaṃ tena vinā'syānudayāt | tadāha -- kulālavattu kartṛtvaṃ na mukhyaṃ tadadhiṣṭhiteḥ || 14-27 || nanu tarhi mādṛśāmapi kulālādivadeva na mukhyakartṛtvamiti kṛtamātmani śivatvābhimānena, tathātve hyasmākamapīcchāmātrānuvarti jagadbhavet, na caivam? -- ityāśaṅkyāha -- iti jñātvā grahītavyā naiva jātvapi khaṇḍanā | śivo'haṃ cenmadicchānuvarti kiṃ na jagattviti || 14-28 || khaṇḍaneti pārimityam || 28 || tadagrahaṇamevopapādayati -- mamecchāmanuvartantāmityatrāhaṃvidi sphuret | śivo vā parameśāno dehādiratha nirmitaḥ || 14-29 || śivasya tāvadastyetaddehastveṣa tathā tvayā | kṛtaḥ kā'nyā dehatā'sya tatkiṃ syādvācyatāpadam || 14-30 || ahaṃvidīti ahaṃsaṃvittau -- ityarthaḥ | tatra svatantraḥ śiva eva yadyatra sphuret tatsthitameva jagatastadicchānuvartitvam | atha nirmito dehādiḥ, kuta evamasya bhavet | sa hi jaḍa eva apahastitapūrṇajñānakriyaḥ sṛṣṭaḥ, anyathā hi asya dehatvameva na syāt, tadetannopālambhanīyamityuktam tatkiṃ syādvācyatāpadamiti | tasmācchiva evāhamabhimānaḥ kāryo na dehādau yena tattvameva dārḍhyātiśayātprarohamupagacchet | iyatā ca jñānaparipūrṇatākhyaṃ prameyamuktaṃ tadeva ca paramupādeyaṃ yenoktam -- "endrajālikavṛttānte na rajyeta kadācana |" iti || 30 || nanu kimatra pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- uktaṃ ca siddhasantānaśrīmadūrmimahākule | ūrmimahākule iti ūrmikaule || tadeva paṭhati -- pavanabhramaṇaprāṇavikṣepādikṛtaśramāḥ || 31 || kuhakādiṣu ye bhrantāste bhrantāḥ parame pade | nanu yadyevaṃ tatkathaṃ prāṇavikṣepādyātmikāyā utkrānteḥ parapadopāyatvaṃ sarvatroktam? -- ityāśaṅkyāha -- sarvatra bahumānena yāpyutkrāntirvimuktaye || 14-32 || proktā sā sāraśāstreṣu bhogopāyatayoditā | yadgītam - śarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca | mūrdhnyādhāyātmanaḥ prāṇamāsthito yogadhāraṇām || omityekākṣaraṃ brahma vyāharanmāmanusmaran | yaḥ prayāti tyajandehaṃ sa yāti paramāṃ gatim ||" (8|12,13) iti | sāraśāstreviṣvati pradhāneṣu ūrmikaulādiṣu -- ityarthaḥ | bhogopāyatayeti na muktyupāyatayā | anena ca utkrānteranupayuktatvamāsūtritam || tadeva upapādayituṃ tatratyameva granthaṃ paṭhati -- yadi sarvagato devo vadotkramya kva yāsyati || 14-33 || athāsarvagatastarhi ghaṭatulyastadā bhavet | utkrāntividhiyogo'yamekadeśena kathyate || 14-34 || niraṃśe śivatattve tu kathamutkrāntisaṃgatiḥ | ghaṭatulya iti niyatadeśakālākāratayā saṅkucitaprāyatvāt | utkrāntiprakāraścāyaṃ yoga ekadeśena niyatadeśatayā kathyate yadadharādharapadatyāgena ūrdhvordhvapadākramaṇamutkrāntiriti | nacaitacchivatattve saṃgacchate, yataḥ sadasadādivikalpojjhitatvāt tanniraṃśam | taduktaṃ tatra -- "utkrāntirvidyate tatra yatra syānmānakalpanā | amāne śūnyanirbhāse tatrotkrāntirna vidyate || asti cedbhagavānvyāpī kathayotkramaṇena kim | nāsti cedbhagavānvyāpī kathayotkramaṇena kim || utkrāntividhiyogo'yamekadeśena kathyate | vibhutvādātmanaḥ so'pi śivasya ca na vidyate || nāstyasti nāsti nāstīti koṭayo na spṛśanti yam | vācāmagocaro yasmāttattattvamiha kathyate ||" ityādyupakramya "yadi sarvagato devo vadotkramya kva yāsyati | athāsarvagatastarhi ghaṭatulyastadā bhavet || tasmādutkrāntiyogo'yaṃ bhrantireṣā tamomayī |" iti || bhogopāyatā cāsyāḥ kathaṃ syāt ? -- ityāśaṅkyāha -- yathā dharādau vāyvante bhṛgvambvagnyupavāsakaiḥ || 14-35 || ātmano yojanaṃ vyomni tadvadutkrāntivartanā | tena yathā bhṛgvādibhiḥ krameṇa dharādau tattvacatuṣṭaye bhogastathāpyanayā ākāśatattve iti | kāraṇaguṇaprakrameṇa hi kāryeṇa bhavitavyam -- iti bhāvaḥ || ataśca na paratattvāvāptikāmairetadanuṣṭheyam -- ityāha -- tasmānnotkramayejjīvaṃ paratattvasamīhayā || 14-36 || nanu yadyutkrāntermuktyupāyatvaṃ nāsti, tatkathaṃ śvaśarīraṃ parityajya śāśvataṃ padamṛcchati |" (17|25) ityādi śrīmālinīvijayottare proktam ? -- ityāśaṅkyāha -- śrīpūrvaśāstre tūktaṃ yadutkrānterlakṣaṇaṃ na tat | muktyupāyatayā kintu bhogahānyai tathaiṣaṇāt || 14-37 || tathetyutkrāntyātmanā prakāreṇa || 37 || etaddhi pārameśvaraśaktipātavaśonmiṣitaparasaṃvidaikātmyabhājāṃ yogināṃ bāhyaviṣayopabhogavaimukhyāt dehatyāga eva upāyamātramiti | tadāha -- japadhyānādisaṃsiddhaḥ svātantryācchaktipātataḥ | bhogaṃ prati viraktaśceditthaṃ dehaṃ tyajediti || 14-38 || na cāpūrvatayaivātraitadupadiṣṭam -- ityāha -- svacchandamṛtyorapi yad bhīṣmādeḥ śrūyate kila | bhogavairasyasaṃprāptau jīvitāntopasarpaṇam || 14-39 || nanu jīvitāntasya bhogavaimukhyaṃ nāma svārasikaṃ nimittaṃ na hi tyaktarasāsvādo jantuḥ kathañcidapi jīvet tatkiṃ tadupāyopadeśena, na hi bubhukṣito'śnīyādityādau śāstramapekṣaṇīyam? -- ityāśaṅkyāha -- yogamantrāmṛtadravyavarādyaiḥ siddhibhāktanuḥ | hātuṃ na hyanyathā śakyā vinoktakramayogataḥ || 14-40 || siddhibhāk sthairyaṃ prāpta ityarthaḥ || 40 || na caitasvamanīṣikayaivoktam -- ityāha -- uktaṃ ca mālinītantre parameśena tādṛśam | sarvamapyathavā bhogaṃ manyamāno virūpakam || 14-41 || ityādi vadatā sarvairalakṣyāntaḥ satattvakam | parameśena ityādi vadatā tādṛśamuktam -- iti saṃbandhaḥ | virūpakamiti parasaṃvidāveśacamatkāratāratamyāt, na tu tyaktarasāsvādatvāt | sarvairiti uttānaprāyārthavedibhiḥ | idamatrāntaḥsatattvaṃ yadasya svātmani śivāhaṃbhāvābhimānenaiva muktiḥ, dehatyāgastvanayeti | yadabhiprāyeṇaivātra "....................śāśvataṃ padamṛcchati |" (17|25) iti | tathā ".................ḍīkṣoktaṃ phalamaśnute |" ityādyuktam -- tasmātsṛṣṭyādipañcavidhakṛtyakāritvābhimāna eva svātmani paraṃ muktāvupāyaḥ -- ityāha -- evaṃ sṛṣṭyādikartavyasvasvātantryopadeśanam || 14-42 || yatsaiva mukhyadīkṣā syācchiṣyasya śivadāyinī | nacaitadapramāṇakamḥ -- ityāha -- uktaṃ śrīniścāre ca bhairavīyeṇa tejasā || 14-43 || vyāptaṃ viśvaṃ prapaśyanti vikalpojjhitacetasaḥ | vikalpayuktacittastu piṇḍapātācchivaṃ vrajet || 14-44 || bāhyadīkṣādiyogena caryāsamayakalpanaiḥ | avikalpastathādyaiva jīvanmukto na saṃśayaḥ || 14-45 || tejaseti pūrṇajñānakriyātmaneti, ata evoktam -- vikalpojjhitacetasa iti saṃvidadvaitamātraniṣṭhāḥ -- ityarthaḥ | vikalpayuktacitta iti idānīmeva saṃvidadvaitāsiddheḥ | adyaiveti satyapi deha iti yāvat | taduktaṃ tatra - "tejasāsya śivasyaiva vyāptaṃ sarvaṃ carācaram | paśyanti munayaḥ siddhā vīrasaṃjñāśca devatāḥ || vikalpojjhitacittāstu paśyanti bhuvi mānavāḥ | vikalpayuktacittastu piṇḍapātācchivaṃ vrajet || vikalpakṣīṇacittastu ātmānaṃ śivamavyayam | paśyate bhāvaśuddhyā yo jīvanmukto na saṃśayaḥ ||" iti | evaṃ nirvikalpavṛttīnāṃ jīvatāmeva muktiritareṣāṃ tu dehapātānantaramiti siddham || nanu jīvata eva yanna siddhaṃ tanmṛtasya bhaviṣyati ityatra kiṃ pramāṇam? -- ityāśaṅkyāha -- saṃsārajīrṇatarumūlakalāpakalpa saṅkalpasāntaratayā paramārthavahneḥ | syurvisphuliṅgakaṇikā api cettadante dedīpyate vimalabodhahutāśarāśiḥ || 46 || saṃsāra eva śarvo mamāyaṃ vibhavaḥ" ityādiśuddhavikalpaghuṇagrastatvājjīrṇataruḥ, tasyāvaṣṭambhakatayā mūlakalāpaprāyā ye bhedānuprāṇakatvādaśuddhāḥ saṅkalpāstairvyavahitatvena sākṣādanabhivyaktitvāt pāramārthikasya bodhahutāśarāśervisphuliṅgakaṇikāprāyā api yadi samādhānādidaśāsu tvadāveśaleśā bhaveyuḥ, tadavaśyamarthāddehasyānte punaḥ punarabhyāsaphūtkārottejitaḥ paramārthavahnirdedīpyate dehapramātṛtādinirvāpaṇapūrvaṃ parapramātṛtvamevātyarthaṃ dīptatāmiyāt -- ityarthaḥ || 46 || etadeva prathamārdhenopasaṃharati -- itthaṃ dīkṣopakramo'yaṃ darśitaḥ śāstrasaṃmataḥ | iti śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracite śrītantrāloke dīkṣopakramaprakāśanaṃ nāma caturdaśamāhnikam || 14 || śāstrasaṃmata iti na tu svopajña eveti śivam || ahitatirohitivihatipronmoṣitasvātmapūrṇavijñānaḥ | ahnāyāhnikametaccaturdaśaṃ jayarathaḥ samācakhyau || iti śrāmadācāryābhinavaguptapādaviracite, śrījayarathācāryakṛtavivekākhyavyākhyopete śrītantrāloke dīkṣopakramaprakāśanaṃ nāma caturdaśamāhnikam || 14 || ########### END OF FILE #######